Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.15 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma Balikesiras ils 0 2968 4506065 3985423 2026-08-12T16:51:15Z Votre Provocateur 111653 4506065 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Balikesiras ils | official_name = ''Balıkesir ili'' | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | settlement_type = ils | total_type = Kopā | image_flag = | image_shield = | shield_size = 75px | image_map = Balıkesir in Turkey.svg | mapsize = | map_caption = Balikesiras ils Turcijas kartē | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{TUR}} | area_total_km2 = 12496 | population_total = 1152323 | population_as_of = 2010 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = 39 | latm = 44 | lats = | latNS = N | longd = 27 | longm = 49 | longs = | longEW = E | seat_type = Centrs | seat = [[Balikesira]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 19 ilčes | p1 = [[Balikesira]] | p2 = [[Ajvalika]] | p3 = [[Balja]] | p4 = [[Bandirma]] | p5 = [[Bigadiča]] | p6 = [[Burhanije]] | p7 = [[Dursunbeja]] | p8 = [[Edremita]] | p9 = [[Erdeka]] | p10 = [[Gemeča]] | p11 = [[Genena]] | p12 = [[Havrana]] | p13 = [[Ivrindi]] | p14 = [[Kepsuta]] | p15 = [[Manjasa]] | p16 = [[Marmara]] | p17 = [[Savaštepe]] | p18 = [[Sindirgi]] | p19 = [[Susurluka]] | population_blank02_title = <!-- Etniskais sastāvs --> | population_blank02 = | website = {{url|http://www.balikesir.gov.tr/}} | timezone = UTC+2 | utc_offset = +2 }} '''Balikesiras ils''' ir viens no [[Turcija]]s [[ils|iliem]]. Izvietojies valsts rietumu daļā un tā krastus apskalo divas jūras: ziemeļos [[Marmora jūra]], bet dienvidrietumos — [[Egejas jūra]]. Robežojas rietumos ar [[Čanakales ils|Čanakales ilu]], dienvidrietumos — ar [[Izmiras ils|Izmiras ilu]], dienvidos — ar [[Manisas ils|Manisas ilu]], dienvidaustrumos — ar [[Kitahjas ils|Kitahjas ilu]], bet ziemeļaustrumos — ar [[Bursas ils|Bursas ilu]]. Teritorija kalnaina, ila rietumos atrodas [[Kazdagi]] grēda ar tā augstāko virsotni [[Kirklars|Kirklaru]] (1710 m). Balikesiras ilā atrodas nozīmīgas [[kaolinīts|kaolinīta]] un [[boraks|boraka]] ieguves vietas, ievērojami kūrorti. == Vēsture == Mūsdienu Balikesiras ila teritorija vēsturiski ietilpa [[Misija|Misijas]] apgabalā [[Mazāzija|Mazāzijas]] ziemeļrietumos. Senatnē reģionā atradās vairākas nozīmīgas apdzīvotās vietas, tostarp [[Kizika]], kas bija viena no ievērojamākajām antīkajām pilsētām pie [[Marmora jūra|Marmora jūras]]. Dažādos laikposmos teritorija atradās [[Līdija|Līdijas]], [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu impērijas]] un Maķedonijas valdnieku kontrolē, bet vēlāk tika iekļauta [[Romas impērija|Romas impērijā]]. Pēc Romas impērijas sadalīšanās reģions nonāca [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] sastāvā. 11.—13. gadsimtā Mazāzijā pieauga turku cilšu ietekme. Ap 13. un 14. gadsimta miju Balikesiras apkārtnē izveidojās [[Karesi beiliks]], viens no Anatolijas turku beilikiem, kura centrs atradās Balikesirā. Karesi beiliks kontrolēja ievērojamu daļu no bijušās Misijas teritorijas un piekrasti pie Marmora un [[Egejas jūra|Egejas jūras]]. 14. gadsimta vidū Karesi beilika teritoriju pakāpeniski pievienoja [[Osmaņu impērija]]. Tas bija viens no pirmajiem Anatolijas beilikiem, kas nonāca osmaņu kontrolē. Bijusī beilika teritorija tika pārveidota par Karesi sandžaku, kas ilgstoši ietilpa Anatolijas ejāletā. Reģiona ģeogrāfiskais novietojums starp Anatolijas rietumiem, Marmora jūras piekrasti un ceļiem uz [[Dardaneļi|Dardaneļiem]] piešķīra tam stratēģisku nozīmi. 15. gadsimtā Osmaņu impērijas administratīvo reformu laikā Karesi administratīvā piederība vairākkārt tika mainīta. Reģions saglabāja nozīmīgu lomu lauksaimniecībā un tirdzniecībā, bet Balikesira nostiprinājās kā apkārtnes administratīvais centrs. 1898. gadā spēcīga zemestrīce nodarīja ievērojamus postījumus Balikesiras pilsētai. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Osmaņu impērijas sakāves reģions kļuva par vienu no [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības kara]] darbības centriem Anatolijas rietumos. Balikesiras apkārtnē tika organizētas turku nacionālistu ''[[Kuva-yi Milliye]]'' vienības. 1919. gadā Grieķijas karaspēks sāka virzīties dziļāk Anatolijas rietumos, un Balikesira nonāca Grieķijas spēku kontrolē. 1922. gada 6. septembrī pilsētu ieņēma Turcijas nacionālistu spēki. Pēc [[Turcijas Republika|Turcijas Republikas]] izveidošanas 1923. gadā bijusī Karesi administratīvā teritorija tika reorganizēta. Republikas laikā Balikesira nostiprinājās kā nozīmīgs reģionālais centrs, bet ila piekrastes rajoni pie Marmora un Egejas jūras attīstījās kā tūrisma un kūrortu teritorijas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas provinces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Balikesiras ils| ]] htl70lps3ix4fxpxfxalyyngi4v9s0d Parīze 0 4273 4506266 4456990 2026-08-13T06:40:28Z ~2026-44377-11 149028 Attēls 4506266 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Parīze | official_name = ''Paris'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image |border = infobox |perrow = 1/3/2/1 |total_width = 290 |caption_align = center |image1 = La Tour Eiffel vue de la Tour Saint-Jacques, Paris août 2014 (2).jpg |caption1 = [[Eifeļa tornis]] un [[Sēna]]s upe |image2 = Notre-Dame de Paris 2013-07-24.jpg |caption2 = [[Parīzes Dievmātes katedrāle]] |image3 = Basilique du Sacré-Cœur de Montmartre, Paris 18e 140223 2.jpg |caption3 = [[Parīzes Svētās sirds bazilika|Svētās sirds bazilika]] |image4 = Facade of the Panthéon, Paris 24 January 2016.jpg |caption4 = [[Panteons (Parīze)|Panteons]] |image5 = Arc de Triomphe HDR 2007.jpg |caption5 = [[Triumfa arka]] |image6 = Paris Opera full frontal architecture, May 2009 sky.JPG |caption6 = [[Garnjē pils]] |image7 = Louvre Courtyard, Looking West.jpg |caption7 = [[Luvra]] }} | image_caption = | image_flag = Flag of Paris.svg | flag_size = 85px | image_shield = Grandes Armes de Paris.svg | shield_size = 120px | pushpin_map = France#Ildefransa | image_map = <!-- Département 75 in France 2016.svg --> | latd = 48 | latm = 51 | lats = 24 | latNS = N | longd = 2 | longm = 21 | longs = 03 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Francija}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = Parīze | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = ''Lutetia'' ([[Senā Roma|Senās Romas]] laikos) | leader_title = [[Parīzes mērs|Mērs]] | leader_name = ''Emanuels Greguārs'' | area_footnotes = <ref>Bez Buloņas un Vinsēnas meža Parīzes platība ir tikai 86,9 km²</ref> | area_total_km2 = 105.4 | area_total_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = <ref name="pop">{{fr ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.paris.fr/portail/accueil/Portal.lut?page_id=5427&document_type_id=5&document_id=8717&portlet_id=11661 | title= La population par arrondissement de 1990 à 2009 | date= 2009-01-01 | publisher= Mairie de Paris | accessdate= 2009-07-09 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20081227093057/http://www.paris.fr/portail/accueil/Portal.lut?page_id=5427&document_type_id=5&document_id=8717&portlet_id=11661 | archivedate= 2008-12-27 }}</ref> | population_total = 2047602 | population_as_of = 2026 | population_rank = | population_density_sq_mi = | population_urban = 10944094 | population_metro = 13239090 | population_density = auto | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 75001-75020, 75116 | website = [http://www.paris.fr/ paris.fr] | footnotes = | population_density_km2= auto }} '''Parīze''' ({{val|fr|Paris}}; <small>[[IPA]]:</small> {{IPA|[paʁi]}}) ir [[Francija]]s [[galvaspilsēta]] un lielākā [[Francijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta valstī]], kā arī [[Ildefransa]]s [[Francijas reģioni|reģiona]] administratīvais centrs un viens no [[Francijas departamenti|valsts departamentiem]]. Parīze atrodas [[Sēna]]s upes krastos valsts ziemeļu daļā. Parīze ir valsts [[politika|politiskais]], [[bizness|biznesa]] un [[kultūra]]s centrs. Parīzes platība ir {{sk|105,4|km²}} (113. lielākā [[Francijas komūnas|Francijas komūna]]). Tajā dzīvo 2,20 miljoni [[iedzīvotāji]] bet, ja pieskaita arī piepilsētas, tad iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 miljonus. Savukārt [[Parīzes metropole]]s iedzīvotāju skaits pārsniedz 12,5 miljonus. Līdz ar to tā ir viena no lielākajām Eiropas pilsētām.<ref name="metropolitan_areas">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&men=gcis&lng=en&dat=32&srt=pnan&col=aohdq&va=&pt=a|title="World Metropolitan Areas"|author=Stefan Helders, World Gazetteer|accessdate=2007-01-18|archive-date=2007-10-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20071001000616/http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&men=gcis&lng=en&dat=32&srt=pnan&col=aohdq&va=&pt=a}}</ref> Parīze ir viena no [[tūrisms|tūristu]] visapmeklētākajām pilsētām pasaulē.<ref>http://www.lefigaro.fr/flash-eco/2014/03/10/97002-20140310FILWWW00364-paris-1ere-destination-touristique-mondiale.php</ref> Tajā ir daudzi [[mākslas muzejs|mākslas muzeji]] un vēsturiskas celtnes. Slavenākie objekti ir [[Eifeļa tornis]], [[Luvra]] un [[Triumfa arka]]. Kopš [[viduslaiki]]em Parīze ir viena no [[Eiropa]]s svarīgākajiem intelektuālajiem un mākslas centriem. Daudzas no Eiropas politiskajām, mākslas un kultūras parādībām ir dzimušas tieši Parīzē. Parīze bija pirmā Rietumeiropas galvaspilsēta, kurā par pilsētas mēru tika ievēlēts melnādains cilvēks.{{fact}} Parīze ir [[UNESCO]], [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]]s (OECD) un [[Svaru un mēru starptautiskā birojs|Svaru un mēru starptautiskā biroja]] (BIMP) mītnes vieta. == Etimoloģija == Parīzes nosaukums ir cēlies no [[galli|gallu]] cilts [[parīziji|parīziju]] nosaukuma, kuri savlaik apdzīvoja šo vietu. Kad [[Romas impērija]] pakļāva šo apvidu, viņi pilsētu nosauca par Lutēciju ({{val|la|Lutetia}}), bet [[Flāvijs Klaudijs Juliāns|Flāvija Juliāna]] valdīšanas laikā (360—363) pilsēta tika pārsaukta par Parīzi.<ref>{{en ikona}} [http://en.parisinfo.com/museums-monuments-paris/special-reports-1/paris-through-the-ages/guide/paris-through-the-ages_the-city-of-antiquity The City of Antiquity] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081212124430/http://en.parisinfo.com/museums-monuments-paris/special-reports-1/paris-through-the-ages/guide/paris-through-the-ages_the-city-of-antiquity |date={{dat|2008|12|12||bez}} }}, official history of Paris by The Paris Convention and Visitors Bureau</ref> Parīze tiek saukta arī citos nosaukumos, piemēram, par "''La Ville-Lumière''", kas tulkojumā nozīmē "Gaismas pilsēta".<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce| url = http://www.paris.fr/portail/english/Portal.lut?page_id=8125| title = English Version of "Presentation of the City"| accessdate = 2009-04-30| archiveurl = https://web.archive.org/web/20090306035056/http://www.paris.fr/portail/english/Portal.lut?page_id=8125| archivedate = 2009-03-06}}</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Parīzes vēsture|Parīzes hronoloģija}} Veicot arheoloģiskos izrakumus, ir datēts, ka jau ap [[4200 p.m.ē.|4200. gadu p.m.ē.]] apkaime ap Parīzi ir bijusi apdzīvota.<ref name="roman_chronology">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.paris.culture.fr/en/ow_chrono.htm |author=Mairie de Paris |title=Paris, Roman City - Chronology |accessdate=2006-07-16}}</ref> [[Parīziji|Parīziju]] cilts, viena no [[ķelti|ķeltu]] ciltīm, [[Sēna]]s krastos ir dzīvojuši ap [[250 p.m.ē.|250. gadu p.m.ē.]]. Parīze tolaik bija neliels plūdu apdraudēts zvejnieku ciemats [[Sitē sala|Sitē salā]]. To [[55 p.m.ē.|55. gadā p.m.ē.]] iekaroja [[romieši]]. Romiešu apmetnes drīz uzplauka un izpletās Sēnas kreisajā krastā. Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma rietumos, pilsētu [[464]]. gadā iekaroja [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts [[franki]]. [[508]]. gadā franku karalis [[Hlotārs I]] pasludināja Parīzi par karalistes galvaspilsētu. Vēlāk gan [[Kārlis Lielais]] pārcēla galvaspilsētu uz [[Āhene|Āheni]] Vācijā, tomēr Parīze palika nozīmīga pilsēta. Divas reizes Parīzei uzbruka arī [[vikingi]]. [[987]]. gadā par karali kļuva [[Hugo Kapets]], un Parīze atkal kļuva par galvaspilsētu. Ilgu laiku karaļi kontrolēja tikai Parīzi un tās apkaimi, bet atlikušā Francija bija angļu baronu pakļautībā. [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] laikā no [[1420]]. līdz [[1437]]. gadam angļi kontrolēja arī pašu Parīzi. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] pilsēta kļuva par reliģisko centru un te tika uzcelti daudzi arhitektūras šedevri, piemēram, [[Svētā kapela]] (''Sainte-Chapelle''). Parīze attīstījās arī kā izglītības citadele, un izcilā [[Parīzes Universitāte|Sorbona]] piesaistīja daudzus [[Eiropa]]s zinātniekus. [[Renesanse]]s un [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmetā]] Parīze izvērtās par ievērojamu kultūras un ideju centru, bet [[Lijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā pilsēta iemantoja milzu bagātības un ietekmi. [[1789]].g. asiņainā revolūcija gāza [[monarhija|monarhiju]] un pavēra ceļu tautas varai, bet jau [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajos gados revolucionārā degsme izplēnēja, spožais karavadonis [[Napoleons Bonaparts]] sevi pasludināja par [[Francijas monarhi|Francijas imperatoru]] un godkārīgi tiecās padarīt Parīzi par visas pasaules centru. Drīz pēc [[1848]]. gada revolūcijas sākās radikāla pilsētas pārbūve. Saskaņā ar barona [[Barons Osmāns|Osmāna]] visaptverošo plānu Parīzes viduslaiku grausti tika nojaukti un aizstāti ar elegantām avēnijām un bulvāriem. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās Parīzē risinājās [[Rietumu kultūra]]s svarīgākie notikumi. [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] kultūras uzplaukums turpinājās, bet vācu karaspēka okupācija no [[1940]]. līdz [[1944]]. gadam to pārtrauca. Pēckara gados pilsēta atdzima un strauji paplašinājās, gluži kā tiekdamās kļūt par apvienotās Eiropas galveno centru.{{fact}} == Ģeogrāfija == === Topogrāfija === [[Attēls:01 vue Paris depuis Notre-Dame.jpg|thumb|200px|Parīzes panorāmas skats no Dievmātes katedrāles]] Parīze atrodas [[Francija]]s ziemeļu daļā. Parīzes vēsturiskais centrs atrodas uz divām [[Sēna]]s upes salām. Tās ir [[Sitē sala]] (''Île de la Cité'') un [[Sentluija sala]] (''Île Saint-Louis''). Laika gaitā ap šīm salām pilsēta ir nevienmērīgi izpletusies abos Sēnas upes krastos. Labajā krastā uz ziemeļiem Parīze aizņem aptuveni divas reizes lielāku teritoriju nekā kreisajā krastā uz dienvidiem. Parīzes centrālā daļa no piepilsētām ir atdalīta ar [[apvedceļš (satiksme)|apvedceļu]], kurš franciski tiek saukts par ''Boulevard Périphérique''. Savukārt kopš [[1844]]. gadā Parīzes robežas sakrita ar [[Tjēra mūris|Tjēra mūri]] (''enceinte de Thiers''), bet jau [[1860]]. gadā pilsēta tika paplašināta, pievienojot tai apkārtējos ciemus vai daļu no tiem. Lai nokļūtu uz ''Boulevard Périphérique'' apvedceļa, ir jādodas pa automaģistrālēm cauri tā sauktajiem [[Parīzes pilsētas vārti]]em (''portes de Paris''). Faktiski apvedceļš, kura kopējais garums ir 35&nbsp;km, ir mākslīga robeža starp pilsētu un tās piepilsētām. Parīzē abos upes krastos ir vairāki vientuļi pakalni. Labajā krastā augstākā virsotne ir [[Monmartrs]], kura augstākajā punktā (131 m) atrodas [[Senpjēra de Monmartra baznīca]] (''église Saint-Pierre de Montmartre''). Bez Monmartras vēl ir [[Belvila]]s kalns (''Belleville'', 128,5 m), ''Ménilmontant'' (108 m), ''Buttes-Chaumont'' (103 m), ''Passy'' (71 m) un ''Chaillot'' (67 m). Kreisā krasta augstākie punkti ir ''Montparnasse'' (66 m), ''Butte-aux-Cailles'' (63 m) un ''Montagne Sainte-Geneviève'' (61 m). Ārpus apvedceļa Parīzes teritorijā atrodas ir tikai pilsētas [[helikopteru lidosta]] ([[15. Parīzes apgabals|15. Parīzes apgabalā]]), kā arī divas palielas ar [[mežs|mežu]] klātas teritorijas, kuras pēc [[Žoržs Ežēns Osmāns|Žorža Osmāna]] (''Georges Haussmann'') veiktās rekonstrukcijas [[1929]]. gadā pievienoja Parīzei: rietumos tas ir [[Buloņas mežs]] (''Bois de Boulogne'', 846 [[hektārs|ha]], [[16. Parīzes apgabals|16. Parīzes apgabalā]]), bet austrumos - [[Vinsēnas mežs]] (''Bois de Vincennes'', 995 ha, [[12. Parīzes apgabals|12. Parīzes apgabalā]]). Līdz ar to Parīzes kopējais [[perimetrs]] sasniedz 54,74 [[kilometrs|km]]. Interesanti, ka kopš [[1864]]. gada Parīzes pilsētai pieder arī [[Sēna]]s upes iztekas apkārtne, kas atrodas 231&nbsp;km uz dienvidaustrumiem no Parīzes centra, netālu no [[Sūrssēna]]s (''Source-Seine'') ciemata. Attālumi no Parīzes tiek mērīti, par atskaites punktu ņemot [[Parīzes Dievmātes katedrāle|Dievmātes katedrāli]]. [[Attēls:Paris Night.jpg|thumb|center|600px|Parīzes panorāmas skats naktī no Montparnasas torņa]] === Hidrogrāfija === Caur Parīzi, metot lokus, no dienvidaustrumiem uz dienviedrietumiem plūst [[Sēna]]. Tai pāri ir uzbūvēti vairāk nekā 35 tilti. Parīzes teritoriju šķērso arī divas citas ūdensteces: [[Bjevra]]s (''Bièvre'') upe, kura ietek Parīzē no dienvidiem un mūsdienās ir gandrīz pilnībā zem zemes, un [[Senmartēna kanāls]] (''Canal Saint-Martin''), kuru atklāja [[1825]]. gadā un ir 4,5&nbsp;km garš. Arī Senmartēna kanāls galvenokārt atrodas zem zemes, konkrēti, zem ''Faubourg-du-Temple'' ielas, un savieno Sēnu ar 108&nbsp;km garo [[Urkas kanāls|Urkas kanālu]] (''Canal de l'Ourcq''), kas Parīzē ieplūst no ziemeļaustrumiem. [[Attēls:Seine wide.jpg|thumb|center|700px|180° panorāmas skats netālu no Dievmātes katedrāles Sēnas upes krastā]] == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Paris-map-arr.svg|thumb|235px|Parīzes apgabalu karte]] Administratīvi Parīze ir sadalīta [[Parīzes apgabali|20 apgabalos]] ({{val|fr|arrondissements}}), kuriem nav īpašu nosaukumu, bet tie ir sanumurēti. Kopš {{dat|1964|7|10}} izsludinātā Parīzes reģiona reorganizācijas likuma, kas pilnībā stājās spēkā ar {{dat|1968|1|1|A}}, pilsēta vienlaicīgi ir gan [[Francijas departamenti|Francijas departaments]], gan [[Francijas komūnas|komūna]]. Līdz tam kopš [[1790]]. gada Parīze bija [[Sēna (departaments)|Sēnas]] departamenta administratīvais centrs. == Infrastruktūra == Parīzes tuvumā ir vairākas [[lidosta]]s, no kurām lielākā ir [[Šarla de Golla lidosta]]. Tā atrodas aptuveni 25&nbsp;km attālumā no Parīzes centra. == Izglītība == [[Attēls:Chateau, HEC Paris, Jouy-en-Josas, Southwest view 20160501 2.jpg|thumb|right|200px|[[HEC Paris]]]] Parīzē atrodas prestižas zinātnes un tehnoloģiju universitātes ([[Conservatoire national des arts et métiers]], [[École polytechnique]], [[Universitāte Parīzes Sitē]], [[Parīzes Saklē Universitāte]], [[Parīzes Universitāte|Sorbonnas Universitāte]]), politikas zinātnēs ([[Parīzes Politikas zinātnes institūts|Sciences Po]]),<ref>[https://www.planetegrandesecoles.com/classement-qs-2024-politics Classement QS 2024 : Sciences Po devient la 2ème meilleure université mondiale en “Politics”]</ref> menedžmentā ([[HEC Paris]], ESSEC Business School, [[ESCP Business School]], [[INSEAD]])<ref>[https://rankings.ft.com/rankings/2954/european-business-school-rankings-2023 European Business School Rankings 2023]</ref> un arī dažādas disciplīnas (PSL Research University).<ref>[https://www.shanghairanking.com/rankings/arwu/2023 2023 Academic Ranking of World Universities]</ref> == Demogrāfija == Saskaņā ar [[INSEE]] datiem, 2007. gada 1. janvārī Parīzē dzīvoja 2&nbsp;193&nbsp;030 iedzīvotāji.<ref>{{fr ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.insee.fr/fr/ppp/bases-de-donnees/recensement/populations-legales/commune.asp?annee=2007&depcom=75056 | title= Populations légales 2007 de la commune de Paris | publisher= INSEE | accessdate= 2010-02-02}}</ref> No [[1901]]. līdz [[1946]]. gadam Parīzes iedzīvotāju skaits pieauga par 40%, lai gan tajā pašā laikā kopējais iedzīvotāju skaits [[Francija|Francijā]] samazinājās. Arī 21. gadsimta sākumā ir novērojams lēns, bet vienmērīgs iedzīvotāju skaita pieaugums. Lielākā daļa no parīziešiem ir dzimuši šajā pilsētā. No atlikušajiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir dzimuši Francijā un tikai viena desmitā daļa no visiem pilsētniekiem ir dzimuši ārpus Francijas. Trešā daļa no ārzemniekiem ir dzimuši [[Eiropas Savienība]]s valstīs. Daudzi iedzīvotāji ir dzimuši Francijas kādreizējās kolonijās, kā [[Alžīrija|Alžīrijā]], [[Tunisija|Tunisijā]] un [[Maroka|Marokā]]. == Kultūra == [[Attēls:Paris-Champ de Mars-2012.jpg|thumb|right|200px|Eifeļa tornis: 2012. gadā [[United Buddy Bears]] izstāde notika Marsa laukumā. Tā bija starptautiska mākslas izstāde ar vairāk nekā 140 divus metrus augstiem lāčiem, kas pārstāvēja dažādas valstis. Šie lāči popularizē mieru, mīlestību, iecietību un starptautisko sapratni un tiek demonstrēti visā pasaulē. Tie stāv Marsa laukumā Parīzē pie Eifeļa torņa<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.dailymotion.com/video/xu9ww8_des-ours-envahissent-le-champ-de-mars_creation|title=Paris, Champ de Mars 2012 – Video|work=Dailymotion|accessdate=30 September 2014}}</ref>]] Parīze ir [[muzejs|muzeju]] un [[galerija|galeriju]] pilsēta. Viens no slavenākajiem pasaules mākslas muzejiem ir [[Luvra]]. Tūristu iecienīts muzejs ir arī tā sauktais [[Tokijas muzejs]] (''Palais de Tokyo''). Parīze tiek uzskatīta par pasaules [[mode]]s galvaspilsētu.<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.anothertravelguide.lv/lat/eiropa/francija/parize/galamerki/esence/esence/ | title= Esence, Parīze | publisher= Anothertravelguide.com | accessdate= 2010-02-04}}</ref> === Ievērojamas vietas === * [[Bastīlijas cietoksnis]] (''Bastille'') * [[Elizejas lauki]] (''Avenue des Champs-Élysées'') - Parīzes slavenākā iela. * [[Eifeļa tornis]] (''Tour Eiffel'') - Parīzes simbols. "Pagaidu" tērauda tornis celts 1889. gadā par godu [[Vispasaules izstāde]]i. * [[Invalīdu nams]] (''Hôtel des Invalides'') - militārais muzejs, arhitektūras un vēstures piemineklis, militāra nekropole. * [[Konkordijas laukums]] (''Place de la Concorde'') * [[Latīņu kvartāls]] (''Quartier Latin'') ar Sorbonnu (''Sorbonne'') - Parīzes studentu rajons kopš [[viduslaiki]]em. * [[Luvra]] (''Musée du Louvre'') - viens no slavenākajiem pasaules mākslas muzejiem. * [[Orsē muzejs]] (''Musée d'Orsay'') - mākslas muzejs, vēstures piemineklis. * ''[[Musée des Arts et Métiers]]'' - veltīta zinātnei un tehnoloģijai. * [[Monmartrs]] (''Montmartre'') - vēsturisks mākslinieku rajons. * [[Monmartras kapsēta]] (''Cimetière de Montmartre'') * [[Svētās Sirds bazilika Monmartrā]] (''La Basilique du Sacré Cœur de Montmartre'') * [[Mulenrūža]] (''Moulin Rouge'') - slavens [[kabarē]]. * [[Panteons (Parīze)|Panteons]] (''Panthéon de Paris'') - ievērojamu [[franči|franču]] kapavieta. * [[Parīzes Dievmātes katedrāle]] (''Notre Dame de Paris'') - Parīzes galvenā baznīca. * [[Triumfa arka (Parīze)|Triumfa arka]] (''Arc de Triomphe'') - 1806. gadā sākts un 1836. gadā pabeigts piemineklis Francijas militārajām uzvarām. * [[Žorža Pompidū centrs]] (''Centre Georges-Pompidou'') - slavens modernās mākslas muzejs. * [[Perlašēza kapsēta]] (''Cimetière du Père-Lachaise'') - viena no zināmākajām kapsētām pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://turismagids.delfi.lv/es-celoju/kino-seanss-kapos-jeb-pasaules-neparastakas-kapsetas.d?id=44080565&page=5 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305110226/http://turismagids.delfi.lv/es-celoju/kino-seanss-kapos-jeb-pasaules-neparastakas-kapsetas.d?id=44080565&page=5 }}</ref> Tiem, kuri vēlas, ir iespēja apskatīt arī pilsētas kanalizācijas sistēmu, ko piedāvā Parīzes mērija,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.paris.fr/pratique/musees-expos/musee-des-egouts/visite-publique-des-egouts-de-paris/rub_9691_stand_5943_port_23931 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|04|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140410232647/http://www.paris.fr/pratique/musees-expos/musee-des-egouts/visite-publique-des-egouts-de-paris/rub_9691_stand_5943_port_23931 |archivedate={{dat|2014|04|10||bez}} }}</ref> kā arī pilsētas katakombas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catacombes.paris.fr/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160930091111/http://www.catacombes.paris.fr/ }}</ref> == Sports == Parīzē trīs reizes rīkotas [[vasaras olimpiskās spēles]]. Pirmās bija [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada]], otrās — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada]] — un trešās — [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada]]. Lai gan Parīze ir viena no lielākajām pilsētām Eiropā un [[futbols]] ir viens no populārākajiem sporta veidiem [[Francija|Francijā]], pilsētu valsts augstākajā futbola līgā ''[[Ligue 1]]'' pārstāv tikai viens futbola klubs. Tas ir ''[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]'', kas desmit reizes ir izcīnījis Francijas čempiona nosaukumu (pēdējoreiz [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021.—2022. gada sezonā]]). Parīzē ik gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]], viens no četriem [[Grand Slam (teniss)|''Grand Slam'']] turnīriem. Kopš 1975. gada ar finišu Parīzē, [[Elizejas lauki|Elizejas laukos]], noslēdzas ''[[Tour de France]]'' riteņbraukšanas daudzdienu sacensības. == Sadraudzības pilsētas == Kopš 1956. gada 9. aprīļa Parīzei ir ekskluzīvs un abpusējs sadraudzības statuss tikai ar vienu pilsētu:<ref>https://www.comune.roma.it/PCR/resources/cms/documents/Gemellaggio_Roma_Parigi.pdf</ref> * {{flaga|Itālija}} [[Roma]] (1956), Itālija "Tikai Parīze ir Romas cienīga; tikai Roma ir Parīzes cienīga." == Skatīt arī == * [[Parīzes baznīcas]] * [[Parīzes dārzi, parki un laukumi]] * [[Parīzē dzimušo uzskaitījums]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Wikivoyage|Paris}} * [http://www.paris.fr/portail/english/Portal.lut?page_id=8118 Pilsētas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100127095111/http://www.paris.fr/portail/english/Portal.lut?page_id=8118 |date={{dat|2010|01|27||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.paris-france-vacation.com/ Paris Vacation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060402215201/http://paris-france-vacation.com/ |date={{dat|2006|04|02||bez}} }} Informācija par Parīzi {{en ikona}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Francijas departamenti}} {{Francijas pilsētas}} {{Ildefransas pilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās norises vietas riteņbraukšanā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parīze| ]] [[Kategorija:Francijas departamenti]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] [[Kategorija:Olimpiskās norises vietas riteņbraukšanā]] [[Kategorija:Ildefransa]] bvx2csi4b4ldsi9rdfrat3c8vldnfa9 4506289 4506266 2026-08-13T07:39:54Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-44377-11|~2026-44377-11]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ZANDMANIS 4456990 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Parīze | official_name = ''Paris'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image |border = infobox |perrow = 1/3/2/1 |total_width = 290 |caption_align = center |image1 = La Tour Eiffel vue de la Tour Saint-Jacques, Paris août 2014 (2).jpg |caption1 = [[Eifeļa tornis]] un [[Sēna]]s upe |image2 = Notre-Dame de Paris 2013-07-24.jpg |caption2 = [[Parīzes Dievmātes katedrāle]] |image3 = Basilique du Sacré-Cœur de Montmartre, Paris 18e 140223 2.jpg |caption3 = [[Parīzes Svētās sirds bazilika|Svētās sirds bazilika]] |image4 = Facade of the Panthéon, Paris 24 January 2016.jpg |caption4 = [[Panteons (Parīze)|Panteons]] |image5 = Arc de Triomphe HDR 2007.jpg |caption5 = [[Triumfa arka]] |image6 = Paris Opera full frontal architecture, May 2009 sky.JPG |caption6 = [[Garnjē pils]] |image7 = Louvre Courtyard, Looking West.jpg |caption7 = [[Luvra]] }} | image_caption = | image_flag = Flag of Paris.svg | flag_size = 85px | image_shield = Grandes Armes de Paris.svg | shield_size = 120px | pushpin_map = France#Ildefransa | image_map = <!-- Département 75 in France 2016.svg --> | latd = 48 | latm = 51 | lats = 24 | latNS = N | longd = 2 | longm = 21 | longs = 03 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Francija}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = Parīze | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = ''Lutetia'' ([[Senā Roma|Senās Romas]] laikos) | leader_title = [[Parīzes mērs|Mērs]] | leader_name = ''Emanuels Greguārs'' | area_footnotes = <ref>Bez Buloņas un Vinsēnas meža Parīzes platība ir tikai 86,9 km²</ref> | area_total_km2 = 105.4 | area_total_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = <ref name="pop">{{fr ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.paris.fr/portail/accueil/Portal.lut?page_id=5427&document_type_id=5&document_id=8717&portlet_id=11661 | title= La population par arrondissement de 1990 à 2009 | date= 2009-01-01 | publisher= Mairie de Paris | accessdate= 2009-07-09 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20081227093057/http://www.paris.fr/portail/accueil/Portal.lut?page_id=5427&document_type_id=5&document_id=8717&portlet_id=11661 | archivedate= 2008-12-27 }}</ref> | population_total = 2047602 | population_as_of = 2026 | population_rank = | population_density_sq_mi = | population_urban = 10944094 | population_metro = 13239090 | population_density = auto | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 75001-75020, 75116 | website = [http://www.paris.fr/ paris.fr] | footnotes = | population_density_km2= auto }} '''Parīze''' ({{val|fr|Paris}}; <small>[[IPA]]:</small> {{IPA|[paʁi]}}) ir [[Francija]]s [[galvaspilsēta]] un lielākā [[Francijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta valstī]], kā arī [[Ildefransa]]s [[Francijas reģioni|reģiona]] administratīvais centrs un viens no [[Francijas departamenti|valsts departamentiem]]. Parīze atrodas [[Sēna]]s upes krastos valsts ziemeļu daļā. Parīze ir valsts [[politika|politiskais]], [[bizness|biznesa]] un [[kultūra]]s centrs. Parīzes platība ir {{sk|105,4|km²}} (113. lielākā [[Francijas komūnas|Francijas komūna]]). Tajā dzīvo 2,20 miljoni [[iedzīvotāji]] bet, ja pieskaita arī piepilsētas, tad iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 miljonus. Savukārt [[Parīzes metropole]]s iedzīvotāju skaits pārsniedz 12,5 miljonus. Līdz ar to tā ir viena no lielākajām Eiropas pilsētām.<ref name="metropolitan_areas">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&men=gcis&lng=en&dat=32&srt=pnan&col=aohdq&va=&pt=a|title="World Metropolitan Areas"|author=Stefan Helders, World Gazetteer|accessdate=2007-01-18|archive-date=2007-10-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20071001000616/http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&men=gcis&lng=en&dat=32&srt=pnan&col=aohdq&va=&pt=a}}</ref> Parīze ir viena no [[tūrisms|tūristu]] visapmeklētākajām pilsētām pasaulē.<ref>http://www.lefigaro.fr/flash-eco/2014/03/10/97002-20140310FILWWW00364-paris-1ere-destination-touristique-mondiale.php</ref> Tajā ir daudzi [[mākslas muzejs|mākslas muzeji]] un vēsturiskas celtnes. Slavenākie objekti ir [[Eifeļa tornis]], [[Luvra]] un [[Triumfa arka]]. Kopš [[viduslaiki]]em Parīze ir viena no [[Eiropa]]s svarīgākajiem intelektuālajiem un mākslas centriem. Daudzas no Eiropas politiskajām, mākslas un kultūras parādībām ir dzimušas tieši Parīzē. Parīze bija pirmā Rietumeiropas galvaspilsēta, kurā par pilsētas mēru tika ievēlēts melnādains cilvēks.{{fact}} Parīze ir [[UNESCO]], [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]]s (OECD) un [[Svaru un mēru starptautiskā birojs|Svaru un mēru starptautiskā biroja]] (BIMP) mītnes vieta. == Etimoloģija == Parīzes nosaukums ir cēlies no [[galli|gallu]] cilts [[parīziji|parīziju]] nosaukuma, kuri savlaik apdzīvoja šo vietu. Kad [[Romas impērija]] pakļāva šo apvidu, viņi pilsētu nosauca par Lutēciju ({{val|la|Lutetia}}), bet [[Flāvijs Klaudijs Juliāns|Flāvija Juliāna]] valdīšanas laikā (360—363) pilsēta tika pārsaukta par Parīzi.<ref>{{en ikona}} [http://en.parisinfo.com/museums-monuments-paris/special-reports-1/paris-through-the-ages/guide/paris-through-the-ages_the-city-of-antiquity The City of Antiquity] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081212124430/http://en.parisinfo.com/museums-monuments-paris/special-reports-1/paris-through-the-ages/guide/paris-through-the-ages_the-city-of-antiquity |date={{dat|2008|12|12||bez}} }}, official history of Paris by The Paris Convention and Visitors Bureau</ref> Parīze tiek saukta arī citos nosaukumos, piemēram, par "''La Ville-Lumière''", kas tulkojumā nozīmē "Gaismas pilsēta".<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce| url = http://www.paris.fr/portail/english/Portal.lut?page_id=8125| title = English Version of "Presentation of the City"| accessdate = 2009-04-30| archiveurl = https://web.archive.org/web/20090306035056/http://www.paris.fr/portail/english/Portal.lut?page_id=8125| archivedate = 2009-03-06}}</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Parīzes vēsture|Parīzes hronoloģija}} Veicot arheoloģiskos izrakumus, ir datēts, ka jau ap [[4200 p.m.ē.|4200. gadu p.m.ē.]] apkaime ap Parīzi ir bijusi apdzīvota.<ref name="roman_chronology">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.paris.culture.fr/en/ow_chrono.htm |author=Mairie de Paris |title=Paris, Roman City - Chronology |accessdate=2006-07-16}}</ref> [[Parīziji|Parīziju]] cilts, viena no [[ķelti|ķeltu]] ciltīm, [[Sēna]]s krastos ir dzīvojuši ap [[250 p.m.ē.|250. gadu p.m.ē.]]. Parīze tolaik bija neliels plūdu apdraudēts zvejnieku ciemats [[Sitē sala|Sitē salā]]. To [[55 p.m.ē.|55. gadā p.m.ē.]] iekaroja [[romieši]]. Romiešu apmetnes drīz uzplauka un izpletās Sēnas kreisajā krastā. Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma rietumos, pilsētu [[464]]. gadā iekaroja [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts [[franki]]. [[508]]. gadā franku karalis [[Hlotārs I]] pasludināja Parīzi par karalistes galvaspilsētu. Vēlāk gan [[Kārlis Lielais]] pārcēla galvaspilsētu uz [[Āhene|Āheni]] Vācijā, tomēr Parīze palika nozīmīga pilsēta. Divas reizes Parīzei uzbruka arī [[vikingi]]. [[987]]. gadā par karali kļuva [[Hugo Kapets]], un Parīze atkal kļuva par galvaspilsētu. Ilgu laiku karaļi kontrolēja tikai Parīzi un tās apkaimi, bet atlikušā Francija bija angļu baronu pakļautībā. [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] laikā no [[1420]]. līdz [[1437]]. gadam angļi kontrolēja arī pašu Parīzi. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] pilsēta kļuva par reliģisko centru un te tika uzcelti daudzi arhitektūras šedevri, piemēram, [[Svētā kapela]] (''Sainte-Chapelle''). Parīze attīstījās arī kā izglītības citadele, un izcilā [[Parīzes Universitāte|Sorbona]] piesaistīja daudzus [[Eiropa]]s zinātniekus. [[Renesanse]]s un [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmetā]] Parīze izvērtās par ievērojamu kultūras un ideju centru, bet [[Lijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā pilsēta iemantoja milzu bagātības un ietekmi. [[1789]].g. asiņainā revolūcija gāza [[monarhija|monarhiju]] un pavēra ceļu tautas varai, bet jau [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajos gados revolucionārā degsme izplēnēja, spožais karavadonis [[Napoleons Bonaparts]] sevi pasludināja par [[Francijas monarhi|Francijas imperatoru]] un godkārīgi tiecās padarīt Parīzi par visas pasaules centru. Drīz pēc [[1848]]. gada revolūcijas sākās radikāla pilsētas pārbūve. Saskaņā ar barona [[Barons Osmāns|Osmāna]] visaptverošo plānu Parīzes viduslaiku grausti tika nojaukti un aizstāti ar elegantām avēnijām un bulvāriem. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās Parīzē risinājās [[Rietumu kultūra]]s svarīgākie notikumi. [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] kultūras uzplaukums turpinājās, bet vācu karaspēka okupācija no [[1940]]. līdz [[1944]]. gadam to pārtrauca. Pēckara gados pilsēta atdzima un strauji paplašinājās, gluži kā tiekdamās kļūt par apvienotās Eiropas galveno centru.{{fact}} == Ģeogrāfija == === Topogrāfija === [[Attēls:01 vue Paris depuis Notre-Dame.jpg|thumb|200px|Parīzes panorāmas skats no Dievmātes katedrāles]] Parīze atrodas [[Francija]]s ziemeļu daļā. Parīzes vēsturiskais centrs atrodas uz divām [[Sēna]]s upes salām. Tās ir [[Sitē sala]] (''Île de la Cité'') un [[Sentluija sala]] (''Île Saint-Louis''). Laika gaitā ap šīm salām pilsēta ir nevienmērīgi izpletusies abos Sēnas upes krastos. Labajā krastā uz ziemeļiem Parīze aizņem aptuveni divas reizes lielāku teritoriju nekā kreisajā krastā uz dienvidiem. Parīzes centrālā daļa no piepilsētām ir atdalīta ar [[apvedceļš (satiksme)|apvedceļu]], kurš franciski tiek saukts par ''Boulevard Périphérique''. Savukārt kopš [[1844]]. gadā Parīzes robežas sakrita ar [[Tjēra mūris|Tjēra mūri]] (''enceinte de Thiers''), bet jau [[1860]]. gadā pilsēta tika paplašināta, pievienojot tai apkārtējos ciemus vai daļu no tiem. Lai nokļūtu uz ''Boulevard Périphérique'' apvedceļa, ir jādodas pa automaģistrālēm cauri tā sauktajiem [[Parīzes pilsētas vārti]]em (''portes de Paris''). Faktiski apvedceļš, kura kopējais garums ir 35&nbsp;km, ir mākslīga robeža starp pilsētu un tās piepilsētām. Parīzē abos upes krastos ir vairāki vientuļi pakalni. Labajā krastā augstākā virsotne ir [[Monmartrs]], kura augstākajā punktā (131 m) atrodas [[Senpjēra de Monmartra baznīca]] (''église Saint-Pierre de Montmartre''). Bez Monmartras vēl ir [[Belvila]]s kalns (''Belleville'', 128,5 m), ''Ménilmontant'' (108 m), ''Buttes-Chaumont'' (103 m), ''Passy'' (71 m) un ''Chaillot'' (67 m). Kreisā krasta augstākie punkti ir ''Montparnasse'' (66 m), ''Butte-aux-Cailles'' (63 m) un ''Montagne Sainte-Geneviève'' (61 m). Ārpus apvedceļa Parīzes teritorijā atrodas ir tikai pilsētas [[helikopteru lidosta]] ([[15. Parīzes apgabals|15. Parīzes apgabalā]]), kā arī divas palielas ar [[mežs|mežu]] klātas teritorijas, kuras pēc [[Žoržs Ežēns Osmāns|Žorža Osmāna]] (''Georges Haussmann'') veiktās rekonstrukcijas [[1929]]. gadā pievienoja Parīzei: rietumos tas ir [[Buloņas mežs]] (''Bois de Boulogne'', 846 [[hektārs|ha]], [[16. Parīzes apgabals|16. Parīzes apgabalā]]), bet austrumos - [[Vinsēnas mežs]] (''Bois de Vincennes'', 995 ha, [[12. Parīzes apgabals|12. Parīzes apgabalā]]). Līdz ar to Parīzes kopējais [[perimetrs]] sasniedz 54,74 [[kilometrs|km]]. Interesanti, ka kopš [[1864]]. gada Parīzes pilsētai pieder arī [[Sēna]]s upes iztekas apkārtne, kas atrodas 231&nbsp;km uz dienvidaustrumiem no Parīzes centra, netālu no [[Sūrssēna]]s (''Source-Seine'') ciemata. Attālumi no Parīzes tiek mērīti, par atskaites punktu ņemot [[Parīzes Dievmātes katedrāle|Dievmātes katedrāli]]. [[Attēls:Paris Night.jpg|thumb|center|600px|Parīzes panorāmas skats naktī no Montparnasas torņa]] === Hidrogrāfija === Caur Parīzi, metot lokus, no dienvidaustrumiem uz dienviedrietumiem plūst [[Sēna]]. Tai pāri ir uzbūvēti vairāk nekā 35 tilti. Parīzes teritoriju šķērso arī divas citas ūdensteces: [[Bjevra]]s (''Bièvre'') upe, kura ietek Parīzē no dienvidiem un mūsdienās ir gandrīz pilnībā zem zemes, un [[Senmartēna kanāls]] (''Canal Saint-Martin''), kuru atklāja [[1825]]. gadā un ir 4,5&nbsp;km garš. Arī Senmartēna kanāls galvenokārt atrodas zem zemes, konkrēti, zem ''Faubourg-du-Temple'' ielas, un savieno Sēnu ar 108&nbsp;km garo [[Urkas kanāls|Urkas kanālu]] (''Canal de l'Ourcq''), kas Parīzē ieplūst no ziemeļaustrumiem. [[Attēls:Seine wide.jpg|thumb|center|700px|180° panorāmas skats netālu no Dievmātes katedrāles Sēnas upes krastā]] == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Paris-map-arr.svg|thumb|235px|Parīzes apgabalu karte]] Administratīvi Parīze ir sadalīta [[Parīzes apgabali|20 apgabalos]] ({{val|fr|arrondissements}}), kuriem nav īpašu nosaukumu, bet tie ir sanumurēti. Kopš {{dat|1964|7|10}} izsludinātā Parīzes reģiona reorganizācijas likuma, kas pilnībā stājās spēkā ar {{dat|1968|1|1|A}}, pilsēta vienlaicīgi ir gan [[Francijas departamenti|Francijas departaments]], gan [[Francijas komūnas|komūna]]. Līdz tam kopš [[1790]]. gada Parīze bija [[Sēna (departaments)|Sēnas]] departamenta administratīvais centrs. == Infrastruktūra == Parīzes tuvumā ir vairākas [[lidosta]]s, no kurām lielākā ir [[Šarla de Golla lidosta]]. Tā atrodas aptuveni 25&nbsp;km attālumā no Parīzes centra. == Izglītība == Parīzē atrodas prestižas zinātnes un tehnoloģiju universitātes ([[Conservatoire national des arts et métiers]], [[École polytechnique]], [[Universitāte Parīzes Sitē]], [[Parīzes Saklē Universitāte]], [[Parīzes Universitāte|Sorbonnas Universitāte]]), politikas zinātnēs ([[Parīzes Politikas zinātnes institūts|Sciences Po]]),<ref>[https://www.planetegrandesecoles.com/classement-qs-2024-politics Classement QS 2024 : Sciences Po devient la 2ème meilleure université mondiale en “Politics”]</ref> menedžmentā ([[HEC Paris]], ESSEC Business School, [[ESCP Business School]], [[INSEAD]])<ref>[https://rankings.ft.com/rankings/2954/european-business-school-rankings-2023 European Business School Rankings 2023]</ref> un arī dažādas disciplīnas (PSL Research University).<ref>[https://www.shanghairanking.com/rankings/arwu/2023 2023 Academic Ranking of World Universities]</ref> == Demogrāfija == Saskaņā ar [[INSEE]] datiem, 2007. gada 1. janvārī Parīzē dzīvoja 2&nbsp;193&nbsp;030 iedzīvotāji.<ref>{{fr ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.insee.fr/fr/ppp/bases-de-donnees/recensement/populations-legales/commune.asp?annee=2007&depcom=75056 | title= Populations légales 2007 de la commune de Paris | publisher= INSEE | accessdate= 2010-02-02}}</ref> No [[1901]]. līdz [[1946]]. gadam Parīzes iedzīvotāju skaits pieauga par 40%, lai gan tajā pašā laikā kopējais iedzīvotāju skaits [[Francija|Francijā]] samazinājās. Arī 21. gadsimta sākumā ir novērojams lēns, bet vienmērīgs iedzīvotāju skaita pieaugums. Lielākā daļa no parīziešiem ir dzimuši šajā pilsētā. No atlikušajiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir dzimuši Francijā un tikai viena desmitā daļa no visiem pilsētniekiem ir dzimuši ārpus Francijas. Trešā daļa no ārzemniekiem ir dzimuši [[Eiropas Savienība]]s valstīs. Daudzi iedzīvotāji ir dzimuši Francijas kādreizējās kolonijās, kā [[Alžīrija|Alžīrijā]], [[Tunisija|Tunisijā]] un [[Maroka|Marokā]]. == Kultūra == [[Attēls:Paris-Champ de Mars-2012.jpg|thumb|right|200px|Eifeļa tornis: 2012. gadā [[United Buddy Bears]] izstāde notika Marsa laukumā. Tā bija starptautiska mākslas izstāde ar vairāk nekā 140 divus metrus augstiem lāčiem, kas pārstāvēja dažādas valstis. Šie lāči popularizē mieru, mīlestību, iecietību un starptautisko sapratni un tiek demonstrēti visā pasaulē. Tie stāv Marsa laukumā Parīzē pie Eifeļa torņa<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.dailymotion.com/video/xu9ww8_des-ours-envahissent-le-champ-de-mars_creation|title=Paris, Champ de Mars 2012 – Video|work=Dailymotion|accessdate=30 September 2014}}</ref>]] Parīze ir [[muzejs|muzeju]] un [[galerija|galeriju]] pilsēta. Viens no slavenākajiem pasaules mākslas muzejiem ir [[Luvra]]. Tūristu iecienīts muzejs ir arī tā sauktais [[Tokijas muzejs]] (''Palais de Tokyo''). Parīze tiek uzskatīta par pasaules [[mode]]s galvaspilsētu.<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.anothertravelguide.lv/lat/eiropa/francija/parize/galamerki/esence/esence/ | title= Esence, Parīze | publisher= Anothertravelguide.com | accessdate= 2010-02-04}}</ref> === Ievērojamas vietas === * [[Bastīlijas cietoksnis]] (''Bastille'') * [[Elizejas lauki]] (''Avenue des Champs-Élysées'') - Parīzes slavenākā iela. * [[Eifeļa tornis]] (''Tour Eiffel'') - Parīzes simbols. "Pagaidu" tērauda tornis celts 1889. gadā par godu [[Vispasaules izstāde]]i. * [[Invalīdu nams]] (''Hôtel des Invalides'') - militārais muzejs, arhitektūras un vēstures piemineklis, militāra nekropole. * [[Konkordijas laukums]] (''Place de la Concorde'') * [[Latīņu kvartāls]] (''Quartier Latin'') ar Sorbonnu (''Sorbonne'') - Parīzes studentu rajons kopš [[viduslaiki]]em. * [[Luvra]] (''Musée du Louvre'') - viens no slavenākajiem pasaules mākslas muzejiem. * [[Orsē muzejs]] (''Musée d'Orsay'') - mākslas muzejs, vēstures piemineklis. * ''[[Musée des Arts et Métiers]]'' - veltīta zinātnei un tehnoloģijai. * [[Monmartrs]] (''Montmartre'') - vēsturisks mākslinieku rajons. * [[Monmartras kapsēta]] (''Cimetière de Montmartre'') * [[Svētās Sirds bazilika Monmartrā]] (''La Basilique du Sacré Cœur de Montmartre'') * [[Mulenrūža]] (''Moulin Rouge'') - slavens [[kabarē]]. * [[Panteons (Parīze)|Panteons]] (''Panthéon de Paris'') - ievērojamu [[franči|franču]] kapavieta. * [[Parīzes Dievmātes katedrāle]] (''Notre Dame de Paris'') - Parīzes galvenā baznīca. * [[Triumfa arka (Parīze)|Triumfa arka]] (''Arc de Triomphe'') - 1806. gadā sākts un 1836. gadā pabeigts piemineklis Francijas militārajām uzvarām. * [[Žorža Pompidū centrs]] (''Centre Georges-Pompidou'') - slavens modernās mākslas muzejs. * [[Perlašēza kapsēta]] (''Cimetière du Père-Lachaise'') - viena no zināmākajām kapsētām pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://turismagids.delfi.lv/es-celoju/kino-seanss-kapos-jeb-pasaules-neparastakas-kapsetas.d?id=44080565&page=5 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305110226/http://turismagids.delfi.lv/es-celoju/kino-seanss-kapos-jeb-pasaules-neparastakas-kapsetas.d?id=44080565&page=5 }}</ref> Tiem, kuri vēlas, ir iespēja apskatīt arī pilsētas kanalizācijas sistēmu, ko piedāvā Parīzes mērija,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.paris.fr/pratique/musees-expos/musee-des-egouts/visite-publique-des-egouts-de-paris/rub_9691_stand_5943_port_23931 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|04|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140410232647/http://www.paris.fr/pratique/musees-expos/musee-des-egouts/visite-publique-des-egouts-de-paris/rub_9691_stand_5943_port_23931 |archivedate={{dat|2014|04|10||bez}} }}</ref> kā arī pilsētas katakombas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catacombes.paris.fr/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160930091111/http://www.catacombes.paris.fr/ }}</ref> == Sports == Parīzē trīs reizes rīkotas [[vasaras olimpiskās spēles]]. Pirmās bija [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada]], otrās — [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada]] — un trešās — [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada]]. Lai gan Parīze ir viena no lielākajām pilsētām Eiropā un [[futbols]] ir viens no populārākajiem sporta veidiem [[Francija|Francijā]], pilsētu valsts augstākajā futbola līgā ''[[Ligue 1]]'' pārstāv tikai viens futbola klubs. Tas ir ''[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]'', kas desmit reizes ir izcīnījis Francijas čempiona nosaukumu (pēdējoreiz [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021.—2022. gada sezonā]]). Parīzē ik gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]], viens no četriem [[Grand Slam (teniss)|''Grand Slam'']] turnīriem. Kopš 1975. gada ar finišu Parīzē, [[Elizejas lauki|Elizejas laukos]], noslēdzas ''[[Tour de France]]'' riteņbraukšanas daudzdienu sacensības. == Sadraudzības pilsētas == Kopš 1956. gada 9. aprīļa Parīzei ir ekskluzīvs un abpusējs sadraudzības statuss tikai ar vienu pilsētu:<ref>https://www.comune.roma.it/PCR/resources/cms/documents/Gemellaggio_Roma_Parigi.pdf</ref> * {{flaga|Itālija}} [[Roma]] (1956), Itālija "Tikai Parīze ir Romas cienīga; tikai Roma ir Parīzes cienīga." == Skatīt arī == * [[Parīzes baznīcas]] * [[Parīzes dārzi, parki un laukumi]] * [[Parīzē dzimušo uzskaitījums]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Wikivoyage|Paris}} * [http://www.paris.fr/portail/english/Portal.lut?page_id=8118 Pilsētas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100127095111/http://www.paris.fr/portail/english/Portal.lut?page_id=8118 |date={{dat|2010|01|27||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.paris-france-vacation.com/ Paris Vacation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060402215201/http://paris-france-vacation.com/ |date={{dat|2006|04|02||bez}} }} Informācija par Parīzi {{en ikona}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Francijas departamenti}} {{Francijas pilsētas}} {{Ildefransas pilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās norises vietas riteņbraukšanā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parīze| ]] [[Kategorija:Francijas departamenti]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] [[Kategorija:Olimpiskās norises vietas riteņbraukšanā]] [[Kategorija:Ildefransa]] nt48u2n3s6ug6u3atjjzy1yqk4dl7li Čehijas pilsētu uzskaitījums 0 6075 4506023 4461758 2026-08-12T14:06:50Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Ceské_Velenice_znak.png" aizvietots ar "České_Velenice_znak.png" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · obvious typo in czech"). 4506023 wikitext text/x-wiki {{novec|pilsētu skaitu}} [[Attēls:EU-Czechia.svg|190px|thumbnail|[[Čehija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskatījumā apkopotas visas '''[[Čehija]]s pilsētas'''. 2013. gada 1. janvārī Čehijā bija '''602''' pilsētas. == Pilsētu sadalījums pa apgabaliem == {| width=400px align=right |- | {{Image label begin|image=Czech Republic location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.42|y=0.38|scale=400|text=[[Vidusčehijas apgabals|Vidusčehijas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.58|scale=400|text=[[Dienvidčehijas apgabals|Dienvidčehijas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.73|y=0.58|scale=400|text=[[Dienvidmorāvijas apgabals|Dienvidmorāvijas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.59|y=0.23|scale=400|text=[[Hradeckrāloves apgabals|Hradeckrāloves<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.27|scale=400|text=[[Karlovi Varu apgabals|Karlovi<br />Varu<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.50|y=0.14|scale=400|text=[[Liberecas apgabals|Liberecas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=1.01|y=0.36|scale=400|text=[[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-<br />Silēzijas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.85|y=0.4|scale=400|text=[[Olomoucas apgabals|Olomoucas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.68|y=0.35|scale=400|text=[[Pardubices apgabals|Pardubices<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.42|scale=400|text=[[Plzeņas apgabals|Plzeņas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.32|scale=400|text='''[[Prāga]]'''}} {{Image label small|x=0.3|y=0.20|scale=400|text=[[Ūstu apgabals|Ūstu<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.62|y=0.48|scale=400|text=[[Visočinas apgabals|Visočinas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.96|y=0.52|scale=400|text=[[Zlīnas apgabals|Zlīnas<br />apgabals]]}} {{Image label end}} |} {| class="sortable wikitable" style="font-size:85%" !Apgabals!!Pilsētu skaits |- | [[Vidusčehijas apgabals]] || 84 |- | [[Dienvidčehijas apgabals]] || 53 |- | [[Dienvidmorāvijas apgabals]] || 49 |- | [[Hradeckrāloves apgabals]] || 48 |- | [[Karlovi Varu apgabals]] || 38 |- | [[Liberecas apgabals]] || 39 |- | [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] || 42 |- | [[Olomoucas apgabals]] || 30 |- | [[Pardubices apgabals]] || 36 |- | [[Plzeņas apgabals]] || 56 |- | [[Prāga]] || 1 |- | [[Ūstu apgabals]] || 59 |- | [[Visočinas apgabals]] || 34 |- | [[Zlīnas apgabals]] || 30 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" !Pilsētas nosaukums!!Pilsētas nosaukums<br>[[čehu valoda|čehu valodā]]!!Ģerbonis!!Iedz.sk. (2012)!!Apgabals |- | [[Abertami]] || ''Abertamy'' || [[Attēls:Abertamy CoA CZ.svg|25px]] || 1236 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Adamova (Čehija)|Adamova]] || ''Adamov'' || [[Attēls:Adamov Blansko CoA.svg|25px]] || 4583 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Andelska Hora]] || ''Andělská Hora'' || [[Attēls:Andělská-hora znak.png|25px]] || 366 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Aša]] || ''Aš'' || [[Attēls:Coat of arms of Aš, Cheb.svg|25px]] || 13163 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Bakova pie Jirezes]] || ''Bakov nad Jizerou'' || [[Attēls:Bakov nad Jizerou znak.png|25px]] || 5040 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Bavorova]] || ''Bavorov'' || [[Attēls:Coa Czech Town Bavorov.svg|25px]] || 1464 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Behiņe]] || ''Bechyně'' || [[Attēls:Bechyne CoA CZ.png|25px]] || 5337 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Bečova pie Teplas]] || ''Bečov nad Teplou'' || [[Attēls:Znak města Bečov nad Teplou.jpg|25px]] || 1021 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Benatki pie Jirezes]] || ''Benátky nad Jizerou'' || [[Attēls:Benatky n j znak.png|25px]] || 7366 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Benešova]] || ''Benešov'' || [[Attēls:Benesov CoA CZ.svg|25px]] || 16697 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Benešova pie Ploučnices]]|| ''Benešov nad Ploučnicí'' || [[Attēls:Benesovp znak.jpg|25px]] || 3832 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Berouna]] || ''Beroun'' || [[Attēls:Beroun znak.jpg|25px]] || 18919 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Bezdružice]] || ''Bezdružice'' || [[Attēls:Bezdružice znak.png|25px]] || 911 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Bēla pie Bezdezemas]] || ''Bělá pod Bezdězem'' || [[Attēls:Bpb znak.jpg|25px]] || 4879 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Bēla pie Radbozas]] || ''Bělá nad Radbuzou'' || [[Attēls:Bela nad Radbuzou znak.png|25px]] || 1885 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Bīlina]] || ''Bílina'' || [[Attēls:Bílina město znak.png|25px]] || 15714 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Bīloveca]] || ''Bílovec'' || [[Attēls:CoA of Bílovec.svg|25px]] || 7558 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Bistre]] || ''Bystré'' || [[Attēls:Znak města Bystré.png|25px]] || 1668 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Bistršice]] || ''Bystřice'' || || 4008 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Bistršice pie Hostīna]] || ''Bystřice pod Hostýnem'' || [[Attēls:Bystrice pod Hostynem-znak.png|25px]] || 8398 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Bistršice pie Pernštenjas]] || ''Bystřice nad Pernštejnem'' || [[Attēls:Bystřice nad Pernštejnem znak.png|25px]] || 8485 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Blansko]] || ''Blansko'' || [[Attēls:Blansko CoA CZ.svg|25px]] || 20841 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Blatna]] || ''Blatná'' || [[Attēls:Znak blatna cz.jpg|25px]] || 6724 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Blovice]] || ''Blovice'' || [[Attēls:Blovice znak.png|25px]] || 4168 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Blšani]] || ''Blšany'' || [[Attēls:Blsany znak.jpg|25px]] || 958 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Bohova]] || ''Bochov'' || [[Attēls:Bochov znak.png|25px]] || 2002 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Bohumīna]] || ''Bohumín'' || [[Attēls:Bohumin CoA CZ.svg|25px]] || 21897 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Bohušovice pie Ohržes]] || ''Bohušovice nad Ohří'' || [[Attēls:Bohušovice nad Ohří znak.png|25px]] || 2620 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Bojkovice]] || ''Bojkovice'' || [[Attēls:Bojkovice znak.jpg|25px]] || 4517 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Bora (Čehija)|Bora]] || ''Bor'' || [[Attēls:Bor (CZE) - coat of arms.png|25px]] || 4189 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Borohrādeka]] || ''Borohrádek'' || [[Attēls:Borohradek znak.jpg|25px]] || 2130 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Borovani]] || ''Borovany'' || [[Attēls:Borovany.jpg|25px]] || 4052 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Boskovice]] || ''Boskovice'' || [[Attēls:Boskovice CoA CZ.svg|25px]] || 11446 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Boži Dara]] || ''Boží Dar'' || [[Attēls:Boží Dar znak.png|25px]] || 211 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava]] || ''Brandýs nad Labem-Stará Boleslav'' || [[Attēls:Brandýs nad Labem-Stará Boleslav CoA.jpg|25px]] || 17503 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Brandīsa pie Orlices]] || ''Brandýs nad Orlicí'' || [[Attēls:Brandýs nad Orlicí.svg|25px]] || 1384 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Brno]] || ''Brno'' || [[Attēls:Brno (znak).svg|25px]] || 385913 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Broumova]] || ''Broumov'' || [[Attēls:Broumov znak.svg|25px]] || 7753 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Brtnice]] || ''Brtnice'' || [[Attēls:Brtnice znak.gif|25px]] || 3724 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Brumova-Bilnice]] || ''Brumov-Bylnice'' || [[Attēls:Brumov-Bylnice znak.png|25px]] || 5781 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Bruntāla]] || ''Bruntál'' || [[Attēls:Coat of arms of Bruntál.jpg|25px]] || 16992 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Brušperka]] || ''Brušperk'' || [[Attēls:Brušperk CoA.svg|25px]] || 3827 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Bržeclava]] || ''Břeclav'' || [[Attēls:Břeclav znak.png|25px]] || 24925 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Bržeznice]] || ''Březnice'' || [[Attēls:Breznice znak.jpg|25px]] || 3609 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Bržezova]] || ''Březová'' || [[Attēls:Brezova SO CZ CoA.svg|25px]] || 2746 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Bržezova pie Svitavas]] || ''Březová nad Svitavou'' || [[Attēls:Březová nad Svitavou CoA CZ.svg|25px]] || 1765 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Bržidlična]] || ''Břidličná'' || [[Attēls:Břidličná znak.png|25px]] || 3536 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Bučovice]] || ''Bučovice'' || [[Attēls:Znak města Bučovice.svg|25px]] || 6450 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Budiņe pie Ohržes]] || ''Budyně nad Ohří'' || [[Attēls:Budyně n H znak.png|25px]] || 2051 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Budišova pie Budišovkas]] || ''Budišov nad Budišovkou'' || [[Attēls:Znak obce Budišov nad Budišovkou.jpg|25px]] || 3036 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Buštehrada]] || ''Buštěhrad'' || [[Attēls:Buštěhrad znak.png|25px]] || 3052 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Bzeneca]] || ''Bzenec'' || [[Attēls:Bzenec (znak).png|25px]] || 4316 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Cvikova]] || ''Cvikov'' || [[Attēls:Cvikov znak.png|25px]] || 4406 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Čāslava]] || ''Čáslav'' || [[Attēls:Čáslav CoA CZ.svg|25px]] || 10138 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Čelakovice]] || ''Čelákovice'' || [[Attēls:Celakovice znak.jpg|25px]] || 11618 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Černošice]] || ''Černošice'' || [[Attēls:Černošice znak.png|25px]] || 6447 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Černošīna]] || ''Černošín'' || [[Attēls:Černošín - coat of arms.svg|25px]] || 1196 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Černovice]] || ''Černovice'' || || 1827 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Červena Ržečice]] || ''Červená Řečice'' || [[Attēls:Cervenarecice znak.jpg|25px]] || 999 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Červeni Kosteleca]] || ''Červený Kostelec'' || [[Attēls:Cerveny Kostelec CoA CZ.svg|25px]] || 8535 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Česka Kamenice]] || ''Česká Kamenice'' || [[Attēls:Znak města Česká Kamenice.jpg|25px]] || 5557 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Česka Ļipa]] || ''Česká Lípa'' || [[Attēls:Česká Lípa CoA CZ.svg|25px]] || 36805 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Česka Skalice]] || ''Česká Skalice'' || [[Attēls:Česká Skalice znak.png|25px]] || 5201 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Česka Tršebova]] || ''Česká Třebová'' || [[Attēls:Česká Třebová.svg|25px]] || 15994 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Česke Budejovice]] || ''České Budějovice'' || [[Attēls:Coat of arms of České Budějovice.svg|25px]] || 96053 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Česke Velenice]] || ''České Velenice'' || [[Attēls:České Velenice znak.png|25px]] || 3403 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Česki Broda]] || ''Český Brod'' || [[Attēls:Český Brod znak.png|25px]] || 6864 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Česki Duba]] || ''Český Dub'' || [[Attēls:Český Dub CoA CZ.svg|25px]] || 2797 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Česki Krumlova]] || ''Český Krumlov'' || [[Attēls:CZ Český Krumlov COA.svg|25px]] || 13290 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Česki Tešīna]] || ''Český Těšín'' || [[Attēls:Cesky Tesin CoA.png|25px]] || 25154 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Dačice]] || ''Dačice'' || [[Attēls:Coat of arms of Dačice.svg|25px]] || 7642 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Dašice]] || ''Dašice'' || [[Attēls:Dašice znak.png|25px]] || 2387 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Dečīna]] || ''Děčín'' || [[Attēls:Coat of arms of Děčín.jpg|25px]] || 50289 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Desna (Čehija)|Desna]] || ''Desná'' || [[Attēls:Desná znak.jpg|25px]] || 3465 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Deštna]] || ''Deštná'' || [[Attēls:Destna_znak.png|25px]] || 762 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Dobřani]] || ''Dobřany'' || [[Attēls:Dobřany (Stod, CZE) - coat of arms.png|25px]] || 6107 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Dobrovice]] || ''Dobrovice'' || [[Attēls:Dobrovice_znak.png|25px]] || 3314 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Dobruška]] || ''Dobruška'' || [[Attēls:Dobruška CoA CZ.svg|25px]] || 6989 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Dobršichovice]] || ''Dobřichovice'' || [[Attēls:Dobrichovice CoA CZ.svg|25px]] || 3374 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Dobržiša]] || ''Dobříš'' || [[Attēls:Dobris-znak.png|25px]] || 8900 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Doksi]] || ''Doksy'' || [[Attēls:Doksy CL CZ CoA.jpg|25px]] || 5199 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Dolni Benešova]] || ''Dolní Benešov'' || [[Attēls:Dolní Benešov znak.png|25px]] || 4203 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Dolni Bousova]] || ''Dolní Bousov'' || [[Attēls:Dolnibousov znak.jpg|25px]] || 2575 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Dolni Kounice]] || ''Dolní Kounice'' || [[Attēls:Dolní-Kounice.png|25px]] || 2420 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Dolni Poustevna]] || ''Dolní Poustevna'' || [[Attēls:Dolní Poustevna znak.jpg|25px]] || 1941 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Domažlice]] || ''Domažlice'' || [[Attēls:Domažlice znak.png|25px]] || 11104 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Duba]] || ''Dubá'' || [[Attēls:Barevný znak Dubé.jpg|25px]] || 1757 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Dubi]] || ''Dubí'' || [[Attēls:Dubi CoA CZ.jpg|25px]] || 8086 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Dubņani]] || ''Dubňany'' || [[Attēls:Dubňany.svg|25px]] || 6388 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Duhcova]] || ''Duchcov'' || [[Attēls:Duchcov znak.png|25px]] || 9114 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Dvūra Krālove pie Labas]] || ''Dvůr Králové nad Labem'' || [[Attēls:Coat of arms of Dvůr Králové nad Labem.jpg|25px]] || 16098 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Františkovi Lāzne]] || ''Františkovy Lázně'' || [[Attēls:Frnatiškovy Lázně CoA.png|25px]] || 5569 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Frenštāta pie Radhoštja]] || ''Frenštát pod Radhoštěm'' || [[Attēls:Frenštát pod Radhoštěm CoA CZ.svg|25px]] || 10990 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Frištāka]] || ''Fryšták'' || [[Attēls:Frystak CoA CZ.jpg|25px]] || 3730 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Frīdekmīsteka]] || ''Frýdek-Místek'' || [[Attēls:Frýdek Místek CoA CZ.svg|25px]] || 57747 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Frīdlanta]] || ''Frýdlant'' || [[Attēls:Frýdlant CoA CZ.svg|25px]] || 7591 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Frīdlanta pie Ostravices]] || ''Frýdlant nad Ostravicí'' || [[Attēls:Frýdlant nad Ostravicí (CZE) - coat of arms.png|25px]] || 9753 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Fulneka]] || ''Fulnek'' || [[Attēls:CoA of Fulnek.svg|25px]] || 5921 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Golčūva Jenīkova]] || ''Golčův Jeníkov'' || [[Attēls:Golcuv jenikov-znak.svg|25px]] || 2656 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Habaršovice]] || ''Chabařovice'' || [[Attēls:Chabarovice znak.jpg|25px]] || 2522 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Habartova]] || ''Habartov'' || [[Attēls:CZ Habartov COA.svg|25px]] || 4942 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Habri]] || ''Habry'' || [[Attēls:Znak města Habry.gif|25px]] || 1325 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Hanušovice]] || ''Hanušovice'' || || 3352 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Harrahova]] || ''Harrachov'' || [[Attēls:Harrachov znak mesta.svg|25px]] || 1554 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Hartmanice]] || ''Hartmanice'' || [[Attēls:Hartmanice (Klatovy) CoA CZ.jpg|25px]] || 1057 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Havīržova]] || ''Havířov'' || [[Attēls:Havirov CoA.png|25px]] || 82768 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Havličkūva Broda]] || ''Havlíčkův Brod'' || [[Attēls:Havlíčkův Brod znak.png|25px]] || 23483 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Heba]] || ''Cheb'' || [[Attēls:Cheb coat of arms.svg|25px]] || 32617 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Hejnice]] || ''Hejnice'' || [[Attēls:Hejnice CoA LB CZ.svg|25px]] || 2761 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Heržmanūvmesteca]] || ''Heřmanův Městec'' || [[Attēls:Hermanuv Mestec CZ CoA.gif|25px]] || 4875 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hiše]] || ''Chyše'' || [[Attēls:Chyse CoA CZ.jpg|25px]] || 580 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Hīnova]] || ''Chýnov'' || [[Attēls:Chýnov znak.png|25px]] || 2347 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Hlinsko]] || ''Hlinsko'' || [[Attēls:Hlinsko znak.gif|25px]] || 10017 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hluboka pie Vltavas]] || ''Hluboká nad Vltavou'' || [[Attēls:Hluboká nad Vltavou znak.png|25px]] || 4974 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Hlučīna]] || ''Hlučín'' || [[Attēls:Hlučín znak.png|25px]] || 14122 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Hluka]] || ''Hluk'' || [[Attēls:Hluk CoA CZ.jpg|25px]] || 4440 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Hlumeca]] || ''Chlumec'' || [[Attēls:Chlumec UL CoA.png|25px]] || 4472 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Hlumeca pie Cidlinas]] || ''Chlumec nad Cidlinou'' || [[Attēls:CoA of Chlumec nad Cidlinou.svg|25px]] || 5372 ||[[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Hoceņa]] || ''Choceň'' || [[Attēls:Choceň.svg|25px]] || 8836 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hodkovice pie Mohelkas]] || ''Hodkovice nad Mohelkou'' || [[Attēls:Hodkovice nad Mohelkou CoA CZ.svg|25px]] || 2779 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Hodonīna]] || ''Hodonín'' || [[Attēls:Hodonin CoA CZ.png|25px]] || 25094 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Hodova]] || ''Chodov'' || [[Attēls:Chodov znak.png|25px]] || 14110 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Holešova]] || ''Holešov'' || [[Attēls:Coat of arms of Holešov.svg|25px]] || 11772 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Holice]] || ''Holice'' || [[Attēls:Znak města Holice.jpg|25px]] || 6491 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Holīšova]] || ''Holýšov'' || [[Attēls:Holysov znak.jpg|25px]] || 4943 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Horaždžovice]] || ''Horažďovice'' || [[Attēls:CZE Horažďovice COA.svg|25px]] || 5567 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Hora Svate Kateršini]] || ''Hora Svaté Kateřiny'' || [[Attēls:CZE Hora Svaté Kateřiny COA.svg|25px]] || 402 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Horni Benešova]] || ''Horní Benešov'' || [[Attēls:Horní Benešov znak.png|25px]] || 2344 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Horni Blatna]] || ''Horní Blatná'' || [[Attēls:Horni Blatna CZ CoA.jpg|25px]] || 843 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Horni Bržiza]] || ''Horní Bříza'' || [[Attēls:Znak města Horní Bříza.gif|25px]] || 4340 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Horni Cerekeva]] || ''Horní Cerekev'' || [[Attēls:Horní Cerekev CoA.jpg|25px]] || 1791 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Horni Jeleni]] || ''Horní Jelení'' || || 1992 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Horni Jiršetīna]] || ''Horní Jiřetín'' || [[Attēls:Znak obce Horní Jiřetín.gif|25px]] || 1917 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Horni Plana]] || ''Horní Planá'' || [[Attēls:Horní Planá znak.png|25px]] || 2194 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Horni Slavkova]] || ''Horní Slavkov'' || [[Attēls:Znak města HS.jpg|25px]] || 5601 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Horšice]] || ''Hořice'' || [[Attēls:Znak města Hořice v Podkrkonoší.gif|25px]] || 8805 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Horšovice]] || ''Hořovice'' || [[Attēls:Znak města Hořovice2.svg|25px]] || 6835 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Horšovski Tīna]] || ''Horšovský Týn'' || [[Attēls:Znak města Horšovský Týn.jpg|25px]] || 4984 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Hostinne]] || ''Hostinné'' || [[Attēls:Hostinné.svg|25px]] || 4643 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Hostomice]] || ''Hostomice'' || [[Attēls:Hostomice BE CZ CoA.svg|25px]] || 1653 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Hostouņa]] || ''Hostouň'' || || 1324 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Hostivice]] || ''Hostivice'' || [[Attēls:COA hostivice.jpg|25px]] || 7802 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Hoštka]] || ''Hoštka'' || [[Attēls:Erb Hoštka.png|25px]] || 1558 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Hoteborža]] || ''Chotěboř'' || [[Attēls:Chotebor.png|25px]] || 9560 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Hradeca pie Moravices]] || ''Hradec nad Moravicí'' || [[Attēls:Coa Czech Town Hradec nad Moravicí.svg|25px]] || 5470 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Hradeckrālove]] || ''Hradec Králové'' || [[Attēls:Hradec Kralove CoA CZ.svg|25px]] || 2479 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Hranice]] || ''Hranice'' || [[Attēls:Hranice na Moravě znak.png|25px]] || 18804 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Hranice (Karlovi Varu apgabals)|Hranice]] || ''Hranice'' || [[Attēls:Hranice (Cheb District) CoA.png|25px]] || 2198 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Hrasta]] || ''Chrast'' || [[Attēls:Znak města Chrast.jpg|25px]] || 3143 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hrastava]] || ''Chrastava'' || [[Attēls:Chrastava CoA CZ.svg|25px]] || 6217 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Hrādeka]] || ''Hrádek'' || [[Attēls:Hradek.svg|25px]] || 2860 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Hrādeka pie Nisas]] || ''Hrádek nad Nisou'' || [[Attēls:Hradek nad nisou znak.jpg|25px]] || 7651 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Hroba]] || ''Hrob'' || [[Attēls:Wapenschild Hrop.jpg|25px]] || 2092 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Hrohūvtīneca]] || ''Hrochův Týnec'' || [[Attēls:Znak města Hrochův Týnec.jpg|25px]] || 1901 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hronova]] || ''Hronov'' || [[Attēls:Hronov-znak.svg|25px]] || 6255 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Hrotovice]] || ''Hrotovice'' || [[Attēls:Hrotovice znak.png|25px]] || 1751 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Hroznetīna]] || ''Hroznětín'' || [[Attēls:Hroznetin znak.jpg|25px]] || 1918 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Hrudima]] || ''Chrudim'' || [[Attēls:Chrudim CoA CZ.png|25px]] || 23217 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hrušovani pie Jevišovkas]] || ''Hrušovany nad Jevišovkou'' || [[Attēls:Hrušovany nad Jevišovkou CoA.gif|25px]] || 3280 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Hržibska]] || ''Chřibská'' || [[Attēls:Chribska znak.jpg|25px]] || 1396 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Homutova]] || ''Chomutov'' || [[Attēls:ChomutovCoA.PNG|25px]] || 49187 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Hropiņe]] || ''Chropyně'' || [[Attēls:Chropyně znak.png|25px]] || 5071 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Hulīna]] || ''Hulín'' || [[Attēls:Hulín znak.jpg|25px]] || 7149 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Humpoleca]] || ''Humpolec'' || [[Attēls:Humpolec znak.svg|25px]] || 10917 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Husineca]] || ''Husinec'' || [[Attēls:Husinec (okres Prachatice) zank.gif|25px]] || 1374 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Hustopeče]] || ''Hustopeče'' || [[Attēls:Znak města Hustopeče hires.svg|25px]] || 5869 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Hvaletice]] || ''Chvaletice'' || [[Attēls:Znak města Chvaletice.PNG|25px]] || 3091 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Ivančice]] || ''Ivančice'' || [[Attēls:Ivančice CoA CZ.png|25px]] || 9580 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Ivanovice pie Hanas]] || ''Ivanovice na Hané'' || [[Attēls:Ivanovice na hane znak.jpg|25px]] || 2905 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Jabloņeca pie Jirezes]] || ''Jablonec nad Jizerou'' || [[Attēls:Jablonecj znak.jpg|25px]] || 1742 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Jabloņeca pie Nisas]] || ''Jablonec nad Nisou'' || [[Attēls:Jablonec-znak.svg|25px]] || 45305 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Jablonne pie Orlices]] || ''Jablonné nad Orlicí'' || [[Attēls:Jablonné nad Orlicí coat of arms.jpg|25px]] || 3301 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Jablonne Podještēdos]]|| ''Jablonné v Podještědí'' || [[Attēls:Jablonné v Podještědí CoA CZ.svg|25px]] || 3686 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Jablunkova]] || ''Jablunkov'' || [[Attēls:Jablunkov arms.png|25px]] || 5759 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Jāhimova]] || ''Jáchymov'' || [[Attēls:Jáchymov znak2.png|25px]] || 3389 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Janova]] || ''Janov'' || [[Attēls:Janov (Czech Silesia) CoA.svg|25px]] || 332 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Janovice pie Ūhlavas]] || ''Janovice nad Úhlavou'' || [[Attēls:Janovice nad Úhlavou CoA.svg|25px]] || 2251 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Janske Lāzne]] || ''Janské Lázně'' || [[Attēls:Coat of Arms JanskeLazne.jpg|25px]] || 777 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Jaromeržice pie Rokitnas]] || ''Jaroměřice nad Rokytnou'' || [[Attēls:Jaromerice nR CoA.svg|25px]] || 4213 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Jaromērša]] || ''Jaroměř'' || [[Attēls:Jaroměř znak.png|25px]] || 12678 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Javornīka]] || ''Javorník'' || [[Attēls:Javornik CoA.svg|25px]] || 2971 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Jemnice]] || ''Jemnice'' || [[Attēls:Znak města Jemnice.gif|25px]] || 4293 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Jesenice]] || ''Jesenice'' || [[Attēls:Jesenice RA CZ CoA.png|25px]] || 1769 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Jesenīka]] || ''Jeseník'' || [[Attēls:Jeseník CoA CZ.svg|25px]] || 11841 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Jevišovice]] || ''Jevišovice'' || [[Attēls:Jevisovice znak.gif|25px]] || 1132 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Jevīčko]] || ''Jevíčko'' || [[Attēls:Jevíčko CoA CZ.svg|25px]] || 2885 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Jičīna]] || ''Jičín'' || [[Attēls:Jicin CoA CZ.svg|25px]] || 16300 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Jihlava]] || ''Jihlava'' || [[Attēls:Jihlava CoA CZ.svg|25px]] || 50598 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Jilemnice]] || ''Jilemnice'' || [[Attēls:Jilemnice CoA CZ.svg|25px]] || 5616 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Jilove]] || ''Jílové'' || [[Attēls:Jílové Děčín.png|25px]] || 5172 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Jilove Prāga]] || ''Jílové u Prahy'' || [[Attēls:COA Jílové u Prahy.png|25px]] || 4312 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Jindřihūva Hradeca]] || ''Jindřichův Hradec'' || [[Attēls:Znak Jindřichova Hradce.svg|25px]] || 21824 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Jirkova]] || ''Jirkov'' || [[Attēls:CZE Jirkov COA.svg|25px]] || 21442 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Jiržikova]] || ''Jiříkov'' || [[Attēls:Znak - Jiříkov (okr. Děčín).png|25px]] || 4096 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Jistebnice]] || ''Jistebnice'' || || 2012 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Kadaņa]] || ''Kadaň'' || [[Attēls:Coat of arms of Kadaň II.svg|25px]] || 18759 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Kamenice pie Lipas]] || ''Kamenice nad Lipou'' || [[Attēls:Kamenice nad Lipou znak.png|25px]] || 3920 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Kamenicki Šenova]] || ''Kamenický Šenov'' || [[Attēls:Kamenický Šenov CoA CZ.svg|25px]] || 4034 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Kaplice]] || ''Kaplice'' || [[Attēls:Coat of arms of Kaplice.svg|25px]] || 7149 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Kardašova Rečice]] || ''Kardašova Řečice'' || [[Attēls:Kardašova Řečice znak.png|25px]] || 2283 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Karlovi Vari]] || ''Karlovy Vary'' || [[Attēls:Karlovy Vary COA.svg|25px]] || 50172 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Karolinka]] || ''Karolinka'' || [[Attēls:Karolinka znak.png|25px]] || 2639 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Karvina]] || ''Karviná'' || [[Attēls:Karwina herb.svg|25px]] || 58833 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Kasejovice]] || ''Kasejovice'' || [[Attēls:Kasejovice znak.jpg|25px]] || 1333 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kašperske Hori]] || ''Kašperské Hory'' || || 1458 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kaznējova]] || ''Kaznějov'' || [[Attēls:Kaznejov CoA CZ.jpg|25px]] || 3115 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kelča]] || ''Kelč'' || [[Attēls:Kelč CoA CZ.svg|25px]] || 2688 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Kdiņe]] || ''Kdyně'' || [[Attēls:Kdyně znak.jpg|25px]] || 5215 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kijova]] || ''Kyjov'' || [[Attēls:Kyjov znak.png|25px]] || 11448 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Kinšperka pie Ohržes]] || ''Kynšperk nad Ohří'' || || 5002 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Kladno]] || ''Kladno'' || [[Attēls:Kladno znak mesta.jpg|25px]] || 68551 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Kladrubi]] || ''Kladruby'' || [[Attēls:Kladruby Tachov znak.png|25px]] || 1528 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Klatovi]] || ''Klatovy'' || [[Attēls:Klatovy-znak.svg|25px]] || 22367 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Klaštereca pie Ohržes]] || ''Klášterec nad Ohří'' || [[Attēls:Coat of arms of Klášterec nad Ohří.gif|25px]] || 15854 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Klecani]] || ''Klecany'' || [[Attēls:Klecany znak.png|25px]] || 2 611 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Klimkovice]] || ''Klimkovice'' || [[Attēls:Klimkovice znak.gif|25px]] || 4238 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Klobouki pie Brno]] || ''Klobouky u Brna'' || [[Attēls:Klobouky u Brna CZ CoA.jpg|25px]] || 2420 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Kojetīna]] || ''Kojetín'' || [[Attēls:Kojetin.jpg|25px]] || 6378 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Kolīna]] || ''Kolín'' || [[Attēls:Kolín coa.png|25px]] || 31026 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Konice]] || ''Konice'' || [[Attēls:Konice CZ CoA.jpg|25px]] || 2857 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Kopidlno]] || ''Kopidlno'' || [[Attēls:Kopidlno.jpg|25px]] || 2148 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Kopršivnice]] || ''Kopřivnice'' || [[Attēls:Znak města Kopřivnice.svg|25px]] || 22825 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Koričani]] || ''Koryčany'' || [[Attēls:Znak obce Koryčany.jpg|25px]] || 2895 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Kosmonosi]] || ''Kosmonosy'' || [[Attēls:Kosmonosy.gif|25px]] || 4876 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Kosteleca Hanā]] || ''Kostelec na Hané'' || || 2926 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Kosteleca pie Černīmi Lesi]] || ''Kostelec nad Černými lesy'' || [[Attēls:Cernykostelec.jpg|25px]] || 3605 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Kosteleca pie Labas]] || ''Kostelec nad Labem'' || [[Attēls:Kostelec nad Labem CoA.jpg|25px]] || 3266 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Kosteleca pie Orlices]] || ''Kostelec nad Orlicí'' || [[Attēls:Kostelec nad Orlici CoA CZ.jpg|25px]] || 6248 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Koštaņi]] || ''Košťany'' || [[Attēls:Kostany TP CZ CoA.png|25px]] || 2895 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Kouršima]] || ''Kouřim'' || [[Attēls:Kouřim-znak.gif|25px]] || 1850 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Kožlani]] || ''Kožlany'' || || 1377 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kralovice]] || ''Kralovice'' || [[Attēls:Kralovice CoA CZ.jpg|25px]] || 3504 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kralupi pie Vltavas]] || ''Kralupy nad Vltavou'' || [[Attēls:Kralupy nad Vltavou znak.png|25px]] || 17855 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Kraslice]] || ''Kraslice'' || [[Attēls:Kraslice znak.svg|25px]] || 6952 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Krasna Hora pie Vltavas]] || ''Krásná Hora nad Vltavou'' || [[Attēls:KHV znak.jpg|25px]] || 1024 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Krasna Ļipa]] || ''Krásná Lípa'' || [[Attēls:Krásná Lípa znak.png|25px]] || 3644 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Krasne Ūdoli]] || ''Krásné Údolí'' || [[Attēls:ZNAK MĚSTA KRÁSNÉ ÚDOLÍ.jpg|25px]] || 427 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Krasno]] || ''Krásno'' || [[Attēls:Krasno CZ CoA.png|25px]] || 751 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Kravarže]] || ''Kravaře'' || [[Attēls:Coat of arms of Kravaře (Opava District).svg|25px]] || 6736 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Krālīki]] || ''Králíky'' || [[Attēls:Králíky.svg|25px]] || 4453 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Krāluva Dvura]] || ''Králův Dvůr'' || [[Attēls:Znak obce Králův Dvůr - OŘ.JPG|25px]] || 7266 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Kriri]] || ''Kryry'' || [[Attēls:Kryry znak.png|25px]] || 2421 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Krnova]] || ''Krnov'' || [[Attēls:Krnov znak.png|25px]] || 24658 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Kromeržīža]] || ''Kroměříž'' || [[Attēls:CZE Kroměříž COA.svg|25px]] || 28921 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Krupka]] || ''Krupka'' || [[Attēls:Krupka-znak.png|25px]] || 14435 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Kunovice]] || ''Kunovice'' || [[Attēls:Kunovice UH CZ CoA.jpg|25px]] || 5499 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Kunštāta]] || ''Kunštát'' || [[Attēls:Znak města Kunštát.gif|25px]] || 2739 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Kuržima]] || ''Kuřim'' || [[Attēls:Kuřim CoA CZ.png|25px]] || 10900 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Kutna Hora]] || ''Kutná Hora'' || [[Attēls:COA Kutna Hora.png|25px]] || 20349 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Lanškrouna]] || ''Lanškroun'' || [[Attēls:Lanškroun.svg|25px]] || 10117 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Lanžhota]] || ''Lanžhot'' || [[Attēls:Znak města Lanžhot.jpg|25px]] || 3757 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Lāzne Bēlohrada]] || ''Lázně Bělohrad'' || [[Attēls:Znak města Lázně Bělohrad.jpg|25px]] || 3740 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Lāzne Bohdaneča]] || ''Lázně Bohdaneč'' || [[Attēls:Znak Lázní Bohdaneč.gif|25px]] || 3365 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Lāzne Kinžvarta]] || ''Lázně Kynžvart'' || [[Attēls:Znak Lazne Kynzvart.jpg|25px]] || 1463 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Ledeča pie Sazavas]] || ''Ledeč nad Sázavou'' || [[Attēls:Znak města Ledeč nad Sázavou.png|25px]] || 5486 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Ledvice]] || ''Ledvice'' || [[Attēls:Ledvice znak.png|25px]] || 564 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Letohrada]] || ''Letohrad'' || [[Attēls:Letohrad CoA CZ.svg|25px]] || 6322 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Letovice]] || ''Letovice'' || [[Attēls:Letovice CoA CZ.png|25px]] || 6781 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Libaņa]] || ''Libáň'' || [[Attēls:Liban znak.jpg|25px]] || 1679 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Libčice pie Vltavas]] || ''Libčice nad Vltavou'' || [[Attēls:Libcice nad Vltavou CoA.jpg|25px]] || 3349 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Libereca]] || ''Liberec'' || [[Attēls:Znak Liberec.svg|25px]] || 104946 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Libehova]] || ''Liběchov'' || [[Attēls:Libechov CZ CoA.jpg|25px]] || 1053 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Libohovice]] || ''Libochovice'' || [[Attēls:Libochovice znak.png|25px]] || 3535 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Libočani]] || ''Libočany'' || || 523 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Libušīna]] || ''Libušín'' || [[Attēls:Libušín znak.jpg|25px]] || 3026 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Lipnīka pie Bečvas]] || ''Lipník nad Bečvou'' || [[Attēls:Lipník nad Bečvou CoA CZ.png|25px]] || 8250 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Lisa pie Labas]] || ''Lysá nad Labem'' || [[Attēls:LysánadLabemznak.jpg|25px]] || 8988 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Lišova]] || ''Lišov'' || [[Attēls:Lišov znak.png|25px]] || 4119 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Litomeržice]] || ''Litoměřice'' || [[Attēls:Znak města Litoměřice.gif|25px]] || 25517 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Litomišla]] || ''Litomyšl'' || [[Attēls:Coa Czech Town Litomyšl.svg|25px]] || 10185 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Litovela]] || ''Litovel'' || [[Attēls:Znak města Litovel.png|25px]] || 9921 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Litvīnova]] || ''Litvínov'' || [[Attēls:Litvínov znak.png|25px]] || 27397 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Loketa]] || ''Loket'' || [[Attēls:Loket Sokolov znak.png|25px]] || 3114 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Loma (Čehija)|Loma]] || ''Lom'' || [[Attēls:Lom znak.png|25px]] || 3764 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Lomnice nad Lužnices]] || ''Lomnice nad Lužnicí'' || [[Attēls:Lomnice nad Lužnicí znak.png|25px]] || 1780 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Lomnice pie Popelkas]] || ''Lomnice nad Popelkou'' || [[Attēls:Znaklomnice.jpg|25px]] || 5643 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Loštice]] || ''Loštice'' || || 3065 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Lovosice]] || ''Lovosice'' || [[Attēls:Lovosice-coat of arms.png|25px]] || 9392 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Loučna pie Kļinovces]] || ''Loučná pod Klínovcem'' || || 91 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Louni]] || ''Louny'' || [[Attēls:Louny CoA CZ.svg|25px]] || 19157 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Lubi]] || ''Luby'' || [[Attēls:Luby CZ CoA.gif|25px]] || 2425 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Lučani pie Nisas]] || ''Lučany nad Nisou'' || || 1742 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Luhačovice]] || ''Luhačovice'' || [[Attēls:Luhačovice znak.png|25px]] || 5203 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Luže]] || ''Luže'' || [[Attēls:Luze CZ CoA.jpg|25px]] || 2529 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Manētīna]] || ''Manětín'' || || 1177 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Mariānske Lāzņe]] || ''Mariánské Lázně'' || [[Attēls:Mariánské Lázně CoA.png|25px]] || 13337 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Maštova]] || ''Mašťov'' || || 651 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Mečīna]] || ''Měčín'' || [[Attēls:Mecin znak.jpg|25px]] || 1124 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Meļnīka]] || ''Mělník'' || [[Attēls:Melnik CoA CZ.png|25px]] || 19346 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Mesteca Krālove]] || ''Městec Králové'' || [[Attēls:Mestec kralove znak.jpg|25px]] || 2927 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Mesto Albrehtice]] || ''Město Albrechtice'' || [[Attēls:Mesto albrechtice-znak.jpg|25px]] || 3598 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Mesto Touškova]] || ''Město Touškov'' || [[Attēls:Oficiální znak města Město Touškov.jpg|25px]] || 2069 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Meziborži]] || ''Meziboří'' || [[Attēls:Meziboří znak.jpg|25px]] || 4817 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Mezimešti]] || ''Meziměstí'' || [[Attēls:Mezimesti CoA CZ.gif|25px]] || 2641 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Mikulašovice]] || ''Mikulášovice'' || [[Attēls:Mikulasovice znak.png|25px]] || 2192 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Mikulova]] || ''Mikulov'' || [[Attēls:Coat of arms of Mikulov (official).svg|25px]] || 7416 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Miletīna]] || ''Miletín'' || [[Attēls:Znak města Miletín.jpg|25px]] || 907 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Milevsko]] || ''Milevsko'' || [[Attēls:Milevsko znak.png|25px]] || 8724 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Milovice]] || ''Milovice'' || [[Attēls:Milovice-znak.svg|25px]] || 10042 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Mimoņa]] || ''Mimoň'' || [[Attēls:Mimoň CoA CZ.svg|25px]] || 6577 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Mirotice]] || ''Mirotice'' || [[Attēls:Mirotice znak.jpg|25px]] || 1210 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Mirovice]] || ''Mirovice'' || [[Attēls:Mirovice znak.gif|25px]] || 1565 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Miroslava]] || ''Miroslav'' || [[Attēls:Miroslav (znak).gif|25px]] || 2909 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Mirošova]] || ''Mirošov'' || [[Attēls:Mirosov znak.gif|25px]] || 2186 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Mīto]] || ''Mýto'' || [[Attēls:Myto RO CZ CoA.gif|25px]] || 1495 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Mlada Boleslava]] || ''Mladá Boleslav'' || [[Attēls:Mlboleslav znak.jpg|25px]] || 44229 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Mlada Vožice]] || ''Mladá Vožice'' || [[Attēls:Mladá Vožice znak.png|25px]] || 2715 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Mnihovo Hradište]] || ''Mnichovo Hradiště'' || [[Attēls:Mnichovo Hradiste CoA CZ.jpg|25px]] || 8320 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Modržice]] || ''Modřice'' || [[Attēls:Modrice CZ CoA.svg|25px]] || 4893 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Mohelnice]] || ''Mohelnice'' || [[Attēls:Mohelnice SU CZ CoA.svg|25px]] || 9516 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Moravske Budejovice]] || ''Moravské Budějovice'' || [[Attēls:Moravské Budějovice (znak).png|25px]] || 7580 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Moravski Krumlova]] || ''Moravský Krumlov'' || [[Attēls:Coat of Arms of Moravský Krumlov.jpg|25px]] || 5903 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Morkovice-Slīžani]] || ''Morkovice-Slížany'' || [[Attēls:Morkovice-Slizany CZ znak.svg|25px]] || 2898 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Mnihovice]] || ''Mnihovice'' || || 3171 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Mnišeka pie Brdi]] || ''Mníšek pod Brdy'' || || 5148 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Moravska Tršebova]] || ''Moravská Třebová'' || [[Attēls:Moravská Třebová CoA CZ.svg|25px]] || 10612 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Moravski Berouna]] || ''Moravský Beroun'' || [[Attēls:Moravsky beroun znak.jpeg|25px]] || 3189 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Mosta]] || ''Most'' || [[Attēls:Most CoA.gif|25px]] || 67189 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Mšeno]] || ''Mšeno'' || [[Attēls:Mšeno, znak na radnici.jpg|25px]] || 1473 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Nalžovske Hori]] || ''Nalžovské Hory'' || || 1237 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Napajedla]] || ''Napajedla'' || [[Attēls:Napajedla-znak.gif|25px]] || 7377 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Nasavrki]] || ''Nasavrky'' || [[Attēls:Znak obce Nasavrky.jpg|25px]] || 1654 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nāhoda]] || ''Náchod'' || [[Attēls:Náchod CoA CZ.svg|25px]] || 20434 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nāmešta pie Oslavas]] || ''Náměšť nad Oslavou'' || [[Attēls:Znak města Náměšť nad Oslavou.jpg|25px]] || 5013 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Nehanice]] || ''Nechanice'' || [[Attēls:Coat of arms of Nechanice.svg|25px]] || 2269 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nejdeka]] || ''Nejdek'' || [[Attēls:Znak obce Nejdek.gif|25px]] || 8221 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Neratovice]] || ''Neratovice'' || [[Attēls:Neratovice znak.png|25px]] || 16415 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Nemčice pie Hanas]] || ''Němčice nad Hanou'' || [[Attēls:Nemcice nad Hanou PV CZ CoA.jpg|25px]] || 2026 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Nepomuka]] || ''Nepomuk'' || [[Attēls:Nepomuk znak.png|25px]] || 3815 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Netolice]] || ''Netolice'' || || 2604 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Neveklova]] || ''Neveklov'' || [[Attēls:Neveklov, znak.gif|25px]] || 2505 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Nimburka]] || ''Nymburk'' || [[Attēls:Nymburk CoA CZ.jpg|25px]] || 14614 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Nīrsko]] || ''Nýrsko'' || [[Attēls:Nyrsko znak.JPG|25px]] || 5006 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Nīržani]] || ''Nýřany'' || [[Attēls:Nyrany znak.jpg|25px]] || 7121 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Nova Bistržice]] || ''Nová Bystřice'' || [[Attēls:Nová Bystřice znak.png|25px]] || 3351 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Nova Paka]] || ''Nová Paka'' || [[Attēls:Nová Paka CoA CZ.svg|25px]] || 9335 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nova Role]] || ''Nová Role'' || [[Attēls:Znak města Nová Role.svg|25px]] || 4137 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Nova Včelnice]] || ''Nová Včelnice'' || [[Attēls:Nová Včelnice znak.png|25px]] || 2318 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Nove Hradi]] || ''Nové Hrady'' || [[Attēls:Nové Hrady znak.png|25px]] || 2578 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Nove Mesto Morāvijā]] || ''Nové Město na Moravě'' || [[Attēls:Coa_Nové_Město_na_Moravě.png|25px]] || 10200 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Nove Mesto pie Metujas]] || ''Nové Město nad Metují'' || [[Attēls:Nové Město nad Metují CoA CZ.svg|25px]] || 9726 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nove Mesto pie Smrkemes]] || ''Nové Město pod Smrkem'' || [[Attēls:Nove Mesto pod Smrkem CoA CZ.svg|25px]] || 3834 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Nove Sedlo]] || ''Nové Sedlo'' || [[Attēls:Ns znak.jpg|25px]] || 2627 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Nove Strašeci]] || ''Nové Strašecí'' || [[Attēls:COA Novestraseci.jpg|25px]] || 5267 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Novi Bidžova]] || ''Nový Bydžov'' || [[Attēls:Znak Nový Bydžov.jpg|25px]] || 7098 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Novi Bora]] || ''Nový Bor'' || [[Attēls:Nový Bor CoA CZ.svg|25px]] || 11962 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Novi Jičīna]] || ''Nový Jičín'' || [[Attēls:Coa Novy Jicin.jpg|25px]] || 23867 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Novi Knina]] || ''Nový Knín'' || [[Attēls:Coa Novyknin.jpg|25px]] || 1924 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Odolena Voda]] || ''Odolena Voda'' || [[Attēls:Ov znak.jpg|25px]] || 5589 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Odri]] || ''Odry'' || [[Attēls:Odry CZ CoA.gif|25px]] || 7423 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Olešnice]] || ''Olešnice'' || [[Attēls:Olešnice-znak.gif|25px]] || 1722 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Olomouca]] || ''Olomouc'' || [[Attēls:Olomouc CZ CoA.png|25px]] || 99471 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Olovi]] || ''Oloví'' || || 1940 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Opava]] || ''Opava'' || [[Attēls:Opava CoA.svg|25px]] || 58281 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Opočno]] || ''Opočno'' || [[Attēls:Opocno (Rychnov nad Kneznou) CoA CZ.svg|25px]] || 3123 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Orlova (Čehija)|Orlova]] || ''Orlová'' || [[Attēls:Orlová znak.png|25px]] || 30988 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Osečna (Čehija)|Osečna]] || ''Osečná'' || [[Attēls:Osečná znak.png|25px]] || 1075 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Oseka (Čehija)|Oseka]] || ''Osek'' || [[Attēls:Osek CoA TP CZ.svg|25px]] || 4997 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Oslavani]] || ''Oslavany'' || [[Attēls:Oslavany CZ CoA.jpg|25px]] || 4639 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Ostrava]] || ''Ostrava'' || [[Attēls:Ostrava CoA CZ.svg|25px]] || 297421 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Ostrava]] || ''Ostrov'' |||| 17235 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Otrokovice]] || ''Otrokovice'' || [[Attēls:Znak mesta otrokovice.svg|25px]] || 18327 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Pacova]] || ''Pacov'' || [[Attēls:Pacov-znak.svg|25px]] || 4889 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Pardubice]] || ''Pardubice'' || [[Attēls:Pardubice CoA CZ.svg|25px]] || 89467 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Paskova]] || ''Paskov'' || || 3925 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Peca pie Snežkas]] || ''Pec pod Sněžkou'' || [[Attēls:Pec pod Snezkou CoA CZ.svg|25px]] || 643 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Pečki]] || ''Pečky'' || [[Attēls:Pečky.gif|25px]] || 4577 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Pelhržimova]] || ''Pelhřimov'' || [[Attēls:Pelhrimov.gif|25px]] || 16269 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Petršvalda]] || ''Petřvald'' || [[Attēls:Petrvald (Karvina) CoA CZ.svg|25px]] || 7065 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Pilnīkova]] || ''Pilníkov'' || [[Attēls:Pilníkov CoA CZ.svg|25px]] || 1226 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Piseka]] || ''Písek'' || [[Attēls:Písek CoA.svg|25px]] || 29720 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Pišeli]] || ''Pyšely'' || [[Attēls:Pysely znak.jpg|25px]] || 1694 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Plana]] || ''Planá'' || [[Attēls:CZE Planá COA.svg|25px]] || 5522 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Plana pie Lužnices]] || ''Planá nad Lužnicí'' || [[Attēls:Coa Plana-logo.jpg|25px]] || 3227 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Planice]] || ''Plánice'' || || 1671 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Plasi]] || ''Plasy'' || [[Attēls:CoA of Plasy.svg|25px]] || 2637 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Plesna]] || ''Plesná'' || [[Attēls:Znak Plesná.jpg|25px]] || 2107 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Plumlova]] || ''Plumlov'' || [[Attēls:Plumlov CZ CoA.jpg|25px]] || 2407 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Plzeņa]] || ''Plzeň'' || [[Attēls:Plzen small CoA.png|25px]] || 168034 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Pobēžovice]] || ''Poběžovice'' || [[Attēls:Znak obce Poběžovice.gif|25px]] || 1656 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Počatki]] || ''Počátky'' || [[Attēls:Pocatky znak.gif|25px]] || 2613 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Podboržani]] || ''Podbořany'' || [[Attēls:Coat of arms of Podbořany.png|25px]] || 6399 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Podebradi]] || ''Poděbrady'' || [[Attēls:Znak města Poděbrady.gif|25px]] || 13986 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Podivīna]] || ''Podivín'' || [[Attēls:Znak obce Podivín.gif|25px]] || 2907 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Pohorželice]] || ''Pohořelice'' || [[Attēls:Pohořelice (okres Brno-venkov) znak.gif|25px]] || 4711 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Police pie Metujas]] || ''Police nad Metují'' || [[Attēls:Coat of arms of Police nad Metují.gif|25px]] || 4234 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Polička]] || ''Polička'' || [[Attēls:Polička CoA CZ.svg|25px]] || 8971 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Polna]] || ''Polná'' || [[Attēls:Polná CZ CoA ver 2022.svg|25px]] || 5142 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Postoloprti]] || ''Postoloprty'' || [[Attēls:Postoloprty CZ CoA.jpg|25px]] || 5162 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Potštāta]] || ''Potštát'' || [[Attēls:Coat of arms of Potštát.svg|25px]] || 1199 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Prahatice]] || ''Prachatice'' || [[Attēls:Prachatice-znak.gif|25px]] || 11189 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Prāga]] || ''Praha'' || [[Attēls:Prague CoA CZ.svg|25px]] || 1243201 || [[Prāga]] |- | [[Proseča]] || ''Proseč'' || [[Attēls:Proseč CoA CZ.svg|25px]] || 2184 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Prostejova]] || ''Prostějov'' || [[Attēls:Prostejov CoA CZ.png|25px]] || 44387 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Protivīna]] || ''Protivín'' || [[Attēls:Znak Mesta Protivin.jpg|25px]] || 4934 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Pršebuza]] || ''Přebuz'' || || 75 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Pršelouča]] || ''Přelouč'' || [[Attēls:Znak města Přelouč.jpg|25px]] || 9091 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Pršerova]] || ''Přerov'' || [[Attēls:Znak města Přerov.svg|25px]] || 45082 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Pršeštice]] || ''Přeštice'' || [[Attēls:Přeštice - znak.gif|25px]] || 7212 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Pršibislava]] || ''Přibyslav'' || [[Attēls:Znak města Přibyslav hires.svg|25px]] || 4002 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Pršimda]] || ''Přimda'' || [[Attēls:Primda CoA CZ.jpg|25px]] || 1544 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Pršībora]] || ''Příbor'' || [[Attēls:Coat of arms of Příbor.svg|25px]] || 8642 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Pršībrama]] || ''Příbram'' || [[Attēls:Příbram CoA CZ.svg|25px]] || 33033 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Rabi (Čehija)|Rabi]] || ''Rabí'' || [[Attēls:Rabí CoA CZ.jpg|25px]] || 468 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Radnice]] || ''Radnice'' || [[Attēls:Coat of arms of Radnice (okres Rokycany).svg|25px]] || 1789 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Rakovnīka]] || ''Rakovník'' || [[Attēls:Rakovnik znak.jpg|25px]] || 16427 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Ralsko]] || ''Ralsko'' || [[Attēls:Ralsko CZ CoA.jpg|25px]] || 2072 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Raspenava]] || ''Raspenava'' || [[Attēls:Raspenava CoA CZ.svg|25px]] || 2848 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Rājeca-Jestršebi]] || ''Rájec-Jestřebí'' || [[Attēls:RájecJestřebí CoA.jpg|25px]] || 3645 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Rajhrada]] || ''Rajhrad'' || [[Attēls:Rajhrad CZ CoA.svg|25px]] || 3428 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Rejštejna]] || ''Rejštejn'' || || 246 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Rihnova Jablonce pie Nisas]] || ''Rychnov u Jablonce nad Nisou'' || [[Attēls:Rychnov u Jablonce nad Nisou - znak.jpg|25px]] || 2637 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Rihnova pie Knēžnas]] || ''Rychnov nad Kněžnou'' || [[Attēls:Rychnov nad Kněžnou znak.png|25px]] || 11247 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Rihvalda]] || ''Rychvald'' || [[Attēls:Rychvald CoA.svg|25px]] || 7171 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Rīmaržova]] || ''Rýmařov'' || [[Attēls:Rymarov CZ CoA.gif|25px]] || 8609 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Rokicani]] || ''Rokycany'' || [[Attēls:Rokycany CoA CZ.png|25px]] || 14013 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Rokitnice Orlickičhorāha]] || ''Rokytnice v Orlických horách'' || [[Attēls:Znak obce Rokytnice v Orlických horách.jpg|25px]] || 2189 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Rokitnice pie Jirezas]] || ''Rokytnice nad Jizerou'' || [[Attēls:Rokytnice nad Jizerou CoA CZ.jpg|25px]] || 2890 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Rosice]] || ''Rosice'' || [[Attēls:Znak Rosice (Brno-venkov).jpg|25px]] || 5856 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Ronova pie Doubravas]] || ''Ronov nad Doubravou'' || [[Attēls:Ronov nad Doubravou CZ CoA.gif|25px]] || 1683 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Rotava]] || ''Rotava'' || [[Attēls:Rotava znak.gif|25px]] || 3465 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Roudnice pie Labas]] || ''Roudnice nad Labem'' || [[Attēls:Roudnice nad Labem znak.gif|25px]] || 13263 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Rousīnova]] || ''Rousínov'' || [[Attēls:Rousínov CoA CZ.svg|25px]] || 5576 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Rovensko pie Troskami]] || ''Rovensko pod Troskami'' || [[Attēls:Rovensko pod Troskami CoA CZ.svg|25px]] || 1255 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Roztoki]] || ''Roztoky'' || [[Attēls:COA Roztoky.png|25px]] || 7918 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Roždalovice]] || ''Rožďalovice'' || [[Attēls:Rožďalovice znak.png|25px]] || 1634 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Rožmberka pie Vltavas]] || ''Rožmberk nad Vltavou'' || [[Attēls:Rožmberk znak.gif|25px]] || 369 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Rožmitāla pie Tršemšīnas]] || ''Rožmitál pod Třemšínem'' || [[Attēls:Rozmitalptr.jpg|25px]] || 4448 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Rožnova pie Radhoštja]] || ''Rožnov pod Radhoštěm'' || [[Attēls:Rožnov pod Radhoštěm znak.png|25px]] || 16672 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Rševnice]] || ''Řevnice'' || [[Attēls:COA Řevnice.png|25px]] || 3154 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Ršicani]] || ''Říčany'' |||| 14409 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Rtine Podkrkonoši]] || ''Rtyně v Podkrkonoší'' || [[Attēls:Rtyne v Podkrkonosi CoA CZ.svg|25px]] || 3028 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Rudna]] || ''Rudná'' || [[Attēls:Rudna (Praha-zapad) CoA CZ.jpg|25px]] || 4662 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Rūdolfova]] || ''Rudolfov'' || [[Attēls:Rudolfov CoA.png|25px]] || 2418 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Rumburka]] || ''Rumburk'' || [[Attēls:Rumburk znak.png|25px]] || 11147 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Sadska]] || ''Sadská'' || [[Attēls:Znak města Sadská.jpg|25px]] || 3294 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Sazava (pilsēta)|Sazava]] || ''Sázava'' || [[Attēls:Sazava (Benesov) CoA CZ.jpg|25px]] || 3770 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Seča]] || ''Seč'' || [[Attēls:Sec znak.gif|25px]] || 1688 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Sedlčani]] || ''Sedlčany'' || [[Attēls:CZE Sedlčany COA.svg|25px]] || 7473 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Sedleca-Prčice]] || ''Sedlec-Prčice'' || [[Attēls:Sedlec-Prcice CoA CZ.jpg|25px]] || 2778 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Sedlice]] || ''Sedlice'' || [[Attēls:Znak sedlice st cz.jpg|25px]] || 1324 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Semili]] || ''Semily'' || [[Attēls:Znaksemily.gif|25px]] || 8630 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Sezemice]] || ''Sezemice'' || [[Attēls:Znak Sezemic.jpg|25px]] || 3568 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Sezimovo Ūsti]] || ''Sezimovo Ústí'' || [[Attēls:Sezimovo Usti CZ CoA.gif|25px]] || 7315 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Skalna]] || ''Skalná'' || [[Attēls:Skalna znak.png|25px]] || 1950 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Skuteča]] || ''Skuteč'' || [[Attēls:Skuteč CoA CZ.svg|25px]] || 5232 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Slani]] || ''Slaný'' || [[Attēls:CZE Slaný COA.svg|25px]] || 15300 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Slatiņani]] || ''Slatiňany'' || [[Attēls:Znak města Slatiňany.jpg|25px]] || 4122 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Slavičīna]] || ''Slavičín'' || [[Attēls:Slavicin CoA CZ.jpg|25px]] || 6776 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Slavkova pie Brno]] || ''Slavkov u Brna'' || [[Attēls:Slavkov u Brna znak hires.svg|25px]] || 6299 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Slavonice]] || ''Slavonice'' || [[Attēls:Slavonice znak.png|25px]] || 2505 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Slušovice]] || ''Slušovice'' || [[Attēls:Slusovice CoA CZ.jpg|25px]] || 3022 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Smečno]] || ''Smečno'' || [[Attēls:Smečno znak.png|25px]] || 1896 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Smiršice]] || ''Smiřice'' || [[Attēls:Znak města Smiřice.jpg|25px]] || 2931 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Smržovka]] || ''Smržovka'' || [[Attēls:Smržovka CoA CZ.png|25px]] || 3519 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Sobesļava]] || ''Soběslav'' || [[Attēls:Sobeslav crest Czech Republic.jpg|25px]] || 7215 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Sobotka (Čehija)|Sobotka]] || ''Sobotka'' || [[Attēls:Sobotka CoA CZ.jpg|25px]] || 2428 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Sokolova (Čehija)|Sokolova]] || ''Sokolov'' || [[Attēls:Sokolov CoA CZ.png|25px]] || 23879 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Solnice]] || ''Solnice'' || || 2326 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Spālene Poršīči]] || ''Spálené Poříčí'' || [[Attēls:Spalene Porici CoA CZ.jpg|25px]] || 2675 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Staņkova]] || ''Staňkov'' || [[Attēls:Staňkov (okres Domažlice) CoA.jpg|25px]] || 3243 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Stare Mesto (Olomoucas apgabals)|Stare Mesto]] || ''Staré Město'' || || 2074 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Stare Mesto (Zlīnas apgabals)|Stare Mesto]] || ''Staré Město'' || [[Attēls:Stare Mesto UH CZ CoA.jpg|25px]] || 6838 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Stati Plzeneca]] || ''Starý Plzenec'' || [[Attēls:Staryplzenec coa.gif|25px]] || 4955 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Starkova]] || ''Stárkov'' || [[Attēls:Znak starkov.png|25px]] || 621 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Strakonice]] || ''Strakonice'' || [[Attēls:Coat of arms of Strakonice.jpg|25px]] || 22922 ||| [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Štēti]] || ''Štětí'' || [[Attēls:Steti - erb.gif|25px]] || 8774 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Stoda]] || ''Stod'' || [[Attēls:Stod CoA.jpg|25px]] || 3 719 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Stohova]] || ''Stochov'' || [[Attēls:Stochov CoA CZ.jpg|25px]] || 5589 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Strāžnice]] || ''Strážnice'' || [[Attēls:Straznice HO CZ znak.png|25px]] || 5773 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Strāže pei Nežarkas]] || ''Stráž nad Nežárkou'' || || 860 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Strāže pie Ralskes]] || ''Stráž pod Ralskem'' || [[Attēls:Stráž pod Ralskem CoA CZ.svg|25px]] || 4021 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Strāžova]] || ''Strážov'' || [[Attēls:Strážov.jpg|25px]] || 1342 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Strmilova]] || ''Strmilov'' || [[Attēls:Strmilov znak.jpg|25px]] || 1439 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Stršibro]] || ''Stříbro'' || [[Attēls:Stribro (Tachov) CoA CZ.jpg|25px]] || 7895 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Studēnka]] || ''Studénka'' || [[Attēls:Studénka znak.png|25px]] || 10298 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Suhdola pie Lužnices]] || ''Suchdol nad Lužnicí'' || [[Attēls:Suchdol nad Lužnicí znak.jpg|25px]] || 3603 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Sušice]] || ''Sušice'' || [[Attēls:Sušice znak.png|25px]] || 11270 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Svetla nad Sazavas]] || ''Světlá nad Sázavou'' || [[Attēls:Svetla nad Sazavou CoA CZ.jpg|25px]] || 6791 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Svitavi]] || ''Svitavy'' || [[Attēls:Svitavy znak 2.jpeg|25px]] || 17038 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Svoboda pie Ūpos]] || ''Svoboda nad Úpou'' || [[Attēls:ZnakSvoboda.gif|25px]] || 2128 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Svratka]] || ''Svratka'' || [[Attēls:Znak města Svratka.jpg|25px]] || 1416 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Šenova]] || ''Šenov'' || [[Attēls:Šenov CoA CZ.jpg|25px]] || 6022 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Šlapanice]] || ''Šlapanice'' || [[Attēls:Šlapanice CoA CZ.png|25px]] || 7171 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Šluknova]] || ''Šluknov'' || [[Attēls:Znak sluknov.jpg|25px]] || 5625 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Špindlerūva Mlīna]] || ''Špindlerův Mlýn'' || [[Attēls:Znak spindleruv mlyn krkonose.svg|25px]] || 1175 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Šternberka]] || ''Šternberk'' || [[Attēls:Šternberk znak.png|25px]] || 13605 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Štīti]] || ''Štíty'' || [[Attēls:Coat of arms of Štíty.svg|25px]] || 2053 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Štramberka]] || ''Štramberk'' || [[Attēls:Znstramberk.gif|25px]] || 3385 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Šumperka]] || ''Šumperk'' || [[Attēls:Sumperk CoA CZ.png|25px]] || 27040 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Švihova]] || ''Švihov'' || [[Attēls:Svihov KT CZ CoA.jpg|25px]] || 1695 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Tabora (Čehija)|Tabora]] || ''Tábor'' || [[Attēls:Tabor CoA CZ.png|25px]] || 35024 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Tahova]] || ''Tachov'' || [[Attēls:Tachov znak.svg|25px]] || 12595 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Tanvalda]] || ''Tanvald'' || [[Attēls:Tanvald CoA CZ.svg|25px]] || 6706 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Telča]] || ''Telč'' || [[Attēls:Telc CoA.png|25px]] || 5602 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Tepla]] || ''Teplá'' || [[Attēls:Teplá znak.png|25px]] || 3133 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Teplice]] || ''Teplice'' || [[Attēls:Erb Teplic.png|25px]] || 51193 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Teplice pie Metujas]] || ''Teplice nad Metují'' || [[Attēls:Coat of arms of Teplice nad Metují.gif|25px]] || 1717 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Terezīna]] || ''Terezín'' || [[Attēls:Terezín znak.png|25px]] || 3121 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Tišnova]] || ''Tišnov'' || [[Attēls:Znak města Tišnov.png|25px]] || 8921 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Tīna pie Vltavas]] || ''Týn nad Vltavou'' || [[Attēls:Týn nad Vltavou znak 2011.png|25px]] || 8150 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Tīneca pie Labas]] || ''Týnec nad Labem'' || [[Attēls:Tynec nad Labem CZ CoA 2007.jpg|25px]] || 2037 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Tīneca pie Sāzavas]] || ''Týnec nad Sázavou'' || [[Attēls:Tynec nad Sazavou CZ CoA.jpg|25px]] || 5599 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Tīnište pie Orlices]] || ''Týniště nad Orlicí'' || [[Attēls:Tyniste nad Orlici CoA CZ.png|25px]] || 6266 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Toužima]] || ''Toužim'' || [[Attēls:Touzim CZ CoA.gif|25px]] || 3834 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Tovačova]] || ''Tovačov'' || [[Attēls:Tovačov znak.png|25px]] || 2498 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Trhove Svini]] || ''Trhové Sviny'' || [[Attēls:Trhove Sviny CZ CoA.jpg|25px]] || 4982 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Trmice]] || ''Trmice'' || [[Attēls:Trmice CZ CoA.jpg|25px]] || 3193 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Trovi Štepanova]] || ''Trhový Štěpánov'' || || 1340 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Tršebehovice pie Orebas]] || ''Třebechovice pod Orebem'' || [[Attēls:Třebechovice pod Orebem znak.png|25px]] || 5761 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Tršebenice]] || ''Třebenice'' || [[Attēls:Třebenice znak.png|25px]] || 1826 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Tršebīča]] || ''Třebíč'' || [[Attēls:CoA of Trebic.svg|25px]] || 37324 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Tršebona]] || ''Třeboň'' || [[Attēls:Znak mesta trebon II.svg|25px]] || 8588 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Tršemošna]] || ''Třemošná'' || [[Attēls:Třemošná CoA.jpg|25px]] || 4902 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Tršemošnice]] || ''Třemošnice'' || [[Attēls:Tremosnice CZ CoA.jpg|25px]] || 3179 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Tršešta]] || ''Třešť'' || [[Attēls:Třešť CoA CZ.jpg|25px]] || 5835 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Tršineca]] || ''Třinec'' || [[Attēls:Trinec Orlice.svg|25px]] || 36745 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Trutnova]] || ''Trutnov'' || [[Attēls:Trutnov CoA CZ.jpg|25px]] || 30860 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Turnova]] || ''Turnov'' || [[Attēls:Turnov CoA CZ.svg|25px]] || 14342 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Uherske Hradište]] || ''Uherské Hradiště'' || [[Attēls:Uherske Hradiste CoA CZ.png|25px]] || 25343 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Uherski Broda]] || ''Uherský Brod'' || [[Attēls:Znak města Uherský Brod.svg|25px]] || 16777 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Uherski Ostroha]] || ''Uherský Ostroh'' || [[Attēls:Uherský Ostroh, znak.gif|25px]] || 4411 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Uhlīršķe Janovica]] || ''Uhlířské Janovic'' || || 3092 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Unhošta]] || ''Unhošť'' || [[Attēls:Unhost znak.jpg|25px]] || 4111 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Uničova]] || ''Uničov'' || [[Attēls:Unicov CoA CZ.jpg|25px]] || 11810 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Ūjezda pie Brno]] || ''Újezd u Brna'' || [[Attēls:Újezd u Brna CoA CZ.png|25px]] || 3203 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Ūpice]] || ''Úpice'' || [[Attēls:Upice CoA CZ.svg|25px]] || 5836 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Ūsova]] || ''Úsov'' || [[Attēls:Usov znak.jpg|25px]] || 1241 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Ūsti pie Labas]] || ''Ústí nad Labem'' || [[Attēls:Usti znak.gif|25px]] || 95003 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Ūsti pie Orlices]] || ''Ústí nad Orlicí'' || [[Attēls:Ústí nad Orlicí.svg|25px]] || 14582 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Ūštēka]] || ''Úštěk'' || [[Attēls:Úštěk znak.png|25px]] || 2770 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Ūteri]] || ''Úterý'' || [[Attēls:Úterý znak.png|25px]] || 455 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Ūvali]] || ''Úvaly'' || [[Attēls:Znakuvaly.jpg|25px]] || 6288 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Valašske Klobouki]] || ''Valašské Klobouky'' || [[Attēls:Valasske-klobouky-znak.jpg|25px]] || 5042 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Valašske Meziržīči]] || ''Valašské Meziříčí'' || [[Attēls:CoA of Valašské Meziříčí.svg|25px]] || 22926 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Valtice]] || ''Valtice'' || [[Attēls:Coat of arms of Valtice.svg|25px]] || 3596 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Vamberka]] || ''Vamberk'' || || 4680 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Varnsdorfa]] || ''Varnsdorf'' || [[Attēls:COA Varnsdorf.png|25px]] || 15664 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Vejprti]] || ''Vejprty'' || [[Attēls:Vejprty znak.jpg|25px]] || 3285 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Velešīna]] || ''Velešín'' || [[Attēls:Velešín znak.png|25px]] || 4039 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Velka Bistršice]] || ''Velká Bystřice'' || [[Attēls:Coat of arms of Velká Bystřice.svg|25px]] || 3034 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Velka Bīteša]] || ''Velká Bíteš'' || [[Attēls:Velká Bíteš, znak.jpg|25px]] || 5064 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Velke Bīlovice]] || ''Velké Bílovice'' || [[Attēls:Coat of arms of Velke Bilovice.jpeg|25px]] || 3860 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Velke Hamri]] || ''Velké Hamry'' || [[Attēls:Velké Hamry CoA CZ.svg|25px]] || 2818 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Velke Meziržici]] || ''Velké Meziříčí'' || [[Attēls:Znak-mesta-Velke-Mezirici.gif|25px]] || 11662 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Velke Opatovice]] || ''Velké Opatovice'' || [[Attēls:Velké Opatovice znak.png|25px]] || 3956 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Velke Pavlovice]] || ''Velké Pavlovice'' || || 3082 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Velki Šenova]] || ''Velký Šenov'' || [[Attēls:Velký Šenov CoA.jpg|25px]] || 1957 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Veltrusi]] || ''Veltrusy'' || || 1862 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Velvari]] || ''Velvary'' || [[Attēls:Velvary CoA CZ.gif|25px]] || 2980 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Verneržice]] || ''Verneřice'' || || 1099 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Veseli pie Lužnices]] || ''Veselí nad Lužnicí'' || [[Attēls:Coat of arms of Veselí nad Lužnicí.jpg|25px]] || 6439 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Veseli pie Morāvas]] || ''Veselí nad Moravou'' || [[Attēls:ZnakměstaVeselínadMoravou.svg|25px]] || 11471 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Vidnava]] || ''Vidnava'' || || 1372 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Vimperka]] || ''Vimperk'' || [[Attēls:Vimperk znak.png|25px]] || 7696 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Visoke Mīto]] || ''Vysoké Mýto'' || [[Attēls:Vysoké Mýto - znak.png|25px]] || 12470 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Visoke pie Jizeras]] || ''Vysoké nad Jizerou'' || [[Attēls:Vysoké nad Jizerou, znak.jpg|25px]] || 1302 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Visoke Veseli]] || ''Vysoké Veselí'' || [[Attēls:Vysoké Veselí CoA CZ.svg|25px]] || 896 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Viškova (Čehija)|Viškova]] || ''Vyškov'' || [[Attēls:Znak města Vyškova.svg|25px]] || 21496 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Viššī-Broda]] || ''Vyšší Brod'' || [[Attēls:Vyšší Brod znak.png|25px]] || 2551 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Vizovice]] || ''Vizovice'' || [[Attēls:Vizovice CoA CZ.svg|25px]] || 4714 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Vīsluni]] || ''Výsluní'' || [[Attēls:Výsluní.png|25px]] || 378 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Vītkova]] || ''Vítkov'' || [[Attēls:Vitznak.svg|25px]] || 5981 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Vlahovo Bržezi]] || ''Vlachovo Březí'' || [[Attēls:Vlachovo Brezi CoA CZ.jpg|25px]] || 1721 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Vlašima]] || ''Vlašim'' || [[Attēls:Vlašim, Czech Republic - coat of arms.png|25px]] || 11769 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Vodnani]] || ''Vodňany'' || [[Attēls:Vodnany CoA CZ.jpg|25px]] || 6976 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Volari]] || ''Volary'' || [[Attēls:Volary znak.png|25px]] || 3880 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Voline]] || ''Volyně'' || [[Attēls:Volyně CoA.svg|25px]] || 3013 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Votice]] || ''Votice'' || [[Attēls:Votice znak.gif|25px]] || 4596 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Vracova]] || ''Vracov'' || [[Attēls:Znak města Vracov.jpg|25px]] || 4560 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Vratimova]] || ''Vratimov'' || [[Attēls:Vratimov znak.jpg|25px]] || 6935 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Vrhlabi]] || ''Vrchlabí'' || [[Attēls:Vrchlabí CoA CZ.svg|25px]] || 12676 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Vrouteka]] || ''Vroutek'' || [[Attēls:Vroutek znak.jpg|25px]] || 1961 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Vrbno pie Pradēda]] || ''Vrbno pod Pradědem'' || [[Attēls:Vrbno pod Pradědem znak.png|25px]] || 5570 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Vsetīna]] || ''Vsetín'' || [[Attēls:Vsetin CoA CZ.png|25px]] || 26817 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Všerubi]] || ''Všeruby'' || [[Attēls:Coat of arms of Všeruby (okres Plzeň-sever).svg|25px]] || 1318 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Zābržeha]] || ''Zábřeh'' || [[Attēls:Zábreh znak.png|25px]] || 13977 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Zākupi]] || ''Zákupy'' || [[Attēls:Zákupy CoA CZ.svg|25px]] || 2810 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Zāsmuki]] || ''Zásmuky'' || [[Attēls:Znak města Zásmuky.jpg|25px]] || 1854 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Zbiroha]] || ''Zbiroh'' || || 2542 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Zbīšova]] || ''Zbýšov'' || [[Attēls:Znak Zbýšov (okres Brno-venkov).gif|25px]] || 3849 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Zdice]] || ''Zdice'' || [[Attēls:CoA of Zdice.svg|25px]] || 4120 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Zlate Hori]] || ''Zlaté Hory'' || [[Attēls:Zlaté Hory znak.jpg|25px]] || 4028 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Zliva]] || ''Zliv'' || [[Attēls:Zliv znak.png|25px]] || 3679 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Zlīna]] || ''Zlín'' || [[Attēls:CZ Zlin COA.svg|25px]] || 75555 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Znojmo]] || ''Znojmo'' || [[Attēls:Znojmo znak.svg|25px]] || 33964 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Zruča pie Sazavas]] || ''Zruč nad Sázavou'' || [[Attēls:Zruc nad sazavou znak.gif|25px]] || 4906 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Zubrži]] || ''Zubří'' || [[Attēls:CZ Zubří COA.svg|25px]] || 5599 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Žaclērža]] || ''Žacléř'' || [[Attēls:Zacler znak.gif|25px]] || 3440 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Žamberka]] || ''Žamberk'' || [[Attēls:COA Znak města Žamberk.svg|25px]] || 6096 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Žandova]] || ''Žandov'' || || 1986 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Žateca]] || ''Žatec'' || [[Attēls:Znakzatec.jpg|25px]] || 19813 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Ždireca pie Doubravas]] || ''Ždírec nad Doubravou'' || [[Attēls:Zdirec nad Doubravou CoA CZ.svg|25px]] || 3100 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Ždjara pie Sazavas]] || ''Žďár nad Sázavou'' || [[Attēls:Zdar nad Sazavou CoA.png|25px]] || 21845 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Ždānice]] || ''Ždánice'' || [[Attēls:Zdanice CoA CZ.png|25px]] || 2576 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Žebrāka]] || ''Žebrák'' || [[Attēls:Žebrák znak.png|25px]] || 2119 || [[Vidusčehijas apgabals]] |- | [[Železnice]] || ''Železnice'' || [[Attēls:Zeleznice CZ CoA.gif|25px]] || 1345 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Železņa Ruda]] || ''Železná Ruda'' || [[Attēls:Zelezna Ruda Coat of Arms.png|25px]] || 1765 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Železņi Broda]] || ''Železný Brod'' || [[Attēls:Coat of arms of Železný Brod.jpg|25px]] || 6389 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Židlohovice]] || ''Židlochovice'' || [[Attēls:Židlochovice znak.png|25px]] || 3659 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Žirovnice]] || ''Žirovnice'' || [[Attēls:Žirovnice - znak.svg|25px]] || 3023 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Žlutice]] || ''Žlutice'' || [[Attēls:Wappen Luditz.jpg|25px]] || 2575 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Žulova]] || ''Žulová'' || [[Attēls:Zulova CZ CoA.svg|25px]] || 1285 || [[Olomoucas apgabals]] |} == Karte == Šajā kartē norādītas 100 lielākās Čehijas pilsētas (ņemot vērā iedz.sk.) atrašanās vietas {{VietasKarte+|Čehija|width=1100 |float=center|caption = Čehijas 100 lielāko pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — galvaspilsēta) |places = {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.782778|long=14.688611|position = top |label=[[Benešova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.964167|long=14.073889|position = bottom |label=[[Berouna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.189444|long=14.667222|position = bottom |label=[[Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava|Brandīsa<br />pie Labas-<br />Stara Boleslava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.147222|long=14.102778|position = bottom |label=[[Kladno]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.028056|long=15.201389|position = right |label=[[Kolīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.240833|long=14.306667|position = top |label=[[Kralupi pie Vltavas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.95|long=15.266944|position = bottom |label=[[Kutna Hora]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.351944|long=14.475|position = top |label=[[Meļnīka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.4125|long=14.904444|position = top |label=[[Mlada Boleslava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.25|long=14.5|position = right |label=[[Neratovice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.183333|long=15.033333|position = right |label=[[Nimburka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.142419|long=15.118811|position = right |label=[[Podebradi]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.688333|long=14.009444|position = top |label=[[Pršībrama]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.103333|long=13.729722|position = top |label=[[Rakovnīka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.991944|long=14.655556|position = bottom |label=[[Ršicani]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.230556|long=14.081389|position = left |label=[[Slani]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.974722|long=14.474722|position = top |label=[[Česke Budejovice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.810556|long=14.315|position = top |label=[[Česki Krumlova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.143611|long=15.002778|position = top |label=[[Jindřihūva Hradeca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.308889|long=14.147778|position = top |label=[[Piseka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.261389|long=13.902222|position = top |label=[[Strakonice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.414444|long=14.659722|position = top |label=[[Tabora (Čehija)|Tabora]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.363611|long=16.644167|position = top |label=[[Blansko]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.2|long=16.616667|position = top |label=[[Brno]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.759444|long=16.881111|position = top |label=[[Bržeclava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.848611|long=17.128333|position = top |label=[[Hodonīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.27|long=16.993056|position = top |label=[[Viškova (Čehija)|Viškova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.855556|long=16.048889|position = top |label=[[Znojmo]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.433056|long=15.812222|position = bottom |label=[[Dvūra Krālove pie Labas|Dvūra Krālove<br />pie Labas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.436944|long=15.351667|position = top |label=[[Jičīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.416944|long=16.163056|position = top |label=[[Nāhoda]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.560556|long=15.913056|position = top |label=[[Trutnova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.079444|long=12.37055|position = top |label=[[Heba]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.239167|long=12.748611|position = top |label=[[Hodova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.233333|long=12.866667|position = right |label=[[Karlovi Vari]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.964444|long=12.701111|position = top |label=[[Mariānske Lāzņe]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.3075|long=12.947778|position = right |label=[[Ostrava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.166667|long=12.65|position = right |label=[[Sokolova (Čehija)|Sokolova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.688611|long=14.538611|position = top |label=[[Česka Ļipa]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.724167|long=15.171111|position = top |label=[[Jabloņeca pie Nisas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.71666|long=15.06666|position = bottom |label=[[Libereca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.616667|long=15.166667|position = bottom |label=[[Turnova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.903333|long=18.357778|position = top |label=[[Bohumīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.988333|long=17.465556|position = top |label=[[Bruntāla]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.7425|long=18.616667|position = left |label=[[Česki Tešīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.688056|long=18.347778|position = left |label=[[Frīdekmīsteka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.8|long=18.433333|position = right |label=[[Havīržova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.896667|long=18.193056|position = left |label=[[Hlučīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.85|long=18.533333|position = right |label=[[Karvina]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.598611|long=18.145833|position = right |label=[[Kopršivnice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.09|long=17.704167|position = top |label=[[Krnova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.594722|long=18.010556|position = bottom |label=[[Novi Jičīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.933333|long=17.9|position = top |label=[[Opava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.845278|long=18.429722|position = top |label=[[Orlova (Čehija)|Orlova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.835556|long=18.292778|position = left |label=[[Ostrava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.677778|long=18.672778|position = right |label=[[Tršineca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.548333|long=17.734722|position = top |label=[[Hranice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.593889|long=17.250833|position = top |label=[[Olomouca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.472222|long=17.110556|position = top |label=[[Prostejova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.455|long=17.465833|position = top |label=[[Pršerova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.730278|long=17.298889|position = top |label=[[Šternberka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.965278|long=16.970833|position = top |label=[[Šumperka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.882778|long=16.871667|position = bottom |label=[[Zābržeha]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.9025|long=16.448889|position = left |label=[[Česka Tršebova|Česka<br />Tršebova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.951111|long=15.795556|position = bottom |label=[[Hrudima]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.03861|long=15.77916|position = top |label=[[Pardubice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.756111|long=16.467222|position = bottom |label=[[Svitavi]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.974167|long=16.4|position = top |label=[[Ūsti pie Orlices]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.396389|long=13.296944|position = top |label=[[Klatovi]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.746944|long=13.3775|position = top |label=[[Plzeņa]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.7425|long=13.595556|position = bottom |label=[[Rokicani]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.0872|long=14.4211|position = top |label='''[[Prāga]]'''}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.548056|long=13.776111|position = bottom |label=[[Bīlina]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.773611|long=14.196111|position = top |label=[[Dečīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.460556|long=13.418056|position = left |label=[[Homutova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.500278|long=13.441944|position = left |label=[[Jirkova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.376111|long=13.271389|position = right |label=[[Kadaņa]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.384444|long=13.171111|position = left |label=[[Klaštereca pie Ohržes]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.681944|long=13.861389|position = top |label=[[Krupka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.534167|long=14.132778|position = bottom |label=[[Litomeržice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.6|long=13.6|position = top |label=[[Litvīnova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.357222|long=13.796944|position = bottom |label=[[Louni]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.503056|long=13.636667|position = bottom |label=[[Mosta]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.633333|long=13.816667|position = bottom |label=[[Teplice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.658333|long=14.041667|position = right |label=[[Ūsti pie Labas|Ūsti pie<br />Labas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.883333|long=14.616667|position = top |label=[[Varnsdorfa]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.33|long=13.544444|position = bottom |label=[[Žateca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.606667|long=15.579444|position = top |label=[[Havličkūva Broda]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.396389|long=15.590278|position = top |label=[[Jihlava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.430833|long=15.223056|position = top |label=[[Pelhržimova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.22|long=15.88|position = top |label=[[Tršebīča]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.565|long=15.940556|position = bottom |label=[[Ždjara pie Sazavas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.298889|long=17.393056|position = top |label=[[Kromeržīža]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.208611|long=17.535833|position = left |label=[[Otrokovice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.458056|long=18.142222|position = right |label=[[Rožnova pie Radhoštja|Rožnova pie<br />Radhoštja]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.068056|long=17.460278|position = left |label=[[Uherske Hradište|Uherske<br />Hradište]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.024722|long=17.646389|position = right |label=[[Uherski Broda|Uherski<br />Broda]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.471667|long=17.971667|position = left |label=[[Valašske Meziržīči|Valašske<br />Meziržīči]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.338611|long=17.993056|position = left |label=[[Vsetīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.233056|long=17.666944|position = top |label=[[Zlīna]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Čehijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2012. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Vltava in Prague.jpg|1. - '''[[Prāga]]''' - [[Čehija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Brno view.jpg|2. - [[Brno]] |Attēls:Ostrava, 30. dubna.jpg|3. - [[Ostrava]] |Attēls:Plzen city view.jpg|4. - [[Plzeņa]] |File:Olmütz - panorama.jpg|5. - [[Olomouca]] |File:Liberec, centrum města, Pražská ulice.jpg|6. - [[Libereca]] |File:České Budějovice - centrum letecky.jpg|7. - [[Česke Budejovice]] |File:Zdymadla.jpg|8. - [[Ūsti pie Labas]] |Attēls:Pardubice CZ main square.JPG|9. - [[Pardubice]] |File:Havirov sq02.JPG|10. - [[Havīržova]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Čehijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi|Čehija]] d295vwjarxlmzwf51qusfz9v38sa37g Spānijas pilsētu uzskaitījums 0 8189 4506245 4499183 2026-08-13T03:30:24Z Sàádî 141076 ([[c:GR|GR]]) [[File:Escut de la Vall d'Uixó-3.svg]] → [[File:Escut la Vall d'Uixó.svg]] [[c:COM:FR#FR1|Criterion 1]] (original uploader’s request) 4506245 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Spain.svg|thumb|[[Spānija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas '''[[Spānija]]s pilsētas''', kurās iedzīvotāju skaits 2014. gadā bija vairāk kā {{sk|20000}} iedzīvotāji. Kopā tādas bija '''398 pilsētas'''. Saskaņā ar oficiālajiem datiem 2014. gadā bija 62 pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000. Galvaspilsētā [[Madride|Madridē]] un [[Barselona|Barselonā]] ir vairāk nekā {{sk|1000000}} iedzīvotāju. Spānijā kā sīkākā administratīvā iedalījuma vienība ir [[municipalitāte]], kas bieži vien sakrīt arī ar attiecīgo apdzīvoto vietu. 2014. gadā Spānijā bija '''8122 municipalitātes'''. == Pilsētu sadalījums pa autonomajiem apgabaliem == {| width=400px align=right |- | {{Image label begin|image=Spain location map with provinces (including Canary Islands).svg|width=400|float=none}} {{Image label small|x=0.18|y=0.36|scale=700|text=[[Andalūzija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.16|scale=700|text=[[Aragona]]}} {{Image label small|x=0.14|y=0.06|scale=700|text=[[Astūrija]]}} {{Image label small|x=0.46|y=0.24|scale=700|text=[[Baleāru salas]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.06|scale=700|text=[[Basku Zeme|Basku<br />Zeme]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.27|scale=700|text=[[Estremadura]]}} {{Image label small|x=0.06|y=0.09|scale=700|text=[[Galisija]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.06|scale=700|text=[[Kantabrija]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.25|scale=700|text=[[Kastīlija-Lamanča|Kastīlija-<br />Lamanča]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.14|scale=700|text=[[Kastīlija un Leona|Kastīlija-<br />un Leona]]}} {{Image label small|x=0.42|y=0.14|scale=700|text=[[Katalonija]]}} {{Image label small|x=0.27|y=0.115|scale=700|text=[[Larjoha (Spānija)|Larjoha]]}} {{Image label small|x=0.22|y=0.20|scale=700|text=[[Madride (komūna)|Madride]]}} {{Image label small|x=0.31|y=0.33|scale=700|text=[[Mursijas reģions|Mursija]]}} {{Image label small|x=0.29|y=0.09|scale=700|text=[[Navarra]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.26|scale=700|text=[[Valensijas apgabals|Valensija]]}} {{Image label small|x=0.26|y=0.46|scale=700|text=[[Melilja]]}} {{Image label small|x=0.28|y=0.47|scale=700|text=[[Seuta]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" |- !Autonomais<br />apgabals!!Pilsētu skaits, ar<br />iedz. sk. virs 20 000!!Municipalitāšu skaits |- | [[Andalūzija]] || 81 || 774 |- | [[Aragona]] || 4 || 732 |- | [[Astūrija]] || 7 || 78 |- | [[Baleāru salas]] || 12 || 67 |- | [[Basku Zeme]] || 18 || 251 |- | [[Estremadura]] || 7 || 383 |- | [[Galisija]] || 22 || 314 |- | [[Kanāriju Salas]] || 28 || 88 |- | [[Kantabrija]] || 6 || 102 |- | [[Kastīlija-Lamanča]] || 15 || 919 |- | [[Kastīlija-Leona]] || 15 || 2248 |- | [[Katalonija]] || 63 || 946 |- | [[Larjoha (Spānija)|Larjoha]] || 2 || 174 |- | [[Madride (komūna)|Madride]] || 32 || 179 |- | [[Mursijas reģions|Mursija]] || 17 || 45 |- | [[Navarra]] || 3 || 272 |- | [[Valensijas apgabals|Valensija]] || 65 || 542 |- | [[Seuta]] (autonoma pilsēta) || 1 || 1 |- | [[Melilja]] (autonoma pilsēta) || 1 || 1 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta!!Pilsētas nosaukums<br>[[spāņu valoda|spāņu valodā]]!!Iedz.sk. (2014)!!Province!! Autonomais apgabals |- | [[Attēls:Escudo de Adeje.svg|24px]] ||[[Adehe]] ||''Adeje'' ||46667 ||[[Santakrusas de Tenerifes province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Adra.svg|24px]] ||[[Adra]] ||''Adra'' ||24512 ||[[Almerijas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de A Estrada.svg|24px]] ||[[Aestrada]] ||''La Estrada'' ||21759 ||[[Pontevedras province]] ||[[Galisija]] |- |||[[Agilasa]] ||''Águilas'' ||34990 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Aguimes escudo.png|24px]] ||[[Aguimesa]] ||''Agüimes'' ||29767 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo Ayamonte.svg|24px]] ||[[Ajamonte]] ||''Ayamonte'' ||20763 ||[[Huelvas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de A Coruña.svg|24px]] ||[[Akoruņa]] ||''La Coruña'' ||244810 ||[[Akoruņas province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escut d'Alaquàs.svg|24px]] ||[[Alakuasa]] ||''Alacuás'' ||30235 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Alhama de Murcia.svg|24px]] ||[[Alama de Mursija]] ||''Alhama de Murcia'' ||20725 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escudo de Alhaurín de la Torre.svg|24px]] ||[[Alaurina de la Torre]] ||''Alhaurín de la Torre'' ||36730 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut d'Alboraia.svg|24px]] ||[[Alboraja]] ||''Alboraya'' ||22563 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut d'Aldaia.svg|24px]] ||[[Aldaja]] ||''Aldaya'' ||30645 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut d'Alfafar.svg|24px]] ||[[Alfafara]] ||''Alfafar'' ||20728 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de l'Alfàs del Pi.svg|24px]] ||[[Alfasa del Pi]] ||''Alfaz del Pi'' ||21670 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo Ayuntamiento de Alhaurín el Grande.jpg|24px]] ||[[Alhaurina el Grande]] ||''Alhaurín el Grande'' ||23807 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Algemesi-Valencia.svg|24px]] ||[[Alhemesi]] ||''Algemesí'' ||28293 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Algeciras (Cádiz).svg|24px]] ||[[Alhesirasa]] ||''Algeciras'' ||117974 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Algete.svg|24px]] ||[[Alhete]] ||''Algete'' ||20701 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escut d'Alacant 02.svg|24px]] ||[[Alikante]] ||''Alicante'' ||332067 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Alcalá de Henares.svg|24px]] ||[[Alkala de Enaresa]] ||''Alcalá de Henares'' ||200768 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Alcalá de Guadaíra (Sevilla) 2.svg|24px]] ||[[Alkala de Gvadaira]] ||''Alcalá de Guadaíra'' ||74404 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Alcalá la Real-Jaen.svg|24px]] ||[[Alkala la Reala]] ||''Alcalá la Real'' ||22758 ||[[Haenas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Alcantarilla.svg|24px]] ||[[Alkantariļa]] ||''Alcantarilla'' ||41381 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escudo de Alcázar de San Juan (Ciudad Real).svg|24px]] ||[[Alkasara de Sanhuana]] ||''Alcázar de San Juan'' ||31652 ||[[Sjudadrealas province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Escudo de Alcobendas.svg|24px]] ||[[Alkobendasa]] ||''Alcobendas'' ||112188 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escut d'Alcoi.svg|24px]] ||[[Alkoja]] ||''Alcoy'' ||59675 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Alcorcon.svg|24px]] ||[[Alkorkona]] ||''Alcorcón'' ||170336 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Almansa VERSIÓN 1 (1939-actualidad).svg|left|37x37px]]||[[Almansa]] ||''Almansa'' ||25432 ||[[Albasetes province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Escut d'Almassora.svg|24px]] ||[[Almasora]] ||''Almazora'' ||25945 ||[[Kastelo province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Almendralejo.svg|24px]] ||[[Almendraleho]] ||''Almendralejo'' ||34294 ||[[Badahosas province]] ||[[Estremadura]] |- | [[Attēls:Escudo ciudad de Almería.svg|24px]] ||[[Almerija]] ||''Almería'' ||193351 ||[[Almerijas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Almonte (Huelva).svg|24px]] ||[[Almonte]] ||''Almonte'' ||22525 ||[[Huelvas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Almuñécar (Granada) 3.svg|24px]] ||[[Almunjekara]] ||''Almuñécar'' ||27754 ||[[Granadas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut d'Alzira.svg|24px]] ||[[Alsira]] ||''Alcira'' ||44518 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut d'Altea.svg|24px]] ||[[Altea]] ||''Altea'' ||24056 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo Albacete.svg|24px]] ||[[Alvasete]] ||''Albacete'' ||172487 ||[[Albasetes province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Ames.svg|24px]] ||[[Amesa]] ||''Ames'' ||28852 ||[[Akoruņas province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escudo de Amposta.svg|24px]] ||[[Amposta]] ||''Amposta'' ||21445 ||[[Tarragonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Andújar.svg|24px]] ||[[Anduhara]] ||''Andújar'' ||39008 ||[[Haenas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Antequera.svg|24px]] ||[[Antekera]] ||''Antequera'' ||41827 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Aranda de Duero (Burgos).svg|24px]] ||[[Aranda de Ebro]] ||''Aranda de Duero'' ||33229 ||[[Burgosas province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | [[Attēls:Escudo de Aranjuez (Madrid).svg|24px]] ||[[Aranhueza]] ||''Aranjuez'' ||57792 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Arganda del Rey.svg|24px]] ||[[Arganda del Reja]] ||''Arganda del Rey'' ||55307 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Arcos de la Frontera.svg|24px]] ||[[Arkosa de la Frontera]] ||''Arcos de la Frontera'' ||31496 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Armilla (Granada).svg|24px]] ||[[Armilja]] ||''Armilla'' ||22283 ||[[Granadas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Arona (Spain).svg|24px]] ||[[Arona (Kanāriju salas)|Arona]] ||''Arona'' ||79890 ||[[Santakrusas de Tenerifes province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Arrecife.svg|24px]] ||[[Arresife]] ||''Arrecife'' ||56880 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Arteixo.svg|24px]] ||[[Arteišo]] ||''Arteijo'' ||30482 ||[[Akoruņas province]] ||[[Galisija]] |- | ||[[Arukasa]] ||''Arucas'' ||36872 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escut d'Asp-2.svg|24px]] ||[[Aspe]] ||''Aspe'' ||20292 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut d'Esplugues de Llobregat.svg|24px]] ||[[Asplugasa de Ļobregata]] ||''Esplugas de Llobregat'' ||46133 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo Azuqueca de Henares.svg|24px]] ||[[Asukeka de Enaresa]] ||''Azuqueca de Henares'' ||34195 ||[[Gvadalaharas province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Escudo de Ávila.svg|24px]] ||[[Avila]] ||''Ávila'' ||58933 ||[[Avilas province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | [[Attēls:Escudo de Avilés.svg|24px]] ||[[Avilesa]] ||''Avilés'' ||81659 ||[[Astūrija|Astūrijas province]] ||[[Astūrija]] |- | [[Attēls:Provincia de Badajoz - Escudo.svg|24px]] ||[[Badahosa]] ||''Badajoz'' ||150517 ||[[Badahosas province]] ||[[Estremadura]] |- | [[Attēls:Escut de badalona.PNG|24px]] ||[[Badalona]] ||''Badalona'' ||217210 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Baena (Córdoba).svg|24px]] ||[[Baena]] ||''Baena'' ||21028 ||[[Kordovas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Barakaldo.svg|24px]] ||[[Barakaldo]] ||''Baracaldo'' ||100080 ||[[Biskajas province]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Escudo de Barañáin.svg|24px]] ||[[Baraņaina]] ||''Barañáin'' ||21552 ||Comunidad Foral de Navarra ||[[Navarra]] |- | [[Attēls:Escudo de Barbate.svg|24px]] ||[[Barbate]] ||''Barbate'' ||22928 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de Barberà del Vallès.svg|24px]] ||[[Barbera del Vaļesa]] ||''Barberá del Vallés'' ||32033 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Barcelona.svg|24px]] ||[[Barselona]] ||''Barcelona'' ||1602386 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Baza (Granada).svg|24px]] ||[[Basa]] ||''Baza'' ||22092 ||[[Granadas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Basauri.svg|24px]] ||[[Basauri]] ||''Basauri'' ||41971 ||[[Biskajas province]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Escudo de Benalmádena (2000).svg|24px]] ||[[Benalmadena]] ||''Benalmádena'' ||66939 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de Benidorm.svg|24px]] ||[[Benidorma]] ||''Benidorm'' ||69010 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de Benicarló (1971).svg|24px]] ||[[Benikarlo]] ||''Benicarló'' ||26553 ||[[Kastelo province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de Bétera (corona 3 florons).svg|24px]] ||[[Betera]] ||''Bétera'' ||21512 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Vigo.svg|24px]] ||[[Bigo]] ||''Vigo'' ||297735 ||[[Pontevedras province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Vilagarcía de Arousa.svg|24px]] ||[[Bilagarsija de Arousa]] ||''Villagarcía de Arosa'' ||37621 ||[[Pontevedras province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escudo de Bilbao (ovalado).svg|24px]] ||[[Bilbao]] ||''Bilbao'' ||346574 ||[[Biskajas province]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Escut de Blanes.svg|24px]] ||[[Blanesa]] ||''Blanes'' ||39785 ||[[Žironas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Boadilla del Monte.svg|24px]] ||[[Boadilja del Monte]] ||''Boadilla del Monte'' ||47852 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escut de Borriana.svg|24px]] ||[[Boriana]] ||''Burriana'' ||35433 ||[[Kastelo province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Burgos.svg|24px]] ||[[Burgosa]] ||''Burgos'' ||177776 ||[[Burgosas province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | [[Attēls:Escut de Burjassot.svg|24px]] ||[[Burhasota]] ||''Burjasot'' ||38175 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Chiclana de la Frontera.svg|24px]] ||[[Čiklana de la Frontera]] ||''Chiclana de la Frontera'' ||82298 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de Xirivella.svg|24px]] ||[[Čirivelja]] ||''Chirivella'' ||30405 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de Dénia.svg|24px]] ||[[Denija]] ||''Denia'' ||44455 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | ||[[Donbenito]] ||''Don Benito'' ||36480 ||[[Badahosas province]] ||[[Estremadura]] |- | [[Attēls:Escudo Municipal de Dos Hermanas.png|24px]] ||[[Dosermanasa]] ||''Dos Hermanas'' ||130369 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Durango.svg|24px]] ||[[Durango (Spānija)|Durango]] ||''Durango'' ||28226 ||[[Biskajas province]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Escudo de Eibar.svg|24px]] ||[[Eibara]] ||''Éibar'' ||27396 ||[[Gipuskoja]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Escut d'Elx.svg|24px]] ||[[Elče]] ||''Elche'' ||228647 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut d'Elda.svg|24px]] ||[[Elda]] ||''Elda'' ||53540 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de El Ejido.svg|24px]] ||[[Elehido]] ||''El Ejido'' ||84144 ||[[Almerijas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Hellín.svg|24px]] ||[[Eljina]] ||''Hellín'' ||31199 ||[[Albasetes province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Escut del Masnou.svg|24px]] ||[[Elmasnou]] ||''El Masnou'' ||22523 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut del Prat de Llobregat.svg|24px]] ||[[Elprata de Ļobregata]] ||''El Prat de Llobregat'' ||62866 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de El Puerto de Santa María.svg|24px]] ||[[Elpuerto de Santamarija]] ||''El Puerto de Santa María'' ||88700 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Erandio.svg|24px]] ||[[Erandio]] ||''Erandio'' ||24262 ||[[Biskajas province]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Escudo de Écija (Sevilla).svg|24px]] ||[[Esiha]] ||''Écija'' ||40683 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut d'Esparreguera.svg|24px]] ||[[Esparagvera]] ||''Esparraguera'' ||21986 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo Estepona.png|24px]] ||[[Estepona]] ||''Estepona'' ||66566 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Ferrol.svg|24px]] ||[[Ferola]] ||''Ferrol'' ||70389 ||[[Akoruņas province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escut de Figueres.svg|24px]] ||[[Figeresa]] ||''Figueras'' ||45444 ||[[Žironas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Fuengirola (Málaga).svg|24px]] ||[[Fuenhirola]] ||''Fuengirola'' ||75856 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Fuenlabrada.svg|24px]] ||[[Fuenlavrada]] ||''Fuenlabrada'' ||195864 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Galapagar.svg|24px]] ||[[Galapagara]] ||''Galapagar'' ||32575 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Galdakao.svg|24px]] ||[[Galdakano]] ||''Galdácano'' ||29049 ||[[Biskajas province]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:EscudoGaldar.jpg|24px]] ||[[Galdara]] ||''Gáldar'' ||24361 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escut de Gandia.svg|24px]] ||[[Gandja]] ||''Gandía'' ||76497 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut gava.svg|24px]] ||[[Gava]] ||''Gavá'' ||46326 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Getxo.svg|24px]] ||[[Gečo]] ||''Guecho'' ||79544 ||[[Biskajas province]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Guia-de-isora escudo.svg|24px]] ||[[Gija de Isora]] ||''Guía de Isora'' ||20396 ||[[Santakrusas de Tenerifes province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Granada (Granada).svg|24px]] ||[[Granada]] ||''Granada'' ||237540 ||[[Granadas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Granadilla de Abona.svg|24px]] ||[[Granadilja de Abona]] ||''Granadilla de Abona'' ||42545 ||[[Santakrusas de Tenerifes province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escut de Granollers.svg|24px]] ||[[Granoļersa]] ||''Granollers'' ||59930 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Guadalajara.svg|24px]] ||[[Gvadalahara (Spānija)|Gvadalahara]] ||''Guadalajara'' ||83720 ||[[Gvadalaharas province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Escudo de Guadix (Granada).svg|24px]] ||[[Gvadiksa]] ||''Guadix'' ||20375 ||[[Granadas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de la ciudad de Jaén.svg|24px]] ||[[Haena]] ||''Jaén'' ||115837 ||[[Haenas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Xàtiva.svg|24px]] ||[[Hativa]] ||''Játiva'' ||29469 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de Xàbia.svg|24px]] ||[[Havea]] ||''Jávea'' ||32469 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Jerez de la Frontera.svg|24px]] ||[[Heresa de la Frontera]] ||''Jerez de la Frontera'' ||212226 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Getafe.svg|24px]] ||[[Hetafe]] ||''Getafe'' ||173057 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Gijón.svg|24px]] ||[[Hihona]] ||''Gijón'' ||284997 ||[[Astūrija|Astūrijas province]] ||[[Astūrija]] |- | [[Attēls:Escudo de Huelva1.svg|24px]] ||[[Huelva]] ||''Huelva'' ||147212 ||[[Huelvas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Blasón de Uesca.svg|24px]] ||[[Hueska]] ||''Huesca'' ||52555 ||[[Hueskas province]] ||[[Aragona]] |- | [[Attēls:Escudo de Jumilla.svg|24px]] ||[[Humilja]] ||''Jumilla'' ||25926 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escut d'Ibi.svg|24px]] ||[[Ibi]] ||''Ibi'' ||23683 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Ibiza (ciudad).svg|24px]] ||[[Ibica]] ||''Ibiza'' ||49693 ||[[Baleāru salas]] ||[[Baleāru salas]] |- | [[Attēls:Escut heràldic d'Igualada.svg|24px]] ||[[Igvalada]] ||''Igualada'' ||39198 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Icod de los Vinos Escudo.jpg|24px]] ||[[Ikoda de los Vinosa]] ||''Icod de los Vinos'' ||24147 ||[[Santakrusas de Tenerifes province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Illescas.svg|24px]] ||[[Iljekasa]] ||''Illescas'' ||23627 ||[[Toledo province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Escudo de Ingenio.svg|24px]] ||[[Inhenio]] ||''Ingenio'' ||29871 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Inca (Islas Baleares).svg|24px]] ||[[Inka]] ||''Inca'' ||29966 ||[[Baleāru salas]] ||[[Baleāru salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Irun.svg|24px]] ||[[Irūna]] ||''Irún'' ||61195 ||[[Gipuskoja]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Escudo de Isla Cristina.svg|24px]] ||[[Islakristina]] ||''Isla Cristina'' ||21903 ||[[Huelvas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Yecla (Murcia) 2.svg|24px]] ||[[Jekla]] ||''Yecla'' ||34813 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escudo de Cádiz (oval).svg|24px]] ||[[Kadisa]] ||''Cádiz'' ||121739 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de Calafell.svg|24px]] ||[[Kalafelja]] ||''Calafell'' ||24984 ||[[Tarragonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Calahorra.svg|24px]] ||[[Kalaorra]] ||''Calahorra'' ||24839 ||[[Larjoha (Spānija)|Larjoha]] ||[[Larjoha (Spānija)|Larjoha]] |- | [[Attēls:Escudo de Calatayud.svg|24px]] ||[[Kalatajuda]] ||''Calatayud'' ||20837 ||[[Saragosas province]] ||[[Aragona]] |- | [[Attēls:Escut de Calp.svg|24px]] ||[[Kalpe]] ||''Calpe'' ||29718 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Calviá (Islas Baleares) 2.svg|24px]] ||[[Kalvija]] ||''Calviá'' ||50363 ||[[Baleāru salas]] ||[[Baleāru salas]] |- | ||[[Kamargo]] ||''Camargo'' ||31556 ||[[Kantabrija]] ||[[Kantabrija]] |- | [[Attēls:Escudo de Camas (Sevilla).svg|24px]] ||[[Kamasa]] ||''Camas'' ||26292 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Cambre.svg|24px]] ||[[Kambre]] ||''Cambre'' ||23649 ||[[Akoruņas province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escut de Cambrils.svg|24px]] ||[[Kambrilsa]] ||''Cambrils'' ||33008 ||[[Tarragonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut del Campello.svg|24px]] ||[[Kampeljo]] ||''Campello'' ||27345 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Candelaria escudo.png|24px]] ||[[Kandelarija]] ||''Candelaria'' ||25957 ||[[Santakrusas de Tenerifes province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:EscudoCangasMorrazo.svg|24px]] ||[[Kangasa de Marazo]] ||''Cangas de Morrazo'' ||26121 ||[[Pontevedras province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escudo de Caravaca.svg|24px]] ||[[Karavaka de la Krusa]] ||''Caravaca de la Cruz'' ||26438 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escudo de Carballo.svg|24px]] ||[[Karbaļo]] ||''Carballo'' ||31303 ||[[Akoruņas province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escut de Carcaixent.svg|24px]] ||[[Karkahente]] ||''Carcaixent'' ||20687 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Carmona.svg|24px]] ||[[Karmona]] ||''Carmona'' ||28679 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Cartagena (Spain).svg|24px]] ||[[Kartahena]] ||''Cartagena'' ||216451 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escudo de Cártama.svg|24px]] ||[[Kartama]] ||''Cártama'' ||22867 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Cáceres.svg|24px]] ||[[Kaseresa]] ||''Cáceres'' ||95855 ||[[Kaseresas province]] ||[[Estremadura]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Castelldefels.svg|24px]] ||[[Kasteldefelsa]] ||''Casteldefels'' ||63255 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Castelló ornamentat-2.svg|24px]] ||[[Kastelona de la Plana]] ||''Castellón de la Plana'' ||173841 ||[[Kastelo province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de Castellar del Vallès.svg|24px]] ||[[Kasteļara del Vaļesa]] ||''Castellar del Vallés'' ||23238 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Castrillón (contorno francés).svg|24px]] ||[[Kastrilona]] ||''Castrillón'' ||22893 ||[[Astūrija|Astūrijas province]] ||[[Astūrija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Castro Urdiales.svg|24px]] ||[[Kastro Urdjalesa]] ||''Castro-Urdiales'' ||32374 ||[[Kantabrija]] ||[[Kantabrija]] |- | [[Attēls:Escut de Catarroja.svg|24px]] ||[[Kataroha]] ||''Catarroja'' ||27330 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Cabra (Córdoba).svg|24px]] ||[[Kavra]] ||''Cabra'' ||21188 ||[[Kordovas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Coin.svg|24px]] ||[[Kojna]] ||''Coín'' ||22159 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Collado Villalba.svg|24px]] ||[[Koljado Viljalba]] ||''Collado Villalba'' ||62587 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Colmenar Viejo(Vide Moderne).svg|24px]] ||[[Kolmenara Vieho]] ||''Colmenar Viejo'' ||47445 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Conil de la Frontera.svg|24px]] ||[[Konila de la Frontera]] ||''Conil de la Frontera'' ||21664 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:COA Córdoba, Spain.svg|24px]] ||[[Kordova (Spānija)|Kordova]] ||''Córdoba'' ||328041 ||[[Kordovas province]] ||[[Andalūzija]] |- |||[[Korija del Rio]] ||''Coria del Río'' ||30115 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de Cornellà de Llobregat.svg|24px]] ||[[Kornelja de Ļobregata]] ||''Cornellá de Llobregat'' ||86234 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Coslada.svg|24px]] ||[[Koslada]] ||''Coslada'' ||88847 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escut de Crevillent.svg|24px]] ||[[Kreviljente]] ||''Crevillente'' ||28362 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de Quart de Poblet.svg|24px]] ||[[Kuarta de Pobleta]] ||''Cuart de Poblet'' ||25449 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de Cullera.svg|24px]] ||[[Kuljera]] ||''Cullera'' ||23304 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Culleredo.svg|24px]] ||[[Kuļeredo]] ||''Culleredo'' ||29207 ||[[Akoruņas province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escudo de Cuenca.svg|24px]] ||[[Kvenka (pilsēta)|Kvenka]] ||''Cuenca'' ||55738 ||[[Kvenkas province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Escudo de Laguna de Duero.svg|24px]] ||[[Laguna de Duero]] ||''Laguna de Duero'' ||22334 ||[[Valjadolidas province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | [[Attēls:Escudo de Lalín.svg|24px]] ||[[Lalina]] ||''Lalín'' ||21127 ||[[Pontevedras province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escudo de La Linea de la Concepción.svg|24px]] ||[[Lalineja de la Konsepjona]] ||''La Línea de la Concepción'' ||63132 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Langreo.svg|24px]] ||[[Langreo]] ||''Langreo'' ||43647 ||[[Astūrija|Astūrijas province]] ||[[Astūrija]] |- | [[Attēls:Escudo de La Oliva.svg|24px]] ||[[Laoliva]] ||''La Oliva'' ||22953 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de La Orotava.svg|24px]] ||[[Laorotava]] ||''La Orotava'' ||41726 ||[[Santakrusas de Tenerifes province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:La rinconada - copia.jpg|24px]] ||[[Larinkonada]] ||''La Rinconada'' ||37580 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudolaspalmasgc.png|24px]] ||[[Laspalmasa de Grankanārija]] ||''Las Palmas de Gran Canaria'' ||382283 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Las Rozas de Madrid.svg|24px]] ||[[Lasrosasa de Madride]] ||''Las Rozas de Madrid'' ||92784 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Lebrija (Sevilla).svg|24px]] ||[[Lebriha]] ||''Lebrija'' ||27029 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Leganes.svg|24px]] ||[[Leganesa]] ||''Leganés'' ||186696 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Leioa.svg|24px]] ||[[Lehona]] ||''Lejona'' ||30454 ||[[Biskajas province]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of the City of León.svg|24px]] ||[[Leona (Spānija)|Leona]] ||''León'' ||129551 ||[[Leonas province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | [[Attēls:Escudo de Lepe B.svg|24px]] ||[[Lepe]] ||''Lepe'' ||27241 ||[[Huelvas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Linares (Spain).svg|24px]] ||[[Linaresa]] ||''Linares'' ||60290 ||[[Haenas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de Llíria.svg|24px]] ||[[Lirija]] ||''Liria'' ||23397 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:CoA of Logroño.svg|24px]] ||[[Logronjo]] ||''Logroño'' ||151962 ||[[Larjoha (Spānija)|Larjoha]] ||[[Larjoha (Spānija)|Larjoha]] |- | [[Attēls:Escudo de Loja (Granada).svg|24px]] ||[[Loha (Spānija)|Loha]] ||''Loja'' ||21618 ||[[Granadas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Lorca.svg|24px]] ||[[Lorka (pilsēta)|Lorka]] ||''Lorca'' ||91759 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escudo de los Barrios.svg|24px]] ||[[Losbarjosa]] ||''Los Barrios'' ||22853 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Los-llanos-de-aridane escudo.png|24px]] ||[[Losļanosa de Aridane]] ||''Los Llanos de Aridane'' ||21145 ||[[Santakrusas de Tenerifes province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Los Palacios y Villafranca.png|24px]] ||[[Lospalasjosa i Viljafranka]] ||''Los Palacios y Villafranca'' ||37741 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de L'Hospitalet de Llobregat.svg|24px]] ||[[Lospitaleta de Ļobregata]] ||''Hospitalet de Llobregat'' ||253518 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | ||[[Losrealohosa]] ||''Los Realejos'' ||38028 ||[[Santakrusas de Tenerifes province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Las Torres de Cotillas.svg|24px]] ||[[Lostoresa de Kotiljasa]] ||''Las Torres de Cotillas'' ||21443 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escudo de Lugo 3.svg|24px]] ||[[Lugo]] ||''Lugo'' ||98560 ||[[Lugo province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:COA Lucena.svg|24px]] ||[[Lusena]] ||''Lucena'' ||42592 ||[[Kordovas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de la província de Lleida.svg|24px]] ||[[Ļeida]] ||''Lérida'' ||139176 ||[[Ļeidas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Lloret de Mar.svg|24px]] ||[[Ļoreta de Mara]] ||''Lloret de Mar'' ||40837 ||[[Žironas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Lluchmayor (Islas Baleares).svg|24px]] ||[[Ļukmažora]] ||''Lluchmayor'' ||36959 ||[[Baleāru salas]] ||[[Baleāru salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Madrid.svg|24px]] ||[[Madride]] ||''Madrid'' ||3165235 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Majadahonda.svg|24px]] ||[[Mahadaonda]] ||''Majadahonda'' ||70359 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Mairena del Aljarafe (Sevilla) 2.svg|24px]] ||[[Mairena del Alharafe]] ||''Mairena del Aljarafe'' ||42784 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Mairena del Alcor (Sevilla).svg|24px]] ||[[Mairena del Alkora]] ||''Mairena del Alcor'' ||21560 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Málaga.svg|30px]] ||[[Malaga]] ||''Málaga'' ||566913 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Manacor (Islas Baleares).svg|24px]] ||[[Manakora]] ||''Manacor'' ||40831 ||[[Baleāru salas]] ||[[Baleāru salas]] |- | [[Attēls:Escut de Manises.svg|24px]] ||[[Manisesa]] ||''Manises'' ||30747 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Blasó de Manlleu.svg|24px]] ||[[Manļeu]] ||''Manlleu'' ||20445 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Manresa.svg|24px]] ||[[Manreza]] ||''Manresa'' ||75297 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Mahón (Islas Baleares) 2.svg|24px]] ||[[Mao (pilsēta)|Mao]] ||''Mahón'' ||28942 ||[[Baleāru salas]] ||[[Baleāru salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Marrachí (Islas Baleares) 2.svg|24px]] ||[[Marači]] ||''Marrachí'' ||34385 ||[[Baleāru salas]] ||[[Baleāru salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Maracena (Granada).svg|24px]] ||[[Marasena]] ||''Maracena'' ||21264 ||[[Granadas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Marbella (Málaga).svg|24px]] ||[[Marvelja]] ||''Marbella'' ||138679 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Marín.svg|24px]] ||[[Marina]] ||''Marín'' ||25864 ||[[Pontevedras province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escut de Martorell.svg|24px]] ||[[Martoreļa]] ||''Martorell'' ||27457 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Martos.svg|24px]] ||[[Martosa]] ||''Martos'' ||24739 ||[[Haenas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Mazarrón.svg|24px]] ||[[Masarrona]] ||''Mazarrón'' ||35473 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escut de Mataró.svg|24px]] ||[[Mataro]] ||''Mataró'' ||124280 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Medina del Campo (Valladolid).svg|24px]] ||[[Medina del Kampo]] ||''Medina del Campo'' ||21607 ||[[Valjadolidas province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | ||[[Mehorada del Kampo]] ||''Mejorada del Campo'' ||22677 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Melilla.svg|24px]] ||[[Melilja]] ||''Melilla'' ||84509 ||[[Melilja]] ||[[Melilja]] |- | [[Attēls:Escudo de Mérida.svg|24px]] ||[[Merida (Spānija)|Merida]] ||''Mérida'' ||58985 ||[[Badahosas province]] ||[[Estremadura]] |- | [[Attēls:Escudo de Mijas (Málaga).svg|24px]] ||[[Mihasa]] ||''Mijas'' ||77521 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Miranda de Ebro.svg|24px]] ||[[Miranda de Ebro]] ||''Miranda de Ebro'' ||38400 ||[[Burgosas province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | [[Attēls:Escut de Mislata.svg|24px]] ||[[Mislata]] ||''Mislata'' ||43800 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Mieres.svg|24px]] ||[[Mjeresa]] ||''Mieres'' ||42421 ||[[Astūrija|Astūrijas province]] ||[[Astūrija]] |- | [[Attēls:Escudo de Mogán.svg|24px]] ||[[Mogana]] ||''Mogán'' ||23476 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Moguer (Huelva).svg|24px]] ||[[Mogera]] ||''Moguer'' ||20418 ||[[Huelvas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Molina de Segura.svg|24px]] ||[[Molina de Segura]] ||''Molina de Segura'' ||68775 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escut de Molins de Rei.svg|24px]] ||[[Molinsa de Reja]] ||''Molins de Rey'' ||24572 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Mollet del Vallès.svg|24px]] ||[[Moljeta del Vaļesa]] ||''Mollet del Vallés'' ||51719 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Mondragón.svg|24px]] ||[[Mondragona]] ||''Mondragón'' ||21972 ||[[Gipuskoja]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Escut de Montcada i Reixac.svg|24px]] ||[[Monkada i Rešada]] ||''Moncada y Reixach'' ||34232 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Montcada 2.svg|24px]] ||[[Monkada]] ||''Moncada'' ||21860 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Montilla.svg|24px]] ||[[Montilja]] ||''Montilla'' ||23870 ||[[Kordovas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Morón de la Frontera (Sevilla).svg|24px]] ||[[Morona de la Frontera]] ||''Morón de la Frontera'' ||28489 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Móstoles.svg|24px]] ||[[Mostolesa]] ||''Móstoles'' ||205712 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Motril (Granada).svg|24px]] ||[[Motrila]] ||''Motril'' ||60870 ||[[Granadas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de Mutxamel.svg|24px]] ||[[Mučamela]] ||''Muchamiel'' ||23522 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Murcia.svg|24px]] ||[[Mursija]] ||''Murcia'' ||439712 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escudo de Narón.svg|24px]] ||[[Narona]] ||''Narón'' ||39238 ||[[Akoruņas province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escudo de Navalcarnero 3.svg|24px]] ||[[Navalkarnero]] ||''Navalcarnero'' ||24613 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Nerja.svg|24px]] ||[[Nerha]] ||''Nerja'' ||22294 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Níjar (Almería).svg|24px]] ||[[Nihara]] ||''Níjar'' ||29284 ||[[Almerijas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de Novelda (1980).svg|50px]] ||[[Novelda]] ||''Novelda'' ||26873 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Oleiros.svg|24px]] ||[[Oleirosa]] ||''Oleiros'' ||34133 ||[[Akoruņas province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escut d'Olesa de Montserrat.svg|24px]] ||[[Olesa de Monserata]] ||''Olesa de Montserrat'' ||23924 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut d'Oliva-2.svg|24px]] ||[[Oliva]] ||''Oliva'' ||28400 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut d'Onda.svg|24px]] ||[[Onda]] ||''Onda'' ||25704 ||[[Kastelo province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut d'Ontinyent.svg|24px]] ||[[Ontenjente]] ||''Onteniente'' ||37540 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut d'Oriola.svg|24px]] ||[[Orihuela]] ||''Orihuela'' ||83417 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Ourense.svg|24px]] ||[[Ourense]] ||''Orense'' ||106905 ||[[Ourenses province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escudo de Oviedo.svg|24px]] ||[[Ovjedo]] ||''Oviedo'' ||233765 ||[[Astūrija|Astūrijas province]] ||[[Astūrija]] |- | [[Attēls:Escudo de Pájara.svg|24px]] ||[[Pahara]] ||''Pájara'' ||20565 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escut de Paiporta de fet.svg|24px]] ||[[Paiporta]] ||''Paiporta'' ||24506 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de Palafrugell.svg|24px]] ||[[Palafružela]] ||''Palafrugell'' ||22816 ||[[Žironas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo heraldico de Palencia.svg|24px]] ||[[Palensija]] ||''Palencia'' ||80178 ||[[Palensijas province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | [[Attēls:Escudo de Palma de Mallorca.svg|24px]] ||[[Palma de Maļorka]] ||''Palma de Mallorca'' ||427973 ||[[Baleāru salas]] ||[[Baleāru salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Palma del Río (Córdoba).svg|24px]] ||[[Palma del Rio]] ||''Palma del Río'' ||21537 ||[[Kordovas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Pamplona.svg|24px]] ||[[Pamplona]] ||''Pamplona'' ||196166 ||Comunidad Foral de Navarra ||[[Navarra]] |- | [[Attēls:Escudo de Parla.svg|24px]] ||[[Parla]] ||''Parla'' ||125323 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escut de Paterna.svg|24px]] ||[[Paterna]] ||''Paterna'' ||67156 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- |||[[Petrela]] ||''Petrel'' ||34726 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de Picassent.svg|24px]] ||[[Pikasenta]] ||''Picasent'' ||20087 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de Pilar de la Foradada.svg|24px]] ||[[Pilara de la Oradada]] ||''Pilar de la Horadada'' ||22967 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de Pineda de Mar.svg|24px]] ||[[Pineda de Mara]] ||''Pineda de Mar'' ||26040 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:COA of Pinto Madrid.svg|24px]] ||[[Pinto (pilsēta)|Pinto]] ||''Pinto'' ||47594 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Piélagos.svg|24px]] ||[[Pjelagosa]] ||''Piélagos'' ||23661 ||[[Kantabrija]] ||[[Kantabrija]] |- | [[Attēls:Escudo de Plasencia.svg|24px]] ||[[Plasensija]] ||''Plasencia'' ||41002 ||[[Kaseresas province]] ||[[Estremadura]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ponferrada.svg|24px]] ||[[Ponferrada]] ||''Ponferrada'' ||67367 ||[[Leonas province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | [[Attēls:Escudo de Ponteareas.svg|24px]] ||[[Ponteareasa]] ||''Puenteareas'' ||23561 ||[[Pontevedras province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escudo de Pontevedra.svg|24px]] ||[[Pontevedra]] ||''Pontevedra'' ||82946 ||[[Pontevedras province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escudo de Portugalete.svg|24px]] ||[[Portugalete]] ||''Portugalete'' ||47117 ||[[Biskajas province]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Escudo de Pozuelo de Alarcon.svg|24px]] ||[[Posuelo de Alarkona]] ||''Pozuelo de Alarcón'' ||84360 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escut de Premià de Mar.svg|24px]] ||[[Premija de Mara]] ||''Premiá de Mar'' ||28310 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Priego de Córdoba (Córdoba).svg|24px]] ||[[Priego de Kordova]] ||''Priego de Córdoba'' ||23528 ||[[Kordovas province]] ||[[Andalūzija]] |- | ||[[Puebla de Valbona]] ||''Puebla de Vallbona'' ||21708 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Puente Genil (Córdoba).svg|24px]] ||[[Puentehenila]] ||''Puente Genil'' ||30424 ||[[Kordovas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo puerto de la cruz.png|24px]] ||[[Puerto del la Krusa]] ||''Puerto de la Cruz'' ||32817 ||[[Santakrusas de Tenerifes province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Puerto del Rosario.svg|24px]] ||[[Puerto del Rosario]] ||''Puerto del Rosario'' ||35664 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Puertollano (Ciudad Real).svg|24px]] ||[[Puertoljano]] ||''Puertollano'' ||50608 ||[[Sjudadrealas province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Escudo de Puerto Real.svg|24px]] ||[[Puertoreala]] ||''Puerto Real'' ||41364 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Redondela (Pontevedra).svg|24px]] ||[[Redondela]] ||''Redondela'' ||30006 ||[[Pontevedras province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escut de Requena.svg|24px]] ||[[Rekena]] ||''Requena'' ||21394 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Rentería (Guipúzcoa).svg|24px]] ||[[Renterija]] ||''Rentería'' ||39324 ||[[Gipuskoja]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Ct reus-emblem.png|24px]] ||[[Reusa]] ||''Reus'' ||104962 ||[[Tarragonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Riba-roja de Túria.svg|24px]] ||[[Ribaroha del Turija]] ||''Ribarroja del Turia'' ||21094 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Riveira.svg|24px]] ||[[Ribeira]] ||''Riveira'' ||27699 ||[[Akoruņas province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escudo de Rincón de la Victoria.svg|24px]] ||[[Rinkona de la Viktorija]] ||''Rincón de la Victoria'' ||41216 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:COA of Ripollet.svg|24px]] ||[[Ripoleta]] ||''Ripollet'' ||37348 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Rivas-Vaciamadrid.svg|24px]] ||[[Rivasa-Vasiamadride]] ||''Rivas-Vaciamadrid'' ||80483 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escut de Rojals.svg|24px]] ||[[Rohalesa]] ||''Rojales'' ||21583 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Roquetas de Mar.svg|24px]] ||[[Roketasa de Mara]] ||''Roquetas de Mar'' ||91682 ||[[Almerijas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ronda.svg|24px]] ||[[Ronda]] ||''Ronda'' ||36793 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Rota.svg|24px]] ||[[Rota (pilsēta)|Rota]] ||''Rota'' ||29125 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de Rubí.svg|24px]] ||[[Rubi]] ||''Rubí'' ||74353 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Sabadell.svg|24px]] ||[[Sabadeļa]] ||''Sabadell'' ||207444 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Sagunt.svg|24px]] ||[[Sagunto]] ||''Sagunto'' ||65003 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Salamanca.svg|24px]] ||[[Salamanka]] ||''Salamanca'' ||148042 ||[[Salamankas province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | [[Attēls:Escut de Salou.svg|24px]] ||[[Salou]] ||''Salou'' ||26193 ||[[Tarragonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Salt.svg|24px]] ||[[Salta]] ||''Salt'' ||30389 ||[[Žironas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Zamora.svg|24px]] ||[[Samora]] ||''Zamora'' ||64423 ||[[Samoras province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | [[Attēls:Escut de Sant Adrià de Besòs.svg|24px]] ||[[Sanadriana de Besosa]] ||''San Adrián de Besós'' ||34157 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | ||[[Sanandresa de la Barka]] ||''San Andrés de la Barca'' ||27094 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de San Andrés del Rabanedo.svg|24px]] ||[[Sanandresa del Rabanedo]] ||''San Andrés del Rabanedo'' ||31562 ||[[Leonas province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | [[Attēls:Escudo de San Antonio Abad (Islas Baleares).svg|24px]] ||[[Sanantonio Abada]] ||''San Antonio Abad'' ||22299 ||[[Baleāru salas]] ||[[Baleāru salas]] |- | [[Attēls:San bartolomé de tirajana.png|24px]] ||[[Sanbarolomē de Tirahana]] ||''S. Bartolomé de T.'' ||54377 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escut de Sant Boi de Llobregat.svg|24px]] ||[[Sanboi de Ļebregara]] ||''San Baudilio de Llobregat'' ||83107 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Sant Feliu de Guíxols.svg|24px]] ||[[Sanfeliū de Gišolsa]] ||''San Felíu de Guixols'' ||21814 ||[[Žironas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Sant Feliu de Llobregat.svg|24px]] ||[[Sanfeliū de Ļobregata]] ||''San Feliú de Llobregat'' ||43671 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de San Fernando de Henares.svg|24px]] ||[[Sanfernando de Enaresa]] ||''San Fernando de Henares'' ||41376 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo san fdo.jpg|24px]] ||[[Sanfernando (Spānija)|Sanfernando]] ||''San Fernando'' ||96335 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de San Javier (Murcia).svg|24px]] ||[[Sanhavjera]] ||''San Javier'' ||32366 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escudo de Sant Josep de sa Talaia.svg|24px]] ||[[Sanhosē (Spānija)|Sanhosē]] ||''San José'' ||23688 ||[[Baleāru salas]] ||[[Baleāru salas]] |- | [[Attēls:Escut de Sant Joan d'Alacant.svg|24px]] ||[[Sanhuana de Alikante]] ||''San Juan de Alicante'' ||22554 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de San Juan de Aznalfarache (Sevilla).svg|24px]] ||[[Sanhuana de Asnalfarače]] ||''San Juan de Aznalfarache'' ||21439 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de Sant Joan Despí.svg|24px]] ||[[Sanhuana Despi]] ||''San Juan Despí'' ||32406 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de San Cristóbal de La Laguna.svg|24px]] ||[[Sankristovala de la Laguna]] ||''San Cristóbal de la Laguna'' ||153009 ||[[Santakrusas de Tenerifes province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escut de Sant Cugat del Vallès.svg|24px]] ||[[Sankugara del Valjesa]] ||''San Cugat del Vallés'' ||87118 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Sanlucar de Barrameda.svg|24px]] ||[[Sanlukara de Barrameda]] ||''Sanlúcar de Barrameda'' ||67385 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de Sant Pere de Ribes.svg|24px]] ||[[Sanpedro de Ribasa]] ||''San Pedro de Ribas'' ||28783 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de San Pedro del Pinatar.svg|24px]] ||[[Sanpedro del Pinatara]] ||''San Pedro del Pinatar'' ||24093 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escudo de San Roque.svg|24px]] ||[[Sanroke]] ||''San Roque'' ||29965 ||[[Kadisas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de San Sebastián de los Reyes.svg|24px]] ||[[Sansebastjāna de los Rejesa]] ||''San Sebastián de los Reyes'' ||83329 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Donostia.svg|24px]] ||[[Sansevastjana]] ||''San Sebastián'' ||186126 ||[[Gipuskoja]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Escudo de Santa Eulalia del Río (Islas Baleares).svg|24px]] ||[[Santaeulalja del Rio]] ||''Santa Eulalia del Río'' ||33734 ||[[Baleāru salas]] ||[[Baleāru salas]] |- | [[Attēls:Escut de Santa Coloma de Gramenet.svg|24px]] ||[[Santakoloma de Gramaneta]] ||''Santa Coloma de Gramanet'' ||118738 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de armas de Santa Cruz de Tenerife.svg|24px]] ||[[Santakrusa de Tenerife]] ||''Santa Cruz de Tenerife'' ||205279 ||[[Santakrusas de Tenerifes province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Emblem of Santa Lucía de Tirajana.svg|24px]] ||[[Santalūsija de Tirahana]] ||''Santa Lucía de Tirajana'' ||68544 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Santander.svg|24px]] ||[[Santandera]] ||''Santander'' ||175736 ||[[Kantabrija]] ||[[Kantabrija]] |- | [[Attēls:Escut de Santa Perpètua de Mogoda.svg|24px]] ||[[Santaperpetua de Mogoda]] ||''Santa Perpetua de Moguda'' ||25331 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Santa Pola.svg|24px]] ||[[Santapola]] ||''Santa Pola'' ||33372 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Santiago de Compostela.svg|24px]] ||[[Santjago de Kompostela]] ||''Santiago de Compostela'' ||95800 ||[[Akoruņas province]] ||[[Galisija]] |- | [[Attēls:Escudo de Santurtzi.svg|24px]] ||[[Santurse]] ||''Santurce'' ||46651 ||[[Biskajas province]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Escut de Sant Vicent del Raspeig (truncat).svg|24px]] ||[[Sanvisente del Respeča]] ||''San Vicente del Raspeig'' ||55946 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de Sant Vicenç dels Horts.svg|24px]] ||[[Sanvisente dels Ortsa]] ||''San Vicente dels Horts'' ||28137 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Zaragoza.svg|24px]] ||[[Saragosa]] ||''Zaragoza'' ||666058 ||[[Saragosas province]] ||[[Aragona]] |- | ||[[Sarausa (Spānija)|Sarausa]] ||''Zarauz'' ||22697 ||[[Gipuskoja]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Escut de Cerdanyola del Vallès.svg|24px]] ||[[Sardaņola del Vaļesa]] ||''Sardañola del Vallés'' ||57402 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Segovia.svg|24px]] ||[[Segovija]] ||''Segovia'' ||53260 ||[[Segovijas province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | [[Attēls:Escudo de Sestao.svg|24px]] ||[[Sestao]] ||''Sestao'' ||28959 ||[[Biskajas province]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Escudo de Ceuta.svg|24px]] ||[[Seuta]] ||''Ceuta'' ||84963 ||[[Seuta]] ||[[Seuta]] |- | [[Attēls:Escudo de Sevilla.svg|24px]] ||[[Sevilja]] ||''Sevilla'' ||696676 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de Sitges.svg|24px]] ||[[Sidžesa]] ||''Sitges'' ||28617 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Ciempozuelos.svg|24px]] ||[[Sjemposuelosa]] ||''Ciempozuelos'' ||23354 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Siero.svg|24px]] ||[[Sjero]] ||''Siero'' ||52380 ||[[Astūrija|Astūrijas province]] ||[[Astūrija]] |- | [[Attēls:Escudo de Cieza.svg|24px]] ||[[Sjesa]] ||''Cieza'' ||35425 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escudo de Ciudadela (Islas Baleares).svg|24px]] ||[[Sjudadela]] ||''Ciudadela'' ||29315 ||[[Baleāru salas]] ||[[Baleāru salas]] |- | [[Attēls:CoA Ciudad Real.png|24px]] ||[[Sjudadreala]] ||''Ciudad Real'' ||74960 ||[[Sjudadrealas province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Escudo de Soria.svg|24px]] ||[[Sorija]] ||''Soria'' ||40147 ||[[Sorijas province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | [[Attēls:Escut de Sueca-2.svg|24px]] ||[[Sueka]] ||''Sueca'' ||28986 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Tacoronte.svg|24px]] ||[[Takoronte]] ||''Tacoronte'' ||23699 ||[[Santakrusas de Tenerifes province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Talavera de la Reina (Toledo).svg|24px]] ||[[Talavera de la Reina]] ||''Talavera de la Reina'' ||86779 ||[[Toledo province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Escut de Tarragona.svg|24px]] ||[[Tarragona]] ||''Tarragona'' ||132199 ||[[Tarragonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Teguise.svg|24px]] ||[[Tegise]] ||''Teguise'' ||20788 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de Telde.svg|24px]] ||[[Telde]] ||''Telde'' ||102076 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escut de Terrassa.svg|24px]] ||[[Terasa]] ||''Tarrasa'' ||215517 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Teruel (oficial).svg|24px]] ||[[Tervela]] ||''Teruel'' ||35288 ||[[Tervelas province]] ||[[Aragona]] |- | [[Attēls:Escudo de Tías.svg|24px]] ||[[Tiasa]] ||''Tías'' ||20102 ||[[Laspalmasas province]] ||[[Kanāriju salas]] |- | [[Attēls:Escudo de la ciudad de Toledo.svg|24px]] ||[[Toledo]] ||''Toledo'' ||83334 ||[[Toledo province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Escudo de Tomares.svg|24px]] ||[[Tomaresa]] ||''Tomares'' ||23661 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Tomelloso (Ciudad Real).svg|24px]] ||[[Tomeljosa]] ||''Tomelloso'' ||39093 ||[[Sjudadrealas province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Escut de Torrent (Horta Sud).svg|24px]] ||[[Torenta]] ||''Torrente'' ||80551 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Torrejón de Ardoz.svg|24px]] ||[[Torrehona de Ardosa]] ||''Torrejón de Ardoz'' ||126878 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Torrelavega estilo francés moderno.svg|24px]] ||[[Torrelavega]] ||''Torrelavega'' ||54196 ||[[Kantabrija]] ||[[Kantabrija]] |- | [[Attēls:Escudo de Torrelodones.svg|24px]] ||[[Torrelodonesa]] ||''Torrelodones'' ||22354 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Torremolinos (Málaga).svg|24px]] ||[[Torremolinosa]] ||''Torremolinos'' ||67353 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Torre-Pacheco (Murcia).svg|24px]] ||[[Torrepačeko]] ||''Torre Pacheco'' ||33218 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escut de Torrevella (2001).svg|24px]] ||[[Torrevjeha]] ||''Torrevieja'' ||91415 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Tortosa.svg|24px]] ||[[Tortosa]] ||''Tortosa'' ||34432 ||[[Tarragonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Totana.svg|24px]] ||[[Totana]] ||''Totana'' ||29961 ||[[Mursijas reģions]] ||[[Mursijas reģions|Mursija]] |- | [[Attēls:Escudo de Tres Cantos.svg|24px]] ||[[Treskantosa]] ||''Tres Cantos'' ||41302 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Tudela.svg|24px]] ||[[Tudela]] ||''Tudela'' ||35429 ||Comunidad Foral de Navarra ||[[Navarra]] |- | [[Attēls:Escudo de Ubeda.svg|24px]] ||[[Ubeda]] ||''Úbeda'' ||35866 ||[[Haenas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut d'Olot.svg|24px]] ||[[Ulota]] ||''Olot'' ||33725 ||[[Žironas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo utrera.svg|24px]] ||[[Utrera]] ||''Utrera'' ||52437 ||[[Seviljas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escudo de Valdemoro.svg|24px]] ||[[Valdemoro (pilsēta)|Valdemoro]] ||''Valdemoro'' ||72265 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Valdepeñas (Ciudad Real).svg|24px]] ||[[Valdepenjasa]] ||''Valdepeñas'' ||31141 ||[[Sjudadrealas province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Escut de València.svg|24px]] ||[[Valensija (Spānija)|Valensija]] ||''Valencia'' ||786424 ||[[Valensijas apgabals]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Valladolid.svg|24px]] ||[[Valjadolida]] ||''Valladolid'' ||306830 ||[[Valjadolidas province]] ||[[Kastīlija-Leona]] |- | [[Attēls:Escudo de Valls.svg|24px]] ||[[Valjsa]] ||''Valls'' ||25016 ||[[Tarragonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut la Vall d'Uixó.svg|24px]] ||[[Valla de Ušo]] ||''Vall de Uxó'' ||32864 ||[[Kastelo province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Vélez-Málaga.svg|24px]] ||[[Velesa-Malaga]] ||''Vélez-Málaga'' ||77808 ||[[Malagas province]] ||[[Andalūzija]] |- | ||[[Vendrela]] ||''Vendrell'' ||36453 ||[[Tarragonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Vic.svg|24px]] ||[[Vika (Spānija)|Vika]]||''Vich'' ||41191 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Vicar oficial.svg|24px]] ||[[Vikara]] ||''Vícar'' ||23656 ||[[Almerijas province]] ||[[Andalūzija]] |- | [[Attēls:Escut de Viladecans.svg|24px]] ||[[Viladekansa]] ||''Viladecans'' ||65358 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Vilafranca del Penedès.svg|24px]] ||[[Vilafranka del Penedesa]] ||''Villafranca del Panadés'' ||39035 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Vilanova i la Geltrú.svg|24px]] ||[[Vilanova i la Želtru]] ||''Villanueva y Geltrú'' ||65941 ||[[Barselonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escut de Vila-real.svg|24px]] ||[[Vilareala]] ||''Villarreal'' ||50755 ||[[Kastelo province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de Vilaseca.svg|24px]] ||[[Vilaseka]] ||''Vilaseca'' ||21839 ||[[Tarragonas province]] ||[[Katalonija]] |- | [[Attēls:Escudo de Villaviciosa de Odon.svg|24px]] ||[[Vilavisjosa de Odona]] ||''Villaviciosa de Odón'' ||26646 ||[[Madride (komūna)|Madride]] ||[[Madride (komūna)|Madride]] |- | [[Attēls:Escudo de Villanueva de la Serena.svg|24px]] ||[[Viljanueva de la Serena]] ||''Villanueva de la Serena'' ||26071 ||[[Badahosas province]] ||[[Estremadura]] |- | [[Attēls:Spain.Villarrobledo.Escudo.svg|24px]] ||[[Viljarrovledo]] ||''Villarrobledo'' ||26485 ||[[Albasetes province]] ||[[Kastīlija-Lamanča]] |- | [[Attēls:Escut de Villena.svg|24px]] ||[[Viljena]] ||''Villena'' ||34966 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:La Vila Joiosa (corona oberta).svg|24px]] ||[[Villahojosa]] ||''Villajoyosa'' ||32733 ||[[Alikantes province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escut de Vinaròs.svg|24px]] ||[[Vinarosa]] ||''Vinaroz'' ||28508 ||[[Kastelo province]] ||[[Valensijas apgabals|Valensija]] |- | [[Attēls:Escudo de Vitoria.svg|24px]] ||[[Vitorija]] ||''Vitoria'' ||242082 ||[[Alavas province]] ||[[Basku Zeme]] |- | [[Attēls:Escut d'armes de Girona.svg|24px]] ||[[Žirona]] ||''Gerona'' ||97227 ||[[Žironas province]] ||[[Katalonija]] |} == Karte == === Spānija === {{VietasKarte+|Spānija|width=1000|float=center|caption = Spānija 62. lielāko pilsētu (iedz. sk. virs 100 000) izvietojums, '''treknraktā''' — galvaspilsēta |places = {{VietasKarte~|Spānija|lat=40.418889|long= -3.691944|position= right |label= '''[[Madride]]'''}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=41.3825|long= 2.176944|position= right |label= [[Barselona]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=39.466667|long= -0.375|position= top |label= [[Valensija (Spānija)|Valensija]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=37.383333|long= -5.983333|position= top |label= [[Sevilja]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=41.65|long= -0.883333|position= top |label= [[Saragosa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=36.716667|long= -4.416667|position= top |label= [[Malaga]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=37.986111|long= -1.130278|position= top |label= [[Mursija]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=39.566667|long= 2.649722|position= top |label= [[Palma de Maļorka]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=43.262222|long= -2.953333|position= bottom |label= [[Bilbao]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=38.345278|long= -0.483056|position= top |label= [[Alikante]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=37.883333|long= -4.766667|position= top |label= [[Kordova (Spānija)|Kordova]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=41.651981|long= -4.728561|position= top |label= [[Valjadolida]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=42.233333|long= -8.716667|position= top |label= [[Bigo]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=43.533333|long= -5.7|position= top |label= [[Hihona]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=41.358889|long= 2.099167|position= bottom |label= [[Lospitaleta de Ļobregata]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=43.366667|long= -8.383333|position= top |label= [[Akoruņa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=42.846667|long= -2.673056|position= top |label= [[Vitorija]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=37.178056|long= -3.600833|position= top |label= [[Granada]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=43.3625|long= -5.850278|position= bottom |label= [[Ovjedo]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=38.266944|long= -0.698333|position= bottom |label= [[Elče]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=41.433333|long= 2.233333|position= right |label= [[Badalona]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=37.6|long= -0.983333|position= top |label= [[Kartahena]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=41.561111|long= 2.008056|position= left |label= [[Terasa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=36.7|long= -6.116667|position= top |label= [[Heresa de la Frontera]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=41.548333|long= 2.1075|position= top |label= [[Sabadeļa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat= 40.333333|long= -3.866667|position= top |label= [[Mostolesa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=40.466667|long= -3.366667|position= top |label= [[Alkala de Enaresa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=42.816667|long= -1.65|position= top |label= [[Pamplona]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=40.283333|long= -3.8|position= left |label= [[Fuenlavrada]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=36.833333|long= -2.45|position= top |label= [[Almerija]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=40.32825|long= -3.765403|position= right |label= [[Leganesa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=43.32|long= -1.98|position= top |label= [[Sansevastjana]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=42.340833|long= -3.699722|position= top |label= [[Burgosa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=43.466667|long= -3.8|position= top |label= [[Santandera]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=39.97|long= -0.05|position= top |label= [[Kastelona de la Plana]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=40.3|long= -3.716667|position= right |label= [[Hetafe]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=38.995556|long= -1.855833|position= top |label= [[Alvasete]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=40.35|long= -3.833333|position= left |label= [[Alkorkona]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=42.47|long= -2.445556|position= top |label= [[Logronjo]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=38.88|long= -6.97|position= top |label= [[Badahosa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=40.965|long= -5.663889|position= top |label= [[Salamanka]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=37.25|long= -6.95|position= top |label= [[Huelva]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=41.616667|long= 0.633333|position= top |label= [[Ļeida]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=36.5|long= -4.883333|position= top |label= [[Marvelja]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=41.115556|long= 1.249444|position= bottom |label= [[Tarragona]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=37.283611|long= -5.922222|position= bottom |label= [[Dosermanasa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=42.598889|long= -5.566944|position= top |label= [[Leona (Spānija)|Leona]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=40.45|long= -3.483056|position= top |label= [[Torrehona de Ardosa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=40.237222|long= -3.774167|position= bottom |label= [[Parla]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=41.533333|long= 2.45|position= right |label= [[Mataro]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat= 36.516667|long= -6.283333|position= bottom |label= [[Kadisa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=41.453889|long= 2.211111|position= left |label= [[Santakoloma de Gramaneta|Santakoloma<br />de Gramaneta]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=36.133333|long= -5.45|position= top |label= [[Alhesirasa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=37.769722|long= -3.788889|position= top |label= [[Haena]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=40.533333|long= -3.633333|position= left |label= [[Alkobendasa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=42.336389|long= -7.863333|position= top |label= [[Ourense]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=41.155556|long= 1.108333|position= top |label= [[Reusa]]}} {{VietasKarte~|Spānija|lat=43.297222|long= -2.991667|position= top |label= [[Barakaldo]]}} }} === Kanāriju salas === {{VietasKarte+|Kanāriju salas|width=450|float=center|caption = Spānija 62. lielāko pilsētu (iedz. sk. virs 100 000) izvietojums, '''treknraktā''' — galvaspilsēta |places = {{VietasKarte~|Kanāriju salas|lat=27.998454|long= -15.416676|position= bottom |label= [[Telde]]}} {{VietasKarte~|Kanāriju salas|lat=28.48|long= -16.32|position= top |label= [[Sankristovala de La Laguna]]}} {{VietasKarte~|Kanāriju salas|lat=28.466667|long= -16.25|position= bottom |label= [[Santakrusa de Tenerife]]}} {{VietasKarte~|Kanāriju salas|lat=28.127222|long= -15.431389|position= top |label= [[Laspalmasa de Grankanārija]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Spānijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2014. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:A view of Madrid.jpg|1. - [[Madride]] - [[Spānija]]s [[galvaspilsēta]] |File:BCN01.JPG|2. - [[Barselona]] |File:ComunidadValenciana Valencia1 tango7174.jpg|3. - [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |File:Toits Guadalquivir ponts Séville Espagne.jpg|4. - [[Sevilja]] |File:Basilica del Pilar-sunset.jpg|5. - [[Saragosa]] |File:Da Gibralfaro.jpg|6. - [[Malaga]] |File:Plaza del Cardenal Belluga, Murcia.jpg|7. - [[Mursija]] |Attēls:Mallorca Palma from Bellver Castle viewpoint asv2023-04 img2.jpg|8. - [[Palma de Maļorka]] |File:Las Palmas panorama.jpg|9. - [[Laspalmasa de Grankanārija]] |Attēls:Bilbao Spain.jpg|10. - [[Bilbao]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Spānijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] 7gbeg95oliev21s35h0w695r9prfl3i Hieronīms Boss 0 9859 4506360 4315076 2026-08-13T11:36:18Z Estazinu 138035 4506360 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Bosch-signature.svg|frameless|right]] [[Attēls:Hieronymus Bosch - The Garden of Earthly Delights - Hell.jpg|thumb|200px|Triptiha "Pasaulīgo baudu dārzs" labējais panelis, kurā attēlota elle]] '''Hieronīms Boss''' ({{val|nl|Hieronymus Bosch}}, dzimis ap [[1450. gads|1450]]. gadā, miris {{dat|1516|8|9}}), īstajā vārdā '''Jorens Antonīss van Ākens''' (''Hieronymus van Aken''), bija nozīmīgs [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] 15.—16. gadsimta gleznotājs. Starp viņa pazīstamākajiem darbiem minami [[triptihs|triptihi]] "Pasaulīgo baudu dārzs" (apm. 1500—1510) un "Siena vezums" (1500—1515). Uzskata, ka no Bosa būtiski ietekmējušies 20. gadsimta [[sirreālisms|sirreālisti]]. Bosa gleznām raksturīgas sīkas detaļas, drosmīgas un kontrastainas krāsas, [[groteska]], liels daudzums [[simbols|simbolu]], sirreāli tēli, izteikta oriģinalitāte. Daudzos viņa darbos attēloti [[dēmons|dēmoni]], pa pusei cilvēki un pa pusei dzīvnieki u.tml. fantastiski radījumi. No Bosa ietekmējās, piemēram, [[Pīters Brēgels Vecākais]], kurš līdzīgā stilā radīja vairākas gleznas, tostarp darbu "[[Nāves triumfs]]" (1562). Kopumā Bosam piedēvē aptuveni 25 gleznas un 8 zīmējumus. [[Spānija]]s karalis [[Felipe II]] pēc Bosa nāves iegādājās vairākas viņa gleznas, kas tagad atrodas [[Prado muzejs|Prado muzejā]] [[Madride|Madridē]] (tostarp triptihs "Pasaulīgo baudu dārzs"). == Biogrāfija == Boss dzimis holandiešu un vācu mākslinieku ģimenē (viņa dzimta nāca no [[Vācija]]s pilsētas [[Āhene]]s). Lielāko daļu dzīves viņš pavadīja [[Hertogenbosa|Hertogenbosā]], pilsētā mūsdienu [[Nīderlande]]s dienviddaļā. 1463. gadā milzīgā ugunsgrēkā pilsētā nodega aptuveni 4000 mājas, kam, iespējams, bija zināma ietekme uz Bosa vēlāko daiļradi. Saskaņā ar mākslinieku ģildes noteikumiem pēc tēva nāves viņa uzvārdā drīkstēja saukties tikai vecākais dēls, tāpēc Boss pieņēma savas dzimtās pilsētas vārdu, paralēli latīniskojot arī savu kristāmvārdu (viņš sāka parakstīties kā ''Hieronymus'', nevis ''Jeroen''). 1463. gadā viņš jau lietoja šo vārdu. 1480. gadā Boss apprecēja Aleitu van der Mervennu (''Aleyt van der Mervenne''), kas nāca no augstmaņu dzimtas. 1488. gadā Boss iestājās Mūsu Jaunavas brālībā, konservatīvā reliģiskā grupā, kurai bija visai liela ietekme un prestižs. == Darbi (nepilnīgs uzskaitījums) == * "[[Ārprāta akmens izņemšana (muļķības dziedināšana)]]" (1475—1480; atrodas Prado muzejā Madridē) * "[[Ecce Homo]]" (1475—1480; atrodas Štēdeles muzejā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]]) * "[[Burvju mākslinieks]]" (1475—1480; atrodas [[Senžermēna pie Lē|Senžermēnas pie Lē]] municipālajā muzejā) * "[[Pastarā tiesa (glezna)|Pastarā tiesa]]" (pēc 1482. gada; atrodas [[Vīne]]s Mākslas akadēmijā) * "[[Septiņi nāves grēki (glezna)|Septiņi nāves grēki]]" (aptuveni 1480.—1485. gads; atrodas Prado muzejā Madridē) * "[[Muļķu kuģis (glezna)|Muļķu kuģis]]" (triptiha daļa, apm. 1500. gads; atrodas [[Luvras muzejs|Luvrā]] [[Parīze|Parīzē]]) * "[[Siena vezums]]" (triptihs, apm. 1500. gads; kopijas atrodas Prado muzejā un Eskoriālā) * "[[Svētā Antonija kārdināšana (Bosa triptihs)|Svētā Antonija kārdināšana]]" (1505/6; atrodas Nacionālajā senās mākslas muzejā [[Lisabona|Lisabonā]]) * "[[Svēto vientuļnieku triptihs]]" (aptuveni 1493.—1499. gads; atrodas [[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]) * "[[Pasaulīgo baudu dārzs]]" (triptihs, apm. 1500.—1510. gads; atrodas Prado muzejā Madridē, kreisā paneļa kopija arī [[Eskoriāls|Eskoriālā]]) * "[[Kristus nes krustu]]" (1515/16; atrodas [[Tēlotājmākslas muzejs (Gente)|Tēlotājmākslas muzejā]] [[Gente|Gentē]], cita versija — Mākslas vēstures muzejā Vīnē, vēl cita — [[Karaliskā pils (Madridē)|Karaliskajā pilī]] Madridē) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Boss, Hieronīms}} [[Kategorija:15. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:1516. gadā mirušie]] [[Kategorija:Nīderlandes gleznotāji]] [[Kategorija:Renesanses gleznotāji]] [[Kategorija:Ziemeļbrabantē dzimušie]] hqcqnw51go3k7thpoiu1y7f0lgfnnnu Eirovīzijas dziesmu konkurss 0 11095 4506301 4470143 2026-08-13T08:39:18Z Lasks 38532 /* Konkursi */ 4506301 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = Eirovīzijas dziesmu konkurss | image = {{Dark mode invert|[[Attēls:Eurovision Song Contest 2025.svg|280px]]}} | caption = Konkursa logo kopš 2026. gada | show_name_2 = | genre = Dziesmu konkurss | format = | creator = Marsels Bezensons | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = Te Deum: ''Prelude (Marche en rondeau)'' | endtheme = | composer = | country = | language = Angļu, franču | num_seasons = | num_episodes = 69 konkursi | list_episodes = | executive_producer = [[Martins Grīns]] | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = * 2 stundas (pusfināls) * 4 stundas (fināls) | company = [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] | distributor = | channel = | picture_format = * [[576i]] (SDTV) (1956—pašlaik) * [[1080i]] (HDTV) (2007—pašlaik) | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|1956|5|24|N|bez}} | last_aired = ''pašlaik'' | preceded_by = | followed_by = | related = * ''[[Eurovision Young Musicians]]'' (1982—pašlaik) * ''[[Eurovision Young Dancers]]'' (1985—pašlaik) * ''[[Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]'' (2003—pašlaik) * ''[[Eurovision Dance Contest]]'' (2007—2008) * ''[[Eirovīzijas gada koris]]'' (2017-2019) * ''[[Amerikas dziesmu konkurss]]'' (2022) | website = https://www.eurovision.com/ | website_title = Oficiālā mājaslapa | production_website = https://www.ebu.ch/about }} '''Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest}}, {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson}}),<ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=EBU.ch|url=http://www.ebu.ch/departments/television/pdf/Winners-Palmares_56-02.pdf|title=Winners of the Eurovision Song Contest|format=PDF|accessdate=2007-12-26|archive-date=2008-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20080528174029/http://www.ebu.ch/departments/television/pdf/Winners-Palmares_56-02.pdf}}</ref> tiek saukta arī par '''Eirovīziju''', ir ikgadējs [[konkurss]], kurā piedalās dalībnieki no [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s (EBU) valstīm. Katras valsts pārstāvis [[televīzijas tiešraide|televīzijas tiešraidē]] izpilda vienu [[dziesma|dziesmu]] un pēc visu dziesmu izskanēšanas pārējās valstis balso par viņiem vistīkamāko dziesmu (nedrīkst balsot par savas valsts dziesmu). Tādā veidā tiek noskaidrots konkursa uzvarētājs. Savukārt katra valsts savu dalībnieku un viņa izpildīto dziesmu izvēlas nacionālajā atlasē, ko parasti translē kādā no attiecīgās valsts [[televīzijas kanāls|televīzijas kanāliem]], vai to izvēlas attiecīgās valsts žūrija. Visi priekšnesumi tiek pārraidīti tiešraidē visām dalībvalstīm caur [[Eirovīzija (tīkls)#Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas un Eiroradio]] tīklu. Pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss notika [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]]. gadā [[Šveice]]s pilsētā [[Lugāno]]. Kopš tā laika konkurss ir attīstījies, tam ir pievienojušās daudz jaunas dalībvalstis. Eirovīzijas dziesmu konkurss ir atklājis daudz jaunas zvaigznes, kā [[ABBA]], kas pārstāvēja [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Selina Diona|Selinu Dionu]], [[Kanāda|kanādieti]], kas pārstāvēja [[Šveice|Šveici]], [[Dana International|Danu International]] no [[Izraēla]]s, un konkursā tikušas izpildītas vairākas dziesmas, kas vēlāk kļuvuši par pasaulē atpazīstamiem hitiem, kā ''Save your kisses for me'', ''[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]'', ''Diva'', ''Congratulations'' un pēdējo laiku populārākās Eirovīzijas dziesmas [[Ruslana]]s ''[[Wild Dances]]'', [[brāļi Olseni|brāļu Olsenu]] ''Fly On The Wings Of Love''. Eirovīzija ir viens no visskatītākajiem mūzikas pasākumiem pasaulē. To translē visās [[Eiropa]]s valstīs, kā arī daudzās citās valstīs, tai skaitā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Ķīna|Ķīnā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|publisher= ''[[BBC Online]]''|year=2002|url=http://www.bbc.co.uk/pressoffice/pressreleases/stories/2002/05_may/16/eurovision_trivia.pdf |title= Eurovision Trivia|accessdate=18 July 2006|format= PDF}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=288|title=Eurovision Song Contest 1972|accessdate=21 July 2009}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=8|title=Eurovision Song Contest 2004 Final|accessdate=22 July 2009}}</ref> Kopš 2000. gada konkurss tiek pārraidīts internetā Eirovīzijas mājaslapā.<ref>{{tīmekļa atsauce|author=Philip Laven|date=July 2002|url=http://www.ebu.ch/en/technical/trev/trev_291-editorial.html|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|title=Webcasting and the Eurovision Song Contest|accessdate=21 August 2006|archive-date={{dat|2008|05|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080528091401/http://www.ebu.ch/en/technical/trev/trev_291-editorial.html}}</ref> [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]] Eirovīzijā piedalās kopš [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada]], kad "[[Prāta Vētra]]" izcīnīja 3. vietu. [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada Eirovīzijā]] uzvarēja Latvijas pārstāve [[Marija Naumova]] ar dziesmu ''[[I Wanna]]'', [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|nākamā gada konkurss]] notika [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Vēl [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]] duets "[[Valters un Kaža]]" izcīnīja 5. vietu finālā ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]'' un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]] [[Aminata Savadogo]] izcīnīja 6. vietu ar dziesmu ''[[Love Injected]]''. == Dalībvalstis == {{pamatraksts|Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā}} Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījušās vairāk nekā 50 valstis. {{div col|2}} * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Dienvidslāvija}} * {{ESC|Francija}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Itālija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lielbritānija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Luksemburga}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Monako}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Maroka}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Serbija un Melnkalne}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Slovēnija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Spānija}} * {{ESC|Šveice}} * {{ESC|Turcija}} * {{ESC|Ukraina}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Vācija}} * {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} * {{ESC|Zviedrija}} {{div col end}} == Konkursi == {{skatīt arī|Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji}} {{Col-begin}} {{Col-3}} {| class="wikitable" style="font-size: 97%" ! width=75px| Gads ! width=150px| Norises vieta ! width=75px| Fināls ! width=150px| Uzvarētājvalsts |- | {{escy|1956}} | {{flaga|Switzerland}} [[Lugāno]] | 24. maijs | {{ESC|Šveice}} |- | {{escy|1957}} | {{flaga|Germany}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] | 3. marts | {{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|1958}} | {{flaga|Netherlands}} [[Hilversuma]] | 12. marts | {{ESC|Francija}} |- | {{escy|1959}} | {{flaga|France}} [[Kannas]] | 11. marts | {{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|1960}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | 29. marts | {{ESC|Francija}} |- | {{escy|1961}} | {{flaga|France}} [[Kannas]] | 18. marts | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1962}} | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | 18. marts | {{ESC|Francija}} |- | {{escy|1963}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | 23. marts | {{ESC|Dānija}} |- | {{escy|1964}} | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | 21. marts | {{ESC|Itālija}} |- | {{escy|1965}} | {{flaga|Italy}} [[Neapole]] | 20. marts | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1966}} | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksembrurga]] | 5. marts | {{ESC|Austrija}} |- | {{escy|1967}} | {{flaga|Austria}} [[Vīne]] | 8. aprīlis | {{ESC|Lielbritānija}} |- | {{escy|1968}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | 6. aprīlis | {{ESC|Spānija}} |- | {{escy|1969}} | {{flaga|Spain}} [[Madride]] | 29. marts | {{ESC|Spānija}}<br/>{{ESC|Lielbritānija}}<br/>{{ESC|Francija}}<br/>{{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|1970}} | {{flaga|Netherlands}} [[Amsterdama]] | 21. marts | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1971}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 3. aprīlis | {{ESC|Monako}} |- | {{escy|1972}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Edinburga]] | 25. marts | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1973}} | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksembrurga]] | 7. aprīlis | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1974}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Braitona]] | 6. aprīlis | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|1975}} | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | 22. marts | {{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|1976}} | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | 3. aprīlis | {{ESC|Lielbritānija}} |- | {{escy|1977}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | 7. maijs | {{ESC|Francija}} |- | {{escy|1978}} | {{flaga|France}} [[Parīze]] | 22. aprīlis | {{ESC|Izraēla}} |- | {{escy|1979}} | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | 31. marts | {{ESC|Izraēla}} |- | {{escy|1980}} | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | 19. aprīlis | {{ESC|Īrija}} |} {{col-3}} {| class="wikitable" style="font-size: 97%" ! width=75px| Gads ! width=150px| Norises vieta ! width=75px| Fināls ! width=150px| Uzvarētājvalsts |- | {{escy|1981}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 4. aprīlis | {{ESC|Lielbritānija}} |- | {{escy|1982}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Harogate]] | 24. aprīlis | {{ESC|Vācija}} |- | {{escy|1983}} | {{flaga|Germany}} [[Minhene]] | 23. aprīlis | {{ESC|Luksemburga}} |- | {{escy|1984}} | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga]] | 5. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|1985}} | {{flaga|Sweden}} [[Gēteborga]] | 4. maijs | {{ESC|Norvēģija}} |- | {{escy|1986}} | {{flaga|Norway}} [[Bergena]] | 3. maijs | {{ESC|Beļģija}} |- | {{escy|1987}} | {{flaga|Belgium}} [[Brisele]] | 9. maijs | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1988}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 30. aprīlis | {{ESC|Šveice}} |- | {{escy|1989}} | {{flaga|Switzerland}} [[Lozanna]] | 6. maijs | {{ESC|Dienvidslāvija}} |- | {{escy|1990}} | {{flaga|Yugoslavia}} [[Zagreba]] | 5. maijs | {{ESC|Itālija}} |- | {{escy|1991}} | {{flaga|Italy}} [[Roma]] | 4. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|1992}} | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | 9. maijs | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1993}} | {{flaga|Ireland}} [[Milstrēte]] | 15. maijs | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1994}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 30. aprīlis | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1995}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 13. maijs | {{ESC|Norvēģija}} |- | {{escy|1996}} | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | 18. maijs | {{ESC|Īrija}} |- | {{escy|1997}} | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | 3. maijs | {{ESC|Lielbritānija}} |- | {{escy|1998}} | {{flaga|United Kingdom}} [[Birmingema]] | 9. maijs | {{ESC|Izraēla}} |- | {{escy|1999}} | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | 29. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|2000}} | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | 13. maijs | {{ESC|Dānija}} |- | {{escy|2001}} | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | 12. maijs | {{ESC|Igaunija}} |- | {{escy|2002}} | {{flaga|Estonia}} [[Tallina]] | 25. maijs | {{ESC|Latvija}} |- | {{escy|2003}} | {{flaga|Latvia}} [[Rīga]] | 24. maijs | {{ESC|Turcija}} |- | {{escy|2004}} | {{flaga|Turcija}} [[Stambula]] | 15. maijs | {{ESC|Ukraina}} |- | {{escy|2005}} | {{flaga|Ukraine}} [[Kijiva]] | 21. maijs | {{ESC|Grieķija}} |- | {{escy|2006}} | {{flaga|Greece}} [[Atēnas]] | 20. maijs | {{ESC|Somija}} |} {{col-3}} {| class="wikitable" style="font-size: 97%" ! width=75px| Gads ! width=150px| Norises vieta ! width=75px| Fināls ! width=150px| Uzvarētājvalsts |- | {{escy|2007}} | {{flaga|Finland}} [[Helsinki]] | 12. maijs | {{ESC|Serbija}} |- | {{escy|2008}} | {{flaga|Serbia}} [[Belgrada]] | 24. maijs | {{ESC|Krievija}} |- | {{escy|2009}} | {{flaga|Russia}} [[Maskava]] | 16. maijs | {{ESC|Norvēģija}} |- | {{escy|2010}} | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | 29. maijs | {{ESC|Vācija}} |- | {{escy|2011}} | {{flaga|Germany}} [[Diseldorfa]] | 14. maijs | {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | {{escy|2012}} | {{flaga|Azerbaijan}} [[Baku]] | 26. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|2013}} | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | 18. maijs | {{ESC|Dānija}} |- | {{escy|2014}} | {{flaga|Dānija}} [[Kopenhāgena]] | 10. maijs | {{ESC|Austrija}} |- | {{escy|2015}} | {{flaga|Austrija}} [[Vīne]] | 23. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|2016}} | {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]] | 14. maijs | {{ESC|Ukraina}} |- | {{escy|2017}} | {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]] | 13. maijs | {{ESC|Portugāle}} |- | {{escy|2018}} | {{flaga|Portugāle}} [[Lisabona]] | 12. maijs | {{ESC|Izraēla}} |- | {{escy|2019}} | {{flaga|Izraēla}} [[Telaviva]] | 18. maijs | {{ESC|Nīderlande}} |- | {{escy|2020}} | rowspan="2" |{{flaga|Nīderlande}} ''[[Roterdama]]'' | 16. maijs | ''Neviens''<ref>https://eurovision.tv/story/eurovision-2020-in-rotterdam-is-cancelled</ref> |- | {{escy|2021}} | 22. maijs | {{ESC|Itālija}} |- | {{escy|2022}} | {{flaga|Itālija}} [[Turīna]] | 14. maijs | {{ESC|Ukraina}} |- | {{escy|2023}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Liverpūle]] | 13. maijs | {{ESC|Zviedrija}} |- | {{escy|2024}} | {{flaga|Zviedrija}} [[Malme]] | 11. maijs | {{ESC|Šveice}} |- | {{escy|2025}} | {{flaga|Šveice}} [[Bāzele]] | 17. maijs | {{ESC|Austrija}} |- | {{escy|2026}} | {{flaga|Austrija}} [[Vīne]] | 16. maijs | {{ESC|Bulgārija}} |- | {{escy|2027}} | {{flaga|Bulgārija}} [[Burgasa]] | 15. maijs | |} {{col-end}} == Vēsturiskie logo == {{Galerija |width=180 | height=100 |perrow=4|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Eurovision Song Contest logo.svg|Logo (2015—2025) }} == Skatīt arī == * [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.esc-history.com/countries-selections.asp Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140708214115/http://www.esc-history.com/countries-selections.asp |date={{dat|2014|07|08||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Eirovizija.lv] * [http://www.eurovision.tv Eurovision.tv] {{en ikona}} * [http://www.esctoday.com Eurovision Song Contest Today] {{en ikona}} * [http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2011/MEDIAHANDBOOK2011-1.pdf Eurovision Song Contest Media Hanbook] {{en ikona}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas uzvarētāji}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 3ko7a1sjeso2tzuz3bsedqyzgo7n849 Nīderlandes futbola izlase 0 15245 4506267 4498529 2026-08-13T06:50:25Z Vylks 50297 4506267 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Nīderlande | Badge = Netherlands national football team logo.svg | FIFA Trigramme = NED | Nickname = ''Oranje'' (oranžie)<br>''The Flying Dutchmen''(lidojošie holandieši) | Association = [[Nīderlandes Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Spānija}} [[Šavi]] | Captain = [[Virgils van Deiks]] | Most caps = [[Veslijs Sneiders]] (134) | Top scorer = [[Memfiss Depajs]] (55) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _ned26h | pattern_b1 = _ned26h | pattern_ra1 = _ned26h | pattern_sh1 = _ned26h | pattern_so1 = | leftarm1 = FF5533 | body1 = FF5533 | rightarm1 = FF5533 | shorts1 = 000000 | socks1 = FF5533 | pattern_la2 = _ned26a | pattern_b2 = _ned26a | pattern_ra2 = _ned26a | pattern_sh2 = _ned26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FF6600 | socks2 = FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|8.|down||date=2026. gada 11. jūnijs}} | 1st ranking date = | FIFA max = 1. | FIFA max date = 2011. gada augusts | FIFA min = 36. | FIFA min date = 2017. gada augusts | First game = {{fb|Beļģija}} 1:4 {{fb-rt|Nīderlande}}<br />([[Antverpene]], [[Beļģija]]; {{dat|1905|4|30|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Nīderlande}} 11:0 {{fb-rt|Sanmarīno}}<br />([[Eindhovena]], [[Nīderlande]]; {{dat|2011|9|2|N|bez}}) | Largest loss = {{flaga|Anglija}} Anglija (amatieri) 12:2 {{fb-rt|Nīderlande}}<br />([[Dārlingtona]], [[Anglija]]; {{dat|1907|12|21|N|bez}}) | World cup apps = 12 | World cup first = 1934 | World cup best = 2. vieta: [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] }} '''Nīderlandes futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Nīderlande|Nīderlandi]] starptautiskās futbola sacensībās. Nīderlandes futbola izlasi pārvalda [[Nīderlandes Futbola asociācija]]. Lielākie izlases panākumi bija 1970. gados, kad Nīderlandes izlase ar [[Johans Kruifs|Johanu Kruifu]] priekšgalā izcīnīja otro vietu [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada Pasaules čempionātā]], šo pašu panākumu atkārtojot arī [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gadā]]. Vēlreiz Pasaules kausa finālā spēlēja [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]]. [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gadā]] Nīderlande uzvarēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], un arī šobrīd ir viena no spēcīgākajām [[Eiropa]]s izlasēm. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — 2. vieta * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — 2. vieta * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Ceturtdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — 4. vieta * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — 2. vieta * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — 3. vieta * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/30062026-maroka_velu_atspelejas_1_8_finala_dalibni|title=Maroka vēlu atspēlējas, 1/8 fināla dalībniece noskaidrojas pendelēs|date=2026. gada 30. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> {{div col end}} == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — ''Nekvalificējās'' * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — ''Nekvalificējās'' * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — Pusfināls * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Grupu turnīrs * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — '''Čempioni''' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Pusfināls * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Ceturtdaļfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Pusfināls * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Pusfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Grupu turnīrs * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''Nekvalificējās'' * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Pusfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/10072024-votkinss_kompensacijas_laika_i_ievelk_i_f</ref> * [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|6|9||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Veslijs Sneiders]] |2003—2018 |134 |- |[[Edvīns van der Sars]] |1995—2008 |130 |- |[[Franks de Būrs]] |1990—2004 |112 |- |'''[[Memfiss Depajs]]''' |2013—pašlaik |109 |- |[[Rafaels van der Vārts]] |2001—2013 |109 |- |[[Deilijs Blinds]] |2013—2024 |108 |- |[[Džovanni van Bronkhorsts]] |1996—2010 |106 |- |[[Dirks Kijts]] |2004—2014 |104 |- |[[Robins van Persijs]] |2005—2017 |102 |- |[[Filips Koku]] |1996—2006 |101 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Memfiss Depajs]]''' |2013—pašlaik |55 |- |[[Robins van Persijs]] |2005—2017 |50 |- |[[Klāss Jans Hintelārs]] |2006—2017 |42 |- |[[Patriks Kleiverts]] |1994—2004 |40 |- |[[Deniss Bergkamps]] |1990—2000 |37 |- |[[Arjens Robens]] |2003—2017 |37 |- |[[Fāss Vilkess]] |1946—1961 |35 |- |[[Rūds van Nistelrojs]] |1998—2011 |35 |- |[[Abe Lenstra]] |1940—1959 |33 |- |[[Johans Kruifs]] |1966—1977 |33 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Nīderlande}} == Skatīt arī == * [[Nīderlandes futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Nīderlandes futbola izlase | titlestyle = background:#FF771D; color:white; | list = {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2014}} {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2022}} {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2026}} {{Nīderlandes futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Nīderlandes futbola izlase| ]] ks73cgd0e97307jcir95ivonwpw82xx Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 4506243 4505918 2026-08-13T02:10:13Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4506243 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā [[Moruroa]]s [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atols nav pieejams apmeklētājiem, tajā tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 8jzbl59df709boz7541chkfk9t9reib Dienvidāfrikas futbola izlase 0 16010 4506276 4502814 2026-08-13T07:07:53Z Vylks 50297 4506276 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Dienvidāfrika | Badge = South Africa national soccer team logo.svg | FIFA Trigramme = RSA | Nickname = ''Bafana Bafana'' | Association = Dienvidāfrikas Futbola asociācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] ([[Āfrika]]) | Coach = {{flaga|RSA}} [[Pitso Mosimane]] | Captain = [[Ronvens Viljamss]] | Most caps = [[Ārons Mokoena]] (107) | Top scorer = [[Benijs Makārtijs]] (31) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _rsa23h | pattern_b1 = _rsa23h | pattern_ra1 = _rsa23h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFDD00 | body1 = FFEE00 | rightarm1 = FFDD00 | shorts1 = FFDD00 | socks1 = FFDD00 | pattern_la2 = _rsa23a | pattern_b2 = _rsa23a | pattern_ra2 = _rsa23a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 03785D | body2 = 03785D | rightarm2 = 03785D | shorts2 = 03785D | socks2 = 03785D | pattern_la3 = _rsa23t | pattern_b3 = _rsa23t | pattern_ra3 = _rsa23t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = 03785D | socks3 = FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|60.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 16. | FIFA max date = 1996. gada augusts | FIFA min = 124. | FIFA min date = 1992. gada decembris | First game = {{fb|ARG}} 0:1 '''Dienvidāfrika''' [[Attēls:Flag_of_Orange_River_Colony.svg|23px]] <br> ([[Buenosairesa]], [[Argentīna]]; {{dat|1906|7|9|N|bez}}) | Largest win = {{fb|AUS}} 0:8 {{fb-rt|RSA|1928}} <br> ([[Adelaide]], [[Austrālija]]; {{dat|1955|9|17|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|RSA|1912}} 1:9 {{fb-rt|ENG}} <br> ([[Keiptauna]], [[Dienvidāfrika]]; {{dat|1920|7|17|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 1998 | World cup best = Sešpadsmitdaļfināls ([[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 12 | Regional cup first = [[1996. gada Āfrikas Nāciju kauss|1996]] | Regional cup best = '''Čempioni''' ([[1996. gada Āfrikas Nāciju kauss|1996]]) | 2ndRegional name = [[CONCACAF Zelta kauss]] | 2ndRegional cup apps = 1 | 2ndRegional cup first = 2005 | 2ndRegional cup best = Ceturtdaļfināls (2005) }} '''Dienvidāfrikas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republiku]] starptautiskās futbola sacensībās. Dienvidāfrikas futbola izlasi pārvalda Dienvidāfrikas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1906. gadā pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]. Laika posmā no 1961. līdz 1991. gadam Dienvidāfrikas futbola izlase bija diskvalificēta no [[FIFA]] un [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] sacensībām valstī pastāvošā [[Rasisms|rasistiskā režīma]] dēļ. Pirmoreiz [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]] Dienvidāfrika piedalījās [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]], tā spēlēja arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada turnīrā]], bet [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] Dienvidāfrika bija Pasaules kausa rīkotājvalsts. Visās trīs reizēs komanda neizkļuva no grupas. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa izcīņā]] Dienvidāfrikas izlase pirmoreiz piedalījās 1996. gadā un jau debijas reizē kļuva par čempioniem, kopā šajā turnīrā izlase piedalījusies 12 reizes. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''[[FIFA]] diskvalifikācija'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - Sešpadsmitdaļfināls == Āfrikas Nāciju kausā == {| |valign="top"| * 1957 - ''Diskvalificēti'' * 1959-1992 - ''[[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] diskvalifikācija'' * 1994 - ''Nekvalificējās'' * 1996 - '''Čempioni''' * 1998 - 2. vieta * 2000 - 3. vieta * 2002 - Ceturtdaļfināls * 2004 - Grupu turnīrs * 2006 - Grupu turnīrs * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Grupu turnīrs * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]]-[[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - ''Nekvalificējās'' * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - ''Nekvalificējās'' * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] — ''Nekvalificējās'' * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] — 3. vieta * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — Astotdaļfināls |} == Sastāvs 2026. gada Pasaules kausa finālturnīrā == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|DĀR}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{CAF izlases}} {{Dienvidāfrikas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Dienvidāfrikas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] 5lvopo5xullvor04m9f92evz3mcbjvv AAE futbola izlase 0 16106 4506279 4494865 2026-08-13T07:10:38Z Vylks 50297 4506279 wikitext text/x-wiki {{Infobox National football team | Name = Apvienotie Arābu Emirāti | Badge = United Arab Emirates Football Association logo.svg | Badge_size = 190px | Nickname = ''Al Abyad'' (Baltais)<br />''Eyal Zayed'' (Zajeda dēlo) | Association = AAE Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija) | Coach = {{flaga|CRO}} [[Zlatko Daličs]] | Captain = Valīds Abass | Most caps = Adnans Al-Taljani (161) | Top scorer = Alī Mabkuts (80) | FIFA Trigramme = UAE | pattern_la1 = _uae26h | pattern_b1 = _uae26h | pattern_ra1 = _uae26h | pattern_sh1 = _uae26h | pattern_so1 = _uae26hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = ba001d | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _uae26a | pattern_b2 = _uae26a | pattern_ra2 = _uae26a | pattern_sh2 = _uae26a | pattern_so2 = _adidaswhitel | leftarm2 = ba001d | body2 = ba001d | rightarm2 = ba001d | shorts2 = 000000 | socks2 = ba001d | First game = {{fb|UAE}} 1–0 {{fb-rt|QAT}}<br />([[Rijāda]], [[Sauda Arābija]]; {{dat|1972|3|17|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BRU}} 0–12 {{fb-rt|UAE}}<br />([[Bandarseribegavana]], [[Bruneja]]; {{dat|2001|4|14|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|UAE}} 0–8 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Abū Dabī]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]]; {{dat|2005|11|12|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 1990 | World cup best = Grupu turnīrs ([[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]) | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā]] | Regional cup apps = 10 | Regional cup first = [[1980. gada Āzijas kauss futbolā|1980]] | Regional cup best = Otrā vieta ([[1996. gada Āzijas kauss futbolā|1996]]) | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 1997 | Confederations cup best = Grupu turnīrs ([[1997. gada FIFA Konfederāciju kauss|1997]]) }} '''AAE futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotos Arābu Emirātus]] starptautiskās futbola sacensībās. AAE futbola izlasi pārvalda AAE Futbola Asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1972. gadā cīnoties pret [[Kataras futbola izlase|Kataras izlasi]]. Pirmo un pagaidām vienīgo reizi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]] AAE piedalījās [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gadā]],<ref>[https://gulfnews.com/sport/uae-sport/uaes-1990-world-cup-journey-now-a-documentary-1.1937574 Gulfnews. UAE’s 1990 World Cup journey now a documentary]</ref> kur gan zaudēja visās spēlēs.<ref>[https://thesefootballtimes.co/2015/05/30/uae-at-italia-90/ UAE: A JOURNEY TO THE UNKNOWN AT ITALIA 90]. 30/05/2015 by MICHAEL TOMBS</ref> [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] AAE izlase ir piedalījusies 7 reizes, bet visaugstākais tās sasniegums ir 2. vieta 1996. gadā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Nepiedalījās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - ''Izstājās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] - ''Nepiedalījās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Nekvalificējās]]'' * [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] — == Āzijas kausā == * 1956—1976 — ''Nepiedalījās'' * 1980 — Grupu turnīrs * 1984 — Grupu turnīrs * 1988 — Grupu turnīrs * 1992 — 4. vieta * 1996 — 2. vieta * 2000 — ''Nekvalificējās'' * 2004 — Grupu turnīrs * 2007 — Grupu turnīrs * 2011 — Grupu turnīrs * 2015 — 3. vieta * [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{AFC izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āzijas futbola izlases]] o8prwa3eu307kz6cy0ad8q9bbyi3zb7 Prazems 0 18338 4506310 4171037 2026-08-13T08:57:22Z Meistars Joda 781 4506310 wikitext text/x-wiki '''Prazems''' (no [[grieķu valoda|grieķu]]: ''prasites'' — 'akmens sīpolloku zaļā krāsā') ir puscaurspīdīga—caurspīdīga [[kvarcīts|kvarcīta]] vai [[halcedons|halcedona]] paveids bāli zaļā — zilganzaļā krāsā — šo terminu attiecina arī uz citiem līdzīgas krāsas akmeņiem. Agrāk termins "prazems" apzīmēja noteiktas ķīmiskās uzbūves un krāsas akmeni, tagad šis termins ir kļuvis plašāks. Visbiežāk prazema kristālus iekrāso [[aktinolīts|aktinolīta]] ieslēgumi. Atrasti arī bāli zaļas krāsas [[kvarcs|kvarca]] kristāli. Ezotērikā un dziedniecībā prazemu uzskata par labu līdzekli pret drudzi un sāpēm, tas pazemina asinsspiedienu, nomierina. [[Delfi|Delfu]] [[Apollons|Apollona]] templis esot bijis celts no tīra prazema, tādējādi nodrošinot priesteriem iekšējo mieru, kas nepieciešams, lai varētu pareģot. == Atradnes == * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] — [[Jūta]], [[Kalifornija]], [[Ņujorka]], [[Pensilvānija]], [[Rodailenda]], [[Virdžīnija]] * [[Austrālija]] — [[Jaundienvidvelsa]] un [[Rietumaustrālija]] * [[Austrija]] — [[Karintija]], [[Tirole]], [[Zalcburga]] * [[Dienvidāfrikas Republika]] * [[Grieķija]], [[Kiklādu salas]] — [[Serifosas sala]] * [[Itālija]] — [[Trentīno-Alto Adidže]], [[Toskāna]] * [[Krievija]] — [[Piejūras apgabals]] * [[Vācija]] — [[Bavārija]], [[Brandenburga]], [[Hesene]], [[Saksonija]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kvarca paveidi]] [[Kategorija:Dārgakmeņi]] 8cuznbyxesycb5fbpjmvxplgzu3t7ls 20. gads 0 18718 4506338 4108778 2026-08-13T10:27:58Z Meistars Joda 781 4506338 wikitext text/x-wiki {{redirect|20}} {{Gads|20}} {{Gads citos kalendāros|20}} '''20. gads''' bija [[garais gads]], kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[Trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Romas impērija === * [[Hērods Antipass]] pie [[Galilejas jūra]]s dibināja [[Tiberijas]], kas nosauktas [[Tiberijs|Tiberija]] vārdā. * [[Galba]] kļuva par [[Romas impērija|Romas]] [[pretors|pretoru]]. === Pārējā pasaule === * Ķīnas [[Hinu dinastija]]s pirmais ''Dihuang'' ēras gads. == 20. gads kultūrā un ekonomikā == * [[Aleksandrijas Filons]] norādīja, ka [[filozofija]] ir [[teoloģija]]s kalpone. * [[Vitrūvijs]] definēja [[skaņa|skaņu]] kā [[Zemes atmosfēra|gaisa]] kustību koncentriskos viļņos. == Miruši == * [[Hillels Vecākais]] — [[Talmūds|Talmūda]] pētnieks. Viņa Talmūda izpētes skola ir atstājusi salīdzinoši vislielāko ietekmi. * [[Vipsānija Agripīna]] — [[Gajs Asīnijs Gallus|Gaja Asīnija Gallusa]] sieva un agrākā [[Tiberijs|Tiberija]] sieva. {{Commons category|20}} [[Kategorija:20. gads| ]] r9n830jfwwf17izyrvserf2j72tj0rx Daudzeses pagasts 0 20532 4506285 4471906 2026-08-13T07:19:27Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4506285 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Daudzeses pagasts | karte = <!-- novietojuma karte -->Daudzeses pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Latvijas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Daudzeses pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Aizkraukles novads | centrs = Daudzeva | platība = 210,67 | iedzīvotāji = 1142<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1142 / 210.67 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.daudzese.lv }} '''Daudzeses pagasts''' ir viena no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] administratīvajām teritorijām [[Sēlija]]s ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Zalves pagasts|Zalves]] un [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]], [[Sērenes pagasts|Sērenes]] un [[Seces pagasts|Seces]] pagastiem, [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Viesītes pagasts|Viesītes pagastu]] un [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastu]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Dzeņupīte]], [[Ellīte]], [[Ģirupe]], [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Jorģelēnupīte]], [[Jūga]], [[Lauce (upe)|Lauce]], [[Pālupīte]], [[Viesīte (upe)|Viesīte]]. ==== Ezeri ==== [[Brieža dīķis]], [[Dobeļa dīķis]], [[Iecavas dīķis]], [[Rubeņa dīķis]], [[Znotiņu ezers]]. == Vēsture == Mūsdienu Daudzeses pagasta teritorijā vēsturiski atradās Daudzeses muiža (''Gut Daudsewas'', [[Daudzese]]), Jaunsērenes muiža (''Gut Neu-Seren''). 1935. gadā [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] Daudzeses pagasta platība bija 111,7 km² un tajā dzīvoja 1246 iedzīvotāji.<ref>{{Pagastu apraksti}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Daudzeses un [[Uzvaras ciems|Uzvaras]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Daudzeses ciems''' ietilpis [[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas]] (1949-1956), [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils]] (1956-1967) un [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles]] (pēc 1967. g.) rajonos. Daudzeses ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Uzvaras ciemu.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Daudzeses pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novadā]]. [[Attēls:59-Daudzese.jpg|thumb|250px| [[Zalves pagasts|Zalves]] un Daudzeses apkārtnes 1925 gada topogrāfiskā karte.]] == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2250 |1959|1975 |1967|1500 |1979|1374 |1989|1321 |2000|1205 |2011|1017 |2021|873 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Daudzeva]]''' (pagasta centrs), [[Daudzese]], [[Lāči (Daudzeses pagasts)|Lāči]]. === Novadnieki === * [[Pauls Butkēvičs]], aktieris == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:daudzeses baznica.jpg|<center><small>Daudzeses luterāņu baznīca</small></center> Attēls:Daudzeses pamatskola.jpg|<center><small>Daudzeses pamatskola</small></center> Attēls:Daudzevasstacija.JPG|<center><small>[[Daudzeva (stacija)|Daudzevas dzelzceļa stacija]]</small></center> Attēls:Pieminas akmens represetiem daudzeva.JPG|<center><small>Piemiņas akmens represētiem</small></center> Attēls:daudzeses pagasta pasvaldiba.JPG|<center><small>Pagasta pašvaldības ēka</small></center> Attēls:Daudzeses pagasta zime.JPG|<center><small>Daudzeses pagasta robežakmens pie autoceļa [[P86]]</small></center> </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.daudzese.lv Daudzeses pagasta mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120110094305/http://www.daudzese.lv/ |date={{dat|2012|01|10||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120826033047/http://www.panoramio.com/user/4074187/tags/%D0%94%D0%B0%D1%83%D0%B4%D0%B7%D0%B5%D1%81%D0%B5%20%D0%B8%20%D0%BE%D1%81%D1%80%D0%B5%D1%81%D0%BD. Daudzeses apkārtnes attēlu kolekcija] * [https://web.archive.org/web/20120826133959/http://www.panoramio.com/user/4074187/tags/%D0%94%D0%B0%D1%83%D0%B4%D0%B7%D0%B5%D0%B2%D0%B0%20%D0%B8%20%D0%BE%D0%BA%D1%80%D0%B5%D1%81%D0%BD. Daudzevas apkārtnes attēlu kolekcija] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Aizkraukles novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Jaunjelgavas novads}} {{Aizkraukles rajons}} {{Jaunjelgavas rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} }} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Aizkraukles novada pagasti]] [[Kategorija:Daudzeses pagasts| ]] rujpywu4upi5e3eb105oo9ilyiptgd7 Kurmenes pagasts 0 20536 4506286 4301327 2026-08-13T07:20:48Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4506286 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Kurmenes pagasts | karte = Kurmenes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Kurmenes pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Kurmenes pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Kurmenes pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Kurmene | platība = 112 | iedzīvotāji = 666<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 666 / 112 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Kurmenes pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām [[Mēmele]]s labajā krastā. Robežojas pa Mēmeli ar [[Lietuva|Lietuvu]], ar sava novada [[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes]], [[Bārbeles pagasts|Bārbeles]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem un [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]] pagastu. Pagasta centrs atrodas [[Kurmene|Kurmenē]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Iecavīte]], [[Ģirupe]], [[Mēmele]], [[Smārde]], [[Svētupīte]]. ==== Ezeri ==== [[Krustenes ezers]], [[Kublišķu ezers]], [[Ķīšezers (Kurmenes pagasts)|Ķīšezers]], [[Spulgu ezers]], [[Strempu ezers]]. == Vēsture == Mūsdienu Kurmenes pagasta teritorija izvietojusies senajā [[sēļi|sēļu]] [[Medene]]s zemē, vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe)|Aizkraukles draudzes novadā]]. [[1920. gada zemes reforma]]s laikā Kurmenes–Mūrmuižu (''Kurmen'') sadalīja 168 vienībās 2470 ha platībā.<ref>{{LKV|X.|18 994}}</ref> 1935. gadā pagasta platība bija 92,7 km<sup>2</sup>. 1945. gadā pagastā izveidoja [[Krastu ciems|Krastu]] un Kurmenes [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1961. gadā Kurmenes ciemam pievienoja Krastu ciema [[kolhozs|kolhoza]] "Komjaunietis" teritoriju, 1963. gadā — [[Skaistkalnes ciems|Skaistkalnes ciema]] kolhoza "Jaunā gvarde" teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]]. 2021. gadā Vecumnieku novadu iekļāva [[Bauskas novads|Bauskas novadā]]. [[Attēls:50-Skaistkalne.jpg|thumb|250px|Skaistkalnes un Kurmenes apkārtnes 1925. gada topografiskā karte]] == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1503 |1959|1450 |1967|1399 |1979|985 |1989|867 |2000|874 |2011|687 |2021|507 }} === Apdzīvotās vietas === '''[[Kurmene]]''' (pagasta centrs), [[Palejas (Kurmenes pagasts)|Palejas]], [[Vērdiņi]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="100px" perrow="5"> Attēls:pieminas akmens kurmene.JPG|<center><small>Piemiņas akmens</small></center> Attēls:kurmenes skola.JPG|<center><small>Kurmenes skola</small></center> Attēls:kurmenes biblioteka.JPG|<center><small>Bibliotēka</small></center> Attēls:kurmenes pasvaldiba.JPG|<center><small>Pašvaldības ēka</small></center> Attēls:Kurmenes parks.JPG|<center><small>Kurmenes muižas parks</small></center> Attēls:Kurmenes baznīca (1) - panoramio.jpg|<center><small>[[Kurmenes Svētā Pētera Romas katoļu baznīca|Kurmenes katoļu baznīca]]</small></center> Attēls:Kurmenes baznīcas altārs.JPG|<center><small>Baznīcas altārs</small></center> </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Kurmenes pagasta ciemi|nocat=true}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Vecumnieku novads}} {{Aizkraukles rajons}} {{Jaunjelgavas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Kurmenes pagasts| ]] thaaaourtz98wwgsl8li7m2sim2gib2 Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads) 0 20552 4506275 4179993 2026-08-13T07:07:44Z Lasks 38532 4506275 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pagastu Aizkraukles novadā|Pilskalnes pagasts|Pilskalnes pagasts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Pilskalnes pagasts | karte = Pilskalnes pagasts (Nereta) LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Latvijas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Pilskalnes pagasta (Aizkraukles novads) ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Aizkraukles novads | centrs2 = [[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]] | platība = 99,8 | iedzīvotāji = 491<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 491 / 99.8 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Pilskalnes pagasts''' ir viena no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos [[Mēmele]]s krastā. Robežojas ar [[Lietuva|Lietuvu]] un sava novada [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]], [[Zalves pagasts|Zalves]] un [[Neretas pagasts|Neretas]] pagastiem. == Daba == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā, [[Taurkalnes līdzenums|Taurkalnes līdzenuma]] dienvidu daļā. Augstākā vieta pagastā - [[Strobuku pilskalns]] - 105,6 m vjl. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Mēmele]] ** [[Dienvidsusēja]] ** [[Dorupīte]] ** [[Neretiņa]] ==== Purvi ==== Pagastā atrodas daļa no [[Salgaļu purvs|Salgaļu purva]]. == Vēsture == Tagadējā Pilskalnes pagasta teritorijā līdz [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārajai reformai]] bija trīs muižas - Pilskalne, Gricgale un Jaunā muiža. Pilskalnes jeb Pilkalnes muiža (''Pilkaln'') bija sens muižas centrs Neretas upes krastā. No 1868. gada muižā darbojās Marijai [[fon Rehenbergi-Linteni|fon Rehenbergai-Lintenai]] piederošs ķieģeļceplis (1887),<ref>[http://community.oldbricks.info/viewtopic.php?f=43&t=311 1887 Указатель фабрик и заводов] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305064143/http://community.oldbricks.info/viewtopic.php?f=43&t=311 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} (krieviski)</ref> kas ķieģeļus ražoja arī eksportam. Vietējie iedzīvotāji vēl mūsu dienās izmanto šī cepļa vecos ķieģeļus. Gricgales muižas (''Gritzgaln'') nosaukums pirmo reizi minēts 14. gadsimtā. Tā sākotnēji atradusies Lietuvas teritorijā, bet nopostīta par muižas īpašnieka nepaklausību Polijas karalim. Gricgales muižu tās tagadējā atrašanās vietā, kur agrāk atradušās trīs zemnieku mājas, uzcēla N. [[fon Korfi|fon Korfs]] 18. gs. 2. pusē. 1783. gadā muižā dibināja skolu un lūgšanu namu. Jaunā muiža (arī Priedaines muiža, mūsu dienās Liepkalni) zemes agrārās reformas laikā sadalīta 19 jaunsaimniecībās. Pēc nostāstiem, šī muiža atdalīta no Lielsusējas muižas un tāpēc tai dots Jaunās muižas nosaukums. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā [[Neretas pagasts|Neretas pagasta]] teritorijā izveidoja Pilskalnes [[ciema padome|ciema padomi]]. 1949. gadā tagadējā Pilskalnes pagasta teritorijā izveidoja [[kolhozs|kolhozus]] „Ozolkalns”, „Karogs”, „Staļina piecgade”, „Nākotnes ceļš”, „Zaļā zeme” un „Druva”. 1950. gados mazos kolhozus apvienoja padomju saimniecībā „Nereta”. 1954. gadā Pilskalnes ciema padomei pievienoja [[Gricgales ciems|Gricgales ciemu]]. Pilskalnē bija mehāniskās darbnīcas, dzirnavas, trīs veikali un ēdnīca. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 1992. gadā nodibināja paju sabiedrību „Pilskalne”, ko likvidēja 1994. gadā.<ref> Pilskalnes pagasta teritorijas plānojums. 2005. g.</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Neretas novads|Neretas novadā]]. 2021. gadā, kā viena no Neretas novada administratīvajām teritorijām, iekļauta [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. === Pieminekļi === Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi: * nr. 120.: Strobuku pilskalns ar apmetni pie Strobukiem<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] - [[Liepājas rajons]])</ref> * nr. 9167.: Jonužu viduslaiku kapsēta pie Jonužiem == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1168 |1959|1050 |1967|1025 |1979|781 |1989|675 |2000|689 |2011|443 |2021|331 }} === Ievērojamas personības === Pilskalnes pagastā dzimuši: * [[Lūcija Ķuzāne]] (1927) — rakstniece, [[Sēlija]]s novada pētniece === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]]''' (pagasta centrs), [[Gricgale]], [[Pilkalne]], [[Viņaukas]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="70px" perrow="5"> Attēls:strobuku kapi.JPG|<center><small>Strobuku kapi Pilskalnē</small></center> Attēls:pilskalnes skola.JPG|<center><small>Pilskalnes skola</small></center> Attēls:strobuku pilskalns.JPG|<center><small>Strobuku pilskalns</small></center> Attēls:Grīcgales baznīca (1).jpg|<center><small>Gricgales luterāņu lūgšanas nams</small></center> Attēls:Grīcgales muiža (1).jpg|<center><small>Gricgales muiža</small></center> Attēls:Grīcgales muiža.jpg|<center><small>Gricgales muiža</small></center> Attēls:Medņu krogs (1).jpg|<center><small>Medņu krogs Gricgalē</small></center> Attēls:Medņu krogs (2).jpg|<center><small>Medņu krogs Gricgalē</small></center> Attēls:veselu kapi.JPG|<center><small>Veseļu kapi</small></center> Attēls:Pilskalnes pašvaldība.jpg|<center><small>Pilskalnes pagasta pašvaldība</small></center> Attēls:pilskalne.JPG|<center><small>Pilskalne</small></center> Attēls:Cels Pilskalne - Kvetkai.JPG|<center><small>Ceļš Pilskalne - Kvetkai</small></center> Attēls:Neretiņa, robeža ar Lietuvu.jpg|<center><small>Robeža ar Lietuvu</small></center> </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Aizkraukles novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Neretas novads}} {{Aizkraukles rajons}} }} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Aizkraukles novada pagasti]] [[Kategorija:Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)| ]] koiachkpwllmg8plyz1xh0n41talhk9 Seces pagasts 0 20553 4506287 4400450 2026-08-13T07:21:22Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4506287 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Seces pagasts | karte = Seces pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Aizkraukles novads | centrs = Sece | platība = 176,14 | iedzīvotāji = 1153<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1153 / 176.14 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.sece.lv }} '''Seces pagasts''' ir viena no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada [[Daudzeses pagasts|Daudzeses]], [[Sērenes pagasts|Sērenes]], [[Staburaga pagasts|Staburaga]] un [[Sunākstes pagasts|Sunākstes]] pagastiem pa [[Daugava|Daugavu]] ar [[Koknese|Kokneses pilsētu]] [[Kokneses pagasts|Kokneses pagastu]], [[Klintaines pagasts|Klintaines pagastu]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Viesītes pagasts|Viesītes pagastu]]. == Daba == === Hidrogrāfija === Upes: [[Daugava]], [[Lauce]], [[Pālupīte]], [[Secene]]. Ūdenstilpes: [[Dancenes dīķis]], [[Lāčpurva dīķi]], [[Nātraines dīķis]], [[Skolas dīķis]], [[Pinku dīķis]], [[Centra dīķis]]. == Vēsture == Mūsdienu Seces pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bogu muiža (''Gut Neuhof'', [[Dalbes]]), Brunavas muiža (''Gut Winzheim''), Seces muiža (''Gut Setzen''). 1935. gadā [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] Seces pagasta platība bija 169,8 km² un tajā dzīvoja 2338 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Grebļu ciems|Grebļu]], [[Krastu ciems|Krastu]] un Seces [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Seces ciems''' ietilpis [[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas]] (1949—1956), [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils]] (1956—1967) un [[Aizkraukles rajons|Stučkas (Aizkraukles)]] (pēc 1967. g.) rajonos. 1961. gadā Seces ciemam pievienoja likvidēto Grebļu ciemu.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Seces pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novadā]]. <gallery> Seces muiža Šturns 1661.jpg|Seces muiža 17. gadsimtā ([[Šturns]], 1661) </gallery> [[Attēls:58-Jaunjelgava.jpg|thumb|250px| Seces, [[Jaunjelgava]]s un [[Aizkraukle]]s 1925 gada apkārtnes topografiskā karte.]] === Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi === * nr. 122.: Gārsenieku senkapi (Sudrabene) pie Gārseniekiem * nr. 123.: Kalēju senkapi (Kara kapi) pie Kalējiem * nr. 8984.: [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punkts "Bristene" ar lauka observatoriju <ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] — [[Liepājas rajons]])</ref> === Ievērojami objekti === * [[Seces Putraskroga kapu riņķa krusti]] == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2338 |1959|2032 |1967|1718 |1979|1333 |1989|1219 |2000|1250 |2011|1038 |2021|891 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Sece]]''' (pagasta centrs), [[Biķernieki (Seces pagasts)|Biķernieki]], [[Dalbes]], [[Kaļandri]], [[Kampāni (Seces pagasts)|Kampāni]], [[Pinkas (Seces pagasts)|Pinkas]], [[Purviņi (Seces pagasts)|Purviņi]], [[Škutāni (Seces pagasts)|Škutāni]], [[Šļūkas]], [[Ziedāni]]. === Ievērojamas personības === Seces pagastā dzimuši: * [[Voldemārs Āviste]] (1893—1941) — [[Igaunijas armija]]s pulkvežleitnants * [[Paulis Pormals]] (segvārds "Pēteris Selga", 1917–1946) — latviešu leģionārs un nacionālās pretošanās kustības dalībnieks * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — latviešu hokejists. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="70px" perrow="5"> Attēls:seces baznica.JPG|<center><small>[[Seces luterāņu baznīca]]</small></center> Attēls:seces stacija.JPG|<center><small>[[Sece (stacija)|Seces dzelzceļa stacija]], Purviņi</small></center> Attēls:lacpurva dikis.JPG|<center><small>Dancenes dīķis. Purviņi</small></center> Attēls:snikeru dzirnavas.JPG|<center><small>Snikeru vējdzirnavu drupas</small></center> Attēls:seces majas.JPG|<center><small>Sece</small></center> Attēls:seces skola.JPG|<center><small>Seces skola</small></center> Attēls:Represēto piemiņas akmens Secē.jpg|<center><small>Piemiņas akmens represētajiem</small></center> Attēls:seces dzirnavas.JPG|<center><small>Vējdzirnavu drupas Seces tuvumā</small></center> Attēls:seces robezakmens.JPG|<center><small>Seces pagasta robežakmens</small></center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Aizkraukles novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Jaunjelgavas novads}} {{Aizkraukles rajons}} {{Jaunjelgavas rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} }} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Aizkraukles novada pagasti]] [[Kategorija:Seces pagasts| ]] 602wqfrho8ktbygufs88p9rxg9pw99c Sērenes pagasts 0 20599 4506277 4500904 2026-08-13T07:08:22Z Lasks 38532 4506277 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Sērenes pagasts | karte = Sērenes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Latvijas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Sērenes pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Aizkraukles novads | centrs = Sērene | centrs2 = <!-- izmantot konstrukcijām [[Ērgļi (Brunavas pagasts)|Ērgļi]] --> | platība = 119,08 | iedzīvotāji = 857<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 857 / 119.08 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Sērenes pagasts''' ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada [[Aizkraukle]]s un [[Jaunjelgava]]s pilsētām, [[Jaunjelgavas pagasts|Jaunjelgavas]], [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles]], [[Daudzeses pagasts|Daudzeses]], [[Kokneses pagasts|Kokneses]], [[Seces pagasts|Seces]] un [[Skrīveru pagasts|Skrīveru]] pagastiem, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastu]], kā arī [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastu]]. == Daba == === Hidrogrāfija === Upes: [[Daugava]], [[Dešupīte (Lauces pieteka)|Dešupīte]], [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Lauce]]. Ūdenstilpes: [[Pļaviņu ūdenskrātuve]], [[Sērenes dīķi]], [[Valaka ezers]]. == Vēsture == Mūsdienu Sērenes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Vecsērenes muiža (''Gut Alt-Seren'', [[Vecsērene]]). 1935. gadā [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] Sērenes pagasta platība bija 206,8 km² un tajā dzīvoja 2195 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Sērenes un [[Vecsērenes ciems|Vecsērenes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Sērenes ciems''' ietilpis [[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas]] (1949-1956) un [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils]] (1956-1957) rajonos. Sērenes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vecsērenes ciemu. 1957. gada 7. janvārī Sērenes ciemu likvidēja un pievienoja [[Jaunjelgava]]i, izveidojot '''Jaunjelgavas lauku teritoriju'''.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1992. gada 2. aprīlī Jaunjelgavas lauku teritoriju reorganizēja par '''Sērenes pagastu''', pievienojot tam daļu no [[Daudzeses pagasts|Daudzeses pagasta]] teritorijas.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/84698 Par Latvijas Republikas Aizkraukles, Kuldīgas, Rīgas, Talsu un Valkas rajonu administratīvo teritoriju robežu grozīšanu]</ref> 1996. gada 29. maijā daļa Sērenes pagasta teritorijas tika pievienota Jaunjelgavai kā pilsētas lauku teritorija, kura 2010. gadā kļuva par [[Jaunjelgavas pagasts|Jaunjelgavas pagastu]].<ref>[https://likumi.lv/ta/id/40347 Noteikumi par Aizkraukles rajona Jaunjelgavas pilsētas ar lauku teritoriju izveidošanu, Ogres rajona Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju un Rembates pagasta, kā arī Ogres rajona Ogres pilsētas un Ogresgala pagasta administratīvo robežugrozīšanu]</ref> 2009. gadā Sērenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novadā]]. 2021. gada 1. jūlijā, kā viena no bijušā Jaunjelgavas novada administratīvajām teritorijām, iekļauta [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. === Pieminekļi === * nr. 121.: Sērenes pilskalns pie Pilskalniem<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] - [[Liepājas rajons]])</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1545 |1959|1309 |1967|1250 |1979|1096 |1989|1006 |2000|834 |2011|760 |2021|683 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Sērene]]''' (pagasta centrs), [[Dīķi]], [[Krolīši]], [[Menta (stacija)|Menta]], [[Talsiņa]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery widths="100px" heights="70px" perrow="4"> Attēls:Autoceļš P87 Sērenē.JPG|<center><small>Autoceļš P87 Sērenē</small></center> Attēls:serenes karsta kritenis.JPG|<center><small>Sērenes karsta kritenis</small></center> Attēls:Mentas stacija.JPG|<center><small>[[Menta (stacija)|Mentas dzelzceļa stacija]]</small></center> Attēls:Sērenes pagastnams.JPG|<center><small>Sērenes pagastnams</small></center> Attēls:dzivojama maja serene.JPG|<center><small>Dzīvojāma māja Sērenē</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Aizkraukles novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Jaunjelgavas novads}} {{Aizkraukles rajons}} {{Jēkabpils rajons}} {{Jaunjelgavas rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} }} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Aizkraukles novada pagasti]] [[Kategorija:Sērenes pagasts| ]] qrev80gg7mrjk1909hj6lwj2rwrw7q8 Valles pagasts 0 20603 4506288 4183895 2026-08-13T07:22:03Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4506288 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Valles pagasts | karte = Valles pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Valles pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Valles pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Valles pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Valle | platība = 178,9 | iedzīvotāji = 1011<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 1011 / 178.9 round 1}} | izveidots = 1900 | mājaslapa = }} '''Valles pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] teritoriālajām vienībām tā austrumos. Robežojas ar sava novada [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku]], [[Stelpes pagasts|Stelpes]], [[Bārbeles pagasts|Bārbeles]] un [[Kurmenes pagasts|Kurmenes]] pagastu, [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]], [[Daudzeses pagasts|Daudzeses]] un [[Sērenes pagasts|Sērenes]] pagastu un [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastu]]. Pagasta centrs atrodas [[Valle|Vallē]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Ģirupe]], [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Pančupīte]], [[Pogupīte]], [[Reizenupīte]], [[Rūdupīte]], [[Slepkavupīte]], [[Smārde (upe)|Smārde]], [[Sudmaļupīte (Iecavas pieteka)|Sudmaļupīte]], [[Svētupe (Iecavas pieteka)|Svētupe]], [[Taurupe (Iecavas pieteka)|Taurupe]], [[Vārnupe (Misas pieteka)|Vārnupe]], [[Žīdupīte]]. ==== Ezeri ==== [[Taurkalnes Aklezers]], [[Vāveres ezers]]. == Vēsture == Mūsdienu Valles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Kārklu muiža (''Gut Karkeln''), [[Pētermuiža (Valles pagasts)|Pētermuiža]] (''Gut Peterhof''), Šmīdes muiža (''Gut Schmiden''), Taurkalnes muiža (''Gut Tauerkaln'', mūsdienās [[Mežmuiža (Valles pagasts)|Mežmuiža]]), Valles muiža (''Gut Wallhof'', mūsdienās [[Valle]]). 1900. gadā vairāki tajā apvidū pastāvējušie pagasti apvienoti '''Valles pagastā'''. 1925. gadā tas pārdēvēts par '''Taurkalnes pagastu'''. 1935. gadā tā platība bija 235,6 km<sup>2</sup>. 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Taurkalnes, [[Valles ciems|Valles]], [[Gobas ciems|Gobas]] un [[Taursila ciems|Taursila]] [[ciema padome]]s.<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> 1954. gadā '''Valles ciemam''' pievienoja Gobas ciemu. 1956. gadā Valles ciemu likvidēja, kolhoza "Padomju Latvija" teritoriju pievienojot '''Taurkalnes ciemam''', bet kolhoza "Jaunā Gvarde" teritoriju — [[Birzgales ciems|Birzgales ciemam]]. 1961. gadā Taurkalnes ciemam pievienota daļa [[Krastu ciems|Krastu ciema]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā Taurkalnes ciems pārdēvēts par '''Valles pagastu'''. 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]]. Pēc [[2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] nonācis [[Bauskas novads|Bauskas novadā]]. === Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi === * režisora A. Amtmaņa-Briedīša dzimtās mājas (1885) Zvanītāju-Bukās — valsts nozīmes [[vēstures piemineklis]] (nr. 6)<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] — [[Liepājas rajons]])</ref> * [[Pētermuižas skola]] — vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]] (nr. 8572) * [[Valles luterāņu baznīca]] — vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis (nr. 8944). == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2500 |1959|2105 |1969|1946 |1979|1618 |1989|1419 |2000|1279 |2011|981 |2021|827 }} === Apdzīvotās vietas === [[Krīči]], [[Liepkalni (Valles pagasts)|Liepkalni]], [[Mazvalle]], [[Mežmuiža (Valles pagasts)|Mežmuiža]], [[Penderi]], [[Pētermuiža (Valles pagasts)|Pētermuiža]], [[Reizeni]], [[Salas (vieta)|Salas]], [[Taurkalne]], [[Tenteni]], '''[[Valle]]''' (pagasta centrs). <!-- == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} --> == Ievērojamas personības == * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris un režisors; dzimtajās mājās "Zvanītāju Bukās" izveidots muzejs; * [[Teodors Amtmanis]] (1883—1938) — aktieris; * [[Aleksandrs Hanss Bernevics]] (''Alexander Hans Bernewitz'', 1863—1935) — vācbaltiešu luterāņu mācītājs; kalpojis par mācītāju Valles draudzē; * [[Voldemārs Jakubovs]] (1894—1941) — kara lidotājs, pulkvežleitnants, Latvijas Jūras aviācijas diviziona komandieris; * [[Georgs Mancelis]] (1593—1654) — vācbaltiešu literāts un valodnieks; kalpojis par mācītāju Valles draudzē; * [[Andrejs Stūris]] (1895—1915) — viens no pirmajiem kritušajiem [[latviešu strēlnieki]]em; * [[Teodors Hermanis Valters]] (1898—1992) — kalpojis par mācītāju Valles draudzē;<ref>Ķiploks, Edgars. "Taisnības dēļ vajātie", 195. lpp.</ref> * [[Gina Viegliņa-Valliete]] (1947—2022) — skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — ārsts-neirologs, veicis pētījumus [[antropoloģija|antropoloģijā]]; * [[Teodors Vītols]] (1888–1948) — elektroinženieris, [[VEF]] direktors. == Izglītība un kultūra == * [[Valles pamatskola]] == Attēlu galerija == <gallery widths="200px" heights="150px" perrow="4"> Attēls:Valles pagasta pašvaldība.JPG|<center><small>Pagasta pārvaldes ēka</small></center> Attēls:valles baznica.JPG|<center><small>Valles luterāņu baznīca</small></center> Attēls:valles baznica 2.JPG|<center><small>Valles luterāņu baznīca</small></center> Attēls:Valles skola.JPG|<center><small>Valles pamatskola</small></center> Attēls:Zvanītāju Bukas - Amtmaņu muzejs Vallē 2002-07-18.jpg|<center><small>Brāļu Amtmaņu muzejs "Zvanītāju Bukas"</small></center> Attēls:makskerniekuparadize.JPG|<center><small>Atpūtas bāze "Makšķernieku paradīze"</small></center> Attēls:taurkalnes stacija.JPG|<center><small>[[Taurkalne (stacija)|Taurkalnes dzelzceļa stacija]]</small></center> Attēls:Pētermuižas skola (1878), 25.04.2011..jpg|<center><small>Pētermuižas skola</small></center> </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Vecumnieku novads}} {{Aizkraukles rajons}} {{Jaunjelgavas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Valles pagasts| ]] smhq8py5v1wjvc6odq0xirqtx0owqc1 Autoceļš P28 0 33198 4506020 4106836 2026-08-12T13:42:15Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi 4506020 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 28 | nosaukums = Priekuļi—Rauna | karte = Road P28 Latvia.svg | leģenda = | garums = 21,8 | ārpus_pilsētas = 21,8 | ceļš_pilsētā = 0 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = Jaunrauna (P28).jpg‎ | paraksts = Autoceļš P28 [[Jaunrauna|Jaunraunā]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Priekuļi]] {{P ceļš|30}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vaive (upe)|Vaive]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Raunis]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunrauna]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Rauna]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Līčupe (Raunas pieteka)|Līčupe]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rauna (upe)|Rauna]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rauna]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''P28''' autoceļš '''Priekuļi—Rauna''' ir Latvijas [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]], kas savieno [[Priekuļi|Priekuļus]] caur [[Rauna (ciems)|Raunu]] ar autoceļu [[A2]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa garums ir 21,8 km un tas visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. P28 šķērso [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes novadus]]. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Priekuļiem līdz Jaunraunai (0. - 7. km): 1,5 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 11% kravas transports * no Jaunraunas līdz Raunai (7. - 14. km): 1,4 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 8% kravas transports * no Raunas līdz autoceļa beigām pie Vidzemes šosejas (A2) (14.–21,79. km): 0,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 12% kravas transports == Vēsture == Cēsu un Raunas savienojumam ir sena vēsture - jau viduslaikos no Cēsu Raunas vārtiem izveidojās tirdzniecības ceļš Raunas, un tālāk Alūksnes un Pleskavas virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.cesis.lv/place/raunas-varti/|title=Raunas vārti - Cesis|last=Liepa|first=Ieva|access-date=2026-08-12|date=2024-09-19|language=lv-LV}}</ref> 2018. gadā tika atjaunots tilts pār Raunas upi autoceļa 15,7. km. Darbu ietvaroos ar gabioniem tika nostiprinātas upes nogāzes un tilta atbalstsienas, veikts siju remonts, ieklāta jauna hidroizolācija un brauktuves segums, nomainītas deformācijas šuves un uzstādītas jaunas drošības barjeras. Būvdarbus veica SIA "8CBR" par līgumcenu 288 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem. 20. gadsimta 60. gadu vidū būvētais tilts līdz tam nebija kapitāli remontēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/299726-rauna-atjaunots-tilts-par-raunu-2018|title=Raunā atjaunots tilts pār Raunu - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> 2020. gadā autoceļa maršruts tika mainīts, iekļaujot arī Raunas apvedceļu (sākotnējo ceļu V297 un daļu no V234 maršruta).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=317521|title=Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra noteikumos Nr. 1104 "Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem"|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-11-19|language=lv}}</ref> 2025. gada 11. jūlijā pēc ilgstosām stiprām lietavām autoceļš aiz Raunas, ap 15,6. km, bija applūdis un vietam izskalots. Satiksme netika pilnībā slēgta, taču posmā tika veikti uzturēšanas un ārkārtas bojājumu novēršanas darbi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/latgale-un-vidzeme-pec-lietavam-appludusi-vairaki-valsts-autoceli-divi-celi-slegti/|title=Latgalē un Vidzemē pēc lietavām applūduši vairāki valsts autoceļi; divi ceļi slēgti - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-12|date=2025-07-11|last=Pankovska|first=Elīna|language=lv-LV}}</ref> == Nākotne == Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritārs P28 posms, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauts 2,09 km garš autoceļa posms pie Raunas (19,7. - 21,79. km). Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P028]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] 4byqaap4hnxsj7uusswfy7t0ni8e7g6 Autoceļš P31 0 33223 4506019 4369562 2026-08-12T13:33:11Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi 4506019 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 31 | nosaukums = Ērgļi—Drabeši | karte = Road P31 Latvia.svg | leģenda = | garums = 52,3 | ārpus_pilsētas = 52,1 | ceļš_pilsētā = 0 | sakrīt = 0,2 | segums = grants, asfalts, divkārtu segums | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = Katrīna, Ceļš P31.jpg | paraksts = Autoceļš P31 pie [[Katrīna (ciems)|Katrīnas]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meltne]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kosa (ciems)|Kosa]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/PP sakrītošs||{{P ceļš|3}} 0,2 km}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kosa (ciems)|Kosa]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ģikši]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Amata (ciems)|Amata]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Amatciems]]}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļa līnija Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Drabeši]] {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''P31''' autoceļš '''Ērgļi—Drabeši''' ir Latvijas [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]], kas savieno [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļus]] ar autoceļu [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] 1,5 km no [[Drabeši]]em.<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa garums ir 52,3 km un tikai atsevišķās vietās (3,5 km no A2 līdz Amatai un 1 km Ērgļos) tas ir klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Madonas novads|Madonas]], [[Ogres novads|Ogres]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadus.]] == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Ērgļiem līdz Kosai (0. - 30,85. km): 251 transportlīdzeklis diennaktī, 10% kravas transports * no Kosas līdz krustojumam ar Vidzemes šoseju (A2) pie Drabešiem (31,091. - 52,287. km): 630 transportlīdzekļi diennaktī, 6% kravas transports. == Vēsture == 2008. gadā divās autoceļa vietās kopumā aptuveni 5,5 km garumā tika uzlabots grants segums un atjaunota ūdens novades sistēma. Pirms darbu sākšanas ceļam bija stipri deformēts šķērsprofils un garenprofils, tā platums dažādās vietās svārstījās no aptuveni 5 līdz 12 metriem, bet ceļmalās nebija pilnvērtīgu grāvju. Darbu ietvaros tika izrakti grāvji, izbūvētas vai atjaunotas caurtekas un uzklāta aptuveni 10 cm bieza šķembu un grants maisījuma kārta. Būvdarbus veica SIA "Strim auto", materiāli tika piegādāti no Sērmūkšu karjera. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/pa-labaku-celu-uz-giksiem/|title=Pa labāku ceļu uz Ģikšiem|website=eDruva.lv|access-date=2026-08-12|date=2008-07-22|language=lv}}</ref> 2018. gadā Ērgļu novada teritorijā 9 km garā posmā tika veikti grants seguma un ūdens novades uzlabošanas darbi. To laikā tika iztīrīti grāvji, salabotas grants seguma bedres, atjaunotas caurtekas un ceļa apmales. Darbi bija vērsti uz ceļa nestspējas saglabāšanu pavasara un rudens šķīdoņa laikā. Būvdarbus veica VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/foto-grants-celiem-vidzeme-veic-udens-atvades-sistemas-sakartosanu|title=FOTO: Grants ceļiem Vidzemē veic ūdens atvades sistēmas sakārtošanu|website=LA.LV|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> No 2020. līdz 2021. gada autoceļa posmā no Ģikšiem līdz Amatai (44,36. - 48,60. km) tika izbūvēta šķembu kārta, sakārtota ūdens novades sistēma un veikta divkārtu virsmas apstrāde. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks", kā apakšuzņēmēju piesaistot SIA "Valkas ceļi", darbu kopējās izmaksas, ieskaitot citus darbus uz vietējā autoceļa V287 posma, sasniedza 766 tūkstošus eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/318470-sonedel-vidzeme-un-latgale-sak-atjaunot-segumu-vairakos-regionalo-autocelu-posmos-2020|title=Šonedēļ Vidzemē un Latgalē sāk atjaunot segumu vairākos reģionālo autoceļu posmos - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amata.lv/images/userfiles/AmatasVestis-JUN-2021-web.pdf|title=Atjaunots autoceļa segums no Ģikšiem līdz Amatai}}</ref> 2023. gada martā pie Gaviešiem, autoceļa 23. kilometrā applūšanas dēļ tas tika īslaicīgi slēgts satiksmei. Apbraukšana tika organizēta pa autoceļiem P3 un A2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/vidzeme-appludusi-un-slegi-divi-autocelu-posmi-skidona-del-ierobezojumi-751-grants-celu-posma/|title=Vidzemē applūduši un slēgi divi autoceļu posmi, šķīdoņa dēļ ierobežojumi 751 grants ceļu posmā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/551551-appludusi-celi-nitaure-giksi-un-ergli-dabesi|title=Applūduši ceļi Nītaure-Ģikši un Ērgļi-Dabeši|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-12|date=2023-03-26|language=lv}}</ref> == Krustojošie ceļi == * [[Autoceļš P4|P4]] ([[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]), * [[Autoceļš P3|P3]] (Kosa, Skujenes pagasts), * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] ([[Drabeši]]). == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]], * [[Katrīna (ciems)|Katrīna]], * [[Pērkoņi]], * [[Velmeri]], * [[Ģikši]], * [[Rencēni (Amatas pagasts)|Rencēni]], * [[Amata (ciems)|Amata]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P031]] [[Kategorija:Autoceļi Madonas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] eoamy5kg11af5ul27hrqo3yi8opa0te Autoceļš P29 0 33278 4506015 4401516 2026-08-12T13:22:21Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi 4506015 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 29 | nosaukums = Rauna (Vidzemes šoseja)—Drusti—Jaunpiebalga | karte = Road P29 Latvia.svg | leģenda = | garums = 31,8 | ārpus_pilsētas = 31,8 | ceļš_pilsētā = 0 | sakrīt = | segums = asfalts, divkārtu segums, grants | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = On road - panoramio.jpg | paraksts = Ceļš pie [[Drusti]]em }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Drusti]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Gatarta]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Jaunpiebalga]] {{P ceļš|33}}}} |} |} '''P29''' autoceļš '''Rauna (Vidzemes šoseja)—Drusti—Jaunpiebalga''' ir Latvijas [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] netālu no [[Rauna]]s caur [[Drusti]]em ar [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa garums ir 31,8 km, no tiem 17,5 km ir klāti ar melno segumu - asfaltbetonu vai divkārtu segumu - posmā no A2 līdz [[Drusti|Drustu]] ciema beigām, atlikušais posms līdz Jaunpiebalgai ir ar grants segumu. Autoceļš šķērso [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes novadus]]. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * visā autoceļa garumā (0,0.–31,8. km): 343 transportlīdzekļi, 8% kravas transports. == Vēsture == Autoceļa koridora vēsture Drustu apkārtnē izsekojama vismaz līdz starpkaru periodam. 1939. gada ceļu būvdarbu pārskatā norādīts, ka Drustu ciemā uz Smiltenes–Piebalgas ceļa 0,511 km garā posmā izbūvēja šosejas segu, savukārt uz Raunas–Drustu I šķiras ceļa 0,430 km posmā ierīkoja vieglo laukakmeņu šķembu segu. Pēc šo darbu pabeigšanas Drustu centrs bija ieguvis pastāvīgu ceļa segumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/4500718.pdfC|title=Cēsu Vēstis; 1939. gada 8. decembris}}</ref> 2002. gadā Latvijas lauku autoceļu attīstības programmā tika iekļauta P29 posma Drustos (15,94. - 17,50. km) pārbūve un asfaltēšana. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 45 tūkstoši lati.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas lauku autoceļu attīstības programma… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> 2017. gada pavasara šķīdoņa laikā P29 grants seguma stāvoklis bija ļoti slikts. Īpaši problemātisks bija ceļa 25. kilometrs posmā starp Drustiem un Jaunpiebalgu. Šajā posmā iepriekš bija iestidzis maršruta autobuss, pēc kā vietējie iedzīvotāji autoceļa segumā demonstratīvi iestādīja kartupeļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Drustu ceļā vietējie iestāda kartupeļus|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/drustu-cela-vietejie-iestada-kartupelus.a228407/|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/regionos/204016-jau-labo-lauku-celu-kura-iedzivotaji-sastadija-kartupelus.htm|title=Jau labo lauku ceļu, kurā iedzīvotāji sastādīja kartupeļus|website=nra.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/drustu-iedzivotaji-pasmejas-un-autocela-vagas-sastada-kartupelus|title=Drustu iedzīvotāji pasmejas un autoceļa “vagās” sastāda kartupeļus|website=LA.LV|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> 2021. gadā tika atjaunots 16 km garš autoceļa posms no Vidzemes šosejas līdz Drustiem (0,05. - 15,911. km). Būvdarbu ietvaros iepriekšējā grants seguma vietā tika izbūvēts nesaistīts minerālmateriāla segums un veikta divkārtu virsmas apstrāde. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/567543-nepaiet-ne-divi-gadi-un-cels-atkal-bedres|title=Nepaiet ne divi gadi, un ceļš atkal bedrēs|work=https://jauns.lv|access-date=2026-08-12|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2021/06/28.06.21-04.07.2021._Majas-lapai.pdf|title=Būvobjektu saraksts valsts autoceļu tīklā no 2021. gada 28. jūnija līdz 2021. gada 4. jūlijam}}</ref> Bedres jaunajā segumā sāka veidoties jau sekojošā gada ziemā. Līdz 2024. gada nogalei, būvdarbu garantijas ietvaros, būvuzņēmējs veica avārijas bedru remontus un veica citus pārējo defektu novēršanas risinājumus. Kā bojājumu veicinošie faktori tika minēta ceļa pārmitrināšanās, satiksmes intensitātes pieaugums un smagās mežistrādes tehnikas kustība.<ref name=":0" /> 2025. gada vasarā posmā no Vidzemes šosejas līdz Drustiem (0,04. - 15,96. km) tika veikta atkārtota seguma atjaunošana. Būvdarbu ietvaros tika remontētas bedres, un visā autoceļa posmā tika uzklāta vēl viena virsmas apstrādes kārta, kā arī tika uzstādīti signālstabiņi un atjaunots horizontālais marķējums. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 452,9 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smiltenesnovads.lv/lv/jaunums/drustu-celam-ieklas-vel-vienu-virsmas-apstrades-kartu|title=Drustu ceļam ieklās vēl vienu virsmas apstrādes kārtu {{!}} Smiltenes novada pašvaldība|website=www.smiltenesnovads.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> === Vēja parka būvniecības ietekme === Autoceļa grants posms tiek izmantots vēja elektrostaciju parka "Augstkalni" būvniecības transportam. 2025. gada novembrī ceļa posmā no Drustiem līdz Jaunpiebalgai (17,56. - 31,82. km) tika noteikts 10 tonnu masas ierobežojums, jo mitros laikapstākļos grants ceļš nespēja izturēt intensīvo smagās tehnikas kustību un tā tehniskais stāvoklis strauji pasliktinājās. Līdz tam ceļu bija apsekojuši Latvijas Valsts ceļu, pašvaldības, vēja parka attīstītāja un būvnieku pārstāvji. Tika veikta grāvju tīrīšana, ceļa malu uzslāņojumu noņemšana un grants posmu papildināšana ar šķembām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smiltenesnovads.lv/lv/jaunums/uz-celiem-drustu-un-launkalnes-pagastos-noteikti-transporta-masas-ierobezojumi|title=Uz ceļiem Drustu un Launkalnes pagastos noteikti transporta masas ierobežojumi {{!}} Smiltenes novada pašvaldība|website=www.smiltenesnovads.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> == Krustojošie ceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]], * [[autoceļš P33|P33]] ([[Jaunpiebalga]]). == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Drusti]], * [[Gatarta]], * [[Jaunpiebalga]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P029]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] 2f2lrn6ovxqaqhp7r2p7q5e0shxsrjz Pokers 0 34243 4506064 4058263 2026-08-12T16:48:21Z Votre Provocateur 111653 4506064 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Holdem.jpg|thumb|300px|right|Pasaulē populārākais pokera paveids, [[Texas hold 'em]]]] [[Attēls:2006 WSOP Main Event Table.jpg|thumb|Pokers Pasaules tūres sacensībās Lasvegasā 2006. gadā]] '''Pokers''' ir [[kāršu spēle]], kuras pamatā ir likmes, solīšana un kāršu kombinācijas. Pokera pirmssākumi meklējami 19. gadsimtā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur tā ātri guvusi spēlētāju atsaucību. Pokera spēles atšķiras ar spēlētājiem izdalīto kāršu skaitu, ar to, cik kombinācijas var tikt izveidotas, vai uzvar augstākā, vai zemākā kombinācija, kad spēlētāji atklāj kārtis (piemēram, dažās spēlēs bankā esošā summa tiek sadalīta vienādi starp augstāko un zemāko kombināciju), kādi ir solīšanas un likmju ierobežojumi, un solīšanas kārtu skaitu. Katram spēlētājam noteiktā secībā ir iespēja pielīdzināt savu likmi citu spēlētāju veiktajām likmēm, paaugstināt likmi, vai nomest kārtis, zaudējot iepriekš bankā ielikto žetonu vai naudas summu un tiesības turpināt piedalīties izspēlē. Solīšana beidzas, kad visi spēlētāji ir veikuši likmes, pielīdzinājuši savu likmi citu spēlētāju veiktajām likmēm vai nometuši kārtis. Gadījumā, kad viens spēlētājs izdara likmi, kuru neviens nepieņem un visi pārējie spēlētāji ir nometuši savas kārtis, šis spēlētājs iegūst visu bankā esošo summu vai naudu, neparādot savas kārtis citiem spēlētājiem. Situācijā, kad visas solīšanas kārtas ir beigušās un spēlē piedalās vairāk nekā viens spēlētājs, spēlētāji atklāj savas kārtis un spēlētājs ar uzvarošo kombināciju iegūst visu bankā esošo žetonu vai naudas daudzumu. == Pokera paveidi == Pokeram ir vairāk nekā 120 varianti. Visbiežāk pokers tiek spēlēts ar standarta 52 [[kāršu kava|kāršu kavu]]. Kārtis tiek klasificētas (no spēcīgākās līdz vājākajai) šādā secībā: [[dūzis]], karalis, dāma, kalps, [[desmitnieks|10]], [[deviņnieks|9]], [[astoņnieks|8]], [[septiņnieks|7]], [[sešinieks|6]], [[piecinieks|5]], [[četrinieks|4]], [[trijnieks|3]], [[divnieks|2]], dūzis. Dūzis var būt gan augstākā, gan zemākā (1) kārts, piemēram, Straight kombinācijās. Visas četras [[kāršu masts|kāršu mastis]] ir vienlīdzīgas vērtības ziņā. Neatkarīgi no spēles veida katrs spēlētājs veido kombināciju no piecām kārtīm. Par izspēles [[uzvarētājs|uzvarētāju]] kļūst tas spēlētājs, kura rokās solīšanas kārtu beigās ir visspēcīgākā [[kombinācija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wsop.com/how-to-play-poker/|title=How to Play|last=|first=|website=World Series of Poker|access-date=2019. gada 18. septembrī.|date=}}</ref> Populārākie pokera spēļu veidi ir ''[[Texas Hold'em No Limit (NLH)]]'' un ''[[Pot Limit Omaha]]'' (PLO). Tiem seko ''[[Texas Hold'em Limit]]'', ''[[7 Card Stud]]'', ''[[Omaha Hi/Lo]]''. == Spēles gaita == Spēlējot mājās draugu lokā, spēlētāji pulksteņa rādītāja virzienā pārmaiņus izdala kārtis. Dalītājs tiek apzīmēts ar D žetonu jeb pogu (no angļu valodas — ''dealer button''). Visās pokera spēlēs ir noteikta minimālā likme (no anglu valodas — ''blinds'', piemēram, 10/20) un obligātā likme (no angļu valodas — ante, piemēram, 5). Spēlējot uz naudu (no angļu valodas — ''cash game''), minimālā likme ir Visiem spēlētājiem tiek izdalītas kārtis, sākot ar spēlētāju, kurš sēž pa kreisi no dalītāja. Kārtis tiek izdalītas pa vienai. Izdalīto kāršu skaits ir atkarīgs no pokera spēles paveida. Spēlējot pokeru kazino vai pokera klubos, kārtis dala kluba personāls — krupjē, kurš pats spēlē nepiedalās. Obligātās un minimālās likmes. Divi no spēlētājiem veic minimālās likmes. Pirmais spēlētājs pa kreisi no dalītāja veic puslikmi (no angļu valodas — ''small blind''), bet nākamais spēlētājs — pilnu minimālo likmi (no angļu valodas — ''big blind''). Spēles noteikumi var paredzēt, ka visi spēlētāji veic obligāto likmi (ante), kas parasti ir zemākā spēlē esošā žetona vērtībā. Pirmajā solīšanas kārtā pirmajam vārds ir spēlētājam, kas sēž trešais pa kreisi no dalītāja. Spēlētājiem ir iespēja pieņemt minimālo likmi (no angļu valodas — ''call''), nomest kārtis (no angļu valodas — ''fold''), veikt likmi (no angļu valodas — ''bet''), vai paaugstināt cita spēlētāja veikto likmi (no angļu valodas — ''raise''). Spēlētāji, kas nevēlas pieņemt likmi, atdod kārtis, tās neparādot dalītājam. Pēc tam, kad spēlētāji ir vienojušies par likmes apmēru, galdā tiek izliktas 3 kopējās kārtis (no angļu valodas — ''flop''). Otro solīšanas kārtu uzsāk pirmais no spēlētājiem pa kreisi no dalītāja, kurš joprojām piedalās izspēlē. Spēlētājiem ir iespēja nepaaugstināt likmi (no angļu valodas — ''check''), veikt likmi vismaz minimālās likmes apmērā, vai paaugstināt iepriekšējā spēlētāja likmi. Pēc tam, kad spēlētāji ir vienojušies par likmes apmēru, pieņemot, ka spēli turpina vismaz 2 no dalībniekiem, dalītājs galdā izliek 4. kopīgo kārti (no angļu valodas — ''turn''). Trešajā solīšanas kārtā spēlētāji ievēro tādu pašu secību kā otrajā kārtā. Ja solīšanas beigās spēli turpina vismaz 2 spēlētāji, galdā tiek izlikta pēdējā kopējā kārts (no angļu valodas — ''river''), un sākas pēdējā, ceturtā solīšanas kārta. Ja solīšanas kārtas beigās spēlē joprojām piedalās vismaz 2 spēlētāji, tad spēlētāji atklāj savas kārtis un salīdzina izveidotās kombinācijas. Bankā esošo žetonu summu iegūst spēlētājs ar augstāko kombināciju. Pirmajam savas kārtis ir jāatklāj spēlētājam, kurš pirmais veica likmi, par kuru spēlētāji vienojās pēdējā solīšanas kārtā. == Pokera kombinācijas (''Hand Ranking'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wsop.com/poker-hands/|title=How To Play {{!}} Hand Ranking|last=|first=|website=World Series of Poker|access-date=2019. gada 18. septembrī|date=}}</ref> == {| width="860px" class="wikitable sortable" |- style="background:#FFEC8B;" ! width = "16%" class = "unsortable" | Nosaukums ! width = "60%" class = "unsortable" | Apraksts ! width = "24%" class = "unsortable" | Piemērs |- | '''Augstākā kārts'''<br />(''High card'') | Gadījumos, kad nevienam no spēlētājiem nav kāda no kombinācijām, uzvar tas spēlētājs, kuram rokās ir augstākā kārts. Stiprākā kārts ir A (dūzis), bet vājākā 2 (divi). Piemērā, augstākā kārts ir Q (dāma) | [[Attēls:No Pair.png|200px|Augstākā kārts ir Q]] |- | '''Viens pāris'''<br />(''One Pair'') | Pāri veido divas vienādas kārtis, piemēram, divi kungi (K). | [[Attēls:One Pair.png|200px|Viens pāris]] |- | '''Divi pāri'''<br />(''Two Pair'') | Kombināciju veido divu dažādu kāršu pāri, piemēram, dāmas un piecinieki. | [[Attēls:Two Pairs.png|200px|Divi pāri]] |- | '''3 vienādi'''<br />(''Three Of A Kind'') | Kombināciju veido 3 vienādas kārtis, piemēram, trīs astotnieki. Ja kombināciju veido pāris spēlētāja rokās un trešā tāda pati kārts galdā, tad to sauc par setu ("set"). Ja kombināciju veido divu vienādu kāršu pāris galdā un trešā kārts spēlētājam rokās, tad to sauc par "trips". | [[Attēls:Three of a kind.png|200px|3 vienādi]] |- | '''Straight jeb trepe'''<br />(''Straight'') | Kombināciju veido piecas kārtis pēc kārtas. | [[Attēls:Straight.png|200px|Straight]] |- | '''Flašs'''<br />(''Flush'') | Kombināciju veido piecas vienas masts kārtis. | [[Attēls:Flush.png|200px|Flush]] |- | '''Full House'''<br />(''Full House'') | Kombināciju veido divas vienādas un trīs vienādas kārtis — pāris un 3 vienādas kārtis. | [[Attēls:Full.png|200px|Full House]] |- | '''Četras vienādas jeb karrē'''<br />(''Four Of A Kind'') | Kombināciju veido četras vienādas kārtis. | [[Attēls:Poker.png|200px|Karrē]] |- | '''Straight Flush'''<br />(''Straight Flush'') | Kombināciju veido 5 secīgas kārtis no vienas masts. Tāpat kā Straight, bet visām kārtīm jābūt no vienas masts. | [[Attēls:Straight Flush.png|200px|Straight Flush]] |- | '''Royal Flush'''<br /> (''Royal Straight Flush'') | Visaugstākā un retāk iespējamā kombinācija, kuru veido no A — 10 vienā mastī. | [[Attēls:Royal Flush.png|200px|Royal Flush]] |} == Pokera turnīri == Pokers jau sen ir populāra [[kāršu spēle]], kas pārcēlās arī tiešsaistē. Savas vienkāršības dēļ ir viegli pāriet no spēlēšanas pie kazino galda uz spēlēšanu tiešsaistē pie [[Datora aparatūra|datora]] un otrādi. Ir vairāki pokera turnīri, kuros var laimēt vērtīgas balvas un kuros piedalās labākie spēlētāji. “World Series of Poker” ([[Pasaules pokera sērijas|Pasaules pokera sērija]]) ir lielākais pokera turnīrs pasaulē. “World Series of Poker” lielākā balva ir zelta aproce, bet var arī iegūt lielas naudas balvas. Lai gan “World Series of Poker” ir kā vienreizējs notikums, “World Poker Tour” (Pasaules pokera tūre) vairāk atgādina futbola sezonu. Labākie pasaules spēlētāji sacenšas dažādos turnīros, kas notiek visā ASV un pasaulē. Sezons beidzas ar “World Poker Tour Championships” (Pasaules pokera tūres čempionāts). “European Poker Tour” (Eiropas pokera tūre) ir līdzīga WPT. Formāts ir gandrīz vienāds ar turnīriem, kas notiek Eiropas pilsētās, un tās organizētājs ir “PokerStars”. Naudas balva 2019.gadā bija €600,000. “PokerStars Caribbean Adventure” notiek Paradīzes salā [[Bahamu Salas|Bahamu salās]]. Naudas balva ir 8 milijoni USD un ieejas maksa ir 10 000 USD. Visās sacensībās notiek virkne turnīru un galvenas turnīrs, kura galvenā balva ir aptuveni 1,5 miljoni USD.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.johnnybet.com/biggest-poker-tournaments|title=Biggest Poker Tournaments|last=|first=|website=JohnnyBet|access-date=2019. gada 18. septembrī.|date=}}</ref> == Pokers internetā == Pirmā tiešsaites pokera vietne izveiidota 1998. gadā un kopš tā laika nozare turpina augt un attīstīties. Pokera spēlēšanai tiešsaitē ir vairākas priekšrocības. Spēlēt no mājām ir komfortabli, nepieciešams tikai viedtālrunis un stabils interneta savienojums. Vienlaicīgi var spēlēt pie vairākiem pokera galdiem. Jauni turnīri un naudas spēles (cash games) sākas ik minūti, divdesmit četras stundas diennaktī. Spēles norise ir daudzkārt ātrāka un dinamiskāka, jo nav jāgaida kamēr dalītājs samaisīs kārtis pēc katras izspēles. Neskatoties uz minētajām priekšrocībām daudzi spēlētāji izvēlās spēlēt pokeru klātienē, lai izbaudītu kazino iestādes izveidoto atmosfēru. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.pokerfed.org Starptautiskā Pokera Federācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171002191631/http://pokerfed.org/ |date={{dat|2017|10|02||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pokers]] [[Kategorija:Kāršu spēles]] [[Kategorija:Azartspēles]] i7sd1jkyfyb3uxoxv08k1lmnbcd4duq Bēla Bartoks 0 35977 4506043 4357191 2026-08-12T15:23:35Z Meistars Joda 781 4506043 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | vārds = Bēla Bartoks | vārds_orig = Bartók Béla | attēls = Bartók Béla 1927.jpg | att_izmērs = 300px | att_nosaukums = Bēla Bartoks 1927. gadā | dz_gads = 1881 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 25 | dz_vieta = [[Sannikolau Mare]], [[Austroungārija]]<br />({{ROM}}) | m_gads = 1945 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Ņujorka]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], {{USA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ungārs]] | paraksts = | stils = | žanrs = | mācījies = [[Ferenca Lista Mūzikas akadēmija]] | skolnieki = [[Fricis Reiners]], [[Džordžs Šolti]] | apbalvojumi = | piezīmes = }} '''Bēla Bartoks''' ({{val|hu|Bartók Béla}}; dzimis {{dat|1881|03|25}}, miris {{dat|1945|09|26}}) - mūsdienu [[Rumānija|Rumānijā]] dzimis [[Ungārija|ungāru]] komponists, pianists un [[folklora]]s vācējs. Bartoks tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem 20. gadsimta komponistiem un ir viens no zinātniskās [[etnomuzikoloģija]]s pamatlicējiem. Dzimis Naģsentmiklošā, [[Austroungārija|Austroungārijā]] (tagad [[Sannikolaumare]], Rumānijā) lauksaimniecības skolas direktora ģimenē. Jau četru gadu vecumā spējis uz klavierēm nospēlēt 40 dziesmas. 188. gadā, kad Bēlam bija septiņi gadi, Bartoka tēvs nomira un ģimene pārcēlās uz Naģsēlēšu (tagad [[Vinohradiva]] [[Ukraina|Ukrainā]] [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]]), bet vēlāk uz [[Bratislava|Bratislavu]], kur Bēla Bartoks sniedza savu pirmo publisko koncertu. No 1899. līdz 1903. gadam Bartoks studēja [[Budapešta]]s [[Budapeštas Karaliskā mūzikas akadēmija|Karaliskajā mūzikas akadēmijā]], kur iepazinās ar savu mūža draugu un domubiedru [[Zoltāns Kodājs|Zoltānu Kodāju]]. 1903. gadā Bartoks publicēja savu pirmo lielo darbu orķestrim - simfonisko poēmu "Košuts", veltītu [[Lajošs Košuts|Lajoša Košuta]] piemiņai. 1907. gadā Bartoks kļuva par Budapeštas mūzikas akadēmijas profesoru. 1908. gadā kopā ar Kodāju veica ekspedīciju uz toreizējās Ungārijas dažādiem apgabaliem, vācot ungāru tautas mūziku. Viņu atradumi bija pārsteidzoši - izrādījās, ka senākās ungāru tautasdziesmas nemaz nelīdzinās [[čigāni|čigānu]] mūzikai, kuru publika uzskatīja par ungāru tautas mūziku, bet līdzīgas [[Centrālāzija]]s un [[Sibīrija]]s tautas mūzikai (vēlāk Kodājs atrada paralēles ar [[čuvaši|čuvašu]] un [[marieši|mariešu]] melodijām). Vēlāk gan Kodājs, gan Bartoks izmantoja iegūtos materiālus savās kompozīcijās. Tomēr Bartoks tautas mūziku neizmantoja tieši kopējot, bet integrēja to klasicisma un modernisma estētikā. 1911. gadā Bartoks radīja savu vienīgo operu "Hercoga Zilbārža pils" (''A kékszakállú herceg vára''), lai piedalītos konkursā par Mākslas komisijas balvu, bet opera tika atraidīta kā neizspēlējama. Kad 1917. - 1918. gadā Bartoks to pilnībā pārstrādāja, varas iestādes lika izņemt libretista [[Bēla Balāšs|Bēlas Balāša]] vārdu viņa politiskās pārliecības dēļ. Bartoks to darīt atteicās, un turpmāk saglabāja atturīgu attieksmi pret Ungārijas varas iestādēm. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Bartoks daudz ceļoja pa [[Centrāleiropa|Centrāleiropu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], vākdams folkloras materiālus. Piedzimis [[katolisms|katoļu]] ģimenē, jaunībā Bartoks kļuva par [[ateisms|ateistu]], tomēr 1916. gadā kļuva par [[unitārisms|unitāristu]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bartoks, kurš bija naidīgi noskaņots pret [[Nacionālsociālisms|nacistu]] režīmu, 1940. gadā emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur 1945. gadā mira. 1988. gadā Bartoka mirstīgās atliekas tika pārvestas uz Budapeštu. == Pazīstamākie darbi == * opera ** "[[Hercoga Zilbārža pils]]" (''A kékszakállú herceg vára'', 1911) * baleti ** "Koka princis" (''A fából faragott királyfi'', 1916) ** "Brīnišķīgais mandarīns" (''A csodálatos mandarin'', 1919) * [[Bartoka koncerts orķestrim|koncerts orķestrim]] (1942-43) * klavierkoncerti ** 1. klavierkoncerts (1926) ** 2. klavierkoncerts (1932) ** [[Bartoka 3. klavierkoncerts|3. klavierkoncerts]] (1945) * seši stīgu kvarteti * kamermūzika * kompozīcijas klavierēm == Ārējās saites == * [http://www.bartokmuseum.hu/ Bartoka muzejs Budapeštā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070912060931/http://www.bartokmuseum.hu/ |date={{dat|2007|09|12||bez}} }} {{hu ikona}} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20060528002845/http://www.cc.jyu.fi/~tojan/bartok/bbworks.htm Bartoka darbu hronoloģisks saraksts] {{en ikona}} * [http://www.zti.hu/bartok/exhibition/index.htm Virtuāla izstāde par Bartoku] {{hu ikona}} {{en ikona}} * [http://www.allmusic.com/artist/b%C3%A9la-bart%C3%B3k-mn0000534880 Bēla bartoks allmusic.com] {{en ikona}} {{commonscat|Béla Bartók|Bēla Bartoks}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bartoks, Bela}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ungāru komponisti]] [[Kategorija:Ungāru pianisti]] [[Kategorija:Ungāru folkloristi]] [[Kategorija:Operu komponisti]] ev9dk99o3uu5w7wxh97j8dd11p7fqcw Uzvaras parks 0 38925 4506126 4401668 2026-08-12T19:14:52Z Vecrumba 532 /* Uzvaras laukums */ 1939 = 20. gadi, ne 10. gadi no 1919 4506126 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{coord|56|56|22|N|24|5|7|E|display=title}} [[Attēls:Pavasaris uzvaras parka - panoramio.jpg|thumb|300px|Uzvaras parks pavasarī]] '''Uzvaras parks''' ir {{nobr|36,7 hektārus}} plašs parks [[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimē [[Rīga|Rīgā]], ko ierobežo [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Hermaņa iela]], [[Aleksandra Grīna bulvāris]] un [[Raņķa dambis]]. To šķērso [[Slokas iela (Rīga)|Slokas]] un [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielas]]. Ojāra Vācieša iela atdala Uzvaras parku no [[Arkādijas parks|Arkādijas parka]]. == Pārdaugavas esplanāde == Pašreizējā parka teritorija līdz [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumam bija daļa no kādreizējās [[Kobrona skansts]] [[Pārdaugavas esplanāde]]s, ko aizņēma purvainas [[pļava]]s, kas piederēja kara resoram un tās bija aizliegts apbūvēt. Te atradās rūpnieka G.A.Raņķa kokzāģētava, vēlāk — J.Gurēviča kokzāģētava.<ref name="re">Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads {{ISBN|978-9984-798-39-4}}</ref> 1904. gadā uz jau eksistējošiem uzbērumiem Kara ministrija atļāva ierīkot [[tramvaju satiksme Rīgā|tramvaja]] līnijas. == Pētera parks == 1908. gadā Rīgas mēram [[Georgs Armitsteds|Georgam Armitstedam]] izdevās panākt būvniecības aizlieguma atcelšanu. {{dat|1909|11|30||bez}} pilsētas dome nolēma šajā teritorijā izveidot parku. Gatavojoties 200 gadadienai kopš [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas un Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai]], 1909. gadā tika sākta jauna ainavu parka izveide, tā atklāšana notika 1910. gadā. Sākotnēji to nosauca par '''Pētera parku''' par godu [[Pēteris I|Pēterim I]] — [[Krievijas cariste|Krievijas caram]], kurš pēc [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]] 1710. gadā iekaroja [[Rīga|Rīgu]]. Parka apkārtni bija paredzēts iekārtot līdzīgu [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]] — ar savrupmāju apbūvi, sporta laukumiem, kafejnīcām, u.tml. Parka izveidi uzticēja [[Georgs Kūfalts|Georgam Kūfaltam]]. Kūfalta projekts paredzēja daļu teritorijas pārdot privātmāju apbūvei, lai par iegūtajiem līdzekļiem izveidotu parku. Parka svinīga atklāšana notika [[Krievijas Impērija]]s ķeizara [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] vizītes laikā {{dat|1910|7|5||bez}}. [[Raņķa dambis|Raņķa dambja]] galā pie [[Āgenskalna līcis|Āgenskalna līča]], netālu no [[Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca|Pārdaugavas Svētās Trejādības baznīcas]] Krievijas ķeizars kopā ar meitām simboliski iestādīja četrus ozolus. {{citāts|''"Par Pētera parku viņš nosaukts Pētera Lielā piemiņai, kas 1709. g. pats personīgi šāvis uz Rīgu, uz šo "velna perēkli", kā Pēteris Rīgu saucis. 1910. gadā, kad Nikolajs II ar ģimeni bija Rīgā uz Rīgas 200 gadu jubileju zem Krievijas, viņš personīgi iestādīja jaunierīkojamā Pētera parka ozoliņus. kuram gadījumam bija pagatavota sevišķa sudraba lāpsta. Šī lāpsta vēl tagad par pieminu glabājas Doma muzejā, bet ozoliņus postītāji nocirtuši."''<ref>M.Celms. "Rīga. Rokasgrāmata ekskursantiem." 1926, 90.lpp</ref>}} 1915. gadā gar [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāri]] iestādīja [[Holandes liepa|Holandes liepu]] aleju. == Uzvaras laukums == [[Attēls:IX Dziesmu svētku laukuma mets 1938.jpg|thumb|300px|IX Dziesmu svētku estrādes mets Uzvaras laukumā (1938)]] Beidzoties [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņām]] parka teritorijā izveidojās ģimenes dārziņu kolonija. 1921. gadā parka teritorijā atjaunoja sporta laukumu, kur norisinājās [[futbols|futbola]] spēles. 1920. gados daļu no [[Daugava]]s padziļināšanas laikā iegūtajām smiltīm izmantoja parka teritorijas izlīdzināšanai. {{dat|1923|9|6||bez}} atzīmējot ceturto uzvaras gadskārtu pār [[Bermontiāde|Bermonta karaspēku]], Rīgas pilsētas dome nolēma pārdēvēt Pētera parku par '''Uzvaras laukumu'''. 1930. gadā Rīgas pilsētas Dārzu pārvaldes direktora [[Andrejs Zeidaks|Andreja Zeidaka]] vadībā uzsāka laukuma labiekārtošanas darbus un nosusināja atlikušo [[Purvs|purvaino]] teritoriju. 1938. gadā laukumā starp Bāriņu ielu un Uzvaras bulvāri [[IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. Šo svētku vajadzībām pēc arhitekta [[Aleksandrs Birzenieks|Aleksandra Birznieka]] projekta uzcēla estrādi. {{dat|1938|11|18||bez}} atzīmējot Latvijas Republikas divdesmitgadi laukumā norisinājās militārā parāde un svētku svinīgais pasākums, kas līdz šim vienmēr notika [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]]. {{dat|1939|6|17||bez}} laukumā no visas Latvijas ieradās [[aizsargi (organizācija)|aizsargu]] pulki, svinot organizācijas divdesmit gadu pastāvēšanas jubileju. === Uzvaras laukuma izbūves projekts === [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Autoritārisma periodā]] [[Kārlis Ulmanis]] plānoja šajā parkā izveidot monumentālu stadionu, kas simbolizētu valsts varenību un savos apmēros ({{sk|25 000}} sēdvietu) būtu pielīdzināms [[Berlīnes olimpiskais stadions|Berlīnes Olimpiskajam stadionam]], kurā norisinājās [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles]]. Atklātā konkursā uzvarēja arhitektu [[Frīdrihs Skujiņš|Frīdriha Skujiņa]] un [[Georgs Dauge|Georga Dauges]] projekts, kas paredzēja laukumā uzbūvēt vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju ar sešdesmit metrus augstu Uzvaras torni galā. Torņa virsotnē svinīgo procesiju laikā iedegtu Uzvaras uguni, bet pakājē būtu svētnīca tautas varoņu piemiņai. Uzvaras alejas labajā pusē plānoja uzbūvēt svētku laukumu parādēm un masu pasākumiem ar tribīnēm un pastāvīgu Dziesmu svētku estrādi (apmēram tagadējās viesnīcas ''Bellevue Park Hotel Riga'' vietā). Vēl bija ieplānots [[velodroms]], sporta halle ar ietilpību {{sk|10000}} cilvēkiem, kā arī osta Āgenskalna līcī. Celtniecībai bija savākti tautas ziedojumi 3 miljonu [[Lats|latu]] apmērā un sākti darbi pie parka iekārtošanas, taču [[Otrais pasaules karš]] pārtrauca šos vērienīgos plānus.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/aicina-uzvaras-laukumu-parbuvet-pec-karla-ulmana-ieceres.d?id=42414656 Aicina Uzvaras laukumu pārbūvēt pēc Kārļa Ulmaņa ieceres] [[Delfi (portāls)|DELFI]] 7. jūnijs, 2012.</ref> <gallery> Attēls:Ulmanis Uzvaras laukums.jpg|Ulmanis aplūko piedāvātos projektus, 1939. Attēls:Uzvaras laukuma pārbūves projekts Rīgā.jpg|Uzvaras laukuma pārbūves projekts, 1938. Pa kreisi Daugava ar Āgenskalna ostu Attēls:Uzvaras laukums 1.jpg|Viens no piedāvātajiem projektiem. Attēls:Uzvaras laukums 2.jpg|Viens no piedāvātajiem projektiem. Attēls:Uzvaras laukums 3.jpg|Viens no piedāvātajiem projektiem. </gallery> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] 1940. gadā Uzvaras laukumu uz neilgu laiku pārdēvēja par '''Sarkanarmijas laukumu'''. Laukumā notika propagandas pasākumi, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] parādes un demonstrācijas. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas laika]] kartēs tas iezīmēts kā nepabeigts laukums un presē minēts kā Uzvaras parks vai Uzvaras laukums. Atgriežoties [[Latvijas PSR|padomju okupācijai]] šo teritoriju atkal dēvēja par Uzvaras laukumu. Pēc Otrā pasaules kara beigām 1946. gada 3. februārī [[Padomju Savienība|Padomju varas iestādes]] parkā publiski pakāra septiņus [[Trešais reihs|vācu armijas]] un [[Schutzstaffel|SS]] virsniekus. Tas vēsturē iegājis kā pēdējā publiskā nāvessoda izpilde Latvijā. Vēlāk neapsaimniekotajā laukumā Rīgas iedzīvotāji ierīkoja mazdārziņus, kurus likvidēja 1950. gados. Arhitekts [[Vladimirs Šņitņikovs]] piedāvāja laukuma attīstības un labiekārtošanas projektu, ko neīstenoja. Tomēr laukumu atkal izmantoja militārajām parādēm un demonstrācijām. 1950. gada jūlijā ar militāro parādi un [[XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|Padomju Latvijas Otro Dziesmu svētku]] dalībnieku gājienu atzīmēja Padomju Latvijas 10. gadadienu. 1961. gadā padomju vara laukumu pārdēvēja par '''PSKP XXII kongresa parku''', jo šajā kongresā [[Ņikita Hruščovs]] pasludināja [[komunisms|komunisma]] celtniecību PSRS. 1963. gadā parkā veica parka meliorāciju, pārveidoja [[Mārupīte]]s gultni, izraka dīķi un iesēja zālienu. == Uzvaras parks == {{pamatraksts|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}} 1980. gadu sākumā parkā nolēma izveidot [[Padomju Savienība]]s uzvaru [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] slavinošu monumentālu ansambli ([[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]]), kuru atklāja {{dat|1985|11|5||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-27}}</ref> Parku atkal pārdēvēja par Uzvaras parku. Parks arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s saglabāja Uzvaras parka nosaukumu. [[Latvijas Tautas fronte]]s 15. gadadienā 2003. gadā Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atgūšanu, parkā iestādīja 138 kokus.<ref name="re" /> Vēlāk parkā izveidoja ar mākslīgo sniegu apgādātu [[distanču slēpošana]]s trasi.<ref name="sleposana">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raid.lv/trases/distancu_trases/uzvaras.htm |title=Trases<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071123001104/http://www.raid.lv/trases/distancu_trases/uzvaras.htm |archivedate={{dat|2007|11|23||bez}} }}</ref> 2019. gada jūlijā Rīgas mēra [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] ("[[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]]") vadītā dome ar 42 balsīm no 60 bija pieņēma lēmumu rīkot izsoli par tiesībām Pārdaugavā būvēt panorāmas ratu, kurā uzvarēja "RPR operators". Nosolītā summa bija 22 484 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.12.2024-zurnals-pardaugavas-panoramas-rata-ipasnieks-pabijis-ukrainas-sankciju-saraksta.a579997/ Žurnāls: Pārdaugavas panorāmas rata īpašnieks pabijis Ukrainas sankciju sarakstā] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] kļuva par strīdus objektu starp dažādu politisku uzskatu cilvēkiem. Pieminekli mēģināja uzspridzināt<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana "Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111221154727/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana |date={{dat|2011|12|21||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> un apkrāsoja ar [[svastika|kāškrustiem]] un [[sauklis|saukļiem]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/283413-nakti-ar-kaskrustiem-un-saukliem-apkrasots-uzvaras-piemineklis Naktī ar kāškrustiem un saukļiem apkrāsots Uzvaras piemineklis]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}</ref> Pieprasījumi pieminekli nojaukt un pārtraukt [[Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā|Uzvaras dienas]] svinēšanu pie tā sevišķi pastiprinājās pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī. 2022. gada 13. maijā Rīgas dome atbalstīja Uzvaras pieminekļa demontāžu un 16. jūnijā Saeima pieņēma likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”. 2022. gada 25. augustā demontēja pieminekļa obelisku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> === Pārveide === 2023. gada vasarā sākās Uzvaras parka pārveide, ierīkojot aptuveni 0,5 hektārus lielu ūdenstilpi un slēpošanas-skrituļošanas celiņu viena kilometra garumā, iebūvētus batutus, šūpoles un smilšu kasti bērniem, galda tenisa un dambretes galdus, skeitborda trasi un ielu vingrošanas elementus. Projekta izmaksas sasniedza gandrīz 7,7 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2023-riga-uzvaras-parka-labiekartosanas-izmaksas-pieaug-teju-par-17-miljoniem-6-miljonus-aiznemsies-no-valsts.a512809/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Rīgā Uzvaras parka labiekārtošanas izmaksas pieaug teju par 1,7 miljoniem; 6 miljonus aizņemsies no valsts] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> Laukumā starp [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] un [[Raņķa dambis|Raņķa dambi]] sāka būvēt 65 metrus augstu [[Panorāmas rats|panorāmas ratu]]<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.07.2023-pardaugava-sak-buvet-panoramas-ratu-to-varetu-atklat-nakama-gada-vidu.a515547/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pārdaugavā sāk būvēt panorāmas ratu; to varētu atklāt nākamā gada vidū] lsm.lv 2023. gada 5. jūlijā</ref> ''Riga Rise'', kuru atklāja 2025. gada 17. aprīlī. 2023. gada 11. novembrī [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielā]] pie Uzvaras parka notika koncerts "Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam — 100". Līdztekus notika atjaunotā parka atklāšana, kurā atjaunoti 9 hektāri teritorijas, iestādīti 4000 koku, augu un krūmu, 20 tūkstoši sīpolpuķu. Parkā ierīkota ūdenstilpe ar labiekārtotu krastu un izbūvētiem tiltiņiem; radīts slēpošanas vai skrituļošanas celiņš viena kilometra garumā, kas nekrustojas ar gājēju celiņiem, izveidojot tiltus un tuneļus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.11.2023-lacplesa-diena-sabiedribai-atvers-atjaunoto-uzvaras-parku.a531061/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lāčplēša dienā sabiedrībai atvērs atjaunoto Uzvaras parku] lsm.lv 2023. gada 10. novembrī</ref> 2025. gada augustā atklāja Uzvaras parka attīstības projekta 2. kārtu — aktīvo un sporta zonu 5 hektāru platībā. Tajā ierīkoti bērnu laukumi, tostarp lielmēroga kāpelēšanas komplekss un unikāls ūdens izziņas laukums ar speciālām "Richter Spielgeräte" iekārtām, kā arī veloparks ar dažādām trasēm, tostarp universālu "pump track" un "BTA Veloziņa" mācību trasi. Izveidots ārtelpas fitnesa laukums ar 11 trenažieriem, no kuriem divi pielāgoti cilvēkiem ratiņkrēslos. Teritorijā saglabāti apstādījumi, plānota arī kafejnīca "Ezītis miglā", multifunkcionāls basketbola laukums un betona baseina skeitparks. Projekta izmaksas sasniedza vairāk nekā 6,5 miljonus eiro, bet kopā ar pirmo kārtu — vairāk nekā 15 miljonus eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/pilsetvide/29.08.2025-foto-riga-atklata-uzvaras-parka-sporta-zona.a612306/|title=FOTO: Rīgā atklāta Uzvaras parka sporta zona|publisher=|work=lsm.lv|date=2025. gada 29. augustā}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/ Uzvaras parks portālā Cita Rīga] {{latviski}} * [https://web.archive.org/web/20111230163631/http://www.virtuallatvia.lv/uzvaras-parks/ Virtuāla pastaiga pa Uzvaras parku Virtuālās Latvijas projektā] {{latviski}} {{clear}} {{Rīgas parki un dārzi}} [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] g4wbmept040t6xl3414iazqovn2zqr1 4506339 4506126 2026-08-13T10:30:46Z Biafra 13794 /* Uzvaras laukuma izbūves projekts */ ja jau par organizāciju. 4506339 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{coord|56|56|22|N|24|5|7|E|display=title}} [[Attēls:Pavasaris uzvaras parka - panoramio.jpg|thumb|300px|Uzvaras parks pavasarī]] '''Uzvaras parks''' ir {{nobr|36,7 hektārus}} plašs parks [[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimē [[Rīga|Rīgā]], ko ierobežo [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Hermaņa iela]], [[Aleksandra Grīna bulvāris]] un [[Raņķa dambis]]. To šķērso [[Slokas iela (Rīga)|Slokas]] un [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielas]]. Ojāra Vācieša iela atdala Uzvaras parku no [[Arkādijas parks|Arkādijas parka]]. == Pārdaugavas esplanāde == Pašreizējā parka teritorija līdz [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumam bija daļa no kādreizējās [[Kobrona skansts]] [[Pārdaugavas esplanāde]]s, ko aizņēma purvainas [[pļava]]s, kas piederēja kara resoram un tās bija aizliegts apbūvēt. Te atradās rūpnieka G.A.Raņķa kokzāģētava, vēlāk — J.Gurēviča kokzāģētava.<ref name="re">Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads {{ISBN|978-9984-798-39-4}}</ref> 1904. gadā uz jau eksistējošiem uzbērumiem Kara ministrija atļāva ierīkot [[tramvaju satiksme Rīgā|tramvaja]] līnijas. == Pētera parks == 1908. gadā Rīgas mēram [[Georgs Armitsteds|Georgam Armitstedam]] izdevās panākt būvniecības aizlieguma atcelšanu. {{dat|1909|11|30||bez}} pilsētas dome nolēma šajā teritorijā izveidot parku. Gatavojoties 200 gadadienai kopš [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas un Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai]], 1909. gadā tika sākta jauna ainavu parka izveide, tā atklāšana notika 1910. gadā. Sākotnēji to nosauca par '''Pētera parku''' par godu [[Pēteris I|Pēterim I]] — [[Krievijas cariste|Krievijas caram]], kurš pēc [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]] 1710. gadā iekaroja [[Rīga|Rīgu]]. Parka apkārtni bija paredzēts iekārtot līdzīgu [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]] — ar savrupmāju apbūvi, sporta laukumiem, kafejnīcām, u.tml. Parka izveidi uzticēja [[Georgs Kūfalts|Georgam Kūfaltam]]. Kūfalta projekts paredzēja daļu teritorijas pārdot privātmāju apbūvei, lai par iegūtajiem līdzekļiem izveidotu parku. Parka svinīga atklāšana notika [[Krievijas Impērija]]s ķeizara [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] vizītes laikā {{dat|1910|7|5||bez}}. [[Raņķa dambis|Raņķa dambja]] galā pie [[Āgenskalna līcis|Āgenskalna līča]], netālu no [[Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca|Pārdaugavas Svētās Trejādības baznīcas]] Krievijas ķeizars kopā ar meitām simboliski iestādīja četrus ozolus. {{citāts|''"Par Pētera parku viņš nosaukts Pētera Lielā piemiņai, kas 1709. g. pats personīgi šāvis uz Rīgu, uz šo "velna perēkli", kā Pēteris Rīgu saucis. 1910. gadā, kad Nikolajs II ar ģimeni bija Rīgā uz Rīgas 200 gadu jubileju zem Krievijas, viņš personīgi iestādīja jaunierīkojamā Pētera parka ozoliņus. kuram gadījumam bija pagatavota sevišķa sudraba lāpsta. Šī lāpsta vēl tagad par pieminu glabājas Doma muzejā, bet ozoliņus postītāji nocirtuši."''<ref>M.Celms. "Rīga. Rokasgrāmata ekskursantiem." 1926, 90.lpp</ref>}} 1915. gadā gar [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāri]] iestādīja [[Holandes liepa|Holandes liepu]] aleju. == Uzvaras laukums == [[Attēls:IX Dziesmu svētku laukuma mets 1938.jpg|thumb|300px|IX Dziesmu svētku estrādes mets Uzvaras laukumā (1938)]] Beidzoties [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņām]] parka teritorijā izveidojās ģimenes dārziņu kolonija. 1921. gadā parka teritorijā atjaunoja sporta laukumu, kur norisinājās [[futbols|futbola]] spēles. 1920. gados daļu no [[Daugava]]s padziļināšanas laikā iegūtajām smiltīm izmantoja parka teritorijas izlīdzināšanai. {{dat|1923|9|6||bez}} atzīmējot ceturto uzvaras gadskārtu pār [[Bermontiāde|Bermonta karaspēku]], Rīgas pilsētas dome nolēma pārdēvēt Pētera parku par '''Uzvaras laukumu'''. 1930. gadā Rīgas pilsētas Dārzu pārvaldes direktora [[Andrejs Zeidaks|Andreja Zeidaka]] vadībā uzsāka laukuma labiekārtošanas darbus un nosusināja atlikušo [[Purvs|purvaino]] teritoriju. 1938. gadā laukumā starp Bāriņu ielu un Uzvaras bulvāri [[IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. Šo svētku vajadzībām pēc arhitekta [[Aleksandrs Birzenieks|Aleksandra Birznieka]] projekta uzcēla estrādi. {{dat|1938|11|18||bez}} atzīmējot Latvijas Republikas divdesmitgadi laukumā norisinājās militārā parāde un svētku svinīgais pasākums, kas līdz šim vienmēr notika [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]]. {{dat|1939|6|17||bez}} laukumā no visas Latvijas ieradās [[aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] pulki, svinot organizācijas divdesmit gadu pastāvēšanas jubileju. === Uzvaras laukuma izbūves projekts === [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Autoritārisma periodā]] [[Kārlis Ulmanis]] plānoja šajā parkā izveidot monumentālu stadionu, kas simbolizētu valsts varenību un savos apmēros ({{sk|25 000}} sēdvietu) būtu pielīdzināms [[Berlīnes olimpiskais stadions|Berlīnes Olimpiskajam stadionam]], kurā norisinājās [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles]]. Atklātā konkursā uzvarēja arhitektu [[Frīdrihs Skujiņš|Frīdriha Skujiņa]] un [[Georgs Dauge|Georga Dauges]] projekts, kas paredzēja laukumā uzbūvēt vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju ar sešdesmit metrus augstu Uzvaras torni galā. Torņa virsotnē svinīgo procesiju laikā iedegtu Uzvaras uguni, bet pakājē būtu svētnīca tautas varoņu piemiņai. Uzvaras alejas labajā pusē plānoja uzbūvēt svētku laukumu parādēm un masu pasākumiem ar tribīnēm un pastāvīgu Dziesmu svētku estrādi (apmēram tagadējās viesnīcas ''Bellevue Park Hotel Riga'' vietā). Vēl bija ieplānots [[velodroms]], sporta halle ar ietilpību {{sk|10000}} cilvēkiem, kā arī osta Āgenskalna līcī. Celtniecībai bija savākti tautas ziedojumi 3 miljonu [[Lats|latu]] apmērā un sākti darbi pie parka iekārtošanas, taču [[Otrais pasaules karš]] pārtrauca šos vērienīgos plānus.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/aicina-uzvaras-laukumu-parbuvet-pec-karla-ulmana-ieceres.d?id=42414656 Aicina Uzvaras laukumu pārbūvēt pēc Kārļa Ulmaņa ieceres] [[Delfi (portāls)|DELFI]] 7. jūnijs, 2012.</ref> <gallery> Attēls:Ulmanis Uzvaras laukums.jpg|Ulmanis aplūko piedāvātos projektus, 1939. Attēls:Uzvaras laukuma pārbūves projekts Rīgā.jpg|Uzvaras laukuma pārbūves projekts, 1938. Pa kreisi Daugava ar Āgenskalna ostu Attēls:Uzvaras laukums 1.jpg|Viens no piedāvātajiem projektiem. Attēls:Uzvaras laukums 2.jpg|Viens no piedāvātajiem projektiem. Attēls:Uzvaras laukums 3.jpg|Viens no piedāvātajiem projektiem. </gallery> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] 1940. gadā Uzvaras laukumu uz neilgu laiku pārdēvēja par '''Sarkanarmijas laukumu'''. Laukumā notika propagandas pasākumi, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] parādes un demonstrācijas. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas laika]] kartēs tas iezīmēts kā nepabeigts laukums un presē minēts kā Uzvaras parks vai Uzvaras laukums. Atgriežoties [[Latvijas PSR|padomju okupācijai]] šo teritoriju atkal dēvēja par Uzvaras laukumu. Pēc Otrā pasaules kara beigām 1946. gada 3. februārī [[Padomju Savienība|Padomju varas iestādes]] parkā publiski pakāra septiņus [[Trešais reihs|vācu armijas]] un [[Schutzstaffel|SS]] virsniekus. Tas vēsturē iegājis kā pēdējā publiskā nāvessoda izpilde Latvijā. Vēlāk neapsaimniekotajā laukumā Rīgas iedzīvotāji ierīkoja mazdārziņus, kurus likvidēja 1950. gados. Arhitekts [[Vladimirs Šņitņikovs]] piedāvāja laukuma attīstības un labiekārtošanas projektu, ko neīstenoja. Tomēr laukumu atkal izmantoja militārajām parādēm un demonstrācijām. 1950. gada jūlijā ar militāro parādi un [[XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|Padomju Latvijas Otro Dziesmu svētku]] dalībnieku gājienu atzīmēja Padomju Latvijas 10. gadadienu. 1961. gadā padomju vara laukumu pārdēvēja par '''PSKP XXII kongresa parku''', jo šajā kongresā [[Ņikita Hruščovs]] pasludināja [[komunisms|komunisma]] celtniecību PSRS. 1963. gadā parkā veica parka meliorāciju, pārveidoja [[Mārupīte]]s gultni, izraka dīķi un iesēja zālienu. == Uzvaras parks == {{pamatraksts|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}} 1980. gadu sākumā parkā nolēma izveidot [[Padomju Savienība]]s uzvaru [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] slavinošu monumentālu ansambli ([[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]]), kuru atklāja {{dat|1985|11|5||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-27}}</ref> Parku atkal pārdēvēja par Uzvaras parku. Parks arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s saglabāja Uzvaras parka nosaukumu. [[Latvijas Tautas fronte]]s 15. gadadienā 2003. gadā Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atgūšanu, parkā iestādīja 138 kokus.<ref name="re" /> Vēlāk parkā izveidoja ar mākslīgo sniegu apgādātu [[distanču slēpošana]]s trasi.<ref name="sleposana">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raid.lv/trases/distancu_trases/uzvaras.htm |title=Trases<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071123001104/http://www.raid.lv/trases/distancu_trases/uzvaras.htm |archivedate={{dat|2007|11|23||bez}} }}</ref> 2019. gada jūlijā Rīgas mēra [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] ("[[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]]") vadītā dome ar 42 balsīm no 60 bija pieņēma lēmumu rīkot izsoli par tiesībām Pārdaugavā būvēt panorāmas ratu, kurā uzvarēja "RPR operators". Nosolītā summa bija 22 484 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.12.2024-zurnals-pardaugavas-panoramas-rata-ipasnieks-pabijis-ukrainas-sankciju-saraksta.a579997/ Žurnāls: Pārdaugavas panorāmas rata īpašnieks pabijis Ukrainas sankciju sarakstā] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] kļuva par strīdus objektu starp dažādu politisku uzskatu cilvēkiem. Pieminekli mēģināja uzspridzināt<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana "Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111221154727/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana |date={{dat|2011|12|21||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> un apkrāsoja ar [[svastika|kāškrustiem]] un [[sauklis|saukļiem]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/283413-nakti-ar-kaskrustiem-un-saukliem-apkrasots-uzvaras-piemineklis Naktī ar kāškrustiem un saukļiem apkrāsots Uzvaras piemineklis]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}</ref> Pieprasījumi pieminekli nojaukt un pārtraukt [[Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā|Uzvaras dienas]] svinēšanu pie tā sevišķi pastiprinājās pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī. 2022. gada 13. maijā Rīgas dome atbalstīja Uzvaras pieminekļa demontāžu un 16. jūnijā Saeima pieņēma likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”. 2022. gada 25. augustā demontēja pieminekļa obelisku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-riga-nogazts-uzvaras-parka-pieminekla-obelisks.a470068/|title=VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-25|language=lv}}</ref> === Pārveide === 2023. gada vasarā sākās Uzvaras parka pārveide, ierīkojot aptuveni 0,5 hektārus lielu ūdenstilpi un slēpošanas-skrituļošanas celiņu viena kilometra garumā, iebūvētus batutus, šūpoles un smilšu kasti bērniem, galda tenisa un dambretes galdus, skeitborda trasi un ielu vingrošanas elementus. Projekta izmaksas sasniedza gandrīz 7,7 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2023-riga-uzvaras-parka-labiekartosanas-izmaksas-pieaug-teju-par-17-miljoniem-6-miljonus-aiznemsies-no-valsts.a512809/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Rīgā Uzvaras parka labiekārtošanas izmaksas pieaug teju par 1,7 miljoniem; 6 miljonus aizņemsies no valsts] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> Laukumā starp [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] un [[Raņķa dambis|Raņķa dambi]] sāka būvēt 65 metrus augstu [[Panorāmas rats|panorāmas ratu]]<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.07.2023-pardaugava-sak-buvet-panoramas-ratu-to-varetu-atklat-nakama-gada-vidu.a515547/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pārdaugavā sāk būvēt panorāmas ratu; to varētu atklāt nākamā gada vidū] lsm.lv 2023. gada 5. jūlijā</ref> ''Riga Rise'', kuru atklāja 2025. gada 17. aprīlī. 2023. gada 11. novembrī [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielā]] pie Uzvaras parka notika koncerts "Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam — 100". Līdztekus notika atjaunotā parka atklāšana, kurā atjaunoti 9 hektāri teritorijas, iestādīti 4000 koku, augu un krūmu, 20 tūkstoši sīpolpuķu. Parkā ierīkota ūdenstilpe ar labiekārtotu krastu un izbūvētiem tiltiņiem; radīts slēpošanas vai skrituļošanas celiņš viena kilometra garumā, kas nekrustojas ar gājēju celiņiem, izveidojot tiltus un tuneļus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.11.2023-lacplesa-diena-sabiedribai-atvers-atjaunoto-uzvaras-parku.a531061/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lāčplēša dienā sabiedrībai atvērs atjaunoto Uzvaras parku] lsm.lv 2023. gada 10. novembrī</ref> 2025. gada augustā atklāja Uzvaras parka attīstības projekta 2. kārtu — aktīvo un sporta zonu 5 hektāru platībā. Tajā ierīkoti bērnu laukumi, tostarp lielmēroga kāpelēšanas komplekss un unikāls ūdens izziņas laukums ar speciālām "Richter Spielgeräte" iekārtām, kā arī veloparks ar dažādām trasēm, tostarp universālu "pump track" un "BTA Veloziņa" mācību trasi. Izveidots ārtelpas fitnesa laukums ar 11 trenažieriem, no kuriem divi pielāgoti cilvēkiem ratiņkrēslos. Teritorijā saglabāti apstādījumi, plānota arī kafejnīca "Ezītis miglā", multifunkcionāls basketbola laukums un betona baseina skeitparks. Projekta izmaksas sasniedza vairāk nekā 6,5 miljonus eiro, bet kopā ar pirmo kārtu — vairāk nekā 15 miljonus eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/pilsetvide/29.08.2025-foto-riga-atklata-uzvaras-parka-sporta-zona.a612306/|title=FOTO: Rīgā atklāta Uzvaras parka sporta zona|publisher=|work=lsm.lv|date=2025. gada 29. augustā}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/ Uzvaras parks portālā Cita Rīga] {{latviski}} * [https://web.archive.org/web/20111230163631/http://www.virtuallatvia.lv/uzvaras-parks/ Virtuāla pastaiga pa Uzvaras parku Virtuālās Latvijas projektā] {{latviski}} {{clear}} {{Rīgas parki un dārzi}} [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] 6rcv3kaxta4vgzputq5gzdiai959zvl Novickis 0 45322 4506096 3921439 2026-08-12T18:13:29Z Baisulis 11523 +1..... 4506096 wikitext text/x-wiki '''Novickis''' ({{val|pl|Nowicki}}; sieviešu dzimtē [[Novicka]] (''Nowicka'')) ir [[poļu valoda|poļu]] cilmes [[uzvārds]], kas izplatīts arī [[Krievija|Krievijā]] (''Новицкий''), [[Ukraina|Ukrainā]] (''Новицький''), [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] (''Навіцка'') un [[Vācija|Vācijā]] (''Nowi(t)zki''). Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Artis Novickis]] (1986) — Latvijas futbola uzbrucējs; * [[Dirks Novickis]] (''Dirk Werner Nowitzki''; 1978) — vācu basketbolists; * [[Oļegs Novickis]] (''Олег Викторович Новицкий''; 1971) — Krievijas kosmonauts; * [[Vasilijs Novickis]] (''Васи́лий Нови́цкий''; 1869—1929) — krievu virsnieks; * [[Vojcehs Novickis]] (''Wojciech Nowicki''; 1989) — poļu vieglatlēts, vesera metējs. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Poļu uzvārdi]] kebl4od3tgjld10mdadm3oa4hj79tsi Carnikava 0 49803 4506328 4501975 2026-08-13T09:56:59Z ~2026-44239-80 149037 /* */ 4506328 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title1 = Pirmoreiz minēta | established_date1 = {{dat|1211}} <!-- | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|2026}} -->| seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = novada pilsēta }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) ir [[pilsēta]] [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī. == Nosaukums == "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā Carnikavas pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute''.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Dažos avotos minēts arī it kā ar lībiešu valodu saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv}}</ref> == Vēsture == {{galvenais|Carnikavas vēsture}} [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā minēta [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta pie Gaujas ɡrīvas (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169}}</ref> Livonijas valsts laikā Carnikavas teritorija bija daļa no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] piederošo zemju [[Daugavgrīvas komtureja|Daugavgrīvas komturejas]] Daugavgrīvas pflegeramtes.<ref>{{Atsauce|title=English: Map of The State of The Teutonic Order after the Treaty of Lake Melno, 1422|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:TeutonicOrder1422.png|date=2021-02-03|accessdate=2026-07-31|last=Ratkus}}</ref> Pēc Livonijas sabrukuma no vismaz 1549. gada līdz 19. gadsimta vidum Carnikavas muiža bija daļa no [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novada]]. 1728. gadā celtā [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikava kā apdzīvota vieta mūsdienu izpratnē sāka veidoties no Meņģeļu (Carnikavas) muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta greznākā pils Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> [[Carnikavas muiža]] 18. un 19. gadsimtos saukta arī par Meņģeļu muižu<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> jeb Sānkauli.<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģu dzimta|nēģu]] zveju, ciemā darbojās 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1934. gadā pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līnijas Zemitāni—Rūjiena]] dzelzs tiltu pār Gauju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> Līdz 1949. gadam Carnikava bija [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas ciemu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku kolhozs "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā Carnikavas novadu pievienoja jaunajam [[Ādažu novads|Ādažu novadam]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā Ādažu novada pašvaldība uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādaži|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 15. jūlijā [[Saeima|Saeimas]] Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības, atdalot to no Carnikavas pagasta. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stāsies spēkā 22. augustā, ikgadējo Carnikavas Nēģu svētku dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Ģeogrāfija == Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes dzelzceļam]], un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo [[Gauja]]. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga—Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē, Sautiņos atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas — tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē — vairākas citas Carnikavas daļas: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz autoceļu [[Autoceļš A1 (Latvija)|''Via Baltica'' (A1)]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=Carnikava&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}</ref> Carnikavas rietumu pusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā — Sala 2 un Atpūta 3.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[kultūras nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra plānots [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2026-07-23|date=2022-10-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Personības == Carnikavas muižas pilī dzīvoja embriologs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas pārvaldnieka namā (mūsdienās — Jūras iela 2) dzīvoja ģenerālis [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas ciema daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja Saeimas deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavas novada [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā apɡlabāti dzejnieki [[Ojārs Vācietis]] un [[Ludmila Azarova|Ludmila Vāciete (Azarova)]]. Carnikavā ilgstoši dzīvoja riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> un metālmākslinieks, viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzdzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" — Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvalde </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv Carnikavas novada mājas lapa] {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] a0ubgwkxkseco0o75447tg9hh0jp6eh Birzgales pagasts 0 55743 4506283 4232760 2026-08-13T07:18:23Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4506283 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Birzgales pagasts | karte = Birzgales pagasts LocMap.png‎ | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Birzgales pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Birzgales pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Birzgales pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ogres novads | centrs = Birzgale | mērs = Diāna Arāja | platība = 294 | iedzīvotāji = 1864<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1864 / 294 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.birzgale.lv }} '''Birzgales pagasts''' ir lielākā no [[Ogres novads|Ogres novada]] administratīvajām teritorijām tā [[Daugava]]s kreisā krasta daļā. Robežojas ar [[Tomes pagasts|Tomes pagastu]], pa Daugavu ar [[Lielvārde]]s pilsētu, [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes]] un [[Jumpravas pagasts|Jumpravas]] pagastiem un [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagastu]]. Tāpat, robežojas arī ar [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Jaunjelgava]]s pilsētu, kā arī [[Jaunjelgavas pagasts|Jaunjelgavas]] un [[Sērenes pagasts|Sērenes]] pagastiem. == Daba == Birzgales pagastā atrodas novada lielākie mežu masīvi (mežainums ir 68%). === Reljefa formas === [[Mašklāvu leja]], [[Oškalns (paugurs)|Oškalns]], [[Robežnieku kalns]], [[Ruceļu kalns]], [[Salas kalns]], [[Slaidēnu pilskalns]], [[Širmeļkalns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Augstupe]], [[Daugava]], [[Degļupīte (Dīriķupītes pieteka)|Degļupīte]], [[Dīriķupīte]], [[Kašurga]], [[Ņega]], [[Pančupīte]], [[Plieņupīte (upe)|Plieņupīte]], [[Saltais grāvis]], [[Sienapurva upīte]], [[Širmeļupīte]], [[Taļķe]], [[Torbēnupīte]], [[Vitkapupīte]], [[Vīksniņa]], [[Zirgupīte]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Žīdupīte]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Daugavas dzirnavezers]], [[Dauguļu dīķis]], [[Lindes parka dīķis]], [[Ņegas ezers]], [[Pankas ezers]], [[Rūķu dīķis]], [[Širmeļu dīķis]], [[Tamboviču dzirnavezers]], [[Vitkapu ezers]]. ====Purvi==== [[Briežu purvs]], [[Damšu tīrelis]], [[Diņķu purvs]], [[Lāču purvs]], [[Smakstes tīrelis]], [[Spāres purvs]]. === Dabas aisardzība=== Pagasta teritorijā atrodas daļa no [[dabas liegums|dabas lieguma]] [[Daugava pie Kaibalas]], kā arī [[dabas piemineklis]] [[Radžu ūdensrijēji un sausgultne]]. == Vēsture == [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā 16. gadsimtā [[Lindes muiža]] piederēja [[Pletenbergi|Pletenbergu dzimtai]], 1567. gadā izveidoja [[Lindes-Birzgales draudzes novads|Lindes-Birzgales draudzes novadu]], kas vēlāk ietilpa [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas kreisais krasts)|Aizkraukles draudzes novadā]]. 1752. gadā pilnīgi nodega mācītājmuiža, kurā saimniekoja mācītājs [[Gothards Frīdrihs Stenders]]. Otro reizi mācītājmuiža nodega 1824. gadā, kad gāja bojā viss baznīcas arhīvs. 1769. gadā Lindes muižnieks noteica četrus ciemus par mācītāja muižas klaušiniekiem, vēlāk klaušas pārvērta nomā, bet 1892. gadā pārdeva māju saimniekiem. Draudzes baznīca vairākkārt atjaunota, 1867. gadā uzbūvēja baznīcas torni ar akmens pamatiem, 1894. gadā atjaunoja uguns nopostīto sakristeju un 1896. gadā pārbūvēja daļu baznīcas. Vēl pirms [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] Lindes (Daugavas) muižas īpašniece [[Mengdeni|Sofija fon Mengdene]] izdeva saviem ļaudīm trīs tiesību grāmatas, proti, "Lindes un Birzgales pagasta pienākumi, darbi un klausīšana" (1796), "Zaldātu jeb Rekrūtu Mesli" (1805) un "Lindes un Birzgales Zemnieka jeb Pagasta Tiesa" (1805).<ref>[[Arveds Švābe]]. Kurzemes muižas tiesības (1931)</ref> Pagasta teritorijā atradās Lindes (Daugavas) muiža ar Birzgales pusmuižu, vēlāk Alstiķu muiža (''Gut Halswigshof''), Kalna muiža (''Berghof''), Kannenieku muiža (''Gut Kanenneken''). [[1920. gada zemes reforma]]s laikā Birzgales-Lindes muižu ar mācītāja muižu sadalīja 178 vienībās 3200 hektāru kooplatībā.<ref>{{LKV|II.|2462}}</ref> 1935. gadā Birzgales pagasta (līdz 1925. gadam '''Lindes pagasts''') platība bija 207,5&nbsp;km². 1945. gadā pagastā izveidoja Birzgales, [[Daugaviešu ciems|Daugaviešu]], [[Degļupes ciems|Degļupes]] un [[Oškalnes ciems|Oškalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Birzgales ciemam pievienoja likvidēto Oškalnes ciemu, bet 1956. gadā [[Valles ciems|Valles ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] "Jaunā gvarde" teritoriju. 1974. gadā daļa Birzgales ciema teritorijas pievienoja Daugaviešu ciemam. 1977. gadā notika teritoriju apmaiņa ar [[Vecumnieku ciems|Vecumnieku ciemu]]. 1979. gadā pievienoja likvidētā Daugaviešu ciema teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu.<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> 2009. gadā Birzgales pagastu iekļāva [[Ķeguma novads|Ķeguma novadā]]. 2021. gadā Ķeguma novadu iekļāva [[Ogres novads|Ogres novadā]]. === Ievērojamas vietas un objekti === * [[Lindes muižas parks]] - regulārā plānojuma parks 7,4 ha platībā ar svešzemju koku sugu stādījumiem veidots [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] uz vairākām Daugavas ielejas terasēm. Lindes parkā apskatāmi 1767. gadā baroka stilā celtie Lindes muižas vārti, kas ir vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies muižas kompleksa celtne. * [[Hānu dzimtas kapi]], kurus veido liela apļa veidā noslēgts akmeņu krāvuma žogs. Apbedījumu centrā milzīgs granīta krusts, ap kuru radiāli ārējā ielocē izveidotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kritušo vācu karavīru krusta zīmes, kas pasvītro šīs kulta vietas nozīmīgumu. Lai iezīmētu apbedījumu vietas, Paula fon Hāna pēcnācēji uz kapsētu pārveda piemiņas plāksni. * Piemineklis [[Gothards Frīdrihs Stenders|G. F. Stenderam]] un sagrautajai Birzgales baznīcai - tēlnieka O. Feldberga veidotais piemiņas akmens atklāts 1989. gadā par pagasta iedzīvotāju ziedojumiem. * "Rūķi" - Parka ielā 2 ierīkots Birzgales novada muzejs. * Pieminekļi [[Andrejs Pumpurs|A. Pumpura]] dzimto māju "Keirānu" vietā - tēlnieka J. Karlova pieminekļu ansambļa veidošana uzsākta 1988. gadā. Ansambļa dominante ir akmenī kalts "[[Austras koks]]", kas tapis 1990. gadā. * Piemiņas zīme "Dīriķupīte" - tēlnieka V. Titāna veidotā piemiņas zīme 1990. gadā uzstādīta vietā, kur [[Andrejs Pumpurs]] pavadīja savus bērnības gadus. * Piemiņas zīme "Robežkrogs" - Latvijas Kultūras fonda 1990. gadā dāvinātais tēlnieka V. Titāna piemineklis iezīmē kādreizējo robežu starp [[Lindes muiža|Lindes]] un [[Lieljumpravas muiža|Mazjumpravas muižu]] un seno [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņu]] robežu. Nostāsti vēsta, ka A. Pumpurs te klausījies [[Daugava]]s plostnieku un lielceļa gājēju stāstus. * Kaktusu kolekcija "Apiņos". Iepriekš piesakoties, iespējams aplūkot Veltas un Raimonda Bergmaņa kaktusu kolekciju ar vairāk nekā 500 šķirņu [[kaktusu dzimta|kaktusiem]]. Šī kaktusu kolekcija ir viena no lielākajām [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Šeit izstādītas arī R. Bergmaņa gleznas. * [[Slaidēnu pilskalns]] - pilskalnā, kas bijis apdzīvots no 1. gadu tūkstotī p.m.ē., uzstādīta [[Latvijas Kultūras fonds|Latvijas Kultūras fonda]] dāvināta tēlnieka V. Titāna piemiņas zīme. Šeit aug profesora [[Kristaps Rudzītis|Kristapa Rudzīša]] stādītie ozoli. * [[Alstiķes muiža]]s drupas - [[muiža]] no kuras līdz mūsdienām saglabājušās tikai drupas, veidojusies laikā, kad tika atjaunota karos izpostītā Jaunjelgava. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidū muiža piederēja franču izcelsmes muižniekam Dubralim, bet no 1875. gada - [[Nolkeni]]em. [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā muižā bija iekārtota psihiatriskā dziedinātava ''Sanatorium Halswigshof'', kas izpostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. * Savvaļas dzīvnieku dārzs "Saulītes" - Daugavas kreisā krasta lēzenajā nogāzē izveidots ar aplokiem norobežots [[Savvaļas dzīvnieki|savvaļas dzīvnieku]] dārzs, kas redzams no Ķeguma - Jaunjelgavas lielceļa un kur audzē ap diviem desmitiem [[dambriedis|dambriežu]] un vairākas [[meža cūka]]s. Iepriekš vienojoties ar saimniekiem, iespējama dārza apskate ar stāstījumu par savvaļas dzīvnieku audzēšanu. * [[Jēkabs Ketlers|Hercoga Jēkaba]] medību pils drupas. 17. gadsimtā hercogs Jēkabs šeit ierīkoja sev medību muižu. Pastāv uzskats, ka hercogs no šejienes sūtījis uz Kurzemi slaidās mastu priedes savu kuģu būvei. Līdz Pirmajam pasaules karam muižā saimniekoja muižnieki Vīndedži. Zemes reformas laikā muižniekiem zemi atņēma un sadalīja zemniekiem. Pašreiz saglabājusies muižas kalpu - dzinēju māja, ap 350 gadus veca, bet bijušās pils vietu iezīmē liels manteļskurstenis. Drupas atrodas tuvu [[Goba (stacija)|Gobas dzelzceļa pieturas punktam]] pie Birzgales - [[Valle]]s autoceļa. == Iedzīvotāji == No pagasta iedzīvotājiem [[Birzgale|Birzgalē]] dzīvo apmēram 40% jeb aptuveni 900 iedzīvotāju. Apdzīvojuma blīvums ir apmēram 6,4 cilvēki uz kvadrātkilometru. 81,5% iedzīvotāju ir [[latvieši]], 11,6% ir [[krievi]]. Pēc dzimuma 46,9% iedzīvotāju ir vīrieši, bet 53,1% - sievietes. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|3375 |1959|3254 |1967|2844 |1979|2220 |1989|1994 |2000|2055 |2011|1655 |2021|1518 }} === Apdzīvotās vietas === Pagasta centrs ir '''[[Birzgale|Birzgalē]]'''. == Saimniecība == === Transports === Gar Daugavu stiepjas Ķekavas - Jaunjelgavas šoseja, no kuras atzarojas ceļš uz Birzgali (arī uz [[Vecumnieki]]em un [[Valle|Valli]]). Pagasta dienviddaļu šķērso [[Jelgava]]s - [[Krustpils]] dzelzceļš. Visintensīvākā saimnieciskā darbība pagastā notiek gar satiksmes ceļiem ziemeļu daļā un Birzgales apkārtnē. == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery widths="100px" heights="70px" perrow="7"> Attēls:robezkrogs.JPG|<center><small>Piemiņas zīme "Robežkrogs"</small></center> Attēls:dirikupite.JPG|<center><small>Piemiņas zīme "Dīriķupīte"</small></center> Attēls:Hanu kapi.JPG|<center><small>Baronu Hānu dzimtas kapi</small></center> Attēls:Hanu kapi2.JPG|<center><small>Baronu Hānu dzimtas kapi</small></center> Attēls:alstikes muiza.jpg|<center><small>Alstiķes muižas drupas</small></center> Attēls:stendera baznicas pieminas zime.JPG|<center><small>Piemineklis [[Gothards Frīdrihs Stenders|G. F. Stenderam]] un sagrautajai Birzgales baznīcai</small></center> Attēls:hercoga jekaba pils.JPG|<center><small>[[Hercogs Jēkabs|Hercoga Jēkaba]] medību pils drupas</small></center> Attēls:stacija lacplesis.JPG|<center><small>[[Lāčplēsis (stacija)|Lāčplēša dzelzceļa stacijas]] ēka</small></center> Attēls:Lacplesa stacija.JPG|<center><small>Lāčplēša dzelzceļa stacija</small></center> Attēls:birzgale.JPG|<center><small>Birzgale</small></center> Attēls:gagulu ozols.JPG|<center><small>Gāguļu dižozols</small></center> Attēls:Austras koks.JPG|<center><small>Austras koks</small></center> Attēls:Savvaļas dzīvnieku dārzs "Saultes".JPG|<center><small>Savvaļas dzīvnieku dārza "Saulītes" vārti</small></center> </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ogres novads-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ķeguma novads}} {{Ogres rajons}} {{Jaunjelgavas rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Ogres novada pagasti]] [[Kategorija:Birzgales pagasts| ]] 0xuups9jf0um1kkopoxfc9fo1ea5h3h Vikipēdija:Kopienas portāls 4 58570 4506227 4505737 2026-08-12T20:19:37Z Edgars2007 9590 /* img-updater */ jauna sadaļa 4506227 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Likteņa līdumnieki == Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) :Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST) ::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST) ::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) == LĢIA vietvārdu datu bāze == Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā. Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST) :Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:"https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id="'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]] Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?   Cieņā, [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST) :noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST) == Raksta pārvietošana == Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST) :Rīki -> Pārvietot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST) ::Manā lapas dizainā Vairāk --> Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā "aizstāvot Humahuakas gravas brīvību" - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Temporary accounts will be rolled out soon</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="body"/> Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''. Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. '''Why we are building temporary accounts''' Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users. '''How temporary accounts work''' [[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]] Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: <code dir=ltr>~2025-12345-67</code> (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it. '''What does this mean for different groups of users?''' '''For logged-out editors''' * This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki. * If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice. '''For community members interacting with logged-out editors''' * A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address). * Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community. '''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki''' * '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.) * '''For admins blocking logged-out editors''': ** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option. ** It will still be possible to block an IP address or IP range. * Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this. '''Our requests for you, and next steps''' * If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]]. * If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in. * Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options. * Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses. To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!<section end="body" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]</bdi> 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&oldid=29181713 --> == Punktu ''kačātāji'' == Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST) :Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST) ::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST) :::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST) == Jaunkaledonijas karogs == Kas jāizdara lai lietojot <nowiki>{{fb|NCL}}</nowiki> - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST) :Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST) ::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot <nowiki>{{fb|Jaunkaledonija|football}}</nowiki> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST) :Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST) == Global discussion on Welcome messages == <div lang{{=}}"en" dir{{=}}"ltr">Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.</div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST) <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&oldid=29262336 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <span dir=ltr>[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])</span> 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29170715 --> == Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users == <div lang="en" dir="ltr"> {{int:Hello}} Wikimedians, Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}. The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025. [[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]]. Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages. Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates. We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement. If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support. Thank you! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&oldid=29358561 --> == Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai == WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu "labojuma toņa" (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST) :Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST) :Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST) ::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST) :::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&diff=prev&oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā "atstāt kā ir", jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. "Tonis ir jāpārskata" jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST) ::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST) :::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt "toni" - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST) ::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST) :::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST) ::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&diff=2532349&oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST) ::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST) Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET) == Help test the new Tone Check tool == We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you. The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view. '''What is the test?''' You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: https://annotool.toolforge.org/projects/23 '''Why should you help?''' Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you. The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''. If you would like to help, please add your username on the on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']]. Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Migration to Parsoid</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> <em>[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]</em> Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier. If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation. There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki. To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]]. <section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]</bdi> 2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST) <!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&oldid=29381387 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]]. Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]]. When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]]. '''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.''' Best regards, Abhishek Suryawanshi<br />Chair, Elections Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29360896 --> == <span lang="en" dir="ltr">Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function1"/> {{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere). There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function1"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29432175 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29517125 --> == Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist == Hi everyone, The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]! Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you! '''As a Program Specialist, you will:''' * Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs, * Strengthen regional cooperation and cross-border projects, * Help guide campaigns and initiatives across the CEE region, * Work closely with the CEE Hub team and community members. This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones. '''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025''' ➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️ If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them! <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29192870 --> == A new look for talk pages == Hello Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}} For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them? [[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]] '''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers. The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication. The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes. We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences. '''''What have we changed?''''' * '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles. * '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies. * '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface. * '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]]. [[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible. '''''Does this change has an impact?''''' ''It increases engagement and reduces reverts'' * '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels. * '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (<100 edits), helping newcomers participate more successfully. * '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit. ''Users have a better success at leaving a comment'' * '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published). * '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis. ''It has minimal disruption for users'' * No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit. * Less than 1% of users opted out after deployment. ''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.'' Please let me know if you have any questions regarding these improvements. Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET) == Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia == '''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences]. Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]]. If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region. English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example). [[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670161 --> == <span lang="en" dir="ltr">Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function2"/> {{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki</span>. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function2"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29583860 --> == About "Sjidzjina" == "[[Sjiaņa]]" was called "[[Sjidzjina]]", why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&#126;2025-38734-53|&#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET) == Par mums runā 2 == [https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&utm_campaign=postimees_uudiskiri&utm_medium=email&utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus'' tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET) :Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET) ::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET) :::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET) ::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET) :Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET) ::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET) ::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET) ::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET) :::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET) ::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET) :::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET) :::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET) ::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET) :::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis "Rīga, Latvijas PSR, PSRS", bet pārsvarā tiek pielietots "Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)", kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET) ::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET) ::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET) :::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET) ::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET) Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET) :Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET) Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET) :tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET) ::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET) :::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti "Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts" vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu "dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)" vai "Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET) ::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET) :::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET) ::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) :::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} "nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu" (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET) ::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu "[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]"'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) ::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&#126;2026-11629-74|&#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET) :::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET) Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir "oriģinālā". Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET) :Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās: :Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. :Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) :Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. :Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. :Es papildinātu jebkuru versiju ar "neatceltiem labojumiem". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET) ::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&#126;2026-70282-5|&#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET) :::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET) ::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET) :::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET) == Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 == Dear Wikimedia communities, We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year. ''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.'' In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects. We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community. 📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]] If you have questions about the project, please refer to the FAQs: * [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]] * [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]] ''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]''''' ''Stay connected and receive updates:'' * [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel] * [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list] We look forward to collaborating with you and your community. '''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29879549 --> == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear Wiki Community, We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> == Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hello everyone, We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe. ;About Wiki Loves Folklore '''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight: * Folk traditions and rituals * Cultural festivals and celebrations * Traditional attire and crafts * Performing arts, music, and dance * Everyday practices rooted in folk heritage Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world. [[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] ; Host a Local Edition As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to: * Increase visibility of your region’s folk culture * Engage new contributors in your community * Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content '''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:''' If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know. If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region. ;Get in Touch If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via: * The project Talk pages * Email: '''support@wikilovesfolklore.org''' We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail. Warm regards, '''The Wiki Loves Folklore International Team''' </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=29228188 --> == <span lang="en" dir="ltr">Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])<section end="announcement-content" /> </div> 2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29905753 --> == Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? == Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības. Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram <nowiki>'''</nowiki>Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas<nowiki>'''</nowiki>? Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam. ~Labvēlus [[Special:Contributions/&#126;2026-60330-9|&#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET) :Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET) ::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt. Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET) ::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET) ::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET) ::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET) == Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu == Juris Borzovs man uzrakstīja: "Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru." Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā. Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET) :2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim. [[Special:Contributions/&#126;2026-64890-2|&#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET) == Padomju laika informācijas resursi == ::::<small>''Pārnests no sadaļas "Par mums runā 2"''</small> Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja). Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET) :lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET) ::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, "kapitālistu" avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) :::Tēma ir par to pašu - "informācijas karu". Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo. :::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET) ::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par "priekš Kristus" lietošanu "mūsu ēras" vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET) ::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET) :::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET) :Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) == LLM izmantošana == Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos "stingros un obligātos" noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET) :Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa "Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā", un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET) ::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par "zelta standartu" (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET) :::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET) ::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET) == Aktuāls notikums sākumlapā == rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET) :{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET) :{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET) :{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET) :{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET) ::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET) ::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET) :::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET) ::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET) :::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET) ::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET) == Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā == Cienījamie visi, vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.   Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. # Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.   # Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti] * Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET) == Starpviki saites == Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET) : {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET) :{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&limit=500&days=30&enhanced=1&title=Special%3ARecentChanges&users=&trailer=%2Flv&urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET) ::Izskatās, ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET) :::nez, kāpēc šajā sadaļā nav "Atbildēt" saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET) :(ā, "Atbildēt" nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET) == Reference Previews – experiment == Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this. <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Problem === <div class="mw-collapsible-content"> In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the <sup>a b</sup> (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Assumption === <div class="mw-collapsible-content"> We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Idea === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision. When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the "x" or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker''' </gallery> When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker''' File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview''' File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview''' </gallery> By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Experiment === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews. We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps. </div> </div> We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET) :As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&diff=prev&oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET) === Problēmas === Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET) :Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&#126;2026-15959-59|&#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET) ::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET) :Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET) == Request for Comment: VisualEditor automatic reference names == <div lang="en" dir="ltr"> Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]]. We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community. * Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently <code>":n"</code>, e.g. <code>":0"</code>, <code>":1"</code>...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. <code>"book_reference-1"</code>). * Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name. * Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation). * Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. "title" or "last"+"first") – defined by the community. === Feedback === [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]]. '''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism. We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic. Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings. Thank you for participating!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])</bdi> 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=30281362 --> == Attēlu izmēri == Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET) :Kas tev rādās pie "sīkbildes izmērs" [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET) ::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas "sīkbildes izmērs" ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET) :::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET) == New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities == Hi everyone, '''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts. You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process. We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start. * ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December). * ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF. Join our online Q&A session to learn more (same content, two options to join): * 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 1|register here]]) * 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 2|register here]]) More info & contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670168 --> == Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]] {{int:please-translate}} Dear Wikipedians! [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''. The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences. 🧩'''How to participate?''' Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine. 🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''. '''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.''' If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&messages=&language=en&x=D banner] into your own language. Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Kā salabot veidni/tabulu == Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles "future" -> "Pirmās spēlēm tiks aizvadītas" - vārds "spēlēm" nepareizā locījumā. Cik saprotu veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot "future" statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST) :Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja "insource:tiks aizvadītas". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST) ::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST) == Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) == Hello everyone, This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as <code>Module:Itemgroup/list</code>). '''The Change:'''<br /> Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''. '''What You Need To Do:'''<br /> To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search. '''Deadline:'''<br /> We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles. Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29941252 --> == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST) :Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) ::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST) :::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]]: I put the wrong year on this request. I need the results from 1998. I think I had the right dates (December 22–23). I am not positive; I have difficulty navigating https://periodika.lndb.lv because i don't speak Latvian. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.47 (EEST) :::::I found a championship in 20 January 1999 - https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1127431|article:DIVL99 . Maybe it is the same. Winners: :::::Valērija Trifanceva, :::::juniors Aleksandra Petuškova, Dmitrijs Kašs. :::::pairs Tatjana Zaharjeva/Jurijs Saļmanovs. :::::dance Marina KudrjavceVa/Maksims Riks. :::::BTW, Jūlijas Šelepenas in 2000 evidently is Jūlija Šeļepena - -as is Lithuanian male form. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 11.58 (EEST) ::::::That is 1999, which I already had. I am missing 1998, which might have been held in late 1997 or early 1998. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 12.09 (EEST) == Wikimedia Northern Europe Meeting == In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST) :Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) ::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) :::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST) ::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) :::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST) ::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) :::Might someone be interested? [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 05.19 (EEST) ::::hi! i just planned to write it this morning. we have only one applicant: {{user|Максим Кузахметов}} has expressed interest in participating in this forum, and we are happy to support his participation, not only because he is the only pretender. while he is not very active on the Latvian Wikipedia, he can represent more. he is an activist living in Riga who works mainly on the Russian Wikipedia and other projects, and you will certainly remember him from the conference in Istanbul. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 06.29 (EEST) == Request for comment (global AI policy) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30424282 --> == Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa == Cienījamie kolēģi, [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti * Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST) == Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 == ''Please help us and your community by translating this announcement into your language!'' Dear all, The [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway. There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community. '''Eligibility criteria:''' * Candidates must be [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]: ** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025 ** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026 ** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026 * Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Meta:Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]] You can check your eligibility using the following tool: https://cee-sc-election.toolforge.org/ '''How to proceed:''' Candidates may nominate themselves or be nominated by others. If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026. The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Meta:Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]: Please also inform your communities about the election and encourage participation. Best regards,   Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 --[[Meta:Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Meta:Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> == Wiki Loves Eurovision 2026 == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]] Hello everyone! You are invited to participate in the "[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]" article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available: * 1st prize: a voucher worth €60 * 2nd prize: a voucher worth €50 * 3rd prize: a voucher worth €40 * 4th–10th prize: a voucher worth €30 To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> :{{ping|Lasks}} konkurss speciāli tev! Tur raksti pašam jāreģistrē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 17. maijs, plkst. 10.50 (EEST) == Translation request: [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] == Hi, I'm Johannes from [[:meta:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Our team is currently preparing an [[:meta:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|experiment to test potential changes for Reference Previews]]. Latvian Wikipedia will be one of the wikis taking part at the ~2 weeks A/B-test [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Reference Previews – experiment|as announced]] – but lvwiki is still missing a translation for [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] ([https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special%3ATranslate&showMessage=cite-reference-previews-reflist-link&group=ext-cite-user&language=lv&filter=&optional=1&action=translate translation interface link] – [[:commons:File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|screenshot for context]]). Could someone help us by providing the translation? Thank you very much! [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 15.14 (EEST) == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas šķiet neveikli, bet es nerunāju latviski un izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju 1997. gada beigu vai 1998. gada sākuma rezultātus. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Jebkura palīdzība šo rezultātu pabeigšanā tiktu ļoti novērtēta! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.13 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Vote now in the 2026 U4C election</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Eligible voters are asked to participate in the 2026 [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] election. More information–including an eligibility check, voting process information, candidate information, and a link to the vote–are available on Meta at the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|2026 Election information page]]. The vote closes on 2 June 2026 at [https://zonestamp.toolforge.org/1780358400 00:00 UTC]. Please vote if your account is eligible. Results will be available by 14 June 2026. -- In cooperation with the U4C,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 20.14 (EEST) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == RFC about AI-generated content in Wikimedia Commons == <bdi lang="en" dir="ltr">Apologies for writing in English, please help translate this message to your language. You are invited to participate in a [[c:Commons:Requests for comment/Policy update for AI content|request for comment on Wikimedia Commons about a policy update for AI content]]. This may affect files that are uploaded to Wikimedia Commons for use on this project. Thank you. [[m:User:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[m:User talk:Codename Noreste|diskusija]])</bdi> 2026. gada 23. jūnijs, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == <span lang="en" dir="ltr">Deployment of Legal and Safety Contacts Link in the Footer of Your Wiki</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="Message"/> '''Legal & Safety Contacts''' Hello community, the Wikimedia Foundation has provided a [[wmf:Special:MyLanguage/Legal:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contact Information|single legal and safety contact page]], to be linked in the footer of your wiki, to ensure access to accurate legal information. This is a regulatory requirement. We have already rolled out links to English, German, Italian, Spanish and other wikis and we will deploy to your wiki soon. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Legal_and_Safety_Contacts_FAQ|Please read more on the project page]] and leave any comments in this thread or on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contacts FAQ|talk page]]. <section end="Message"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Sannita_(WMF)/Mass_sending_test&oldid=30731267 --> == Request for comment (the future of Abstract Wikipedia) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies if this has not yet been translated into your wiki's language. {{int:Please-translate}} You are invited to voice your opinions in a [[:m:Requests for comment/The future of Abstract Wikipedia|request for comment about the future of Abstract Wikipedia]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} [[:m:User:Kowal2701|Kowal2701]] ([[:m:User talk:Kowal2701|talk]]) 2026. gada 24. jūlijs, plkst. 15.24 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == no image - latviski == Ja kādam ir nedaudz brīvais laiks un vairāk saprašanas, lai kaut ko nesačakarētu, tad lūgums izveidot [[:File:No image available.svg]] latviešu versiju. Man domāt, ka teksts varētu būt:<br />ATTĒLS NAV<br />PIEEJAMS<br /> jau iepriekš paldies! [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) :{{Darīts}} —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 11.09 (EEST) ::(nav atbilde, bet vispār lietuviešiem ir bilde :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 11.10 (EEST) == Wikipedia Summer Days 2026 in Tartu == On August 22nd, there will be Wikipedia Summer Days in [[Tartu]]. This time the program is shorter. Starting at 14.00, there will be a boat ride on the river Emajõgi, and starting at 16:30, there will be a joint dinner. We are also expecting some participants from Finland. We would welcome people to stay longer in Tartu and could also arrange city tours and the like. Registration can be done [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfbIXI9o2Ymw5F1DvJOmXNlC73rM0KkDAeKDi4JEIjcAYwS2g/viewform?usp=sharing&ouid=100429693288927545115 here]. If there are any questions, feel free to contact me. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 11. augusts, plkst. 14.17 (EEST) == img-updater == nopublicēju mazu webtūli, varbūt kādam noder: [https://edgars.toolforge.org/img-updater/ img-updater] (piemēram, [https://edgars.toolforge.org/img-updater/?wiki=lv&category=Kan%C4%81die%C5%A1u+m%C5%ABzi%C4%B7i kanādiešu mūziķiem]). īsumā: tev ir kaut kāda lvwiki kategorija, kuras rakstiem vēlies pārskatīt "pamatattēlus", varbūt ir laiks apdeitot no citām wiki. protams, suports ir jebkuras valodas vikipēdijai. nedaudz garāk: # izvēlies kādu no wiki kategorijām (pagaidām netiek suportēts skatīties dziļāk par konkrēto kategoriju) # ej cauri rakstiem "Review" režīmā, izvēlies, kurus attēlus no kurām vikipēdijām var paņemt. rakstos var apdeitot esot jau šajā režīmā, bet teorētiski efektīvāk, iespējams, ir to darīt nākamajā solī. # kad esi izgājis cauri "Review" pilnībā vai daļēji, var pāriet uz "Decisions" sadaļu, kur var skriet pāri visiem rakstiem un ieviest labojumus rakstos. visām pogām neiešu cauri, gan jau pēc 60 sekundēm piešausieties, bet kas var izrādīties noderīgi, bet nav acīmredzams: "i" infopoga, ja uz tās uziet ar peli, atklās kkādu pamatinfo par attēlu no commons (primāri domāts, lai saprastu bildes vecumu). atceramies, ka ne vienmēr enwiki ir pieejama labākā bilde un ne vienmēr pati jaunākā bilde ir labākā. pagaidām rīkā nav nekādas servera puses (nekādi dati neglabājas nekādās datubāzēs, bet vienīgi tava pārlūkā), ir "Import" un "Export", kas ir sava veida "bekaps". un pagaidām arī rakstu labošana ir jāveic manuāli -- rīks vienkārši palīdz pārskatīt situāciju vikipēdijā. ir man kaut kādi plāni attīstībai, tai skaitā pieslēgt [[:m:View it! Tool|View it]] esošajā vai modificētā izskatā, bet nu skatīsimies :) preicāšos par fīdbeku vai jautājumiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 23.19 (EEST) e2h6rbqmgo475r2korfdevg9to8wmn5 Šavi 0 59521 4506273 4280098 2026-08-13T07:03:25Z Vylks 50297 4506273 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Šavi | image = Xavi, Persepolis vs. Al Sadd, 20190520 02 (cropped).jpg | image_size = 230px | caption = Šavi 2019. gadā | fullname = | birth_date = {{Birth date and age|1980|1|25|df=y}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Terasa}} | height = 170<ref name="barcelonasite">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.fcbarcelona.com/football/first-team/staff/players/xavi/biography |title=Xavier Hernández Creus |publisher=[[FC Barcelona]] |accessdate=18 August 2012}}</ref> | currentclub = {{fb|NED}} (galvenais treneris) | clubnumber = | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 1991—1997 | youthclubs1 = {{fk|Barcelona}} | years1 = 1997—2000 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona 2]] | caps1 = 55 | goals1 = 3 | years2 = 1998—2015 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | caps2 = 505 | goals2 = 58 | caps3 = 82 | clubs3 = {{flaga|Katara}} [[Al Sadd SC|Al Sadd]] | goals3 = 21 | years3 = 2015—2019 | totalcaps = 642 | totalgoals = 81 | nationalyears1 = 1997 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 1997—1998 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 1999 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 2 | nationalyears4 = 1998—2001 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps4 = 25 | nationalgoals4 = 7 | nationalyears5 = 2000 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalcaps5 = 6 | nationalgoals5 = 2 | nationalyears6 = 2000—2014 | nationalteam6 = {{fb|Spānija}} | nationalcaps6 = 133 | nationalgoals6 = 13 | nationalyears7 = 1998—2014 | nationalteam7 = {{fb|Katalonija}} | nationalcaps7 = 12 | nationalgoals7 = 2 | manageryears1 = 2019—2021 | managerclubs1 = {{flaga|Katara}} [[Al Sadd SC|Al Sadd]] | manageryears2 = 2021—2024 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | manageryears3 = 2026—pašlaik | managerclubs3 = {{fb|Nīderlande}} }} '''Šavjers Ernandess Kreuss''' ({{val|ca|Xavier Hernández i Creus}}; dzimis {{dat|1980|1|25}}), plašāk zināms vienkārši kā '''Šavi''' (''Xavi'') ir [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists, spēlēja [[pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijušais [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada augusta viņš ir [[Nīderlandes futbola izlase]]s galvenais treneris. Visu profesionāla sportista karjeru aizvadījis [[FC Barcelona]] sastāvā, kur izcīnījis septiņus ''[[La Liga]]'' čempiona titulus (1998—99, 2004—05, 2005—06, 2008—09, 2009—10, 2010—11, 2012—13), divus Karaļa kausus (2008—09, 2011—12), piecus Spānijas Superkausus (2005, 2006, 2009, 2010, 2011), trīs uzvaras [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]] (2005—06, 2008—09, 2010—11). Izlasi pārstāvējis {{oss|V=2000|L=L}}, trijos Pasaules kausos ([[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]; 2010. gadā izcīnījis uzvaru), kā arī trijos Eiropas čempionātos ([[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]], [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]; 2008. un 2012. gadā izcīnīja uzvaru). 2008. gada Eiropas futbola čempionātā Šavi tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/euro_2008/30062008-ksavi_atzits_par_labako_euro_2008_futboli|title=Čavi - labākais "Euro 2008" futbolists|last=Edgars Bērziņš|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|12||bez}}}}</ref> Trenera karjeru sāka [[Katara|Katarā]] kā ''[[Al Sadd SC|Al Sadd]]'' galvenais treneris. 2020.—2021. gada sezonā uzvarēja [[Kataras Zvaigžņu līga|Kataras Zvaigžņu līgā]], divas reizes izcīnīja Kataras kausu. No 2021. gada 20. novembra līdz 2024. gada maijam bija ''[[FC Barcelona]]'' galvenais treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/24052024-tresais_paversiens_cetros_menesos_barcelo|title=Trešais pavērsiens četros mēnešos: "Barcelona" atbrīvo galveno treneri Čavi|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022.—2023. gada sezonā]] aizveda komandu līdz ''La Liga'' čempiontitulam. 2026. gada augustā viņš tika apstiprināts par [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.onsoranje.nl/nieuws/nederlands-elftal-mannen/82662/xavi-hern%C3%A1ndez-nieuwe-bondscoach-nederlands-elftal-m|title=Xavi Hernández nieuwe bondscoach Nederlands elftal (m)|website=onsoranje.nl|language=enl|accessdate={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: 1998—99, 2004—05, 2005—06, 2008—09, 2009—10, 2010—11, 2012—13, [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014—15]] * [[Copa del Rey]]: 2008—09, 2011—12, 2014—15 * [[Spānijas Superkauss]]: 2005, 2006, 2009, 2010, 2011, 2013 * [[UEFA Čempionu līga]]: 2005—06, 2008—09, [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010—11]], [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2014—15]] * [[UEFA Superkauss]]: 2009, 2011 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2009, 2011 '''Al Sadd''' * [[Kataras Zvaigžņu līga]]: 2018—19 * [[Kataras kauss futbolā|Kataras kauss]]: 2017 * [[Kataras Superkauss]]: 2017 '''Spānija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] * [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] === Trenera karjera === '''Al Sadd''' * Kataras Zvaigžņu līga: 2020—21 * Kataras kauss: 2020, 2021 * Kataras Superkauss: 2019 '''Barcelona''' * ''[[La Liga]]'': 2022—23 * [[Spānijas Superkauss]]: 2023 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.fcbarcelona.com/football/first-team/staff/players/xavi/biography FC Barcelona profils] * [http://www.bdfutbol.com/en/j/j2650.html BDFutbol profils] {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2008}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{UEFA Euro 2012 simboliskā izlase}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Katalonijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Al Sadd SC spēlētāji]] [[Kategorija:Nīderlandes futbola izlases treneri]] 3ixhhmvkbrjjdgvw5znza7866bo39q2 28. jūlijs 0 60473 4506104 4495003 2026-08-12T18:31:27Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4506104 wikitext text/x-wiki '''28. jūlijs''' ir gada 209. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (210. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 156 dienas. == Vārda dienas == [[Cecīlija]], [[Cilda]] == Notikumi == * [[1794. gads]] — [[Franču revolūcija]]: [[Maksimiljēns Robespjērs]] un [[Luijs Antuāns de Senžists]] tika [[giljotīna|giljotinēti]] [[Parīze|Parīzē]]. * [[1821. gads]] — [[Peru]] deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s. * [[1858. gads]] — personas identificēšanai pirmoreiz tika izmantoti [[Daktiloskopija|pirkstu nospiedumi]]. * [[1896. gads]] — dibināta [[Maiami]]. * [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Austroungārija]] pieteica karu [[Serbija]]i, sākās [[Pirmais pasaules karš]]. * [[1938. gads]] — [[Komunarka (poligons)|NKVD Komunarkas poligonā]] ar apsūdzību par dalību "latviešu fašistiski-teroristiskā spiegu organizācijā" [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] nošauts [[Jukums Vācietis]], latviešu un padomju virsnieks, [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijas]] bruņoto spēku virspavēlnieks. * [[1957. gads]] — [[Maskava|Maskavā]] sākās 6. Pasaules studentu un jaunatnes festivāls, pirmoreiz plašāk atverot [[Padomju Savienība|PSRS]] ārvalstniekiem. * [[1976. gads]] — [[Tanšaņa]]s zemestrīce [[Ķīna|Ķīnā]]; bojā gāja vairāk nekā 240 tūkstoši cilvēku. * [[1984. gads]] — [[Losandželosa|Losandželosā]] atklātas [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|23. vasaras olimpiskās spēles]]. * [[1993. gads]] — [[Andora]] pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[2003. gads]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pilsētā [[Birmingema|Birmingemā]] sākās trīspadsmitais [[pasaules badmintona čempionāts]]. * [[2005. gads]] — Īru republikāņu armija oficiāli paziņoja par bruņotās kampaņas izbeigšanu pret britu pārvaldi [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/248707-28-julija-jubilari-un-notikumi-latvija-un-pasaule|title=28. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē|website=Jauns.lv|access-date=2021-10-11|language=lv}}</ref> == Dzimuši == * [[1635. gads]] — [[Roberts Huks]] (''Robert Hooke''), angļu zinātnieks un enciklopēdists (miris 1703. gadā) * [[1804. gads]] — [[Ludvigs Feierbahs]] (''Ludwig Feuerbach''), vācu filozofs un antropologs (miris 1872. gadā) * [[1806. gads]] — [[Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)|Aleksandrs Ivanovs]] (''Александр Иванов''), krievu mākslinieks (miris 1858. gadā) * [[1871. gads]] — [[Sergejs Bulgakovs]] (''Сергей Булгаков''), krievu filozofs (miris 1944. gadā) * [[1874. gads]] — [[Ernsts Kasīrers]] (''Ernst Cassirer''), vācu filozofs (miris 1945. gadā) * [[1887. gads]] — [[Marsels Dišāns]] (''Marcel Duchamp''), franču mākslinieks (miris 1968. gadā) * [[1902. gads]] — [[Kārlis Popers]] (''Karl Popper''), austriešu un britu filozofs (miris 1994. gadā) * [[1917. gads Latvijā|1917. gads]] — [[Jānis Bebris]], Latvijas futbolists un hokejists (miris 1969. gadā) * [[1925. gads]]: ** [[Baruhs Blumbergs]] (''Baruch Blumberg''), ASV ārsts (miris 2011. gadā) ** [[Huans Alberto Skjafīno]] (''Juan Alberto Schiaffino''), Urugvajas futbolists un treneris (miris 2002. gadā) ** [[Lidija Doroņina-Lasmane]], latviešu disidente * [[1929. gads]] — [[Žaklīna Kenedija]] (''Jacqueline Kennedy''), ASV pirmā lēdija (mirusi 1994. gadā) * [[1938. gads]]: ** [[Alberto Fuhimori]] (''Alberto Fujimori''), japāņu izcelsmes Peru prezidents (miris 2024. gadā) ** [[Luiss Aragoness]] (''Luis Aragonés''), Spānijas futbolists un treneris (miris 2014. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Valdis Birkavs]], Latvijas politiķis un jurists * [[1943. gads]]: ** [[Klauss fon Klicings]] (''Klaus von Klitzing''), vācu fiziķis ** [[Ričards Raits]] (''Richard Wright''), angļu rokmūziķis (miris 2008. gadā) * [[1951. gads]] — [[Santjago Kalatrava]] (''Santiago Calatrava''), spāņu arhitekts * [[1954. gads]] — [[Ugo Čavess]] (''Hugo Chavez''), Venecuēlas prezidents (miris 2013. gadā) * [[1961. gads]] — [[Skots Parazinskis]] (''Scott Parazynski''), ASV kosmonauts * [[1964. gads]] — [[Sergejs Moreino]] (''Сергей Морейно''), Latvijas krievu dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs * [[1970. gads]] — [[Roberts Bēnkens]] (''Robert Behnken''), ASV kosmonauts * [[1974. gads]] — ''[[Afroman]]'', ASV reperis * [[1977. gads]] — [[Emanuels Džinobili]] (''Emanuel Ginóbili''), Argentīnas basketbolists * [[1979. gads Latvijā|1979. gads]]: ** [[Kārlis Vērdiņš]], latviešu dzejnieks ** [[Uģis Viļums]], latviešu basketbolists * [[1983. gads]] — [[Vladimirs Stojkovičs]] (''Владимир Стојковић''), serbu futbolists * [[1984. gads]] — [[Zeks Pariss]] (''Zach Parise''), amerikāņu hokejists * [[1985. gads]] — [[Matjē Debišī]] (''Mathieu Debuchy''), franču futbolists * [[1993. gads]] — [[Harijs Keins]] (''Harry Kane''), angļu futbolists == Miruši == * [[1057. gads]] — [[Viktors II]] (''Victor II''), Romas pāvests (dzimis 1018. gadā) * [[1741. gads]] — [[Antonio Vivaldi]] (''Antonio Vivaldi''), Venēcijas komponists (dzimis 1678. gadā) * [[1750. gads]] — [[Johans Sebastiāns Bahs]] (''Johann Sebastian Bach''), vācu komponists un ērģelnieks (dzimis 1685. gadā) * [[1794. gads]] — [[Maksimiljēns Robespjērs]] (''Maximilien Robespierre''), franču revolucionārs un valsts darbinieks (dzimis 1758. gadā) * [[1808. gads]] — [[Selims III]] (''سليم ثالث''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1761. gadā) * [[1844. gads]] — [[Žozefs Bonaparts]] (''Joseph Bonaparte''), Spānijas karalis (dzimis 1768. gadā) * [[1849. gads]] — [[Kārlis Alberts]] (''Carlo Alberto''), Sardīnijas karalis (dzimis 1798. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Jukums Vācietis]], Latvijas un PSRS virsnieks (dzimis 1873. gadā) * [[1940. gads]] — [[Ģula Kellners]] (''Kellner Gyula''), ungāru vieglatlēts (miris 1871. gadā) * [[1968. gads]]: ** [[Marsels Dišāns]] (''Marcel Duchamp''), franču mākslinieks (dzimis 1887. gadā) ** [[Oto Hāns]] (''Otto Hahn''), vācu ķīmiķis (dzimis 1879. gadā) * [[2004. gads]] — [[Frānsiss Kriks]] (''Francis Crick''), ASV molekulārbiologs (dzimis 1916. gadā) * [[2012. gads Latvijā|2012. gads]] — [[Uldis Mārtiņš Klauss]], latviešu ekonomists un politiķis (dzimis 1929. gadā) * [[2021. gads]] — [[Ištvāns Čoms]] (''Csom István''), Ungārijas šahists (dzimis 1940. gadā) * [[2025. gads]] — [[Laura Dālmeiere]] (''Laura Dahlmeier''), vācu biatloniste (dzimusi 1993. gadā) * [[2026. gads]] — ''[[Kavinsky]]'', franču dīdžejs (dzimis 1975. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Neatkarības diena]] ([[Peru]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] 650wbvfmh5dl5vss75a2cxdgth95m2i 31. jūlijs 0 60671 4506107 4505522 2026-08-12T18:32:04Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ slīprakstā.... 4506107 wikitext text/x-wiki '''31. jūlijs''' ir gada 212. diena (213. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 153 dienas. == Vārda dienas == [[Angelika]], [[Ruta (personvārds)|Ruta]], [[Rūta]], [[Sigita]] == Notikumi == * [[1492. gads]] — stājās spēkā [[Alhambras dekrēts]] un [[ebreji]] tika izraidīti no [[Spānija]]s. * [[1667. gads]] — beidzās [[Otrais angļu—holandiešu karš]]. * [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Krievijas Impērija|Krievijā]] uzsākta [[mobilizācija]], vēl neesot [[karastāvoklis|karastāvoklī]]. * [[1919. gads]] — [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Vācijas nacionālā asambleja]] pieņēma [[Veimāras Konstitūcija|Veimāras Konstitūciju]] (stājās spēkā {{dat||8|14}}). * [[1932. gads]] — [[Vācija]]s parlamenta vēlēšanās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] vadītā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]] uzvarēja ar 38% balsu. * [[1941. gads]] — beidzās [[Ekvadoras—Peru karš]]. * [[1991. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] specvienības [[OMON (Krievija)|OMON]] grupa uzbruka [[Lietuva]]s muitas punktam [[Medininki|Medininkos]], nogalinot 7 muitniekus. * [[2005. gads]] — [[Kanāda]]s pilsētā [[Monreāla|Monreālā]] beidzās vienpadsmitais [[pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * [[2006. gads]] — [[Kuba]]s prezidents [[Fidels Kastro]] pirms ķirurģiskas operācijas uz laiku nodeva valsts vadību sava brāļa [[Rauls Kastro|Raula]] rokās. == Dzimuši == * [[1527. gads]] — [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimiliāns II]] (''Maximilian II.''), Svētās Romas impērijas imperators (miris 1576. gadā) * [[1800. gads]] — [[Frīdrihs Vēlers]] (''Friedrich Wöhler''), vācu ķīmiķis (miris 1882. gadā) * [[1831. gads]] — [[Jeļena Blavatska]] (''Елена Блаватская''), krievu reliģijas filozofe (mirusi 1891. gadā) * [[1877. gads]]: ** [[Ogists Domēns]] (''Auguste Daumain''), franču riteņbraucējs (miršanas datums nav zināms) ** [[Žoržs Žoēns]] (''Georges Johin''), franču kroketa spēlētājs (miris 1955. gadā) * [[1878. gads]] — [[Žoržs de la Nezjērs]] (''Georges de la Nézière''), franču vieglatlēts (miris 1914. gadā) * [[1883. gads]]: ** [[Ramons Fonsts]] (''Ramón Fonst''), kubiešu paukotājs (miris 1959. gadā) ** [[Ērihs Hekels]] (''Erich Heckel''), vācu mākslinieks (miris 1970. gadā) * [[1912. gads]] — [[Miltons Frīdmans]] (''Milton Friedman''), ASV ekonomists (miris 2006. gadā) * [[1914. gads]] — [[Luijs de Finess]] (''Louis de Funès''), franču aktieris (miris 1983. gadā) * [[1919. gads]] — [[Primo Levi]] (''Primo Levi''), itāļu rakstnieks (miris 1987. gadā) * [[1921. gads]] — [[Pīters Benensons]] (''Peter Benenson''), ''Amnesty International'' dibinātājs (miris 2005. gadā) * [[1923. gads]] — [[Ahmets Ertegins]] (''Ahmet Ertegün''), turku izcelsmes ASV uzņēmējs (miris 2006. gadā) * [[1926. gads]] — [[Hilarijs Patnams]] (''Hilary Putnam''), ASV filozofs (miris 2016. gadā) * [[1929. gads]] — [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (miris 2026. gadā) * [[1937. gads]] — [[Edīte Pjeha]] (''Edyta Piecha'', ''Эдита Пьеха''), poļu izcelsmes padomju un Krievijas dziedātāja un aktrise * [[1944. gads]] — [[Džeraldīna Čaplina]] (''Geraldine Chaplin''), ASV aktrise * [[1952. gads]] — [[Helmuts Balderis]], latviešu hokejists un treneris * [[1956. gads]] — [[Jānis Birks]], Latvijas ārsts un politiķis * [[1962. gads]] — [[Veslijs Snaipss]] (''Wesley Snipes''), amerikāņu aktieris * [[1963. gads]] — ''[[Fatboy Slim]]'', britu dīdžejs, producents un mūziķis * [[1965. gads]] — [[Dž. K. Roulinga]] (''J.K. Rowling''), britu rakstniece * [[1969. gads]] — [[Antonio Konte]] (''Antonio Conte''), itāļu futbolists un treneris * [[1975. gads]] — ''[[Kavinsky]]'', franču dīdžejs (miris 2026. gadā) * [[1978. gads]] — [[Džastins Vilsons]] (''Justin Wilson''), britu autosportists (miris 2015. gadā) * [[1979. gads]] — [[Karloss Marčena]] (''Carlos Marchena''), Spānijas futbolists * [[1986. gads]]: ** [[Agnis Čavars]], Latvijas basketbolists ** [[Jevgeņijs Malkins]] (''Евгений Малкин''), krievu hokejists ** [[Svetlana Sļepcova]] (''Светлана Слепцова''), krievu biatloniste * [[1989. gads]] — [[Viktorija Azarenka]] (''Вікторыя Азарэнка''), baltkrievu tenisiste * [[1995. gads]] — ''[[Lil Uzi Vert]]'', ASV reperis un dziesmu autors == Miruši == * [[1556. gads]] — [[Ignācijs no Lojolas]] (''Íñigo de Loyola''), spāņu priesteris un Jezuītu ordeņa galvenais dibinātājs (dzimis 1491. gadā) * [[1784. gads]] — [[Denī Didro]] (''Denis Diderot''), franču filozofs (dzimis 1713. gadā) * [[1849. gads]] — [[Šāndors Petēfi]] (''Petőfi Sándor''), ungāru dzejnieks (dzimis 1823. gadā) * [[1875. gads]] — [[Endrū Džonsons]] (''Andrew Johnson''), 17. ASV prezidents (dzimis 1808. gadā) * [[1886. gads]] — [[Ferencs Lists]] (''Liszt Ferenc'', ''Franz Liszt''), vācu izcelsmes Ungārijas komponists (dzimis 1811. gadā) * [[1914. gads]] — [[Žans Žoress]] (''Jean Jaurès''), franču politiķis (dzimis 1859. gadā) * [[1939. gads]] — [[Hedviga Rozenbaumova]] (''Hedwiga Rosenbaumová''), Bohēmijas tenisiste (dzimusi 1864. gadā) * [[1944. gads]] — [[Antuāns de Sent-Ekziperī]] (''Antoine de Saint-Exupery''), franču rakstnieks un aviators (dzimis 1900. gadā) * [[1986. gads]] — [[Tiune Sugihara]] (''杉原 千畝''), japāņu diplomāts (dzimis 1900. gadā) * [[2006. gads]] — [[Jānis Āboltiņš]], latviešu ekonomists un politiķis (dzimis 1943. gadā) * [[2020. gads]] — [[Alans Pārkers]] (''Alan Parker''), angļu kinorežisors (dzimis 1944. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), amerikāņu basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) * [[2024. gads]] — [[Ismails Hanija]] (إسماعيل هنية), augsta ranga ''Hamās'' politiskais līderis (dzimis 1962. vai 1963. gadā) * [[2026. gads]]: ** [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), itāļu futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) ** [[Klāss Vāvere]], latviešu mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] gjibbb4u23jjo0h3t6xoim558txq3gy 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 0 63663 4506262 4495847 2026-08-13T06:33:27Z Lasks 38532 /* 12 punkti */ 4506262 wikitext text/x-wiki {{Coord|44|49|14|N|20|27|44|E|display=title}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Confluence Of Sound"'' |attēls = ESC Belgrade 2008.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2008|5|24|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2008|5|20|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2008|5|22|N}} |vadītājs (i) = [[Jovana Jankoviča]]<br />[[Željko Joksimovičs]] |koordinators = |režisors = Svens Stojanovics |pārraidītājs = {{flaga|Serbija}} [[RTS]] |vieta = {{flaga|Serbija}} [[Serbija]], [[Belgrada]]<br />[[Belgradas Arēna]] |uzvarētājs = {{ESC|Krievija}} [[Dima Bilans]] - ''[[Believe]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 43 valstis. 19 katrā pusfinālā un 25 finālā (5 kas automātiski tika finālā un 10 no katra pusfināla). |valstis, kas debitē = {{ESC|Azerbaidžāna}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = {{ESC|Austrija}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = |map = ESC 2008 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2008. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2007]] |nākamais = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009 ►]] }} '''2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2008}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2008}}) bija 53. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]], [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20.]], [[22. maijs|22]]. un [[24. maijs|24. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Serbija ieguva [[2007. gads|2007]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss norisinājās Serbijā. Par 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvis [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja grupa ''[[Pirates of the Sea]]'' ar dziesmu ''[[Wolves of the Sea]]'', kas ar 83 punktiem ieguva 12. vietu. Otrajā pusfinālā [[Pirates of the Sea]] ar 86 punktiem ieguva 6. vietu un tādējādi garantēja vietu finālā. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] un [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]], bet izstājās [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]]. == Norises vieta == [[Serbija]] ieguva tiesības rīkot [[2008. gads|2008]]. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu pateicoties Marijas Šerifovičas uzvarai [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Somija]]s pilsētā [[Helsinki|Helsinkos]], kur Marija ar savu dziesmu ''Molitva'' jeb tulkojumā no [[serbu valoda]]s "Lūgšana" ieguva 268 un 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, saņēma no 12 valstīm. Par norises vietu tika izvēlēta Belgradas arēna, kura ir starp lielākajām [[Eiropa]]s slēgtajām arēnām, jo tajā ir sēdvietas aptuveni 20 000 cilvēku. [[2007. gads|2007]]. gada [[14. septembris|14. septembrī]] [[Helsinki|Helsinku]] pilsētas mērs nodeva "Eirovīzijas atslēgas" (bunte ar visām atslēgām, no visām Eirovīzijas norises pilsētām) [[Belgrada]]s pārstāvim. Šī tradīcija, tika iedibināta tieši šajā reizē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |title=Eurovision Song Contest - Helsinki 2007<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2007|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071016164022/http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |archivedate={{dat|2007|10|16||bez}} }}</ref> Sakarā ar nemieriem un grautiņiem, kas [[Serbija|Serbijā]] notika pēc tam, kad [[Kosova]] pasludināja savu neatkarību no [[Serbija]]s, [[2008. gads|2008]]. gada [[22. februāris|22. februārī]] EBU pārstāvji noturēja telefonkonforenci ar [[Belgrada]]s pārstāvjiem, lai noskaidrotu, nav radusies nepieciešamība konkursa norises vietu pārcelt uz citu valsti. [[Ukraina]] bija kā rezerves plāns, jo tieši [[Ukraina]] ieguva otro vietu [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. [[Helsinki]] bija kā otrā alternatīva, jo tur tika rīkots iepriekšējais dziesmu konkurss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10597 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - "Helsinki could host Eurovision again"<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225151846/http://www.esctoday.com/news/read/10597 }}</ref> Arī [[Grieķija]] piedāvāja savu kandidatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=2658 |title=EUROVISION 2008 - EBU holds phone conference to decide host city<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100212201139/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=2658 |archivedate={{dat|2010|02|12||bez}} }}</ref> Tomēr beigās tika nolemts, ka dziesmu konkurss notiks [[Belgrada|Belgradā]]. [[Serbija]]s Radio un Televīzijas sabiedrībai tika pieprasīts nodrošināt drošu konkursa dalībnieku un skatītāju drošību un tas tika apsolīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10601 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Set to stay in Belgrade<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225152312/http://www.esctoday.com/news/read/10601 }}</ref> [[Horvātija]]s, [[Izraēla]]s un [[Albānija]]s delegācijām tika nodrošināta īpaša aizsardzība.<ref>http://www.vreme.com.mk/DesktopDefault.aspx?tabindex=5&tabid=1&EditionID=1356&ArticleID=87845{{Novecojusi saite}}</ref> == Formāts == Preses konferencē [[2007. gads|2007]]. gada [[maijs|maijā]] [[Helsinki|Helsinkos]], tika paziņots, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss tiks paplašināts un būs divi pusfināli [[2008. gads|2008]]. vai [[2009. gads|2009]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9024 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Two semi finals proposed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160830074752/http://www.esctoday.com/news/read/9024 }}</ref> [[2007. gads|2007]]. gada [[28. septembris|28. septembrī]], tika paziņots, ka EBU ir nolēmuši rīkot divus pusfinālus viena vietā jau [[2008. gads|2008]]. gada konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9327 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision: 2 semi finals confirmed!<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071011204409/http://www.esctoday.com/news/read/9327 }}</ref> === Pusfinālistu sadalījuma === [[2008. gads|2008]]. gada [[24. janvāris|24. janvārī]] visas 38 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Sanmarīno}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20. maijā]]. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | [[Stefans Filipovičs]] | ''Zauvijek volim te <small>(Заувијек волим те)</small>'' | "Es mīlu tevi mūžīgi" | 14. | 23 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]],<br />[[Angļu valoda|Angļu]] | [[Boazs Mauda]] | ''The Fire in Your Eyes'' | "Uguns tavās acīs" | 5. | 104 |- | 03 | {{ESC|Igaunija}} | [[Serbu valoda|Serbu]],<br />[[Vācu valoda|Vācu]],<br />[[Somu valoda|Somu]] | ''[[Kreisiraadio]]'' | ''Leto svet'' | "Vasaras gaisma" | 18. | 8 |- | 04 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Geta Burlaku]] | ''A Century of Love'' | "Mīlestības gadsimts" | 12. | 36 |- | 05 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | ''[[Miodio]]'' | ''Complice'' | "Līdzvainīgs" | 19. | 5 |- | 06 | {{ESC|Beļģija}} | [[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]] | ''[[Ishtar (grupa)|Ishtar]]'' | ''O Julissi'' | — | 17. | 16 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]] | ''Day After Day'' | "Dienu pēc dienas" | 6. | 96 |- | 08 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Rebeka Dremelja]] | ''Vrag naj vzame'' | "Pie velna ar to" | 11. | 36 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Marija Haukāsa Storenga]] | ''Hold On Be Strong'' | "Turies, Esi stiprs" | 4. | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | bgcolor="#FFB951" | 10 | {{ESC|Polija}} | Angļu | ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]'' | ''For Life'' | "Uz mūžu" | 10. | 42 |- | 11 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | ''[[Dustin the Turkey]]'' | ''Irelande Douze Pointe'' | "Īrija, divpadsmit punkti" | 15. | 22 |- | 12 | {{ESC|Andora}} | Angļu | ''[[Gisela]]'' | ''Casanova'' | "Kazanova" | 16. | 22 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]] | ''Pokušaj'' | "Pamēģini" | 9. | 72 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu,<br />[[Armēņu valoda|Armēņu]] | ''[[Sirusho]]'' | ''Qélé, Qélé'' <small>(''Քելե, Քելե'')</small> | "Aiziet, Aiziet" | 2. | 139 |- | 15 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Hinda Larusi|Hinda]] | ''Your Heart Belongs to Me'' | "Tava sirds pieder man" | 13. | 27 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Somija}} | Somu | ''[[Teräsbetoni]]'' | ''Missä miehet ratsastaa'' | "Kur vīri jāj" | 8. | 79 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 17 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],<br />Itāļu |''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]] |''Pe-o margine de lume'' | "Uz pasaules malu" | 7. | 94 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''[[Believe]]'' | "Ticēt" | 3. | 135 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 19 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | ''[[Kalomira]]'' | ''Secret Combination'' | "Slepenā kombinācija" | 1. | 156 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[22. maijs|22. maijā]].No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un rīkotājvalsts [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Euroband]]'' | ''This is My Life'' | "Šī ir mana dzīve" | 8. | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | bgcolor="#FFB951" | 02 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Šarlote Perelli]] | ''Hero'' | "Varonis" | 12. | 54 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | ''[[Mor ve Ötesi]]'' | ''Deli'' | "Traks" | 7. | 85 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Aņi Loraka]] | ''Shady Lady'' | "Tumšā dāma" | 1. | 152 |- | 05 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Jeronims Milijus]] | ''Nomads in the Night'' | "Klaidoņi tumsā" | 16. | 30 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Olta Boka]] | ''Zemrën E Lamë Peng'' | "Sirdis ieslodzītas laikā" | 9. | 67 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Paolo Meneguzzi]] | ''Era stupendo'' | "Tas bija brīnišķīgi" | 13. | 47 |- | 08 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Tereza Kerndlova]] | ''Have Some Fun'' | "Izpriecājies" | 18. | 9 |- | 09 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Ruslans Aļehno]] | ''Hasta La Vista'' | "Tiekamies vēlāk" | 17. | 27 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | ''[[Pirates of the Sea]]'' | ''[[Wolves of the Sea]]'' | "Jūras vilki" | 6. | 86 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | ''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]'' | ''Romanca'' | "Romantika" | 4. | 112 |- | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | ''[[Deep Zone]]'' un ''[[Balthazar]]'' | ''DJ, Take Me Away'' | "DJ, Paņem mani līdzi" | 11. | 56 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Saimons Metjū]] | ''All Night Long'' | "Visu nakti" | 3. | 112 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Diāna Gurtskaja]] | ''Peace Will Come'' | "Nāks miers" | 5. | 107 |- | 15 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu,<br />[[Ungāru valoda|Ungāru]] | ''[[Csézy]]'' | ''Candlelight'' | "Sveču gaisma" | 19. | 6 |- | 16 | {{ESC|Malta}} | Angļu | ''[[Morena]]'' | ''Vodka'' | "Degvīns" | 14. | 38 |- | 17 | {{ESC|Kipra}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Evdokia Kadi]] | ''Femme Fatale'' | "Liktenīgā sieviete" | 15. | 36 |- | 18 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | Angļu | [[Tamara Todevska|Tamara]], ''[[Vrčak]]'' un [[Adrians Gaksa|Adrians]] | ''Let Me Love You'' | "Ļauj man tevi mīlēt" | 10. | 64 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 19 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Vanija Ferndandeša]] | ''Senhora do Mar (Negras Águas)'' | "Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi)" | 2. | 120 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Rumānija}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],<br />Itāļu |''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]] |''Pe-o margine de lume'' | "Uz pasaules malu" | align="center" | 20. | align="center" | 45 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Endijs Ābrahams]] | ''Even If'' | "Ja vien" | align="center" | 25. | align="center" | 14 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Olta Boka]] | ''Zemrën E Lamë Peng'' | "Sirdis ieslodzītas laikā" | align="center" | 17. | align="center" | 55 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[No Angels]]'' | ''Disappear'' | "Izzust" | align="center" | 23. | align="center" | 14 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu,<br />[[Armēņu valoda|Armēņu]] | ''[[Sirusho]]'' | ''Qélé, Qélé'' <small>(''Քելե, Քելե'')</small> | "Aiziet, Aiziet" | align="center" | 4. | align="center" | 199 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]] | ''Pokušaj'' | "Pamēģini" | align="center" | 10. | align="center" | 110 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]],<br />Angļu | [[Boazs Mauda]] | ''The Fire in Your Eyes'' | "Uguns tavās acīs" | align="center" | 9. | align="center" | 124 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Somija}} | [[Somu valoda|Somu]] | ''[[Teräsbetoni]]'' | ''Missä miehet ratsastaa'' | "Kur vīri jāj" | align="center" | 22. | align="center" | 35 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | ''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]'' | ''Romanca'' | "Romantika" | align="center" | 21. | align="center" | 44 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Polija}} | Angļu | ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]'' | ''For Life'' | "Uz mūžu" | align="center" | 14. | align="center" | 64 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Islande}} | Angļu | ''[[Euroband]]'' | ''This is My Life'' | "Šī ir mana dzīve" | align="center" | 14. | align="center" | 64 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | ''[[Mor ve Ötesi]]'' | ''Deli'' | "Traks" | align="center" | 7. | align="center" | 138 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | [[Vanija Ferndandeša]] | ''Senhora do Mar (Negras Águas)'' | "Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi)" | align="center" | 13. | align="center" | 69 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | ''[[Pirates of the Sea]]'' | ''[[Wolves of the Sea]]'' | "Jūras vilki" | align="center" | 12. | align="center" | 83 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Šarlote Perelli]] | ''Hero'' | "Varonis" | align="center" | 18. | align="center" | 47 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Saimons Metjū]] | ''All Night Long'' | "Visu nakti" | align="center" | 15. | align="center" | 60 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Diāna Gurtskaja]] | ''Peace Will Come'' | "Nāks miers" | align="center" | 11. | align="center" | 83 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Aņi Loraka]] | ''Shady Lady'' | "Tumšā dāma" | align="center" | 2. | align="center" | 230 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Francija}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | [[Sebastjēns Teljē]] | ''Divine'' | "Brīnišķīgs" | align="center" | 19. | align="center" | 47 |- | align="center" | 20 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]] | ''Day After Day'' | "Dienu pēc dienas" | align="center" | 8. | align="center" | 132 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | ''[[Kalomira]]'' | ''Secret Combination'' | "Slepenā kombinācija" | align="center" | 3. | align="center" | 218 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | [[Rodolfo Čikilikuatre]] | ''Baila el Chiki Chiki'' | "Dejo Čiki Čiki" | align="center" | 16. | align="center" | 55 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Serbija}} (rīkotāji) | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Jeļena Tomaševiča]] pied. [[Bora Dugičs]] | ''Oro'' | "Hora (deja)" | align="center" | 6. | align="center" | 160 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 24 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''[[Believe]]'' | "Ticēt" | align="center" | 1. | align="center" | 272 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Marija Haukāsa Storenga]] | ''Hold On Be Strong'' | "Turies, Esi stiprs" | align="center" | 5. | align="center" | 182 |} == Balsošanas rezultāti == === Pirmais pusfināls === {{Legend|navajowhite|Skatītāju izvēlētās valstis}} {{Legend|paleturquoise|Žurijas izvēlētā valsts|text=‡}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:85%;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Belgrade 2008 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210423180356/https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/first-semi-final/results |archive-date=23 April 2021}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2008 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1468#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040358/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1468#Scoreboard |archive-date=24 September 2015}}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="19" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 1 || || || 10 || || || || || '''12''' || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 104 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 2 || 7 || 10 || 4 || 10 || 4 || || 7 || 5 || 7 || 6 || 10 || 6 || 8 || 5 || 4 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || || || || || || || || || || || 7 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || 5 || || || || || 1 || || 6 || || || 10 || 5 || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || 2 || || || || || || || 3 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 || || || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || 10 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right;" | 96 || 3 || 5 || 4 || 10 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 10 || 5 || 8 || 3 || 2 || 4 || 5 || 7 || 10 || 7 || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || 10 || 2 || || 2 || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || || 10 || 4 || || || 1 || 2 || 2 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 106 || 4 || 6 || 8 || 3 || 7 || 1 || 7 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 8 || 10 || 4 || 8 || 5 || '''12''' || 4 || 7 || || 1 || 2 |- style="background:paleturquoise;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:paleturquoise;" | Polija {{small|‡}} | style="text-align:right;" | 42 || || || || || 10 || || 3 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || || || 1 || || || 2 || 3 || 1 || 5 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 1 || 3 || 7 || || || 4 || || || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || 1 || 2 || || || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Andora | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || 4 || 3 || || || || || 1 || || 1 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || '''12''' |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right;" | 72 || '''12''' || || 1 || 6 || || || 4 || '''12''' || '''12''' || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || 8 || || || || 7 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 139 || 6 || 10 || 2 || 5 || 8 || '''12''' || || 5 || 3 || '''12''' || 2 || 3 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 4 || 5 || '''12''' || '''12''' || 10 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || || 1 || || || 3 || 8 || 2 || || 7 || || || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 3 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 79 || 2 || || '''12''' || 8 || 4 || 2 || || 3 || 6 || 5 || 6 || '''12''' || 1 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 || 6 || 2 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 94 || || 8 || || '''12''' || 6 || 6 || 6 || 6 || 5 || 3 || 7 || 6 || || 5 || 3 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 8 || 3 || 8 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 135 || 8 || '''12''' || 10 || 7 || || 3 || 8 || 7 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 || '''12''' || 2 || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 6 || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Grieķija | style="text-align:right;" | 156 || 7 || 7 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8 || 4 || 6 || 10 || 5 || 8 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 7 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Polija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Izraēla}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Andora}}, {{ESC|Igaunija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Andora}} || {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Polija}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|navajowhite|Skatītāju izvēlētās valstis}} {{Legend|paleturquoise|Žurijas izvēlētā valsts|text=‡}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:85%;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Belgrade 2008 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210423180414/https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/second-semi-final/results |archive-date=23 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2008 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1470#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040405/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1470#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="19" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Islande | style="text-align:right;" | 68 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 3 || 1 || 2 || 5 || 4 || || 1 || 2 || || || 10 || || 7 || 5 || 1 || || 5 || 8 || || 4 |- style="background:paleturquoise;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:paleturquoise;" | Zviedrija {{small|‡}} | style="text-align:right;" | 54 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || 3 || 1 || 3 || || || || || || '''12''' || || 1 || 7 || 4 || || 3 || 1 || 3 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 85 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || '''12''' || 7 || || 3 || || || 7 || 8 || 5 || 4 || || || 8 || || 10 || || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 152 || 6 || 3 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || || 1 || '''12''' || '''12''' || 6 || 7 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 3 || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || '''12''' || || || || 10 || || || || || || || || 8 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Albānija | style="text-align:right;" | 67 || 1 || 7 || 8 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 1 || 5 || || 10 || || || || || || || '''12''' || 2 || 5 || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || || || || || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 5 || || 5 || || || '''12''' || 7 || 1 || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 || || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 2 || || || || || 1 || || 5 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || || || || 10 || 6 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || || || 4 || || || 2 || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 86 || 7 || 8 || || 2 || '''12''' || || || 5 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 1 || 6 || 6 || || 6 || || 4 || 10 || || 2 || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 112 || 4 || 4 || 5 || 7 || 5 || 3 || 6 || 3 || 7 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 3 || 8 || 10 || || 6 || 10 || 6 || 2 || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 5 || || 6 || 6 || 1 || || || 2 || 2 || 1 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 3 || 2 || 8 || 7 || 1 || 6 || 5 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 112 || '''12''' || '''12''' || || 4 || 8 || 4 || 5 || 10 || 4 || 8 || 3 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || '''12''' || 4 || 5 || 3 || 8 || 4 || || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Gruzija | style="text-align:right;" | 107 || 2 || 1 || 10 || '''12''' || 10 || || || 8 || 10 || 10 || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || 10 || '''12''' || 2 || 7 || || 7 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 6 || || || || || || || || || || || || || 1 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || 3 || || || || || 8 || || 6 || || 4 || 4 || 3 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 4 || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || 4 || || || 2 || 2 || || || || || 8 || || 2 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 1 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || || 2 || 7 || || || 7 || 8 || 4 || || || '''12''' || 10 || 2 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || '''12''' || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Portugāle | style="text-align:right;" | 120 || 10 || 5 || || 8 || 4 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || 3 || 8 || 5 || || 7 || 6 || 3 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 6 || 7 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Lietuva}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Belgrade 2008 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210423180406/https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/grand-final/results |archive-date=23 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2008 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1469#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040401/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1469#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbia}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="25" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || || || || || || || || 1 || || || || 6 || 3 || '''12''' || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || || || || || || || || '''12''' || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || 6 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 55 || || '''12''' || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 3 || || || || || || || || || || || || || || || 4 || || || || || 1 || || || 8 || 1 || 10 || || 8 || || || || || 7 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 199 || || 1 || 7 || 6 || || 6 || 2 || '''12''' || 8 || || 8 || 5 || 8 || 10 || 2 || 1 || '''12''' || 4 || || || || || '''12''' || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || || || || || '''12''' || || || 2 || 7 || || '''12''' || 1 || '''12''' || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 110 || || 5 || || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || '''12''' || || || || || 2 || || || 10 || || || || 10 || || 1 || || 7 || 6 || || 2 || 7 || 3 || || 6 || '''12''' || 10 || || || || 10 || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 124 || || || 5 || 3 || || 5 || 4 || 5 || 10 || || 2 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 6 || || 6 || 6 || || 3 || 3 || || 5 || 3 || 6 || || || 3 || || || || 1 || 7 || 1 || 8 || 2 || || 4 || 3 || 6 || 5 || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || || || || 10 || || || || || 1 || || || || || || 7 || || || || 4 || || 4 || 2 || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 7 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 || || 2 || 1 || 2 || || 10 || || || || 5 || || 3 || || || || || || 1 || 3 || || || || || 8 || 2 || || || || || || || 3 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 1 || 2 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || 4 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || 10 || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || 6 || || || || || || || || || 2 || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 7 || 8 || || || || || || || 4 || || || 6 || || || || || 7 || || 8 || || || || || || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 138 || 8 || 7 || 4 || 10 || || 8 || 10 || 10 || 4 || || 5 || || || || || || 10 || 8 || || 2 || 5 || || || || || || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 6 || '''12''' || || 4 || || || 3 || || 2 || || 6 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || || || 3 || 4 || || || || 6 || 5 || || || 1 || || || || 6 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 10 || || || || || 8 || 5 || || || || 10 || || || || 3 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 83 || 10 || || || || 7 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 4 || || || 8 || || || 2 || || || || 3 || 2 || || || 7 || '''12''' || || || || || 4 || 3 || || 10 || || 3 || 2 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || || || || || 2 || || 3 || || || || || 2 || 1 || 1 || || 3 || || || || 7 || 1 || || || || || || 1 || || || '''12''' || || || || || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || || || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 || 3 || || || || 3 || || || || 2 || 7 || || || || || || '''12''' || || || 5 || '''12''' || 2 || || || || || 2 || || || || 4 || 1 || || || || || || 5 || || 2 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 83 || || || 8 || || 5 || || || || || 8 || || || 2 || 7 || 3 || || || || 1 || || || || || || 10 || 4 || || || 4 || 5 || || || 4 || 4 || || || || 6 || 5 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 230 || 5 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || 3 || 8 || 1 || || 10 || 7 || 6 || 10 || 6 || 7 || 5 || || 3 || '''12''' || || 6 || 6 || 10 || 2 || 5 || 8 || 7 || || 8 || 10 || 6 || || 10 || 6 || 3 || 7 || || 10 || 6 || 8 || 4 || 10 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || 2 || || || || 6 || || || || || 3 || || || || || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || || 3 || 1 || || 4 || || || || || || || || || || 2 || || 4 || || 8 || || || || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 132 || || 8 || 10 || 1 || || || || 7 || || 4 || 3 || || 3 || || 8 || || || 2 || || || '''12''' || 7 || 7 || 1 || || 10 || || 2 || '''12''' || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || || || 8 || 7 || 10 || || 7 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || '''12''' || 3 || 2 || '''12''' || 1 || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' || || 10 || 8 || 5 || '''12''' || 4 || || 3 || '''12''' || || || 8 || 8 || 3 || 6 || 8 || 5 || 3 || 6 || 7 || 2 || 4 || 5 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || 1 || 2 || || 3 || 6 || 4 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 55 || 1 || || || || || || 1 || 4 || || || || || || 4 || || || 5 || || 10 || || || '''12''' || || || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 3 || || || 4 || || 8 || 1 || || || || || || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbia | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 160 || || 10 || || 8 || || '''12''' || 5 || || || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || 1 || 2 || 7 || 7 || || 6 || 7 || || 4 || '''12''' || 3 || 6 || || 8 || || 1 || || '''12''' || 2 || 5 || || 10 || 6 || 1 || || 4 || '''12''' || || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Krievija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 272 || || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || 4 || 6 || 3 || || '''12''' || 6 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || || 1 || 10 || 6 || 5 || 10 || 5 || 6 || 7 || '''12''' || 7 || 5 || 1 || 5 || 8 || 5 || || 8 || 7 || 10 || 6 || || '''12''' || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 182 || 7 || || 6 || || 8 || 2 || 7 || 2 || 7 || 6 || 1 || 4 || 7 || || 5 || 10 || || 5 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 1 || 8 || || 7 || || 6 || 4 || 2 || 3 || 7 || || 5 || 2 || '''12''' || 1 || '''12''' || 5 || 4 || 5 || || 5 || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Polija}} |- ! scope="row" | 7 | '''{{ESC|Krievija}}''' || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 2 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Somija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" rowspan="8" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Dānija}} |- | {{ESC|Latvia}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Vācija}} || {{ESC|Bulgārija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Malta}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2008]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2008. gads mūzikā|Eirovizija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[ga:Comórtas Amhránaíochta na hEoraifíse#Tíortha]] pk6sgdj5trin1yajitrdxj1gbow7d95 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 0 64859 4506257 4501510 2026-08-13T06:26:33Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4506257 wikitext text/x-wiki {{Coord|55|46||N|37|40||E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2009 logo.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2009|5|16|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2009|5|12|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2009|5|14|N}} |vadītājs (i) = [[Alsu]], [[Ivans Urgants]], [[Natālija Vodianova]], [[Andrejs Malahovs]] |koordinators = |režisors = Andrejs Boltenko |pārraidītājs = {{flaga|Krievija}} Pirmais kanāls |vieta = {{karogs|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]<br />[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]] |uzvarētājs = {{ESC|Norvēģija}} [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |balsošanas sistēma = 50/50. 50% katras valsts telebalsojums un 50% žūrijas balsojums. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 42 valstis<br />18 - pirmais pusfināls<br />19 - otrais pusfināls<br />25 - fināls |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Slovākija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |nulle punktu = {{ESC|Čehija}} |viesmākslinieki = [[Māsas Tolmačovas]]<br />Terem Quartet<br />"Kostroma"<br />[[Dima Bilans]] |map = ESC 2009 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #ff0000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2009. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2008]] |nākamais = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010 ►]] }} '''2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2009}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2009}}) bija 54. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[12. maijs|12.]], [[14. maijs|14.]] un [[16. maijs|16. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Krievija ieguva 2008. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Krievijā. Par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju pārliecinoši kļuva [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija Norvēģijas trešā uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1985}}. un {{escy|1995}}. gada konkursā). [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] pārstāvēja [[Intars Busulis]] ar dziesmu ''[[Probka]]'', tomēr otrajā pusfinālā tā ar 7 punktiem ieņēma pēdējo — 19. vietu un Latvija nekvalificējās lielajam finālam. Pēc desmit gadu pārtraukuma Eirovīzijas dziesmu konkursā atgriezās [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]], bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tajā nepiedalījās [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]]. Sanmarīno tas bija saistīts ar finansiālām grūtībām, bet Gruzija atsauca savu kandidatūru sakarā ar nevēlēšanos mainīt savas dziesmas ''We Don't Wanna Put In'' nosaukumu. == Norises vieta == Konkurss notika [[Krievija|Krievijā]], pateicoties [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursa]] uzvarētājām Dimam Bilanam, kurš ar dziesmu "[[Believe]]" ieguva visvairāk punktu. Pēc Krievijas uzvaras konkursā, [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Maskava|Maskavā]], ko arī apstiprināja konkursa organizētājs "Pirmais kanāls" un paziņoja, ka konkursa norises vieta būs olimpiskais iekštelpu stadions.<ref name="autogenerated3">[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1362 Moscow accepted as 2009 Host City! | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12162 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Putin: "Eurovision will be held in Moscow"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2008. gadā 13. septembrī šo informāciju apstiprināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU.<ref name="autogenerated3" /> Konkursa galvenais režisors noraidīja baumas par arēnas steidzīgu rekonstruckiju sakot, ka tas nav vajadzīgs priekš Eirovīzijas rīkošanas un ka arēna spēs uzņemt aptuveni 25 tūkstošus skatītāju.<ref name="autogenerated4">[http://www.esckaz.com/2008/ News Eurovision Serbia 2008 Новости Евровидения 2008 Сербия<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Formāts == Diskusijas par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa formātu notika 2008. gada jūnijā [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Uzstādījums bija tāds, ka turpmāk "lielais četrinieks" ([[Spānija]], [[Francija]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste]]), tāpat kā pārējās dalībvalstis, automātiski zaudēs iespēju piedalīties finālā un arī uz tām attieksies noteikumi par vietas izcīnīšanu finālam, bet beigās šis ierosinājums tika noraidīts un spēkā palika vecā sistēma, kurā "lielā četrinieka" valstis automātiski kvalificējas finālam.<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12281 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 'Big Four' final spots confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada 30. janvārī notika izloze, kurā tika paziņots, kuras valstis piedalīsies kurā no diviem pusfināliem. Turpinot iepriekšējā gada konkursā ieviesto sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo konkursu balsošanas rezultātus, visas valstis tika iedalītas sešās grupās. === Balsošana === Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad bieži tiek novērota "kaimiņu būšana" balsojumā, kad kaimiņvalstis balso viena par otru, EBU nolēma mainīt šo sistēmu 2009. gada dziesmu konkursā. Tika izsūtīts pieprasījums iesniegt idejas šīs sistēmas uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12232 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Exclusive: A new voting procedure for Eurovision?)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/668SQDBQ7?url=http://esctoday.com/news/read/12232 |archivedate={{dat|2012|03|13||bez}} }}</ref> [[Polija]]s televīzijas pārstāvji ierosināja ieviest žūriju balsošanu, tādu pašu, kāda tika izmantota 2008. gada Eirovīzijas deju konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12275 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Poland: TVP proposes international jury for Eurovision)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913151741/http://esctoday.com/news/read/12275 |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> Šis ierosinājums tika ņemts vērā un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas kārtība būs sekojoša. 50% no katras valsts kopējā balsojuma būs telebalsojuma rezultāti, bet otri 50% sastādīs katras valsts žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12655 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 |3= |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 |archivedate={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12655 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 }}</ref> Abu pusfinālu balsošanas kārtība paliks iepriekšējā, kad 9 valstis no katra pusfināla tiks izvēlētas telebalsojumā, bet desmito valsti izvēlēsies žūrija.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1363 Televoting/jury mix in 2009 Final voting | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12282 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 2009: The juries are back in the final!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Starptautiskas žūrijas piedalīšanās balsošanā tika pārtraukta kopš 1997. gada bet pilnībā visas valstis pārgāja tikai uz telebalsojumu [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Iespējamās dalībvalstis == [[Attēls:ESC 2009 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]] 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis, ieskaitot [[Slovākija|Slovākiju]], kura atgriezīsies Eirovīzijā pēc 11 gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12318 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Slovakia returns to Eurovision in 2009)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925114921/http://esctoday.com/news/read/12318 |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}</ref> [[Gruzija]] paziņoja, ka nepiedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā, tādā veidā protestējot pret [[Krievija]]s iebrukumu [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]],<ref name="autogenerated4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=GEORGIA - GPB officially withdraws from Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 }}</ref> bet iedvesmojoties no uzvaras 2008. gada Bērnu Eirovīzijā un no tā, ka Krievija Gruzijai piešķīra 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, Gruzija nolēma tomēr neboikotēt [[2009. gads|2009]]. gada dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=GEORGIA - GPB proudly changes decision and enters Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12749 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Georgia returns to the Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081220183938/http://www.esctoday.com/news/read/12749 }}</ref> Tika baumots arī par [[Sanmarīno]] un [[Monako]] nepiedalīšanos 2009. gada dziesmu konkursā un patiesi, šie jautājumi tika apspriesti, tomēr, kamēr Monako izlēma piedalīties, Sanmarīno izlēma nepiedalīties, pamatojoties uz smagu finansiālo situāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12654 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - San Marino not quitting after poor start<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081216041347/http://www.esctoday.com/news/read/12654 }}</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12736 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — San Marino leaves Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Latvija === {{Pamatraksts|Eirodziesma 2009}} 2008. gada 17. decembrī saistībā ar valdības lēmumu [[Latvijas Televīzija]]i samazināt valsts dotāciju par 2,4 miljoniem [[Lats|latu]], [[Eirovīzija]] bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr šis paziņojums nāca ar novēlošanos, jo tas tika paziņots trīs dienas pēc valstu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Tika paziņots, ka, dēļ finansējuma samazināšanas, [[Latvija]] nespēs samaksāt EBU dalības maksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |title=LATVIA - LTV withdrew or just cancelled the national selection?<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223152921/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }}</ref> Latvija paziņoja, ka ir informējusi EBU par savu lēmumu nepiedalīties 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12732 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia confirms withdrawal request<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081219102738/http://www.esctoday.com/news/read/12732 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |title=LATVIA - LTV confirms withdrawal from the 2009 Eurovision edition<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142230/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref> 2008. gada 20. decembrī [[LTV]] oficiāli paziņoja par atteikšanos piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā un par norunu, ka gan EBU, gan Pirmais kanāls neizvirzīs pret Latvijas pārstāvjiem nekādas sankcijas saistībā ar novēlotu izstāšanās paziņošanu. LTV arī paziņoja, par savu interesi piedalīties 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |title=LATVIA - LTV officially out and confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142340/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12758 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia Eurovision withdrawal accepted<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221123956/http://www.esctoday.com/news/read/12758 }}</ref> Tomēr 2009. gada 12. janvārī Latvija paziņoja, ka piedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12896 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Eurovision 2009: 43 countries for Moscow<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090120191828/http://www.esctoday.com/news/read/12896 }}</ref> Šis paziņojums 13. janvārī tika nopublicēts Latvijas Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124170033/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535 |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> 2009. gada 19. februārī šajā pašā mājaslapā tika publicēts oficiāls paziņojums, ka pateicoties diviem lieliem sponsoriem, [[Narvesen]] un [[Latvijas Krājbanka]]i, Latvija ir radusi līdzekļus lai piedalītos šajā dziesmu konkursā. Turklāt EBU Latvijai ir samazinājusi dalības maksu, kā labas gribas žestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090123181004/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537 |archivedate={{dat|2009|01|23||bez}} }}</ref> == Pusfinālistu sadalījums == 2009. gada 30. janvārī visas 37 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == Trīsdesmit septiņas valstis piedalījās 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfinālos. No katra pusfināla finālam kvalificējās 10 valstis — 9 skatītāju visaugstāk novērtētākās dziesmas un 1 žūrijas izvēlētā dziesma.<ref name="autogenerated1" /> === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2009. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrea Demiroviča]] | ''Just Get Out Of My Life'' | "Vienkārši pazūdi no manas dzīves" | align="center" | 11. | align="center" | 44 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu,<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] | ''[[Gipsy.cz]]'' | ''Aven Romale'' | "Aiziet, čigāni!" | align="center" | 18. | align="center" | 0 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Patriks Ušēns]] | ''Copycat'' | "Kopētais kaķis" | align="center" | 17. | align="center" | 1 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Pjotrs Jelfimovs]] | ''Eyes That Never Lie'' | "Acis, kas nekad nemelo" | align="center" | 13. | align="center" | 25 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 05 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 4. | align="center" | 105 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 5. | align="center" | 99 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]],<br />Angļu | [[Suzanna Georgi]] | ''La Teva Decisió (Get A Life)'' | "Tavs lēmums" | align="center" | 15. | align="center" | 8 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Lovebugs]]'' | ''The Highest Heights'' | "Augstākie augstumi" | align="center" | 14. | align="center" | 15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 2. | align="center" | 172 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 7. | align="center" | 75 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Krasimirs Avramovs]] | ''Illusion'' | "Ilūzija" | align="center" | 16. | align="center" | 7 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 1. | align="center" | 174 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | ''[[Next Time]]'' | ''Nešto Što Kje Ostane <small>(Нешто што ќе остане)</small>'' | "Kaut kas, kas paliek" | align="center" | 10. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 15 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 12. | align="center" | 42 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 8. | align="center" | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 6. | align="center" | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 3. | align="center" | 125 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika 2009. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 01 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Šineida Malvī]] un ''[[Black Daisy]]'' | ''Et Cetera'' | "Un tā tālāk" | align="center" | 11. | align="center" | 52 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Latvija}} | [[Krievu valoda|Krievu]] | [[Intars Busulis]] | ''[[Probka]] <small>(Пробка)</small>'' | "Sastrēgums" | align="center" | 19. | align="center" | 7 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]] | ''Cipela'' | "Kurpe" | align="center" | 10. | align="center" | 60 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Lidija Kopaņja]] | ''I Don't Wanna Leave'' | "Es nevēlos aiziet" | align="center" | 12. | align="center" | 43 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 201 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Kristīna Metaksa]] | ''Firefly'' | "Jāņtārpiņš" | align="center" | 14. | align="center" | 32 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kamils Mikulčiks]] un [[Nela Pociskova]] | ''Leť tmou'' | "Lidot caur tumsu" | align="center" | 18. | align="center" | 8 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 8. | align="center" | 69 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[Quartissimo]]'' un [[Martina Majerle]] | ''Love Symphony'' | "Mīlestības simfonija" | align="center" | 16. | align="center" | 14 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | [[Zoli Ādoks]] | ''Dance With Me'' | "Dejo ar mani" | align="center" | 15. | align="center" | 16 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | "Vienmēr" | align="center" | 2. | align="center" | 180 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Sakis Ruvs]] | ''This Is Our Night'' | "Šī ir mūsu nakts" | align="center" | 4. | align="center" | 110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Krievu | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 9. | align="center" | 66 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 15 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 5. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 7. | align="center" | 73 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 6. | align="center" | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 3. | align="center" | 115 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[De Toppers]]'' | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2009. gada 16. maijā. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "Lielā četrinieka" valstis un [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Krievija]].<ref name="autogenerated1" /> {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 16. | align="center" | 53 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Patrīcija Kāsa]] | ''Et S'il Fallait Le Faire'' | "Un ja tas būtu jāizdara" | align="center" | 8. | align="center" | 107 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | Franču,<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 21. | align="center" | 33 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 18. | align="center" | 45 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 15. | align="center" | 57 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 2. | align="center" | 218 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sakis Ruvs]] | "This Is Our Night" | Šī ir mūsu nakts | align="center" | 7. | align="center" | 120 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 10. | align="center" | 92 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]],<br />Krievu | [[Anastasija Prikhodko]] | ''Mamo <small>(Мамо)</small>'' | "Māte" | align="center" | 11. | align="center" | 91 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | "Vienmēr" | align="center" | 3. | align="center" | 207 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 9. | align="center" | 106 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 14. | align="center" | 68 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 22. | align="center" | 31 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 6. | align="center" | 129 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 13. | align="center" | 74 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Alex Swings Oscar Sings!]]'' | ''Miss Kiss Kiss Bang'' | — | align="center" | 20. | align="center" | 35 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 4. | align="center" | 177 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 17. | align="center" | 48 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 20 | {{ESC|Norvēģija}}<ref>[http://www.bbc.co.uk/eurovision/news/05_may/160509_norway_wins.shtml BBC — Eurovision Song Contest 2010 2009 — News: Norway Wins<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 387 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 12. | align="center" | 76 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 19. | align="center" | 40 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Džeida Īvena]] | ''It's My Time'' | "Šis ir mans laiks" | align="center" | 5. | align="center" | 173 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 25. | align="center" | 22 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Soraya]]'' | ''La Noche Es Para Mi'' | "Nakts pieder man" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/13531 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Live: Draw of the running order<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" ! Nr.!! Valsts !! Nr. !! Valsts |- | 1 || {{ESC|Spānija}} || 22 || {{ESC|Grieķija}} |- | 2 || {{ESC|Beļģija}} || 23 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | 3 || {{ESC|Baltkrievija}} || 24 || {{ESC|Ukraina}} |- | 4 || {{ESC|Malta}} || 25 || {{ESC|Turcija}} |- | 5 || {{ESC|Vācija}} || 26 || {{ESC|Albānija}} |- | 6 || {{ESC|Čehija}} || 27 || {{ESC|Serbija}} |- | 7 || {{ESC|Zviedrija}} || 28 || {{ESC|Kipra}} |- | 8 || {{ESC|Islande}} || 29 || {{ESC|Polija}} |- | 9 || {{ESC|Francija}} || 30 || {{ESC|Nīderlande}} |- | 10 || {{ESC|Izraēla}} || 31 || {{ESC|Igaunija}} |- | 11 || {{ESC|Krievija}} || 32 || {{ESC|Horvātija}} |- | 12 || {{ESC|Latvija}} || 33 || {{ESC|Portugāle}} |- | 13 || {{ESC|Melnkalne}}|| 34 || {{ESC|Rumānija}} |- | 14 || {{ESC|Andora}} || 35 || {{ESC|Īrija}} |- | 15 || {{ESC|Somija}} || 36 || {{ESC|Dānija}} |- | 16 || {{ESC|Šveice}} || 37 || {{ESC|Moldova}} |- | 17 || {{ESC|Bulgārija}} || 38 || {{ESC|Slovēnija}} |- | 18 || {{ESC|Lietuva}} || 39 || {{ESC|Armēnija}} |- | 19 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || 40 || {{ESC|Ungārija}} |- | 20 || {{ESC|Maķedonija}} || 41 || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | 21 || {{ESC|Slovākija}} || 42 || {{ESC|Norvēģija}}<ref>Pēc programmas [[Norvēģija]]i bija plānots paziņot savu balsojumu kā 17., bet redzot, ka Norvēģija ir pārliecinošs līderis, tika nolemts šo balsojumu paziņot kā pēdējai valstij.</ref> |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="21" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |- ! rowspan="18" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Melnkalne}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:left; background:#efefef;" | | 0 || 0 || 3 || 0 || 5 || 1 || 2 || 5 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 1 || 6 || 10 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Čehija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || 0 | style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Beļģija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Baltkrievija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 2 || 1 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Zviedrija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''105''' || 0 || 6 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 7 || 4 || 4 || 7 || 0 || 10 || 3 || 4 || 10 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 |- |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Armēnija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''99''' || 4 || '''12''' || 10 || 10 || 5 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 1 || 10 || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || 1 || 0 || 0 || 1 || 10 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Andora}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Šveice}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Turcija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''172''' || 8 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 5 || '''12''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Izraēla}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''75''' || 5 || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || 8 || 5 || 3 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 6 || 1 || 3 || 6 || 0 || 4 || 0 || 5 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Bulgārija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Islande}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''174''' || 7 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Maķedonija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Rumānija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''67''' || 6 || 0 || 2 || 1 || 0 || 2 || 4 || 0 || 7 || 8 || 5 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 10 || 2 || 6 || 1 || 2 |- |- style="background:#eedc82;" | style="text-align:left; background:#eedc82;" | '''{{ESC|Somija}}''' | style="text-align:right; background:#eedc82;" | '''42''' || 3 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 1 || style="text-align:right; background:#eedc82;" | || 3 || 5 || 0 || 0 || 4 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Portugāle}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''70''' || 0 || 2 || 6 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 10 || 0 || 2 || 2 || 8 || 0 || 7 || 2 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 3 || 7 || 6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Malta}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''86''' || 1 || 7 || 8 || 8 || 4 || 3 || 6 || 3 || 0 || 5 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 5 || 3 || 10 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''125''' || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 8 || 6 || 0 || 8 || '''12''' || 3 || 7 || 3 || 10 || 5 || 8 || 7 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 3 |- | bgcolor="#efefef" colspan=23 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}} |} === Otrais pusfināls === {|class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="23"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |- style="background:#eedc82;" !rowspan="19" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#eedc82;" | {{ESC|Horvātija}} || style="text-align:right; background:#eedc82;" |'''33'''|| style="text-align:left; background:#eedc82;" | ||0||0||'''12'''||0||0||2||0||0||10||1||0||0||0||3||1||1||0||0||0||3||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Īrija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |52||1|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||5||3||3||4||0||0||10||2||0||0||0||7||2||7||0||4||3||1||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Latvija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"|7||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Serbija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |60||'''12'''||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||2||4||0||0||'''12'''||2||0||5||0||0||0||0||0||6||'''12'''||0||5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Polija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |43|| 0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||3||0||3||3||0||0||1||1||3||1||6||6||0||2||4||0||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''201'''||8||8||10||8||10|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||8||10||'''12'''||8||10||'''12'''||8||'''12'''||10||8||10||'''12'''||'''12'''||3||10||'''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Kipra}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |32|| 0||2||1||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||1||7||0||0||0||'''12'''||1||0||0||0||6||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovākija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |8|| 0||1||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||4||2||0||0||0||1||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Dānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''69'''||2||7||3||0||1||'''12'''||3||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||3||2||2||5||0||5||0||8||7||0||0||4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovēnija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |14||7||0||0||5||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||2||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| {{ESC|Ungārija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |16||0||0||0||0||0||0||0||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||8||0||0||0||3||0||0||0||0||0||3 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''180'''|| 6||6||8||6||'''12'''||6||10||'''12'''||8||5||'''12'''|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||7||10||'''12'''||0||'''12'''||10||8||10||'''12'''||7 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Grieķija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''110'''||3||0||4||10||2||1||'''12'''||5||2||4||6||4|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||6||'''12'''||4||5||10||6||4||6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Lietuva}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''66'''||0||'''12'''||0||0||4||7||1||0||5||0||0||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||0||5||7||0||2||5||1 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Moldova}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''106'''|| 5||5||2||7||5||10||7||7||0||3||5||7||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||0||8||2||4||7||8||8 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Albānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''73'''|| 10||0||0||0||6||5||0||4||6||7||4||5||10||0||5|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||3||0||1||5||2||0 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; NavajoWhite;" | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style="text-align:right; NavajoWhite;" |'''80'''|| 0||3||6||1||7||0||6||6||0||0||8||10||3||2||8||0|| style="text-align:left; NavajoWhite;" | ||3||0||0||7||10 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Igaunija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''115'''|| 4||4||'''12'''||4||8||8||5||8||4||1||7||3||4||8||7||0||7|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||8||6||2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Nīderlande}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |11||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||0||0||0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === Fināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="43" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|17px]] |- ! rowspan="25" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 8 || 0 || 7 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 6 || 10 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 2 || 1 || 3 || 0 || 1 || 4 || 3 || 1 || 0 || 1 || 7 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 5 || 3 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 6 || 4 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 7 || 6 || 0 || 6 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || 8 || 10 || 0 || 10 || 2 || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 4 || 5 || 3 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 2 || 6 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 8 || 5 || 5 || 2 || '''12''' || 8 || 0 || 1 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 0 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 4 || 0 || 5 || 0 || 7 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || 1 || 2 || 0 || 5 || 5 || 0 || 2 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 4 || 4 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 0 || 8 || 6 || 3 || 0 || 4 || 5 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 1 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 1 || 0 || 0 || 6 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 3 || 0 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 0 || 6 || 0 || 10 || 0 || 5 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 5 || 6 || 1 || 8 || 10 || 0 || 0 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 10 || 1 || 7 || 8 || 0 || '''12''' || 4 || 10 || 10 || 4 || 3 || 2 || 0 || 6 || 10 || 3 || 10 || 0 || 0 || 8 || 3 || 0 || 4 || 4 || 6 || 8 || 4 || 1 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 8 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 10 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 0 || 0 || 2 || 1 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 6 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || 10 || 0 || 0 || 7 || 6 || 0 || 10 || 5 || 0 || 8 || 4 || 0 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 10 || 0 || 8 || 3 || '''12''' || 0 || 6 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 8 || 5 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 1 || 7 || 6 || 0 || 8 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 1 || 3 || 6 || || || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 177 || 0 || 3 || '''12''' || 6 || 1 || 3 || 0 || 3 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 0 || 5 || 0 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 7 || 0 || 6 || '''12''' || 5 || 2 || 3 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 0 || 0 || 0 || 1 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | '''Norvēģija''' | style="text-align:right; background:#FFDEAD;" | '''387''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | || '''12''' || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 2 || 10 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 1 || 0 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 || 3 || 4 || 4 || 0 || 4 || 10 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 4 || 1 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 8 || 2 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 10 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 0 || 7 || 6 || 10 || 2 || 8 || 4 || 7 || 7 || 3 || 1 || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=45 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === 12 punkti === {| class="wikitable" border="1" style="width:100%;" |- ! N. !! Kam !! No |- | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| 16 | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| {{ESC|Norvēģija}} | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| [[Baltkrievija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Ungārija]], [[Islande]], [[Izraēla]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Nīderlande]], [[Polija]], [[Krievija]], [[Slovēnija]], [[Spānija]], [[Ukraina]], [[Zviedrija]] |- | 6 | {{ESC|Turcija}} | [[Azerbaidžāna]], [[Beļģija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]], [[Francija]], [[Šveice]], [[Apvienotā Karaliste]] |- |rowspan="3"| 3 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || [[Horvātija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]] |- | {{ESC|Grieķija}} || [[Albānija]], [[Bulgārija]], [[Kipra]] |- | {{ESC|Islande}} || [[Īrija]], [[Malta]], [[Norvēģija]] |- |rowspan="2"| 2 | {{ESC|Igaunija}} || [[Somija]], [[Slovākija]] |- | {{ESC|Moldova}} || [[Portugāle]], [[Rumānija]] |- |rowspan="7"| 1 | {{ESC|Armēnija}} || [[Čehija]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || [[Turcija]] |- | {{ESC|Horvātija}} || [[Bosnija un Hercegovina]] |- | {{ESC|Rumānija}} || [[Moldova]] |- | {{ESC|Krievija}} || [[Armēnija]] |- | {{ESC|Spānija}} || [[Andora]] |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || [[Grieķija]] |- |} == Apraide == ; '''{{ESC|Austrālija}}''': Lai gan [[Austrālija]] nav tiesīga piedalīties dziesmu konkursā, tomēr, tāpat kā citus gadus, tā demonstrēs dziesmu konkursu ''Special Broadcasting Service (SBS)'' televīzijas kanālā.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13271 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Australia: SBS will air all Eurovision finals<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401082903/http://www.esctoday.com/news/read/13271 }}</ref> Pirmais pusfināls tiks pārraidīts piektdienā, 2009. gada 15. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika (09:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). Otrais pusfināls tiks pārraidīts sestdienā, [[16. maijs|16. maijā]] pl. 19:30 pēc vietējā laika, bet fināls tiks pārraidīts svētdien, 2009. gada 17. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika.<ref name="autogenerated2" /> ; '''{{ESC|Austrija}}''': Ir apstiprināts, ka ''Österreichischer Rundfunk (ORF)'' pārraidīs 2009. gada dziesmu konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13606 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No complete live broadcast planned<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401151743/http://www.esctoday.com/news/read/13606 }}</ref> tomēr ORF pārraidīs tikai finālu un nepārraidīs abus pusfinālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12304 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No return to Eurovision in 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080920085139/http://www.esctoday.com/news/read/12304 }}</ref> ; '''{{flag|Pasaule}}''': [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa tiešraide visā pasaulē būs pieejama caur sekojošiem [[Eiropa]]s satelītkanāliem: {{columns |width=300px |col1= :* {{ESC|Albānija}} — TVSH :* {{ESC|Armēnija}} — ARMTV :* [[Attēls:Benelux.gif|23px]] [[Benilukss]] — BVN Benelux :* {{ESC|Grieķija}} — ERT World :* {{ESC|Latvija}} — [[LTV]] |col2= :* {{ESC|Maķedonija}} — MKTV Sat :* {{ESC|Polija}} — TVP Polonia :* {{ESC|Portugāle}} — RTP Internacional :* {{ESC|Rumānija}} — TVRi :* {{ESC|Serbija}} — RTS Sat |col3= :* {{ESC|Spānija}} — TVE Internacional :* {{ESC|Zviedrija}} — SVT World :* {{ESC|Turcija}} — TRT International :* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} — BHRT }} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2009]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20090218090140/http://eurovision.gen.tr/ Eurovision Fun CluP ESC] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2009. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[Kategorija:Maskava]] gwfqezdb0koouna1701mvq74vqkz21l 4506259 4506257 2026-08-13T06:29:51Z Lasks 38532 /* Otrais pusfināls */ 4506259 wikitext text/x-wiki {{Coord|55|46||N|37|40||E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2009 logo.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2009|5|16|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2009|5|12|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2009|5|14|N}} |vadītājs (i) = [[Alsu]], [[Ivans Urgants]], [[Natālija Vodianova]], [[Andrejs Malahovs]] |koordinators = |režisors = Andrejs Boltenko |pārraidītājs = {{flaga|Krievija}} Pirmais kanāls |vieta = {{karogs|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]<br />[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]] |uzvarētājs = {{ESC|Norvēģija}} [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |balsošanas sistēma = 50/50. 50% katras valsts telebalsojums un 50% žūrijas balsojums. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 42 valstis<br />18 - pirmais pusfināls<br />19 - otrais pusfināls<br />25 - fināls |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Slovākija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |nulle punktu = {{ESC|Čehija}} |viesmākslinieki = [[Māsas Tolmačovas]]<br />Terem Quartet<br />"Kostroma"<br />[[Dima Bilans]] |map = ESC 2009 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #ff0000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2009. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2008]] |nākamais = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010 ►]] }} '''2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2009}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2009}}) bija 54. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[12. maijs|12.]], [[14. maijs|14.]] un [[16. maijs|16. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Krievija ieguva 2008. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Krievijā. Par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju pārliecinoši kļuva [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija Norvēģijas trešā uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1985}}. un {{escy|1995}}. gada konkursā). [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] pārstāvēja [[Intars Busulis]] ar dziesmu ''[[Probka]]'', tomēr otrajā pusfinālā tā ar 7 punktiem ieņēma pēdējo — 19. vietu un Latvija nekvalificējās lielajam finālam. Pēc desmit gadu pārtraukuma Eirovīzijas dziesmu konkursā atgriezās [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]], bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tajā nepiedalījās [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]]. Sanmarīno tas bija saistīts ar finansiālām grūtībām, bet Gruzija atsauca savu kandidatūru sakarā ar nevēlēšanos mainīt savas dziesmas ''We Don't Wanna Put In'' nosaukumu. == Norises vieta == Konkurss notika [[Krievija|Krievijā]], pateicoties [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursa]] uzvarētājām Dimam Bilanam, kurš ar dziesmu "[[Believe]]" ieguva visvairāk punktu. Pēc Krievijas uzvaras konkursā, [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Maskava|Maskavā]], ko arī apstiprināja konkursa organizētājs "Pirmais kanāls" un paziņoja, ka konkursa norises vieta būs olimpiskais iekštelpu stadions.<ref name="autogenerated3">[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1362 Moscow accepted as 2009 Host City! | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12162 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Putin: "Eurovision will be held in Moscow"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2008. gadā 13. septembrī šo informāciju apstiprināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU.<ref name="autogenerated3" /> Konkursa galvenais režisors noraidīja baumas par arēnas steidzīgu rekonstruckiju sakot, ka tas nav vajadzīgs priekš Eirovīzijas rīkošanas un ka arēna spēs uzņemt aptuveni 25 tūkstošus skatītāju.<ref name="autogenerated4">[http://www.esckaz.com/2008/ News Eurovision Serbia 2008 Новости Евровидения 2008 Сербия<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Formāts == Diskusijas par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa formātu notika 2008. gada jūnijā [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Uzstādījums bija tāds, ka turpmāk "lielais četrinieks" ([[Spānija]], [[Francija]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste]]), tāpat kā pārējās dalībvalstis, automātiski zaudēs iespēju piedalīties finālā un arī uz tām attieksies noteikumi par vietas izcīnīšanu finālam, bet beigās šis ierosinājums tika noraidīts un spēkā palika vecā sistēma, kurā "lielā četrinieka" valstis automātiski kvalificējas finālam.<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12281 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 'Big Four' final spots confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada 30. janvārī notika izloze, kurā tika paziņots, kuras valstis piedalīsies kurā no diviem pusfināliem. Turpinot iepriekšējā gada konkursā ieviesto sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo konkursu balsošanas rezultātus, visas valstis tika iedalītas sešās grupās. === Balsošana === Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad bieži tiek novērota "kaimiņu būšana" balsojumā, kad kaimiņvalstis balso viena par otru, EBU nolēma mainīt šo sistēmu 2009. gada dziesmu konkursā. Tika izsūtīts pieprasījums iesniegt idejas šīs sistēmas uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12232 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Exclusive: A new voting procedure for Eurovision?)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/668SQDBQ7?url=http://esctoday.com/news/read/12232 |archivedate={{dat|2012|03|13||bez}} }}</ref> [[Polija]]s televīzijas pārstāvji ierosināja ieviest žūriju balsošanu, tādu pašu, kāda tika izmantota 2008. gada Eirovīzijas deju konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12275 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Poland: TVP proposes international jury for Eurovision)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913151741/http://esctoday.com/news/read/12275 |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> Šis ierosinājums tika ņemts vērā un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas kārtība būs sekojoša. 50% no katras valsts kopējā balsojuma būs telebalsojuma rezultāti, bet otri 50% sastādīs katras valsts žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12655 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 |3= |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 |archivedate={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12655 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 }}</ref> Abu pusfinālu balsošanas kārtība paliks iepriekšējā, kad 9 valstis no katra pusfināla tiks izvēlētas telebalsojumā, bet desmito valsti izvēlēsies žūrija.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1363 Televoting/jury mix in 2009 Final voting | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12282 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 2009: The juries are back in the final!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Starptautiskas žūrijas piedalīšanās balsošanā tika pārtraukta kopš 1997. gada bet pilnībā visas valstis pārgāja tikai uz telebalsojumu [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Iespējamās dalībvalstis == [[Attēls:ESC 2009 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]] 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis, ieskaitot [[Slovākija|Slovākiju]], kura atgriezīsies Eirovīzijā pēc 11 gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12318 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Slovakia returns to Eurovision in 2009)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925114921/http://esctoday.com/news/read/12318 |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}</ref> [[Gruzija]] paziņoja, ka nepiedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā, tādā veidā protestējot pret [[Krievija]]s iebrukumu [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]],<ref name="autogenerated4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=GEORGIA - GPB officially withdraws from Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 }}</ref> bet iedvesmojoties no uzvaras 2008. gada Bērnu Eirovīzijā un no tā, ka Krievija Gruzijai piešķīra 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, Gruzija nolēma tomēr neboikotēt [[2009. gads|2009]]. gada dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=GEORGIA - GPB proudly changes decision and enters Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12749 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Georgia returns to the Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081220183938/http://www.esctoday.com/news/read/12749 }}</ref> Tika baumots arī par [[Sanmarīno]] un [[Monako]] nepiedalīšanos 2009. gada dziesmu konkursā un patiesi, šie jautājumi tika apspriesti, tomēr, kamēr Monako izlēma piedalīties, Sanmarīno izlēma nepiedalīties, pamatojoties uz smagu finansiālo situāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12654 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - San Marino not quitting after poor start<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081216041347/http://www.esctoday.com/news/read/12654 }}</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12736 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — San Marino leaves Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Latvija === {{Pamatraksts|Eirodziesma 2009}} 2008. gada 17. decembrī saistībā ar valdības lēmumu [[Latvijas Televīzija]]i samazināt valsts dotāciju par 2,4 miljoniem [[Lats|latu]], [[Eirovīzija]] bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr šis paziņojums nāca ar novēlošanos, jo tas tika paziņots trīs dienas pēc valstu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Tika paziņots, ka, dēļ finansējuma samazināšanas, [[Latvija]] nespēs samaksāt EBU dalības maksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |title=LATVIA - LTV withdrew or just cancelled the national selection?<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223152921/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }}</ref> Latvija paziņoja, ka ir informējusi EBU par savu lēmumu nepiedalīties 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12732 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia confirms withdrawal request<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081219102738/http://www.esctoday.com/news/read/12732 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |title=LATVIA - LTV confirms withdrawal from the 2009 Eurovision edition<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142230/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref> 2008. gada 20. decembrī [[LTV]] oficiāli paziņoja par atteikšanos piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā un par norunu, ka gan EBU, gan Pirmais kanāls neizvirzīs pret Latvijas pārstāvjiem nekādas sankcijas saistībā ar novēlotu izstāšanās paziņošanu. LTV arī paziņoja, par savu interesi piedalīties 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |title=LATVIA - LTV officially out and confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142340/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12758 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia Eurovision withdrawal accepted<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221123956/http://www.esctoday.com/news/read/12758 }}</ref> Tomēr 2009. gada 12. janvārī Latvija paziņoja, ka piedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12896 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Eurovision 2009: 43 countries for Moscow<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090120191828/http://www.esctoday.com/news/read/12896 }}</ref> Šis paziņojums 13. janvārī tika nopublicēts Latvijas Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124170033/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535 |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> 2009. gada 19. februārī šajā pašā mājaslapā tika publicēts oficiāls paziņojums, ka pateicoties diviem lieliem sponsoriem, [[Narvesen]] un [[Latvijas Krājbanka]]i, Latvija ir radusi līdzekļus lai piedalītos šajā dziesmu konkursā. Turklāt EBU Latvijai ir samazinājusi dalības maksu, kā labas gribas žestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090123181004/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537 |archivedate={{dat|2009|01|23||bez}} }}</ref> == Pusfinālistu sadalījums == 2009. gada 30. janvārī visas 37 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == Trīsdesmit septiņas valstis piedalījās 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfinālos. No katra pusfināla finālam kvalificējās 10 valstis — 9 skatītāju visaugstāk novērtētākās dziesmas un 1 žūrijas izvēlētā dziesma.<ref name="autogenerated1" /> === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2009. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrea Demiroviča]] | ''Just Get Out Of My Life'' | "Vienkārši pazūdi no manas dzīves" | align="center" | 11. | align="center" | 44 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu,<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] | ''[[Gipsy.cz]]'' | ''Aven Romale'' | "Aiziet, čigāni!" | align="center" | 18. | align="center" | 0 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Patriks Ušēns]] | ''Copycat'' | "Kopētais kaķis" | align="center" | 17. | align="center" | 1 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Pjotrs Jelfimovs]] | ''Eyes That Never Lie'' | "Acis, kas nekad nemelo" | align="center" | 13. | align="center" | 25 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 05 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 4. | align="center" | 105 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 5. | align="center" | 99 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]],<br />Angļu | [[Suzanna Georgi]] | ''La Teva Decisió (Get A Life)'' | "Tavs lēmums" | align="center" | 15. | align="center" | 8 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Lovebugs]]'' | ''The Highest Heights'' | "Augstākie augstumi" | align="center" | 14. | align="center" | 15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 2. | align="center" | 172 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 7. | align="center" | 75 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Krasimirs Avramovs]] | ''Illusion'' | "Ilūzija" | align="center" | 16. | align="center" | 7 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 1. | align="center" | 174 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | ''[[Next Time]]'' | ''Nešto Što Kje Ostane <small>(Нешто што ќе остане)</small>'' | "Kaut kas, kas paliek" | align="center" | 10. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 15 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 12. | align="center" | 42 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 8. | align="center" | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 6. | align="center" | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 3. | align="center" | 125 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika 2009. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 01 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Šineida Malvī]] un ''[[Black Daisy]]'' | ''Et Cetera'' | "Un tā tālāk" | align="center" | 11. | align="center" | 52 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Latvija}} | [[Krievu valoda|Krievu]] | [[Intars Busulis]] | ''[[Probka]] <small>(Пробка)</small>'' | "Sastrēgums" | align="center" | 19. | align="center" | 7 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]] | ''Cipela'' | "Kurpe" | align="center" | 10. | align="center" | 60 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Lidija Kopaņja]] | ''I Don't Wanna Leave'' | "Es nevēlos aiziet" | align="center" | 12. | align="center" | 43 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 201 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Kristīna Metaksa]] | ''Firefly'' | "Jāņtārpiņš" | align="center" | 14. | align="center" | 32 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kamils Mikulčiks]] un [[Nela Pociskova]] | ''Leť tmou'' | "Lidot caur tumsu" | align="center" | 18. | align="center" | 8 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 8. | align="center" | 69 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[Quartissimo]]'' un [[Martina Majerle]] | ''Love Symphony'' | "Mīlestības simfonija" | align="center" | 16. | align="center" | 14 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | [[Zoli Ādoks]] | ''Dance With Me'' | "Dejo ar mani" | align="center" | 15. | align="center" | 16 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | "Vienmēr" | align="center" | 2. | align="center" | 180 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Sakis Ruvs]] | ''This Is Our Night'' | "Šī ir mūsu nakts" | align="center" | 4. | align="center" | 110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Krievu | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 9. | align="center" | 66 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 15 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 5. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 7. | align="center" | 73 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 6. | align="center" | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 3. | align="center" | 115 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[De Toppers]]'' | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2009. gada 16. maijā. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "Lielā četrinieka" valstis un [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Krievija]].<ref name="autogenerated1" /> {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 16. | align="center" | 53 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Patrīcija Kāsa]] | ''Et S'il Fallait Le Faire'' | "Un ja tas būtu jāizdara" | align="center" | 8. | align="center" | 107 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | Franču,<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 21. | align="center" | 33 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 18. | align="center" | 45 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 15. | align="center" | 57 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 2. | align="center" | 218 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sakis Ruvs]] | "This Is Our Night" | Šī ir mūsu nakts | align="center" | 7. | align="center" | 120 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 10. | align="center" | 92 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]],<br />Krievu | [[Anastasija Prikhodko]] | ''Mamo <small>(Мамо)</small>'' | "Māte" | align="center" | 11. | align="center" | 91 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | "Vienmēr" | align="center" | 3. | align="center" | 207 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 9. | align="center" | 106 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 14. | align="center" | 68 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 22. | align="center" | 31 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 6. | align="center" | 129 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 13. | align="center" | 74 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Alex Swings Oscar Sings!]]'' | ''Miss Kiss Kiss Bang'' | — | align="center" | 20. | align="center" | 35 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 4. | align="center" | 177 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 17. | align="center" | 48 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 20 | {{ESC|Norvēģija}}<ref>[http://www.bbc.co.uk/eurovision/news/05_may/160509_norway_wins.shtml BBC — Eurovision Song Contest 2010 2009 — News: Norway Wins<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 387 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 12. | align="center" | 76 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 19. | align="center" | 40 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Džeida Īvena]] | ''It's My Time'' | "Šis ir mans laiks" | align="center" | 5. | align="center" | 173 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 25. | align="center" | 22 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Soraya]]'' | ''La Noche Es Para Mi'' | "Nakts pieder man" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/13531 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Live: Draw of the running order<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" ! Nr.!! Valsts !! Nr. !! Valsts |- | 1 || {{ESC|Spānija}} || 22 || {{ESC|Grieķija}} |- | 2 || {{ESC|Beļģija}} || 23 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | 3 || {{ESC|Baltkrievija}} || 24 || {{ESC|Ukraina}} |- | 4 || {{ESC|Malta}} || 25 || {{ESC|Turcija}} |- | 5 || {{ESC|Vācija}} || 26 || {{ESC|Albānija}} |- | 6 || {{ESC|Čehija}} || 27 || {{ESC|Serbija}} |- | 7 || {{ESC|Zviedrija}} || 28 || {{ESC|Kipra}} |- | 8 || {{ESC|Islande}} || 29 || {{ESC|Polija}} |- | 9 || {{ESC|Francija}} || 30 || {{ESC|Nīderlande}} |- | 10 || {{ESC|Izraēla}} || 31 || {{ESC|Igaunija}} |- | 11 || {{ESC|Krievija}} || 32 || {{ESC|Horvātija}} |- | 12 || {{ESC|Latvija}} || 33 || {{ESC|Portugāle}} |- | 13 || {{ESC|Melnkalne}}|| 34 || {{ESC|Rumānija}} |- | 14 || {{ESC|Andora}} || 35 || {{ESC|Īrija}} |- | 15 || {{ESC|Somija}} || 36 || {{ESC|Dānija}} |- | 16 || {{ESC|Šveice}} || 37 || {{ESC|Moldova}} |- | 17 || {{ESC|Bulgārija}} || 38 || {{ESC|Slovēnija}} |- | 18 || {{ESC|Lietuva}} || 39 || {{ESC|Armēnija}} |- | 19 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || 40 || {{ESC|Ungārija}} |- | 20 || {{ESC|Maķedonija}} || 41 || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | 21 || {{ESC|Slovākija}} || 42 || {{ESC|Norvēģija}}<ref>Pēc programmas [[Norvēģija]]i bija plānots paziņot savu balsojumu kā 17., bet redzot, ka Norvēģija ir pārliecinošs līderis, tika nolemts šo balsojumu paziņot kā pēdējai valstij.</ref> |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="21" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |- ! rowspan="18" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Melnkalne}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:left; background:#efefef;" | | 0 || 0 || 3 || 0 || 5 || 1 || 2 || 5 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 1 || 6 || 10 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Čehija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || 0 | style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Beļģija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Baltkrievija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 2 || 1 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Zviedrija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''105''' || 0 || 6 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 7 || 4 || 4 || 7 || 0 || 10 || 3 || 4 || 10 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 |- |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Armēnija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''99''' || 4 || '''12''' || 10 || 10 || 5 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 1 || 10 || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || 1 || 0 || 0 || 1 || 10 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Andora}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Šveice}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Turcija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''172''' || 8 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 5 || '''12''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Izraēla}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''75''' || 5 || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || 8 || 5 || 3 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 6 || 1 || 3 || 6 || 0 || 4 || 0 || 5 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Bulgārija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Islande}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''174''' || 7 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Maķedonija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Rumānija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''67''' || 6 || 0 || 2 || 1 || 0 || 2 || 4 || 0 || 7 || 8 || 5 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 10 || 2 || 6 || 1 || 2 |- |- style="background:#eedc82;" | style="text-align:left; background:#eedc82;" | '''{{ESC|Somija}}''' | style="text-align:right; background:#eedc82;" | '''42''' || 3 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 1 || style="text-align:right; background:#eedc82;" | || 3 || 5 || 0 || 0 || 4 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Portugāle}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''70''' || 0 || 2 || 6 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 10 || 0 || 2 || 2 || 8 || 0 || 7 || 2 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 3 || 7 || 6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Malta}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''86''' || 1 || 7 || 8 || 8 || 4 || 3 || 6 || 3 || 0 || 5 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 5 || 3 || 10 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''125''' || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 8 || 6 || 0 || 8 || '''12''' || 3 || 7 || 3 || 10 || 5 || 8 || 7 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 3 |- | bgcolor="#efefef" colspan=23 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}} |} === Otrais pusfināls === {|class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="23"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |- style="background:#eedc82;" !rowspan="19" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#eedc82;" | {{ESC|Horvātija}} || style="text-align:right; background:#eedc82;" |'''33'''|| style="text-align:left; background:#eedc82;" | ||0||0||'''12'''||0||0||2||0||0||10||1||0||0||0||3||1||1||0||0||0||3||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Īrija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |52||1|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||5||3||3||4||0||0||10||2||0||0||0||7||2||7||0||4||3||1||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Latvija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"|7||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Serbija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |60||'''12'''||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||2||4||0||0||'''12'''||2||0||5||0||0||0||0||0||6||'''12'''||0||5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Polija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |43|| 0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||3||0||3||3||0||0||1||1||3||1||6||6||0||2||4||0||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''201'''||8||8||10||8||10|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||8||10||'''12'''||8||10||'''12'''||8||'''12'''||10||8||10||'''12'''||'''12'''||3||10||'''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Kipra}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |32|| 0||2||1||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||1||7||0||0||0||'''12'''||1||0||0||0||6||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovākija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |8|| 0||1||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||4||2||0||0||0||1||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Dānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''69'''||2||7||3||0||1||'''12'''||3||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||3||2||2||5||0||5||0||8||7||0||0||4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovēnija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |14||7||0||0||5||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||2||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| {{ESC|Ungārija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |16||0||0||0||0||0||0||0||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||8||0||0||0||3||0||0||0||0||0||3 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''180'''|| 6||6||8||6||'''12'''||6||10||'''12'''||8||5||'''12'''|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||7||10||'''12'''||0||'''12'''||10||8||10||'''12'''||7 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Grieķija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''110'''||3||0||4||10||2||1||'''12'''||5||2||4||6||4|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||6||'''12'''||4||5||10||6||4||6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Lietuva}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''66'''||0||'''12'''||0||0||4||7||1||0||5||0||0||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||0||5||7||0||2||5||1 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Moldova}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''106'''|| 5||5||2||7||5||10||7||7||0||3||5||7||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||0||8||2||4||7||8||8 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Albānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''73'''|| 10||0||0||0||6||5||0||4||6||7||4||5||10||0||5|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||3||0||1||5||2||0 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; NavajoWhite;" | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style="text-align:right; NavajoWhite;" |'''80'''|| 0||3||6||1||7||0||6||6||0||0||8||10||3||2||8||0|| style="text-align:left; NavajoWhite;" | ||3||0||0||7||10 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Igaunija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''115'''|| 4||4||'''12'''||4||8||8||5||8||4||1||7||3||4||8||7||0||7|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||8||6||2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Nīderlande}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |11||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||0||0||0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- |- ! scope="row" rowspan="2" | 6 | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |} === Fināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="43" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|17px]] |- ! rowspan="25" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 8 || 0 || 7 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 6 || 10 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 2 || 1 || 3 || 0 || 1 || 4 || 3 || 1 || 0 || 1 || 7 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 5 || 3 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 6 || 4 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 7 || 6 || 0 || 6 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || 8 || 10 || 0 || 10 || 2 || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 4 || 5 || 3 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 2 || 6 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 8 || 5 || 5 || 2 || '''12''' || 8 || 0 || 1 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 0 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 4 || 0 || 5 || 0 || 7 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || 1 || 2 || 0 || 5 || 5 || 0 || 2 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 4 || 4 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 0 || 8 || 6 || 3 || 0 || 4 || 5 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 1 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 1 || 0 || 0 || 6 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 3 || 0 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 0 || 6 || 0 || 10 || 0 || 5 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 5 || 6 || 1 || 8 || 10 || 0 || 0 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 10 || 1 || 7 || 8 || 0 || '''12''' || 4 || 10 || 10 || 4 || 3 || 2 || 0 || 6 || 10 || 3 || 10 || 0 || 0 || 8 || 3 || 0 || 4 || 4 || 6 || 8 || 4 || 1 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 8 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 10 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 0 || 0 || 2 || 1 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 6 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || 10 || 0 || 0 || 7 || 6 || 0 || 10 || 5 || 0 || 8 || 4 || 0 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 10 || 0 || 8 || 3 || '''12''' || 0 || 6 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 8 || 5 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 1 || 7 || 6 || 0 || 8 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 1 || 3 || 6 || || || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 177 || 0 || 3 || '''12''' || 6 || 1 || 3 || 0 || 3 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 0 || 5 || 0 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 7 || 0 || 6 || '''12''' || 5 || 2 || 3 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 0 || 0 || 0 || 1 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | '''Norvēģija''' | style="text-align:right; background:#FFDEAD;" | '''387''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | || '''12''' || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 2 || 10 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 1 || 0 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 || 3 || 4 || 4 || 0 || 4 || 10 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 4 || 1 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 8 || 2 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 10 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 0 || 7 || 6 || 10 || 2 || 8 || 4 || 7 || 7 || 3 || 1 || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=45 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === 12 punkti === {| class="wikitable" border="1" style="width:100%;" |- ! N. !! Kam !! No |- | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| 16 | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| {{ESC|Norvēģija}} | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| [[Baltkrievija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Ungārija]], [[Islande]], [[Izraēla]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Nīderlande]], [[Polija]], [[Krievija]], [[Slovēnija]], [[Spānija]], [[Ukraina]], [[Zviedrija]] |- | 6 | {{ESC|Turcija}} | [[Azerbaidžāna]], [[Beļģija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]], [[Francija]], [[Šveice]], [[Apvienotā Karaliste]] |- |rowspan="3"| 3 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || [[Horvātija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]] |- | {{ESC|Grieķija}} || [[Albānija]], [[Bulgārija]], [[Kipra]] |- | {{ESC|Islande}} || [[Īrija]], [[Malta]], [[Norvēģija]] |- |rowspan="2"| 2 | {{ESC|Igaunija}} || [[Somija]], [[Slovākija]] |- | {{ESC|Moldova}} || [[Portugāle]], [[Rumānija]] |- |rowspan="7"| 1 | {{ESC|Armēnija}} || [[Čehija]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || [[Turcija]] |- | {{ESC|Horvātija}} || [[Bosnija un Hercegovina]] |- | {{ESC|Rumānija}} || [[Moldova]] |- | {{ESC|Krievija}} || [[Armēnija]] |- | {{ESC|Spānija}} || [[Andora]] |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || [[Grieķija]] |- |} == Apraide == ; '''{{ESC|Austrālija}}''': Lai gan [[Austrālija]] nav tiesīga piedalīties dziesmu konkursā, tomēr, tāpat kā citus gadus, tā demonstrēs dziesmu konkursu ''Special Broadcasting Service (SBS)'' televīzijas kanālā.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13271 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Australia: SBS will air all Eurovision finals<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401082903/http://www.esctoday.com/news/read/13271 }}</ref> Pirmais pusfināls tiks pārraidīts piektdienā, 2009. gada 15. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika (09:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). Otrais pusfināls tiks pārraidīts sestdienā, [[16. maijs|16. maijā]] pl. 19:30 pēc vietējā laika, bet fināls tiks pārraidīts svētdien, 2009. gada 17. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika.<ref name="autogenerated2" /> ; '''{{ESC|Austrija}}''': Ir apstiprināts, ka ''Österreichischer Rundfunk (ORF)'' pārraidīs 2009. gada dziesmu konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13606 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No complete live broadcast planned<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401151743/http://www.esctoday.com/news/read/13606 }}</ref> tomēr ORF pārraidīs tikai finālu un nepārraidīs abus pusfinālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12304 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No return to Eurovision in 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080920085139/http://www.esctoday.com/news/read/12304 }}</ref> ; '''{{flag|Pasaule}}''': [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa tiešraide visā pasaulē būs pieejama caur sekojošiem [[Eiropa]]s satelītkanāliem: {{columns |width=300px |col1= :* {{ESC|Albānija}} — TVSH :* {{ESC|Armēnija}} — ARMTV :* [[Attēls:Benelux.gif|23px]] [[Benilukss]] — BVN Benelux :* {{ESC|Grieķija}} — ERT World :* {{ESC|Latvija}} — [[LTV]] |col2= :* {{ESC|Maķedonija}} — MKTV Sat :* {{ESC|Polija}} — TVP Polonia :* {{ESC|Portugāle}} — RTP Internacional :* {{ESC|Rumānija}} — TVRi :* {{ESC|Serbija}} — RTS Sat |col3= :* {{ESC|Spānija}} — TVE Internacional :* {{ESC|Zviedrija}} — SVT World :* {{ESC|Turcija}} — TRT International :* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} — BHRT }} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2009]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20090218090140/http://eurovision.gen.tr/ Eurovision Fun CluP ESC] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2009. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[Kategorija:Maskava]] 00c1vyt5vjjnpvgabreq9ezt3b8h8jy 4506260 4506259 2026-08-13T06:30:07Z Lasks 38532 /* 12 punkti */ 4506260 wikitext text/x-wiki {{Coord|55|46||N|37|40||E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2009 logo.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2009|5|16|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2009|5|12|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2009|5|14|N}} |vadītājs (i) = [[Alsu]], [[Ivans Urgants]], [[Natālija Vodianova]], [[Andrejs Malahovs]] |koordinators = |režisors = Andrejs Boltenko |pārraidītājs = {{flaga|Krievija}} Pirmais kanāls |vieta = {{karogs|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]<br />[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]] |uzvarētājs = {{ESC|Norvēģija}} [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |balsošanas sistēma = 50/50. 50% katras valsts telebalsojums un 50% žūrijas balsojums. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 42 valstis<br />18 - pirmais pusfināls<br />19 - otrais pusfināls<br />25 - fināls |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Slovākija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |nulle punktu = {{ESC|Čehija}} |viesmākslinieki = [[Māsas Tolmačovas]]<br />Terem Quartet<br />"Kostroma"<br />[[Dima Bilans]] |map = ESC 2009 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #ff0000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2009. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2008]] |nākamais = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010 ►]] }} '''2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2009}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2009}}) bija 54. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[12. maijs|12.]], [[14. maijs|14.]] un [[16. maijs|16. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Krievija ieguva 2008. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Krievijā. Par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju pārliecinoši kļuva [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija Norvēģijas trešā uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1985}}. un {{escy|1995}}. gada konkursā). [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] pārstāvēja [[Intars Busulis]] ar dziesmu ''[[Probka]]'', tomēr otrajā pusfinālā tā ar 7 punktiem ieņēma pēdējo — 19. vietu un Latvija nekvalificējās lielajam finālam. Pēc desmit gadu pārtraukuma Eirovīzijas dziesmu konkursā atgriezās [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]], bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tajā nepiedalījās [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]]. Sanmarīno tas bija saistīts ar finansiālām grūtībām, bet Gruzija atsauca savu kandidatūru sakarā ar nevēlēšanos mainīt savas dziesmas ''We Don't Wanna Put In'' nosaukumu. == Norises vieta == Konkurss notika [[Krievija|Krievijā]], pateicoties [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursa]] uzvarētājām Dimam Bilanam, kurš ar dziesmu "[[Believe]]" ieguva visvairāk punktu. Pēc Krievijas uzvaras konkursā, [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Maskava|Maskavā]], ko arī apstiprināja konkursa organizētājs "Pirmais kanāls" un paziņoja, ka konkursa norises vieta būs olimpiskais iekštelpu stadions.<ref name="autogenerated3">[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1362 Moscow accepted as 2009 Host City! | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12162 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Putin: "Eurovision will be held in Moscow"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2008. gadā 13. septembrī šo informāciju apstiprināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU.<ref name="autogenerated3" /> Konkursa galvenais režisors noraidīja baumas par arēnas steidzīgu rekonstruckiju sakot, ka tas nav vajadzīgs priekš Eirovīzijas rīkošanas un ka arēna spēs uzņemt aptuveni 25 tūkstošus skatītāju.<ref name="autogenerated4">[http://www.esckaz.com/2008/ News Eurovision Serbia 2008 Новости Евровидения 2008 Сербия<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Formāts == Diskusijas par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa formātu notika 2008. gada jūnijā [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Uzstādījums bija tāds, ka turpmāk "lielais četrinieks" ([[Spānija]], [[Francija]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste]]), tāpat kā pārējās dalībvalstis, automātiski zaudēs iespēju piedalīties finālā un arī uz tām attieksies noteikumi par vietas izcīnīšanu finālam, bet beigās šis ierosinājums tika noraidīts un spēkā palika vecā sistēma, kurā "lielā četrinieka" valstis automātiski kvalificējas finālam.<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12281 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 'Big Four' final spots confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada 30. janvārī notika izloze, kurā tika paziņots, kuras valstis piedalīsies kurā no diviem pusfināliem. Turpinot iepriekšējā gada konkursā ieviesto sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo konkursu balsošanas rezultātus, visas valstis tika iedalītas sešās grupās. === Balsošana === Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad bieži tiek novērota "kaimiņu būšana" balsojumā, kad kaimiņvalstis balso viena par otru, EBU nolēma mainīt šo sistēmu 2009. gada dziesmu konkursā. Tika izsūtīts pieprasījums iesniegt idejas šīs sistēmas uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12232 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Exclusive: A new voting procedure for Eurovision?)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/668SQDBQ7?url=http://esctoday.com/news/read/12232 |archivedate={{dat|2012|03|13||bez}} }}</ref> [[Polija]]s televīzijas pārstāvji ierosināja ieviest žūriju balsošanu, tādu pašu, kāda tika izmantota 2008. gada Eirovīzijas deju konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12275 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Poland: TVP proposes international jury for Eurovision)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913151741/http://esctoday.com/news/read/12275 |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> Šis ierosinājums tika ņemts vērā un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas kārtība būs sekojoša. 50% no katras valsts kopējā balsojuma būs telebalsojuma rezultāti, bet otri 50% sastādīs katras valsts žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12655 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 |3= |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 |archivedate={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12655 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 }}</ref> Abu pusfinālu balsošanas kārtība paliks iepriekšējā, kad 9 valstis no katra pusfināla tiks izvēlētas telebalsojumā, bet desmito valsti izvēlēsies žūrija.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1363 Televoting/jury mix in 2009 Final voting | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12282 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 2009: The juries are back in the final!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Starptautiskas žūrijas piedalīšanās balsošanā tika pārtraukta kopš 1997. gada bet pilnībā visas valstis pārgāja tikai uz telebalsojumu [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Iespējamās dalībvalstis == [[Attēls:ESC 2009 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]] 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis, ieskaitot [[Slovākija|Slovākiju]], kura atgriezīsies Eirovīzijā pēc 11 gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12318 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Slovakia returns to Eurovision in 2009)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925114921/http://esctoday.com/news/read/12318 |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}</ref> [[Gruzija]] paziņoja, ka nepiedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā, tādā veidā protestējot pret [[Krievija]]s iebrukumu [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]],<ref name="autogenerated4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=GEORGIA - GPB officially withdraws from Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 }}</ref> bet iedvesmojoties no uzvaras 2008. gada Bērnu Eirovīzijā un no tā, ka Krievija Gruzijai piešķīra 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, Gruzija nolēma tomēr neboikotēt [[2009. gads|2009]]. gada dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=GEORGIA - GPB proudly changes decision and enters Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12749 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Georgia returns to the Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081220183938/http://www.esctoday.com/news/read/12749 }}</ref> Tika baumots arī par [[Sanmarīno]] un [[Monako]] nepiedalīšanos 2009. gada dziesmu konkursā un patiesi, šie jautājumi tika apspriesti, tomēr, kamēr Monako izlēma piedalīties, Sanmarīno izlēma nepiedalīties, pamatojoties uz smagu finansiālo situāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12654 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - San Marino not quitting after poor start<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081216041347/http://www.esctoday.com/news/read/12654 }}</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12736 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — San Marino leaves Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Latvija === {{Pamatraksts|Eirodziesma 2009}} 2008. gada 17. decembrī saistībā ar valdības lēmumu [[Latvijas Televīzija]]i samazināt valsts dotāciju par 2,4 miljoniem [[Lats|latu]], [[Eirovīzija]] bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr šis paziņojums nāca ar novēlošanos, jo tas tika paziņots trīs dienas pēc valstu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Tika paziņots, ka, dēļ finansējuma samazināšanas, [[Latvija]] nespēs samaksāt EBU dalības maksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |title=LATVIA - LTV withdrew or just cancelled the national selection?<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223152921/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }}</ref> Latvija paziņoja, ka ir informējusi EBU par savu lēmumu nepiedalīties 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12732 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia confirms withdrawal request<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081219102738/http://www.esctoday.com/news/read/12732 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |title=LATVIA - LTV confirms withdrawal from the 2009 Eurovision edition<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142230/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref> 2008. gada 20. decembrī [[LTV]] oficiāli paziņoja par atteikšanos piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā un par norunu, ka gan EBU, gan Pirmais kanāls neizvirzīs pret Latvijas pārstāvjiem nekādas sankcijas saistībā ar novēlotu izstāšanās paziņošanu. LTV arī paziņoja, par savu interesi piedalīties 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |title=LATVIA - LTV officially out and confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142340/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12758 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia Eurovision withdrawal accepted<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221123956/http://www.esctoday.com/news/read/12758 }}</ref> Tomēr 2009. gada 12. janvārī Latvija paziņoja, ka piedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12896 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Eurovision 2009: 43 countries for Moscow<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090120191828/http://www.esctoday.com/news/read/12896 }}</ref> Šis paziņojums 13. janvārī tika nopublicēts Latvijas Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124170033/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535 |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> 2009. gada 19. februārī šajā pašā mājaslapā tika publicēts oficiāls paziņojums, ka pateicoties diviem lieliem sponsoriem, [[Narvesen]] un [[Latvijas Krājbanka]]i, Latvija ir radusi līdzekļus lai piedalītos šajā dziesmu konkursā. Turklāt EBU Latvijai ir samazinājusi dalības maksu, kā labas gribas žestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090123181004/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537 |archivedate={{dat|2009|01|23||bez}} }}</ref> == Pusfinālistu sadalījums == 2009. gada 30. janvārī visas 37 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == Trīsdesmit septiņas valstis piedalījās 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfinālos. No katra pusfināla finālam kvalificējās 10 valstis — 9 skatītāju visaugstāk novērtētākās dziesmas un 1 žūrijas izvēlētā dziesma.<ref name="autogenerated1" /> === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2009. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrea Demiroviča]] | ''Just Get Out Of My Life'' | "Vienkārši pazūdi no manas dzīves" | align="center" | 11. | align="center" | 44 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu,<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] | ''[[Gipsy.cz]]'' | ''Aven Romale'' | "Aiziet, čigāni!" | align="center" | 18. | align="center" | 0 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Patriks Ušēns]] | ''Copycat'' | "Kopētais kaķis" | align="center" | 17. | align="center" | 1 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Pjotrs Jelfimovs]] | ''Eyes That Never Lie'' | "Acis, kas nekad nemelo" | align="center" | 13. | align="center" | 25 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 05 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 4. | align="center" | 105 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 5. | align="center" | 99 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]],<br />Angļu | [[Suzanna Georgi]] | ''La Teva Decisió (Get A Life)'' | "Tavs lēmums" | align="center" | 15. | align="center" | 8 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Lovebugs]]'' | ''The Highest Heights'' | "Augstākie augstumi" | align="center" | 14. | align="center" | 15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 2. | align="center" | 172 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 7. | align="center" | 75 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Krasimirs Avramovs]] | ''Illusion'' | "Ilūzija" | align="center" | 16. | align="center" | 7 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 1. | align="center" | 174 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | ''[[Next Time]]'' | ''Nešto Što Kje Ostane <small>(Нешто што ќе остане)</small>'' | "Kaut kas, kas paliek" | align="center" | 10. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 15 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 12. | align="center" | 42 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 8. | align="center" | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 6. | align="center" | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 3. | align="center" | 125 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika 2009. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 01 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Šineida Malvī]] un ''[[Black Daisy]]'' | ''Et Cetera'' | "Un tā tālāk" | align="center" | 11. | align="center" | 52 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Latvija}} | [[Krievu valoda|Krievu]] | [[Intars Busulis]] | ''[[Probka]] <small>(Пробка)</small>'' | "Sastrēgums" | align="center" | 19. | align="center" | 7 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]] | ''Cipela'' | "Kurpe" | align="center" | 10. | align="center" | 60 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Lidija Kopaņja]] | ''I Don't Wanna Leave'' | "Es nevēlos aiziet" | align="center" | 12. | align="center" | 43 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 201 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Kristīna Metaksa]] | ''Firefly'' | "Jāņtārpiņš" | align="center" | 14. | align="center" | 32 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kamils Mikulčiks]] un [[Nela Pociskova]] | ''Leť tmou'' | "Lidot caur tumsu" | align="center" | 18. | align="center" | 8 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 8. | align="center" | 69 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[Quartissimo]]'' un [[Martina Majerle]] | ''Love Symphony'' | "Mīlestības simfonija" | align="center" | 16. | align="center" | 14 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | [[Zoli Ādoks]] | ''Dance With Me'' | "Dejo ar mani" | align="center" | 15. | align="center" | 16 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | "Vienmēr" | align="center" | 2. | align="center" | 180 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Sakis Ruvs]] | ''This Is Our Night'' | "Šī ir mūsu nakts" | align="center" | 4. | align="center" | 110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Krievu | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 9. | align="center" | 66 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 15 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 5. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 7. | align="center" | 73 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 6. | align="center" | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 3. | align="center" | 115 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[De Toppers]]'' | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2009. gada 16. maijā. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "Lielā četrinieka" valstis un [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Krievija]].<ref name="autogenerated1" /> {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 16. | align="center" | 53 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Patrīcija Kāsa]] | ''Et S'il Fallait Le Faire'' | "Un ja tas būtu jāizdara" | align="center" | 8. | align="center" | 107 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | Franču,<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 21. | align="center" | 33 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 18. | align="center" | 45 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 15. | align="center" | 57 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 2. | align="center" | 218 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sakis Ruvs]] | "This Is Our Night" | Šī ir mūsu nakts | align="center" | 7. | align="center" | 120 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 10. | align="center" | 92 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]],<br />Krievu | [[Anastasija Prikhodko]] | ''Mamo <small>(Мамо)</small>'' | "Māte" | align="center" | 11. | align="center" | 91 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | "Vienmēr" | align="center" | 3. | align="center" | 207 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 9. | align="center" | 106 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 14. | align="center" | 68 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 22. | align="center" | 31 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 6. | align="center" | 129 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 13. | align="center" | 74 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Alex Swings Oscar Sings!]]'' | ''Miss Kiss Kiss Bang'' | — | align="center" | 20. | align="center" | 35 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 4. | align="center" | 177 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 17. | align="center" | 48 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 20 | {{ESC|Norvēģija}}<ref>[http://www.bbc.co.uk/eurovision/news/05_may/160509_norway_wins.shtml BBC — Eurovision Song Contest 2010 2009 — News: Norway Wins<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 387 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 12. | align="center" | 76 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 19. | align="center" | 40 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Džeida Īvena]] | ''It's My Time'' | "Šis ir mans laiks" | align="center" | 5. | align="center" | 173 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 25. | align="center" | 22 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Soraya]]'' | ''La Noche Es Para Mi'' | "Nakts pieder man" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/13531 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Live: Draw of the running order<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" ! Nr.!! Valsts !! Nr. !! Valsts |- | 1 || {{ESC|Spānija}} || 22 || {{ESC|Grieķija}} |- | 2 || {{ESC|Beļģija}} || 23 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | 3 || {{ESC|Baltkrievija}} || 24 || {{ESC|Ukraina}} |- | 4 || {{ESC|Malta}} || 25 || {{ESC|Turcija}} |- | 5 || {{ESC|Vācija}} || 26 || {{ESC|Albānija}} |- | 6 || {{ESC|Čehija}} || 27 || {{ESC|Serbija}} |- | 7 || {{ESC|Zviedrija}} || 28 || {{ESC|Kipra}} |- | 8 || {{ESC|Islande}} || 29 || {{ESC|Polija}} |- | 9 || {{ESC|Francija}} || 30 || {{ESC|Nīderlande}} |- | 10 || {{ESC|Izraēla}} || 31 || {{ESC|Igaunija}} |- | 11 || {{ESC|Krievija}} || 32 || {{ESC|Horvātija}} |- | 12 || {{ESC|Latvija}} || 33 || {{ESC|Portugāle}} |- | 13 || {{ESC|Melnkalne}}|| 34 || {{ESC|Rumānija}} |- | 14 || {{ESC|Andora}} || 35 || {{ESC|Īrija}} |- | 15 || {{ESC|Somija}} || 36 || {{ESC|Dānija}} |- | 16 || {{ESC|Šveice}} || 37 || {{ESC|Moldova}} |- | 17 || {{ESC|Bulgārija}} || 38 || {{ESC|Slovēnija}} |- | 18 || {{ESC|Lietuva}} || 39 || {{ESC|Armēnija}} |- | 19 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || 40 || {{ESC|Ungārija}} |- | 20 || {{ESC|Maķedonija}} || 41 || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | 21 || {{ESC|Slovākija}} || 42 || {{ESC|Norvēģija}}<ref>Pēc programmas [[Norvēģija]]i bija plānots paziņot savu balsojumu kā 17., bet redzot, ka Norvēģija ir pārliecinošs līderis, tika nolemts šo balsojumu paziņot kā pēdējai valstij.</ref> |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="21" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |- ! rowspan="18" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Melnkalne}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:left; background:#efefef;" | | 0 || 0 || 3 || 0 || 5 || 1 || 2 || 5 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 1 || 6 || 10 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Čehija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || 0 | style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Beļģija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Baltkrievija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 2 || 1 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Zviedrija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''105''' || 0 || 6 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 7 || 4 || 4 || 7 || 0 || 10 || 3 || 4 || 10 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 |- |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Armēnija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''99''' || 4 || '''12''' || 10 || 10 || 5 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 1 || 10 || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || 1 || 0 || 0 || 1 || 10 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Andora}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Šveice}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Turcija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''172''' || 8 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 5 || '''12''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Izraēla}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''75''' || 5 || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || 8 || 5 || 3 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 6 || 1 || 3 || 6 || 0 || 4 || 0 || 5 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Bulgārija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Islande}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''174''' || 7 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Maķedonija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Rumānija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''67''' || 6 || 0 || 2 || 1 || 0 || 2 || 4 || 0 || 7 || 8 || 5 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 10 || 2 || 6 || 1 || 2 |- |- style="background:#eedc82;" | style="text-align:left; background:#eedc82;" | '''{{ESC|Somija}}''' | style="text-align:right; background:#eedc82;" | '''42''' || 3 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 1 || style="text-align:right; background:#eedc82;" | || 3 || 5 || 0 || 0 || 4 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Portugāle}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''70''' || 0 || 2 || 6 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 10 || 0 || 2 || 2 || 8 || 0 || 7 || 2 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 3 || 7 || 6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Malta}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''86''' || 1 || 7 || 8 || 8 || 4 || 3 || 6 || 3 || 0 || 5 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 5 || 3 || 10 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''125''' || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 8 || 6 || 0 || 8 || '''12''' || 3 || 7 || 3 || 10 || 5 || 8 || 7 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 3 |- | bgcolor="#efefef" colspan=23 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}} |} === Otrais pusfināls === {|class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="23"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |- style="background:#eedc82;" !rowspan="19" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#eedc82;" | {{ESC|Horvātija}} || style="text-align:right; background:#eedc82;" |'''33'''|| style="text-align:left; background:#eedc82;" | ||0||0||'''12'''||0||0||2||0||0||10||1||0||0||0||3||1||1||0||0||0||3||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Īrija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |52||1|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||5||3||3||4||0||0||10||2||0||0||0||7||2||7||0||4||3||1||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Latvija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"|7||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Serbija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |60||'''12'''||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||2||4||0||0||'''12'''||2||0||5||0||0||0||0||0||6||'''12'''||0||5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Polija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |43|| 0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||3||0||3||3||0||0||1||1||3||1||6||6||0||2||4||0||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''201'''||8||8||10||8||10|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||8||10||'''12'''||8||10||'''12'''||8||'''12'''||10||8||10||'''12'''||'''12'''||3||10||'''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Kipra}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |32|| 0||2||1||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||1||7||0||0||0||'''12'''||1||0||0||0||6||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovākija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |8|| 0||1||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||4||2||0||0||0||1||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Dānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''69'''||2||7||3||0||1||'''12'''||3||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||3||2||2||5||0||5||0||8||7||0||0||4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovēnija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |14||7||0||0||5||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||2||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| {{ESC|Ungārija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |16||0||0||0||0||0||0||0||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||8||0||0||0||3||0||0||0||0||0||3 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''180'''|| 6||6||8||6||'''12'''||6||10||'''12'''||8||5||'''12'''|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||7||10||'''12'''||0||'''12'''||10||8||10||'''12'''||7 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Grieķija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''110'''||3||0||4||10||2||1||'''12'''||5||2||4||6||4|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||6||'''12'''||4||5||10||6||4||6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Lietuva}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''66'''||0||'''12'''||0||0||4||7||1||0||5||0||0||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||0||5||7||0||2||5||1 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Moldova}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''106'''|| 5||5||2||7||5||10||7||7||0||3||5||7||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||0||8||2||4||7||8||8 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Albānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''73'''|| 10||0||0||0||6||5||0||4||6||7||4||5||10||0||5|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||3||0||1||5||2||0 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; NavajoWhite;" | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style="text-align:right; NavajoWhite;" |'''80'''|| 0||3||6||1||7||0||6||6||0||0||8||10||3||2||8||0|| style="text-align:left; NavajoWhite;" | ||3||0||0||7||10 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Igaunija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''115'''|| 4||4||'''12'''||4||8||8||5||8||4||1||7||3||4||8||7||0||7|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||8||6||2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Nīderlande}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |11||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||0||0||0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 6 | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |} === Fināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="43" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|17px]] |- ! rowspan="25" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 8 || 0 || 7 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 6 || 10 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 2 || 1 || 3 || 0 || 1 || 4 || 3 || 1 || 0 || 1 || 7 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 5 || 3 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 6 || 4 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 7 || 6 || 0 || 6 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || 8 || 10 || 0 || 10 || 2 || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 4 || 5 || 3 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 2 || 6 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 8 || 5 || 5 || 2 || '''12''' || 8 || 0 || 1 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 0 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 4 || 0 || 5 || 0 || 7 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || 1 || 2 || 0 || 5 || 5 || 0 || 2 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 4 || 4 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 0 || 8 || 6 || 3 || 0 || 4 || 5 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 1 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 1 || 0 || 0 || 6 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 3 || 0 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 0 || 6 || 0 || 10 || 0 || 5 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 5 || 6 || 1 || 8 || 10 || 0 || 0 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 10 || 1 || 7 || 8 || 0 || '''12''' || 4 || 10 || 10 || 4 || 3 || 2 || 0 || 6 || 10 || 3 || 10 || 0 || 0 || 8 || 3 || 0 || 4 || 4 || 6 || 8 || 4 || 1 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 8 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 10 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 0 || 0 || 2 || 1 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 6 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || 10 || 0 || 0 || 7 || 6 || 0 || 10 || 5 || 0 || 8 || 4 || 0 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 10 || 0 || 8 || 3 || '''12''' || 0 || 6 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 8 || 5 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 1 || 7 || 6 || 0 || 8 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 1 || 3 || 6 || || || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 177 || 0 || 3 || '''12''' || 6 || 1 || 3 || 0 || 3 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 0 || 5 || 0 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 7 || 0 || 6 || '''12''' || 5 || 2 || 3 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 0 || 0 || 0 || 1 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | '''Norvēģija''' | style="text-align:right; background:#FFDEAD;" | '''387''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || style="text-align:left; background:#FFDEAD;" | || '''12''' || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 2 || 10 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 1 || 0 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 || 3 || 4 || 4 || 0 || 4 || 10 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 4 || 1 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 8 || 2 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 10 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 0 || 7 || 6 || 10 || 2 || 8 || 4 || 7 || 7 || 3 || 1 || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=45 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === 12 punkti === {| class="wikitable" border="1" style="width:100%;" |- ! N. !! Kam !! No |- | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| 16 | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| {{ESC|Norvēģija}} | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| [[Baltkrievija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Ungārija]], [[Islande]], [[Izraēla]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Nīderlande]], [[Polija]], [[Krievija]], [[Slovēnija]], [[Spānija]], [[Ukraina]], [[Zviedrija]] |- | 6 | {{ESC|Turcija}} | [[Azerbaidžāna]], [[Beļģija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]], [[Francija]], [[Šveice]], [[Apvienotā Karaliste]] |- |rowspan="3"| 3 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || [[Horvātija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]] |- | {{ESC|Grieķija}} || [[Albānija]], [[Bulgārija]], [[Kipra]] |- | {{ESC|Islande}} || [[Īrija]], [[Malta]], [[Norvēģija]] |- |rowspan="2"| 2 | {{ESC|Igaunija}} || [[Somija]], [[Slovākija]] |- | {{ESC|Moldova}} || [[Portugāle]], [[Rumānija]] |- |rowspan="7"| 1 | {{ESC|Armēnija}} || [[Čehija]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || [[Turcija]] |- | {{ESC|Horvātija}} || [[Bosnija un Hercegovina]] |- | {{ESC|Rumānija}} || [[Moldova]] |- | {{ESC|Krievija}} || [[Armēnija]] |- | {{ESC|Spānija}} || [[Andora]] |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || [[Grieķija]] |- |} == Apraide == ; '''{{ESC|Austrālija}}''': Lai gan [[Austrālija]] nav tiesīga piedalīties dziesmu konkursā, tomēr, tāpat kā citus gadus, tā demonstrēs dziesmu konkursu ''Special Broadcasting Service (SBS)'' televīzijas kanālā.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13271 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Australia: SBS will air all Eurovision finals<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401082903/http://www.esctoday.com/news/read/13271 }}</ref> Pirmais pusfināls tiks pārraidīts piektdienā, 2009. gada 15. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika (09:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). Otrais pusfināls tiks pārraidīts sestdienā, [[16. maijs|16. maijā]] pl. 19:30 pēc vietējā laika, bet fināls tiks pārraidīts svētdien, 2009. gada 17. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika.<ref name="autogenerated2" /> ; '''{{ESC|Austrija}}''': Ir apstiprināts, ka ''Österreichischer Rundfunk (ORF)'' pārraidīs 2009. gada dziesmu konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13606 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No complete live broadcast planned<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401151743/http://www.esctoday.com/news/read/13606 }}</ref> tomēr ORF pārraidīs tikai finālu un nepārraidīs abus pusfinālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12304 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No return to Eurovision in 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080920085139/http://www.esctoday.com/news/read/12304 }}</ref> ; '''{{flag|Pasaule}}''': [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa tiešraide visā pasaulē būs pieejama caur sekojošiem [[Eiropa]]s satelītkanāliem: {{columns |width=300px |col1= :* {{ESC|Albānija}} — TVSH :* {{ESC|Armēnija}} — ARMTV :* [[Attēls:Benelux.gif|23px]] [[Benilukss]] — BVN Benelux :* {{ESC|Grieķija}} — ERT World :* {{ESC|Latvija}} — [[LTV]] |col2= :* {{ESC|Maķedonija}} — MKTV Sat :* {{ESC|Polija}} — TVP Polonia :* {{ESC|Portugāle}} — RTP Internacional :* {{ESC|Rumānija}} — TVRi :* {{ESC|Serbija}} — RTS Sat |col3= :* {{ESC|Spānija}} — TVE Internacional :* {{ESC|Zviedrija}} — SVT World :* {{ESC|Turcija}} — TRT International :* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} — BHRT }} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2009]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20090218090140/http://eurovision.gen.tr/ Eurovision Fun CluP ESC] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2009. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[Kategorija:Maskava]] jcs3hj8uprb0i64qxn63cfcwmhgrtrd 4506261 4506260 2026-08-13T06:32:34Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4506261 wikitext text/x-wiki {{Coord|55|46||N|37|40||E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2009 logo.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2009|5|16|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2009|5|12|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2009|5|14|N}} |vadītājs (i) = [[Alsu]], [[Ivans Urgants]], [[Natālija Vodianova]], [[Andrejs Malahovs]] |koordinators = |režisors = Andrejs Boltenko |pārraidītājs = {{flaga|Krievija}} Pirmais kanāls |vieta = {{karogs|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]<br />[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]] |uzvarētājs = {{ESC|Norvēģija}} [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |balsošanas sistēma = 50/50. 50% katras valsts telebalsojums un 50% žūrijas balsojums. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 42 valstis<br />18 - pirmais pusfināls<br />19 - otrais pusfināls<br />25 - fināls |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Slovākija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |nulle punktu = {{ESC|Čehija}} |viesmākslinieki = [[Māsas Tolmačovas]]<br />Terem Quartet<br />"Kostroma"<br />[[Dima Bilans]] |map = ESC 2009 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #ff0000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2009. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2008]] |nākamais = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010 ►]] }} '''2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2009}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2009}}) bija 54. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[12. maijs|12.]], [[14. maijs|14.]] un [[16. maijs|16. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Krievija ieguva 2008. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Krievijā. Par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju pārliecinoši kļuva [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija Norvēģijas trešā uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1985}}. un {{escy|1995}}. gada konkursā). [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] pārstāvēja [[Intars Busulis]] ar dziesmu ''[[Probka]]'', tomēr otrajā pusfinālā tā ar 7 punktiem ieņēma pēdējo — 19. vietu un Latvija nekvalificējās lielajam finālam. Pēc desmit gadu pārtraukuma Eirovīzijas dziesmu konkursā atgriezās [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]], bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tajā nepiedalījās [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]]. Sanmarīno tas bija saistīts ar finansiālām grūtībām, bet Gruzija atsauca savu kandidatūru sakarā ar nevēlēšanos mainīt savas dziesmas ''We Don't Wanna Put In'' nosaukumu. == Norises vieta == Konkurss notika [[Krievija|Krievijā]], pateicoties [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursa]] uzvarētājām Dimam Bilanam, kurš ar dziesmu "[[Believe]]" ieguva visvairāk punktu. Pēc Krievijas uzvaras konkursā, [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Maskava|Maskavā]], ko arī apstiprināja konkursa organizētājs "Pirmais kanāls" un paziņoja, ka konkursa norises vieta būs olimpiskais iekštelpu stadions.<ref name="autogenerated3">[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1362 Moscow accepted as 2009 Host City! | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12162 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Putin: "Eurovision will be held in Moscow"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2008. gadā 13. septembrī šo informāciju apstiprināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU.<ref name="autogenerated3" /> Konkursa galvenais režisors noraidīja baumas par arēnas steidzīgu rekonstruckiju sakot, ka tas nav vajadzīgs priekš Eirovīzijas rīkošanas un ka arēna spēs uzņemt aptuveni 25 tūkstošus skatītāju.<ref name="autogenerated4">[http://www.esckaz.com/2008/ News Eurovision Serbia 2008 Новости Евровидения 2008 Сербия<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Formāts == Diskusijas par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa formātu notika 2008. gada jūnijā [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Uzstādījums bija tāds, ka turpmāk "lielais četrinieks" ([[Spānija]], [[Francija]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste]]), tāpat kā pārējās dalībvalstis, automātiski zaudēs iespēju piedalīties finālā un arī uz tām attieksies noteikumi par vietas izcīnīšanu finālam, bet beigās šis ierosinājums tika noraidīts un spēkā palika vecā sistēma, kurā "lielā četrinieka" valstis automātiski kvalificējas finālam.<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12281 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 'Big Four' final spots confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada 30. janvārī notika izloze, kurā tika paziņots, kuras valstis piedalīsies kurā no diviem pusfināliem. Turpinot iepriekšējā gada konkursā ieviesto sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo konkursu balsošanas rezultātus, visas valstis tika iedalītas sešās grupās. === Balsošana === Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad bieži tiek novērota "kaimiņu būšana" balsojumā, kad kaimiņvalstis balso viena par otru, EBU nolēma mainīt šo sistēmu 2009. gada dziesmu konkursā. Tika izsūtīts pieprasījums iesniegt idejas šīs sistēmas uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12232 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Exclusive: A new voting procedure for Eurovision?)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/668SQDBQ7?url=http://esctoday.com/news/read/12232 |archivedate={{dat|2012|03|13||bez}} }}</ref> [[Polija]]s televīzijas pārstāvji ierosināja ieviest žūriju balsošanu, tādu pašu, kāda tika izmantota 2008. gada Eirovīzijas deju konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12275 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Poland: TVP proposes international jury for Eurovision)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913151741/http://esctoday.com/news/read/12275 |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> Šis ierosinājums tika ņemts vērā un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas kārtība būs sekojoša. 50% no katras valsts kopējā balsojuma būs telebalsojuma rezultāti, bet otri 50% sastādīs katras valsts žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12655 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 |3= |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 |archivedate={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12655 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 }}</ref> Abu pusfinālu balsošanas kārtība paliks iepriekšējā, kad 9 valstis no katra pusfināla tiks izvēlētas telebalsojumā, bet desmito valsti izvēlēsies žūrija.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1363 Televoting/jury mix in 2009 Final voting | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12282 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 2009: The juries are back in the final!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Starptautiskas žūrijas piedalīšanās balsošanā tika pārtraukta kopš 1997. gada bet pilnībā visas valstis pārgāja tikai uz telebalsojumu [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Iespējamās dalībvalstis == [[Attēls:ESC 2009 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]] 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis, ieskaitot [[Slovākija|Slovākiju]], kura atgriezīsies Eirovīzijā pēc 11 gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12318 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Slovakia returns to Eurovision in 2009)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925114921/http://esctoday.com/news/read/12318 |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}</ref> [[Gruzija]] paziņoja, ka nepiedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā, tādā veidā protestējot pret [[Krievija]]s iebrukumu [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]],<ref name="autogenerated4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=GEORGIA - GPB officially withdraws from Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 }}</ref> bet iedvesmojoties no uzvaras 2008. gada Bērnu Eirovīzijā un no tā, ka Krievija Gruzijai piešķīra 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, Gruzija nolēma tomēr neboikotēt [[2009. gads|2009]]. gada dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=GEORGIA - GPB proudly changes decision and enters Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12749 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Georgia returns to the Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081220183938/http://www.esctoday.com/news/read/12749 }}</ref> Tika baumots arī par [[Sanmarīno]] un [[Monako]] nepiedalīšanos 2009. gada dziesmu konkursā un patiesi, šie jautājumi tika apspriesti, tomēr, kamēr Monako izlēma piedalīties, Sanmarīno izlēma nepiedalīties, pamatojoties uz smagu finansiālo situāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12654 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - San Marino not quitting after poor start<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081216041347/http://www.esctoday.com/news/read/12654 }}</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12736 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — San Marino leaves Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Latvija === {{Pamatraksts|Eirodziesma 2009}} 2008. gada 17. decembrī saistībā ar valdības lēmumu [[Latvijas Televīzija]]i samazināt valsts dotāciju par 2,4 miljoniem [[Lats|latu]], [[Eirovīzija]] bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr šis paziņojums nāca ar novēlošanos, jo tas tika paziņots trīs dienas pēc valstu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Tika paziņots, ka, dēļ finansējuma samazināšanas, [[Latvija]] nespēs samaksāt EBU dalības maksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |title=LATVIA - LTV withdrew or just cancelled the national selection?<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223152921/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }}</ref> Latvija paziņoja, ka ir informējusi EBU par savu lēmumu nepiedalīties 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12732 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia confirms withdrawal request<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081219102738/http://www.esctoday.com/news/read/12732 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |title=LATVIA - LTV confirms withdrawal from the 2009 Eurovision edition<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142230/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref> 2008. gada 20. decembrī [[LTV]] oficiāli paziņoja par atteikšanos piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā un par norunu, ka gan EBU, gan Pirmais kanāls neizvirzīs pret Latvijas pārstāvjiem nekādas sankcijas saistībā ar novēlotu izstāšanās paziņošanu. LTV arī paziņoja, par savu interesi piedalīties 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |title=LATVIA - LTV officially out and confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142340/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12758 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia Eurovision withdrawal accepted<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221123956/http://www.esctoday.com/news/read/12758 }}</ref> Tomēr 2009. gada 12. janvārī Latvija paziņoja, ka piedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12896 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Eurovision 2009: 43 countries for Moscow<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090120191828/http://www.esctoday.com/news/read/12896 }}</ref> Šis paziņojums 13. janvārī tika nopublicēts Latvijas Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124170033/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535 |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> 2009. gada 19. februārī šajā pašā mājaslapā tika publicēts oficiāls paziņojums, ka pateicoties diviem lieliem sponsoriem, [[Narvesen]] un [[Latvijas Krājbanka]]i, Latvija ir radusi līdzekļus lai piedalītos šajā dziesmu konkursā. Turklāt EBU Latvijai ir samazinājusi dalības maksu, kā labas gribas žestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090123181004/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537 |archivedate={{dat|2009|01|23||bez}} }}</ref> == Pusfinālistu sadalījums == 2009. gada 30. janvārī visas 37 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == Trīsdesmit septiņas valstis piedalījās 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfinālos. No katra pusfināla finālam kvalificējās 10 valstis — 9 skatītāju visaugstāk novērtētākās dziesmas un 1 žūrijas izvēlētā dziesma.<ref name="autogenerated1" /> === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2009. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrea Demiroviča]] | ''Just Get Out Of My Life'' | "Vienkārši pazūdi no manas dzīves" | align="center" | 11. | align="center" | 44 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu,<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] | ''[[Gipsy.cz]]'' | ''Aven Romale'' | "Aiziet, čigāni!" | align="center" | 18. | align="center" | 0 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Patriks Ušēns]] | ''Copycat'' | "Kopētais kaķis" | align="center" | 17. | align="center" | 1 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Pjotrs Jelfimovs]] | ''Eyes That Never Lie'' | "Acis, kas nekad nemelo" | align="center" | 13. | align="center" | 25 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 05 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 4. | align="center" | 105 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 5. | align="center" | 99 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]],<br />Angļu | [[Suzanna Georgi]] | ''La Teva Decisió (Get A Life)'' | "Tavs lēmums" | align="center" | 15. | align="center" | 8 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Lovebugs]]'' | ''The Highest Heights'' | "Augstākie augstumi" | align="center" | 14. | align="center" | 15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 2. | align="center" | 172 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 7. | align="center" | 75 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Krasimirs Avramovs]] | ''Illusion'' | "Ilūzija" | align="center" | 16. | align="center" | 7 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 1. | align="center" | 174 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | ''[[Next Time]]'' | ''Nešto Što Kje Ostane <small>(Нешто што ќе остане)</small>'' | "Kaut kas, kas paliek" | align="center" | 10. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 15 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 12. | align="center" | 42 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 8. | align="center" | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 6. | align="center" | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 3. | align="center" | 125 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika 2009. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 01 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Šineida Malvī]] un ''[[Black Daisy]]'' | ''Et Cetera'' | "Un tā tālāk" | align="center" | 11. | align="center" | 52 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Latvija}} | [[Krievu valoda|Krievu]] | [[Intars Busulis]] | ''[[Probka]] <small>(Пробка)</small>'' | "Sastrēgums" | align="center" | 19. | align="center" | 7 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]] | ''Cipela'' | "Kurpe" | align="center" | 10. | align="center" | 60 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Lidija Kopaņja]] | ''I Don't Wanna Leave'' | "Es nevēlos aiziet" | align="center" | 12. | align="center" | 43 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 201 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Kristīna Metaksa]] | ''Firefly'' | "Jāņtārpiņš" | align="center" | 14. | align="center" | 32 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kamils Mikulčiks]] un [[Nela Pociskova]] | ''Leť tmou'' | "Lidot caur tumsu" | align="center" | 18. | align="center" | 8 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 8. | align="center" | 69 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[Quartissimo]]'' un [[Martina Majerle]] | ''Love Symphony'' | "Mīlestības simfonija" | align="center" | 16. | align="center" | 14 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | [[Zoli Ādoks]] | ''Dance With Me'' | "Dejo ar mani" | align="center" | 15. | align="center" | 16 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | "Vienmēr" | align="center" | 2. | align="center" | 180 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Sakis Ruvs]] | ''This Is Our Night'' | "Šī ir mūsu nakts" | align="center" | 4. | align="center" | 110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Krievu | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 9. | align="center" | 66 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 15 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 5. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 7. | align="center" | 73 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 6. | align="center" | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 3. | align="center" | 115 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[De Toppers]]'' | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2009. gada 16. maijā. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "Lielā četrinieka" valstis un [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Krievija]].<ref name="autogenerated1" /> {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 16. | align="center" | 53 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Patrīcija Kāsa]] | ''Et S'il Fallait Le Faire'' | "Un ja tas būtu jāizdara" | align="center" | 8. | align="center" | 107 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | Franču,<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 21. | align="center" | 33 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 18. | align="center" | 45 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 15. | align="center" | 57 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 2. | align="center" | 218 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sakis Ruvs]] | "This Is Our Night" | Šī ir mūsu nakts | align="center" | 7. | align="center" | 120 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 10. | align="center" | 92 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]],<br />Krievu | [[Anastasija Prikhodko]] | ''Mamo <small>(Мамо)</small>'' | "Māte" | align="center" | 11. | align="center" | 91 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | "Vienmēr" | align="center" | 3. | align="center" | 207 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 9. | align="center" | 106 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 14. | align="center" | 68 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 22. | align="center" | 31 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 6. | align="center" | 129 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 13. | align="center" | 74 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Alex Swings Oscar Sings!]]'' | ''Miss Kiss Kiss Bang'' | — | align="center" | 20. | align="center" | 35 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 4. | align="center" | 177 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 17. | align="center" | 48 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 20 | {{ESC|Norvēģija}}<ref>[http://www.bbc.co.uk/eurovision/news/05_may/160509_norway_wins.shtml BBC — Eurovision Song Contest 2010 2009 — News: Norway Wins<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 387 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 12. | align="center" | 76 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 19. | align="center" | 40 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Džeida Īvena]] | ''It's My Time'' | "Šis ir mans laiks" | align="center" | 5. | align="center" | 173 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 25. | align="center" | 22 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Soraya]]'' | ''La Noche Es Para Mi'' | "Nakts pieder man" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/13531 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Live: Draw of the running order<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" ! Nr.!! Valsts !! Nr. !! Valsts |- | 1 || {{ESC|Spānija}} || 22 || {{ESC|Grieķija}} |- | 2 || {{ESC|Beļģija}} || 23 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | 3 || {{ESC|Baltkrievija}} || 24 || {{ESC|Ukraina}} |- | 4 || {{ESC|Malta}} || 25 || {{ESC|Turcija}} |- | 5 || {{ESC|Vācija}} || 26 || {{ESC|Albānija}} |- | 6 || {{ESC|Čehija}} || 27 || {{ESC|Serbija}} |- | 7 || {{ESC|Zviedrija}} || 28 || {{ESC|Kipra}} |- | 8 || {{ESC|Islande}} || 29 || {{ESC|Polija}} |- | 9 || {{ESC|Francija}} || 30 || {{ESC|Nīderlande}} |- | 10 || {{ESC|Izraēla}} || 31 || {{ESC|Igaunija}} |- | 11 || {{ESC|Krievija}} || 32 || {{ESC|Horvātija}} |- | 12 || {{ESC|Latvija}} || 33 || {{ESC|Portugāle}} |- | 13 || {{ESC|Melnkalne}}|| 34 || {{ESC|Rumānija}} |- | 14 || {{ESC|Andora}} || 35 || {{ESC|Īrija}} |- | 15 || {{ESC|Somija}} || 36 || {{ESC|Dānija}} |- | 16 || {{ESC|Šveice}} || 37 || {{ESC|Moldova}} |- | 17 || {{ESC|Bulgārija}} || 38 || {{ESC|Slovēnija}} |- | 18 || {{ESC|Lietuva}} || 39 || {{ESC|Armēnija}} |- | 19 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || 40 || {{ESC|Ungārija}} |- | 20 || {{ESC|Maķedonija}} || 41 || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | 21 || {{ESC|Slovākija}} || 42 || {{ESC|Norvēģija}}<ref>Pēc programmas [[Norvēģija]]i bija plānots paziņot savu balsojumu kā 17., bet redzot, ka Norvēģija ir pārliecinošs līderis, tika nolemts šo balsojumu paziņot kā pēdējai valstij.</ref> |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="21" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |- ! rowspan="18" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Melnkalne}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:left; background:#efefef;" | | 0 || 0 || 3 || 0 || 5 || 1 || 2 || 5 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 1 || 6 || 10 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Čehija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || 0 | style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Beļģija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Baltkrievija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 2 || 1 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Zviedrija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''105''' || 0 || 6 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 7 || 4 || 4 || 7 || 0 || 10 || 3 || 4 || 10 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 |- |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Armēnija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''99''' || 4 || '''12''' || 10 || 10 || 5 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 1 || 10 || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || 1 || 0 || 0 || 1 || 10 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Andora}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Šveice}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Turcija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''172''' || 8 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 5 || '''12''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Izraēla}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''75''' || 5 || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || 8 || 5 || 3 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 6 || 1 || 3 || 6 || 0 || 4 || 0 || 5 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Bulgārija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Islande}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''174''' || 7 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Maķedonija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Rumānija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''67''' || 6 || 0 || 2 || 1 || 0 || 2 || 4 || 0 || 7 || 8 || 5 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 10 || 2 || 6 || 1 || 2 |- |- style="background:#eedc82;" | style="text-align:left; background:#eedc82;" | '''{{ESC|Somija}}''' | style="text-align:right; background:#eedc82;" | '''42''' || 3 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 1 || style="text-align:right; background:#eedc82;" | || 3 || 5 || 0 || 0 || 4 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Portugāle}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''70''' || 0 || 2 || 6 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 10 || 0 || 2 || 2 || 8 || 0 || 7 || 2 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 3 || 7 || 6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Malta}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''86''' || 1 || 7 || 8 || 8 || 4 || 3 || 6 || 3 || 0 || 5 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 5 || 3 || 10 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''125''' || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 8 || 6 || 0 || 8 || '''12''' || 3 || 7 || 3 || 10 || 5 || 8 || 7 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 3 |- | bgcolor="#efefef" colspan=23 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}} |} === Otrais pusfināls === {|class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="23"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |- style="background:#eedc82;" !rowspan="19" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#eedc82;" | {{ESC|Horvātija}} || style="text-align:right; background:#eedc82;" |'''33'''|| style="text-align:left; background:#eedc82;" | ||0||0||'''12'''||0||0||2||0||0||10||1||0||0||0||3||1||1||0||0||0||3||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Īrija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |52||1|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||5||3||3||4||0||0||10||2||0||0||0||7||2||7||0||4||3||1||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Latvija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"|7||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Serbija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |60||'''12'''||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||2||4||0||0||'''12'''||2||0||5||0||0||0||0||0||6||'''12'''||0||5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Polija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |43|| 0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||3||0||3||3||0||0||1||1||3||1||6||6||0||2||4||0||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''201'''||8||8||10||8||10|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||8||10||'''12'''||8||10||'''12'''||8||'''12'''||10||8||10||'''12'''||'''12'''||3||10||'''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Kipra}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |32|| 0||2||1||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||1||7||0||0||0||'''12'''||1||0||0||0||6||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovākija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |8|| 0||1||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||4||2||0||0||0||1||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Dānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''69'''||2||7||3||0||1||'''12'''||3||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||3||2||2||5||0||5||0||8||7||0||0||4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovēnija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |14||7||0||0||5||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||2||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| {{ESC|Ungārija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |16||0||0||0||0||0||0||0||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||8||0||0||0||3||0||0||0||0||0||3 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''180'''|| 6||6||8||6||'''12'''||6||10||'''12'''||8||5||'''12'''|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||7||10||'''12'''||0||'''12'''||10||8||10||'''12'''||7 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Grieķija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''110'''||3||0||4||10||2||1||'''12'''||5||2||4||6||4|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||6||'''12'''||4||5||10||6||4||6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Lietuva}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''66'''||0||'''12'''||0||0||4||7||1||0||5||0||0||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||0||5||7||0||2||5||1 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Moldova}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''106'''|| 5||5||2||7||5||10||7||7||0||3||5||7||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||0||8||2||4||7||8||8 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Albānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''73'''|| 10||0||0||0||6||5||0||4||6||7||4||5||10||0||5|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||3||0||1||5||2||0 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; NavajoWhite;" | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style="text-align:right; NavajoWhite;" |'''80'''|| 0||3||6||1||7||0||6||6||0||0||8||10||3||2||8||0|| style="text-align:left; NavajoWhite;" | ||3||0||0||7||10 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Igaunija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''115'''|| 4||4||'''12'''||4||8||8||5||8||4||1||7||3||4||8||7||0||7|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||8||6||2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Nīderlande}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |11||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||0||0||0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 6 | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="43" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|17px]] |- ! rowspan="25" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 8 || 0 || 7 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 6 || 10 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 2 || 1 || 3 || 0 || 1 || 4 || 3 || 1 || 0 || 1 || 7 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 5 || 3 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 6 || 4 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 7 || 6 || 0 || 6 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || 8 || 10 || 0 || 10 || 2 || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 4 || 5 || 3 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 2 || 6 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 8 || 5 || 5 || 2 || '''12''' || 8 || 0 || 1 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 0 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 4 || 0 || 5 || 0 || 7 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || 1 || 2 || 0 || 5 || 5 || 0 || 2 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 4 || 4 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 0 || 8 || 6 || 3 || 0 || 4 || 5 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 1 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 1 || 0 || 0 || 6 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 3 || 0 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 0 || 6 || 0 || 10 || 0 || 5 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 5 || 6 || 1 || 8 || 10 || 0 || 0 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 10 || 1 || 7 || 8 || 0 || '''12''' || 4 || 10 || 10 || 4 || 3 || 2 || 0 || 6 || 10 || 3 || 10 || 0 || 0 || 8 || 3 || 0 || 4 || 4 || 6 || 8 || 4 || 1 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 8 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 10 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 0 || 0 || 2 || 1 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 6 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || 10 || 0 || 0 || 7 || 6 || 0 || 10 || 5 || 0 || 8 || 4 || 0 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 10 || 0 || 8 || 3 || '''12''' || 0 || 6 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 8 || 5 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 1 || 7 || 6 || 0 || 8 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 1 || 3 || 6 || || || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 177 || 0 || 3 || '''12''' || 6 || 1 || 3 || 0 || 3 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 0 || 5 || 0 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 7 || 0 || 6 || '''12''' || 5 || 2 || 3 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 0 || 0 || 0 || 1 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 |- style="background:gold;" | style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | '''Norvēģija''' | style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | '''387''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || style="text-align:left; background:gold;" | || '''12''' || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 2 || 10 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 1 || 0 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 || 3 || 4 || 4 || 0 || 4 || 10 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 4 || 1 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 8 || 2 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 10 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 0 || 7 || 6 || 10 || 2 || 8 || 4 || 7 || 7 || 3 || 1 || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=45 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} === 12 punkti === {| class="wikitable" border="1" style="width:100%;" |- ! N. !! Kam !! No |- | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| 16 | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| {{ESC|Norvēģija}} | STYLE="BACKGROUND:#FFDEAD;"| [[Baltkrievija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Ungārija]], [[Islande]], [[Izraēla]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Nīderlande]], [[Polija]], [[Krievija]], [[Slovēnija]], [[Spānija]], [[Ukraina]], [[Zviedrija]] |- | 6 | {{ESC|Turcija}} | [[Azerbaidžāna]], [[Beļģija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]], [[Francija]], [[Šveice]], [[Apvienotā Karaliste]] |- |rowspan="3"| 3 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || [[Horvātija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]] |- | {{ESC|Grieķija}} || [[Albānija]], [[Bulgārija]], [[Kipra]] |- | {{ESC|Islande}} || [[Īrija]], [[Malta]], [[Norvēģija]] |- |rowspan="2"| 2 | {{ESC|Igaunija}} || [[Somija]], [[Slovākija]] |- | {{ESC|Moldova}} || [[Portugāle]], [[Rumānija]] |- |rowspan="7"| 1 | {{ESC|Armēnija}} || [[Čehija]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || [[Turcija]] |- | {{ESC|Horvātija}} || [[Bosnija un Hercegovina]] |- | {{ESC|Rumānija}} || [[Moldova]] |- | {{ESC|Krievija}} || [[Armēnija]] |- | {{ESC|Spānija}} || [[Andora]] |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || [[Grieķija]] |- |} == Apraide == ; '''{{ESC|Austrālija}}''': Lai gan [[Austrālija]] nav tiesīga piedalīties dziesmu konkursā, tomēr, tāpat kā citus gadus, tā demonstrēs dziesmu konkursu ''Special Broadcasting Service (SBS)'' televīzijas kanālā.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13271 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Australia: SBS will air all Eurovision finals<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401082903/http://www.esctoday.com/news/read/13271 }}</ref> Pirmais pusfināls tiks pārraidīts piektdienā, 2009. gada 15. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika (09:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). Otrais pusfināls tiks pārraidīts sestdienā, [[16. maijs|16. maijā]] pl. 19:30 pēc vietējā laika, bet fināls tiks pārraidīts svētdien, 2009. gada 17. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika.<ref name="autogenerated2" /> ; '''{{ESC|Austrija}}''': Ir apstiprināts, ka ''Österreichischer Rundfunk (ORF)'' pārraidīs 2009. gada dziesmu konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13606 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No complete live broadcast planned<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401151743/http://www.esctoday.com/news/read/13606 }}</ref> tomēr ORF pārraidīs tikai finālu un nepārraidīs abus pusfinālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12304 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No return to Eurovision in 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080920085139/http://www.esctoday.com/news/read/12304 }}</ref> ; '''{{flag|Pasaule}}''': [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa tiešraide visā pasaulē būs pieejama caur sekojošiem [[Eiropa]]s satelītkanāliem: {{columns |width=300px |col1= :* {{ESC|Albānija}} — TVSH :* {{ESC|Armēnija}} — ARMTV :* [[Attēls:Benelux.gif|23px]] [[Benilukss]] — BVN Benelux :* {{ESC|Grieķija}} — ERT World :* {{ESC|Latvija}} — [[LTV]] |col2= :* {{ESC|Maķedonija}} — MKTV Sat :* {{ESC|Polija}} — TVP Polonia :* {{ESC|Portugāle}} — RTP Internacional :* {{ESC|Rumānija}} — TVRi :* {{ESC|Serbija}} — RTS Sat |col3= :* {{ESC|Spānija}} — TVE Internacional :* {{ESC|Zviedrija}} — SVT World :* {{ESC|Turcija}} — TRT International :* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} — BHRT }} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2009]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20090218090140/http://eurovision.gen.tr/ Eurovision Fun CluP ESC] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2009. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[Kategorija:Maskava]] ol51dmxjgp5k5v63rne0hg0ocn7te26 4506263 4506261 2026-08-13T06:37:27Z Lasks 38532 /* 12 punkti */ 4506263 wikitext text/x-wiki {{Coord|55|46||N|37|40||E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2009 logo.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2009|5|16|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2009|5|12|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2009|5|14|N}} |vadītājs (i) = [[Alsu]], [[Ivans Urgants]], [[Natālija Vodianova]], [[Andrejs Malahovs]] |koordinators = |režisors = Andrejs Boltenko |pārraidītājs = {{flaga|Krievija}} Pirmais kanāls |vieta = {{karogs|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]<br />[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]] |uzvarētājs = {{ESC|Norvēģija}} [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |balsošanas sistēma = 50/50. 50% katras valsts telebalsojums un 50% žūrijas balsojums. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 42 valstis<br />18 - pirmais pusfināls<br />19 - otrais pusfināls<br />25 - fināls |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Slovākija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |nulle punktu = {{ESC|Čehija}} |viesmākslinieki = [[Māsas Tolmačovas]]<br />Terem Quartet<br />"Kostroma"<br />[[Dima Bilans]] |map = ESC 2009 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #ff0000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2009. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2008]] |nākamais = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010 ►]] }} '''2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2009}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2009}}) bija 54. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[12. maijs|12.]], [[14. maijs|14.]] un [[16. maijs|16. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Krievija ieguva 2008. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Krievijā. Par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju pārliecinoši kļuva [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija Norvēģijas trešā uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1985}}. un {{escy|1995}}. gada konkursā). [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] pārstāvēja [[Intars Busulis]] ar dziesmu ''[[Probka]]'', tomēr otrajā pusfinālā tā ar 7 punktiem ieņēma pēdējo — 19. vietu un Latvija nekvalificējās lielajam finālam. Pēc desmit gadu pārtraukuma Eirovīzijas dziesmu konkursā atgriezās [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]], bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tajā nepiedalījās [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]]. Sanmarīno tas bija saistīts ar finansiālām grūtībām, bet Gruzija atsauca savu kandidatūru sakarā ar nevēlēšanos mainīt savas dziesmas ''We Don't Wanna Put In'' nosaukumu. == Norises vieta == Konkurss notika [[Krievija|Krievijā]], pateicoties [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursa]] uzvarētājām Dimam Bilanam, kurš ar dziesmu "[[Believe]]" ieguva visvairāk punktu. Pēc Krievijas uzvaras konkursā, [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Maskava|Maskavā]], ko arī apstiprināja konkursa organizētājs "Pirmais kanāls" un paziņoja, ka konkursa norises vieta būs olimpiskais iekštelpu stadions.<ref name="autogenerated3">[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1362 Moscow accepted as 2009 Host City! | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12162 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Putin: "Eurovision will be held in Moscow"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2008. gadā 13. septembrī šo informāciju apstiprināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU.<ref name="autogenerated3" /> Konkursa galvenais režisors noraidīja baumas par arēnas steidzīgu rekonstruckiju sakot, ka tas nav vajadzīgs priekš Eirovīzijas rīkošanas un ka arēna spēs uzņemt aptuveni 25 tūkstošus skatītāju.<ref name="autogenerated4">[http://www.esckaz.com/2008/ News Eurovision Serbia 2008 Новости Евровидения 2008 Сербия<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Formāts == Diskusijas par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa formātu notika 2008. gada jūnijā [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Uzstādījums bija tāds, ka turpmāk "lielais četrinieks" ([[Spānija]], [[Francija]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste]]), tāpat kā pārējās dalībvalstis, automātiski zaudēs iespēju piedalīties finālā un arī uz tām attieksies noteikumi par vietas izcīnīšanu finālam, bet beigās šis ierosinājums tika noraidīts un spēkā palika vecā sistēma, kurā "lielā četrinieka" valstis automātiski kvalificējas finālam.<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12281 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 'Big Four' final spots confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada 30. janvārī notika izloze, kurā tika paziņots, kuras valstis piedalīsies kurā no diviem pusfināliem. Turpinot iepriekšējā gada konkursā ieviesto sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo konkursu balsošanas rezultātus, visas valstis tika iedalītas sešās grupās. === Balsošana === Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad bieži tiek novērota "kaimiņu būšana" balsojumā, kad kaimiņvalstis balso viena par otru, EBU nolēma mainīt šo sistēmu 2009. gada dziesmu konkursā. Tika izsūtīts pieprasījums iesniegt idejas šīs sistēmas uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12232 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Exclusive: A new voting procedure for Eurovision?)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/668SQDBQ7?url=http://esctoday.com/news/read/12232 |archivedate={{dat|2012|03|13||bez}} }}</ref> [[Polija]]s televīzijas pārstāvji ierosināja ieviest žūriju balsošanu, tādu pašu, kāda tika izmantota 2008. gada Eirovīzijas deju konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12275 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Poland: TVP proposes international jury for Eurovision)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913151741/http://esctoday.com/news/read/12275 |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> Šis ierosinājums tika ņemts vērā un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas kārtība būs sekojoša. 50% no katras valsts kopējā balsojuma būs telebalsojuma rezultāti, bet otri 50% sastādīs katras valsts žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12655 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 |3= |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 |archivedate={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12655 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 }}</ref> Abu pusfinālu balsošanas kārtība paliks iepriekšējā, kad 9 valstis no katra pusfināla tiks izvēlētas telebalsojumā, bet desmito valsti izvēlēsies žūrija.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1363 Televoting/jury mix in 2009 Final voting | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12282 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 2009: The juries are back in the final!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Starptautiskas žūrijas piedalīšanās balsošanā tika pārtraukta kopš 1997. gada bet pilnībā visas valstis pārgāja tikai uz telebalsojumu [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Iespējamās dalībvalstis == [[Attēls:ESC 2009 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]] 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis, ieskaitot [[Slovākija|Slovākiju]], kura atgriezīsies Eirovīzijā pēc 11 gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12318 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Slovakia returns to Eurovision in 2009)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925114921/http://esctoday.com/news/read/12318 |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}</ref> [[Gruzija]] paziņoja, ka nepiedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā, tādā veidā protestējot pret [[Krievija]]s iebrukumu [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]],<ref name="autogenerated4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=GEORGIA - GPB officially withdraws from Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 }}</ref> bet iedvesmojoties no uzvaras 2008. gada Bērnu Eirovīzijā un no tā, ka Krievija Gruzijai piešķīra 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, Gruzija nolēma tomēr neboikotēt [[2009. gads|2009]]. gada dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=GEORGIA - GPB proudly changes decision and enters Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12749 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Georgia returns to the Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081220183938/http://www.esctoday.com/news/read/12749 }}</ref> Tika baumots arī par [[Sanmarīno]] un [[Monako]] nepiedalīšanos 2009. gada dziesmu konkursā un patiesi, šie jautājumi tika apspriesti, tomēr, kamēr Monako izlēma piedalīties, Sanmarīno izlēma nepiedalīties, pamatojoties uz smagu finansiālo situāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12654 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - San Marino not quitting after poor start<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081216041347/http://www.esctoday.com/news/read/12654 }}</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12736 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — San Marino leaves Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Latvija === {{Pamatraksts|Eirodziesma 2009}} 2008. gada 17. decembrī saistībā ar valdības lēmumu [[Latvijas Televīzija]]i samazināt valsts dotāciju par 2,4 miljoniem [[Lats|latu]], [[Eirovīzija]] bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr šis paziņojums nāca ar novēlošanos, jo tas tika paziņots trīs dienas pēc valstu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Tika paziņots, ka, dēļ finansējuma samazināšanas, [[Latvija]] nespēs samaksāt EBU dalības maksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |title=LATVIA - LTV withdrew or just cancelled the national selection?<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223152921/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }}</ref> Latvija paziņoja, ka ir informējusi EBU par savu lēmumu nepiedalīties 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12732 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia confirms withdrawal request<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081219102738/http://www.esctoday.com/news/read/12732 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |title=LATVIA - LTV confirms withdrawal from the 2009 Eurovision edition<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142230/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref> 2008. gada 20. decembrī [[LTV]] oficiāli paziņoja par atteikšanos piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā un par norunu, ka gan EBU, gan Pirmais kanāls neizvirzīs pret Latvijas pārstāvjiem nekādas sankcijas saistībā ar novēlotu izstāšanās paziņošanu. LTV arī paziņoja, par savu interesi piedalīties 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |title=LATVIA - LTV officially out and confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142340/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12758 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia Eurovision withdrawal accepted<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221123956/http://www.esctoday.com/news/read/12758 }}</ref> Tomēr 2009. gada 12. janvārī Latvija paziņoja, ka piedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12896 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Eurovision 2009: 43 countries for Moscow<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090120191828/http://www.esctoday.com/news/read/12896 }}</ref> Šis paziņojums 13. janvārī tika nopublicēts Latvijas Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124170033/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535 |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> 2009. gada 19. februārī šajā pašā mājaslapā tika publicēts oficiāls paziņojums, ka pateicoties diviem lieliem sponsoriem, [[Narvesen]] un [[Latvijas Krājbanka]]i, Latvija ir radusi līdzekļus lai piedalītos šajā dziesmu konkursā. Turklāt EBU Latvijai ir samazinājusi dalības maksu, kā labas gribas žestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090123181004/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537 |archivedate={{dat|2009|01|23||bez}} }}</ref> == Pusfinālistu sadalījums == 2009. gada 30. janvārī visas 37 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == Trīsdesmit septiņas valstis piedalījās 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfinālos. No katra pusfināla finālam kvalificējās 10 valstis — 9 skatītāju visaugstāk novērtētākās dziesmas un 1 žūrijas izvēlētā dziesma.<ref name="autogenerated1" /> === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2009. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrea Demiroviča]] | ''Just Get Out Of My Life'' | "Vienkārši pazūdi no manas dzīves" | align="center" | 11. | align="center" | 44 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu,<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] | ''[[Gipsy.cz]]'' | ''Aven Romale'' | "Aiziet, čigāni!" | align="center" | 18. | align="center" | 0 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Patriks Ušēns]] | ''Copycat'' | "Kopētais kaķis" | align="center" | 17. | align="center" | 1 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Pjotrs Jelfimovs]] | ''Eyes That Never Lie'' | "Acis, kas nekad nemelo" | align="center" | 13. | align="center" | 25 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 05 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 4. | align="center" | 105 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 5. | align="center" | 99 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]],<br />Angļu | [[Suzanna Georgi]] | ''La Teva Decisió (Get A Life)'' | "Tavs lēmums" | align="center" | 15. | align="center" | 8 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Lovebugs]]'' | ''The Highest Heights'' | "Augstākie augstumi" | align="center" | 14. | align="center" | 15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 2. | align="center" | 172 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 7. | align="center" | 75 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Krasimirs Avramovs]] | ''Illusion'' | "Ilūzija" | align="center" | 16. | align="center" | 7 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 1. | align="center" | 174 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | ''[[Next Time]]'' | ''Nešto Što Kje Ostane <small>(Нешто што ќе остане)</small>'' | "Kaut kas, kas paliek" | align="center" | 10. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 15 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 12. | align="center" | 42 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 8. | align="center" | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 6. | align="center" | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 3. | align="center" | 125 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika 2009. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 01 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Šineida Malvī]] un ''[[Black Daisy]]'' | ''Et Cetera'' | "Un tā tālāk" | align="center" | 11. | align="center" | 52 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Latvija}} | [[Krievu valoda|Krievu]] | [[Intars Busulis]] | ''[[Probka]] <small>(Пробка)</small>'' | "Sastrēgums" | align="center" | 19. | align="center" | 7 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]] | ''Cipela'' | "Kurpe" | align="center" | 10. | align="center" | 60 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Lidija Kopaņja]] | ''I Don't Wanna Leave'' | "Es nevēlos aiziet" | align="center" | 12. | align="center" | 43 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 201 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Kristīna Metaksa]] | ''Firefly'' | "Jāņtārpiņš" | align="center" | 14. | align="center" | 32 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kamils Mikulčiks]] un [[Nela Pociskova]] | ''Leť tmou'' | "Lidot caur tumsu" | align="center" | 18. | align="center" | 8 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 8. | align="center" | 69 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[Quartissimo]]'' un [[Martina Majerle]] | ''Love Symphony'' | "Mīlestības simfonija" | align="center" | 16. | align="center" | 14 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | [[Zoli Ādoks]] | ''Dance With Me'' | "Dejo ar mani" | align="center" | 15. | align="center" | 16 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | "Vienmēr" | align="center" | 2. | align="center" | 180 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Sakis Ruvs]] | ''This Is Our Night'' | "Šī ir mūsu nakts" | align="center" | 4. | align="center" | 110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Krievu | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 9. | align="center" | 66 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 15 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 5. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 7. | align="center" | 73 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 6. | align="center" | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 3. | align="center" | 115 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[De Toppers]]'' | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2009. gada 16. maijā. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "Lielā četrinieka" valstis un [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Krievija]].<ref name="autogenerated1" /> {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 16. | align="center" | 53 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Patrīcija Kāsa]] | ''Et S'il Fallait Le Faire'' | "Un ja tas būtu jāizdara" | align="center" | 8. | align="center" | 107 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | Franču,<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 21. | align="center" | 33 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 18. | align="center" | 45 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 15. | align="center" | 57 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 2. | align="center" | 218 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sakis Ruvs]] | "This Is Our Night" | Šī ir mūsu nakts | align="center" | 7. | align="center" | 120 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 10. | align="center" | 92 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]],<br />Krievu | [[Anastasija Prikhodko]] | ''Mamo <small>(Мамо)</small>'' | "Māte" | align="center" | 11. | align="center" | 91 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | "Vienmēr" | align="center" | 3. | align="center" | 207 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 9. | align="center" | 106 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 14. | align="center" | 68 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 22. | align="center" | 31 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 6. | align="center" | 129 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 13. | align="center" | 74 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Alex Swings Oscar Sings!]]'' | ''Miss Kiss Kiss Bang'' | — | align="center" | 20. | align="center" | 35 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 4. | align="center" | 177 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 17. | align="center" | 48 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 20 | {{ESC|Norvēģija}}<ref>[http://www.bbc.co.uk/eurovision/news/05_may/160509_norway_wins.shtml BBC — Eurovision Song Contest 2010 2009 — News: Norway Wins<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 387 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 12. | align="center" | 76 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 19. | align="center" | 40 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Džeida Īvena]] | ''It's My Time'' | "Šis ir mans laiks" | align="center" | 5. | align="center" | 173 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 25. | align="center" | 22 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Soraya]]'' | ''La Noche Es Para Mi'' | "Nakts pieder man" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/13531 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Live: Draw of the running order<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" ! Nr.!! Valsts !! Nr. !! Valsts |- | 1 || {{ESC|Spānija}} || 22 || {{ESC|Grieķija}} |- | 2 || {{ESC|Beļģija}} || 23 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | 3 || {{ESC|Baltkrievija}} || 24 || {{ESC|Ukraina}} |- | 4 || {{ESC|Malta}} || 25 || {{ESC|Turcija}} |- | 5 || {{ESC|Vācija}} || 26 || {{ESC|Albānija}} |- | 6 || {{ESC|Čehija}} || 27 || {{ESC|Serbija}} |- | 7 || {{ESC|Zviedrija}} || 28 || {{ESC|Kipra}} |- | 8 || {{ESC|Islande}} || 29 || {{ESC|Polija}} |- | 9 || {{ESC|Francija}} || 30 || {{ESC|Nīderlande}} |- | 10 || {{ESC|Izraēla}} || 31 || {{ESC|Igaunija}} |- | 11 || {{ESC|Krievija}} || 32 || {{ESC|Horvātija}} |- | 12 || {{ESC|Latvija}} || 33 || {{ESC|Portugāle}} |- | 13 || {{ESC|Melnkalne}}|| 34 || {{ESC|Rumānija}} |- | 14 || {{ESC|Andora}} || 35 || {{ESC|Īrija}} |- | 15 || {{ESC|Somija}} || 36 || {{ESC|Dānija}} |- | 16 || {{ESC|Šveice}} || 37 || {{ESC|Moldova}} |- | 17 || {{ESC|Bulgārija}} || 38 || {{ESC|Slovēnija}} |- | 18 || {{ESC|Lietuva}} || 39 || {{ESC|Armēnija}} |- | 19 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || 40 || {{ESC|Ungārija}} |- | 20 || {{ESC|Maķedonija}} || 41 || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | 21 || {{ESC|Slovākija}} || 42 || {{ESC|Norvēģija}}<ref>Pēc programmas [[Norvēģija]]i bija plānots paziņot savu balsojumu kā 17., bet redzot, ka Norvēģija ir pārliecinošs līderis, tika nolemts šo balsojumu paziņot kā pēdējai valstij.</ref> |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="21" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |- ! rowspan="18" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Melnkalne}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:left; background:#efefef;" | | 0 || 0 || 3 || 0 || 5 || 1 || 2 || 5 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 1 || 6 || 10 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Čehija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || 0 | style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Beļģija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Baltkrievija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 2 || 1 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Zviedrija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''105''' || 0 || 6 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 7 || 4 || 4 || 7 || 0 || 10 || 3 || 4 || 10 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 |- |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Armēnija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''99''' || 4 || '''12''' || 10 || 10 || 5 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 1 || 10 || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || 1 || 0 || 0 || 1 || 10 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Andora}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Šveice}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Turcija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''172''' || 8 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 5 || '''12''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Izraēla}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''75''' || 5 || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || 8 || 5 || 3 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 6 || 1 || 3 || 6 || 0 || 4 || 0 || 5 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Bulgārija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Islande}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''174''' || 7 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Maķedonija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Rumānija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''67''' || 6 || 0 || 2 || 1 || 0 || 2 || 4 || 0 || 7 || 8 || 5 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 10 || 2 || 6 || 1 || 2 |- |- style="background:#eedc82;" | style="text-align:left; background:#eedc82;" | '''{{ESC|Somija}}''' | style="text-align:right; background:#eedc82;" | '''42''' || 3 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 1 || style="text-align:right; background:#eedc82;" | || 3 || 5 || 0 || 0 || 4 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Portugāle}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''70''' || 0 || 2 || 6 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 10 || 0 || 2 || 2 || 8 || 0 || 7 || 2 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 3 || 7 || 6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Malta}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''86''' || 1 || 7 || 8 || 8 || 4 || 3 || 6 || 3 || 0 || 5 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 5 || 3 || 10 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''125''' || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 8 || 6 || 0 || 8 || '''12''' || 3 || 7 || 3 || 10 || 5 || 8 || 7 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 3 |- | bgcolor="#efefef" colspan=23 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}} |} === Otrais pusfināls === {|class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="23"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |- style="background:#eedc82;" !rowspan="19" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#eedc82;" | {{ESC|Horvātija}} || style="text-align:right; background:#eedc82;" |'''33'''|| style="text-align:left; background:#eedc82;" | ||0||0||'''12'''||0||0||2||0||0||10||1||0||0||0||3||1||1||0||0||0||3||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Īrija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |52||1|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||5||3||3||4||0||0||10||2||0||0||0||7||2||7||0||4||3||1||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Latvija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"|7||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Serbija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |60||'''12'''||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||2||4||0||0||'''12'''||2||0||5||0||0||0||0||0||6||'''12'''||0||5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Polija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |43|| 0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||3||0||3||3||0||0||1||1||3||1||6||6||0||2||4||0||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''201'''||8||8||10||8||10|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||8||10||'''12'''||8||10||'''12'''||8||'''12'''||10||8||10||'''12'''||'''12'''||3||10||'''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Kipra}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |32|| 0||2||1||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||1||7||0||0||0||'''12'''||1||0||0||0||6||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovākija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |8|| 0||1||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||4||2||0||0||0||1||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Dānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''69'''||2||7||3||0||1||'''12'''||3||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||3||2||2||5||0||5||0||8||7||0||0||4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovēnija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |14||7||0||0||5||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||2||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| {{ESC|Ungārija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |16||0||0||0||0||0||0||0||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||8||0||0||0||3||0||0||0||0||0||3 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''180'''|| 6||6||8||6||'''12'''||6||10||'''12'''||8||5||'''12'''|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||7||10||'''12'''||0||'''12'''||10||8||10||'''12'''||7 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Grieķija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''110'''||3||0||4||10||2||1||'''12'''||5||2||4||6||4|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||6||'''12'''||4||5||10||6||4||6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Lietuva}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''66'''||0||'''12'''||0||0||4||7||1||0||5||0||0||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||0||5||7||0||2||5||1 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Moldova}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''106'''|| 5||5||2||7||5||10||7||7||0||3||5||7||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||0||8||2||4||7||8||8 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Albānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''73'''|| 10||0||0||0||6||5||0||4||6||7||4||5||10||0||5|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||3||0||1||5||2||0 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; NavajoWhite;" | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style="text-align:right; NavajoWhite;" |'''80'''|| 0||3||6||1||7||0||6||6||0||0||8||10||3||2||8||0|| style="text-align:left; NavajoWhite;" | ||3||0||0||7||10 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Igaunija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''115'''|| 4||4||'''12'''||4||8||8||5||8||4||1||7||3||4||8||7||0||7|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||8||6||2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Nīderlande}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |11||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||0||0||0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 6 | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="43" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|17px]] |- ! rowspan="25" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 8 || 0 || 7 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 6 || 10 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 2 || 1 || 3 || 0 || 1 || 4 || 3 || 1 || 0 || 1 || 7 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 5 || 3 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 6 || 4 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 7 || 6 || 0 || 6 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || 8 || 10 || 0 || 10 || 2 || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 4 || 5 || 3 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 2 || 6 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 8 || 5 || 5 || 2 || '''12''' || 8 || 0 || 1 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 0 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 4 || 0 || 5 || 0 || 7 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || 1 || 2 || 0 || 5 || 5 || 0 || 2 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 4 || 4 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 0 || 8 || 6 || 3 || 0 || 4 || 5 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 1 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 1 || 0 || 0 || 6 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 3 || 0 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 0 || 6 || 0 || 10 || 0 || 5 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 5 || 6 || 1 || 8 || 10 || 0 || 0 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 10 || 1 || 7 || 8 || 0 || '''12''' || 4 || 10 || 10 || 4 || 3 || 2 || 0 || 6 || 10 || 3 || 10 || 0 || 0 || 8 || 3 || 0 || 4 || 4 || 6 || 8 || 4 || 1 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 8 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 10 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 0 || 0 || 2 || 1 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 6 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || 10 || 0 || 0 || 7 || 6 || 0 || 10 || 5 || 0 || 8 || 4 || 0 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 10 || 0 || 8 || 3 || '''12''' || 0 || 6 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 8 || 5 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 1 || 7 || 6 || 0 || 8 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 1 || 3 || 6 || || || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 177 || 0 || 3 || '''12''' || 6 || 1 || 3 || 0 || 3 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 0 || 5 || 0 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 7 || 0 || 6 || '''12''' || 5 || 2 || 3 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 0 || 0 || 0 || 1 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 |- style="background:gold;" | style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | '''Norvēģija''' | style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | '''387''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || style="text-align:left; background:gold;" | || '''12''' || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 2 || 10 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 1 || 0 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 || 3 || 4 || 4 || 0 || 4 || 10 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 4 || 1 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 8 || 2 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 10 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 0 || 7 || 6 || 10 || 2 || 8 || 4 || 7 || 7 || 3 || 1 || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=45 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 16 | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 3 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Norvēģija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Rumānija}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}} |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}} |} == Apraide == ; '''{{ESC|Austrālija}}''': Lai gan [[Austrālija]] nav tiesīga piedalīties dziesmu konkursā, tomēr, tāpat kā citus gadus, tā demonstrēs dziesmu konkursu ''Special Broadcasting Service (SBS)'' televīzijas kanālā.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13271 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Australia: SBS will air all Eurovision finals<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401082903/http://www.esctoday.com/news/read/13271 }}</ref> Pirmais pusfināls tiks pārraidīts piektdienā, 2009. gada 15. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika (09:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). Otrais pusfināls tiks pārraidīts sestdienā, [[16. maijs|16. maijā]] pl. 19:30 pēc vietējā laika, bet fināls tiks pārraidīts svētdien, 2009. gada 17. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika.<ref name="autogenerated2" /> ; '''{{ESC|Austrija}}''': Ir apstiprināts, ka ''Österreichischer Rundfunk (ORF)'' pārraidīs 2009. gada dziesmu konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13606 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No complete live broadcast planned<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401151743/http://www.esctoday.com/news/read/13606 }}</ref> tomēr ORF pārraidīs tikai finālu un nepārraidīs abus pusfinālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12304 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No return to Eurovision in 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080920085139/http://www.esctoday.com/news/read/12304 }}</ref> ; '''{{flag|Pasaule}}''': [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa tiešraide visā pasaulē būs pieejama caur sekojošiem [[Eiropa]]s satelītkanāliem: {{columns |width=300px |col1= :* {{ESC|Albānija}} — TVSH :* {{ESC|Armēnija}} — ARMTV :* [[Attēls:Benelux.gif|23px]] [[Benilukss]] — BVN Benelux :* {{ESC|Grieķija}} — ERT World :* {{ESC|Latvija}} — [[LTV]] |col2= :* {{ESC|Maķedonija}} — MKTV Sat :* {{ESC|Polija}} — TVP Polonia :* {{ESC|Portugāle}} — RTP Internacional :* {{ESC|Rumānija}} — TVRi :* {{ESC|Serbija}} — RTS Sat |col3= :* {{ESC|Spānija}} — TVE Internacional :* {{ESC|Zviedrija}} — SVT World :* {{ESC|Turcija}} — TRT International :* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} — BHRT }} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2009]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20090218090140/http://eurovision.gen.tr/ Eurovision Fun CluP ESC] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2009. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[Kategorija:Maskava]] c7mijbrgymaj8z3zpar0wvj8tvplhkx 4506264 4506263 2026-08-13T06:39:20Z Lasks 38532 /* Otrais pusfināls */ 4506264 wikitext text/x-wiki {{Coord|55|46||N|37|40||E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2009 logo.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2009|5|16|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2009|5|12|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2009|5|14|N}} |vadītājs (i) = [[Alsu]], [[Ivans Urgants]], [[Natālija Vodianova]], [[Andrejs Malahovs]] |koordinators = |režisors = Andrejs Boltenko |pārraidītājs = {{flaga|Krievija}} Pirmais kanāls |vieta = {{karogs|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]<br />[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]] |uzvarētājs = {{ESC|Norvēģija}} [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |balsošanas sistēma = 50/50. 50% katras valsts telebalsojums un 50% žūrijas balsojums. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 42 valstis<br />18 - pirmais pusfināls<br />19 - otrais pusfināls<br />25 - fināls |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Slovākija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |nulle punktu = {{ESC|Čehija}} |viesmākslinieki = [[Māsas Tolmačovas]]<br />Terem Quartet<br />"Kostroma"<br />[[Dima Bilans]] |map = ESC 2009 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #ff0000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2009. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2008]] |nākamais = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010 ►]] }} '''2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2009}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2009}}) bija 54. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[12. maijs|12.]], [[14. maijs|14.]] un [[16. maijs|16. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Krievija ieguva 2008. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Krievijā. Par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju pārliecinoši kļuva [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija Norvēģijas trešā uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1985}}. un {{escy|1995}}. gada konkursā). [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] pārstāvēja [[Intars Busulis]] ar dziesmu ''[[Probka]]'', tomēr otrajā pusfinālā tā ar 7 punktiem ieņēma pēdējo — 19. vietu un Latvija nekvalificējās lielajam finālam. Pēc desmit gadu pārtraukuma Eirovīzijas dziesmu konkursā atgriezās [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]], bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tajā nepiedalījās [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]]. Sanmarīno tas bija saistīts ar finansiālām grūtībām, bet Gruzija atsauca savu kandidatūru sakarā ar nevēlēšanos mainīt savas dziesmas ''We Don't Wanna Put In'' nosaukumu. == Norises vieta == Konkurss notika [[Krievija|Krievijā]], pateicoties [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursa]] uzvarētājām Dimam Bilanam, kurš ar dziesmu "[[Believe]]" ieguva visvairāk punktu. Pēc Krievijas uzvaras konkursā, [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Maskava|Maskavā]], ko arī apstiprināja konkursa organizētājs "Pirmais kanāls" un paziņoja, ka konkursa norises vieta būs olimpiskais iekštelpu stadions.<ref name="autogenerated3">[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1362 Moscow accepted as 2009 Host City! | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12162 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Putin: "Eurovision will be held in Moscow"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2008. gadā 13. septembrī šo informāciju apstiprināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU.<ref name="autogenerated3" /> Konkursa galvenais režisors noraidīja baumas par arēnas steidzīgu rekonstruckiju sakot, ka tas nav vajadzīgs priekš Eirovīzijas rīkošanas un ka arēna spēs uzņemt aptuveni 25 tūkstošus skatītāju.<ref name="autogenerated4">[http://www.esckaz.com/2008/ News Eurovision Serbia 2008 Новости Евровидения 2008 Сербия<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Formāts == Diskusijas par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa formātu notika 2008. gada jūnijā [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Uzstādījums bija tāds, ka turpmāk "lielais četrinieks" ([[Spānija]], [[Francija]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste]]), tāpat kā pārējās dalībvalstis, automātiski zaudēs iespēju piedalīties finālā un arī uz tām attieksies noteikumi par vietas izcīnīšanu finālam, bet beigās šis ierosinājums tika noraidīts un spēkā palika vecā sistēma, kurā "lielā četrinieka" valstis automātiski kvalificējas finālam.<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12281 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 'Big Four' final spots confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada 30. janvārī notika izloze, kurā tika paziņots, kuras valstis piedalīsies kurā no diviem pusfināliem. Turpinot iepriekšējā gada konkursā ieviesto sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo konkursu balsošanas rezultātus, visas valstis tika iedalītas sešās grupās. === Balsošana === Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad bieži tiek novērota "kaimiņu būšana" balsojumā, kad kaimiņvalstis balso viena par otru, EBU nolēma mainīt šo sistēmu 2009. gada dziesmu konkursā. Tika izsūtīts pieprasījums iesniegt idejas šīs sistēmas uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12232 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Exclusive: A new voting procedure for Eurovision?)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/668SQDBQ7?url=http://esctoday.com/news/read/12232 |archivedate={{dat|2012|03|13||bez}} }}</ref> [[Polija]]s televīzijas pārstāvji ierosināja ieviest žūriju balsošanu, tādu pašu, kāda tika izmantota 2008. gada Eirovīzijas deju konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12275 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Poland: TVP proposes international jury for Eurovision)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913151741/http://esctoday.com/news/read/12275 |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> Šis ierosinājums tika ņemts vērā un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas kārtība būs sekojoša. 50% no katras valsts kopējā balsojuma būs telebalsojuma rezultāti, bet otri 50% sastādīs katras valsts žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12655 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 |3= |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 |archivedate={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12655 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 }}</ref> Abu pusfinālu balsošanas kārtība paliks iepriekšējā, kad 9 valstis no katra pusfināla tiks izvēlētas telebalsojumā, bet desmito valsti izvēlēsies žūrija.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1363 Televoting/jury mix in 2009 Final voting | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12282 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 2009: The juries are back in the final!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Starptautiskas žūrijas piedalīšanās balsošanā tika pārtraukta kopš 1997. gada bet pilnībā visas valstis pārgāja tikai uz telebalsojumu [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Iespējamās dalībvalstis == [[Attēls:ESC 2009 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]] 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis, ieskaitot [[Slovākija|Slovākiju]], kura atgriezīsies Eirovīzijā pēc 11 gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12318 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Slovakia returns to Eurovision in 2009)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925114921/http://esctoday.com/news/read/12318 |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}</ref> [[Gruzija]] paziņoja, ka nepiedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā, tādā veidā protestējot pret [[Krievija]]s iebrukumu [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]],<ref name="autogenerated4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=GEORGIA - GPB officially withdraws from Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 }}</ref> bet iedvesmojoties no uzvaras 2008. gada Bērnu Eirovīzijā un no tā, ka Krievija Gruzijai piešķīra 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, Gruzija nolēma tomēr neboikotēt [[2009. gads|2009]]. gada dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=GEORGIA - GPB proudly changes decision and enters Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12749 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Georgia returns to the Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081220183938/http://www.esctoday.com/news/read/12749 }}</ref> Tika baumots arī par [[Sanmarīno]] un [[Monako]] nepiedalīšanos 2009. gada dziesmu konkursā un patiesi, šie jautājumi tika apspriesti, tomēr, kamēr Monako izlēma piedalīties, Sanmarīno izlēma nepiedalīties, pamatojoties uz smagu finansiālo situāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12654 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - San Marino not quitting after poor start<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081216041347/http://www.esctoday.com/news/read/12654 }}</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12736 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — San Marino leaves Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Latvija === {{Pamatraksts|Eirodziesma 2009}} 2008. gada 17. decembrī saistībā ar valdības lēmumu [[Latvijas Televīzija]]i samazināt valsts dotāciju par 2,4 miljoniem [[Lats|latu]], [[Eirovīzija]] bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr šis paziņojums nāca ar novēlošanos, jo tas tika paziņots trīs dienas pēc valstu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Tika paziņots, ka, dēļ finansējuma samazināšanas, [[Latvija]] nespēs samaksāt EBU dalības maksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |title=LATVIA - LTV withdrew or just cancelled the national selection?<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223152921/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }}</ref> Latvija paziņoja, ka ir informējusi EBU par savu lēmumu nepiedalīties 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12732 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia confirms withdrawal request<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081219102738/http://www.esctoday.com/news/read/12732 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |title=LATVIA - LTV confirms withdrawal from the 2009 Eurovision edition<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142230/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref> 2008. gada 20. decembrī [[LTV]] oficiāli paziņoja par atteikšanos piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā un par norunu, ka gan EBU, gan Pirmais kanāls neizvirzīs pret Latvijas pārstāvjiem nekādas sankcijas saistībā ar novēlotu izstāšanās paziņošanu. LTV arī paziņoja, par savu interesi piedalīties 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |title=LATVIA - LTV officially out and confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142340/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12758 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia Eurovision withdrawal accepted<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221123956/http://www.esctoday.com/news/read/12758 }}</ref> Tomēr 2009. gada 12. janvārī Latvija paziņoja, ka piedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12896 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Eurovision 2009: 43 countries for Moscow<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090120191828/http://www.esctoday.com/news/read/12896 }}</ref> Šis paziņojums 13. janvārī tika nopublicēts Latvijas Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124170033/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535 |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> 2009. gada 19. februārī šajā pašā mājaslapā tika publicēts oficiāls paziņojums, ka pateicoties diviem lieliem sponsoriem, [[Narvesen]] un [[Latvijas Krājbanka]]i, Latvija ir radusi līdzekļus lai piedalītos šajā dziesmu konkursā. Turklāt EBU Latvijai ir samazinājusi dalības maksu, kā labas gribas žestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090123181004/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537 |archivedate={{dat|2009|01|23||bez}} }}</ref> == Pusfinālistu sadalījums == 2009. gada 30. janvārī visas 37 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == Trīsdesmit septiņas valstis piedalījās 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfinālos. No katra pusfināla finālam kvalificējās 10 valstis — 9 skatītāju visaugstāk novērtētākās dziesmas un 1 žūrijas izvēlētā dziesma.<ref name="autogenerated1" /> === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2009. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrea Demiroviča]] | ''Just Get Out Of My Life'' | "Vienkārši pazūdi no manas dzīves" | align="center" | 11. | align="center" | 44 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu,<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] | ''[[Gipsy.cz]]'' | ''Aven Romale'' | "Aiziet, čigāni!" | align="center" | 18. | align="center" | 0 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Patriks Ušēns]] | ''Copycat'' | "Kopētais kaķis" | align="center" | 17. | align="center" | 1 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Pjotrs Jelfimovs]] | ''Eyes That Never Lie'' | "Acis, kas nekad nemelo" | align="center" | 13. | align="center" | 25 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 05 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 4. | align="center" | 105 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 5. | align="center" | 99 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]],<br />Angļu | [[Suzanna Georgi]] | ''La Teva Decisió (Get A Life)'' | "Tavs lēmums" | align="center" | 15. | align="center" | 8 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Lovebugs]]'' | ''The Highest Heights'' | "Augstākie augstumi" | align="center" | 14. | align="center" | 15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 2. | align="center" | 172 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 7. | align="center" | 75 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Krasimirs Avramovs]] | ''Illusion'' | "Ilūzija" | align="center" | 16. | align="center" | 7 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 1. | align="center" | 174 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | ''[[Next Time]]'' | ''Nešto Što Kje Ostane <small>(Нешто што ќе остане)</small>'' | "Kaut kas, kas paliek" | align="center" | 10. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 15 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 12. | align="center" | 42 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 8. | align="center" | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 6. | align="center" | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 3. | align="center" | 125 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika 2009. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 01 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Šineida Malvī]] un ''[[Black Daisy]]'' | ''Et Cetera'' | "Un tā tālāk" | align="center" | 11. | align="center" | 52 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Latvija}} | [[Krievu valoda|Krievu]] | [[Intars Busulis]] | ''[[Probka]] <small>(Пробка)</small>'' | "Sastrēgums" | align="center" | 19. | align="center" | 7 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]] | ''Cipela'' | "Kurpe" | align="center" | 10. | align="center" | 60 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Lidija Kopaņja]] | ''I Don't Wanna Leave'' | "Es nevēlos aiziet" | align="center" | 12. | align="center" | 43 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 201 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Kristīna Metaksa]] | ''Firefly'' | "Jāņtārpiņš" | align="center" | 14. | align="center" | 32 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kamils Mikulčiks]] un [[Nela Pociskova]] | ''Leť tmou'' | "Lidot caur tumsu" | align="center" | 18. | align="center" | 8 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 8. | align="center" | 69 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[Quartissimo]]'' un [[Martina Majerle]] | ''Love Symphony'' | "Mīlestības simfonija" | align="center" | 16. | align="center" | 14 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | [[Zoli Ādoks]] | ''Dance With Me'' | "Dejo ar mani" | align="center" | 15. | align="center" | 16 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | "Vienmēr" | align="center" | 2. | align="center" | 180 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Sakis Ruvs]] | ''This Is Our Night'' | "Šī ir mūsu nakts" | align="center" | 4. | align="center" | 110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Krievu | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 9. | align="center" | 66 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 15 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 5. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 7. | align="center" | 73 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 6. | align="center" | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 3. | align="center" | 115 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[De Toppers]]'' | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2009. gada 16. maijā. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "Lielā četrinieka" valstis un [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Krievija]].<ref name="autogenerated1" /> {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 16. | align="center" | 53 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Patrīcija Kāsa]] | ''Et S'il Fallait Le Faire'' | "Un ja tas būtu jāizdara" | align="center" | 8. | align="center" | 107 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | Franču,<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 21. | align="center" | 33 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 18. | align="center" | 45 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 15. | align="center" | 57 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 2. | align="center" | 218 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sakis Ruvs]] | "This Is Our Night" | Šī ir mūsu nakts | align="center" | 7. | align="center" | 120 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 10. | align="center" | 92 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]],<br />Krievu | [[Anastasija Prikhodko]] | ''Mamo <small>(Мамо)</small>'' | "Māte" | align="center" | 11. | align="center" | 91 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | "Vienmēr" | align="center" | 3. | align="center" | 207 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 9. | align="center" | 106 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 14. | align="center" | 68 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 22. | align="center" | 31 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 6. | align="center" | 129 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 13. | align="center" | 74 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Alex Swings Oscar Sings!]]'' | ''Miss Kiss Kiss Bang'' | — | align="center" | 20. | align="center" | 35 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 4. | align="center" | 177 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 17. | align="center" | 48 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 20 | {{ESC|Norvēģija}}<ref>[http://www.bbc.co.uk/eurovision/news/05_may/160509_norway_wins.shtml BBC — Eurovision Song Contest 2010 2009 — News: Norway Wins<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 387 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 12. | align="center" | 76 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 19. | align="center" | 40 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Džeida Īvena]] | ''It's My Time'' | "Šis ir mans laiks" | align="center" | 5. | align="center" | 173 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 25. | align="center" | 22 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Soraya]]'' | ''La Noche Es Para Mi'' | "Nakts pieder man" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/13531 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Live: Draw of the running order<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" ! Nr.!! Valsts !! Nr. !! Valsts |- | 1 || {{ESC|Spānija}} || 22 || {{ESC|Grieķija}} |- | 2 || {{ESC|Beļģija}} || 23 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | 3 || {{ESC|Baltkrievija}} || 24 || {{ESC|Ukraina}} |- | 4 || {{ESC|Malta}} || 25 || {{ESC|Turcija}} |- | 5 || {{ESC|Vācija}} || 26 || {{ESC|Albānija}} |- | 6 || {{ESC|Čehija}} || 27 || {{ESC|Serbija}} |- | 7 || {{ESC|Zviedrija}} || 28 || {{ESC|Kipra}} |- | 8 || {{ESC|Islande}} || 29 || {{ESC|Polija}} |- | 9 || {{ESC|Francija}} || 30 || {{ESC|Nīderlande}} |- | 10 || {{ESC|Izraēla}} || 31 || {{ESC|Igaunija}} |- | 11 || {{ESC|Krievija}} || 32 || {{ESC|Horvātija}} |- | 12 || {{ESC|Latvija}} || 33 || {{ESC|Portugāle}} |- | 13 || {{ESC|Melnkalne}}|| 34 || {{ESC|Rumānija}} |- | 14 || {{ESC|Andora}} || 35 || {{ESC|Īrija}} |- | 15 || {{ESC|Somija}} || 36 || {{ESC|Dānija}} |- | 16 || {{ESC|Šveice}} || 37 || {{ESC|Moldova}} |- | 17 || {{ESC|Bulgārija}} || 38 || {{ESC|Slovēnija}} |- | 18 || {{ESC|Lietuva}} || 39 || {{ESC|Armēnija}} |- | 19 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || 40 || {{ESC|Ungārija}} |- | 20 || {{ESC|Maķedonija}} || 41 || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | 21 || {{ESC|Slovākija}} || 42 || {{ESC|Norvēģija}}<ref>Pēc programmas [[Norvēģija]]i bija plānots paziņot savu balsojumu kā 17., bet redzot, ka Norvēģija ir pārliecinošs līderis, tika nolemts šo balsojumu paziņot kā pēdējai valstij.</ref> |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="21" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |- ! rowspan="18" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Melnkalne}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:left; background:#efefef;" | | 0 || 0 || 3 || 0 || 5 || 1 || 2 || 5 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 1 || 6 || 10 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Čehija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || 0 | style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Beļģija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Baltkrievija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 2 || 1 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Zviedrija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''105''' || 0 || 6 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 7 || 4 || 4 || 7 || 0 || 10 || 3 || 4 || 10 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 |- |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Armēnija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''99''' || 4 || '''12''' || 10 || 10 || 5 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 1 || 10 || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || 1 || 0 || 0 || 1 || 10 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Andora}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Šveice}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Turcija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''172''' || 8 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 5 || '''12''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Izraēla}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''75''' || 5 || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || 8 || 5 || 3 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 6 || 1 || 3 || 6 || 0 || 4 || 0 || 5 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Bulgārija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Islande}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''174''' || 7 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Maķedonija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Rumānija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''67''' || 6 || 0 || 2 || 1 || 0 || 2 || 4 || 0 || 7 || 8 || 5 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 10 || 2 || 6 || 1 || 2 |- |- style="background:#eedc82;" | style="text-align:left; background:#eedc82;" | '''{{ESC|Somija}}''' | style="text-align:right; background:#eedc82;" | '''42''' || 3 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 1 || style="text-align:right; background:#eedc82;" | || 3 || 5 || 0 || 0 || 4 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Portugāle}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''70''' || 0 || 2 || 6 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 10 || 0 || 2 || 2 || 8 || 0 || 7 || 2 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 3 || 7 || 6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Malta}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''86''' || 1 || 7 || 8 || 8 || 4 || 3 || 6 || 3 || 0 || 5 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 5 || 3 || 10 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''125''' || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 8 || 6 || 0 || 8 || '''12''' || 3 || 7 || 3 || 10 || 5 || 8 || 7 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 3 |- | bgcolor="#efefef" colspan=23 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Skatītāju izvēlētās valstis}} {{Legend|#eedc82|Žurijas izvēlētā valsts}} {|class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%; |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="23"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |- style="background:#eedc82;" !rowspan="19" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#eedc82;" | {{ESC|Horvātija}} || style="text-align:right; background:#eedc82;" |'''33'''|| style="text-align:left; background:#eedc82;" | ||0||0||'''12'''||0||0||2||0||0||10||1||0||0||0||3||1||1||0||0||0||3||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Īrija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |52||1|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||5||3||3||4||0||0||10||2||0||0||0||7||2||7||0||4||3||1||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Latvija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"|7||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Serbija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |60||'''12'''||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||2||4||0||0||'''12'''||2||0||5||0||0||0||0||0||6||'''12'''||0||5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Polija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |43|| 0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||3||0||3||3||0||0||1||1||3||1||6||6||0||2||4||0||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''201'''||8||8||10||8||10|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||8||10||'''12'''||8||10||'''12'''||8||'''12'''||10||8||10||'''12'''||'''12'''||3||10||'''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Kipra}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |32|| 0||2||1||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||1||7||0||0||0||'''12'''||1||0||0||0||6||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovākija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |8|| 0||1||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||4||2||0||0||0||1||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Dānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''69'''||2||7||3||0||1||'''12'''||3||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||3||2||2||5||0||5||0||8||7||0||0||4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovēnija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |14||7||0||0||5||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||2||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| {{ESC|Ungārija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |16||0||0||0||0||0||0||0||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||8||0||0||0||3||0||0||0||0||0||3 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''180'''|| 6||6||8||6||'''12'''||6||10||'''12'''||8||5||'''12'''|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||7||10||'''12'''||0||'''12'''||10||8||10||'''12'''||7 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Grieķija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''110'''||3||0||4||10||2||1||'''12'''||5||2||4||6||4|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||6||'''12'''||4||5||10||6||4||6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Lietuva}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''66'''||0||'''12'''||0||0||4||7||1||0||5||0||0||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||0||5||7||0||2||5||1 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Moldova}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''106'''|| 5||5||2||7||5||10||7||7||0||3||5||7||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||0||8||2||4||7||8||8 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Albānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''73'''|| 10||0||0||0||6||5||0||4||6||7||4||5||10||0||5|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||3||0||1||5||2||0 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; NavajoWhite;" | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style="text-align:right; NavajoWhite;" |'''80'''|| 0||3||6||1||7||0||6||6||0||0||8||10||3||2||8||0|| style="text-align:left; NavajoWhite;" | ||3||0||0||7||10 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Igaunija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''115'''|| 4||4||'''12'''||4||8||8||5||8||4||1||7||3||4||8||7||0||7|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||8||6||2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Nīderlande}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |11||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||0||0||0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 6 | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="43" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|17px]] |- ! rowspan="25" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 8 || 0 || 7 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 6 || 10 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 2 || 1 || 3 || 0 || 1 || 4 || 3 || 1 || 0 || 1 || 7 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 5 || 3 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 6 || 4 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 7 || 6 || 0 || 6 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || 8 || 10 || 0 || 10 || 2 || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 4 || 5 || 3 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 2 || 6 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 8 || 5 || 5 || 2 || '''12''' || 8 || 0 || 1 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 0 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 4 || 0 || 5 || 0 || 7 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || 1 || 2 || 0 || 5 || 5 || 0 || 2 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 4 || 4 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 0 || 8 || 6 || 3 || 0 || 4 || 5 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 1 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 1 || 0 || 0 || 6 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 3 || 0 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 0 || 6 || 0 || 10 || 0 || 5 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 5 || 6 || 1 || 8 || 10 || 0 || 0 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 10 || 1 || 7 || 8 || 0 || '''12''' || 4 || 10 || 10 || 4 || 3 || 2 || 0 || 6 || 10 || 3 || 10 || 0 || 0 || 8 || 3 || 0 || 4 || 4 || 6 || 8 || 4 || 1 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 8 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 10 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 0 || 0 || 2 || 1 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 6 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || 10 || 0 || 0 || 7 || 6 || 0 || 10 || 5 || 0 || 8 || 4 || 0 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 10 || 0 || 8 || 3 || '''12''' || 0 || 6 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 8 || 5 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 1 || 7 || 6 || 0 || 8 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 1 || 3 || 6 || || || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 177 || 0 || 3 || '''12''' || 6 || 1 || 3 || 0 || 3 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 0 || 5 || 0 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 7 || 0 || 6 || '''12''' || 5 || 2 || 3 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 0 || 0 || 0 || 1 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 |- style="background:gold;" | style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | '''Norvēģija''' | style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | '''387''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || style="text-align:left; background:gold;" | || '''12''' || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 2 || 10 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 1 || 0 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 || 3 || 4 || 4 || 0 || 4 || 10 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 4 || 1 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 8 || 2 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 10 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 0 || 7 || 6 || 10 || 2 || 8 || 4 || 7 || 7 || 3 || 1 || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=45 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 16 | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 3 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Norvēģija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Rumānija}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}} |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}} |} == Apraide == ; '''{{ESC|Austrālija}}''': Lai gan [[Austrālija]] nav tiesīga piedalīties dziesmu konkursā, tomēr, tāpat kā citus gadus, tā demonstrēs dziesmu konkursu ''Special Broadcasting Service (SBS)'' televīzijas kanālā.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13271 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Australia: SBS will air all Eurovision finals<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401082903/http://www.esctoday.com/news/read/13271 }}</ref> Pirmais pusfināls tiks pārraidīts piektdienā, 2009. gada 15. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika (09:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). Otrais pusfināls tiks pārraidīts sestdienā, [[16. maijs|16. maijā]] pl. 19:30 pēc vietējā laika, bet fināls tiks pārraidīts svētdien, 2009. gada 17. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika.<ref name="autogenerated2" /> ; '''{{ESC|Austrija}}''': Ir apstiprināts, ka ''Österreichischer Rundfunk (ORF)'' pārraidīs 2009. gada dziesmu konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13606 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No complete live broadcast planned<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401151743/http://www.esctoday.com/news/read/13606 }}</ref> tomēr ORF pārraidīs tikai finālu un nepārraidīs abus pusfinālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12304 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No return to Eurovision in 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080920085139/http://www.esctoday.com/news/read/12304 }}</ref> ; '''{{flag|Pasaule}}''': [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa tiešraide visā pasaulē būs pieejama caur sekojošiem [[Eiropa]]s satelītkanāliem: {{columns |width=300px |col1= :* {{ESC|Albānija}} — TVSH :* {{ESC|Armēnija}} — ARMTV :* [[Attēls:Benelux.gif|23px]] [[Benilukss]] — BVN Benelux :* {{ESC|Grieķija}} — ERT World :* {{ESC|Latvija}} — [[LTV]] |col2= :* {{ESC|Maķedonija}} — MKTV Sat :* {{ESC|Polija}} — TVP Polonia :* {{ESC|Portugāle}} — RTP Internacional :* {{ESC|Rumānija}} — TVRi :* {{ESC|Serbija}} — RTS Sat |col3= :* {{ESC|Spānija}} — TVE Internacional :* {{ESC|Zviedrija}} — SVT World :* {{ESC|Turcija}} — TRT International :* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} — BHRT }} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2009]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20090218090140/http://eurovision.gen.tr/ Eurovision Fun CluP ESC] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2009. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[Kategorija:Maskava]] 3fjohlm5w9f096nuk9f7oe3hdso1nmz 4506265 4506264 2026-08-13T06:39:40Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4506265 wikitext text/x-wiki {{Coord|55|46||N|37|40||E|display=title}} {{inuse2}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2009 logo.png |att_izm = 250 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2009|5|16|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2009|5|12|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2009|5|14|N}} |vadītājs (i) = [[Alsu]], [[Ivans Urgants]], [[Natālija Vodianova]], [[Andrejs Malahovs]] |koordinators = |režisors = Andrejs Boltenko |pārraidītājs = {{flaga|Krievija}} Pirmais kanāls |vieta = {{karogs|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]]<br />[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]] |uzvarētājs = {{ESC|Norvēģija}} [[Aleksandrs Ribaks]] — ''[[Fairytale]]'' |balsošanas sistēma = 50/50. 50% katras valsts telebalsojums un 50% žūrijas balsojums. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē. |dalībvalstis = 42 valstis<br />18 - pirmais pusfināls<br />19 - otrais pusfināls<br />25 - fināls |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Slovākija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Sanmarīno}} |nulle punktu = {{ESC|Čehija}} |viesmākslinieki = [[Māsas Tolmačovas]]<br />Terem Quartet<br />"Kostroma"<br />[[Dima Bilans]] |map = ESC 2009 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti |col2 = #ff0000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2009. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2008]] |nākamais = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010 ►]] }} '''2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2009}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2009}}) bija 54. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[12. maijs|12.]], [[14. maijs|14.]] un [[16. maijs|16. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Krievija ieguva 2008. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātājs [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Krievijā. Par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju pārliecinoši kļuva [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. Šī bija Norvēģijas trešā uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1985}}. un {{escy|1995}}. gada konkursā). [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] pārstāvēja [[Intars Busulis]] ar dziesmu ''[[Probka]]'', tomēr otrajā pusfinālā tā ar 7 punktiem ieņēma pēdējo — 19. vietu un Latvija nekvalificējās lielajam finālam. Pēc desmit gadu pārtraukuma Eirovīzijas dziesmu konkursā atgriezās [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]], bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tajā nepiedalījās [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]] un [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]]. Sanmarīno tas bija saistīts ar finansiālām grūtībām, bet Gruzija atsauca savu kandidatūru sakarā ar nevēlēšanos mainīt savas dziesmas ''We Don't Wanna Put In'' nosaukumu. == Norises vieta == Konkurss notika [[Krievija|Krievijā]], pateicoties [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada konkursa]] uzvarētājām Dimam Bilanam, kurš ar dziesmu "[[Believe]]" ieguva visvairāk punktu. Pēc Krievijas uzvaras konkursā, [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka konkurss notiks [[Maskava|Maskavā]], ko arī apstiprināja konkursa organizētājs "Pirmais kanāls" un paziņoja, ka konkursa norises vieta būs olimpiskais iekštelpu stadions.<ref name="autogenerated3">[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1362 Moscow accepted as 2009 Host City! | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12162 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Putin: "Eurovision will be held in Moscow"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2008. gadā 13. septembrī šo informāciju apstiprināja Eiropas Raidorganizāciju apvienība jeb EBU.<ref name="autogenerated3" /> Konkursa galvenais režisors noraidīja baumas par arēnas steidzīgu rekonstruckiju sakot, ka tas nav vajadzīgs priekš Eirovīzijas rīkošanas un ka arēna spēs uzņemt aptuveni 25 tūkstošus skatītāju.<ref name="autogenerated4">[http://www.esckaz.com/2008/ News Eurovision Serbia 2008 Новости Евровидения 2008 Сербия<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Formāts == Diskusijas par 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa formātu notika 2008. gada jūnijā [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Uzstādījums bija tāds, ka turpmāk "lielais četrinieks" ([[Spānija]], [[Francija]], [[Vācija]] un [[Apvienotā Karaliste]]), tāpat kā pārējās dalībvalstis, automātiski zaudēs iespēju piedalīties finālā un arī uz tām attieksies noteikumi par vietas izcīnīšanu finālam, bet beigās šis ierosinājums tika noraidīts un spēkā palika vecā sistēma, kurā "lielā četrinieka" valstis automātiski kvalificējas finālam.<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12281 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 'Big Four' final spots confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2009. gada 30. janvārī notika izloze, kurā tika paziņots, kuras valstis piedalīsies kurā no diviem pusfināliem. Turpinot iepriekšējā gada konkursā ieviesto sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo konkursu balsošanas rezultātus, visas valstis tika iedalītas sešās grupās. === Balsošana === Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad bieži tiek novērota "kaimiņu būšana" balsojumā, kad kaimiņvalstis balso viena par otru, EBU nolēma mainīt šo sistēmu 2009. gada dziesmu konkursā. Tika izsūtīts pieprasījums iesniegt idejas šīs sistēmas uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12232 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Exclusive: A new voting procedure for Eurovision?)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/668SQDBQ7?url=http://esctoday.com/news/read/12232 |archivedate={{dat|2012|03|13||bez}} }}</ref> [[Polija]]s televīzijas pārstāvji ierosināja ieviest žūriju balsošanu, tādu pašu, kāda tika izmantota 2008. gada Eirovīzijas deju konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12275 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Poland: TVP proposes international jury for Eurovision)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913151741/http://esctoday.com/news/read/12275 |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}</ref> Šis ierosinājums tika ņemts vērā un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas kārtība būs sekojoša. 50% no katras valsts kopējā balsojuma būs telebalsojuma rezultāti, bet otri 50% sastādīs katras valsts žūrija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12655 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 |3= |access-date={{dat|2009|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 |archivedate={{dat|2008|12|11||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12655 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211002140/http://www.esctoday.com/news/read/12655 }}</ref> Abu pusfinālu balsošanas kārtība paliks iepriekšējā, kad 9 valstis no katra pusfināla tiks izvēlētas telebalsojumā, bet desmito valsti izvēlēsies žūrija.<ref>[http://www.eurovision.tv/page/news?id=1363 Televoting/jury mix in 2009 Final voting | News | Eurovision Song Contest — Oslo 2010<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12282 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Eurovision 2009: The juries are back in the final!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Starptautiskas žūrijas piedalīšanās balsošanā tika pārtraukta kopš 1997. gada bet pilnībā visas valstis pārgāja tikai uz telebalsojumu [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. == Iespējamās dalībvalstis == [[Attēls:ESC 2009 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right| {{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsos pirmajā pusfinālā.}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsos otrajā pusfinālā.}}]] 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis, ieskaitot [[Slovākija|Slovākiju]], kura atgriezīsies Eirovīzijā pēc 11 gadu pārtraukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esctoday.com/news/read/12318 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 (News - Slovakia returns to Eurovision in 2009)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925114921/http://esctoday.com/news/read/12318 |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}</ref> [[Gruzija]] paziņoja, ka nepiedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā, tādā veidā protestējot pret [[Krievija]]s iebrukumu [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]],<ref name="autogenerated4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=GEORGIA - GPB officially withdraws from Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |archivedate={{dat|2008|09|06||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906184008/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=3987 }}</ref> bet iedvesmojoties no uzvaras 2008. gada Bērnu Eirovīzijā un no tā, ka Krievija Gruzijai piešķīra 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, Gruzija nolēma tomēr neboikotēt [[2009. gads|2009]]. gada dziesmu konkursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=GEORGIA - GPB proudly changes decision and enters Eurovision 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221142448/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4615 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12749 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Georgia returns to the Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081220183938/http://www.esctoday.com/news/read/12749 }}</ref> Tika baumots arī par [[Sanmarīno]] un [[Monako]] nepiedalīšanos 2009. gada dziesmu konkursā un patiesi, šie jautājumi tika apspriesti, tomēr, kamēr Monako izlēma piedalīties, Sanmarīno izlēma nepiedalīties, pamatojoties uz smagu finansiālo situāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12654 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - San Marino not quitting after poor start<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081216041347/http://www.esctoday.com/news/read/12654 }}</ref><ref>[http://www.esctoday.com/news/read/12736 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — San Marino leaves Eurovision Song Contest<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> === Latvija === {{Pamatraksts|Eirodziesma 2009}} 2008. gada 17. decembrī saistībā ar valdības lēmumu [[Latvijas Televīzija]]i samazināt valsts dotāciju par 2,4 miljoniem [[Lats|latu]], [[Eirovīzija]] bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr šis paziņojums nāca ar novēlošanos, jo tas tika paziņots trīs dienas pēc valstu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Tika paziņots, ka, dēļ finansējuma samazināšanas, [[Latvija]] nespēs samaksāt EBU dalības maksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |title=LATVIA - LTV withdrew or just cancelled the national selection?<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223152921/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4593 |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }}</ref> Latvija paziņoja, ka ir informējusi EBU par savu lēmumu nepiedalīties 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12732 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia confirms withdrawal request<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081219102738/http://www.esctoday.com/news/read/12732 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |title=LATVIA - LTV confirms withdrawal from the 2009 Eurovision edition<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142230/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4601 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref> 2008. gada 20. decembrī [[LTV]] oficiāli paziņoja par atteikšanos piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā un par norunu, ka gan EBU, gan Pirmais kanāls neizvirzīs pret Latvijas pārstāvjiem nekādas sankcijas saistībā ar novēlotu izstāšanās paziņošanu. LTV arī paziņoja, par savu interesi piedalīties 2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |title=LATVIA - LTV officially out and confirmed<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081221142340/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&id=4629 |archivedate={{dat|2008|12|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12758 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Latvia Eurovision withdrawal accepted<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221123956/http://www.esctoday.com/news/read/12758 }}</ref> Tomēr 2009. gada 12. janvārī Latvija paziņoja, ka piedalīsies 2009. gada dziesmu konkursā.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12896 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Eurovision 2009: 43 countries for Moscow<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090120191828/http://www.esctoday.com/news/read/12896 }}</ref> Šis paziņojums 13. janvārī tika nopublicēts Latvijas Eirovīzijas oficiālajā mājaslapā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124170033/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4535 |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> 2009. gada 19. februārī šajā pašā mājaslapā tika publicēts oficiāls paziņojums, ka pateicoties diviem lieliem sponsoriem, [[Narvesen]] un [[Latvijas Krājbanka]]i, Latvija ir radusi līdzekļus lai piedalītos šajā dziesmu konkursā. Turklāt EBU Latvijai ir samazinājusi dalības maksu, kā labas gribas žestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090123181004/http://eirovizija.lv/lat/aktualitates/4537 |archivedate={{dat|2009|01|23||bez}} }}</ref> == Pusfinālistu sadalījums == 2009. gada 30. janvārī visas 37 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu. {| class="wikitable" border="1" |- ! width=25% | 1. grupa ! width=25% | 2. grupa ! width=25% | 3. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Ukraina}} |- ! width=24% | 4. grupa ! width=24% | 5. grupa ! width=24% | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Turcija}} | valign="top" | * {{ESC|Andora}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Slovākija}} * {{ESC|Šveice}} |} == Pusfināli == Trīsdesmit septiņas valstis piedalījās 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfinālos. No katra pusfināla finālam kvalificējās 10 valstis — 9 skatītāju visaugstāk novērtētākās dziesmas un 1 žūrijas izvēlētā dziesma.<ref name="autogenerated1" /> === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2009. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Andrea Demiroviča]] | ''Just Get Out Of My Life'' | "Vienkārši pazūdi no manas dzīves" | align="center" | 11. | align="center" | 44 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu,<br />[[Čigānu valoda|Čigānu]] | ''[[Gipsy.cz]]'' | ''Aven Romale'' | "Aiziet, čigāni!" | align="center" | 18. | align="center" | 0 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Patriks Ušēns]] | ''Copycat'' | "Kopētais kaķis" | align="center" | 17. | align="center" | 1 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Pjotrs Jelfimovs]] | ''Eyes That Never Lie'' | "Acis, kas nekad nemelo" | align="center" | 13. | align="center" | 25 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 05 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 4. | align="center" | 105 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 5. | align="center" | 99 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]],<br />Angļu | [[Suzanna Georgi]] | ''La Teva Decisió (Get A Life)'' | "Tavs lēmums" | align="center" | 15. | align="center" | 8 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Lovebugs]]'' | ''The Highest Heights'' | "Augstākie augstumi" | align="center" | 14. | align="center" | 15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 2. | align="center" | 172 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 7. | align="center" | 75 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Krasimirs Avramovs]] | ''Illusion'' | "Ilūzija" | align="center" | 16. | align="center" | 7 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 1. | align="center" | 174 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | ''[[Next Time]]'' | ''Nešto Što Kje Ostane <small>(Нешто што ќе остане)</small>'' | "Kaut kas, kas paliek" | align="center" | 10. | align="center" | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 9. | align="center" | 67 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 15 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 12. | align="center" | 42 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 8. | align="center" | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 6. | align="center" | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 3. | align="center" | 125 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika 2009. gada 14. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā četrinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]]. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" bgcolor="#FFB951" | 01 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 13. | align="center" | 33 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Šineida Malvī]] un ''[[Black Daisy]]'' | ''Et Cetera'' | "Un tā tālāk" | align="center" | 11. | align="center" | 52 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Latvija}} | [[Krievu valoda|Krievu]] | [[Intars Busulis]] | ''[[Probka]] <small>(Пробка)</small>'' | "Sastrēgums" | align="center" | 19. | align="center" | 7 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marko Kons]] un [[Milans Nikoličs]] | ''Cipela'' | "Kurpe" | align="center" | 10. | align="center" | 60 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Lidija Kopaņja]] | ''I Don't Wanna Leave'' | "Es nevēlos aiziet" | align="center" | 12. | align="center" | 43 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 06 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 201 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Kristīna Metaksa]] | ''Firefly'' | "Jāņtārpiņš" | align="center" | 14. | align="center" | 32 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Slovākija}} | [[Slovāku valoda|Slovāku]] | [[Kamils Mikulčiks]] un [[Nela Pociskova]] | ''Leť tmou'' | "Lidot caur tumsu" | align="center" | 18. | align="center" | 8 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 8. | align="center" | 69 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[Quartissimo]]'' un [[Martina Majerle]] | ''Love Symphony'' | "Mīlestības simfonija" | align="center" | 16. | align="center" | 14 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | [[Zoli Ādoks]] | ''Dance With Me'' | "Dejo ar mani" | align="center" | 15. | align="center" | 16 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 12 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | "Vienmēr" | align="center" | 2. | align="center" | 180 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 13 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Sakis Ruvs]] | ''This Is Our Night'' | "Šī ir mūsu nakts" | align="center" | 4. | align="center" | 110 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Krievu | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 9. | align="center" | 66 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 15 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 5. | align="center" | 106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 16 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 7. | align="center" | 73 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 17 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 6. | align="center" | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | align="center" | 18 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 3. | align="center" | 115 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | ''[[De Toppers]]'' | ''Shine'' | "Spīdi" | align="center" | 17. | align="center" | 11 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2009. gada 16. maijā. Piecas valstis uzreiz iekļuva finālā un nepiedalījās nevienā no abiem pusfināliem. Tās ir visas četras "Lielā četrinieka" valstis un [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājvalsts, [[Krievija]].<ref name="autogenerated1" /> {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="40px" | Nr. ! Dalībvalsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | align="center" | 01 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Sasha Son]]'' | ''Love'' | "Mīlestība" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |- | align="center" | 02 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]],<br />[[Arābu valoda|Arābu]] | [[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] | ''There Must Be Another Way (Einaiych)'' | "Ir jābut citai izejai (Tavas acis)" | align="center" | 16. | align="center" | 53 |- | align="center" | 03 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Patrīcija Kāsa]] | ''Et S'il Fallait Le Faire'' | "Un ja tas būtu jāizdara" | align="center" | 8. | align="center" | 107 |- | align="center" | 04 | {{ESC|Zviedrija}} | Franču,<br />Angļu | [[Malēna Ernmane]] | ''La Voix'' | "Balss" | align="center" | 21. | align="center" | 33 |- | align="center" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Igors Cukrovs]] un [[Andrea Šušnjara]] | ''Lijepa Tena'' | "Skaistā Tena" | align="center" | 18. | align="center" | 45 |- | align="center" | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Flor-de-Lis]]'' | ''Todas As Ruas Do Amor'' | "Visas mīlestības ielas" | align="center" | 15. | align="center" | 57 |- | align="center" | 07 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Jouhanna Gudrūna Jounsdoutira]] | ''Is It True?'' | "Vai tā ir patiesība?" | align="center" | 2. | align="center" | 218 |- | align="center" | 08 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sakis Ruvs]] | "This Is Our Night" | Šī ir mūsu nakts | align="center" | 7. | align="center" | 120 |- | align="center" | 09 | {{ESC|Armēnija}} | [[Armēņu valoda|Armēņu]],<br />Angļu | [[Inga un Anuša Aršakjanas]] | ''Jan Jan'' | "Mans dārgais" | align="center" | 10. | align="center" | 92 |- | align="center" | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]],<br />Krievu | [[Anastasija Prikhodko]] | ''Mamo <small>(Мамо)</small>'' | "Māte" | align="center" | 11. | align="center" | 91 |- | align="center" | 11 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Aisela Teimurzade|Aisela]] un [[Arašs Lapafzade|Arašs]] | ''Always'' | "Vienmēr" | align="center" | 3. | align="center" | 207 |- | align="center" | 12 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Regina (grupa)|Regina]]'' | ''Bistra voda'' | "Dzidrie ūdeņi" | align="center" | 9. | align="center" | 106 |- | align="center" | 13 | {{ESC|Moldova}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Nellija Čobanu]] | ''Hora Din Moldova'' | "Moldovas deja" | align="center" | 14. | align="center" | 68 |- | align="center" | 14 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Kiara]] | ''What If We'' | "Ja nu mēs" | align="center" | 22. | align="center" | 31 |- | align="center" | 15 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | ''[[Urban Symphony]]'' | ''[[Rändajad]]'' | "Ceļotāji" | align="center" | 6. | align="center" | 129 |- | align="center" | 16 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Nīls Brinks]] | ''Believe Again'' | "Atkal noticēt" | align="center" | 13. | align="center" | 74 |- | align="center" | 17 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Alex Swings Oscar Sings!]]'' | ''Miss Kiss Kiss Bang'' | — | align="center" | 20. | align="center" | 35 |- | align="center" | 18 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Hadise]]'' | ''Düm Tek Tek'' | "Bum Bum Bum"{{Efn|"Düm Tek Tek" ir domāta skaņa, kuru rada bungas, tādēļ latviešu valodas tulkojums ir tikai nosacīts.|name=Turcija}} | align="center" | 4. | align="center" | 177 |- | align="center" | 19 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Kejsi Tola]] | ''Carry Me In Your Dreams'' | "Parūpējies par mani savos sapņos" | align="center" | 17. | align="center" | 48 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | align="center" | 20 | {{ESC|Norvēģija}}<ref>[http://www.bbc.co.uk/eurovision/news/05_may/160509_norway_wins.shtml BBC — Eurovision Song Contest 2010 2009 — News: Norway Wins<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> | Angļu | [[Aleksandrs Ribaks]] | ''[[Fairytale]]'' | "Pasaka" | align="center" | 1. | align="center" | 387 |- | align="center" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Svetlana Loboda]] | ''Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)'' | "Esi mans Valentīns" | align="center" | 12. | align="center" | 76 |- | align="center" | 22 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu | [[Elena George]] | ''The Balkan Girls'' | "Balkānu meitenes" | align="center" | 19. | align="center" | 40 |- | align="center" | 23 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Džeida Īvena]] | ''It's My Time'' | "Šis ir mans laiks" | align="center" | 5. | align="center" | 173 |- | align="center" | 24 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Waldo's People]]'' | ''Lose Control'' | "Zaudēt kontroli" | align="center" | 25. | align="center" | 22 |- | align="center" | 25 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Soraya]]'' | ''La Noche Es Para Mi'' | "Nakts pieder man" | align="center" | 23. | align="center" | 23 |} === Fināla balsu paziņošanas kārtība === Fināla laikā visas dalībvalstis paziņos savus balsošanas rezultātus sekojošā kārtībā:<ref>[http://www.esctoday.com/news/read/13531 Eurovision Song Contest — Dusseldorf 2011 | News — Live: Draw of the running order<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" ! Nr.!! Valsts !! Nr. !! Valsts |- | 1 || {{ESC|Spānija}} || 22 || {{ESC|Grieķija}} |- | 2 || {{ESC|Beļģija}} || 23 || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | 3 || {{ESC|Baltkrievija}} || 24 || {{ESC|Ukraina}} |- | 4 || {{ESC|Malta}} || 25 || {{ESC|Turcija}} |- | 5 || {{ESC|Vācija}} || 26 || {{ESC|Albānija}} |- | 6 || {{ESC|Čehija}} || 27 || {{ESC|Serbija}} |- | 7 || {{ESC|Zviedrija}} || 28 || {{ESC|Kipra}} |- | 8 || {{ESC|Islande}} || 29 || {{ESC|Polija}} |- | 9 || {{ESC|Francija}} || 30 || {{ESC|Nīderlande}} |- | 10 || {{ESC|Izraēla}} || 31 || {{ESC|Igaunija}} |- | 11 || {{ESC|Krievija}} || 32 || {{ESC|Horvātija}} |- | 12 || {{ESC|Latvija}} || 33 || {{ESC|Portugāle}} |- | 13 || {{ESC|Melnkalne}}|| 34 || {{ESC|Rumānija}} |- | 14 || {{ESC|Andora}} || 35 || {{ESC|Īrija}} |- | 15 || {{ESC|Somija}} || 36 || {{ESC|Dānija}} |- | 16 || {{ESC|Šveice}} || 37 || {{ESC|Moldova}} |- | 17 || {{ESC|Bulgārija}} || 38 || {{ESC|Slovēnija}} |- | 18 || {{ESC|Lietuva}} || 39 || {{ESC|Armēnija}} |- | 19 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || 40 || {{ESC|Ungārija}} |- | 20 || {{ESC|Maķedonija}} || 41 || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | 21 || {{ESC|Slovākija}} || 42 || {{ESC|Norvēģija}}<ref>Pēc programmas [[Norvēģija]]i bija plānots paziņot savu balsojumu kā 17., bet redzot, ka Norvēģija ir pārliecinošs līderis, tika nolemts šo balsojumu paziņot kā pēdējai valstij.</ref> |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Skatītāju izvēlētās valstis}} {{Legend|#eedc82|Žurijas izvēlētā valsts}} {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="21" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |- ! rowspan="18" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Melnkalne}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 | style="text-align:left; background:#efefef;" | | 0 || 0 || 3 || 0 || 5 || 1 || 2 || 5 || 1 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 1 || 6 || 10 || 2 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Čehija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || 0 | style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Beļģija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Baltkrievija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 2 || 1 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 || 6 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Zviedrija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''105''' || 0 || 6 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 7 || 4 || 4 || 7 || 0 || 10 || 3 || 4 || 10 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 |- |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Armēnija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''99''' || 4 || '''12''' || 10 || 10 || 5 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 1 || 10 || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || 1 || 0 || 0 || 1 || 10 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Andora}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Šveice}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Turcija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''172''' || 8 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 5 || '''12''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 6 || '''12''' || 7 || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Izraēla}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''75''' || 5 || 4 || 3 || 4 || 6 || 7 || 8 || 5 || 3 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 6 || 1 || 3 || 6 || 0 || 4 || 0 || 5 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Bulgārija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Islande}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''174''' || 7 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 4 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Maķedonija}} | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 10 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 0 || 10 || 0 || style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Rumānija}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''67''' || 6 || 0 || 2 || 1 || 0 || 2 || 4 || 0 || 7 || 8 || 5 || 4 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 10 || 2 || 6 || 1 || 2 |- |- style="background:#eedc82;" | style="text-align:left; background:#eedc82;" | '''{{ESC|Somija}}''' | style="text-align:right; background:#eedc82;" | '''42''' || 3 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 1 || style="text-align:right; background:#eedc82;" | || 3 || 5 || 0 || 0 || 4 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Portugāle}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''70''' || 0 || 2 || 6 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 10 || 0 || 2 || 2 || 8 || 0 || 7 || 2 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 0 || 3 || 7 || 6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Malta}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''86''' || 1 || 7 || 8 || 8 || 4 || 3 || 6 || 3 || 0 || 5 || 5 || 5 || 5 || 6 || 3 || 6 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 5 || 3 || 10 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Bosnija un Hercegovina}}''' | style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | '''125''' || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 8 || 6 || 0 || 8 || '''12''' || 3 || 7 || 3 || 10 || 5 || 8 || 7 || 7 || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" | || 8 || 3 |- | bgcolor="#efefef" colspan=23 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Islande}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Skatītāju izvēlētās valstis}} {{Legend|#eedc82|Žurijas izvēlētā valsts}} {|class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%; |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="23"|Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |- style="background:#eedc82;" !rowspan="19" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#eedc82;" | {{ESC|Horvātija}} || style="text-align:right; background:#eedc82;" |'''33'''|| style="text-align:left; background:#eedc82;" | ||0||0||'''12'''||0||0||2||0||0||10||1||0||0||0||3||1||1||0||0||0||3||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Īrija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |52||1|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||5||3||3||4||0||0||10||2||0||0||0||7||2||7||0||4||3||1||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Latvija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"|7||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Serbija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |60||'''12'''||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||2||4||0||0||'''12'''||2||0||5||0||0||0||0||0||6||'''12'''||0||5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Polija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |43|| 0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||3||0||3||3||0||0||1||1||3||1||6||6||0||2||4||0||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''201'''||8||8||10||8||10|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||8||10||'''12'''||8||10||'''12'''||8||'''12'''||10||8||10||'''12'''||'''12'''||3||10||'''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Kipra}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |32|| 0||2||1||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||1||7||0||0||0||'''12'''||1||0||0||0||6||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovākija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |8|| 0||1||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||0||0||4||2||0||0||0||1||0 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Dānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''69'''||2||7||3||0||1||'''12'''||3||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||3||2||2||5||0||5||0||8||7||0||0||4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Slovēnija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |14||7||0||0||5||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0||0||0||2||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| {{ESC|Ungārija}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |16||0||0||0||0||0||0||0||2||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||8||0||0||0||3||0||0||0||0||0||3 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''180'''|| 6||6||8||6||'''12'''||6||10||'''12'''||8||5||'''12'''|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||7||10||'''12'''||0||'''12'''||10||8||10||'''12'''||7 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Grieķija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''110'''||3||0||4||10||2||1||'''12'''||5||2||4||6||4|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||6||'''12'''||4||5||10||6||4||6 |- style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Lietuva}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''66'''||0||'''12'''||0||0||4||7||1||0||5||0||0||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||4||0||5||7||0||2||5||1 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Moldova}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''106'''|| 5||5||2||7||5||10||7||7||0||3||5||7||6||0|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||0||8||2||4||7||8||8 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Albānija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''73'''|| 10||0||0||0||6||5||0||4||6||7||4||5||10||0||5|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||3||0||1||5||2||0 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; NavajoWhite;" | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style="text-align:right; NavajoWhite;" |'''80'''|| 0||3||6||1||7||0||6||6||0||0||8||10||3||2||8||0|| style="text-align:left; NavajoWhite;" | ||3||0||0||7||10 |-style="background:NavajoWhite;" | style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | '''{{ESC|Igaunija}}''' || style="text-align:right; background:NavajoWhite;" |'''115'''|| 4||4||'''12'''||4||8||8||5||8||4||1||7||3||4||8||7||0||7|| style="text-align:left; background:NavajoWhite;" | ||5||8||6||2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | {{ESC|Nīderlande}} || style="text-align:right; background:#f2f2f2;" |11||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||0||0||0||10||0||0|| style="text-align:left; background:#efefef;" | ||0||0||0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 6 | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:85%;" |- ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="43" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovakija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|17px]] ! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|17px]] |- ! rowspan="25" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 8 || 0 || 7 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 || 6 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 6 || 6 || 6 || 10 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 2 || 1 || 3 || 0 || 1 || 4 || 3 || 1 || 0 || 1 || 7 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 5 || 3 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 6 || 4 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 7 || 6 || 0 || 6 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 218 || 8 || 10 || 0 || 10 || 2 || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 4 || 5 || 3 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 8 || 10 || 7 || 2 || 6 || '''12''' || 0 || 10 || 8 || 10 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 8 || 5 || 5 || 2 || '''12''' || 8 || 0 || 1 || 5 || 6 || 5 || 7 || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || 0 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 4 || 0 || 5 || 0 || 7 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || 1 || 2 || 0 || 5 || 5 || 0 || 2 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 4 || 4 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 0 || 8 || 6 || 3 || 0 || 4 || 5 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 2 || 7 || 0 || 1 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 1 || 0 || 0 || 6 || 1 || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 3 || 0 || 0 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || 7 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 0 || 6 || 0 || 10 || 0 || 5 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 207 || 5 || 6 || 1 || 8 || 10 || 0 || 0 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 10 || 1 || 7 || 8 || 0 || '''12''' || 4 || 10 || 10 || 4 || 3 || 2 || 0 || 6 || 10 || 3 || 10 || 0 || 0 || 8 || 3 || 0 || 4 || 4 || 6 || 8 || 4 || 1 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 8 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 4 || 10 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || '''12''' || 0 || 0 || 2 || 1 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || '''12''' || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 6 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || 10 || 0 || 0 || 7 || 6 || 0 || 10 || 5 || 0 || 8 || 4 || 0 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 5 || 1 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 10 || 0 || 8 || 3 || '''12''' || 0 || 6 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 8 || 5 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 1 || 7 || 6 || 0 || 8 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 7 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 1 || 3 || 6 || || || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 177 || 0 || 3 || '''12''' || 6 || 1 || 3 || 0 || 3 || 4 || 0 || '''12''' || 7 || 0 || 5 || 0 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 7 || 0 || 6 || '''12''' || 5 || 2 || 3 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 || 0 || 0 || 0 || 1 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 2 || 0 |- style="background:gold;" | style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | '''Norvēģija''' | style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | '''387''' || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 5 || '''12''' || 10 || 8 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || style="text-align:left; background:gold;" | || '''12''' || 5 || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 10 || '''12''' || 10 || 8 || 2 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 76 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 2 || 10 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 1 || 0 || 8 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 2 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 || 3 || 4 || 4 || 0 || 4 || 10 || 0 || '''12''' || 7 || 6 || 0 || 4 || 1 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 8 || 2 || 6 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 10 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 0 || 7 || 6 || 10 || 2 || 8 || 4 || 7 || 7 || 3 || 1 || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | bgcolor="#efefef" colspan=45 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 16 | '''{{ESC|Norvēģija}}''' || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 3 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Serbija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Islande}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Norvēģija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Rumānija}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Čehija}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}} |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}} |} == Apraide == ; '''{{ESC|Austrālija}}''': Lai gan [[Austrālija]] nav tiesīga piedalīties dziesmu konkursā, tomēr, tāpat kā citus gadus, tā demonstrēs dziesmu konkursu ''Special Broadcasting Service (SBS)'' televīzijas kanālā.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13271 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Australia: SBS will air all Eurovision finals<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401082903/http://www.esctoday.com/news/read/13271 }}</ref> Pirmais pusfināls tiks pārraidīts piektdienā, 2009. gada 15. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika (09:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). Otrais pusfināls tiks pārraidīts sestdienā, [[16. maijs|16. maijā]] pl. 19:30 pēc vietējā laika, bet fināls tiks pārraidīts svētdien, 2009. gada 17. maijā pl. 19:30 pēc vietējā laika.<ref name="autogenerated2" /> ; '''{{ESC|Austrija}}''': Ir apstiprināts, ka ''Österreichischer Rundfunk (ORF)'' pārraidīs 2009. gada dziesmu konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/13606 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No complete live broadcast planned<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090401151743/http://www.esctoday.com/news/read/13606 }}</ref> tomēr ORF pārraidīs tikai finālu un nepārraidīs abus pusfinālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/12304 |title=Eurovision Song Contest - Dusseldorf 2011 {{!}} News - Austria: No return to Eurovision in 2009<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080920085139/http://www.esctoday.com/news/read/12304 }}</ref> ; '''{{flag|Pasaule}}''': [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa tiešraide visā pasaulē būs pieejama caur sekojošiem [[Eiropa]]s satelītkanāliem: {{columns |width=300px |col1= :* {{ESC|Albānija}} — TVSH :* {{ESC|Armēnija}} — ARMTV :* [[Attēls:Benelux.gif|23px]] [[Benilukss]] — BVN Benelux :* {{ESC|Grieķija}} — ERT World :* {{ESC|Latvija}} — [[LTV]] |col2= :* {{ESC|Maķedonija}} — MKTV Sat :* {{ESC|Polija}} — TVP Polonia :* {{ESC|Portugāle}} — RTP Internacional :* {{ESC|Rumānija}} — TVRi :* {{ESC|Serbija}} — RTS Sat |col3= :* {{ESC|Spānija}} — TVE Internacional :* {{ESC|Zviedrija}} — SVT World :* {{ESC|Turcija}} — TRT International :* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} — BHRT }} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2009]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20090218090140/http://eurovision.gen.tr/ Eurovision Fun CluP ESC] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2009. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] [[Kategorija:Maskava]] b7lqd4x21r4cdvzxi9f1jcvi9pzlfp6 Turcijas vēsture 0 73626 4506106 4504448 2026-08-12T18:31:50Z Treisijs 347 4506106 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hagia Sophia 2017.jpg|thumbnail|upright=1.2|[[Svētā Sofija]] Stambulā ir viens no ievērojamākajiem [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu laikmeta]] mantojuma pieminekļiem mūsdienu Turcijā]] '''Turcijas vēsture''' aptver mūsdienu [[Turcija]]s teritorijas attīstību no senākajām apmetnēm [[Anatolija|Anatolijā]] līdz [[Turcija|Turcijas Republikai]]. Te atrodas nozīmīgi neolīta pieminekļi — [[Gebekli Tepe]] un [[Čatalhejika]] —, bet vēlāk pastāvēja [[heti|hetu]], [[Frīģija|frīģiešu]], [[Līdija|līdiešu]] un citas valstis.<ref name="OxfordAnatolia">{{Grāmatas atsauce |title=The Oxford Handbook of Ancient Anatolia: 10,000–323 BCE |editor=Sharon R. Steadman; Gregory McMahon |publisher=Oxford University Press |year=2011 |doi=10.1093/oxfordhb/9780195376142.001.0001 |url=https://academic.oup.com/edited-volume/36332 |language=en}}</ref><ref name="UNESCOGobekli">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/1572/ |title=Göbekli Tepe |publisher=UNESCO World Heritage Centre |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref><ref name="UNESCOCatalhoyuk">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/1405/ |title=Neolithic Site of Çatalhöyük |publisher=UNESCO World Heritage Centre |access-date=2026-08-12 |language=en}}</ref> Pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] iekarojumiem Anatolija iekļāvās [[hellēnisms|hellēnistiskajā pasaulē]], bet vēlāk — [[Romas impērija|Romas impērijā]]. [[Konstantinopole]] kļuva par Austrumromas galvaspilsētu, un Anatolija — par [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] pamatreģionu.<ref name="Mitchell1993">{{Grāmatas atsauce |author=Stephen Mitchell |title=Anatolia: Land, Men, and Gods in Asia Minor |publisher=Oxford University Press |year=1993 |doi=10.1093/oso/9780198140801.001.0001 |url=https://academic.oup.com/book/47035 |language=en}}</ref> Pēc [[Manzikertas kauja]]s 1071. gadā Anatolijā nostiprinājās tjurku vara; izveidojās [[Rumas sultanāts]] un vēlāk [[Anatolijas beilikāti|beilikāti]]. Viens no tiem izauga par [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], kas 1453. gadā [[Konstantinopoles krišana|ieņēma Konstantinopoli]] un kļuva par lielvaru.<ref name="CambridgeTurkey1">{{Grāmatas atsauce |title=The Cambridge History of Turkey. Volume 1: Byzantium to Turkey, 1071–1453 |editor=Kate Fleet |publisher=Cambridge University Press |year=2009 |doi=10.1017/CHOL9780521620932 |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/D47ED0934BB05E690CFAB7281C293664 |language=en}}</ref> No 17. gadsimta beigām impērija piedzīvoja teritoriālus zaudējumus un Eiropas lielvaru spiedienu, vienlaikus īstenojot reformas, tostarp [[Tanzimats|Tanzimatu]]. Pēc sakāves [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafas Kemala]] vadītā nacionālā kustība uzvarēja [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības karā]]. 1923. gada [[Lozannas miera līgums|Lozannas līgums]] nostiprināja jaunās valsts suverenitāti un lielāko daļu tās robežu.<ref name="CambridgeTurkey4">{{Grāmatas atsauce |title=The Cambridge History of Turkey. Volume 4: Turkey in the Modern World |editor=Reşat Kasaba |publisher=Cambridge University Press |year=2008 |doi=10.1017/CHOL9780521620963 |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ADF782F75F1A17567890F5A2FE7938A9 |language=en}}</ref> {{dat|1923|10|29||bez}} tika proklamēta Turcijas Republika ar galvaspilsētu [[Ankara|Ankarā]]. Ataturka vadībā tika īstenotas [[Ataturka reformas|sekularizācijas, tiesību, izglītības, valodas un kultūras reformas]]. Pēc Otrā pasaules kara izveidojās daudzpartiju sistēma, bet 1952. gadā Turcija pievienojās [[NATO]]. Turpmāko attīstību ietekmēja bruņoto spēku iejaukšanās politikā, modernizācija, polarizācija un [[kurdi|kurdu]] jautājums.<ref name="AratPamuk2019"/> == Aizvēsture == [[Attēls:Göbekli Tepe, Urfa.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Gebekli Tepe]] ir viena no senākajām monumentālās arhitektūras izpausmēm]] Cilvēku klātbūtne Anatolijā konstatējama jau [[paleolīts|paleolītā]]; [[ala|alās]] un atklātās [[apmetne (arheoloģija)|apmetnēs]] atrasti [[akmens darbarīki]] un citas liecības par cilvēku darbību daudz pirms [[zemkopība]]s rašanās.<ref name="kadowaki">Seiji Kadowaki, [https://doi.org/10.1007/978-1-4419-0465-2_663 “West Asia: Paleolithic”], ''Encyclopedia of Global Archaeology'', red. Claire Smith, Springer, 2014, 7769.–7786. lpp.</ref><ref name="stutz">Aaron J. Stutz, [https://doi.org/10.1007/978-1-4419-0465-2_1910 “Near East (Including Anatolia): Geographic Description and General Chronology of the Paleolithic and Neolithic”], ''Encyclopedia of Global Archaeology'', red. Claire Smith, Springer, 2014, 5182.–5208. lpp.</ref> Īpaši nozīmīgs agrīnā [[neolīts|neolīta]] piemineklis ir [[Gebekli Tepe]] Anatolijas dienvidaustrumos, netālu no [[Šanliurfa]]s. Tā monumentālās būves datējamas ar [[pirmskeramikas neolīts|pirmskeramikas neolītu]], aptuveni 9600.–8200. gadu p.m.ē. Arheoloģiskajā vietā atklātas monumentālas apaļas un taisnstūrveida kopienas celtnes ar augstiem T veida kaļķakmens stabiem, no kuriem daļu rotā cilvēkveidīgi elementi un savvaļas dzīvnieku [[reljefs (māksla)|reljefi]].<ref name="gobekli">[https://whc.unesco.org/en/list/1572/ “Göbekli Tepe”], UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 8. augustā.</ref> Šīs būves, iespējams, izmantoja sabiedriskiem notikumiem un [[rituāls|rituāliem]], un tās uzcēla [[mednieki un vācēji|mednieku un vācēju]] kopienas pārejas laikā no mednieku un vācēju dzīvesveida uz pirmajām zemkopju kopienām.<ref name="gobekli"/> Gebekli Tepe tādēļ ir viena no senākajām zināmajām cilvēku veidotās [[monumentālā arhitektūra|monumentālās arhitektūras]] izpausmēm un nozīmīgs avots neolīta sabiedrību sociālās organizācijas, tehnoloģiju un simboliskās pasaules izpētē.<ref name="gobekli"/> Neolīta laikmetā Anatolijā izveidojās vairākas pastāvīgas apmetnes, kuru iedzīvotāji nodarbojās ar zemkopību, [[lopkopība|lopkopību]], [[amatniecība|amatniecību]] un dažādu materiālu apmaiņu.<ref name="willcox">George Willcox, [https://doi.org/10.1007/978-1-4419-0465-2_2272 “Near East (Including Anatolia): Origins and Development of Agriculture”], ''Encyclopedia of Global Archaeology'', red. Claire Smith, Springer, 2014, 5208.–5222. lpp.</ref> Viens no pazīstamākajiem šā perioda pieminekļiem ir [[Čatalhejika]] (''Çatalhöyük'') [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]]. Tās austrumu paugura neolīta slāņi datējami aptuveni ar 7400.–6200. gadu p.m.ē., bet rietumu paugurā apdzīvotība turpinājās [[halkolīts|halkolītā]] aptuveni līdz 5200. gadam p.m.ē.<ref name="catalhoyuk">[https://whc.unesco.org/en/list/1405/ “Neolithic Site of Çatalhöyük”], UNESCO World Heritage Centre; [https://whc.unesco.org/uploads/nominations/1405.pdf ''The Neolithic Site of Çatalhöyük: Nomination of the Property for Inclusion on the World Heritage List''], UNESCO, 2011. Skatīts 2026. gada 8. augustā.</ref> Čatalhejika bija liela, blīvi apbūvēta apmetne bez parastām ielām: [[māla ķieģelis|māla ķieģeļu]] ēkas bija savienotas cieši cita pie citas, un tajās parasti iekļuva caur jumtu.<ref name="catalhoyuk"/> Tajā atrasti [[sienu gleznojums|sienu gleznojumi]], reljefi, skulptūras, [[apbedījums|apbedījumi]] zem ēku grīdām un citas liecības, kas sniedz informāciju par agrīno zemkopju saimniecību, ikdienas dzīvi, rituāliem, sociālo organizāciju un simbolisko domāšanu.<ref name="catalhoyuk"/> Anatolijas neolīta sabiedrības nebija vienveidīgas: dažādos reģionos un laikposmos atšķīrās apmetņu plānojums, saimniecības veidi, apbedīšanas tradīcijas un [[materiālā kultūra]].<ref name="hodder2022">Ian Hodder, [https://doi.org/10.1017/9781107337640.028 “Explaining Neolithic Change in Central Anatolia and Beyond”], Peter F. Biehl un Eva Rosenstock (red.), ''6000 BC: Transformation and Change in the Near East and Europe'', Cambridge University Press, 2022, 395.–404. lpp.</ref> Dienvidaustrumu Anatolijas kopienas bija cieši saistītas ar [[Augšmezopotāmija]]s agrīnā neolīta kultūru tīkliem, savukārt Centrālajā un Rietumanatolijā izveidojās reģionālas apmetņu, arhitektūras un amatniecības tradīcijas.<ref name="hodder2022"/> [[Labība|Graudaugu]] audzēšana un [[mājdzīvnieki|mājdzīvnieku]] turēšana veidoja jauktas zemkopības pamatu, bet [[keramika]]s, akmens un [[obsidiāns|obsidiāna]] priekšmetu izgatavošana un apmaiņa sasaistīja dažādu apgabalu kopienas.<ref name="willcox"/><ref name="hodder2022"/> Anatolija bija viens no reģioniem, caur kuriem neolīta dzīvesveids izplatījās uz [[Egejas jūras reģions|Egejas reģionu]], Balkāniem un tālāk Eiropā, tomēr šis process nebija vienkārša vienvirziena izplatīšanās: tas ietvēra cilvēku pārvietošanos, apmaiņu, zināšanu pārņemšanu un vietējo kopienu attīstību.<ref name="hodder2022"/> [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] Anatolijā veidojās sarežģītākas politiskas, saimnieciskas un sociālas struktūras. Trešajā gadu tūkstotī p.m.ē. Anatolijas plakankalnē attīstījās agrīni pilsētveida centri, monumentāla arhitektūra un plaši tirdzniecības tīkli, bet [[metālapstrāde]] kļuva nozīmīga gan darbarīku un [[ierocis|ieroču]], gan prestiža priekšmetu izgatavošanā.<ref name="steadman2012">Sharon R. Steadman, [https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195376142.013.0010 “The Early Bronze Age on the Plateau”], ''The Oxford Handbook of Ancient Anatolia'', Oxford University Press, 2012, 229.–259. lpp.</ref> [[Varš|Vara]] apstrāde un vara sakausēšana ar [[alva|alvu]], iegūstot [[bronza|bronzu]], būtiski paplašināja metāla izmantojumu Anatolijas sabiedrībās.<ref name="muhly2012">James D. Muhly, [https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195376142.013.0039 “Metals and Metallurgy”], ''The Oxford Handbook of Ancient Anatolia'', Oxford University Press, 2012, 858.–876. lpp.</ref> Tirdzniecības un kultūras sakari savienoja Anatoliju ar Egejas pasauli, [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]], Kaukāzu un [[Levante|Levanti]].<ref name="steadman2012"/> Rietumanatolijā nozīmīga bija nocietinātā [[Troja]], kas atradās Anatolijas, Egejas un Balkānu kultūru saskares vietā.<ref name="troy">[https://whc.unesco.org/en/list/849/ “Archaeological Site of Troy”], UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 8. augustā.</ref> Otrā gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā [[Asīrija|asīriešu]] tirgotāji Anatolijā izveidoja plašu tirgotāju koloniju jeb ''kārumu'' tīklu. Tā nozīmīgākais centrs bija [[Kaneša]] jeb mūsdienu [[Kiltepe]], kas savienoja Anatoliju ar [[Ašūra|Ašūru]] un citiem Mezopotāmijas un Sīrijas centriem.<ref name="michel2012">Cécile Michel, [https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195376142.013.0013 “The Kārum Period on the Plateau”], ''The Oxford Handbook of Ancient Anatolia'', Oxford University Press, 2012, 313.–336. lpp.</ref> Kanešā atrastie desmitiem tūkstošu senasīriešu [[ķīļu raksts|ķīļraksta]] dokumentu sniedz ziņas par tāltirdzniecību, saimniecību, ģimenēm un sabiedrību; līdz ar šiem dokumentiem sākas Anatolijas rakstītos avotos dokumentētā vēsture.<ref name="kultepe">[https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5905/ “Archaeological Site of Kültepe-Kanesh”], UNESCO World Heritage Centre. Skatīts 2026. gada 8. augustā.</ref> == Senā Anatolija == [[Attēls:Empire of the Hitties.png|thumbnail|upright=1.0|[[Heti|Hetu]] valsts ap 1300. gadu p.m.ē., kad tā bija vislielākā]] Senajā vēsturē [[Anatolija]] bija viens no nozīmīgākajiem [[Vidusjūra|Austrumu Vidusjūras]], [[Balkānu pussala|Balkānu]], [[Kaukāzs|Kaukāza]], [[Irāna]]s un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] saskares reģioniem. Tās ģeogrāfiskais novietojums starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Āzija|Āziju]] veicināja dažādu [[tauta|tautu]], [[valoda|valodu]], [[reliģija|reliģiju]], politisko veidojumu un [[kultūra|kultūru]] mijiedarbību.<ref name="oxford_anatolia">Gregory McMahon, Sharon R. Steadman (red.), [https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195376142.001.0001 ''The Oxford Handbook of Ancient Anatolia: (10,000–323 BCE)''], Oxford University Press, 2011, ISBN 978-0-19-537614-2.</ref> Pirms [[Hetu valsts|hetu valsts]] izveidošanās [[Centrālā Anatolija|Centrālajā Anatolijā]] dzīvoja [[hati (tauta)|hati]], kas bija viens no senākajiem rakstītajos avotos pazīstamajiem reģiona iedzīvotāju slāņiem. Hati runāja [[hatu valoda|hatu valodā]], kas nepiederēja [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimei]]. Hatu valodas teksti saglabājušies galvenokārt vēlākajos hetu arhīvos un bija saistīti ar reliģisko un kultisko lietojumu.<ref name="hattians">[https://www.encyclopedia.com/history/asia-and-africa/ancient-history-middle-east/hittites “Hittites”], ''Encyclopedia.com''.</ref> Indoeiropiešu valodā runājošie [[heti]] pārņēma ievērojamu daļu hatu reliģisko priekšstatu, mītu un citu kultūras elementu, tādēļ hatu mantojums kļuva par neatņemamu hetu civilizācijas sastāvdaļu.<ref name="hattians"/><ref name="vle_hittites">[https://www.vle.lt/straipsnis/hetitai “Hetitai”], ''Visuotinė lietuvių enciklopedija''.</ref> Arī nosaukums “Hatti”, ko hetu valdnieki lietoja savas zemes apzīmēšanai, bija pārņemts no senākā hatu zemes nosaukuma.<ref name="hattians"/> 2. gadu tūkstoša p.m.ē. pirmajā pusē Centrālajā Anatolijā izveidojās Hetu valsts, kuras galvenā galvaspilsēta bija [[Hatušaša]].<ref name="vle_hittite_kingdom">[https://www.vle.lt/straipsnis/hetitu-karalyste “Hetitų karalystė”], ''Visuotinė lietuvių enciklopedija''.</ref><ref name="unesco_hattusa">[https://whc.unesco.org/en/list/377/ “Hattusha: the Hittite Capital”], UNESCO World Heritage Centre.</ref> Ap 17.–16. gadsimtu p.m.ē. tā kļuva par nozīmīgu reģionālu spēku, bet 14.–13. gadsimtā p.m.ē. — par vienu no lielākajām [[Senie Tuvie Austrumi|Seno Tuvo Austrumu]] [[lielvara|lielvarām]].<ref name="vle_hittite_kingdom"/> Hetu valdnieki kontrolēja plašas Anatolijas daļas un cīnījās ar [[Senā Ēģipte|Ēģipti]], [[Mitānija|Mitāniju]], [[Asīrija|Asīriju]] un citām reģiona valstīm par ietekmi [[Sīrija]]s un [[Ziemeļmezopotāmija|Ziemeļmezopotāmijas]] teritorijās.<ref name="vle_hittite_kingdom"/> Pēc ilgstošā ēģiptiešu–hetu konflikta, kura pazīstamākā epizode bija [[Kadešas kauja]] ap 1274. gadu p.m.ē., hetu valdnieks [[Hatušili III]] un Ēģiptes faraons [[Ramzess Lielais]] ap 1259. gadu p.m.ē. noslēdza vienu no senākajiem zināmajiem starpvalstu [[miera līgums|miera līgumiem]], kura teksts saglabājies līdz mūsdienām.<ref name="un_kadesh">[https://media.un.org/photo/en/asset/oun7/oun7609528 “Turkey Gives Peace Treaty Replica to United Nations for Display at Headquarters”], United Nations Photo, par ēģiptiešu–hetu miera līgumu.</ref> Hetu lielvalsts sabruka ap 1200. gadu p.m.ē. plašākas politiskās, sociālās un saimnieciskās krīzes laikā [[Vidusjūra|Austrumu Vidusjūras]] un Seno Tuvo Austrumu reģionā.<ref name="vle_hittite_kingdom"/><ref name="oxford_anatolia"/> Tomēr Anatolijas dienvidaustrumos un Sīrijas ziemeļos vēl vairākus gadsimtus pastāvēja vairākas [[neohetu valstis|neohetu valstis]] un citi vietējie politiskie veidojumi, kurus vēlāk pakāpeniski pakļāva Asīrija.<ref name="vle_hittite_kingdom"/> Pēc [[bronzas laikmeta sabrukums|bronzas laikmeta sabrukuma]] Centrālajā un Rietumanatolijā nozīmīgu vietu ieņēma [[Frīģija]]. Tās galvenais politiskais centrs bija [[Gordiona]], bet Frīģijas varenības augstākais posms galvenokārt saistāms ar 8. gadsimtu p.m.ē.<ref name="phrygia_midas">[https://www.metmuseum.org/essays/phrygia-gordion-and-king-midas-in-the-late-eighth-century-b-c “Phrygia, Gordion, and King Midas in the Late Eighth Century B.C.”], The Metropolitan Museum of Art.</ref> Pazīstamākais frīģiešu valdnieks bija [[Mids]], kas asīriešu avotos, iespējams, minēts kā Mušku zemes valdnieks Mita. Viņš valdīja 8. gadsimta p.m.ē. beigās, bet stāsti par viņa zelta pieskārienu un ēzeļa ausīm pieder pie vēlākās grieķu leģendu tradīcijas.<ref name="phrygia_midas"/> Frīģijas materiālo mantojumu veido nocietinātas pilsētas, monumentāli [[kurgāns|kapukalni]], klinšu pieminekļi, [[kapenes]], metāla un koka izstrādājumi un [[rakstība|rakstības]] pieminekļi. Gordionā saglabājušās ievērojamas dzelzs laikmeta nocietinājumu, monumentālu ēku un kapukalnu paliekas.<ref name="unesco_gordion">[https://whc.unesco.org/en/list/1669/ “Gordion”], UNESCO World Heritage Centre.</ref> Ap 700. gadu p.m.ē. Gordiona tika izpostīta lielā ugunsgrēkā; antīkie autori šo postījumu un Frīģijas politiskās varenības mazināšanos saistīja ar [[kimmerieši|kimmeriešu]] iebrukumiem.<ref name="phrygia_midas"/><ref name="vle_phrygia">[https://www.vle.lt/straipsnis/frigija “Frigija”], ''Visuotinė lietuvių enciklopedija''.</ref> Lai gan centralizētā Frīģijas valsts zaudēja agrāko nozīmi, frīģiešu kopienas un kultūras tradīcijas turpināja pastāvēt arī Līdijas un vēlāk Persijas varas laikā.<ref name="vle_phrygia"/> [[Attēls:Map of Lydia ancient times-la.svg|thumbnail|upright=1.0|Līdijas teritorija ap 547. gadu p.m.ē. Mazāzijas pussalā. Ar sarkanu līniju iekrāsota Līdijas robeža 7. gadsimtā p.m.ē.]] Rietumanatolijā ar centru [[Sardas|Sardās]] izveidojās [[Līdija]], kas 7.–6. gadsimtā p.m.ē. kļuva par nozīmīgu politisko un [[tirdzniecība|tirdzniecības]] spēku starp [[Egejas jūra|Egejas]] piekrasti un Anatolijas iekšieni.<ref name="vle_lydia">[https://www.vle.lt/straipsnis/lidija “Lidija”], ''Visuotinė lietuvių enciklopedija''.</ref> Līdija bija cieši saistīta ar grieķu pilsētām [[Mazāzija]]s rietumu piekrastē un bija pazīstama ar zelta ieguvi, bagātīgu [[amatniecība|amatniecību]] un agrīnu [[monēta|monētu]] kalšanu.<ref name="met_lydia">[https://www.metmuseum.org/essays/lydia-and-phrygia “Lydia and Phrygia”], The Metropolitan Museum of Art.</ref> Līdiešu valdnieku izdotās [[elektrums|elektruma]] monētas bija vienas no senākajām zināmajām monētām, tomēr monētu rašanās precīzā vieta, laiks un daudzu pirmo emisiju piederība konkrētām kaltuvēm vai valdniekiem joprojām tiek apspriesta.<ref name="lydian_coinage">[https://www.oeaw.ac.at/en/oeai/research/classical-studies/numismatics/early-lydian-coinage-and-chronology “Early Lydian Coinage and Chronology”], Austrian Archaeological Institute, Austrian Academy of Sciences.</ref> Līdijas pēdējais valdnieks [[Krēzs]] vēlākajā grieķu tradīcijā kļuva par ārkārtīgas bagātības simbolu.<ref name="met_lydia"/> 6. gadsimta p.m.ē. vidū, ap 546. gadu p.m.ē., viņu sakāva Persijas valdnieks [[Kīrs II]], un Līdija tika iekļauta [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu impērijā]] kā satrapija.<ref name="vle_lydia"/> Austrumanatolijā un [[Armēnijas kalniene|Armēnijas kalnienē]] 9.–6. gadsimtā p.m.ē. pastāvēja [[Urartu]] valsts, kuras kodols un galvaspilsēta Tušpa atradās pie [[Vanas ezers|Vanas ezera]].<ref name="vle_urartu">[https://www.vle.lt/straipsnis/urartu “Urartu”], ''Visuotinė lietuvių enciklopedija''.</ref> Urartu valdnieki izveidoja nocietinātu pilsētu, [[cietoksnis|cietokšņu]], noliktavu, administratīvo centru, [[kanāls|kanālu]] un [[apūdeņošana|apūdeņošanas sistēmu]] tīklu; upju ielejās nozīmīga bija apūdeņotā zemkopība.<ref name="vle_urartu"/> Tā bija viena no nozīmīgākajām Anatolijas austrumu, [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāza]] un Irānas ziemeļrietumu dzelzs laikmeta valstīm un ilgstoši karoja ar [[Jaunasīrijas impērija|Jaunasīrijas impēriju]].<ref name="vle_urartu"/> Urartu nocietinājumi, hidrotehniskās būves, ķīļraksta uzraksti un mākslas priekšmeti veido nozīmīgu arheoloģisko mantojumu Austrumanatolijas un Armēnijas kalnienes turpmākās vēstures izpētē.<ref name="vle_urartu"/> Sākot ar 1. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumu, Anatolijas Egejas, [[Marmora jūra|Marmora]], Vidusjūras un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē attīstījās grieķu pilsētas un [[kolonija|kolonijas]].<ref name="oxford_greeks">Kenneth W. Harl, [https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780195376142.013.0034 “The Greeks in Anatolia: From the Migrations to Alexander the Great”], Gregory McMahon un Sharon R. Steadman (red.), ''The Oxford Handbook of Ancient Anatolia'', Oxford University Press, 2012, 752.–774. lpp.</ref> [[Jonieši]], [[ajolieši]] un [[dorieši]] apdzīvoja piekrastes reģionus un nodibināja vai attīstīja tādas pilsētas kā [[Milēta|Milētu]], [[Efesa|Efesu]], [[Smirna|Smirnu]] un [[Halikarnāsa|Halikarnāsu]].<ref name="oxford_greeks"/> Piekrastes pilsētas kļuva par nozīmīgiem tirdzniecības, [[jūrasbraukšana]]s, amatniecības, [[māksla]]s un intelektuālās darbības centriem, bet Milēta un citas pilsētas piedalījās koloniju un tirdzniecības punktu veidošanā arī Melnās jūras reģionā.<ref name="met_greek_colonization">[https://www.metmuseum.org/essays/ancient-greek-colonization-and-trade-and-their-influence-on-greek-art “Ancient Greek Colonization and Trade and Their Influence on Greek Art”], The Metropolitan Museum of Art.</ref> Īpaši liela nozīme bija [[Jonija]]s pilsētām. Ar Milētu bija saistīti tādi agrīnie domātāji kā [[Taless]], [[Anaksimandrs]] un [[Anaksimens]], kuru mēģinājumi izskaidrot dabas parādības ar pašas dabas procesiem kļuva par nozīmīgu posmu sengrieķu [[dabas filozofija]]s un zinātniskās domas attīstībā.<ref name="sep_presocratics">Patricia Curd, [https://plato.stanford.edu/entries/presocratics/ “Presocratic Philosophy”], ''Stanford Encyclopedia of Philosophy''.</ref> Grieķu apmetņu un vietējo Anatolijas sabiedrību ilgstošā mijiedarbība veidoja daudzveidīgu kultūrtelpu, kurā savienojās egeiskās, anatoliskās, persiskās un Tuvo Austrumu tradīcijas.<ref name="oxford_greeks"/> 6. gadsimtā p.m.ē. liela daļa Anatolijas nonāca Persijas [[Ahemenīdu impērija]]s varā. Pēc Līdijas sakāves Kīra II karaspēks pakļāva lielāko daļu Rietumanatolijas un tās grieķu piekrastes pilsētu; turpmāk Persijas vara dažādā apjomā Anatolijā pastāvēja vairāk nekā divus gadsimtus.<ref name="iranica_greece">Rüdiger Schmitt, [https://www.iranicaonline.org/articles/greece-i “Greece i. Greco-Persian Political Relations”], ''Encyclopædia Iranica''.</ref> Reģions tika sadalīts [[satrapija|satrapijās]], bet vietējās pilsētas, valdnieki un [[dinastija]]s atkarībā no vietas un laikmeta saglabāja atšķirīgu pašpārvaldes un politiskās autonomijas pakāpi.<ref name="iranica_satrapies">Bruno Jacobs, [https://www.iranicaonline.org/articles/achaemenid-satrapies “Achaemenid Satrapies”], ''Encyclopædia Iranica''.</ref> Anatolija kļuva par svarīgu saikni starp Irānu, [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]], [[Levante|Levanti]] un Egejas pasauli. Īpaša nozīme bija ceļu sistēmai, tostarp [[Persijas Karaliskais ceļš|Persijas Karaliskajam ceļam]], kas savienoja [[Sūsa (Irāna)|Sūsu]] ar Sardām un šķērsoja ievērojamu Centrālās Anatolijas daļu.<ref name="vle_sardis">[https://www.vle.lt/straipsnis/sardai “Sardai”], ''Visuotinė lietuvių enciklopedija''.</ref> Persijas pārvalde Anatolijas grieķu pilsētās bija viens no galvenajiem [[Jonijas sacelšanās]] priekšnoteikumiem. Sacelšanās sākās 499. gadā p.m.ē. un kļuva par tiešu priekšvēstnesi [[Grieķu—persiešu kari|grieķu–persiešu kariem]] 5. gadsimtā p.m.ē.<ref name="iranica_greece"/> Persijas kundzībai Anatolijā beigas darīja [[Aleksandrs Lielais]], kurš 334. gadā p.m.ē. ar savu karaspēku šķērsoja [[Dardaneļi|Hellespontu]] un sāka karagājienu pret Ahemenīdu impēriju.<ref name="met_alexander">Colette Hemingway un Seán Hemingway, [https://www.metmuseum.org/essays/the-rise-of-macedonia-and-the-conquests-of-alexander-the-great “The Rise of Macedonia and the Conquests of Alexander the Great”], The Metropolitan Museum of Art.</ref> Pēc uzvaras [[Granīkas kauja|pie Granīkas]] 334. gadā p.m.ē. Aleksandra varā nonāca ievērojama daļa Anatolijas rietumu piekrastes un tās grieķu pilsētu, bet pēc [[Isas kauja|Isas kaujas]] 333. gadā p.m.ē. tika vēl vairāk vājināta Persijas militārā vara reģionā.<ref name="iranica_alexander">Pierre Briant, [https://www.iranicaonline.org/articles/alexander-the-great-356-23-bc “Alexander the Great”], ''Encyclopædia Iranica''.</ref> Tomēr Aleksandra pārvalde visā Anatolijā nebija vienmērīga: vairākas agrākās satrapijas tika pārkārtotas un turpināja darboties pēc Ahemenīdu pārvaldes parauga, bet tādi reģioni kā [[Bitīnija]] un [[Paflagonija]] sākotnēji faktiski neatradās maķedoniešu kontrolē.<ref name="iranica_alexander"/> Aleksandra iekarojumi galu galā izbeidza Ahemenīdu centrālās varas dominanti Anatolijā un radīja politiskos priekšnoteikumus [[hellēnisms|hellēnisma]] laikmetam, kad grieķu valodas, pilsētu institūciju un kultūras formu nozīme reģionā pieauga, vienlaikus turpinoties vietējām Anatolijas un persiešu tradīcijām.<ref name="oxford_greeks"/><ref name="met_alexander"/> Pēc Aleksandra nāves 323. gadā p.m.ē. Anatolija kļuva par vienu no galvenajiem viņa pēcteču jeb [[diadohi|diadohu]] savstarpējo cīņu reģioniem.<ref name="met_alexander"/> Dažādos laikos tās teritorijas kontrolēja vai ietekmēja [[Seleikīdu impērija|Seleikīdu valsts]], [[Pergamas valsts|Pergamas Atalīdu valsts]], [[Ponta|Pontas valsts]], [[Bitīnija]], [[Kapadokija]] un citas vietējās vai hellēnistiskās dinastijas.<ref name="cambridge_hellenistic">John D. Grainger, [https://doi.org/10.1017/CHOL9780521234481.011 “The Seleucids and Their Rivals”], ''The Cambridge Ancient History'', 2. izdevums, 8. sējums, Cambridge University Press, 1989, 324.–387. lpp.</ref> Šajā periodā attīstījās pilsētas, [[templis|tempļi]], tirdzniecība, māksla un zinātne, bet grieķu politiskās un kultūras formas līdzāspastāvēja ar vietējām anatoliskajām, persiešu un Austrumu Vidusjūras tradīcijām.<ref name="met_pergamon">[https://www.metmuseum.org/met-publications/pergamon-and-the-hellenistic-kingdoms-of-the-ancient-world ''Pergamon and the Hellenistic Kingdoms of the Ancient World''], The Metropolitan Museum of Art, 2016.</ref> No 2. gadsimta p.m.ē. arvien lielāku ietekmi Anatolijā ieguva [[Romas Republika]]. Pēc Seleikīdu sakāves [[Magnēsijas kauja|Magnēsijas kaujā]] 190. gadā p.m.ē. un Apamejas miera 188. gadā p.m.ē. Roma būtiski pārkārtoja Anatolijas rietumu daļas politisko līdzsvaru, lielas teritorijas nododot saviem sabiedrotajiem, īpaši Pergamas valstij.<ref name="cambridge_hellenistic"/> == Romas un Bizantijas periods == [[Attēls:Asia Minor in the 2nd century AD - general map - Roman provinces under Trajan - bleached - English legend.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Romas impērija]]s provinces 2. gadsimtā imperatora [[Trajāns|Trajāna]] valdīšanas laikā]] Pēc tam, kad [[Pergamas valsts]] valdnieks [[Atals III]] savu valsti bija novēlējis Romai, pēc viņa nāves 133. gadā p.m.ē. tās lielākajā daļā tika izveidota [[Āzija (province)|Āzijas province]].<ref name="OCDAsia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61673/chapter/548520898 |title=Asia, Roman province |website=Oxford Classical Dictionary |publisher=Oxford University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> [[Bitīnija]] tika pievienota Romai 74. gadā p.m.ē., bet pēc [[Ponta]]s valdnieka [[Mitridāts VI|Mitridāta VI]] sakāves daļa viņa zemju tika apvienota ar Bitīniju [[Bitīnija un Ponta|Bitīnijas un Ponta provincē]]. Tomēr vēl 1. gadsimtā p.m.ē. Anatolijā līdzās tieši pārvaldītām provincēm pastāvēja vairākas Romas klientvalstis; [[Galatija (Romas province)|Galatija]] kļuva par provinci 25. gadā p.m.ē., bet [[Kapadokija (Romas province)|Kapadokija]] — 17. gadā m.ē.<ref name="Levick1996">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-ancient-history/greece-including-crete-and-cyprus-and-asia-minor-from-43-bc-to-ad-69/F315D91333BF69198DCFD2273AC62856 |title=Greece (including Crete and Cyprus) and Asia Minor from 43 B.C. to A.D. 69 |author=B. M. Levick |website=The Cambridge Ancient History |publisher=Cambridge University Press |date=1996 |doi=10.1017/CHOL9780521264303.024 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Agrās [[Romas impērija]]s laikā tiešā provinces pārvalde tādējādi pakāpeniski aptvēra lielāko daļu Anatolijas. Romas laikmetā daudzas Anatolijas pilsētas, tostarp [[Efesa]], [[Pergama]], [[Smirna]], [[Sardas]] un [[Nīkaja]], uzplauka kā pārvaldes, [[tirdzniecība]]s, [[reliģija]]s un [[kultūra]]s centri. Pilsētu [[ceļš|ceļu]] tīkls, [[osta]]s, [[akvedukts|akvedukti]], [[templis|tempļi]], [[teātris|teātri]], [[pirts|pirtis]] un cita sabiedriskā [[infrastruktūra]] cieši saistīja Anatolijas provinces ar pārējo [[Vidusjūra]]s pasauli.<ref name="YegulFavro2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/roman-architecture-and-urbanism/architecture-and-planning-in-asia-minor/F72220AEF4456133455B88C16EA39BBA |title=Architecture and Planning in Asia Minor |author=Fikret Yegül; Diane Favro |website=Roman Architecture and Urbanism |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |doi=10.1017/9780511979743.011 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> [[Grieķu valoda]] un hellēniskā pilsētu kultūra joprojām dominēja lielā daļā sabiedriskās un kultūras dzīves, savukārt romiešu pārvalde, tiesības, armija un imperatora institūcijas radīja kopīgu politisko ietvaru.<ref name="Horrocks2012">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/29470/chapter/247165165 |title=Language |author=Geoffrey Horrocks |website=The Oxford Handbook of Byzantine Studies |publisher=Oxford University Press |date=2012 |doi=10.1093/oxfordhb/9780199252466.013.0074 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Būtisks pavērsiens Anatolijas un visas Romas pasaules vēsturē bija imperatora [[Konstantīns I|Konstantīna I]] lēmums paplašināt un pārbūvēt seno [[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas]] pilsētu [[Bosfors|Bosfora]] krastā par imperatora rezidenci. Pēc plašiem būvdarbiem pilsēta {{dat|330|5|11||bez}} tika svinīgi iesvētīta un kļuva pazīstama kā [[Konstantinopole]] — “Konstantīna pilsēta”.<ref name="Berger2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-companion-to-constantinople/urban-development-and-decline-fourthfifteenth-centuries/FF7C12E44BB215D5B1CF63ED0BFF7E9C |title=Urban Development and Decline, Fourth–Fifteenth Centuries |author=Albrecht Berger |website=The Cambridge Companion to Constantinople |publisher=Cambridge University Press |date=2022 |doi=10.1017/9781108632614.004 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Pilsētai tika piedēvēts arī simboliskais apzīmējums “Jaunā Roma”, tomēr nav drošu laikmetīgu liecību, ka Konstantīns jau no paša sākuma būtu iecerējis pilnībā aizstāt seno Romu; Konstantinopoles kļūšana par neapstrīdamu impērijas galveno galvaspilsētu bija pakāpenisks process.<ref name="Isaac2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/rome-an-empire-of-many-nations/from-rome-to-constantinople/6B3195F0F2FE42E3E0350C2D734C12F2 |title=From Rome to Constantinople |author=Benjamin Isaac |website=Rome: An Empire of Many Nations |publisher=Cambridge University Press |date=2022 |doi=10.1017/9781009256193.002 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Tās novietojums starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Āzija|Āziju]], pie Bosfora un jūras ceļa starp [[Melnā jūra|Melno jūru]] un Vidusjūras baseinu, nodrošināja stratēģisku kontroli pār svarīgiem sauszemes un jūras sakariem. Konstantinopole kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[vēlā antīkā pasaule|vēlīnās antīkās pasaules]] un [[viduslaiki|viduslaiku]] politiskajiem, militārajiem, saimnieciskajiem un reliģiskajiem centriem.<ref name="Berger2022"/> [[Attēls:Hagia Sophia Southwestern entrance mosaics 2.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Svētā Sofija|Svētas Sofijas]] mozaīka, kurā [[Konstantīns I]] attēlots ar [[Konstantinopole]]s modeli, bet [[Justiniāns I]] — ar Svētās Sofijas modeli]] Pēc imperatora [[Teodosijs I|Teodosija I]] nāves 395. gadā Romas impērijas pārvalde palika pastāvīgi sadalīta starp austrumu imperatoru [[Arkādijs|Arkādiju]] un rietumu imperatoru [[Honorijs|Honoriju]], lai gan laikabiedri abas daļas joprojām uzskatīja par vienas Romas valsts sastāvdaļām.<ref name="Elton2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/roman-empire-in-late-antiquity/early-fifth-century-395455/6212FF897B68BB3AF29228F08ECFD4D1 |title=The Early Fifth Century, 395–455 |author=Hugh Elton |website=The Roman Empire in Late Antiquity |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Pēc [[Rietumromas impērija]]s sabrukuma 5. gadsimtā Anatolija palika viens no [[Austrumromas impērija]]s galvenajiem reģioniem. Šo valsti mūsdienu [[historiogrāfija|historiogrāfijā]] parasti sauc par [[Bizantijas impērija|Bizantijas impēriju]], taču tās iedzīvotāji savu valsti sauca par Romas impēriju un sevi lielākoties uzskatīja par romiešiem.<ref name="Neville2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/elements/sailing-away-from-byzantium-toward-east-roman-history/EA0865C18B1B8BE9C5F32D042F76A8C6 |title=Sailing Away from Byzantium Toward East Roman History |author=Leonora Neville |publisher=Cambridge University Press |date=2025 |isbn=9781009595582 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Konstantinopole vairāk nekā tūkstoš gadu saglabāja izšķirošu nozīmi impērijas politikā un kultūrā. Īpaši pēc Sīrijas, Ēģiptes un citu austrumu provinču zaudēšanas 7. gadsimtā Anatolija kļuva par Austrumromas valsts galveno teritoriālo, lauksaimniecisko, nodokļu un karaspēka komplektēšanas pamatu, kā arī stratēģisku aizsardzības telpu starp [[Balkānu pussala|Balkāniem]], [[Kaukāzs|Kaukāzu]], [[Sīrija|Sīriju]] un [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]].<ref name="Haldon2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/book/38915/chapter/338085452 |title=Historicizing Resilience: The Paradox of the Medieval East Roman State—Collapse, Adaptation, and Survival |author=John Haldon |website=Empires and Communities in the Post-Roman and Islamic World, c. 400–1000 CE |publisher=Oxford University Press |date=2021 |doi=10.1093/oso/9780190067946.003.0006 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Grieķu valoda, kas jau sen bija plaši lietota impērijas austrumu provincēs, līdz 7. gadsimtam bija kļuvusi par centrālās valsts pārvaldes dominējošo valodu, pakāpeniski aizstājot latīņu valodu.<ref name="Horrocks2012"/> Romas un Austrumromas laikmetā Anatolija bija viens no nozīmīgākajiem [[kristietība]]s izplatības un institucionālās nostiprināšanās reģioniem. Jau 1. gadsimtā mūsu ērā [[Pāvils no Tarsas|apustulis Pāvils]] un citi kristiešu sludinātāji darbojās Mazāzijas pilsētās, bet Jaunās Derības teksti apliecina agrīnu draudžu pastāvēšanu [[Galatija|Galatijā]], Efesā, Pergamā un citās vietās.<ref name="Trevett2008">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-christianity/asia-minor-and-achaea/93B8E7FF3A149FBFC2BE5EB0BC930F63 |title=Asia Minor and Achaea |author=Christine Trevett |website=The Cambridge History of Christianity |publisher=Cambridge University Press |date=2008 |doi=10.1017/CHOL9780521812399.019 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Pēc kristiešu vajāšanu izbeigšanas un imperatoru atbalsta pieauguma 4. gadsimtā reģionā tika celti [[dievnams|dievnami]], [[klosteris|klosteri]] un veidoti ietekmīgi [[bīskapija|bīskapiju]] centri.<ref name="Croke2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-companion-to-the-byzantine-church/emergence-of-the-byzantine-church/51C9B1C285E370836431C4BD8E20B010 |title=Emergence of the Byzantine Church |author=Brian Croke |website=The Cambridge Companion to the Byzantine Church |publisher=Cambridge University Press |date=2026 |doi=10.1017/9781009119177.004 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Mūsdienu Turcijas teritorijā notika vairāki koncili, kas vēlāk tika atzīti par [[ekumeniskais koncils|ekumeniskiem]], tostarp [[Pirmais Nīkajas koncils]] (325), [[Pirmais Konstantinopoles koncils]] (381), [[Efesas koncils]] (431) un [[Halkēdonas koncils]] (451). Tie būtiski ietekmēja kristīgās [[doktrīna]]s, baznīcas pārvaldes un [[kanoniskās tiesības|kanonisko tiesību]] attīstību.<ref name="NEKristietiba">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/97985-kristiet%C4%ABba |title=Kristietība |author=Ņikita Andrejevs |website=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |access-date=2026-08-09 |language=lv}}</ref><ref name="Tanner2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-medieval-canon-law/church-councils/663A6FE763735EA02519A8E80013FDA7 |title=Church Councils |author=Norman Tanner |website=The Cambridge History of Medieval Canon Law |publisher=Cambridge University Press |date=2022 |doi=10.1017/9781139177221.012 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Konstantinopoles bīskapa stāvoklis pakāpeniski pieauga, un [[Konstantinopoles patriarhs]] kļuva par vienu no ietekmīgākajiem Austrumu kristietības garīgajiem vadītājiem.<ref name="Croke2026"/> [[Vēlā antīkā pasaule|Vēlīnajā antīkajā laikmetā]] un [[agrie viduslaiki|agrajos viduslaikos]] Anatolijas vēsturi būtiski ietekmēja ilgstošie Austrumromas kari ar Persijas valstīm, īpaši [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Konflikti par ietekmi [[Armēnija|Armēnijā]], Mezopotāmijā, Sīrijā un Austrumanatolijā padarīja Anatolijas austrumu pierobežu par militāri stratēģisku zonu. Sevišķi postošs bija pēdējais lielais [[Bizantijas–Sasanīdu karš (602–628)|Austrumromas un Sasanīdu karš 602.–628. gadā]]. Imperators [[Hēraklijs]] sekmīgās pretuzbrukuma kampaņās sakāva persiešu spēkus, un pēc Sasanīdu valdnieka [[Husravs II|Husrava II]] gāšanas tika atjaunotas pirmskara robežas, tomēr ilgais karš bija izsmēlis abu valstu militāros un finanšu resursus.<ref name="Whittow2011">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/new-cambridge-history-of-islam/late-romanearly-byzantine-near-east/92FABB06349B5AC42D957CAF39EE868E |title=The Late Roman/Early Byzantine Near East |author=Mark Whittow |website=The New Cambridge History of Islam |publisher=Cambridge University Press |date=2011 |doi=10.1017/CHOL9780521838238.004 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Šis novājinājums bija viens no apstākļiem, kas atviegloja turpmākos arābu musulmaņu iekarojumus, lai gan tos nevar izskaidrot tikai ar iepriekšējā kara sekām.<ref name="NEUmaijadi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/33411-Umaijadu-kalif%C4%81ts |title=Umaijadu kalifāts |author=Artis Buks |website=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |access-date=2026-08-09 |language=lv}}</ref> Pēc [[islāms|islāma]] rašanās 7. gadsimtā Austrumromas austrumu robežas sāka apdraudēt arābu [[kalifāts|kalifāti]]. [[Arābu–bizantiešu kari]] būtiski pārveidoja [[Vidusjūra|Austrumvidusjūras]] politisko karti: 630.–640. gados impērija zaudēja lielāko daļu Sīrijas, [[Palestīna|Palestīnu]] un [[Ēģipte|Ēģipti]].<ref name="Kaegi2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-the-byzantine-empire-c5001492/confronting-islam-emperors-versus-caliphs-641c850/F85B2B597BC19414790CD15545D9844C |title=Confronting Islam: Emperors Versus Caliphs (641–c.850) |author=Walter E. Kaegi |website=The Cambridge History of the Byzantine Empire c. 500–1492 |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Arābu karagājieni un [[reids|reidi]] regulāri sasniedza Centrālo un Dienvidanatoliju, īpaši no 7. gadsimta otrās puses līdz 8. gadsimta vidum, tomēr kalifātiem neizdevās pastāvīgi iekarot Anatolijas lielāko daļu.<ref name="Haldon2021"/><ref name="NEUmaijadi"/> Saskaņā ar tradicionālo hronoloģiju Umaijadu spēki neveiksmīgi aplenca Konstantinopoli [[Konstantinopoles aplenkums (674–678)|674.–678. gadā]], tomēr šā aplenkuma raksturs un precīzs datējums mūsdienu pētniecībā tiek apstrīdēts; daļa pētnieku galveno uzbrukumu un blokādi datē ar 667.–669. gadu.<ref name="Jankowiak2013">{{Tīmekļa atsauce |url=https://research.birmingham.ac.uk/en/publications/the-first-arab-siege-of-constantinople-the-campaign-of-yazid-b-mu/ |title=The First Arab Siege of Constantinople: The Campaign of Yazīd b. Muʿāwiyah in 667–669 |author=Marek Jankowiak |publisher=İstanbul Araştırmaları Enstitüsü |date=2017 |pages=201–228 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Daudz drošāk dokumentētais [[Konstantinopoles aplenkums (717–718)|Konstantinopoles aplenkums 717.–718. gadā]] arī beidzās ar Umaijadu karaspēka sakāvi.<ref name="Kaegi2019"/> Šie panākumi ļāva Austrumromas valstij saglabāt Konstantinopoli un Anatolijas kodolu. 7. gadsimtā Anatolijā pakāpeniski izveidojās militāri administratīvā [[thema|themu sistēma]], kurā provinču pārvalde tika ciešāk sasaistīta ar reģionā izvietotajiem karaspēkiem. Tā nebija viena valdnieka vienā reizē īstenota reforma, bet gan pakāpeniska pielāgošanās teritoriju zaudējumiem, pastāvīgajiem iebrukumiem un nepieciešamībai nodrošināt armijas uzturēšanu.<ref name="Koder2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/book/1774/chapter/141434742 |title=Historical Geography |author=Johannes Koder |website=The Archaeology of Byzantine Anatolia: From the End of Late Antiquity until the Coming of the Turks |publisher=Oxford University Press |date=2017 |doi=10.1093/acprof:oso/9780190610463.003.0002 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Tika uzturēti un pārbūvēti [[nocietinājums|nocietinājumi]], savukārt Anatolijas iedzīvotāju, lauksaimniecības un nodokļu resursi kļuva par vienu no galvenajiem impērijas izdzīvošanas priekšnoteikumiem.<ref name="Haldon2021"/> Austrumromas impērija saglabāja kontroli pār Anatolijas lielāko daļu līdz 11. gadsimtam. == Turku ienākšana Anatolijā == 11. gadsimtā [[Anatolija]]s vēsturē sākās būtisks pavērsiens, kas bija saistīts ar [[oguzi|oguzu tjurku]] migrāciju un [[Seldžuku impērija|Seldžuku impērijas]] ekspansiju [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Seldžuki bija oguzu izcelsmes [[sunnītu islāms|sunnītu musulmaņu]] valdnieku dinastija, kas 11. gadsimta vidū nostiprinājās [[Irāna|Irānā]], bet vēlāk arī [[Irāka|Irākā]] un citās Tuvo Austrumu zemēs.<ref name="NE-Seldzuki">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/6165-Seld%C5%BEuku-Imp%C4%93rija |title=Seldžuku Impērija |author=Artis Buks |website=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |access-date=2026-08-09 |language=lv}}</ref> Uzvara pār [[Gaznevīdu impērija|Gaznevīdiem]] [[Dandanakānas kauja|Dandanakānas kaujā]] 1040. gadā nostiprināja seldžuku varu [[Horasāna|Horasānā]] un veicināja viņu turpmāko ekspansiju Irānā, Irākā un rietumu virzienā.<ref name="Theotokis-2024-background">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/campaign-and-battle-of-manzikert-1071/geopolitical-and-military-background-to-the-battle-of-manzikert/30B151746EBE2A8F1567861A0A4F042A |title=The Geopolitical and Military Background to the Battle of Manzikert |author=Georgios Theotokis |work=The Campaign and Battle of Manzikert, 1071 |publisher=ARC Humanities Press |date=2024 |pages=81–110 |doi=10.1017/9781802701722.005 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Jau pirms tiešas politiskās kontroles nodibināšanas Anatolijā tās austrumu apgabalos notika seldžuku un citu turkmēņu karaspēku sirojumi, kā arī klejotāju un daļēji klejotāju grupu pārvietošanās. Šie procesi pastiprināja militāro spiedienu uz [[Bizantijas impērija]]s austrumu provincēm.<ref name="Theotokis-2024-background"/> Izšķirošs militārs notikums bija [[Manzikertas kauja]] {{dat|1071|8|26||bez}}, kurā Seldžuku sultāna [[Alps Arslans|Alpa Arslana]] vadītais karaspēks sakāva Bizantijas imperatora [[Romāns IV Diogens|Romāna IV Diogena]] armiju un saņēma imperatoru gūstā.<ref name="Theotokis-2024-intro">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/campaign-and-battle-of-manzikert-1071/introduction/1BA88135BD13CE16C32E2AD716335296 |title=Introduction |author=Georgios Theotokis |work=The Campaign and Battle of Manzikert, 1071 |publisher=ARC Humanities Press |date=2024 |doi=10.1017/9781802701722.001 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Kauja pati par sevi nenozīmēja tūlītēju visas Anatolijas nonākšanu seldžuku varā, un Alpa Arslana sākotnējais mērķis nebija visas pussalas iekarošana. Tomēr sakāvei sekojošie Bizantijas pilsoņu kari, valdnieku maiņas un pierobežas aizsardzības vājināšanās ievērojami samazināja impērijas spēju kontrolēt austrumu un centrālās provinces.<ref name="Fleet-2009-intro">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-turkey/introduction/E22A1740F5FC48BA68F78D74B9EB522D |title=Introduction |author=Kate Fleet |work=The Cambridge History of Turkey. Volume 1: Byzantium to Turkey, 1071–1453 |publisher=Cambridge University Press |date=2009 |doi=10.1017/CHOL9780521620932.002 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Turpmākajās desmitgadēs Anatolijā pastiprinājās turku karaspēku, cilšu un politisko grupu ienākšana, apmešanās un varas nostiprināšanās. Tādējādi sākās ilgstošas reģiona politiskās, demogrāfiskās, lingvistiskās un reliģiskās pārmaiņas, nevis pēkšņa visu agrāko iedzīvotāju nomaiņa.<ref name="Peacock-2019-formation">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/islam-literature-and-society-in-mongol-anatolia/formation-of-islamic-anatolia/83B784ACC674C85FDDF91ADDAE830560 |title=The Formation of Islamic Anatolia |author=A. C. S. Peacock |work=Islam, Literature and Society in Mongol Anatolia |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |doi=10.1017/9781108582124.002 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> [[Attēls:Sultanate of Rûm.svg|thumbnail|upright=1.0|[[Rumas sultanāts]] 1100. gadā (tumšākā krāsā) un tā izplešanās līdz 1243. gadam]] Nozīmīgākais seldžuku politiskais veidojums Anatolijā kļuva par [[Rumas sultanāts|Rumas sultanātu]] jeb Anatolijas Seldžuku valsti, kas izveidojās 11. gadsimta pēdējā ceturksnī agrākajās Bizantijas teritorijās. Nosaukums “Rūm” bija atvasināts no musulmaņu pasaulē lietotā apzīmējuma Austrumromas jeb Bizantijas zemēm.<ref name="Lapidus-2013">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/islamic-societies-to-the-nineteenth-century/turkish-migrations-and-the-ottoman-empire/CE1C646DC6E35DECD9A0FEB0F964E70C |title=The Turkish Migrations and the Ottoman Empire |author=Ira M. Lapidus |work=Islamic Societies to the Nineteenth Century: A Global History |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |doi=10.1017/CBO9781139027670.037 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Sākotnējais sultanāta politiskais centrs bija [[Nīkaja]], bet pēc tās zaudēšanas [[Pirmais Krusta karš|Pirmā krusta kara]] laikā 1097. gadā valsts centrs pārvietojās uz [[Konja|Konju]].<ref name="Iranica-Konya">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/konya/konya-i-history-and-persian-culture-in-the-islamic-period/ |title=Konya i. History and Persian Culture in the Islamic Period |author=A. C. S. Peacock |website=Encyclopaedia Iranica |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Konja kļuva par nozīmīgu politisku, saimniecisku un kultūras centru. 12. un īpaši 13. gadsimta pirmajā pusē Rumas sultanāts apvienoja tjurku militārās tradīcijas ar persiešu valodas un persiešu–islāmiskās galma un pārvaldes kultūras ietekmi. Sultanāta sabiedrība bija etniski un reliģiski daudzveidīga; tajā dzīvoja musulmaņi, [[grieķi]], [[armēņi]], sīriešu kristieši un citas kopienas, bet valsts dienestā darbojās arī kristiešu izcelsmes karavīri un pārvaldnieki.<ref name="Korobeinikov-2014">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/book/8557/chapter-abstract/154441229 |title=The Sultanate of Rūm: Preliminary Remarks |author=Dimitri A. Korobeinikov |work=Byzantium and the Turks in the Thirteenth Century |publisher=Oxford University Press |date=2014 |pages=81–110 |doi=10.1093/acprof:oso/9780198708261.003.0004 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Sultanāta teritorijā attīstījās pilsētas, [[amatniecība]], tālsatiksmes [[tirdzniecība]], [[karavānserajs|karavānseraji]], [[medrese|medreses]], [[mošeja|mošejas]] un citi [[islāma arhitektūra|islāma arhitektūras]] pieminekļi. Tirdzniecības ceļi savienoja Anatolijas iekšieni ar [[Melnā jūra|Melnās jūras]], [[Egejas jūra|Egejas jūras]] un [[Vidusjūra|Vidusjūras]] ostām.<ref name="Lapidus-2013"/> 13. gadsimtā Anatolijas politisko līdzsvaru izjauca [[Mongoļu impērija|mongoļu]] ekspansija. Pēc seldžuku sakāves [[Kēsedāgas kauja|Kēsedāgas kaujā]] 1243. gadā Rumas sultanāts nonāca Mongoļu impērijas virskundzībā. Sākotnēji mongoļi lielā mērā valdīja netieši, saglabājot seldžuku sultānus un pārvaldes aparātu, taču sultanāta faktiskā patstāvība ievērojami samazinājās.<ref name="Amitai-1995">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/mongols-and-mamluks/baybarss-intervention-in-seljuq-rum/B786ABB39E5C83E43F4B602BF24235BB |title=Baybars’s Intervention in Seljuq Rūm |author=Reuven Amitai-Preiss |work=Mongols and Mamluks: The Mamluk–Ilkhanid War, 1260–1281 |publisher=Cambridge University Press |date=1995 |doi=10.1017/CBO9780511563485.010 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Pēc [[Ilhanāts|Ilhanāta]] izveidošanās 1250. gadu vidū Anatolija pakāpeniski nonāca tā pārraudzībā, bet no 1270. gadiem Ilhanāta politiskā un fiskālā kontrole kļuva īpaši izteikta. Rumas sultāni turpināja pastāvēt kā nomināli valdnieki līdz 14. gadsimta sākumam.<ref name="Melville-2009">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/the-cambridge-history-of-turkey/anatolia-under-the-mongols/73C5FC788C55900D12455E170F5535C8 |title=Anatolia under the Mongols |author=Charles Melville |work=The Cambridge History of Turkey. Volume 1: Byzantium to Turkey, 1071–1453 |publisher=Cambridge University Press |date=2009 |pages=51–101 |doi=10.1017/CHOL9780521620932.004 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Seldžuku centrālās varas vājināšanās un vēlākā sabrukuma apstākļos Anatolijā izveidojās vairākas neatkarīgas vai daļēji neatkarīgas turku kņazistes jeb [[Anatolijas beilikāti|beilikāti]]. Īpaši daudz to izveidojās Rietumanatolijā un Bizantijas pierobežā, kur seldžuku un mongoļu kontrole bija ierobežota. Beilikātu valdnieku nami lielākoties bija turku vai turkmēņu izcelsmes, taču to iedzīvotāji, karaspēks un pārvaldes tradīcijas nebija etniski vai kulturāli viendabīgas.<ref name="Peacock-2019-formation"/> [[Attēls:Beylicats d’Anatolie vers 1330-de.svg|thumbnail|upright=1.1|Beilikāti 1330. gadā (nosaukumi vācu valodā)]] Starp nozīmīgākajiem beilikātiem bija [[Karamanīdu beilikāts|Karamanu]], [[Germijānas beilikāts|Germijanas]], [[Aidiņas beilikāts|Aidiņas]], [[Mentešes beilikāts|Mentešes]], [[Saruhanas beilikāts|Saruhanas]] un [[Osmaņu beilikāts]]. Tie savstarpēji konkurēja par teritorijām, pilsētām, tirdzniecības ceļiem un politisko ietekmi, vienlaikus paplašinoties uz atlikušajām Bizantijas zemēm.<ref name="Lindner-2009">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/the-cambridge-history-of-turkey/anatolia-13001451/71691A45EAABF8F09B64EB28C1C680EB |title=Anatolia, 1300–1451 |author=Rudi Lindner |work=The Cambridge History of Turkey. Volume 1: Byzantium to Turkey, 1071–1453 |publisher=Cambridge University Press |date=2009 |pages=102–137 |doi=10.1017/CHOL9780521620932.005 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Turku ienākšana Anatolijā bija saistīta ne tikai ar militāru un politisku varas maiņu, bet arī ar [[islamizācija|islamizācijas]] un [[turkizācija|turkizācijas]] procesu. Anatolijā apmetās turkmēņu klejotāju un daļēji klejotāju grupas, izplatījās [[turku valoda]]s paveidi, bet musulmaņu valdnieku galmi, karaspēks, medreses, mošejas, [[dervīšs|dervīšu]] kopienas un [[sūfisms|sūfiju]] tīkli pārveidoja reģiona reliģisko un kultūras vidi.<ref name="Ocak-2009">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-turkey/social-cultural-and-intellectual-life-10711453/5EE3DE1CC695AC873B9F27F7E16A4FF8 |title=Social, Cultural and Intellectual Life, 1071–1453 |author=Ahmet Ocak |work=The Cambridge History of Turkey. Volume 1: Byzantium to Turkey, 1071–1453 |publisher=Cambridge University Press |date=2009 |pages=353–422 |doi=10.1017/CHOL9780521620932.010 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Daļa vietējo iedzīvotāju pakāpeniski pieņēma islāmu un turku valodu, savukārt grieķu, armēņu, sīriešu un citas kristiešu kopienas daudzviet vēl ilgi saglabāja savu reliģiju, valodas un vietējās tradīcijas. Arī musulmaņu kopienas nebija viendabīgas, un Anatolijā darbojās dažādas sunnītu, šiītu un sūfiju tradīcijas.<ref name="Karakaya-Stump-2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/kizilbashalevis-in-ottoman-anatolia/forgotten-forefathers-wafai-dervishes-in-medieval-anatolia/27366FF8111D5492AE4B91F5607642F6 |title=The Forgotten Forefathers: Wafa’i Dervishes in Medieval Anatolia |author=Ayfer Karakaya-Stump |work=The Kizilbash-Alevis in Ottoman Anatolia |publisher=Edinburgh University Press |date=2020 |pages=89–144 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Islamizācijas un turkizācijas temps un raksturs dažādos Anatolijas apgabalos būtiski atšķīrās, un nepilnīgo avotu dēļ precīzu konversijas apmēru noteikt nav iespējams.<ref name="Ocak-2009"/> Vēlo viduslaiku gaitā turku valoda un islāms kļuva dominējoši arvien lielākā Anatolijas daļā, vienlaikus saglabājoties ievērojamām kristiešu kopienām. Mongoļu laikmeta politiskās pārmaiņas, Seldžuku valsts sabrukums, turku literārās valodas attīstība un musulmaņu institūciju izplatīšanās šo procesu paātrināja.<ref name="Peacock-2019-conclusion">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/islam-literature-and-society-in-mongol-anatolia/conclusion/865E880775BF6D118DF8108A4806FC5D |title=Conclusion |author=A. C. S. Peacock |work=Islam, Literature and Society in Mongol Anatolia |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |doi=10.1017/9781108582124.008 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> == Osmaņu valsts izveidošanās == {{pamatraksts|Osmaņu impērijas izplešanās}} [[Attēls:Osman I by John Young.jpg|thumbnail|upright=0.8|[[Osmans I]] ir [[Osmaņu dinastija]]s aizsācējs]] [[Osmaņu valsts]] izveidojās 13. gadsimta beigās un 14. gadsimta sākumā [[Ziemeļrietumanatolija|Ziemeļrietumanatolijā]], [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] pierobežā. [[Rumas sultanāts|Rumas sultanāta]] un mongoļu varai vājinoties, [[Anatolija|Anatolijā]] izveidojās vairāki [[Anatolijas beilikāti|turku beilikāti]], no kuriem viens nostiprinājās [[Bitīnija|Bitīnijas]] apgabalā.<ref name="Fleet-2010-rise">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/new-cambridge-history-of-islam/rise-of-the-ottomans/015D10BC98EA8A2D69B29D54AC7241CC |title=The Rise of the Ottomans |author=Kate Fleet |work=The New Cambridge History of Islam. Volume 2: The Western Islamic World, Eleventh to Eighteenth Centuries |publisher=Cambridge University Press |date=2010 |pages=313–331 |doi=10.1017/CHOL9780521839570.013 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Tā pirmsākumi saistīti ar [[Osmans I|Osmanu I]], turku pierobežas valdnieku jeb beju, kura vārdā vēlāk tika nosaukta [[Osmaņu dinastija]] un tās pārvaldītā valsts.<ref name="Agoston-2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-war/ottoman-expansion-and-military-power-13001453/A0310E3C60C10C4FA33FB40370C19A3A |title=Ottoman Expansion and Military Power, 1300–1453 |author=Gábor Ágoston |work=The Cambridge History of War. Volume 2: War and the Medieval World |publisher=Cambridge University Press |date=2020 |pages=449–469 |doi=10.1017/9781139025492.018 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Par Osmaņu valsts dibināšanas gadu tradicionāli pieņem 1299. gadu, tomēr nav zināms ne konkrēts neatkarības pasludināšanas notikums, ne precīzs brīdis, kad Osmana valdījums kļuva par patstāvīgu politisku veidojumu. Agrīnie avoti par osmaņu izcelsmi ir trūcīgi, bet vēlākajās Osmaņu hronikās vēsturiskie notikumi savijušies ar dinastijas izcelsmes leģendām.<ref name="Fleet-2010-rise"/> Ap 1300. gadu Osmans bija viens no vairākiem Anatolijas turku pierobežas valdniekiem, kuri izmantoja Rumas sultanāta sabrukuma un Bizantijas varas vājināšanās radīto politiskās varas vakuumu.<ref name="Agoston-2020"/> Agrīnā Osmaņa vara balstījās uz neviendabīgu atbalstītāju loku, kurā ietilpa turkmēņu klejotāji un daļēji klejotāji, valdnieka karadraudze, pierobežas karotāji un vietējie sabiedrotie. Agrīnajā Osmaņu militārajā organizācijā savijās turkmēņu klejotāju, seldžuku–ilhanātu un bizantiešu tradīciju elementi.<ref name="Fodor-2009">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-turkey/ottoman-warfare-13001453/89BAC2DCA843E3C3D97F820C3F2FAF5E |title=Ottoman Warfare, 1300–1453 |author=Pál Fodor |work=The Cambridge History of Turkey. Volume 1: Byzantium to Turkey, 1071–1453 |publisher=Cambridge University Press |date=2009 |pages=192–226 |doi=10.1017/CHOL9780521620932.007 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Osmaņu izaugsmi sekmēja izdevīgais novietojums pie Bizantijas zemēm, Bizantijas varas vājināšanās Mazāzijas ziemeļrietumos, iespēja piesaistīt jaunus karotājus un vietējās elites, kā arī Osmana un viņa pēcteču spēja izmantot mainīgas politiskās un militārās savienības.<ref name="Fleet-2010-rise"/> [[Osmaņu beilikāts|Osmaņu beilikāta]] izplešanās turpinājās Osmana I pēcteču laikā. Īpaši nozīmīga bija viņa dēla [[Orhans I|Orhana]] valdīšana, kad osmaņi 1326. gadā ieņēma [[Bursa|Bursu]]. Pilsēta kļuva par vienu no galvenajām agrīnās Osmaņu valsts valdnieku rezidencēm, saimnieciskajiem centriem un dinastijas apbedīšanas vietām.<ref name="Fleet-2010-rise"/> Orhana valdīšanas laikā tika ieņemtas arī citas nozīmīgas Bizantijas pilsētas Mazāzijas ziemeļrietumos — [[Nīkaja]] 1331. gadā un [[Nikomēdija]] 1337. gadā. Šo pilsētu iegūšana nostiprināja osmaņu kontroli pār lielāko daļu Bitīnijas un nodrošināja tiem pieeju [[Marmora jūra|Marmora jūrai]].<ref name="Agoston-2020"/> No neliela pierobežas valdījuma Osmaņu beilikāts pakāpeniski pārtapa par reģionālu valsti, kas spēja konkurēt gan ar citiem Anatolijas beilikātiem, gan ar novājināto Bizantijas impēriju. Tā izaugsmi veicināja pierobežas karagājieni, dinastiju laulības un vienošanās, vietējo karotāju un pārvaldnieku iekļaušana Osmaņu dienestā, kā arī pakāpeniska pastāvīga karaspēka, zemes piešķīrumu, nodokļu iekasēšanas un teritoriālās pārvaldes sistēmu attīstība.<ref name="Fodor-2009"/> Agrīnā Osmaņu valsts nepārņēma tikai vienu pārvaldes modeli, bet pielāgoja turkmēņu, seldžuku–ilhanātu, persiešu–islāmiskās un bizantiešu tradīcijas savām vajadzībām.<ref name="Kolodziejczyk-2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/book/39071/chapter/338395992 |title=The Ottoman Empire |author=Dariusz Kołodziejczyk |work=The Oxford World History of Empire. Volume Two: The History of Empires |publisher=Oxford University Press |date=2021 |pages=729–750 |doi=10.1093/oso/9780197532768.003.0026 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> 14. gadsimta vidū osmaņi sāka pastāvīgu ekspansiju [[Balkānu pussala|Balkānos]]. Bizantijas pilsoņu karu laikā Osmaņu karaspēki jau iepriekš bija vairākkārt šķērsojuši [[Dardaneļi|Dardaneļus]] kā Bizantijas pretendentu sabiedrotie un algotņi. 1352. gadā viņi ieguva [[Cimpe]]s cietoksni Eiropas krastā, bet 1354. gadā, izmantojot zemestrīces radītos postījumus, ieņēma un nocietināja [[Gallipoli]]. Tā kļuva par pirmo noturīgo Osmaņu atbalsta punktu Eiropā un bāzi turpmākajiem karagājieniem [[Trāķija|Trāķijā]].<ref name="Kolodziejczyk-2021"/><ref name="Kiel-2009">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-turkey/incorporation-of-the-balkans-into-the-ottoman-empire-13531453/9CB4C1C18401FF6AFF2233CBA0569028 |title=The Incorporation of the Balkans into the Ottoman Empire, 1353–1453 |author=Machiel Kiel |work=The Cambridge History of Turkey. Volume 1: Byzantium to Turkey, 1071–1453 |publisher=Cambridge University Press |date=2009 |pages=138–191 |doi=10.1017/CHOL9780521620932.006 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Turpmākajos gadu desmitos osmaņi iekaroja plašas Trāķijas teritorijas. [[Adrianopole]] jeb [[Edirne]], kuras ieņemšana parasti tiek datēta ar 1360. gadu pirmo pusi, kļuva par vienu no galvenajiem valsts politiskajiem un militārajiem centriem un bāzi turpmākiem karagājieniem Eiropā.<ref name="Kiel-2009"/> [[Murads I|Murada I]] un [[Bajezids I|Bajezida I]] valdīšanas laikā osmaņi pakļāva vai padarīja par vasaļiem vairākus Bulgārijas, Serbijas un citu Balkānu zemju valdniekus. Osmaņu ekspansiju sekmēja Balkānu politiskā sadrumstalotība, vietējo valdnieku savstarpējie konflikti un Osmaņu valdnieku spēja savā karaspēkā izmantot arī kristīgo vasaļu vienības.<ref name="Fodor-2009"/><ref name="Kiel-2009"/> [[Kosovas kauja (1389)|Kosovas kaujā]] 1389. gadā gan Osmaņu, gan Serbijas valdnieka [[Lazars|Lazara]] vadītais karaspēks cieta ļoti smagus zaudējumus, un kaujā vai tās noslēgumā gāja bojā abi valdnieki — Murads I un Lazars. Trūcīgo un pretrunīgo laikabiedru ziņu dēļ kaujas tūlītējais militārais iznākums nav droši nosakāms, tomēr tās ilgtermiņa politiskās sekas bija labvēlīgākas osmaņiem, kuriem bija lielākas iespējas papildināt karaspēku un turpināt ekspansiju.<ref name="Emmert-1991">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cmes.arizona.edu/sites/default/files/2023-07/3a.%2520Background%2520-Battle%2520of%2520Kosovo%2520poetry.pdf |title=The Battle of Kosovo: Early Reports of Victory and Defeat |author=Thomas A. Emmert |work=Kosovo: Legacy of a Medieval Battle |publisher=University of Minnesota |date=1991 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Savukārt [[Nikopoles kauja|Nikopoles kaujā]] 1396. gadā Bajezida I karaspēks sakāva Ungārijas karaļa Sigismunda vadīto starptautisko krustnešu armiju. Šī uzvara nostiprināja Osmaņu stāvokli Balkānos un apliecināja to spēju pretoties plašai Eiropas valdnieku militārajai koalīcijai.<ref name="Agoston-2020"/> [[Attēls:Siege of Constantinople BnF MS Fr 9087.jpg|thumbnail|upright=0.8|1453. gada [[Konstantinopoles krišana]]s attēlojums]] Osmaņu ekspansiju īslaicīgi pārtrauca [[Timurs|Timura]] iebrukums Anatolijā. 1402. gada [[Ankaras kauja|Ankaras kaujā]] Timura karaspēks sakāva osmaņus, bet Bajezids I tika sagūstīts. Sakāve izraisīja Osmaņu valdījumu daļēju sabrukumu un [[Osmaņu starpvaldība|dinastiju pilsoņu karu]] starp Bajezida dēliem, kas turpinājās līdz 1413. gadam.<ref name="Uyar-2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-strategy/ottoman-expansionism-13001823/381A559ED4F50A1B24D319A65AF5D3E1 |title=Ottoman Expansionism, 1300–1823 |author=Mesut Uyar |work=The Cambridge History of Strategy. Volume 1 |publisher=Cambridge University Press |date=2025 |pages=346–368 |doi=10.1017/9781108788090.019 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Tomēr daudzas Osmaņu teritorijas Balkānos saglabājās, un pēc uzvaras pār saviem brāļiem [[Mehmeds I]] atkal apvienoja valsts galvenos valdījumus. Viņa pēctecis [[Murads II]] turpināja atjaunot Osmaņu varu Anatolijā un Balkānos, apspiežot pretendentu sacelšanās un atgūstot daļu starpvaldības laikā zaudēto teritoriju.<ref name="Agoston-2020"/> Līdz 15. gadsimta vidum Bizantijas impērijas tieši pārvaldītā teritorija bija sarukusi galvenokārt līdz [[Konstantinopole]]i un tās tuvākajai apkārtnei, kā arī [[Morejas despotāts|Morejas despotāta]] zemēm Peloponēsā. Pilsētu no Eiropas un Āzijas puses ieskāva Osmaņu valdījumi, lai gan tā joprojām saglabāja politisku, reliģisku un simbolisku nozīmi.<ref name="Bartusis-2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-history-of-war/byzantine-empire-and-the-balkans-12041453/56539A0053C886B75693FEA3D79AE496 |title=The Byzantine Empire and the Balkans, 1204–1453 |author=Mark C. Bartusis |work=The Cambridge History of War. Volume 2: War and the Medieval World |publisher=Cambridge University Press |date=2020 |pages=429–448 |doi=10.1017/9781139025492.017 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Izšķirošs pagrieziena punkts bija [[Konstantinopoles krišana]] {{dat|1453|5|29||bez}}. Sultāna [[Mehmeds II|Mehmeda II]] vadītais Osmaņu karaspēks pēc 54 dienas ilga [[Konstantinopoles aplenkums (1453)|aplenkuma]], kas bija sācies 6. aprīlī, ieņēma Bizantijas galvaspilsētu.<ref name="Agoston-2020"/> Tās krišana izbeidza Konstantinopolē valdošās Bizantijas impērijas pastāvēšanu un ievērojami nostiprināja Osmaņu kontroli pār [[Bosfors|Bosfora]] šaurumu un sakariem starp valsts Eiropas un Āzijas daļu.<ref name="Bartusis-2020"/> Pēc pilsētas ieņemšanas sekoja tās izlaupīšana, daudzu iedzīvotāju nogalināšana, paverdzināšana vai aizvešana, tādēļ Konstantinopoles iedzīvotāju skaits sākotnēji ievērojami samazinājās.<ref name="Kaldellis-2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/book/62441/chapter/556205527 |title=Conquerors and Slaves |author=Anthony Kaldellis |work=1453: The Conquest and Tragedy of Constantinople |publisher=Oxford University Press |date=2026 |pages=194–226 |doi=10.1093/oso/9780197827505.003.0010 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Mehmeds II pēc tam sāka pilsētas nocietinājumu un ēku atjaunošanu un centās palielināt iedzīvotāju skaitu, izmantojot gan nodokļu atvieglojumus un privilēģijas, gan musulmaņu, grieķu, armēņu, ebreju un citu iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu no dažādām Osmaņu valsts daļām. Konstantinopole tika veidota par daudztautīgu un daudzreliģisku Osmaņu galvaspilsētu.<ref name="Kafescioglu-2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-companion-to-constantinople/byzantium-in-early-modern-istanbul/5111CB13EA622F2BB566F5B50F27719E |title=Byzantium in Early Modern Istanbul |author=Çiğdem Kafescioğlu |work=The Cambridge Companion to Constantinople |publisher=Cambridge University Press |date=2022 |pages=339–357 |doi=10.1017/9781108632614.027 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Konstantinopoles ieņemšana nebija viens precīzs brīdis, kurā agrākais pierobežas beilikāts pēkšņi pārtapa par [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], jo jau pirms 1453. gada Osmaņu valdnieki kontrolēja plašas teritorijas Anatolijā un Balkānos. Tomēr pilsētas iekarošana būtiski nostiprināja dinastijas imperiālās pretenzijas.<ref name="Imber-2010">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/new-cambridge-history-of-islam/ottoman-empire-tenthsixteenth-century/1733E30CB56A2F2663217842B2DCBB98 |title=The Ottoman Empire (Tenth/Sixteenth Century) |author=Colin Imber |work=The New Cambridge History of Islam. Volume 2: The Western Islamic World, Eleventh to Eighteenth Centuries |publisher=Cambridge University Press |date=2010 |pages=332–365 |doi=10.1017/CHOL9780521839570.014 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> == Osmaņu impērijas uzplaukums == {{pamatraksts|Osmaņu impērijas uzplaukums}} [[Attēls:OttomanEmpireIn1683.png|thumbnail|upright=1.0|Osmaņu impērija tās uzplaukuma laikā (ap 1680. gadu)]] Pēc [[Konstantinopoles krišana|Konstantinopoles ieņemšanas]] 1453. gadā [[Osmaņu valsts]] pārgāja jaunā attīstības posmā un nostiprinājās kā viena no nozīmīgākajām [[Vidusjūra|Vidusjūras]], [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropas]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] [[lielvara|lielvarām]].<ref name="Fleet-politika">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottomans-14511603/CADC16D968B85DDCFB8BD6170392A5E6 |title=The Ottomans, 1451–1603: A Political History Introduction |author=Kate Fleet |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |doi=10.1017/CHO9781139049047.006 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Mehmeda II valdīšanas laikā osmaņi turpināja izplešanos [[Balkānu pussala|Balkānos]], [[Anatolija|Anatolijā]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā, iekarojot [[Serbijas despotāts|Serbijas despotātu]] 1459. gadā, [[Morejas despotāts|Moreju]] 1460. gadā un [[Trebizondas impērija|Trebizondas impēriju]] 1461. gadā, kā arī pakļaujot vairākus [[Anatolijas beilikāti|Anatolijas turku beilikātus]], tostarp lielāko daļu [[Karamanīdu beilikāts|Karamanu valdījumu]].<ref name="Fleet-politika"/> Vienlaikus tika nostiprināta [[sultāns|sultāna]] vara, [[galms|galma]] un [[province|provinču]] pārvalde un radīts institucionāls pamats plašas, daudztautību un daudzkonfesiju impērijas pārvaldīšanai.<ref name="Imber-parvalde">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/government-administration-and-law/BCDEC73D8212F2C6A23E6C27EF11C2F8 |title=Government, Administration and Law |author=Colin Imber |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |pages=205–240 |doi=10.1017/CHO9781139049047.012 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> 15. gadsimta otrajā pusē un 16. gadsimta sākumā [[Osmaņu impērija]] turpināja teritoriālo paplašināšanos. [[Bajezids II|Bajezida II]] valdīšanas laikā valsts lielā mērā nostiprināja iepriekš iegūtās teritorijas, lai gan turpinājās arī kari Balkānos, Anatolijā un Vidusjūrā.<ref name="Fleet-politika"/> [[Selims I|Selima I]] valdīšana no 1512. līdz 1520. gadam iezīmēja strauju ekspansiju austrumu un dienvidu virzienā. Pēc uzvaras pār [[sefevīdi|Sefevīdu valsti]] [[Čaldirānas kauja|Čaldirānas kaujā]] 1514. gadā osmaņi nostiprināja savu stāvokli [[Austrumanatolija|Austrumanatolijā]] un impērijas austrumu pierobežā.<ref name="Boyar-austrumi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottoman-expansion-in-the-east/35EAA8380CBAA3E3EC096799BB2E7F66 |title=Ottoman Expansion in the East |author=Ebru Boyar |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |doi=10.1017/CHO9781139049047.008 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Vēl nozīmīgāki bija Selima karagājieni pret [[Mameluku sultanāts|Mameluku sultanātu]]: pēc uzvaras pie Mardž Dābikas 1516. gadā un pie Ridānījas 1517. gadā osmaņi sagrāva Mameluku valsti un pārņēma [[Sīrija|Sīriju]], [[Palestīna|Palestīnu]] un [[Ēģipte|Ēģipti]].<ref name="Markiewicz-Selims">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/crisis-of-kingship-in-late-medieval-islam/return-east-15111520/1C2D32C7BCF0EEB01A5CFA2454C67617 |title=The Return East, 1511–1520 |author=Christopher Markiewicz |work=The Crisis of Kingship in Late Medieval Islam |publisher=Cambridge University Press |date=2019 |pages=106–148 |doi=10.1017/9781108684842.005 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> [[Hidžāzs|Hidžāzā]] Mekas šarīfs atzina osmaņu virsvaru, un [[Meka]] un [[Medīna]] nonāca sultāna aizbildniecībā; tādēļ šā reģiona pievienošanos nevar pilnībā pielīdzināt Sīrijas un Ēģiptes militārai iekarošanai.<ref name="Ozbaran-Sarkana-jura">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottoman-expansion-in-the-red-sea/0F30E42C9A0E474A837206CC198AF3A6 |title=Ottoman Expansion in the Red Sea |author=Salih Özbaran |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |pages=173–202 |doi=10.1017/CHO9781139049047.010 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Šie iekarojumi būtiski palielināja impērijas teritoriju, [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]], nodokļu ieņēmumus un saimnieciskos resursus, vienlaikus paaugstinot sultāna reliģisko un politisko prestižu [[islāma pasaule|islāma pasaulē]].<ref name="Ozbaran-Sarkana-jura"/> Osmaņu impērijas politiskās, militārās un kultūras varenības augstākais posms tradicionāli tiek saistīts ar [[Suleimans I|Suleimana I]] valdīšanu no 1520. līdz 1566. gadam, lai gan impērijas ietekme un izplešanās turpinājās arī viņa pēcteču laikā.<ref name="Met-Osmani">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.metmuseum.org/learn/educators/curriculum-resources/art-of-the-islamic-world/unit-five/chapter-two/the-ottoman-empire |title=The Ottoman Empire |publisher=The Metropolitan Museum of Art |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Eiropā viņš kļuva pazīstams kā Suleimans Lieliskais, bet osmaņu tradīcijā — kā ''Kanuni'' jeb Likumu devējs.<ref name="Met-Osmani"/> Viņa laikā impērija paplašinājās [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], Vidusjūras reģionā, [[Irāka|Irākā]], [[Arābijas pussala|Arābijas pussalā]] un Ziemeļāfrikas piekrastē. Osmaņi ieņēma [[Belgrada|Belgradu]] 1521. gadā un [[Roda|Rodu]] 1522. gadā, bet [[Mohāčas kauja|Mohāčas kaujā]] 1526. gadā sagrāva viduslaiku [[Ungārija|Ungārijas karalistes]] armiju.<ref name="Inalcik-vareniba">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-islam/heyday-and-decline-of-the-ottoman-empire/A1FBB057C7D517CC1C5C6D92A30E3CD3 |title=The Heyday and Decline of the Ottoman Empire |author=Halil İnalcık |work=The Cambridge History of Islam |publisher=Cambridge University Press |date=1977 |pages=324–353 |doi=10.1017/CHOL9780521219464.012 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Tomēr Mohāčas uzvara nenozīmēja tūlītēju visas Ungārijas iekļaušanu impērijā: pēc ilgstošas cīņas ar [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgiem]] osmaņi 1541. gadā ieņēma [[Budapešta|Budu]] un izveidoja tieši pārvaldītu provinci Centrālajā Ungārijā, bet [[Transilvānijas hercogiste|Transilvānija]] kļuva par no osmaņiem atkarīgu valdījumu.<ref name="Brummett-Eiropa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottoman-expansion-in-europe-ca-14531606/719B1EEC1F5FF6B6BAD0266C15ED2235 |title=Ottoman Expansion in Europe, ca. 1453–1606 |author=Palmira Brummett |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |pages=44–73 |doi=10.1017/CHO9781139049047.007 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> 1529. gadā Osmaņu armija [[Vīnes aplenkums (1529)|aplenca Vīni]], taču pilsētu neieņēma.<ref name="Brummett-Eiropa"/> Austrumos impērija karoja ar Safavīdiem un 1534. gadā ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]], nostiprinot varu pār lielu daļu Irākas.<ref name="Boyar-austrumi"/> Vidusjūrā osmaņi kļuva par vadošo spēku tās austrumu daļā un ar flotes, Ziemeļāfrikas vietējo valdnieku un korsāru palīdzību paplašināja ietekmi arī Vidusjūras rietumu daļā un Ziemeļāfrikas piekrastē.<ref name="Fleet-Vidusjura">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottoman-expansion-in-the-mediterranean/AC243DCA42481F6B1E9A2B846A579C2F |title=Ottoman Expansion in the Mediterranean |author=Kate Fleet |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |pages=141–172 |doi=10.1017/CHO9781139049047.009 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Osmaņu kontrolē vai virsvarā nonāca [[Alžīra]], [[Tripole]] un citi Ziemeļāfrikas piekrastes centri, taču to pārvaldes forma un faktiskās saites ar Stambulu bija atšķirīgas. Sarkanajā jūrā, [[Persijas līcis|Persijas līcī]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] rietumu daļā osmaņu flotes un provinču spēki darbojās pret [[Portugāles impērija|Portugāles]] ekspansiju, aizsargāja svētceļojumu un tirdzniecības ceļus un centās nostiprināt ietekmi [[Jemena|Jemenā]] un citās Arābijas piekrastes teritorijās, tomēr neieguva pastāvīgu kontroli pār visu Indijas okeāna rietumu daļu.<ref name="Ozbaran-Sarkana-jura"/> [[Attēls:Istanbul asv2020-02 img19 Topkapı Palace.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Topkapi pils]] interjers Stambulā. Pils vairākus gadsimtus bija Osmaņu sultānu galma un imperiālās varas centrs]] Teritoriālās paplašināšanās laikā Osmaņu impērija kļuva par vienu no lielākajām un ietekmīgākajām 16. gadsimta valstīm. Tās tiešā vara aptvēra Anatoliju, lielu daļu Balkānu un Dienvidaustrumeiropas, [[Levante|Levanti]], Ēģipti, Irāku un vairākas Ziemeļāfrikas teritorijas, savukārt citas zemes pastāvēja kā vasaļvalstis, tributāri valdījumi vai ar impēriju cieši saistītas provinces ar ievērojamu vietējo autonomiju.<ref name="Imber-16gs">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/new-cambridge-history-of-islam/ottoman-empire-tenthsixteenth-century/1733E30CB56A2F2663217842B2DCBB98 |title=The Ottoman Empire (Tenth/Sixteenth Century) |author=Colin Imber |work=The New Cambridge History of Islam |publisher=Cambridge University Press |date=2010 |pages=332–365 |doi=10.1017/CHOL9780521839570.014 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Šis ģeogrāfiskais izvietojums ļāva impērijai pārraudzīt daudzus nozīmīgus sauszemes un jūras [[tirdzniecības ceļš|tirdzniecības ceļus]], ostas un muitas punktus starp [[Eiropa|Eiropu]], [[Āzija|Āziju]] un [[Āfrika|Āfriku]], tomēr tas nenozīmēja pilnīgu starpkontinentālās tirdzniecības monopolu.<ref name="Pamuk-ekonomika">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61801/chapter/546446467 |title=The Ottoman Empire: Institutions and Economic Change, 1500–1914 |author=Şevket Pamuk |work=Oxford Research Encyclopedia of Economics and Finance |publisher=Oxford University Press |date=2020 |doi=10.1093/acrefore/9780190625979.013.539 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Impērija piedalījās gan Eiropas lielvalstu politikā, gan islāma pasaules varas attiecībās. Impērijas teritoriālo ekspansiju uzturēja spēcīgs dinastisks centrs un samērā sarežģīta [[valsts pārvalde|pārvaldes sistēma]]. Augstākā vara piederēja sultānam, bet praktiskajā pārvaldē nozīmīga loma bija [[lielvezīrs|lielvezīram]], imperatora padomei jeb [[divāns|divānam]], finanšu amatpersonām, provinču pārvaldniekiem un [[kadijs|kadijiem]], kuri veica tiesnešu un vairākas administratīvas funkcijas.<ref name="Imber-parvalde"/> Plašā teritorija bija sadalīta provincēs un [[sandžaks|sandžakos]], taču pārvaldes kārtība dažādos reģionos nebija pilnīgi vienāda: līdzās tieši pārvaldītām provincēm pastāvēja vasaļvalstis, vietējas dinastijas un apgabali, kuros Stambula sadarbojās ar vietējām elitēm.<ref name="Imber-16gs"/> Impērijas tiesiskajā kārtībā līdzās pastāvēja [[šariats|islāma tiesības]], sultāna izdotie likumi jeb ''kanun'' un dažādas vietējās paražas.<ref name="Imber-parvalde"/> Suleimana I laikā ''kanun'' normu apkopošana un saskaņošana ar islāma jurisprudenci tika īpaši nostiprināta, tādēļ viņa pavārds “Likumu devējs” atspoguļo arī valsts tiesiskās un administratīvās sistēmas attīstību.<ref name="Met-Osmani"/> Kristiešu un ebreju kopienām bija atļauts uzturēt savas reliģiskās institūcijas un noteiktās jomās — sevišķi laulības, ģimenes, mantojuma un reliģisko lietu jautājumos — izmantot savas tiesiskās tradīcijas, taču nemusulmaņu statuss nebija pilnīgi vienlīdzīgs ar musulmaņu stāvokli un dažādos reģionos atšķīrās.<ref name="Veinstein-religija">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/religious-institutions-policies-and-lives/1C7E3AB3D487F52EC352D9B276031D6E |title=Religious Institutions, Policies and Lives |author=Gilles Veinstein |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |doi=10.1017/CHO9781139049047.015 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Šīs privilēģijas reizēm tiek raksturotas kā [[millets|milletu sistēma]], tomēr mūsdienu pētniecībā uzsvērts, ka vienota, visā impērijā vienādi organizēta milletu sistēma 15.–16. gadsimtā vēl nepastāvēja un lielā mērā ir vēlākas historiogrāfijas veidots vispārinājums.<ref name="Hadjikyriacou-milleti">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-companion-to-ottoman-history/religion-millet-and-nation/721023405EDCB95681D70613F509D7AC |title=Religion, Millet, and Nation |author=Antonis Hadjikyriacou |work=The Cambridge Companion to Ottoman History |publisher=Cambridge University Press |date=2025 |pages=291–305 |doi=10.1017/9781009086202.026 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Osmaņu militārā vara balstījās uz sultāna algoto galma karaspēku jeb ''kapıkulu'', provinču spēkiem, [[timars|timaru]] turētāju [[sipahi]] jātniekiem, [[janičāri|janičāru]] korpusu, [[artilērija|artilēriju]], aplenkumu karaspēku, palīgspēkiem un floti.<ref name="David-armija">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/ottoman-armies-and-warfare-14531603/DF85A739E2F6CA77C64160A2608D4136 |title=Ottoman Armies and Warfare, 1453–1603 |author=Géza Dávid |work=The Cambridge History of Turkey |publisher=Cambridge University Press |date=2013 |pages=276–319 |doi=10.1017/CHO9781139049047.014 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Militārās un administratīvās elites papildināšanā nozīmīga bija [[devširme]] — periodiska un piespiedu kristiešu zēnu nodeva, galvenokārt impērijas Balkānu provincēs. Atlasītos zēnus pievērsa islāmam un apmācīja; daļa nonāca janičāru korpusā, bet citi — galma, armijas vai valsts pārvaldes dienestā.<ref name="Agoston-devsirme">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-war/ottoman-expansion-and-military-power-13001453/A0310E3C60C10C4FA33FB40370C19A3A |title=Ottoman Expansion and Military Power, 1300–1453 |author=Gábor Ágoston |work=The Cambridge History of War |publisher=Cambridge University Press |date=2020 |doi=10.1017/9781139025492.018 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Pastāvīgs algots karaspēks, aplenkumu pieredze, [[šaujamierocis|šaujamieroču]] un [[lielgabals|lielgabalu]] izmantošana, kā arī spēja plašā teritorijā savākt karavīrus, nodokļus, munīciju un pārtikas krājumus ļāva impērijai ilgstoši uzturēt [[karadarbība|karadarbību]]. == Osmaņu impērijas pārmaiņas un noriets == {{pamatraksts|Osmaņu impērijas panīkums}} [[Attēls:Territorial losses of the Ottoman Empire after the Great Turkish War.png|thumbnail|upright=1.0|Osmaņu impērijas teritoriālie zaudējumi pēc [[Lielais turku karš|Lielā turku kara]] un [[Karlovicas līgums|Karlovicas miera]] 1699. gadā. [[Hābsburgu monarhija]] ieguva lielāko daļu Ungārijas un Transilvānijas, [[Polijas—Lietuvas ūnija]] — Podoliju, bet [[Venēcijas Republika|Venēcija]] — Moreju un vairākus īpašumus Dalmācijā]] Pēc 16. gadsimta teritoriālās ekspansijas un politiskās varenības kulminācijas [[Osmaņu impērija]] joprojām bija viena no nozīmīgākajām [[Eiropa]]s, [[Vidusjūra]]s un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] [[lielvara|lielvarām]]. Tomēr no 17. gadsimta beigām būtiski mainījās impērijas militārā, politiskā un saimnieciskā vide. Mūsdienu [[historiogrāfija|historiogrāfijā]] šo posmu parasti vairs neraksturo kā vienkāršu un nepārtrauktu “norietu”, bet gan kā ilgstošu krīžu, institucionālas pārveides, pielāgošanās un nevienmērīgu reformu periodu.<ref name="MikhailPhilliou2012">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/comparative-studies-in-society-and-history/article/ottoman-empire-and-the-imperial-turn/04C3A4C66F64A0BC70FF0AC2ADAF7B10 |title=The Ottoman Empire and the Imperial Turn |author=Alan Mikhail; Christine M. Philliou |work=Comparative Studies in Society and History |volume=54 |issue=4 |pages=721–745 |date=2012 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Eiropas valstu militāri fiskālās sistēmas un spēja uzturēt pastāvīgas armijas attīstījās, savukārt ilgstošie kari palielināja spiedienu uz Osmaņu finansēm un pārvaldi. Arī Osmaņu valsts pārveidoja nodokļu iekasēšanu, karaspēku un pārvaldes institūcijas, taču šo pārmaiņu rezultāti dažādos laikposmos un provincēs bija nevienmērīgi.<ref name="KaramanPamuk2010">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-economic-history/article/ottoman-state-finances-in-european-perspective-15001914/1C9ACC45EA3B715ACA8C2ED06BC6A510 |title=Ottoman State Finances in European Perspective, 1500–1914 |author=K. Kivanç Karaman; Şevket Pamuk |work=The Journal of Economic History |volume=70 |issue=3 |pages=593–629 |date=2010 |doi=10.1017/S0022050710000550 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Kari ar Eiropas lielvarām būtiski mainīja Osmaņu impērijas starptautisko stāvokli. Pēc neveiksmīgā [[Vīnes kauja (1683)|Vīnes aplenkuma]] 1683. gadā sākās ilgstošs [[Lielais turku karš|karš ar Svēto līgu]], kas tika izveidota 1684. gadā. Kara noslēgumā 1699. gadā tika parakstīts [[Karlovicas līgums|Karlovicas miera līgums]], ar kuru osmaņi [[Hābsburgu monarhija]]i atdeva lielāko daļu [[Ungārija]]s un [[Transilvānija]]s, [[Polijas—Lietuvas ūnija]]i — [[Podolija|Podoliju]], bet [[Venēcijas Republika|Venēcijai]] — [[Peloponēsa|Moreju]] un vairākus īpašumus [[Dalmācija|Dalmācijā]]. Līgums būtiski mainīja spēku samēru [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un iezīmēja ilgstošās Osmaņu teritoriālās ekspansijas beigas šajā reģionā, lai gan vēlāk osmaņi spēja atgūt atsevišķas zaudētās teritorijas.<ref name="Boogert2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-international-law/ottoman-encounter-and-the-law-of-nations-in-the-old-regime/4FB1B8A103A26FA71BADF7DE1231FAEE |title=The Ottoman Encounter and the Law of Nations in the Old Regime |author=Maurits H. van den Boogert |work=The Cambridge History of International Law |pages=711–737 |date=2025 |doi=10.1017/9781108757355.025 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Turpmākajos gadsimtos Osmaņu attiecības ar [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]], [[Venēcijas Republika|Venēciju]], [[Francija|Franciju]], [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un citām valstīm ietvēra gan karus un sāncensību, gan alianses, tirdzniecības līgumus un diplomātisku sadarbību. Osmaņu teritoriju un impērijas turpmākās pastāvēšanas jautājums pakāpeniski kļuva par Eiropas lielvaru politikas problēmu, ko no 18. gadsimta beigām un īpaši 19. gadsimtā dēvēja par [[Austrumu jautājums|Austrumu jautājumu]].<ref name="Findley2008">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/tanzimat-ii/55A5EDDE59302B27D567D2A90F15B41E |title=The Tanzimat II |author=Carter Findley |work=The Cambridge History of Turkey |pages=9–37 |date=2008 |doi=10.1017/CHOL9780521620963.003 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Īpaši nozīmīga Osmaņu impērijas sāncense 18. un 19. gadsimtā bija Krievijas Impērija. [[Krievu—turku kari|Krievu—turku karos]] abas valstis cīnījās par ietekmi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā, [[Balkānu pussala|Balkānos]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Donava]]s kņazistēs un Osmaņu impērijas pareizticīgo iedzīvotāju vidū. Pēc [[Krievu—turku karš (1768—1774)|1768.–1774. gada kara]] noslēgtais [[Kučuk-Kainardžas miera līgums]] ievērojami paplašināja Krievijas ietekmi Melnās jūras reģionā. Krievija ieguva vairākus stratēģiskus cietokšņus un ostas, kā arī tirdzniecības un kuģošanas tiesības, bet [[Krimas haniste]] formāli tika pasludināta par politiski neatkarīgu no Osmaņu impērijas un faktiski arvien vairāk nonāca Krievijas ietekmē.<ref name="Davison1976">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/slavic-review/article/russian-skill-and-turkish-imbecility-the-treaty-of-kuchuk-kainardji-reconsidered/8BB994FBDE3F721E6A852B073D7F0998 |title=“Russian Skill and Turkish Imbecility”: The Treaty of Kuchuk Kainardji Reconsidered |author=Roderic H. Davison |work=Slavic Review |volume=35 |issue=3 |pages=463–483 |date=1976 |doi=10.2307/2495120 |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Atsevišķas līguma normas par kristiešu reliģijas aizsardzību un pareizticīgo baznīcu Konstantinopolē vēlāk Krievija izmantoja, lai pamatotu plašākas aizbildniecības pretenzijas pār Osmaņu pareizticīgajiem, taču šāda līguma interpretācija nav viennozīmīga un historiogrāfijā ir apstrīdēta.<ref name="Davison1976"/> 1783. gadā Krievija anektēja Krimas hanisti, kas pēc 1774. gada vairs formāli nebija Osmaņu vasaļvalsts. Turpmākie kari ar Krieviju saasināja Balkānu, Kaukāza un Melnās jūras reģiona problēmas, veicināja Osmaņu teritoriju samazināšanos un pastiprināja citu Eiropas lielvaru iesaistīšanos impērijas nākotnes jautājumos.<ref name="Findley2008"/> 19. gadsimtā Osmaņu valdnieki un reformatori mēģināja nostiprināt valsti ar plašām [[modernizācija]]s un centralizācijas reformām. Reformu mēģinājumi bija sākušies jau sultānu [[Selims III|Selima III]] un [[Mahmuds II|Mahmuda II]] valdīšanas laikā, bet nozīmīgākais reformu posms bija [[Tanzimats]], ko parasti datē no 1839. līdz 1876. gadam.<ref name="Findley2008"/> Tanzimāta reformas aptvēra [[valsts pārvalde]]s centralizāciju, [[armija (bruņotie spēki)|armijas]], [[nodoklis|nodokļu sistēmas]], [[tiesa|tiesu]], zemes pārvaldes un [[izglītība]]s pārveidošanu, kā arī vienotas Osmaņu pavalstniecības izveides mēģinājumus. [[1839. gada Gilhanes edikts]] pasludināja dzīvības, goda un īpašuma aizsardzību, regulāru nodokļu iekasēšanu un noteiktāku iesaukšanas kārtību, savukārt [[1856. gada Reformu edikts]] daudz nepārprotamāk uzsvēra musulmaņu un nemusulmaņu pavalstnieku tiesisko vienlīdzību.<ref name="Findley2008"/> Reformu gaitā tika pārņemti vairāki Eiropas tiesību, izglītības un pārvaldes modeļi un izveidotas jaunas ministrijas, tiesas un skolas. Tomēr reformu īstenošana dažādās provincēs bija nevienmērīga un sastapās ar vietējo amatpersonu, reliģisko grupu un sabiedrības slāņu pretestību. Tāpat reformas pilnībā nenovērsa finanšu grūtības: Osmaņu valsts ārvalstu aizņēmumus sāka izmantot 1854. gadā, 1875. gadā pārtrauca daļu parādu maksājumu, bet 1881. gadā tika izveidota ārvalstu kreditoru kontrolētā Osmaņu valsts parāda pārvalde.<ref name="KaramanPamuk2010"/> [[Attēls:Le Petit Journal Balkan Crisis (1908).jpg|thumbnail|upright=0.8|1908. gada karikatūra par Bosnijas krīzi: [[Austroungārija]] anektē Bosniju un Hercegovinu, [[Bulgārija]] pasludina neatkarību, bet Osmaņu sultāns [[Abdulhamīds II]] noraugās notiekošajā]] Impērijas stabilitāti arvien vairāk ietekmēja [[nacionālisms|nacionālās kustības]] Balkānos. [[serbi|Serbu]], [[grieķi|grieķu]], [[bulgāri|bulgāru]], [[rumāņi|rumāņu]], [[albāņi|albāņu]], [[melnkalnieši|melnkalniešu]] un citu tautu kustības veidojās atšķirīgos laikposmos, un to mērķi svārstījās no reliģisko un administratīvo tiesību paplašināšanas līdz [[autonomija]]i un [[neatkarība]]i. Tās attīstījās vietējo sociālo un politisko pārmaiņu, Eiropas nacionālisma ideju un lielvaru [[diplomātija]]s ietekmē. Pēc [[Serbijas revolūcija|Serbijas sacelšanās]] izveidojās autonoma [[Serbijas kņaziste]], bet [[Grieķijas neatkarības karš]] noveda pie neatkarīgas [[Grieķija]]s valsts izveidošanās. Pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|1877.–1878. gada Krievu–turku kara]] [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresā]] tika starptautiski atzīta [[Serbija]]s, [[Melnkalne]]s un [[Rumānija]]s neatkarība, bet [[Bulgārijas kņaziste]] kļuva par autonomu, Osmaņu sultānam formāli pakļautu kņazisti.<ref name="Djokic2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/concise-history-of-serbia/independence-18601914/5194B9137FBC3215F84906C54C979485 |title=Independence (1860–1914) |author=Dejan Djokić |work=A Concise History of Serbia |pages=275–331 |date=2023 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Tika izveidota arī autonomā Osmaņu province [[Austrumrumēlija]], savukārt [[Bosnija un Hercegovina]] nonāca [[Austroungārija]]s okupācijā un pārvaldē. Osmaņu varas atkāpšanos Balkānos pavadīja kari, sacelšanās, starpkopienu vardarbība, īpašumu atsavināšana un plaša iedzīvotāju pārvietošanās, tostarp musulmaņu bēgļu izceļošana uz atlikušajām Osmaņu teritorijām.<ref name="Mirkova2013">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/comparative-studies-in-society-and-history/article/population-politics-at-the-end-of-empire-migration-and-sovereignty-in-ottoman-eastern-rumelia-18771886/400D827C1CA41C4A7813AE67AF779705 |title=“Population Politics” at the End of Empire: Migration and Sovereignty in Ottoman Eastern Rumelia, 1877–1886 |author=Anna M. Mirkova |work=Comparative Studies in Society and History |volume=55 |issue=4 |pages=955–985 |date=2013 |doi=10.1017/S0010417513000479 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pieauga opozīcija sultāna [[Abdulhamīds II|Abdulhamīda II]] autoritārajai valdīšanai. Vienlaikus Abdulhamīda valdīšanas laikā turpinājās valsts pārvaldes, izglītības, sakaru un transporta infrastruktūras modernizācija, tādēļ viņa valdīšanas vērtējums historiogrāfijā nav reducējams tikai uz reakciju un represijām.<ref name="Fortna2008">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/reign-of-abdulhamid-ii/7A0B219064B9A3F02E0D90B68623B3B6 |title=The Reign of Abdülhamid II |author=Benjamin Fortna |work=The Cambridge History of Turkey |pages=38–61 |date=2008 |doi=10.1017/CHOL9780521620963.004 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> No reformistiski noskaņotu ierēdņu, virsnieku, studentu, [[intelektuālis|intelektuāļu]] un politisko emigrantu aprindām izauga daudzveidīgā [[jaunturki|jaunturku kustība]]. Tās pārstāvji pieprasīja atjaunot [[Osmaņu konstitūcija (1876)|1876. gada konstitūciju]], sasaukt parlamentu, ierobežot sultāna personisko varu un īstenot militāras un administratīvas reformas. Par ietekmīgāko jaunturku organizāciju kļuva [[Savienības un progresa komiteja]], kas īpaši lielu atbalstu ieguva Osmaņu armijas virsnieku un [[birokrātija]]s aprindās.<ref name="Hanioglu2008">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/second-constitutional-period-19081918/2619E59AD2DA03113550FE8FF32909D6 |title=The Second Constitutional Period, 1908–1918 |author=M. Şükrü Hanioğlu |work=The Cambridge History of Turkey |pages=62–111 |date=2008 |doi=10.1017/CHOL9780521620963.005 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> 1908. gada [[Jaunturku revolūcija]] sākās ar Savienības un progresa komiteju atbalstošu virsnieku sacelšanos [[Maķedonija (reģions)|Maķedonijā]]. Tā piespieda Abdulhamīdu II atjaunot 1876. gada konstitūciju un [[Osmaņu parlaments|parlamenta]] darbību, ievadot Osmaņu impērijas [[Otrais konstitucionālais laikmets|Otro konstitucionālo laikmetu]].<ref name="Hanioglu2008"/> Revolūcija sākotnēji raisīja cerības uz politisku atjaunotni un daudztautību impērijas saglabāšanu, tomēr drīz saasinājās partiju konkurence, nacionālie konflikti, militārais spiediens un lielvaru iejaukšanās. Pēc [[1909. gada Osmaņu kontrapvērsums|kontrrevolūcijas mēģinājuma]] 1909. gadā Abdulhamīds II tika gāzts un viņa vietā tronī stājās [[Mehmeds V]]. Savienības un progresa komiteja pēc 1908. gada bija ļoti ietekmīga, taču par faktiski dominējošu un arvien autoritārāku politisko spēku tā kļuva galvenokārt pēc [[1913. gada Osmaņu apvērsums|1913. gada apvērsuma]]. Tās politikā arvien lielāku nozīmi ieguva [[turku nacionālisms]], lai gan vienlaikus turpināja pastāvēt arī osmanisma, islāma solidaritātes un impērijas daudztautības saglabāšanas idejas.<ref name="Hanioglu2008"/> Pēdējais smagais trieciens Osmaņu varai Eiropā bija [[Balkānu kari]] 1912.–1913. gadā. [[Pirmais Balkānu karš|Pirmajā Balkānu karā]] Bulgārija, Serbija, [[Grieķija]] un Melnkalne izveidoja Balkānu savienību un īsā laikā ieņēma gandrīz visas atlikušās Osmaņu teritorijas Eiropā. Saskaņā ar 1913. gada Londonas līgumu Osmaņu impērija zaudēja gandrīz visas zemes uz rietumiem no [[Enosas–Midijas līnija]]s, tostarp [[Edirne|Edirni]] un lielāko daļu [[Austrumtrāķija]]s.<ref name="BorodziejGorny2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/forgotten-wars/prelude-the-balkans-19121913/00E7E037C0BFD1588A98C3AB55D8574A |title=Prelude: The Balkans 1912–1913 |author=Włodzimierz Borodziej; Maciej Górny |work=Forgotten Wars: Central and Eastern Europe, 1912–1916 |pages=36–60 |date=2021 |doi=10.1017/9781108938495.004 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> [[Otrais Balkānu karš|Otrajā Balkānu karā]] Bulgārija karoja ar saviem bijušajiem sabiedrotajiem Serbiju un Grieķiju, bet karā iesaistījās arī Rumānija un Osmaņu impērija. Izmantojot Bulgārijas militārās grūtības, osmaņi 1913. gada jūlijā atguva Edirni un daļu Austrumtrāķijas.<ref name="Oztan2018">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/international-journal-of-middle-east-studies/article/point-of-no-return-prospects-of-empire-after-the-ottoman-defeat-in-the-balkan-wars-191213/980CD189B9C23675F4A6C8FB07ED1C78 |title=Point of No Return? Prospects of Empire after the Ottoman Defeat in the Balkan Wars (1912–13) |author=Ramazan Hakkı Öztan |work=International Journal of Middle East Studies |volume=50 |issue=1 |date=2018 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Balkānu karus pavadīja plaša vardarbība pret civiliedzīvotājiem, piespiedu pārvietošana, īpašumu zaudēšana un bēgļu plūsmas. Sevišķi daudz musulmaņu pameta osmaņu zaudētās teritorijas un pārcēlās uz Austrumtrāķiju un [[Anatolija|Anatoliju]], būtiski mainot impērijas demogrāfisko un politisko vidi.<ref name="Ungor2015">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/wars-before-the-great-war/mass-violence-against-civilians-during-the-balkan-wars/EC81CB54605FA9E40F88AE76239C8C6B |title=Mass Violence against Civilians during the Balkan Wars |author=Uğur Ümit Üngör |work=The Wars before the Great War |pages=76–91 |date=2015 |doi=10.1017/CBO9781107478145.005 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] priekšvakaram Osmaņu impērija bija zaudējusi lielāko daļu savu agrāko teritoriju Eiropā un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], taču tā joprojām pārvaldīja Anatoliju un plašas Tuvo Austrumu zemes, tostarp Sīriju, Palestīnu, Mezopotāmiju un ievērojamu daļu Arābijas pussalas. Ilgstošie kari, reformu mēģinājumi, nacionālo kustību nostiprināšanās, ārvalstu parādi, iedzīvotāju pārvietošanās, pārvaldes centralizācija un lielvaru konkurence bija būtiski pārveidojuši impērijas sabiedrību un institūcijas.<ref name="Kolodziejczyk2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/book/39071/chapter/338395992 |title=The Ottoman Empire |author=Dariusz Kołodziejczyk |work=The Oxford World History of Empire: Volume Two: The History of Empires |pages=729–750 |date=2021 |doi=10.1093/oso/9780197532768.003.0026 |publisher=Oxford University Press |access-date=2026-08-09 |language=en}}</ref> Šie procesi nenoteica impērijas sabrukumu kā neizbēgamu iznākumu, tomēr būtiski ietekmēja tās pēdējo pastāvēšanas posmu Pirmā pasaules kara laikā.<ref name="Hanioglu2008"/><ref name="Kolodziejczyk2021"/> == Pirmais pasaules karš == [[Attēls:1915 bird's eye view map of the Middle Eastern theatre of World War I.jpg|thumbnail|upright=1.0|Pirmā pasaules kara Tuvo Austrumu karadarbības telpa 1915. gadā. Osmaņu impērija kara laikā cīnījās vairākās frontēs no Kaukāza līdz Mezopotāmijai, Palestīnai un Arābijai]] Impērijas stratēģiskais novietojums starp Eiropu, [[Kaukāzs|Kaukāzu]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], [[Melnā jūra|Melno jūru]] un [[Vidusjūra]]s austrumu daļu padarīja to par nozīmīgu iespējamo kara dalībnieci.<ref name="NEPirmaisPasaulesKars">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/2578 |title=Pirmais pasaules karš |author=Ēriks Jēkabsons |website=Nacionālā enciklopēdija |date=2025-07-16 |access-date=2026-08-10 |language=lv}}</ref> 1914. gada vasarā Osmaņu valdība oficiāli pasludināja [[neitralitāte|neitralitāti]] un sāka vispārēju mobilizāciju, bet šaurā valdošās elites lokā notika arvien ciešāka politiskā un militārā sadarbība ar [[Vācijas Impērija|Vācijas Impēriju]]. {{dat|1914|8|2||bez}} tika noslēgta slepena Osmaņu un Vācijas alianse, tomēr tā pati par sevi vēl nenozīmēja tūlītēju impērijas iesaistīšanos karā.<ref name="Aksakal2008">{{Grāmatas atsauce |last=Aksakal |first=Mustafa |title=The Ottoman Road to War in 1914: The Ottoman Empire and the First World War |publisher=Cambridge University Press |year=2008 |doi=10.1017/CBO9780511551987 |url=https://www.cambridge.org/core/books/ottoman-road-to-war-in-1914/16E2237CC577FE6CC029623B974607EF |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Pēc vācu admirāļa [[Vilhelms Sušons|Vilhelma Sušona]] komandētās [[Osmaņu flote|Osmaņu flotes]] uzbrukuma Krievijas ostām Melnajā jūrā 29. oktobrī [[Krievijas Impērija]] 2. novembrī, bet [[Apvienotā Karaliste]] un [[Francija]] 5. novembrī pieteica karu Osmaņu impērijai. Tā iesaistījās karā [[Centrālās lielvalstis|Centrālo lielvalstu]] pusē un karoja vairākās frontēs Kaukāzā, [[Gallipoli pussala|Gallipoli pussalā]], [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], [[Palestīna|Palestīnā]], [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalā]], [[Arābijas pussala|Arābijā]] un citos reģionos.<ref name="Bas2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/warfare-1914-1918-ottoman-empiremiddle-east/ |title=Warfare 1914–1918 (Ottoman Empire/Middle East) |author=Mehmet Fatih Baş |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2019-07-22 |doi=10.15463/ie1418.11390 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Viena no nozīmīgākajām kara epizodēm Osmaņu impērijas teritorijā bija [[Gallipoli kampaņa]] jeb Dardaneļu kampaņa, kas ilga no 1915. gada februāra līdz 1916. gada janvārim. Lielbritānijas un Francijas vadīto [[Antante|Antantes]] spēku mērķis bija pārņemt kontroli pār [[Dardaneļi|Dardaneļiem]], atvērt jūras satiksmes ceļu uz Krieviju un apdraudēt Osmaņu galvaspilsētu [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. Pēc neveiksmīga sabiedroto flotes uzbrukuma 1915. gada [[18. marts|18. martā]] 25. aprīlī Gallipoli pussalā tika izsēdināti britu, franču, [[Austrālija|Austrālijas]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandes]] un citu sabiedroto zemju spēki. Osmaņu karaspēks vācu ģenerāļa [[Oto Limans fon Zanderss|Oto Limana fon Zandersa]], [[Esats pašā|Esata pašā]], [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafas Kemala]] un citu komandieru vadībā sekmīgi aizstāvēja pussalu. Antantes spēki 1915. gada decembrī un 1916. gada janvāra sākumā tika evakuēti.<ref name="Skinner2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/gallipoli-campaign-and-battle-of/ |title=Gallipoli, Campaign and Battle of |author=Harold Allen Skinner Jr. |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2023-03-06 |doi=10.15463/ie1418.11537 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Mustafa Kemala militārā iniciatīva un panākumi Gallipoli vēlāk veicināja viņa politiskās autoritātes pieaugumu. Kampaņa kļuva par vienu no lielākajām Osmaņu militārajām uzvarām Pirmā pasaules kara laikā, taču abām pusēm tā radīja ļoti lielus cilvēku zaudējumus.<ref name="Skinner2023"/> Austrumos Osmaņu impērija karoja pret Krievijas Impēriju [[Kaukāza fronte (Pirmais pasaules karš)|Kaukāza frontē]], kas aptvēra [[Austrumanatolija|Austrumanatoliju]], [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāzu]] un tiem piegulošos pierobežas apgabalus. Šajā frontē militārie konflikti savijās ar etniskām, reliģiskām un politiskām spriedzēm. Osmaņu kara ministra [[Envers pašā|Envera pašā]] vadītā ofensīva 1914.–1915. gada ziemā beidzās ar katastrofālu sakāvi [[Sarikamišas kauja|Sarikamišas kaujā]]. Kaujas, lielais aukstums, slimības, nepietiekamā apgāde un vadības kļūdas izraisīja ļoti smagus Osmaņu armijas zaudējumus.<ref name="Martirosyan2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/caucasus-front-1-2/ |title=Caucasus Front |author=Tigran Martirosyan |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2023-08-14 |doi=10.15463/ie1418.11428/1.2 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1916. gadā Krievijas armija ieņēma [[Erzuruma|Erzurumu]], [[Trabzona|Trabzonu]] un citas Austrumanatolijas teritorijas.<ref name="NEGusacenko2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/112226-Nikolajs-Jude%C5%86i%C4%8Ds |title=Nikolajs Judeņičs |author=Andrejs Gusačenko |website=Nacionālā enciklopēdija |date=2025-04-17 |access-date=2026-08-10 |language=lv}}</ref> Pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada Krievijas revolūcijas]] un Krievijas izstāšanās no kara militārais stāvoklis Kaukāzā strauji mainījās. Osmaņu spēki 1918. gadā atguva lielu daļu iepriekš zaudēto Austrumanatolijas teritoriju un īslaicīgi paplašināja savu ietekmi Dienvidkaukāzā, taču pēc Mudrosas pamiera tiem no daudzām šīm teritorijām bija jāatkāpjas.<ref name="Martirosyan2023"/> Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu valdība īstenoja sistemātiskas masveida represijas pret impērijas [[armēņi|armēņu]] iedzīvotājiem. Par simbolisku represiju sākumu parasti uzskata {{dat|1915|4|24|A|bez}}, kad Konstantinopolē tika arestēti simtiem armēņu politiskās, reliģiskās un kultūras elites pārstāvju. Tam sekoja armēņu karavīru atbruņošana, slepkavības, deportācijas un civiliedzīvotāju piespiedu pārvietošana no Anatolijas un citām impērijas daļām uz [[Sīrija|Sīrijas]] un Mezopotāmijas tuksnešainajiem apgabaliem.<ref name="Suny2015">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/armenian-genocide/ |title=Armenian Genocide |author=Ronald Grigor Suny |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2015-05-26 |doi=10.15463/ie1418.10646 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Deportācijas pavadīja masu slepkavības, bads, slimības, seksuāla vardarbība, laupīšanas, piespiedu konversija un cita veida vardarbība. Upuru skaita aplēses atšķiras: bieži min aptuveni 664 000–1,2 miljonus bojāgājušo, bet augstākās aplēses sasniedz 1,5 miljonus.<ref name="USHMMArmenian">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/the-armenian-genocide-1915-16-overview |title=The Armenian Genocide (1915–16): Overview |website=Holocaust Encyclopedia |publisher=United States Holocaust Memorial Museum |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Vēstures pētniecībā un [[genocīda studijas|genocīda studijās]] šie notikumi tiek plaši atzīti par [[armēņu genocīds|armēņu genocīdu]]. Turcijas valsts savā oficiālajā nostājā noraida genocīda apzīmējumu, lai gan atzīst, ka kara apstākļos bojā gāja liels skaits armēņu un citu Osmaņu pavalstnieku.<ref name="TurkeyMFA1915">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.tr/1915-olaylari-ve-turk_ermeni-uyusmazligi.tr.mfa |title=1915 Olayları ve Türk-Ermeni Uyuşmazlığı |website=Türkiye Cumhuriyeti Dışişleri Bakanlığı |access-date=2026-08-10 |language=tr}}</ref> Kara laikā masveida slepkavības, deportācijas un vajāšanas skāra arī citas Osmaņu impērijas kristiešu kopienas, īpaši [[asīrieši|asīriešus]] un [[Anatolijas grieķi|Anatolijas un Pontas grieķus]], būtiski pārveidojot reģiona demogrāfisko un kultūras ainavu.<ref name="NEPirmaisPasaulesKars"/> [[Attēls:Arab Revolt.jpg|thumbnail|upright=1.1|[[Arābu sacelšanās]] dalībnieki, 1916.–1918. gads]] Tuvajos Austrumos Osmaņu impērija cīnījās pret britu un citu Antantes valstu spēkiem Mezopotāmijā, Palestīnā, Sīnāja pussalā un Arābijā. Nozīmīgs politisks un militārs notikums bija [[Arābu sacelšanās]], kas sākās 1916. gada jūnijā [[Hidžāzs|Hidžāzā]] [[Meka]]s šarifa [[Huseins ibn Alī (šarifs)|Huseina ibn Alī]] vadībā un saņēma Lielbritānijas finansiālu, militāru un diplomātisku atbalstu. Sacelšanās dalībnieku mērķus noteica gan arābu pašnoteikšanās un nacionālisma idejas, gan Hāšimītu dinastijas intereses, Hidžāza autonomijas jautājumi un britu solījumi par iespējamu arābu neatkarību. Tā nebija vienota visu Osmaņu arābu zemju iedzīvotāju sacelšanās.<ref name="Tell2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/husayn-ibn-ali-king-of-hejaz/ |title=Husayn ibn Ali, King of Hejaz |author=Tariq Tell |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2017-02-27 |doi=10.15463/ie1418.11064 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Arābu spēki uzbruka Osmaņu sakaru ceļiem, īpaši [[Hidžāza dzelzceļš|Hidžāza dzelzceļam]], un 1917. gadā piedalījās [[Akaba|Akabas]] ieņemšanā. Tie vēlāk darbojās kopā ar britu spēkiem Palestīnas un Sīrijas karagājienos. Sacelšanās piesaistīja daļu Osmaņu karaspēka un traucēja sakarus Hidžāzā, tomēr galveno militāro triecienu Osmaņu armijai Palestīnā un Sīrijā deva Lielbritānijas vadītie [[Ēģiptes ekspedīcijas spēki]].<ref name="Kitchen2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/egyptian-expeditionary-force/ |title=Egyptian Expeditionary Force |author=James E. Kitchen |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Kara gaitā Osmaņu impērija guva atsevišķas nozīmīgas militāras uzvaras, īpaši Gallipoli un [[Kutas aplenkums|Kutas aplenkumā]], kur 1916. gada aprīlī padevās aplenktie britu un indiešu spēki. Tomēr šie panākumi nespēja novērst vēlākos zaudējumus Mezopotāmijā, Palestīnā un Sīrijā.<ref name="Bas2019"/> Ilgstošā karadarbība vairākās frontēs izsmēla valsts cilvēku un saimnieciskos resursus. Impēriju novājināja ilgstoša [[mobilizācija]], dezertēšana, pārtikas trūkums un bads, slimības un [[epidēmija|epidēmijas]], transporta un apgādes grūtības, [[bēgļi|bēgļu]] un deportēto iedzīvotāju plūsmas, finanšu krīze un ļoti lielie militārie un civiliedzīvotāju zaudējumi.<ref name="Yanikdag2014">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/ottoman-empiremiddle-east/ |title=Ottoman Empire/Middle East |author=Yücel Yanıkdağ |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2014-12-19 |doi=10.15463/ie1418.10522 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Sabiedroto uzvara [[Megido kauja (1918)|Megido kaujā]], Osmaņu frontes sabrukums Palestīnā un Sīrijā, [[Bulgārija]]s izstāšanās no kara un Centrālo lielvalstu vispārējā militārā stāvokļa pasliktināšanās 1918. gada rudenī piespieda Osmaņu valdību lūgt pamieru.<ref name="Bas2019"/> [[Mudrosas pamiers]] tika parakstīts {{dat|1918|10|30||bez}} uz britu karakuģa ''[[HMS Agamemnon]]'' un stājās spēkā 31. oktobra pusdienlaikā. Tas izbeidza Osmaņu impērijas dalību Pirmajā pasaules karā. Pamiera noteikumi paredzēja Osmaņu armijas demobilizāciju, Dardaneļu un Bosfora atvēršanu sabiedroto kuģiem, šaurumu nocietinājumu nodošanu, vācu un Austroungārijas militārpersonu izraidīšanu un Antantes tiesības ieņemt stratēģiski svarīgus punktus, ja sabiedrotie uzskatītu, ka tiek apdraudēta to drošība.<ref name="USStateMudros1918">{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/historicaldocuments/frus1918Supp01v01/d368 |title=Terms of Armistice with Turkey |website=Foreign Relations of the United States, 1918, Supplement 1, Volume I |publisher=Office of the Historian, United States Department of State |date=1918-10-30 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Pamiers pats par sevi vēl nesadalīja Osmaņu valsti, taču tā noteikumi deva Antantes valstīm iespēju sākt stratēģisku teritoriju okupāciju un ievadīja impērijas politisko sairumu. Sabiedroto flote Konstantinopolē ieradās {{dat|1918|11|13||bez}}.<ref name="Ryan2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/mudros-armistice-of/ |title=Mudros, Armistice of |author=James Ryan |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2021-04-06 |doi=10.15463/ie1418.11526 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Jau kara laikā Antantes lielvalstis apsprieda Osmaņu impērijas teritoriju sadalīšanas plānus. Slepenā [[Saiksa–Piko vienošanās|1916. gada Saiksa–Piko vienošanās]] paredzēja Lielbritānijas un Francijas kontroles un ietekmes zonas lielā daļā Osmaņu arābu provinču. Citās kara laika vienošanās tika apspriestas arī Krievijas un [[Itālija]]s teritoriālās intereses. Saiksa–Piko vienošanās pati par sevi pilnībā nenoteica pēckara robežas, jo tās vēlāk ietekmēja militārie notikumi, lielvalstu savstarpējās sarunas un [[Sanremo konference]]. Pēc kara Francija ieguva mandātus Sīrijā un Libānā, bet Lielbritānija — Mezopotāmijā jeb Irākā un Palestīnā, no kuras vēlāk tika nodalīta Transjordānija. Šīs teritorijas tika pārvaldītas kā [[Tautu Savienība]]s [[mandāta teritorija|mandātu teritorijas]].<ref name="Smith2014">{{Tīmekļa atsauce |url=https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/post-war-treaties-ottoman-empire-middle-east/ |title=Post-war Treaties (Ottoman Empire/Middle East) |author=Leonard V. Smith |website=1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War |date=2014-10-08 |doi=10.15463/ie1418.10357 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> {{dat|1920|8|10||bez}} Osmaņu sultāna valdība parakstīja [[Sevras līgums|Sevras līgumu]], kas paredzēja ļoti plašu Osmaņu valsts teritorijas sadalīšanu un būtisku tās suverenitātes ierobežošanu. [[Grieķija]]i bija paredzēts nodot [[Austrumtrāķija|Austrumtrāķiju]], bet [[Smirna|Smirnas]] apgabals nonāktu Grieķijas pārvaldē, formāli vēl kādu laiku paliekot Osmaņu suverenitātē. Līgums atzina neatkarīgu [[Armēnija|Armēniju]], paredzēja [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] arbitrāžu tās robežu noteikšanā un noteica autonomijas plāna sagatavošanu kurdu apdzīvotajiem apgabaliem ar iespēju vēlāk lemt par neatkarīga [[Kurdistāna|Kurdistānas]] izveidošanu. Dardaneļiem un Bosforam bija paredzēts starptautisks statuss, bet Francijai un Itālijai tika noteiktas īpašas ietekmes zonas Anatolijā.<ref name="Smith2014"/> Sevras līgums tomēr netika ratificēts un nestājās spēkā.<ref name="Montgomery1972">{{Žurnāla atsauce |last=Montgomery |first=A. E. |title=The Making of the Treaty of Sèvres of 10 August 1920 |journal=The Historical Journal |volume=15 |issue=4 |year=1972 |pages=775–787 |doi=10.1017/S0018246X0000354X |url=https://www.cambridge.org/core/journals/historical-journal/article/viii-the-making-of-the-treaty-of-sevres-of-10-august-1920/BB8F4025B86BBFA89C4D0828DAB177DE |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> == Turcijas Republikas izveidošana == [[Attēls:Atatürk şapkasıyla selam verirken.jpg|thumbnail|upright=0.8|[[Mustafa Kemals Ataturks]]]] Anatolijā izveidojusies [[Turcijas nacionālā kustība]] Mustafas Kemala vadībā noraidīja Sevras līgumu, un tās militārā uzvara [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības karā]] padarīja līguma īstenošanu neiespējamu. [[Osmaņu sultanāts|Sultanāts]] tika likvidēts {{dat|1922|11|1||bez}}, bet 1923. gada [[Lozannas līgums]] starptautiski atzina jaunās Turcijas valsts suverenitāti; tās teritorijas kodolu veidoja [[Anatolija]] un [[Austrumtrāķija]].<ref name="LOCTurkey">{{Grāmatas atsauce |editor-last=Metz |editor-first=Helen Chapin |title=Turkey: A Country Study |edition=5 |publisher=Federal Research Division, Library of Congress |location=Washington, D.C. |year=1996 |pages=31–41 |isbn=0-8444-0864-6 |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/tu/turkeycountrystu00metz_0/turkeycountrystu00metz_0.pdf |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> [[Turcijas Republika]] tika proklamēta {{dat|1923|10|29||bez}}, nosakot Ankarā izveidotās nacionālās valsts republikānisko pārvaldes formu. [[Ankara]] par valsts galvaspilsētu bija pasludināta {{dat|1923|10|13||bez}}.<ref name="KTB1923">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ktb.gov.tr/EN-103934/1923.html |title=1923 |website=Republic of Türkiye Ministry of Culture and Tourism |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Par pirmo [[Turcijas prezidents|Turcijas Republikas prezidentu]] {{dat|1923|10|29||bez}} tika ievēlēts Neatkarības kara vadītājs Mustafa Kemals.<ref name="KTB1923"/> Pēc [[Uzvārdu likums (Turcija)|Uzvārdu likuma]] pieņemšanas Turcijas Lielā Nacionālā sapulce {{dat|1934|11|24||bez}} ar īpašu likumu viņam piešķīra uzvārdu ''Atatürk'' — “turku tēvs”.<ref name="KTBAtaturk">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ktb.gov.tr/EN-103908/biography-of-ataturk.html |title=Biography of Atatürk |website=Republic of Türkiye Ministry of Culture and Tourism |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Republikas izveidošana bija saistīta ar plašām politiskām un sabiedriskām pārmaiņām. {{dat|1924|3|3||bez}} tika atcelts [[kalifāts]] un no valsts izraidīti Osmaņu dinastijas locekļi; vairākas agrākās reliģiski politiskās institūcijas tika pārveidotas vai likvidētas. Tajā pašā dienā tika likvidēta Šariata un reliģisko nodibinājumu ministrija.<ref name="Zurcher2017">{{Grāmatas atsauce |last=Zürcher |first=Erik J. |title=Turkey: A Modern History |edition=4 |publisher=I.B. Tauris |location=London |year=2017 |pages=166–205 |isbn=978-1-78453-187-4 |language=en}}</ref> Reliģisko lietu administrēšanai tika izveidota valsts pārraudzīta [[Reliģisko lietu pārvalde]] jeb ''Diyanet''. Tādējādi sekularizācija nenozīmēja pilnīgu reliģijas un valsts institucionālu nošķiršanu: neatkarīgo reliģisko autoritāšu ietekme tika ierobežota, bet sunnītu islāma institūcijas lielā mērā nonāca valsts uzraudzībā.<ref name="Kuru2012">{{Grāmatas atsauce |last=Kuru |first=Ahmet T. |chapter=Westernization and the Emergence of Assertive Secularism (1826–1997) |title=Secularism and State Policies toward Religion: The United States, France, and Turkey |publisher=Cambridge University Press |year=2009 |pages=202–235 |doi=10.1017/CBO9780511815096.009 |url=https://www.cambridge.org/core/books/secularism-and-state-policies-toward-religion/westernization-and-the-emergence-of-assertive-secularism-18261997/7198DA980FF077A670E51F45F06A4F68 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Turcijas pārveidošanās par konstitucionāli sekulāru valsti notika pakāpeniski. 1924. gada konstitūcijā islāms sākotnēji vēl bija nosaukts par valsts reliģiju. Šo normu no konstitūcijas svītroja 1928. gadā, bet [[sekulārisms|sekulārisma]] jeb ''laiklik'' principu tajā tieši iekļāva 1937. gadā.<ref name="Kuru2012"/> Tādēļ 1924. gada lēmumi bija viens no galvenajiem sekularizācijas posmiem, nevis procesa vienīgais noslēguma punkts. [[Attēls:Mustafa Kemal Paşa, Eskişehir, 4 Aralık 1920.png|thumbnail|upright=1.0|[[Mustafa Kemals Ataturks]] ar [[Turku revolucionāri]]em]] Mustafa Kemala Ataturka vadībā 1920. un 1930. gados tika īstenota plaša [[Ataturka reformas|reformu programma]]. Tās mērķis bija centralizēt un modernizēt [[valsts pārvalde|valsts pārvaldi]], [[tiesību sistēma|tiesību sistēmu]], [[izglītība|izglītību]], sabiedrisko dzīvi un [[kultūra|kultūru]], kā arī veidot sekulāru un uz turku [[nacionālisms|nacionālismu]] balstītu nacionālu valsti. Reformas turpināja vairākas Osmaņu impērijas vēlīnajā periodā aizsāktas modernizācijas tendences, taču agrīnajā republikā tās tika īstenotas daudz straujāk un plašāk.<ref name="AratPamuk2019">{{Grāmatas atsauce |last1=Arat |first1=Yeşim |last2=Pamuk |first2=Şevket |chapter=Introduction |title=Turkey between Democracy and Authoritarianism |publisher=Cambridge University Press |year=2019 |pages=1–27 |doi=10.1017/9781139022385.002 |url=https://www.cambridge.org/core/books/turkey-between-democracy-and-authoritarianism/introduction/33228141654EFEFDB7978880ADBB56AD |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Turpmākajos gados tika likvidētas reliģiskās tiesas un slēgti [[sūfisms|sūfiju]] ordeņi un dervīšu mītnes.<ref name="Zurcher2017"/> Nozīmīga bija [[tiesību reforma]]. Līdzšinējās Osmaņu tiesību sistēmas vietā tika izveidota vienotāka laicīga tiesību sistēma, pārņemot un pielāgojot vairākus Eiropas valstu kodeksus. 1926. gada [[Turcijas Civilkodekss]] lielā mērā balstījās Šveices Civilkodeksā, kriminālkodekss — Itālijas tiesībās, bet komerctiesību regulējumā tika izmantoti arī Vācijas un citu Eiropas valstu paraugi.<ref name="AratPamuk2019"/> Civilkodekss noteica obligātu civilo laulību, juridiski nepieļāva daudzsievību un paplašināja sieviešu tiesības laulības šķiršanas, mantošanas un bērnu aizbildnības jautājumos. Tas ievērojami uzlaboja sieviešu tiesisko stāvokli, tomēr vēl nenodrošināja pilnīgu dzimumu līdztiesību, jo vairākās ģimenes tiesību jomās vīrietim joprojām bija privileģēts stāvoklis.<ref name="Arat2008">{{Grāmatas atsauce |last=Arat |first=Yeşim |chapter=Contestation and Collaboration: Women’s Struggles for Empowerment in Turkey |editor-last=Kasaba |editor-first=Reşat |title=The Cambridge History of Turkey. Volume 4: Turkey in the Modern World |publisher=Cambridge University Press |year=2008 |pages=388–418 |doi=10.1017/CHOL9780521620963.016 |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-turkey/contestation-and-collaboration-womens-struggles-for-empowerment-in-turkey/1B01B787D7D8A7FFA5334618E70E8486 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Izglītības jomā 1924. gada 3. martā tika pieņemts [[Izglītības vienotības likums]], kas visas izglītības iestādes pakļāva Izglītības ministrijas pārraudzībai. Tas likvidēja agrākās paralēlās laicīgās un reliģiskās izglītības pārvaldes sistēmas, ierobežoja [[medrese|medrešu]] patstāvību un nostiprināja centralizētu valsts izglītības sistēmu.<ref name="LOCTurkey"/> Reformu mērķis bija ne tikai paplašināt izglītības pieejamību, bet arī ar vienotas mācību programmas palīdzību veidot republikas pilsonisko un nacionālo identitāti.<ref name="Zurcher2017"/> 1928. gada [[1. novembris|1. novembrī]] tika pieņemts likums par jauno turku alfabētu. [[Osmaņu turku valoda]]s rakstībā lietoto arābu un persiešu rakstības tradīcijā balstīto alfabētu aizstāja ar 29 burtu [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētā]] balstītu turku alfabētu.<ref name="NETurkuValoda">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/247046-turku-valoda |title=Turku valoda |website=Nacionālā enciklopēdija |date=2024-12-16 |access-date=2026-08-10 |language=lv}}</ref> Rakstības reformu papildināja “Tautas skolu” izveidošana un pieaugušo lasītprasmes kampaņa. Reforma bija paredzēta rakstības apguves atvieglošanai un lasītprasmes veicināšanai, taču tai bija arī plašāka kultūrpolitiska nozīme: tā simboliski tuvināja republiku Eiropas kultūrtelpai un vienlaikus apgrūtināja jaunajām paaudzēm nepastarpinātu piekļuvi arābu rakstībā tapušajam Osmaņu perioda rakstiskajam mantojumam.<ref name="Zurcher2017"/> Ataturka reformu laikā pakāpeniski tika paplašinātas arī [[sieviešu tiesības]]. {{dat|1930|4|3||bez}} sievietes ieguva tiesības vēlēt un kandidēt pašvaldību vēlēšanās, bet 1933. gadā — piedalīties ciemu vecāko un ciemu padomju vēlēšanās. {{dat|1934|12|5||bez}} sievietēm tika piešķirtas tiesības vēlēt un tikt ievēlētām [[Turcijas Lielā Nacionālā sapulce|Turcijas Lielajā Nacionālajā sapulcē]].<ref name="TBMMSievietes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn.tbmm.gov.tr/TbmmWeb/Tutanak20230120/26/3/33/c8b715e3-60de-42c7-87fe-3ca448631cc1.html |title=Türkiye Büyük Millet Meclisi tutanakları: kadınların seçme ve seçilme hakkı |website=Türkiye Büyük Millet Meclisi |access-date=2026-08-10 |language=tr}}</ref> 1935. gada parlamenta vēlēšanās tika ievēlētas 17 deputātes.<ref name="Arat2008"/> Šīs pārmaiņas bija daļa no valsts vadītas modernizācijas politikas, tomēr sieviešu tiesību attīstībā nozīme bija arī sieviešu organizācijām un aktīvistēm, kuru darbība bija sākusies jau vēlīnajā Osmaņu periodā.<ref name="Arat2008"/> Vienlaikus reformas galvenokārt tika īstenotas no augšas [[Republikāņu tautas partija]]s vienpartijas režīma apstākļos, kad politiskā opozīcija, neatkarīga sabiedriskā darbība un vārda brīvība bija ierobežota.<ref name="AratPamuk2019"/> Reformu straujums, sekularizācijas politika, turku nacionālās identitātes veidošana un valsts attieksme pret reliģiju un dažādām etniskajām kopienām vēlāk kļuva par centrāliem jautājumiem Turcijas modernās [[nacionālā identitāte|identitātes]], [[Turcijas politika|politikas]] un vēstures interpretācijā.<ref name="Zurcher2017"/> == Turcija pēc Ataturka == [[Attēls:Churchill and İnönü.jpg|thumbnail|upright=1.0|Turcijas prezidents [[Ismets Ineni]] un Lielbritānijas premjerministrs [[Vinstons Čērčils]] Adanas konferencē 1943. gadā. Kara laikā Turcija centās saglabāt neitralitāti, vienlaikus uzturot diplomātiskus sakarus ar karojošajām lielvalstīm]] Pēc [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemala Ataturka]] nāves {{dat|1938|11|10||bez}} par Turcijas otro [[Turcijas prezidents|prezidentu]] nākamajā dienā tika ievēlēts viņa ilggadējais līdzgaitnieks [[Ismets Ineni]]. Viņš prezidenta amatā atradās līdz {{dat|1950|5|22|D|bez}} un turpināja [[Republikāņu tautas partija]]s jeb CHP [[vienpartijas sistēma|vienpartijas pārvaldi]] un agrīnās republikas pamatprincipus.<ref name="Zurcher2017PostAtaturk">{{Grāmatas atsauce |last=Zürcher |first=Erik J. |title=Turkey: A Modern History |edition=4 |publisher=I.B. Tauris |location=London |year=2017 |pages=206–277 |isbn=978-1-78453-187-4 |language=en}}</ref> Inēnī tika pasludināts par “nacionālo vadoni” (''Millî Şef''), un viņa vara balstījās gan prezidenta amatā, gan valdošās partijas vadībā. Otrā pasaules kara laikā Turcija lielāko kara daļu centās izvairīties no tiešas iesaistīšanās militārajā konfliktā, īstenojot bruņotas neitralitātes un diplomātiskas līdzsvarošanas politiku.<ref name="LOCTurkeyPostAtaturk">{{Grāmatas atsauce |editor-last=Metz |editor-first=Helen Chapin |title=Turkey: A Country Study |edition=5 |publisher=Federal Research Division, Library of Congress |location=Washington, D.C. |year=1996 |pages=43–55 |isbn=0-8444-0864-6 |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/tu/turkeycountrystu00metz_0/turkeycountrystu00metz_0.pdf |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> {{dat|1939|10|19||bez}} Turcija noslēdza savstarpējās palīdzības līgumu ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Francija|Franciju]], tomēr līguma atrunas neuzlika tai pienākumu iesaistīties karā apstākļos, kas varētu izraisīt konfliktu ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]. {{dat|1941|6|18||bez}} Turcija noslēdza Draudzības līgumu ar [[Trešais reihs|Vāciju]], kura puses apņēmās respektēt viena otras teritoriālo neaizskaramību.<ref name="Zurcher2017PostAtaturk"/> Turcija saglabāja diplomātiskās un ekonomiskās attiecības ar abām karojošajām pusēm un līdz 1944. gadam piegādāja Vācijai arī stratēģiski nozīmīgu [[hromīts|hromīta]] rūdu. Sabiedroto spiediena un kara gaitas maiņas ietekmē Turcija 1944. gada aprīlī pārtrauca hromīta eksportu uz Vāciju, bet augustā sarāva ar to diplomātiskās un tirdzniecības attiecības.<ref name="NARAWWII">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archives.gov/research/holocaust/finding-aid/civilian/rg-84-turkey.html |title=RG 84: Turkey |website=National Archives and Records Administration |date=2016-08-15 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Tikai {{dat|1945|2|23||bez}}, kad Vācijas un Japānas sakāve jau bija paredzama, Turcija formāli pieteica karu Vācijai un [[Japānas Impērija|Japānai]]. Turcijas bruņotie spēki pēc kara pieteikšanas kaujās nepiedalījās, tādēļ lēmumam galvenokārt bija diplomātiska nozīme.<ref name="NARAWWII"/> Vienlaikus Turcija pievienojās Apvienoto Nāciju deklarācijai, izpildot vienu no priekšnoteikumiem dalībai [[Sanfrancisko konference|Sanfrancisko konferencē]]. Turcija {{dat|1945|6|26||bez}} parakstīja [[ANO statūti|ANO statūtus]] un kļuva par vienu no 51 [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibinātājvalsts.<ref name="UNFounders">{{Tīmekļa atsauce |url=https://research.un.org/en/unmembers/founders |title=Founding Member States |website=United Nations Research Guides |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Pēc kara Turcijas politiskajā sistēmā sākās būtiskas pārmaiņas. Pāreju uz daudzpartiju sistēmu veicināja gan iekšēja neapmierinātība ar Republikāņu tautas partijas pārvaldi un kara laika saimniecisko politiku, gan vēlme ciešāk iekļauties ASV vadītajā Rietumu valstu sistēmā.<ref name="Danforth2021">{{Grāmatas atsauce |last=Danforth |first=Nicholas |chapter=A Nation Votes |title=The Remaking of Republican Turkey: Memory and Modernity since the Fall of the Ottoman Empire |publisher=Cambridge University Press |year=2021 |pages=12–37 |doi=10.1017/9781108973779.002 |url=https://www.cambridge.org/core/books/remaking-of-republican-turkey/nation-votes/305B4BFC24F6EBB95A762CEEB5983B70 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> {{dat|1946|1|7||bez}} bijušie valdošās partijas politiķi [[Dželals Bajars]], [[Adnans Menderess]], [[Fuats Keprili]] un [[Refiks Koraltans]] nodibināja [[Demokrātiskā partija (Turcija)|Demokrātisko partiju]].<ref name="Silverman2025">{{Grāmatas atsauce |last=Silverman |first=Reuben |title=The Rise and Fall of Turkey's Democrat Party: The Cold War and Illiberalism, 1945–60 |publisher=Cambridge University Press |year=2025 |chapter=Young Ottomans: The Origins of the Democrat Party, 1908–1946 |url=https://www.cambridge.org/core/books/rise-and-fall-of-turkeys-democrat-party/young-ottomans-the-origins-of-the-democrat-party-19081946/798B4C8411724031CB412139DA8A8270 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> [[Attēls:1950 Turkish general election.svg|thumbnail|upright=1.2|[[1950. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|1950. gada Turcijas parlamenta vēlēšanu]] rezultāti. [[Demokrātiskā partija (Turcija)|Demokrātiskās partijas]] uzvara izbeidza [[Republikāņu tautas partija]]s nepārtraukto atrašanos pie varas un iezīmēja pāreju uz konkurējošu daudzpartiju politiku]] {{dat|1946|7|21||bez}} notika pirmās daudzpartiju parlamenta vēlēšanas Turcijas Republikas vēsturē. Tomēr tajās tika izmantota atklāta balsošana un slepena balsu skaitīšana, nebija paredzēta tiesu uzraudzība un opozīcija apstrīdēja daļu vēlēšanu rezultātu. Tādēļ šīs vēlēšanas nevar uzskatīt par pilnībā brīvām un taisnīgām mūsdienu izpratnē.<ref name="Olgun2011">{{Publikācijas atsauce |last=Olgun |first=Kenan |title=Türkiye’de Cumhuriyetin İlanından 1950’ye Genel Seçim Uygulamaları |journal=Atatürk Araştırma Merkezi Dergisi |volume=XXVII |issue=79 |year=2011 |pages=1–36 |url=https://atamdergi.gov.tr/ozet/99/eng |access-date=2026-08-10 |language=tr}}</ref> Pirms nākamajām vēlēšanām tika reformēta vēlēšanu kārtība, ieviešot aizklātu balsošanu, atklātu balsu skaitīšanu un tiesu uzraudzību.<ref name="Olgun2011"/> Izšķirošs pavērsiens notika [[1950. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|1950. gada 14. maija parlamenta vēlēšanās]], kurās pārliecinoši uzvarēja Demokrātiskā partija. Tās uzvara izbeidza Republikāņu tautas partijas nepārtraukto atrašanos pie varas, un varas nodošana opozīcijai notika mierīgā ceļā.<ref name="Danforth2021"/> [[Dželals Bajars]] 22. maijā kļuva par prezidentu, bet [[Adnans Menderess]] — par [[Turcijas premjerministrs|premjerministru]]. 1950. gada vēlēšanas parasti uzskata par Turcijas pārejas uz konkurējošu daudzpartiju politisko sistēmu galveno robežpunktu, lai gan vēlākajā Demokrātiskās partijas valdīšanas laikā atkal pieauga autoritāras tendences un opozīcijas darbības ierobežojumi.<ref name="Silverman2025"/> Demokrātiskās partijas valdīšanas sākumposmā tika veicināta [[privātā uzņēmējdarbība]], samazināti daži nodokļi, paplašināta kreditēšana un ieguldījumi, kā arī paātrināta [[lauksaimniecība]]s mehanizācija un autoceļu būve. Šīs politikas īstenošana lielā mērā balstījās ārvalstu, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]], ekonomiskajā un militārajā palīdzībā.<ref name="SilvermanEconomy">{{Grāmatas atsauce |last=Silverman |first=Reuben |chapter=The Costs of Success: The Democrat Party in Power, 1950–1954 |title=The Rise and Fall of Turkey's Democrat Party: The Cold War and Illiberalism, 1945–60 |publisher=Cambridge University Press |year=2025 |url=https://www.cambridge.org/core/books/rise-and-fall-of-turkeys-democrat-party/costs-of-success-the-democrat-party-in-power-19501954/E3598F9E4BF45F97A6454B4C67A97B57 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Vienlaikus tika mazināti daži iepriekšējā perioda ierobežojumi reliģiskās dzīves jomā. Piemēram, 1950. gadā atkal tika atļauta musulmaņu aicinājuma uz lūgšanu jeb [[azāns|azāna]] skandēšana arābu valodā, un turpmākajos gados tika paplašināta reliģiskā izglītība. Tomēr republikas konstitucionālais [[sekulārisms|sekulārais]] pamats formāli tika saglabāts.<ref name="LOCTurkeyPostAtaturk"/> Pēckara periodā Turcija arvien ciešāk orientējās uz Rietumu politisko un drošības sistēmu. 1945. gadā Padomju Savienība atteicās atjaunot agrāko neitralitātes un neuzbrukšanas līgumu un izvirzīja prasības pārskatīt abu valstu robežu [[Karsa]]s un [[Ardahana]]s apgabalā. Tā arī centās panākt [[Montrē konvencija]]s pārskatīšanu, padomju militāro bāzu izveidošanu un kopīgu kontroli pār [[Bosfors|Bosfora]] un [[Dardaneļi|Dardaneļu]] aizsardzību.<ref name="FRUS1946Turkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/historicaldocuments/frus1946v07/d622 |title=The Acting Secretary of State to the Secretary of State, at Paris |website=Foreign Relations of the United States, 1946, Volume VII |publisher=Office of the Historian, United States Department of State |date=1946-08-08 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Turcijas valdība šīs prasības noraidīja, bet padomju spiediens veicināja tās tuvināšanos ASV un citām Rietumvalstīm. 1947. gadā Turcija kopā ar Grieķiju kļuva par vienu no pirmajām [[Trumena doktrīna]]s militārās un ekonomiskās palīdzības saņēmējām.<ref name="NETruman">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/161544-Tr%C5%ABmena-doktr%C4%ABna |title=Trūmena doktrīna |author=Jānis Taurēns |website=Nacionālā enciklopēdija |date=2025-12-17 |access-date=2026-08-10 |language=lv}}</ref><ref name="USStateTruman">{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/milestones/1945-1952/truman-doctrine |title=The Truman Doctrine, 1947 |website=Office of the Historian, United States Department of State |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> No 1948. gada tā saņēma palīdzību arī [[Māršala plāns|Māršala plāna]] ietvaros. 1950. gadā Turcija nosūtīja kājnieku brigādi [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] spēku sastāvā uz [[Korejas karš|Korejas karu]]. Dalība karā apliecināja Turcijas militāro ieguldījumu Rietumu aizsardzībā un nostiprināja tās kandidatūru dalībai NATO.<ref name="AbouElFadl2018">{{Grāmatas atsauce |last=Abou-El-Fadl |first=Reem |chapter=Turkey’s Accession to NATO, 1950–2: Members of the ‘Free World’ |title=Foreign Policy as Nation Making: Turkey and Egypt in the Cold War |publisher=Cambridge University Press |year=2018 |url=https://www.cambridge.org/core/books/foreign-policy-as-nation-making/turkeys-accession-to-nato-19502-members-of-the-free-world/08467A08BB13159AC4E6A6510C3D7AD2 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Turcija un [[Grieķija]] kļuva par [[NATO]] dalībvalstīm {{dat|1952|2|18||bez}}, veidojot alianses pirmo paplašināšanos.<ref name="NENATO">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/141263-Zieme%C4%BCatlantijas-l%C4%ABguma-organiz%C4%81cija |title=Ziemeļatlantijas līguma organizācija |author=Mārtiņš Vargulis |website=Nacionālā enciklopēdija |date=2025-09-23 |access-date=2026-08-10 |language=lv}}</ref> Turcijas prezidents Dželals Bajars tajā pašā dienā Ankarā parakstīja valsts pievienošanās instrumentu.<ref name="NATOHistoryTurkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nato.int/en/about-us/nato-history/history-by-theme/my-country-and-nato/tuerkiye-and-nato |title=Türkiye and NATO |website=NATO |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Dalība NATO nostiprināja Turcijas vietu Rietumu militāri politiskajā blokā un kļuva par vienu no galvenajiem valsts [[drošības politika|drošības politikas]] pamatiem [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. == Militārie apvērsumi un politiskā attīstība == [[Attēls:Cemal Gürsel (1960).jpg|thumbnail|upright=0.8|[[Džemals Girsels]] 1960. gada jūnijā. Pēc 27. maija militārā apvērsuma viņš vadīja Nacionālās vienotības komiteju un vēlāk kļuva par Turcijas prezidentu]] Turpmākajās desmitgadēs [[Turcijas Bruņotie spēki|bruņotie spēki]] vairākkārt iejaucās valsts politikā.<ref name="Metz1996">{{Grāmatas atsauce |editor=Helen Chapin Metz |title=Turkey: A Country Study |edition=5 |publisher=Federal Research Division, Library of Congress |location=Washington, D.C. |year=1996 |isbn=0-8444-0864-6 |url=https://tile.loc.gov/storage-services/master/frd/frdcstdy/tu/turkeycountrystu00metz_0/turkeycountrystu00metz_0.pdf |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref><ref name="Varol2013">{{Žurnāla atsauce |author=Ozan O. Varol |title=The Turkish “Model” of Civil–Military Relations |journal=International Journal of Constitutional Law |volume=11 |issue=3 |year=2013 |pages=727–750 |doi=10.1093/icon/mot023 |url=https://academic.oup.com/icon/article/11/3/727/789394 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Militārā vadība sevi pozicionēja kā republikas, [[sekulārisms|sekulārisma]], [[kemālisms|kemālisma]], valsts vienotības un [[konstitūcija|konstitucionālās kārtības]] aizstāvi, savukārt politiskā polarizācija, valdību nestabilitāte, ekonomiskās grūtības un sabiedriskā vardarbība tika izmantotas par pamatojumu militārām intervencēm. [[1960. gada Turcijas militārais apvērsums|1960. gada 27. maija apvērsumā]] galvenokārt jaunāko un vidējā ranga armijas virsnieku grupa, kas darbojās ārpus ierastās militārās komandķēdes, gāza premjerministra [[Adnans Menderess|Adnana Menderesa]] Demokrātiskās partijas valdību. Tika atlaista [[Turcijas Lielā Nacionālā sapulce|Lielā Nacionālā sapulce]], apturēta konstitūcijas darbība un apcietināts prezidents [[Dželals Bajars]], Menderess, valdības ministri un Demokrātiskās partijas deputāti. Varu pārņēma ģenerāļa [[Džemals Girsels|Džemala Girsela]] vadītā [[Nacionālās vienotības komiteja]]. Bijušās valdības pārstāvji tika tiesāti [[Jasiadas prāvas|Jasiadas prāvās]], bet Menderesam, bijušajam ārlietu ministram [[Fatins Rištī Zorls|Fatinam Rištī Zorlu]] un bijušajam finanšu ministram [[Hasans Polatkans|Hasanam Polatkanam]] 1961. gada septembrī tika izpildīts [[nāvessods]].<ref name="Metz1996"/> Militārās pārvaldes laikā tika izstrādāta jauna konstitūcija, kuru [[1961. gada Turcijas konstitucionālais referendums|1961. gada 9. jūlija referendumā]] apstiprināja 61,17% balsotāju. Tā ieviesa [[divpalātu parlaments|divpalātu parlamentu]], ko veidoja Nacionālā sapulce un Republikas senāts, izveidoja [[Turcijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālo tiesu]] un plašāk nostiprināja [[pilsoniskās tiesības|pilsoniskās]], politiskās un [[sociālās tiesības]].<ref name="TBMMHistory">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tbmm.gov.tr/history/ |title=History: The 1961 Constitution and the 1982 Constitution |website=Grand National Assembly of Türkiye |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Vienlaikus konstitūcija izveidoja [[Turcijas Nacionālā drošības padome|Nacionālo drošības padomi]], tādējādi institucionalizējot bruņoto spēku līdzdalību valsts politiskajā sistēmā. Pēc [[1961. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|1961. gada 15. oktobra vēlēšanām]] tika atjaunota civilā pārvalde, taču armija saglabāja ievērojamu politisko ietekmi.<ref name="Varol2013"/><ref name="YavuzNSC">{{Tīmekļa atsauce |author=M. Hakan Yavuz |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/national-security-council-turkey |title=National Security Council (Turkey) |encyclopedia=Encyclopedia of the Modern Middle East and North Africa |publisher=Gale |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Nākamā militārā iejaukšanās notika [[1971. gada Turcijas militārais memorands|1971. gada 12. martā]], kad bruņoto spēku vadība iesniedza valsts vadībai memorandu, pieprasot izveidot spēcīgu valdību, kas spētu izbeigt politisko vardarbību, atjaunot kārtību un īstenot reformas. Premjerministrs [[Suleimans Demirels]] atkāpās, taču armija pati tieši nepārņēma valsts pārvaldi. Sekoja militārpersonu atbalstītu bezpartejisku jeb „virs partijām stāvošu” valdību periods. Tā laikā tika ieviests [[karastāvoklis]], ierobežota politisko organizāciju darbība un izdarīti 1961. gada konstitūcijas grozījumi, kas sašaurināja vairākas politiskās brīvības un paplašināja [[izpildvara|izpildvaras]] un valsts drošības institūciju pilnvaras. Tādēļ 1971. gada notikumus parasti raksturo kā netiešu militāru intervenci jeb „apvērsumu ar memorandu”.<ref name="Metz1996"/><ref name="Gonenc2008">{{Žurnāla atsauce |author=Levent Gönenç |title=Presidential Elements in Government: Turkey |journal=European Constitutional Law Review |volume=4 |issue=3 |year=2008 |pages=488–523 |doi=10.1017/S1574019608004884 |url=https://www.cambridge.org/core/services/aop-cambridge-core/content/view/F714E1529602DA1A4BE17F18F44D234D/S1574019608004884a.pdf/presidential_elements_in_government_turkey.pdf |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 1970. gadu otrajā pusē Turcijā pastiprinājās valdību nestabilitāte, [[ekonomiskā krīze]], augsta [[inflācija]], ārvalstu valūtas trūkums un politiskā vardarbība starp [[galēji kreisie|galēji kreisajiem]] un [[galēji labējie|galēji labējiem]] grupējumiem. Koalīcijas valdības bieži mainījās, bet parlamentam neizdevās izveidot stabilu politisko vairākumu vai efektīvi ierobežot vardarbību. Šādos apstākļos [[1980. gada Turcijas militārais apvērsums|1980. gada 12. septembrī]] bruņotie spēki ģenerālštāba priekšnieka [[Kenans Evrens|Kenana Evrena]] vadībā īstenoja jaunu apvērsumu. Varu pārņēma piecu augstāko bruņoto spēku komandieru veidotā Nacionālās drošības padome. Parlaments un valdība tika atlaisti, 1961. gada konstitūcijas darbība apturēta, bet politiskās partijas vēlāk likvidētas un daudzi agrākie politiķi izslēgti no politiskās dzīves.<ref name="Metz1996"/> Militārās pārvaldes laikā notika plaši aresti, pratināšanas, tiesas procesi un cilvēktiesību pārkāpumi; tika ierobežota [[preses brīvība|preses]], [[arodbiedrība|arodbiedrību]], politisko partiju, biedrību un citu sabiedrisko organizāciju darbība. Militārā pārvalde centās ne tikai pārtraukt politisko vardarbību, bet arī pārveidot valsts institucionālo sistēmu tā, lai ierobežotu politisko partiju, arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības ietekmi.<ref name="Kurban2020">{{Grāmatas atsauce |author=Dilek Kurban |chapter=Human Rights and Democracy under European Watch |title=Limits of Supranational Justice: The European Court of Human Rights and Turkey's Kurdish Conflict |publisher=Cambridge University Press |year=2020 |pages=37–78 |doi=10.1017/9781108776585.003 |url=https://www.cambridge.org/core/books/limits-of-supranational-justice/human-rights-and-democracy-under-european-watch/2E4FEB629BE19A9033DE32B3A17500CE |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> [[Attēls:Turkish constitutional referendum 1982 2.svg|thumbnail|upright=1.2|1982. gada konstitucionālā referenduma rezultāti pa Turcijas iliem. Konstitūcijas projektu referendumā apstiprināja militārās pārvaldes apstākļos]] Militārās varas pārraudzībā tika izstrādāta [[Turcijas konstitūcija|1982. gada konstitūcija]], kuru [[1982. gada Turcijas konstitucionālais referendums|1982. gada 7. novembra referendumā]] apstiprināja 91,37% balsotāju. Referendums tomēr notika militārās pārvaldes kontrolē, un iespējas rīkot kampaņu pret konstitūcijas projektu bija stingri ierobežotas. Ar konstitūcijas apstiprināšanu Kenans Evrens vienlaikus kļuva par prezidentu uz septiņiem gadiem.<ref name="Boyunsuz2020">{{Grāmatas atsauce |author=Şule Özsoy Boyunsuz |chapter=Regime Cycles, Constitution Making, and the Political System Question in Ottoman and Turkish Constitutional Developments |editor1=Felix Petersen |editor2=Zeynep Yanaşmayan |title=The Failure of Popular Constitution Making in Turkey: Regressing Towards Constitutional Autocracy |publisher=Cambridge University Press |year=2020 |pages=84–117 |doi=10.1017/9781108596459.003 |url=https://www.cambridge.org/core/books/failure-of-popular-constitution-making-in-turkey/regime-cycles-constitution-making-and-the-political-system-question-in-ottoman-and-turkish-constitutional-developments/0022E61AC9C0F58664717E3158A13A39 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref><ref name="Gonenc2008"/> 1982. gada konstitūcija aizstāja 1961. gada konstitūciju un atjaunoja [[vienpalātas parlaments|vienpalātas parlamentu]]. Lai gan tā formāli saglabāja parlamentāru pārvaldes sistēmu, konstitūcija nostiprināja prezidenta un izpildvaras pilnvaras, sašaurināja vairāku pamattiesību izmantošanas iespējas un paplašināja valsts institūciju kontroli pār politisko dzīvi. Tā arī palielināja Nacionālās drošības padomes nozīmi un noteica, ka valdībai prioritāri jāņem vērā tās ieteikumi, tādējādi nostiprinot bruņoto spēku ietekmi uz civilās valdības lēmumiem.<ref name="Gonenc2008"/><ref name="YavuzNSC"/><ref name="TBMMHistory"/> {{dat|1983|11|6||bez}} tika sarīkotas [[1983. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|parlamenta vēlēšanas]], pēc kurām formāli tika atjaunota civilā valdība. Tomēr vēlēšanas nebija pilnīgi brīvas: militārā Nacionālās drošības padome drīkstēja noraidīt partiju dibinātājus un kandidātus, un vēlēšanās tika atļauts piedalīties tikai trim tās apstiprinātām partijām. Neraugoties uz militārās vadības atbalstu Nacionālistiskās demokrātijas partijai, vēlēšanās ar 45,14% balsu un 211 no 400 parlamenta vietām uzvarēja [[Turguts Ezals|Turguta Ezala]] vadītā [[Tēvzemes partija (Turcija)|Tēvzemes partija]].<ref name="Ahmad1984">{{Tīmekļa atsauce |author=Feroz Ahmad |url=https://www.merip.org/1984/03/the-turkish-elections-of-1983/ |title=The Turkish Elections of 1983 |website=MERIP Reports |date=1984-03-15 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref><ref name="Gonenc2008"/> Agrākajiem politiskajiem vadītājiem noteiktie aizliegumi palika spēkā līdz 1987. gada referendumam, kurā tos ar nelielu balsu vairākumu atcēla. Tādējādi pāreja no militārās pārvaldes uz konkurējošāku civilo politiku bija pakāpeniska.<ref name="Metz1996"/> Vienlaikus [[1980. gadi]] iezīmēja būtisku [[ekonomiskā liberalizācija|ekonomiskās liberalizācijas]] posmu. Reformu sākumu veidoja tā dēvētie 1980. gada 24. janvāra lēmumi, kurus pieņēma Suleimana Demirela valdība un kuru izstrādē galvenā loma bija Turgutam Ezalam. Ar starptautisko finanšu institūciju atbalstu īstenotā programma paredzēja pāreju no uz iekšējo tirgu un [[importa aizstāšanas industrializācija|importa aizstāšanu]] orientētas politikas uz eksportu veicinošāku un tirgus mehānismos vairāk balstītu modeli. Tā ietvēra ievērojamu Turcijas liras devalvāciju, cenu kontroles un subsīdiju samazināšanu, pakāpenisku procentu likmju un ārējās tirdzniecības liberalizāciju.<ref name="OECD1985">{{Grāmatas atsauce |author=OECD |title=OECD Economic Surveys: Turkey 1985 |publisher=OECD Publishing |location=Paris |year=1985 |url=https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/1985/01/oecd-economic-surveys-turkey-1985_g1g170bf/eco_surveys-tur-1985-en.pdf |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref><ref name="Onis2004">{{Žurnāla atsauce |author=Ziya Öniş |title=Turgut Özal and His Economic Legacy: Turkish Neo-Liberalism in Critical Perspective |journal=Middle Eastern Studies |volume=40 |issue=4 |year=2004 |pages=113–134 |doi=10.1080/00263200410001700338 |url=https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/00263200410001700338 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Pēc apvērsuma militārā valdība turpināja šo ekonomisko kursu, un Ezals līdz [[1982. gads|1982. gadam]] bija par ekonomiku atbildīgais premjerministra vietnieks.<ref name="Metz1996"/> Pēc Tēvzemes partijas uzvaras 1983. gada vēlēšanās Ezals kļuva par [[Turcijas premjerministrs|premjerministru]]. Viņa valdības laikā reformas tika paplašinātas, veicinot [[privātā uzņēmējdarbība|privāto uzņēmējdarbību]], ārvalstu kapitāla piesaisti un [[finanšu tirgus|finanšu tirgu]] attīstību, kā arī ciešāku [[Turcijas saimniecība]]s integrāciju [[pasaules saimniecība|pasaules tirgū]]. Šī pāreja norisinājās pakāpeniski un turpinājās līdz desmitgades beigām.<ref name="Onis2004"/><ref name="OECD1985"/> Vienlaikus atjaunojās partiju konkurence un vēlēšanu politika, tomēr 1982. gada konstitūcijas radītā institucionālā sistēma, prezidenta plašās pilnvaras un bruņoto spēku politiskā ietekme saglabājās.<ref name="Gonenc2008"/><ref name="Varol2013"/> == Turcija 21. gadsimtā == [[Attēls:Visit of Recep Tayyip Erdoğan, leader of AKP Turkish Party (Justice and Development Party), to Romano Prodi.jpg|thumbnail|upright=1.0|AKP līderis [[Redžeps Tajips Erdogans]] tiekas ar Eiropas Komisijas prezidentu [[Romāno Prodi]] 2002. gadā, apspriežot Turcijas virzību uz pievienošanās sarunām ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]]] 21. gadsimta sākumā Turcijas politiskajā dzīvē par dominējošo spēku kļuva [[Taisnības un attīstības partija]] (AKP), kas [[2002. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|2002. gada parlamenta vēlēšanās]] ieguva 34,3 % balsu un 363 no 550 deputātu vietām, tādējādi nodrošinot absolūto vairākumu [[Turcijas Lielā Nacionālā sapulce|parlamentā]].<ref name="OSCE2002">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn.osce.org/sites/default/files/f/documents/5/6/16346.pdf |title=Republic of Turkey: Parliamentary Elections, 3 November 2002 — Final Report |publisher=OSCE Office for Democratic Institutions and Human Rights |date=2002 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Tā kā AKP līderim [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepam Tajipam Erdoganam]] sākotnēji bija liegts kandidēt vēlēšanās, valdību vadīja [[Abdullahs Gils]]. Pēc juridisko šķēršļu atcelšanas un uzvaras papildvēlēšanās Erdogans [[2003. gads|2003. gada]] martā kļuva par [[Turcijas premjerministrs|premjerministru]].<ref name="Lord2018">{{Grāmatas atsauce |author=Ceren Lord |chapter=The Rise of the AKP and the Struggle within and for the State since 2002 |title=Religious Politics in Turkey: From the Birth of the Republic to the AKP |publisher=Cambridge University Press |year=2018 |pages=241–284 |doi=10.1017/9781108638906.008 |url=https://www.cambridge.org/core/books/religious-politics-in-turkey/rise-of-the-akp-and-the-struggle-within-and-for-the-state-since-2002/72C0913599A82B7FC1297906E75547C3 |language=en}}</ref> Pirmajos valdīšanas gados AKP īstenoja ekonomiskas un politiskas reformas un ierobežoja [[Turcijas Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] tradicionāli lielo ietekmi politikā.<ref name="Lord2018"/> Attiecībās ar Eiropas Savienību 21. gadsimta sākumā bija vērojama strauja tuvināšanās. Turcija [[Eiropas Savienības paplašināšanās|ES kandidātvalsts]] statusu ieguva [[1999. gads|1999. gada]] decembrī, bet [[2005. gads|2005. gada]] oktobrī tika sāktas oficiālas [[Turcijas pievienošanās Eiropas Savienībai|iestāšanās sarunas]].<ref name="ConsiliumEU">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/turkiye/ |title=Türkiye |publisher=Council of the European Union |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Sarunas vēlāk palēninājās domstarpību dēļ par [[Kipras konflikts|Kipru]], [[tiesiskums|tiesiskumu]], [[cilvēktiesības|cilvēktiesībām]] un [[demokrātija|demokrātisko institūciju]] darbību. [[2018. gads|2018. gada]] jūnijā [[Eiropas Savienības Padome]] secināja, ka pievienošanās sarunas faktiski nonākušas strupceļā un ka nav iespējams atvērt vai provizoriski slēgt jaunas sarunu sadaļas; šāds stāvoklis saglabājās arī 2026. gadā.<ref name="ConsiliumEU"/> Tomēr Turcija joprojām ir ES kandidātvalsts un nozīmīga Eiropas Savienības partnere [[starptautiskā tirdzniecība|tirdzniecības]], [[iedzīvotāju migrācija|migrācijas]], [[enerģētika|enerģētikas]], klimata un [[drošība|drošības]] jautājumos.<ref name="EC2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://enlargement.ec.europa.eu/document/download/4bb4ddd1-4f20-4ee0-92db-926996ec8dd1_en?filename=t%C3%BCrkiye-report-2025.pdf |title=Türkiye 2025 Report |publisher=European Commission |date=2025-11-04 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Viens no sarežģītākajiem Turcijas iekšpolitikas jautājumiem bija [[kurdu jautājums]]. Bruņotais konflikts starp Turcijas valsti un [[Kurdistānas Strādnieku partija|Kurdistānas Strādnieku partiju]] (PKK) sākās [[1984. gads|1984. gadā]] un turpinājās arī 21. gadsimtā. PKK par teroristisku organizāciju atzīst Turcija, Eiropas Savienība un [[Amerikas Savienotās Valstis]].<ref name="ReutersPKK2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/business/media-telecom/turkey-unveil-draft-law-that-would-bring-pkk-peace-2026-08-05/ |title=Turkey unveils draft law to reintegrate PKK militants, achieve peace |publisher=Reuters |date=2026-08-05 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> AKP valdīšanas sākumposmā tika paplašinātas atsevišķas [[kurdu valoda|kurdu valodas]] un kultūras publiskas izmantošanas iespējas un uzsāktas iniciatīvas kurdu jautājuma politiskai risināšanai.<ref name="Yadirgi2017">{{Grāmatas atsauce |author=Veli Yadirgi |chapter=Turkey’s Kurdish Question in the Era of Neoliberalism: From the 1980 Coup to the AKP’s Kurdish Overture (1980–2010s) |title=The Political Economy of the Kurds of Turkey: From the Ottoman Empire to the Turkish Republic |publisher=Cambridge University Press |year=2017 |pages=214–258 |doi=10.1017/9781316848579.008 |url=https://www.cambridge.org/core/books/political-economy-of-the-kurds-of-turkey/turkeys-kurdish-question-in-the-era-of-neoliberalism-from-the-1980-coup-to-the-akps-kurdish-overture-19802010s/9DFBC36907D0AC363944B16747411AD4 |language=en}}</ref> Laikā no 2009. līdz 2015. gadam notika vairāki sarunu mēģinājumi, bet oficiālais [[Kurdu–Turcijas miera process|2013.–2015. gada miera process]] 2015. gada vasarā sabruka, un atsākās plašas sadursmes starp Turcijas drošības spēkiem un PKK.<ref name="DincOzduzen2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/new-perspectives-on-turkey/article/from-resolution-to-resecuritization-populist-communication-of-the-akps-kurdish-peace-process-in-turkey/4FA177656DEEB1A1ADEF056DFFDF3424 |title=From resolution to resecuritization: populist communication of the AKP’s Kurdish peace process in Turkey |author=Pınar Dinç; Özge Özduzen |website=New Perspectives on Turkey |volume=68 |year=2023 |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Konflikta attīstību arvien vairāk ietekmēja arī norises [[Sīrija|Sīrijā]] un [[Irāka|Irākā]].<ref name="DincOzduzen2023"/> Pēc ieslodzītā PKK līdera [[Abdullahs Edžalans|Abdullaha Edžalana]] 2025. gada februāra aicinājuma izbeigt bruņoto cīņu PKK tā paša gada maijā paziņoja par lēmumu izformēties un nolikt ieročus. [[2025. gads|2025. gada]] 11. jūlijā trīsdesmit PKK dalībnieki Irākas Kurdistānā simboliski iznīcināja savus ieročus, iezīmējot atbruņošanās procesa sākumu.<ref name="ReutersPKK2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/business/media-telecom/kurdish-pkk-militants-hand-over-first-weapons-ceremony-iraq-2025-07-11/ |title=Kurdish PKK militants burn weapons in Iraq to start disarmament |publisher=Reuters |date=2025-07-11 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 2025. gada augustā Turcijas parlaments izveidoja īpašu komisiju procesa pārraudzīšanai, bet 2026. gada augustā valdošā koalīcija iesniedza parlamentā likumprojektu par bijušo PKK dalībnieku atgriešanos un juridisko reintegrāciju. Likumprojekta piemērošana tika saistīta ar PKK atbruņošanās un izformēšanās oficiālu pārbaudi, tādēļ līdz 2026. gada augustam process vēl nebija uzskatāms par pilnīgi pabeigtu.<ref name="ReutersPKK2026"/> [[Attēls:Turkish parliament after failed coup attempt (1).jpg|thumbnail|upright=1.0|Turcijas Lielās Nacionālās sapulces ēkas postījumi Ankarā pēc neveiksmīgā militārā apvērsuma mēģinājuma 2016. gada 15.–16. jūlijā]] Būtisks pavērsiens bija [[valsts apvērsuma mēģinājums Turcijā 2016. gadā|2016. gada 15.–16. jūlija militārā apvērsuma mēģinājums]]. Daļa bruņoto spēku mēģināja pārņemt valsts varu, bet galvenās sadursmes notika [[Ankara|Ankarā]] un [[Stambula|Stambulā]]; apvērsuma dalībnieki uzbruka arī parlamenta ēkai. Valdībai lojālie drošības spēki un civiliedzīvotāju pretošanās palīdzēja apvērsuma mēģinājumu apspiest.<ref name="PACE2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=23665&lang=en |title=The functioning of democratic institutions in Turkey |publisher=Parliamentary Assembly of the Council of Europe |year=2017 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Turcijas valdība apvērsuma organizēšanā vainoja ar [[Fetulla Gilens|Fetullu Gilenu]] saistīto kustību, savukārt Gilens savu līdzdalību noliedza.<ref name="ReutersGulen2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/us/turkish-us-based-cleric-gulen-has-died-media-says-2024-10-21/ |title=Gulen, the powerful cleric accused of orchestrating a Turkish coup, dies |publisher=Reuters |date=2024-10-21 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Pēc apvērsuma mēģinājuma tika izsludināts [[ārkārtējais stāvoklis]], kura laikā notika plašas ierēdņu, militārpersonu, tiesnešu un pedagogu atlaišanas un atstādināšanas, kā arī aizturēšanas, tiesvedības un iestāžu slēgšana. Šo pasākumu apjoms izraisīja starptautisku kritiku par tiesiskumu, procesuālajām garantijām un cilvēktiesību ievērošanu.<ref name="OHCHR2018">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ohchr.org/sites/default/files/Documents/Countries/TR/2018-03-19_Second_OHCHR_Turkey_Report.pdf |title=Report on the impact of the state of emergency on human rights in Turkey, including an update on the South-East: January–December 2017 |publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights |date=2018-03 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> [[2017. gada Turcijas konstitucionālais referendums|2017. gada 16. aprīļa referendumā]] ar 51,41 % balsu tika apstiprināti būtiski [[Turcijas konstitūcija|konstitūcijas]] grozījumi, kas paredzēja pāreju no [[parlamentāra republika|parlamentāras]] uz prezidentālu pārvaldes sistēmu.<ref name="OSCE2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn.osce.org/sites/default/files/f/documents/6/2/324816.pdf |title=Republic of Turkey: Constitutional Referendum, 16 April 2017 — OSCE/ODIHR Final Report |publisher=OSCE Office for Democratic Institutions and Human Rights |year=2017 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Jaunā sistēma pilnā apjomā stājās spēkā pēc [[2018. gada Turcijas prezidenta vēlēšanas|2018. gada prezidenta]] un [[2018. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|parlamenta vēlēšanām]]. [[Turcijas premjerministrs|Premjerministra]] amats tika likvidēts, bet prezidentam tika nodotas plašas [[izpildvara|izpildvaras]] pilnvaras, tostarp viceprezidentu, ministru un vairāku augstāko amatpersonu iecelšana.<ref name="IPU2018">{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.ipu.org/parliament/TR/TR-LC01/election/TR-LC01-E20180624 |title=Türkiye: Grand National Assembly, June 2018 election |website=IPU Parline |publisher=Inter-Parliamentary Union |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Grozījumu atbalstītāji tos pamatoja ar nepieciešamību pēc stabilākas un efektīvākas izpildvaras, savukārt opozīcija, EDSO novērotāji un Eiropas Padomes Venēcijas komisija pauda bažas par [[varas dalīšana|varas līdzsvara]], parlamentārās kontroles un citu institucionālo atsvaru vājināšanos.<ref name="OSCE2017"/><ref name="Venice2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.venice.coe.int/webforms/documents/default.aspx?pdffile=CDL-AD%282017%29005-e |title=Turkey — Opinion on the amendments to the Constitution adopted by the Grand National Assembly on 21 January 2017 |publisher=European Commission for Democracy through Law (Venice Commission) |date=2017-03-13 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> 21. gadsimta iekšpolitiskajās debatēs īpaši nozīmīgi kļuva jautājumi par [[tiesu neatkarība|tiesu neatkarību]], [[preses brīvība|preses brīvību]] un opozīcijas darbības iespējām.<ref name="AratPamuk2019"/> Ārpolitikā Turcija saglabāja dalību [[NATO]] un sadarbību ar Eiropas Savienību, vienlaikus īstenojot patstāvīgāku un aktīvāku reģionālo politiku.<ref name="NATO">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nato.int/en/about-us/organization/nato-member-countries |title=NATO member countries |publisher=North Atlantic Treaty Organization |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Īpaši nozīmīga kļuva tās iesaiste [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], migrācijas jautājumos, [[Austrumu Vidusjūra|Austrumu Vidusjūrā]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā, kā arī sadarbības un konkurences attiecības ar [[Krievija|Krieviju]] un citām reģiona lielvarām.<ref name="KutlayOnis2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/ia/article/97/4/1085/6314232 |title=Turkish foreign policy in a post-western order: strategic autonomy or new forms of dependence? |author=Mustafa Kutlay; Ziya Öniş |website=International Affairs |volume=97 |issue=4 |year=2021 |pages=1085–1104 |publisher=Oxford University Press |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce]]s sākās {{dat|2023|2|6||bez}}, kad Turcijas dienvidaustrumus un kaimiņos esošo [[Sīrija|Sīriju]] skāra divas ļoti spēcīgas zemestrīces. Saskaņā ar Turcijas Katastrofu un ārkārtas situāciju pārvaldības pārvaldes jeb AFAD datiem pirmā zemestrīce notika pulksten 4.17 [[Kahramanmarašas ils|Kahramanmarašas ila]] Pazardžikas rajonā un sasniedza 7,7 magnitūdu, bet otrā notika pulksten 13.24 tā paša ila Elbistanas rajonā un sasniedza 7,6 magnitūdu.<ref name="AFAD2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.afad.gov.tr/earthquake-humanitarian-aid-campaign |title=Earthquake Humanitarian Aid Campaign |publisher=Disaster and Emergency Management Presidency of Türkiye |date=2023-02-07 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Katastrofa skāra plašu teritoriju 11 [[Turcijas ili|Turcijas ilos]]. Saskaņā ar ANO Attīstības programmas apkopotajiem datiem Turcijā gāja bojā vismaz {{sk|53537}} cilvēki, tika iznīcinātas vairāk nekā {{sk|313000}} ēku un aptuveni 3,3 miljoni cilvēku palika bez mājokļa.<ref name="UNDP2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.undp.org/eurasia/stories/one-year-after-turkiyes-earthquakes-recovery-takes-many-forms |title=One year after Türkiye’s earthquakes, recovery takes many forms |publisher=United Nations Development Programme |date=2024-02-06 |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> Tā bija viena no postošākajām [[dabas katastrofa|dabas katastrofām]] Turcijas mūsdienu vēsturē. Zemestrīces izraisīja ilgstošu [[mājoklis|mājokļu]], [[infrastruktūra]]s un pilsētu atjaunošanas procesu, bet katastrofas seku pārvaldīšana un cietušā reģiona atjaunošana kļuva arī par vienu no svarīgākajiem [[2023. gada Turcijas parlamenta vēlēšanas|2023. gada vēlēšanu]] jautājumiem.<ref name="IPU2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.ipu.org/parliament/TR/TR-LC01/election/TR-LC01-E20230514 |title=Türkiye: Grand National Assembly, May 2023 election |website=IPU Parline |publisher=Inter-Parliamentary Union |access-date=2026-08-10 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra == {{Portāls2|Turcija}} * {{Grāmatas atsauce |publisher = Harvard University Press |pages = [https://archive.org/details/firstturkishrepu0000robi/page/n394 367] |last = Robinson |first = Richard D |title = The First Turkish Republic; a Case Study in National Development |url = https://archive.org/details/firstturkishrepu0000robi |location = Cambridge |series = Harvard Middle Eastern studies |year = 1963 }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas vēsture}} {{Āzijas vēsture}} {{Turcijas tēmas}} [[Kategorija:Turcijas vēsture| ]] p70cw9o7ubn6epabgluayx2gjrb179w Omid 0 76224 4506336 4468574 2026-08-13T10:22:38Z Meistars Joda 781 4506336 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Omid'' | Nosaukums_orig = {{ara|اُمید}} | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = izmēģinājumu | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = [[Irānas kosmiskā aģentūra]] | Lielākie_izgatavotāji = | Starta_gads = 2009 | Starts = {{dat|2009|2|2|SK}} 18:36 ''UTC'' | Nesējs = ''[[Safir (raķete)|Safir-2]]'' | Starta_vieta = [[Irāna]] | Darbības_beigu_gads = 2009 | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums | Beigu_gads = 2009 | Beigu_datums = {{dat|2009|4|25|SK}} | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = 2009-004A | Tīmekļa_vietne = | Masa = 27 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = 0,0096999 | Inklinācija = 55,5° | Periods = 90,76 min | Apoapsīda = 375 km | Periapsīda = 245 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = }} '''''Omid''''' ({{val|fa|اُمید}}, ''Omīd'' — "cerība") bija [[Irāna]]s pirmais pašu izgatavotais un palaistais [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]]. Pēc ziņām no Irānas valsts televīzijas, tas paredzēts pētījumiem un sakaru pārraidēm.<ref name=Reuters>{{Ziņu atsauce | title = Iran launches first home-made satellite: state TV | url = http://www.reuters.com/article/worldNews/idUSTRE5120NN20090203 | publisher = [[Reuters]] | date = Feb 3, 2009 | accessdate = Feb 3, 2009 | author = Fredrik Dahl and Edmund Blair}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Iran puts Omid data-processing satellite into orbit |publisher = [[IRNA]] |url = http://www5.irna.ir/En/View/FullStory/?NewsId=335409&IdLanguage=3 |date = 2009-02-03 |accessdate = 2009-02-03 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20090206161943/http://www5.irna.ir/En/View/FullStory/?NewsId=335409&IdLanguage=3 |archivedate = 2009-02-06 }}</ref> Pavadonis orbītā tika palaists orbītā {{dat|2009|2|2||bez}} ar raķeti ''[[Safīr (raķete)|Safīr-2]]'' ({{val|fa|سفير}}). Pavadoņa palaišanā piedalījās Irānas prezidents [[Mahmūds Ahmadīnežāds]]. Šis notikums saistīts ar [[Irānas revolūcija]]s 30. gadadienu. Ar savā zemē izgatavota pavadoņa palaišanu ar savu raķeti no savas teritorijas Irāna ir kļuvusi par devīto [[kosmiskā lielvalsts|kosmisko lielvalsti]] (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]]/[[Krievija]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Francija]]s, [[Japāna]]s, [[Ķīna]]s, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Indija]]s un [[Izraēla]]s). Drīz pēc starta ASV pavadoņu sekošanas dienests pamanīja Zemes orbītā divus objektus, kas palaisti no Irānas teritorijas. Viens no tiem ir pats pavadonis, otrs — Safir raķetes pēdējā pakāpe. To apstiprināja arī neatkarīgi eksperti. Aprēķini liecināja, ka palaišanas trajektorija gāja uz dienvidaustrumiem virs [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]], lai nešķērsotu kaimiņvalstis.<ref>{{Atsauce | title = Iran puts satellite into Earth orbit | author = Stephen Clark | url = http://spaceflightnow.com/news/n0902/03iran/ | magazine = Spaceflight Now | date = February 3, 2009}}</ref> Orbītas parametri ir 246 x 377 km, periods 90,76 min, slīpums 55,5°.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.heavens-above.com/orbit.aspx?satid=33506&lat=0&lng=0&loc=Unspecified&alt=0&tz=CET|title=Omid - Orbit Data|publisher=Heavens Above|accessdate=2009-02-04}}</ref> No pavadoņa tika uztverti radiosignāli.<ref>[http://www.svengrahn.pp.se/trackind/OMID/OMID_signals.htm OMID signals on 465.0 MHz] Sven Grahn 2009-02-03</ref> [[Attēls:Omid 0651.jpg|left|thumb|150px|Nesējraķete ''Safīr'']] [[Attēls:Omid 0664.jpg|right|thumb|200px|''Omīd'' pavadoņa makets]] Pēc Irānas televīzijas datiem, pavadonis ir kuba formas ar 40 cm platumu, tā masa 27 kg (pēc [[Irānas kosmosa aģentūra]]s datiem — 25 kg). Kosmiskais aparāts nav stabilizēts pēc asīm. Tam ir instrumenti kosmiskās vides pētījumiem, [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] iekārta.<ref name="Jonathan 0">[http://www.planet4589.org/space/jsr/back/news.606 Jonathan's Space Report - Next Issue] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121206084559/http://planet4589.org/space/jsr/back/news.606 |date={{dat|2012|12|06||bez}} }} Iegūts 2009-02-15</ref> Pavadoņa palaišanas vieta netika publiskota. Eksperti ir noteikuši, ka tā atrodas vietā ar koordinātām 35,23 Z 53,92 A, netālu no [[Semnana]]s pilsētas Irānas ziemeļdaļā.<ref name="Jonathan 0" /> Pēc [[ASV Stratēģiskā pavēlniecība|ASV Stratēģiskās pavēlniecības]] datiem, ''Omīd'' iegāja Zemes atmosfērā {{dat|2009|4|25||bez}} 03:42 UTC (±4 h) virs Atlantijas okeāna uz austrumiem no Buenosairesas.<ref>[http://www.spaceweather.com/archive.php?view=1&day=26&month=04&year=2009 Spaceweather.com Time Machine<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Raķetes fragments, kas orbītā palika pēc starta, iegāja atmosfērā 2009. gada 31. maijā.<ref>[http://nssdc.gsfc.nasa.gov/spacewarn/spx667.html SPACEWARN Bulletin No 667] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090814010940/http://nssdc.gsfc.nasa.gov/spacewarn/spx667.html |date={{dat|2009|08|14||bez}} }} NASA NSSDC, 2009-06-01</ref> ''Omid'' bija otrais Irānas pavadonis, kas ievadīts Zemes orbītā. Pirmais bija ''[[Sina-1]]'', kas startēja 2005. gadā ar Krievijas nesējraķeti. Pirms 2009. gada starta, {{dat|2008|8|16||bez}} notika raķetes ''Safir'' pirmais lidojums. Daži avoti ziņoja, ka tajā atradās pavadonis ''Omīd'' vai tā makets. Nav skaidrs, vai raķete veica plānotu suborbitālu lidojumu vai arī tas bija pavadoņa (vai maketa) ievadīšanas mēģinājums orbītā, kura laikā notika pēdējās pakāpes avārija.<ref name="Jonathan 0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{2009. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Irānas kosmiskie aparāti]] sbcg6kfhz02e2qm5tgeksrdbr5b3vd4 Portāls:Kosmonautika/Jaunumi 100 80595 4506075 4505797 2026-08-12T17:03:32Z Dainis 876 4506075 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķetei ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. ov2rd7u9g0hsgkav6z8jjv0tmmym4z6 Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti 100 80630 4506080 4505802 2026-08-12T17:05:19Z Dainis 876 4506080 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[15. augusts]] — militārais pavadonis ''[[USSF-366]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[16. augusts]] — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[19. augusts]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[20. augusts]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''. * [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * Augusts — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Augusts — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * Augusts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. * [[12. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. <!-- * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[1. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> oooccea798jpfvvdxe5bdj531qdd0ji Gunta Baško 0 84213 4506341 4394371 2026-08-13T10:38:16Z Biafra 13794 /* Karjera */ pap. 4506341 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Gunta Baško | vārds_orig = | attēls = 20131006 - Open LFB - Lattes Montpellier-Nice 074.jpg | att_izm = | paraksts = Gunta Baško 2013. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|4|27}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Olaine|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latviete]] | garums = 181 [[centimetrs|cm]] | svars = 74 [[kilograms|kg]] | poz = [[Vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] | kar_sāk = 1995 | kar_beig = 2023 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Sjēnas Universitāte]] (ASV) | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | numurs = | amats = prezidente | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1995—1998 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} RTU Klondaika ([[LSBL]]) | kl_sez 2 = 1999—2003 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} Sjēnas "Saints" ([[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]]) | kl_sez 3 = 2003—2004 | klubs 3 = {{flaga|Izraēla}} ''Ramat Hasharon'' (D1 līga) | kl_sez 4 = 2004—2006 | klubs 4 = {{flaga|Francija}} [[Tarbes "Gespe Bigorre"]] ([[LFB]]) | kl_sez 5 = 2006—2008 | klubs 5 = {{flaga|Francija}} [[Monpeljē "Lattes"]] (LFB) | kl_sez 6 = 2008—2009 | klubs 6 = {{flaga|Spānija}} ''[[Perfumerias Avenida]]'' (LF) | kl_sez 7 = 2009—2010 | klubs 7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Umana Reyer]]'' (A1) | kl_sez 8 = 2010—2011 | klubs 8 = {{flaga|Polija}} [[Krakovas "TS Wisła Can-Pack"]] (Polijas līga) | kl_sez 9 = 2011—2012 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] (LSBL) | kl_sez 10 = 2012 | klubs 10 = {{flaga|Krievija}} [[Kurskas "Dinamo"]] (Krievijas Superlīga) | kl_sez 11 = 2012—2013 | klubs 11 = {{flaga|Francija}} [[Nantes "Rezé Basket"]] (LFB) | kl_sez 12 = 2013—2014 | klubs 12 = {{flaga|Francija}} [[Monpeljē "Lattes"]] (LFB) | kl_sez 13 = 2014—2016 | klubs 13 = {{flaga|Francija}} ''[[Basket Landes]]'' (LFB) | kl_sez 14 = 2016—2019 | klubs 14 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] (LSBL) | kl_sez 15 = 2021—2023 | klubs 15 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] (LSBL) <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1996—2011, 2016—2019 | taut 1 = {{Bkw|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 9× [[LSBL|Latvijas]] čempione <small>(1996—1998, 2017—2019, 2021—2023)</small> * Polijas čempione <small>(2011)</small> * Francijas čempione <small>(2014)</small> * [[FIBA Eiropas kauss sievietēm|FIBA Eiropas kausa]] ieguvēja <small>(2012)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Gunta Baško''' (pazīstama arī kā '''Gunta Baško-Melnbārde<ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/basko-melnbarde-joprojam-bez-kluba-cer-spelet-eiroligas-limena-komanda.d?id=41438341 Baško-Melnbārde joprojām bez kluba; cer spēlēt Eirolīgas līmeņa komandā]{{Novecojusi saite}}</ref>'''; dzimusi {{dat|1980|4|27||bez}} [[Olaine|Olainē]]) ir bijusī [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]], spēlēja [[Vieglais uzbrucējs|vieglās uzbrucējas]] pozīcijā, ilggadēja [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece. Vēl 2023. gadā G. Baško spēlēja pašas vadītā [[Rīgas TTT]] sastāvā, ar kuru 9 reizes kļuvusi par [[LSBL|Latvijas]] čempioni. Līdztekus spēlēšanai G. Baško bijusi arī sporta organizatore. Kopš 2019. gadā viņa bija arī [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s ģenerālmenedžere, bet 2020. gada jūnijā iecelta par basketbola kluba TTT valdes priekšsēdētāju. Kopš 2023. gada jūlija — kluba TTT prezidente.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.delfi.lv/news/basketbols/basko-klust-par-ttt-riga-prezidenti-galvena-trenera-amata-paliek-gulbis.d?id=55720668|title=Baško kļūst par 'TTT Rīga' prezidenti; galvenā trenera amatā paliek Gulbis|last=Delfi|website=sports.delfi.lv|access-date=2023-07-05|date=2023-07-04|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Karjera == Basketbolā sākusi trenēties 7 gadu vecumā,<ref name="kasjauns intervija">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/29253/basketboliste-gunta-basko-preces-latviesu-puisi|title= Basketboliste Gunta Baško precēs latviešu puisi|accessdate= {{dat|2011|8|20||bez}}|author= |date= {{dat|2010|9|20||bez}}|publisher= kasjauns.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110718014712/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/29253/basketboliste-gunta-basko-preces-latviesu-puisi|archivedate= {{dat|2011|07|18||bez}}}}</ref> trenējusies Arkādijas sporta skolā pie [[Inita Kresa-Katkovska|Initas Kresas]] un [[Aivars Vīnbergs|Aivara Vīnberga]].<ref name="Polija" /> Karjeru uzsākusi 1995. gadā "[[RTU/Klondaika]]" sastāvā.<ref name="FIBA">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/default.asp?cid={5179A822-D4B1-4476-AD04-EDBC445D6DC6}&playerID=27567&teamID=96446&roundID=6469&compID={B751A3B2-1D28-42B5-8BDE-9D01F3BD1F23}&season=2009|title= FIBA Europe profils|accessdate= {{dat|2011|8|20||bez}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe}} {{en ikona}}</ref> Ar šo komandu trīs reizes kļuva par Latvijas čempioni (1996—1998).<ref name="Polija" /> 1999. gadā uzsāka mācības ASV ([[Sjēnas Universitāte]]), kur pārstāvēja universitātes basketbola komandu [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] turnīrā.<ref name="FIBA" /> Viņas komandas biedrene bija cita Latvijas basketboliste [[Liene Jansone]]. Pēc tam vienu sezonu pārstāvēja [[Izraēla]]s klubu ''[[Ramat Hasharon]]''. No 2004. līdz 2008. gadam G. Baško bija Francijas līgas vienību spēlētāja. 2008. gadā izcīnīja [[Francijas sieviešu basketbola līga|Francijas čempionāta]] sudraba medaļu [[Monpeljē "Lattes"]] sastāvā.<ref name="Polija" /> 2008.—2009. gada sezonu aizvadīja Spānijas kluba ''[[Salamankas "Perfumerias Avenida"|Perfumerias Avenida]]'' sastāvā. Klubs izcīnīja sudraba medaļu gan Spānijas čempionātā,<ref name="esp sudrabs">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/01052009-basko_izcina_spanijas_sudrabu|title= Baško izcīna Spānijas sudrabu|accessdate= {{dat|2011|8|20||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> gan Eirolīgā. G. Baško kļuva par pirmo Latvijas basketbolisti, kura spēlējusi Eirolīgas finālā.<ref name="Polija" /> 2009.—2010. gada sezonā G. Baško pārstāvēja itāļu klubu [[Umana Reyer]]. {{dat|2010|5|4||bez}} parakstīja līgumu ar Polijas klubu [[Krakovas "TS Wisła Can-Pack"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/video/04052010-basko_speles_polijas_wisla_can_pack|title= Baško spēlēs Polijas "Wisla Can-Pack"|accessdate= {{dat|2011|8|20||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> 2010. gada oktobrī guva kreisās kājas savainojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/01112010-basko_kreisas_kajas_savainojums_speles_de|title= Baško kreisās kājas savainojums, varēs spēlēt decembrī|accessdate= {{dat|2011|8|20||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> 2010.—2011. gada sezonā "TS Wisła Can-Pack" sastāvā izcīnīja Polijas čempiones titulu,<ref name="Polija">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/17042011-gunta_basko_polijas_cempione_2011|title= Baško kļūst par čempioni Polijā, Jēkabsone - Turcijā|accessdate= {{dat|2011|8|20||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2011|4|17||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> kā arī tika startēts [[Sieviešu Eirolīga|Eirolīgā]] (sasniegts ceturtdaļfināls). 2011. gada novembrī viņa pievienojās [[Rīgas TTT]].<ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/basko-melbarde-speles-ttt-riga-rindas.d?id=41544663 Baško -Melbārde spēlēs 'TTT Rīga' rindās]{{Novecojusi saite}}</ref> Savukārt 2012. gada janvārī pārgāja uz Krievijas klubu [[Kurskas "Dinamo"]]. Tā sastāvā 2012. gada martā izcīnījusi uzvaru [[FIBA Eiropas kauss sievietēm|FIBA Eiropas kausa]] izcīņā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/22032012-gunta_basko_melnbarde_un_kurskas_dynamo_i|title=Gunta Baško-Melnbārde un Kurskas "Dynamo" izcīna Eiropas kausu|last=Māris Noviks|date={{dat|2012|3|22||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|3|23||bez}}}}</ref> G. Baško-Melnbārde kļuva par trešo latviešu basketbolisti, kas izcīnījusi uzvaru šajā turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/26032012-gunta_basko_melnbarde_turet_rokas_eiropas|title=Gunta Baško-Melnbārde: "Turēt rokās Eiropas kausu ir fantastiski!"|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|3|26||bez}}}}</ref> 2012. gada oktobrī pievienojās Francijas [[LFB]] klubam [[Nantes "Rezé Basket"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/14102012-gunta_basko_melnbarde_atgriezas_francija|title=Gunta Baško-Melnbārde atgriežas Francijā|date={{dat|2012|10|14||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|10|14||bez}}}}</ref> kura sastāvā tika sasniegts Francijas kausa fināls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/05052013-horelikai_ekonomiskais_double_double_bask|title=Ieva Kubliņa - Turcijas čempione|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|5|5||bez}}}}</ref> 2013. gada aprīlī paziņoja, ka 2013.—2014. gada sezonu uzsāks [[Monpeljē "Lattes"]] klubā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/30042013-basko_melnbardei_legendara_atgriesanas_mo|title=Baško-Melnbārdei leģendāra atgriešanās Monpeljē|date={{dat|2013|4|30||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|4|30||bez}}}}</ref> Kluba sastāvā kļuva par Francijas čempioni, pēc sezonas pārgājusi uz citu Francijas klubu — ''[[Basket Landes]]''. 2016. gadā G. Baško atgriezās Latvijā, lai spēlētu [[Rīgas TTT]]. 2019. gada pavasarī beidza spēlētājas karjeru, 7. jūnijā aizvadot atvadu maču Latvijas izlasē pret [[Turcijas sieviešu basketbola izlase|Turcijas basketbola izlasi]]. 2021. gada februārī tika paziņots par G. Baško atgriešanos basketbolā un TTT sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tttriga.lv/lv/jaunumi/gunta-basko-treso-reizi-aizstaves-ttt-riga-krasas|title=Gunta Baško trešo reizi aizstāvēs "TTT Rīga" krāsas|last=tttriga.lv}}</ref> Turpinot spēlētājas karjeru viņa saglabāja arī kluba valdes priekšsēdētājas pozīciju. 2022.—2023. gada sezonas sākumā komanda TTT kādu laiku pat nepastāvēja, tomēr tās turpinājumā izdevās izdevās izcīnīt gan [[Baltijas Sieviešu basketbola līga]]s, gan [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempionu titulu. Pēc uzvaras Latvijas līgas finālsērijā pret [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]] komandu, kurā viņa guva 15 punktus un izcīnīja 16 atlēkušās bumbas, G. Baško 42 gadu vecumā tika atzīta par finālsērijas labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/23042023-guntai_basko_karalienes_cienigs_noslegums|title=Guntai Baško karalienes cienīgs noslēgums, TTT – divdesmit otrais tituls|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-04-24|date=2023-04-23|language=lv}}</ref> === Latvijas izlase === Latvijas valstsvienībā debitējusi {{dat|1996|5|1||bez}} [[Huskvarna|Huskvarnā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]. 19 gadu vecumā viņa jau pārstāvēja [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola izlasi]] [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1999. gada Eiropas čempionātā]]. Viņa bija jaunākā spēlētāja turnīrā.<ref name = "FIBA"/> Kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] ir izcīnījusi 9. vietu [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1999. gada Eiropas čempionātā]] [[Polija|Polijā]], 6. vietu [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005. gada Eiropas čempionātā]] [[Turcija|Turcijā]], 4. vietu [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gada Eiropas čempionātā]] [[Itālija|Itālijā]], 7. vietu [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009. gada Eiropas čempionātā]] [[Latvija|Latvijā]], 8. vietu [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Eiropas čempionātā]] Polijā un dalītu 9.—12. vietu [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs]]. Viņa kļuva par pirmo latviešu basketbolisti, kura startējusi piecos Eiropas čempionāta finālturnīros. Pēc starta 2011. gada Eiropas čempionātā viņa paziņoja par karjeras beigšanu izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/basko-beidz-karjeru-valstsvieniba-dikeulaks-atkapjas-no-amata.d?id=39376641|title= Baško beidz karjeru valstsvienībā; Dikeulaks atkāpjas no amata|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|2||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110704013249/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/basko-beidz-karjeru-valstsvieniba-dikeulaks-atkapjas-no-amata.d?id=39376641|archivedate= {{dat|2011|07|04||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/02072011-basko_beidz_karjeru_izlase|title= Baško beidz karjeru izlasē, Dikeulakoss atkāpjas no amata|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|2||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Kopumā izlases spēlēs guvusi 1463 punktus (otrs visu laiku labākais rādītājs).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/08062012-jansonei_1000_punkti_izlase_tamane_atgrie|title=Jansonei 1000 punkti izlasē, Tamane atgriežas, Latvija zaudē Zviedrijai|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|10||bez}}}}</ref> 2015. gadā atgriezās Latvijas izlasē,<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/damas/05052015-basko_melnbarde_atgriezas_valstsvieniba_s Baško-Melnbārde atgriežas, valstsvienība sāk darbu]</ref> kuru pārstāvēja līdz 2019. gadam. == Privātā dzīve == Gunta Baško dzimusi {{dat|1980|4|27||bez}} [[Olaine|Olainē]]. Jauniešu vecumā spēlējusi arī [[rokasbumba|rokasbumbu]]. Arī māsa bērnībā spēlējusi basketbolu.<ref name="kasjauns intervija" /> 2011. gada augustā apprecējās ar bijušo basketbolistu [[Kristaps Melnbārdis|Kristapu Melnbārdi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/55263/basketboliste-gunta-basko-apprecejusies|title= Basketboliste Gunta Baško apprecējusies|accessdate= {{dat|2011|8|20||bez}}|author= |date= |publisher= kasjauns.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120120031738/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/55263/basketboliste-gunta-basko-apprecejusies|archivedate= {{dat|2012|01|20||bez}}}}</ref> Pāris izšķīrās 2018. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/272517-daila-latvijas-basketboliste-gunta-basko-izskirusies|title=Daiļā Latvijas basketboliste Gunta Baško izšķīrusies|last=|first=|website=Jauns.lv|access-date=2018-12-27|date=2018-3-6|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181108160642/http://jauns.lv/raksts/izklaide/272517-daila-latvijas-basketboliste-gunta-basko-izskirusies|archivedate=2018-11-08}}</ref> 2019. gada rudenī kļuva zināms, ka G. Baško ir sava pirmā bērna gaidībās,<ref>[https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/basketboliste-gunta-basko-ir-pirma-berna-gaidibas.d?id=51548465 Basketboliste Gunta Baško ir pirmā bērna gaidībās] Delfi</ref> un gada beigās viņas un Mareka Liepiņa ģimenē piedzima bērns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/364404-par-maminu-kluvusi-bijusi-latvijas-basketbola-izlases-zvaigzne-gunta-basko|title=Par māmiņu kļuvusi bijusī Latvijas basketbola izlases zvaigzne Gunta Baško|last=jauns.lv}}</ref> 2021. gadā basketboliste atgriezās Rīgas TTT sastāvā kā spēlētāja. 2024. gadā G. Baško un M. Liepiņš salaulājās, un tika izplatīta informācija, ka pāris gaida otro bērnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017194/attiecibas/120041884/salaulajusies-basketbola-zvaigzne-gunta-basko|title=Salaulājusies basketbola zvaigzne Gunta Baško|website=www.delfi.lv|access-date=2024-09-11|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == * 2013: Francijas kausa fināliste. * 2012: [[FIBA Eiropas kauss sievietēm|FIBA Eiropas kausa]] ieguvēja. * 2011: 8. vieta [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]] Polijā. * 2011: Polijas čempione [[Krakovas "TS Wisła Can-Pack"]] sastāvā. * 2011: sasniegts ceturtdaļfināls Eirolīgā [[Krakovas "TS Wisła Can-Pack"]] sastāvā. * 2010: [[Itālija]]s basketbola līgas pusfināliste "[[Umana Reyer]]" sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/27042010-basko_rezultativaka_venecija_finala_netie|title= Baško rezultatīvākā, Venēcija finālā netiek|accessdate= {{dat|2011|8|20||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> * 2009: 7. vieta [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Latvija|Latvijā]]. * 2009: Spānijas vicečempione [[Perfumerias Avenida]] sastāvā. * 2009: [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] fināliste [[Perfumerias Avenida]] sastāvā. * 2008: 9. vieta [[Basketbols 2008. gada Olimpiskajās spēlēs - Sieviešu turnīrs|Pekinas Olimpiskajās Spēlēs]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]]. * 2008: 4. vieta [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] otrajā "[[FIBA Dimanta bumba|Dimanta bumbas]]" turnīrā [[Hainiņa|Hainiņā]], [[Ķīna|Ķīnā]]. * 2008: Uzvara [[Basketbols 2008. gada Olimpiskajās spēlēs - Sieviešu turnīrs|Pekinas Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]]. * 2008: Francijas čempionāta fināliste. * 2007: 4. vieta [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Itālija|Itālijā]]. * 2005: 6. vieta [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Turcija|Turcijā]]. * 1999: 9. vieta [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1999. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Polija|Polijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Basketbola profili | oficmlapa = | nba = | wnba = | basket.lv = sieviesu_izlase/speletaji/gunta_basko | br = | sr = | espn = | fiba = | fibae = cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_jr6ZiXqeGhMBtfq1yxqV83.roundID_7843.season_2011.teamID_5326.playerID_27567.html }} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs EuroBasket Women 2011}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2009}} {{Latvija 2008 VOS}} {{LV basketbola sastāvs OS 2008}} {{LV sastāvs Eurobasket Women 2007}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2005}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 1999}} }} {{DEFAULTSORT:Baško, Gunta}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olaines novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas TTT spēlētājas]] 0qrzujr5iixksqw7bppe7fbw9j3ztpw Mežciems (Rīga) 0 86444 4506365 4485054 2026-08-13T11:50:54Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4506365 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Rīgas pilsētas daļu|Mežciems|Mežciems}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Mežciems | attels = [[Attēls:Riga Mezciems 2009.jpg|250px]] | paraksts = Mežciems. [[2009. gads]]. | karte = [[Attēls:Mezciems karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apaksrajoni = | platiba = 7,667 km² | iedzivotaju_skaits = 14 619 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = [[Rīgas Motormuzejs]], Biķernieku kompleksā sporta bāze | udenstilpnes = [[Gaiļezers]]<br />[[Linezers (Rīga)|Linezers]] | parki = [[Biķernieku mežs]]<br />[[Juglas mežs]] | autobuss = [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15.]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29.]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33.]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63.]] | trolejbuss = [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14.]], [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]], [[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35.]] | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = LV-1079, LV-1064<br />LV-1038, LV-1006 | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/mezciems/ apkaimes.lv] }} '''Mežciems''', agrāk '''Sils''', ir [[Rīga]]s pilsētas apkaime [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]. Tā robežojas ar [[Jugla (Rīga)|Juglas]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņu]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] un [[Teika (Rīga)|Teikas]] apkaimēm. Mežciema apkaime atrodas [[Rīga]]s austrumu daļā, ietverot sevī visu [[Biķernieku mežs|Biķernieku meža]] masīvu. Tādējādi dabas un apstādījumu teritorijas aizņem 63% teritorijas. Galvenā dzīvojamā apbūve, ko veido gan daudzstāvu nami, gan savrupmājas, atrodas apkaimes austrumos. Mežciemā atrodas vairākas ārstniecības iestādes, tai skaitā [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas Austrumu slimnīca]]s stacionāri un [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīca]]s novietne "Gaiļezers", kā arī [[Latvijas Universitāte]]s un [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s struktūrvienības, kas piedāvā augstāko izglītību ar medicīnu saistītās specialitātēs. Tāpat Mežciemā atrodas arī [[Rīgas Kinostudija]] un [[Biķeru Svētās Katrīnas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Biķeru baznīca]]. Mežciemā, Malienas ielā 3a, atrodas arī [[Mežciems (aprūpes centrs)|Rīgas Sociālās aprūpes centrs "Mežciems"]]. 2016. un 2017. gadu mijas laikā sākās jaunā dzīvojamā kompleksa "Gaiļezera nami" celtniecība Gaiļezera krastā. Dzīvojamo māju kompleksā ietilps 6 deviņstāvu daudzdzīvokļu mājas ar 2, 3 un 4 istabu dzīvokļiem. == Vēsture == [[Attēls:Sila apkaime 1937.jpg|thumb|300px|Sila apkaime 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] Jau 17. gadsimtā, iespējams, lielā ezeru skaita dēļ, Mežciems bija biezāk apdzīvots kā apkārtējās teritorijas. Laikā no 1736.-1743. gadam uz Putniņu māju zemes izveidojās Gaiļa muiža, kas devusi tagadējo nosaukumu [[Gaiļezers|Gaiļezeram]] (agrāk Putniņezers). Pati muiža nosaukumu guvusi no Rīgas namnieka Hāna vārda, kam tā piederēja kopš 1766. gada. Mežciema dienvidu daļā iepretim Biķernieku baznīcai atradās Kaulu muiža jeb Franki.<ref name="a vest">[http://www.rdpad.lv/apkaimes/Apkaimju_vestur_apraksts.pdf Apkaimju vēsturiskais apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120402011424/http://www.rdpad.lv/apkaimes/Apkaimju_vestur_apraksts.pdf |date={{dat|2012|04|02||bez}} }}, Biedrība "Ideju Māja", 2008</ref> Muiža izveidota pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]], kas apkaimē bija izcēlies ap 1709. gadu, uz divu zemnieku sētu zemes. Viena no muižas ēkām Biķernieku ielā 126 saglabājusies līdz mūsdienām. Tai līdzās esošās ēkas Biķernieku ielā 122 un 124, kas bija ievērojami pārbūvētas, tika nojauktas 2002. gadā.<ref>[http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Mezciems/KauluMuiz.htm Kaulu muiža], ambermarks.com</ref> Muižai līdzās esošā Biķernieku baznīca celta 1765. gadā un iesvētīta 1766. gadā. Iepriekš apkaimē atradās ap 1694. gadu celta koka baznīca, kas tika sagrauta 1709. gadā. Pie baznīcas atrodas apmēram tajā pašā laikā celta skolas ēka un kapsēta, kurā pirmie apbedījumi veikti jau ap 1500. gadu.<ref name="a vest"/><ref>[http://www.bikerudraudze.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=63&Itemid=1 Īsa Biķeru draudzes hronika]</ref> Mežciems sākotnēji veidojies kā mazstāvu apbūves rajons bijušā Dreiliņu pagasta Burharda muižas robežās. Mežciema apkaimes ziemeļu daļa (kā apkaime ar nosaukumu Sils) tika pievienota [[Rīga]]s pilsētai [[1934]]. gadā. Rīgai pievienotajā daļā esošajā Biķernieku mežā 1941. gadā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā ar nāvi sodīja vairākus desmitus tūkstošu ebreju no Latvijas un citām valstīm, padomju karagūstekņu, kā arī politiski ieslodzīto (šajā vietā atrodas [[Biķernieku memoriāls]]). Dienvidu daļu, kas līdz tam bija mazapdzīvota, pārsvarā lauksaimniecības zeme, pilsētai pievienoja [[1974]]. gadā, sākot daudzstāvu mikrorajona celtniecību.<ref name="a vest" /> Mežciema [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā|dzīvojamā rajona apbūves]] plānojuma organizācijas detālplānojumu institūts "[[Pilsētprojekts]]" izstrādāja [[1971]]. gadā (arhitekti [[Meinards Medinskis]], [[Ēvalds Fogelis]], [[Ivars Millers]] un Andris Vītols). Mežciema daudzstāvu dzīvojamais rajons sastāv no diviem [[mikrorajons|mikrorajoniem]], sabiedriskā un tirdzniecības centra, kas kompleksā ar citām apkalpošanas iestādēm izveidots uz iekšējās gājēju ielas. Apbūves projektu izstrādāja arhitekti [[Juris Paegle]], [[Andris Kronbergs]], [[Oļģerts Krauklis]] un citi.<ref>{{enc riga|468}}</ref> Sākotnējā projektā dzīvojamā rajona projektēšanas stadijā bija paredzēts, ka visas ēkas būs 16 stāvu 104. sērijas, bet projekta izstrādes beigu stadijā šī iecere tika mainīta.{{nepieciešama atsauce}} Daudzstāvu mājas tika uzceltas no 1975. — 1986. gadam, tajās bija iecerēts izmitināt ap 15 000 iedzīvotāju. Mežciema daudzstāvu dzīvojamais rajons sastāv galvenokārt no 602. sērijas (arī modificētās ar divstāvīgiem dzīvokļiem), Lietuviešu projekta (464. sērija) un atsevišķām 104. sērijas 16 stāvu ēkām. Tajās sākotnēji tika iedalīti dzīvokļi māksliniekiem, mediķiem un rūpnīcu strādniekiem.<ref name="a vest" /> == Ielas == Mežciema apkaimes robežas ir [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Dambjapurva iela]], [[Palsas iela (Rīga)|Palsas iela]], Malienas iela, [[Šmerļa iela]], [[Stūrīša iela (Rīga)|Stūrīša iela]], [[Stāmerienas iela (Rīga)|Stāmerienas iela]], Stūrīša iela, [[Linezera iela]], [[Dzērbenes iela]], [[Aizpriežu iela]], [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stigu iela]], [[Biķernieku iela]] un atkal Juglas iela. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 13 177 metri. Mežciema galvenās ielas ir [[Sergeja Eizenšteina iela]] un [[Hipokrāta iela]], kuras mikrorajona vidū savieno [[Gaiļezera iela]], ko iecerēts veidot par Mežciema lokālo centru. Bez jau minētajām ielām Mežciemā ir [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]], [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]], [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Sedas iela (Rīga)|Sedas iela]], turklāt starp daudzstāvu mājām izveidotas daudzas mazākas ielas un laukumi.<ref name="sus eko geo">[http://sus.lv/files/Rigas_apkaimju_projekta_gala_zinojums_260608_1.pdf Apkaimju ekonomiski — ģeogrāfiskais apraksts]{{Novecojusi saite}}, SIA Metrum, 2007</ref> Daudzstāvu mikrorajona centrs projektēts kā plaša gājēju iela<ref name="LA 100">Skujiņa, Judīte ''Mežciema revitalizācija'' Latvijas Architektūra Nr. 100, 2012</ref> == Daba == Lielāko Mežciema daļu (62,7%) aizņem dabas un apstādījumu teritorijas, bet ūdeņi aizņem 1,4% teritorijas. Apkaimes rietumos teritorijā iekļauts viss [[Biķernieku mežs|Biķernieku meža masīvs]], bet austrumos atrodas [[Juglas mežs|Juglas meža]] daļa. Biķernieku meža centrālajā daļā apmēram 3 km<sup>2</sup> plašā teritorijā ir kāpas, kas veido trīs grēdas, kuras ziemeļaustrumu daļā saplūst. Augstāko kāpu relatīvais augstums ir 8-12 metri, bet absolūtais augstums virs jūras līmeņa 19-22 metri.<ref name="sus eko geo"/> Kāpu dienvidaustrumos atrodas [[Linezers (Rīga)|Linezers]] — vidēji 1,5 metrus dziļš beznoteces ezers.<ref>[http://www.ezeri.lv/database/2070/ Linezers], ezeri.lv</ref> Otrs Mežciema ezers ir [[Gaiļezers]], kas atrodas dzīvojamā rajona centrā. Ezers ir vidēji 1,8 metrus dziļš, ar pārpurvotiem krastiem. Tajā sastopamas dažādu sugu zivis un ūdensputni. No tā iztek [[Strazdupīte (Rīga)|Gaiļupīte]].<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1897/ Gaiļezers], ezeri.lv</ref> Kādreiz no ezera iztecēja arī [[Šmerļupīte]], bet ezerā ietecēja [[Dreiliņupīte]]. Uzsākot daudzstāvu ēku celtniecību, Dreiliņupīte tika ievadīta cauruļvadā un savienota ar Šmerļupīti. Rezultātā Gaiļezera platība ir samazinājusies un sākusies tā aizaugšana.<ref name="LA 100"/> == Izglītība == 2017. gada pētījumā "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" tika konstatēts, ka [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], [[Pļavnieki|Pļavnieku]] un Mežciema apkaimēs atrodas 15 vidusskolas, tomēr skolēnu skaits bija pietiekams tikai nepilnu astoņu vidusskolu darbībai. Ņemot vērā obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu, kā spēcīgākās šo apkaimju skolas tika atzītas [[Rīgas 64. vidusskola]] (OCE indekss 69,4%), [[Rīgas Klasiskā ģimnāzija]] (54,9%), [[Rīgas 85. vidusskola]] (54,4%, taču ar zemu vidusskolēnu skaitu), [[Rīgas Dārzciema vidusskola]] (52,4%), [[Rīgas Poļu vidusskola]] (52,3%, taču tikai 45 vidusskolēni), [[Rīgas 84. vidusskola]] (52%), [[Purvciema vidusskola]] (49,8%), [[Rīgas 88. vidusskola]] (45,3%). Pārējās areāla vidusskolās OCE indekss nesasniedza 40%, starp kurām ir [[Sergeja Žoltoka vidusskola]] (62 vidusskolēni, OCE indekss 30,7%) un [[Rīgas 89. vidusskola]] (75 vidusskolēni, OCE indekss 36,7%) Mežciemā, kuras ieteica reorganizēt par pamatskolām vai sākumskolām, audzēkņus pārvirzot uz Juglas vai Purvciema vidusskolām.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-skolenu-pietiek-42-vidusskolu-nokomplektesanai-secina-petijuma.d?id=49378245 Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā] [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī</ref> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājaslapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/mezciems/ Apkaimes oficiālā mājaslapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāls] * http://www.tcmezciems.lv/lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170216033728/http://tcmezciems.lv/lv/ |date={{dat|2017|02|16||bez}} }} * http://www.delfi.lv/turismagids/rigas-marsruti/rigas-marsruti-vel-pirms-mezciema-bija-silaciems.d?id=50177999 {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Mežciems (Rīga)| ]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] af99jeo7u8auw94k3bofx5ezhorg0hr Liene Jansone 0 86564 4506340 4212999 2026-08-13T10:37:17Z Biafra 13794 pap. 4506340 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Liene Jansone | vārds_orig = | attēls = Liene Jansone.jpg | att_izm = | paraksts = Liene Jansone 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|5|22}}<ref name="ebw13">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurobasketwomen2013.com/en/cid_R8byT3QNIIkwoWJcfSbdm0.playerID_27572.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2013.roundID_8842.teamID_2134.html|title=Liene Jansone (Latvia)|publisher=Eurobasketwomen2013.com|accessdate={{dat|2012|6|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120726055013/http://www.eurobasketwomen2013.com/en/cid_R8byT3QNIIkwoWJcfSbdm0.playerID_27572.compID_pnlxO1HYJhUh%2CMTfrmUO03.season_2013.roundID_8842.teamID_2134.html|archivedate={{dat|2012|07|26||bez}}}}</ref> | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latviete]] | garums = {{raise|{{mērvienība|cm=192}}<ref name="ebw13" />}} | svars = {{mērvienība|kg=89}} | poz = {{Basketbola pozīcija|4}} | kar_sāk = 1997 | kar_beig = | kar_sāk_tr = | kar_beig_tr = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Sjēnas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1997—1999 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[TTT Rīga]] ([[LSBL]]) | kl_sez 2 = 2000—2004 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Sjēnas "Saints"]] ([[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] 1. divīzija) | kl_sez 3 = 2004—2005 | klubs 3 = {{flaga|Izraēla}} [[Haifas "Hapoel"]] (Premjerlīga) | kl_sez 4 = 2005—2006 | klubs 4 = {{flaga|Spānija}} [[Lugo "Yaya Maria"]] ([[Spānijas sieviešu basketbola līga|LFB]]) | kl_sez 5 = 2006—2007 | klubs 5 = {{flaga|Spānija}} [[Salamankas "Perfumerias Avenida"]] ([[Spānijas sieviešu basketbola līga|LFB]]) | kl_sez 6 = 2007—2008 | klubs 6 = {{flaga|Spānija}} [[Hondaribias "Hondarribia-Irun"]] ([[Spānijas sieviešu basketbola līga|LFB]]) | kl_sez 7 = 2008—2009 | klubs 7 = {{flaga|Čehija}} [[Brno "Gambrinus Sika"]] ([[Čehijas sieviešu basketbola līga|ŽBL]]) | kl_sez 8 = 2009—2010 | klubs 8 = {{flaga|Francija}} [[Tarbes "Gespe Bigorre"]] ([[Francijas sieviešu basketbola līga|LFB]]) | kl_sez 9 = 2010 | klubs 9 = {{flaga|Itālija}} [[Umbertīdes "Liomatic"]] ([[Itālijas sieviešu basketbola līga|A1]]) | kl_sez 10 = 2010 | klubs 10 = {{flaga|Itālija}} [[Venēcijas "Umana Reyer"]] ([[Itālijas sieviešu basketbola līga|A1]]) | kl_sez 11 = 2010—2011 | klubs 11 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pool Comense]]'' ([[Itālijas sieviešu basketbola līga|A1]]) | kl_sez 12 = 2011—2012 | klubs 12 = {{flaga|Francija}} [[Ēksanprovansas "Pays d'Aix Basket 13"]] ([[Francijas sieviešu basketbola līga|LFB]]) | kl_sez 13 = 2012—2013 | klubs 13 = {{flaga|Turcija}} ''[[Tarsus Belediyesi]]'' (Turcijas līga) | kl_sez 14 = 2013—2014 | klubs 14 = {{flaga|Ungārija}} ''[[DVTK Miškolc|Work Force DVTK Miškolc]]'' (Ungārijas līga) <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2005—2013 | taut 1 = {{Bks|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = {{raise|0.4em|Maiks Kaunts<ref name="SA 01">[[Sporta Avīze]] Nr.22 (747), 2010. gada 1.-7. jūnijs.</ref>}} | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Liene Jansone''' (dzimusi {{dat|1981|5|22}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijusī [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]], spēlēja [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucējas]] pozīcijā, bijusi [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece, arī tās kapteine.<ref name="sc-interv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/07062012-liene_jansone_spelesana_izlase_ir_emocion|title=Liene Jansone: "Spēlēšana izlasē ir emocionāla atkarība"|last=Māris Noviks|date={{dat|2012|6|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|7||bez}}}}</ref> Pēc karjeras beigām — basketbola trenere. == Biogrāfija == Lienes Jansones abi vecāki [[Ziedonis Jansons]] un [[Daiga Jansone]] ir bijušie basketbolisti, tagad basketbola treneri, arī māsa Līga bijusi basketbola spēlētāja,<ref name="fiba">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_27572.compID_jr6ZiXqeGhMBtfq1yxqV83.season_2009.roundID_6474.teamID_2618.html|title= FIBA Europe profils|accessdate= {{dat|2008|10|28}}|author= |date= |publisher= fibaeurope.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nra.lv/zinas/5789-vel-botas-nost-nevelku.htm|title= Vēl botas nost nevelku|accessdate= {{dat|2008|10|28}}|author= Māra Jurševica|date= {{dat|2008|8|9}}|publisher= ''[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]''|archive-date= {{dat|2008|09|14||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20080914091110/http://www.nra.lv/zinas/5789-vel-botas-nost-nevelku.htm}}</ref> šobrīd trenere. == Karjera == Karjeru sākusi 1997. gadā [[TTT Rīga]] komandā.<ref name="fiba" /> Laikposmā no 2000. līdz 2004. gadam spēlēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā [[ASV]], pārstāvot [[Sjēnas Universitāte]]s basketbola komandu "Saints", komandā viņa bija viena no līderēm.<ref name="fiba" /> 2000.—2001. gada sezonā (Jansones debijas sezona) komanda uzvarēja konferencē un Jansone tika atzīta par vērtīgāko spēlētāju, kā arī par konferences gada labāko debitanti.<ref name="esports spanija palidzes" /> 2003. un 2004. gadā tika atzīta par konferences gada spēlētāju.<ref name="esports spanija palidzes" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sienasaints.com/sports/w-baskbl/mtt/jansone_liene00.html|title=Player Bio: Liene Jansone|publisher=Siena Saints Official Athletic Site|accessdate={{dat|2012|6|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150906003318/http://www.sienasaints.com/sports/w-baskbl/mtt/jansone_liene00.html|archivedate={{dat|2015|09|06||bez}}}}</ref> Viņas komandas biedrene bija cita Latvijas basketboliste [[Gunta Baško]]. Pēc tam atgriezusies Eiropā. Pirmo sezonu aizvadīja Izraēlas Premjerlīgas klubā [[Haifas "Hapoel"]], klubs Izraēlas čempionātā neiekļuva izslēgšanas spēlēs.<ref name="esports wnba">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/20060926_liene_jansone_musu_trumpis_ir_speja_vienai|title=Liene Jansone: "Mūsu trumpis ir spēja vienai otru papildināt"|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}}}</ref> Nākamajā sezonā viņa pārstāvēja Spānijas līgas klubu [[Lugo "Yaya Maria"]], Jansone tika atzīta par Spānijas čempionāta gada labāko ārvalstu spēlētāju, kā arī iekļuta ārvalstu spēlētāju simboliskajā pieciniekā.<ref name="esports spanija palidzes" /> Tāpat ar klubu sasniedza finālu Spānijas Superkausa izcīņā.<ref name="esports spanija palidzes" /> Arī nākamās divas sezonas tika aizvadītas Spānijā, 2006.—2007. gada sezona [[Salamankas "Perfumerias Avenida"]] sastāvā (sasniegts Spānijas čempionāta fināls), savukārt 2007.—2008. gada sezona [[Hondaribias "Hondarribia-Irun"]] sastāvā.<ref name="esports spanija palidzes" /> 2008.—2009. gada sezona tika uzsākta Čehijas līgas kluba [[Brno "Gambrinus Sika"]] sastāvā, ar ko tika uzvarēts Čehijas čempionāta regulārajā sezonā.<ref name="tarbe" /> Atlikušo sezonas daļu Jansone pārstāvēja Francijas līgas klubu [[Tarbes "Gespe Bigorre"]].<ref name="tarbe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/27022009-jansone_parcelas_uz_franciju|title=Jansone pārceļas uz Franciju|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}}}</ref> Tā sastāvā viņa sasniedza Francijas kausa un līgas finālu. Nākamo pusotru sezonu aizvadījusi Itālijā. 2009.—2010. gada sezonā pārstāvēja [[Umbertīdes "Liomatic"]] klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/basketball/news/liene-jansone-pievienojas-italijas-komandai-umbertides-liomatic.d?id=27007597|title=Liene Jansone pievienojas Itālijas komandai Umbertides 'Liomatic'|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|5|18||bez}}}}</ref> 2010.—2011. gada sezonas pirmo pusi (līdz decembrim) aizvadīja [[Venēcijas "Umana Reyer"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/jaunumi/25102010-jansone_pievienojas_italijas_vicecempione |title=Jansone pievienojas Itālijas vicečempionēm |publisher=Sportacentrs.com |date= |accessdate=2011-09-19}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |author=LETA |url=http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/359468-jansone_atbrivota_no_italijas_komandas_venecijas_umana |title=Jansone atbrīvota no Itālijas komandas Venēcijas "Umana" |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2010-12-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101228025313/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/359468-jansone_atbrivota_no_italijas_komandas_venecijas_umana }}</ref> Atlikušo sezonu aizvadīja arī Itālijas klubā ''[[Pool Comense]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/28122010-liene_jansone_pievienojas_divkartejam_eir |title=Jansone pievienojas divkārtējām Eirolīgas čempionēm |publisher=Sportacentrs.com |date= |accessdate=2011-09-19}}</ref> 2011. gada septembrī parakstīja līgumu ar [[Francijas sieviešu basketbola līga|Francijas]] klubu [[Ēksanprovansas "Pays d'Aix Basket 13"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/19092011-liene_jansone_atgriezas_francija|title=Liene Jansone atgriežas Francijā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|11||bez}}}}</ref> Pēc vienas aizvadītas sezonas viņa pārgāja uz Turcijas klubu ''[[Tarsus Belediyesi]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/29092012-liene_jansone_speles_turcija|title=Liene Jansone spēlēs Turcijā un Eirolīgā|date={{dat|2012|9|29||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|9|29||bez}}}}</ref> 2013. gada martā klubs lauza līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/11032013-tarsus_belediye_lauz_ligumu_ar_jansoni|title=Turcijas klubs lauž līgumu ar Lieni Jansoni|publisher=Sportacntrs.com|accessdate={{dat|2013|3|26||bez}}}}</ref> 2013. gada augustā viņa pievienojās [[Ungārija]]s klubam ''[[DVTK Miškolc|Work Force DVTK Miškolc]]''.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/damas/09082013-liene_jansone_pievienojas_ambiciozam_unga Liene Jansone pievienojas ambiciozam Ungārijas klubam]</ref> === Karjera izlasēs === Liene ir spēlējusi gan Latvijas U-18, gan U-20, gan arī pieaugušo izlasē.<ref name="esports spanija palidzes">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/intervija/26052008-liene_jansone_spanija_mums_palidzes|title= Liene Jansone: "Spānijā mums palīdzēs!|accessdate= {{dat|2008|10|28}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2008|5|26}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Latvijas izlasē debitējusi {{dat|2005|8|6||bez}}.<ref name="basket">{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/sieviesu_izlase/speletajas_siev/07122010-liene_jansone|title=Liene Jansone|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|6|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120307210157/http://basket.lv/sieviesu_izlase/speletajas_siev/07122010-liene_jansone|archivedate={{dat|2012|03|07||bez}}}}</ref> Kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] ir izcīnījusi 6. vietu [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005. gada Eiropas čempionātā]] [[Turcija|Turcijā]], 4. vietu [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gada Eiropas čempionātā]] [[Itālija|Itālijā]], 7. vietu [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009. gada Eiropas čempionātā]] [[Latvija|Latvijā]], 8. vietu [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Eiropas čempionātā]] Polijā, dalītu 13.—16. vietu [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2013. gada Eiropas čempionātā]] Francijā un dalītu 9.—12. vietu [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs]]. Viņa ir otrā latviete pēc [[Gunta Baško|Guntas Baško]], kas piedalījusies piecos Eiropas čempionāta finālturnīros. Pēc 2013. gada Eiropas čempionāta noslēguma viņa paziņoja par karjeras beigšanu izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/17062013-liene_jansone_nosledz_karjeru_latvijas_va|title=Liene Jansone noslēdz karjeru Latvijas valstsvienībā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|6|18||bez}}}}</ref> Kopumā viņa izlases sastāvā aizvadīja 131 spēli, kurā guva vairāk nekā 1100 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/467925-sakas_ec_basketbola_sievietem_sodien_latvija_francija|title=Sākas EČ basketbolā sievietēm. Šodien Latvija - Francija|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2013|6|18||bez}}|archive-date={{dat|2013|06|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130618092420/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/467925-sakas_ec_basketbola_sievietem_sodien_latvija_francija}}</ref> == Sasniegumi == * 2005: 6. vieta [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Turcija|Turcijā]]. * 2007: 4. vieta [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Itālija|Itālijā]]. * 2008: Uzvara [[Basketbols 2008. gada Olimpiskajās spēlēs - Sieviešu turnīrs|Pekinas Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]]. * 2008: 4. vieta [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] otrajā "[[FIBA Dimanta bumba|Dimanta bumbas]]" turnīrā [[Hainiņa|Hainiņā]], [[Ķīna|Ķīnā]]. * 2008: 9. vieta [[Basketbols 2008. gada Olimpiskajās spēlēs - Sieviešu turnīrs|Pekinas Olimpiskajās Spēlēs]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]]. * 2009: 7. vieta [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Latvija|Latvijā]]. * 2011: 8. vieta [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]] Polijā. * 2013: dalīta 13.—16. vieta [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]] Francijā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Basketbola profili | oficmlapa = | nba = | wnba = | basket.lv = sieviesu_izlase/speletaji/liene_jansone | br = | sr = | espn = | fiba = | fibae = cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_Rn2Om4j3HOcXtTFwJWFsh3.roundID_7844.season_2011.teamID_92456.playerID_27572.html }} * [https://web.archive.org/web/20080912110417/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/article.php?id=21848920 Liene Jansone: bez augstiem mērķiem Olimpiādē nav ko darīt] {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs EuroBasket Women 2013}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2011}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2009}} {{Latvija 2008 VOS}} {{LV basketbola sastāvs OS 2008}} {{LV sastāvs Eurobasket Women 2007}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2005}} }} {{DEFAULTSORT:Jansone, Liene}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] a4jvv8eswnjsu476s7zayi29c9je4p7 O'Nīls 0 86739 4506033 4193566 2026-08-12T14:52:54Z Bendžamins 76862 4506033 wikitext text/x-wiki '''O'Nīls''' var būt: * [[Braiens O'Nīls]] (''Brian O'Neill''; dzimis 1988. gadā) — ASV hokejists; * [[Džermeins O'Nīls]] (''Jermaine O'Neal''; dzimis 1978. gadā) — amerikāņu basketbolists; * [[Eds O'Nīls]] (''Ed O'Neill''; dzimis 1946. gadā) — amerikāņu aktieris; * [[Gērijs O'Nīls]] (''Gary O'Neil''; dzimis 1983. gadā) — angļu futbolists un treneris; * [[Jūdžīns O'Nīls]] (''Eugene O'Neill''; 1888—1953) — amerikāņu dramaturgs; * [[Maikls O'Nīls]] (''Michael O'Neill''; dzimis 1969. gadā) — Ziemeļīrijas futbolists un treneris; * [[Mārtins O'Nīls]] (''Martin O'Neill''; dzimis 1952. gadā) — Ziemeļīrijas futbolists un treneris; * [[Raiens O'Nīls]] (''Ryan O'Neal''; 1941—2023) — amerikāņu aktieris; * [[Šakils O'Nīls]] (''Shaquille O'Neal''; dzimis 1972. gadā) — amerikāņu basketbolists. == Skatīt arī == * ''[[O'Neill]]'' * [[O'Nīla]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Īru uzvārdi]] r96czxwua4u8pbh5iq50g6ci3antkkj Deivids Leins 0 88231 4506111 3813109 2026-08-12T18:36:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506111 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Deivids Leins | vārds_orig = ''David Lane'' | attēls = David Lane.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 02 | dz_vieta = {{USA}}, [[Aiova]] | m_dat_alt = | m_gads = 2007 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 28 | m_vieta = {{USA}}, [[Indiāna]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Amerikāņi (nācija)|Amerikānis]] | nodarbošanās = Publicists | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Deivids Leins''' ({{val|en|David Lane}}; {{dat|1938|11|02|N}} — {{dat|2007|05|28|N}}) bija viens no [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrās puses [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[baltais nacionālisms|balto nacionālistu]] līderiem un ideologiem. == Biogrāfija == Dzimis mazpilsētā [[Aiova]]s štatā ceļojošu fermas strādnieku ģimenē. Vēl ģimenē bez viņa auga māsa un brālis. Tēvs bija [[alkoholisms|alkoholiķis]], kurš 1942. gadā pameta ģimeni. Nedaudz vēlāk, kad Deivida brālis tika atrasts rakājamies atkritumos, viņu kopā ar brāli un māsu ievietoja [[bērnu nams|bērnu namā]]. Drīz vien viņu adoptēja [[luterānisms|luterāņu]] mācītāja ģimene. Pēc Leina teiktā viņš bija "dedzīgs dogmu piekritējs un reliģiskais [[fundamentālists]] no "vecās skolas" pārstāvjiem". Bezgalīgās stundas, kas viņam bija jāpavada [[baznīca (celtne)|baznīcā]], viņā izraisīja nepatiku un vēlāk pilnīgu noliegumu pret [[kristietība|kristietību]]. Bērnībā un pusaudža gadus viņš kopā ar ģimeni apmetās dažādās ASV vietās līdz beidzot apmetās uz dzīvi trešajā lielākajā pilsētā [[Kolorādo]] štatā — Aurorā. Tur viņš ieguva augstāko izglītību Hinklija augstskolā. Viņš vēlējās kļūt par profesionālu [[golfs|golfa]] spēlētāju. Iztiku viņš pelnīja strādājot par nekustamo īpašumu mākleru, tomēr drīz vien viņš atsauca savu licenci un atteicās no šī darba, jo "nebija ar mieru pārdot īpašumus krāsainajiem kaimiņos baltajiem Kolorādo iedzīvotājiem". Leins jau tobrīd bija [[konservatīvisms|konservatīvās]] Džona Berča biedrības biedrs. Pēc tam viņš iestājās [[Kukluksklans|Kukluksklanā]]. 1979. gadā viņš kļuva par šīs organizācijas Kolorādo bruņinieku priekšnieku un organizatoru. [[1981]]. gadā viņš uzņēmās arī organizācijas [[Āriešu nācija]] vadību Kolorādo štatā. Āriešu nācijas pasaules kongresā 1983. gada jūlijā Deivids Leins sastapa [[Roberts Metjūss|Robertu Metjūsu]]. Kopā ar viņu un vēl 7 cilvēkiem viņi kļuva par [[Ordenis (organizācija)|Ordeņa]] dibinātājiem. Šī organizācija par savu mērķi izvirzīja sabiedrības atbrīvošanu no [[ebreji]]em un totālas [[ārieši|āriešu]] uzvaras izvešanu dzīvē. Vēlāk Ordeņa biedri tika notiesāti par 4,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] bruņotu nolaupīšanu aplaupot inkasatoru mašīnu, divu cilvēku slepkavību, naudas viltošanu un militarizētu nometņu rīkošanu ar mērķi apmācīt cilvēkus, lai vēlāk varētu gāzt ASV federālo varu. Pēc Deivida Leina notveršanas 1985. gada naktī no 30. uz 31. martu viņš tika tiesāts par izdarītajiem noziegumiem. Kopumā ASV tiesa viņam piesprieda 150 gadus cietumsoda (20 par [[rekets|reketu]], 20 par līdzdalību dažādu noziegumu izdarīšanā, bet 150 gadus par ebreju tautības radioraidījuma vadītāja Alana Berga slepkavību). Alanu Bergu 1984. gada 18. jūnijā Denverā nošāva trīs Ordeņa biedri.<ref>[http://www.nytimes.com/1987/11/08/us/jury-told-of-plan-to-kill-radio-host.html JURY TOLD OF PLAN TO KILL RADIO HOST] {{en ikona}}</ref> Bez tam Leins tika arī apsūdzēts par četrpadsmit cilvēku musināšanu uz nozieguma izdarīšanu, tomēr viņa vaina šajā epizodē netika pierādīta. Leins tika atzīts par īpaši bīstamu noziedznieku, tāpēc tika ieslodzīts augstākās drošības cietumā īpaši bīstamiem noziedzniekiem. Ieslodzījumā viņš nodarbojās ar literāru darbu rakstīšanu par numeroloģiju, sociālpolitiku un citiem jautājumiem, kas vēlāk tika publicēti periodikā un interneta mājaslapās. Tikt izlaists no cietuma Leins teorētiski varēja, agrākais, tikai 2035. gada martā, kad viņam būtu 96 gadi. 2007. gada 28. maijā viņš nomira miegā savā kamerā [[epilepsija]]s lēkmes laikā.<ref>[http://www.9news.com/rss/article.aspx?storyid=70991 Getaway driver in radio talk show host murder dies in prison] {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/650VDq8Jl?url=http://www.9news.com/rss/story.aspx?storyid=70991 |date={{dat|2012|01|27||bez}} }} {{en ikona}}</ref> [[30. jūnijs|30. jūnijā]] baltie nacionālisti izgāja ielās ASV, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un citās valstīs, lai pieminētu viņu. == Uzskati == Leins uzskatīja, ka baltās [[rase]]s pastāvēšanai ir nepieciešams izveidot etnisku valsti, kur varētu dzīvot tikai baltai rasei piederīgie, jo savādāk nemitīgi noris rasu sajaukšanās, kuras rezultātā baltā rase zaudē savas vitālās un unikālās īpašībās. Kristietību Deivids Leins uzskatīja par pretēju dabas likumiem un ebreju izdomātu. Par baltai rasei daudz piemērotāku viņš uzskatīja pagānismu, kurš savulaik pastāvēja Eiropā. Svarīgi pēc viņa domām bija vērsties pret citu rasu pārstāvjiem, kā arī tiem, kuri ir ar dažādu rasu sajaukuma izcelsmi, tos faktiski fiziski iznīcinot. Deivids Leins ticēja dažādām sazvērestības teorijām, piemēram, [[cionisms|cionistu]] varai, kura ar dažādiem paņēmieniem iznīcina balto rasi. Tos, kuri pēc viņa uzskatiem atbalstīja šos cionistus un viņu paustos uzskatus, viņš nosauca par rases nodevējiem. Jau cietumā viņš sarakstīja eseju "88 baušļi". Tās sākumā viņš izvirzīja 14 vārdus, kas faktiski bija viņa politisko uzskatu kredo. {{cquote |Mums ir pienākums nosargāt mūsu tautas eksistenci šodien un nodrošināt nākotni mūsu baltajiem bērniem. |20px | |{{val|en|We must secure the existence of our people and a future for White children}} |Deivids Leins<ref>[http://www.spoki.lv/aktuali/88-Deivida-Leina-bausli/26766 88 Deivida Leina baušļi]</ref><ref>[http://www.aryan-nations.org/88_precepts.htm 88 PRECEPTS by David Lane] {{en ikona}}</ref>}} 88 baušļi, kas seko esejas turpinājumā, ir īsas prātulas, kas sīkāk skaidro viņa uzskatus. Pēc Deivida Leina domām šie baušļi balstās uz dabas likumiem. Abi šie skaitļi 14 vārdi un 88 baušļi jau vēlāk kļuva par neonacistu, balto nacionālistu un citu līdzīgu uzskatu parstāvju kredo, kas saīsināti tiek izteikt kā vienkārši [[14/88]].<ref>[http://www.adl.org/hate_symbols/numbers_14-88.asp A Visual Database of Extremist Symbols, Logos and Tattoos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121026125752/http://www.adl.org/hate_symbols/numbers_14-88.asp |date={{dat|2012|10|26||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Ticības jautājumos viņš uzskatīja, ka pārstāv votanisma ticību, kura bija viens no pagānisma veidiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.adl.org/learn/Ext_US/lane.asp?xpicked=2&item=lane Deivida Leina biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081103094309/http://www.adl.org/learn/ext_us/lane.asp?xpicked=2&item=lane |date={{dat|2008|11|03||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090307114153/http://bloodandhonourworldwide.co.uk/magazine/issue35/issue35p8.html Deivida Leina intervija 2006. gadā] {{en ikona}} * [http://www.nazi-lauck-nsdapao.com/latviesu/latviesu007.htm Intervija ar Deividu Leinu latviski] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100404022502/http://www.nazi-lauck-nsdapao.com/latviesu/latviesu007.htm |date={{dat|2010|04|04||bez}} }}. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Leins, Deivids}} [[Kategorija:ASV noziedznieki]] [[Kategorija:Teroristi]] [[Kategorija:ASV slepkavas]] [[Kategorija:Neonacisti]] [[Kategorija:Aiovā dzimušie]] 1yzbdp597ev1n2wp0i5u2y6ufv2vgii Uldis Augulis 0 93354 4506210 4485687 2026-08-12T20:08:29Z RobertVikman 125137 4506210 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Uldis Augulis | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731104512).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Uldis Augulis 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] | term_sākums = {{Dat|2026|05|28|N}} | term_beigas = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Armands Krauze]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | term_sākums2 = {{Dat|2014|01|22|N}} | term_beigas2 = {{dat|2016|2|11|N}} | prezidents2 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] * [[Raimonds Vējonis]] | premjers2 = [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = [[Ilze Viņķele]] | pēctecis2 = [[Jānis Reirs]] | term_sākums3 = {{Dat|2009|03|12|N}} | term_beigas3 = {{dat|2010|11|03|N}} | prezidents3 = [[Valdis Zatlers]] | premjers3 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = [[Iveta Purne]] | pēctecis3 = [[Ilona Jurševska]] | term_sākums4 = {{Dat|2023|09|15|N}} | term_beigas4 = {{Dat|2025|02|26|N}} | prezidents4 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers4 = [[Evika Siliņa]] | priekštecis4 = [[Evika Siliņa]] | pēctecis4 = [[Reinis Uzulnieks]] <!------ Trešais amats ------>| amats5 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers5 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | term_sākums6 = {{dat|2025|02|27|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2026|06|4|N|bez}} | prezidents6 = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers6 = * [[Evika Siliņa]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = <!------ Ceturtais amats ------> | amats7 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas7 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | prezidents7 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers7 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = <!------ Piektais amats ------> | amats8 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums8 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas8 = {{dat|2014|11|5|N|bez}} | viceprezidents8 = | vicepremjers8 = | prezidents8 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers8 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis8 = | pēctecis8 = <!------ Sestais amats ------> | amats9 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums9 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas9 = {{dat|2014|1|23|N|bez}} | viceprezidents9 = | vicepremjers9 = | prezidents9 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers9 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis9 = | pēctecis9 = <!------ Septītais amats ------> | amats10 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums10 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas10 = {{dat|2010|11|4|N|bez}} | viceprezidents10 = | vicepremjers10 = | prezidents10 = [[Valdis Zatlers]] | premjers10 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis10 = | pēctecis10 = <!------ Astotais amats ------> | amats11 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums11 = {{dat|2006|11|16|N}} | term_beigas11 = {{dat|2007|12|20|N}} | viceprezidents11 = | vicepremjers11 = | vietnieks11 = | prezidents11 = [[Valdis Zatlers]] | premjers11 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis11 = <!------ Devītais amats ------> | amats12 = [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs]] | term_sākums12 = {{dat|2016|2|11|N}} | term_beigas12 = {{dat|2019|1|23|N}} | viceprezidents12 = | vicepremjers12 = | vietnieks12 = | prezidents12 = [[Raimonds Vējonis]] | premjers12 = [[Māris Kučinskis]] | priekštecis12 = [[Anrijs Matīss]] | pēctecis12 = [[Tālis Linkaits]] | term_sākums13 = {{dat|2010|11|03|N}} | term_beigas13 = {{dat|2011|10|25|N}} | prezidents13 = [[Valdis Zatlers]] | premjers13 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis13 = [[Kaspars Gerhards]] | pēctecis13 = [[Aivis Ronis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1972|3|16}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Dobeles novads|Bērzes pagasts}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība]] | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[lauksaimnieks]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Uldis Augulis''' (dzimis {{dat|1972|03|16}} [[Dobele|Dobelē]]) ir [[latvieši|latviešu]] politiķis. Bijis [[Latvija]]s [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes]] un [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] un vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Šobrīd [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]]. == Biogrāfija == === Izglītība un darba gaitas === U. Augulis ir dzimis {{dat|1972|03|16}} [[Dobele|Dobelē]]. No 1978. līdz 1990. gadam mācījies [[Jaunpils vidusskola|Jaunpils vidusskolā]].<ref name="mk">{{Tīmekļa atsauce | title = Uldis Augulis | publisher = Latvijas Republikas Ministru kabinets | url = http://www.mk.gov.lv/lv/mk/sastavs/augulis/ | access-date = {{dat|2009|08|31||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140201192237/http://www.mk.gov.lv/lv/mk/sastavs/augulis/ | archivedate = {{dat|2014|02|01||bez}} }}</ref> Pēc skolas beigām nodarbojies ar [[zemkopība|zemkopību]]: no 1990. līdz 1996. gadam bija [[zemnieku saimniecība]]s "Īves" līdzīpašnieks, bet 1996. gadā kļuvis par zemnieku saimniecības "Auguļi" īpašnieku. 1999. gadā sācis studēt [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, to beidzis 2003. gadā.<ref name="mk" /> No 2003. līdz 2006. gadam U. Augulis bijis arī SIA "Dobeles autobusu parks" padomes priekšsēdētājs un Latvijas pārstāvis [[Eiropas Savienība]]s Reģionu komitejā.<ref name="mk" /> No 2005. līdz 2006. gadam bijis [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] piemiņas muzeja "Pikšas" konsultatīvās padomes priekšsēdētājs.<ref name="mk" /> === Politiskā darbība === 1997. gadā U. Augulis pirmo reizi piedalījās [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]], kad kandidēja uz vietu [[Bērzes pagasts|Bērzes pagasta]] padomē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s (LZS) saraksta, taču netika ievēlēts. 2000. gadā iekļuva pagasta padomē un uzreiz arī tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju. Togad kļuvis arī par LZS Dobeles nodaļas valdes priekšsēdētāju. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gadā pašvaldību vēlēšanās]] atkal ievēlēts Bērzes pagasta padomē un saglabājis priekšsēdētāja vietu, tāpat U. Augulis kļuva arī par [[Latvijas Pašvaldību savienība]]s domes locekli un Pagastu apvienības valdes locekli. Šajos amatos bijis līdz 2006. gadam (ievēlēts arī [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]]).<ref name="mk" /> 2006. gadā U. Augulis pirmo reizi parādījās nacionālā mēroga politikā, kad kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta [[Zemgale]]s apgabalā, bet netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Zaļo un Zemnieku savienība | publisher = CVK | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRez9.kand?NR1=7 | access-date = {{dat|2009|08|31||bez}} | archive-date = {{dat|2010|12|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101229062932/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRez9.kand?NR1=7 }}</ref> Taču uzreiz pēc valdības apstiprināšanas U. Augulis iekļuva Saeimā aizvietojot no Zemgales apgabala saraksta ievēlēto [[Dagnija Staķe|Dagniju Staķi]], kas pildīja [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministres]] pienākumus un uz laiku nolika mandātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Uldis Augulis | publisher = 9. Saeima | url = http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?pk2=38248322199 | access-date = {{dat|2009|08|31||bez}} | archive-date = {{dat|2019|06|08||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20190608030805/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?pk2=38248322199 }}</ref> Vietu Saeimā zaudēja, kad D. Staķe atgriezās Saeimā {{dat|2007|12|20}}. Šajā laikā U. Augulis bija arī [[Latvijas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]]s [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]].<ref name="mk" /> 2008. gada janvārī U. Augulis tika iecelts par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrija]]s parlamentāro sekretāru. Amatā bija līdz 2009. gada 12. martam, kad tika apstiprināts par [[Latvijas Labklājības ministrs|labklājības ministru]] [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]].<ref name="mk" /> 2010. gadā tika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]], taču darbu turpināja valdībā — kā [[Latvijas Satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]] [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|Valda Dombrovska otrajā Ministru kabinetā]]. Ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] U. Augulis ar trešo numuru kandidēja no ZZS saraksta Zemgales apgabalā un atkal tika ievēlēts [[11. Saeima|Saeimā]], kur frakcija darbojās opozīcijā. 2014. gada janvārī kļuva par [[Latvijas Labklājības ministrs|labklājības ministru]] [[Straujumas 1. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdībā]]. Amatu saglabāja arī [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas otrajā valdībā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/apstiprina-jauno-valdibu-laimdotas-straujumas-vadiba-14076109|title=Apstiprina jauno valdību Laimdotas Straujumas vadībā|last=Kincis|first=Jānis|date={{dat|2014|11|5||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|11|5||bez}}}}</ref> pirms darba sākuma tajā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2016. gada februārī kļuva par satiksmes ministru [[Kučinska valdība|Māra Kučinska valdībā]]. 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] ievēlēts [[13. Saeima|Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, līdzīgu panākumu atkārtojot [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. Saeimas vēlēšanās]], kad tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. 2023. gada 15. septembrī kļuva par [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts. 2025. gada 21. februārī E. Siliņa lūdza atkāpties trīs ministrus, ieskaitot labklājības ministru U. Auguli, skaidrojot, ka viņu jomās nepieciešams svaigs skatījums, tai skaitā labklājības jomā ir jābūt plānam par valsts [[Demogrāfija|demogrāfijas]] politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.02.2025-premjere-ludz-atkapties-ministrus-briskenu-caksu-un-auguli.a588791/|title=Premjere lūdz atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-22|language=lv}}</ref> 2026. gada 28. maijā U. Augulis tika apstiprināts par [[Latvijas Zemkopības ministrs|zemkopības ministru]] [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]]. == Atsauces == {{Commons category|Uldis Augulis}} {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Iveta Purne]]<br />[[Ilze Viņķele]]<br />[[Evika Siliņa]] | virsraksts = [[Latvijas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2009|03|12|N}} — {{dat|2010|11|03|N}}<br />{{Dat|2014|01|22|N}} — {{Dat|2016|2|11|N}}<br />{{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2025|2|26|N}} | pēc = [[Ilona Jurševska]]<br />[[Jānis Reirs]]<br />[[Reinis Uzulnieks]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Kaspars Gerhards]]<br />[[Anrijs Matīss]] | virsraksts = [[Latvijas satiksmes ministrs]] | periods = {{dat|2010|11|03|N}} — {{dat|2011|10|25|N}}<br />{{Dat|2016|2|11|N}} — {{dat|2019|1|23|N}} | pēc = [[Aivis Ronis]]<br>[[Tālis Linkaits]] }} {{kastes beigas}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Kučinska Ministru kabinets}} {{Straujumas 2. Ministru kabinets}} {{Straujumas Ministru kabinets}} {{Dombrovska 2. Ministru kabinets}} {{Dombrovska 1. Ministru kabinets}} }} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Augulis, Uldis}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dobelē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Latvijas satiksmes ministri]] [[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 87j3lk5dwh8f8stbmdraqy43ef5x0gt Seemann 0 93690 4506313 2316118 2026-08-13T09:17:53Z Meistars Joda 781 4506313 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = Seemann |Attēls = Seemann.jpg |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Rammstein]] |Albums = [[Herzeleid]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{dat|1996|1|8|L}} |Formāts = CD singls |Ierakstīts = Polar Studios, [[Stokholma]], [[Zviedrija]], [[1995]]. |Žanrs = [[Neue Deutsche Härte]], [[Industriālais metāls]] |Garums = 04:48 |Izdevējs = [[Motor Music]] |Autors = |Producents = Jakobs Helners<br /> Karls-Maikls Herlofsons |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:Duriechstsogut.jpg|60px]]<br />[[Du riechst so gut]]<br />([[1995]]) |Šis singls = [[Attēls:Seemann.jpg|60px]]<br />'''Seemann'''<br />([[1996]]) |Nākamais singls = [[Attēls:Rammstein-Engel.jpg‎|60px]]<br />[[Engel]]<br />([[1997]]) }} '''''Seemann''''' ir vācu grupas "[[Rammstein]]" otrais singls no pirmā albuma "[[Herzeleid]]". Dziesmas pamatā ir leģenda par [[Klīstošais holandietis|Klīstošo holandieti]]. == Dziesmu saraksts == {{tracklist | title1 = Seemann (Album Version) | length1 = 5:00 | title2 = Der Meister (Album Version) | length2 = 4:10 | title3 = Rammstein In The House (Timewriter Remix) | length3 = 6:24 }} == Videoklips == Filmēšana norisinājās pamestā kuģu dokā [[Hamburga|Hamburgā]]. Bez grupas dalībniekiem videoklipā vēl filmējās Anna Minemane (''Anne Minnemann''). == Grupas Apocalyptica kaverversija == [[Attēls:Seemann300.jpg‎|left|thumb|Grupas Apocalyptica dziesmas "Seemann" kaverversijas singla vāks]] Somu grupa "[[Apocalyptica]]", kas izpilda metālu uz čelliem, kopā ar [[Nina Hāgene|Ninu Hāgeni]] ierakstīja dziesmas "''Seemann''" kaverversiju, kas iekļauta albumā "''Reflections''". Kaverversija tika izdota kopā ar singlu [[2003. gads|2003]]. gada 6. oktobrī. === Dziesmu saraksts === {{tracklist | title1 = Seemann (Radio Edit) | length1 = 4:03 | title2 = Seemann (Album Version) | length2 = 4:43 | title3 = Heat | length3 = 3:24 }} Citās versijās ietilpst: # "Seemann" <small>(Radio Edit)</small> — 4:03 # "Faraway" — 3:31 == Pie singla strādājuši == * [[Tils Lindemans]] (''Till Lindemann'') — [[balss]] * [[Rihards Kruspe]] (''Richard Z. "Fuchs" Kruspe'') — [[ģitāra]], bekvokāls * [[Kristians Lorencs]] (''Christian "Flake" Lorenz'') — [[taustiņinstrumenti]] * [[Pauls Landerss]] (''Paul Landers'') — ģitāra, bekvokāls * [[Olivers Rīdels]] (''Oliver "Lars" Riedel'') — [[basģitāra]] * [[Kristofs Šneiders]] (''Christoph "Doom" Schneider'') — [[sitaminstrumenti]] == Skatīt arī == * [[Rammstein]] {{Rammstein}} [[Kategorija:Rammstein dziesmas]] [[Kategorija:1996. gada singli]] lxo0f2y3ubbbuwjmqv9rtnd1o8hir78 Manāma 0 94505 4506072 4203275 2026-08-12T16:59:40Z Votre Provocateur 111653 4506072 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Manāma | official_name = {{ara|المنامة}} | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Road and towers in Manama.jpg | image_caption = Manāma 2009. gadā | image_flag = | image_seal = <!-- lietot, ja ir Emblēma --> | image_shield = <!-- lietot, ja ir Ģerbonis --> | shield_link = <!-- ģerboņa nosaukums (piem. "Rīgas ģerbonis") --> | flag_link = <!-- karoga nosaukums (piem. "Rīgas karogs") --> | shield_size = | image_map = <!-- karte kā bilde --> | pushpin_map = Bahreina#Āzija | map_relief = <!-- reljefa karte; yes --> | pushpin_image = <!-- alternatīvā karte; faila nosaukums --> | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Muhāfaza | subdivision_type2 = | subdivision_name = [[Bahreina]] | subdivision_name1 = [[Galvaspilsētas muhāfaza|Galvaspilsētas]] | subdivision_name2 = | established_title = <!-- Dibināta --> | established_date = <!-- Dibināšanas datums --> | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = Gubernators | leader_name = Hamads bin Īsa el Halīfa | area_magnitude = | area_total_sq_mi = | area_total_km2 = 30 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2010 | population_footnotes = | population_total = 157474 | population_urban = | population_metro = 329510 | population_density_km2 = auto | timezone = UTC+3 | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 26 | latm = 13 | lats = 30 | latNS = N | longd = 50 | longm = 34 | longs = 39 | longEW = E | postal_code_type = <!-- Pasta indekss --> | postal_code = <!-- LV-XXXX --> | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = | website = {{url|http://www.capital.gov.bh}} | footnotes = }} '''Manāma''' ({{val-ar|المنامة}}, ''al-Manāma'') ir [[Bahreina]]s lielākā pilsēta un valsts [[galvaspilsēta]], kas ietilpst Galvaspilsētas [[Bahreinas administratīvais iedalījums|muhāfazā]]. Manāmā dzīvo aptuveni 155 tūkstoši iedzīvotāju. Manāma ir pieminēta [[islāms|islāma]] tekstos jau 1300. gados. No [[1521]]. līdz [[1602]]. gadam tā bija [[Portugāle]]s pakļautībā, bet no 1602. līdz [[1783]]. gadam [[Persija]]s pakļautībā. Par Bahreinas galvaspilsētu Manāma kļuva [[1971]]. gadā. == Vēsture == Manāmas apkārtne ir bijusi apdzīvota kopš seniem laikiem. Bahreinas salas atradās pie nozīmīgiem tirdzniecības ceļiem [[Persijas līcis|Persijas līcī]] un senatnē bija saistītas ar [[Dilmun|Dilmunas]] civilizāciju, kas uzturēja tirdzniecības sakarus ar [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]], Persiju un [[Indas ielejas civilizācija|Indas ielejas civilizāciju]]. Vēlāk Bahreina dažādos laikposmos atradās Persijas un citu reģiona lielvalstu ietekmē. Pēc [[Islāms|islāma]] izplatīšanās 7. gadsimtā Bahreina tika iekļauta musulmaņu valstu politiskajā un ekonomiskajā telpā. Manāma pakāpeniski attīstījās kā piekrastes apmetne un tirdzniecības centrs. Rakstītajos avotos pilsētas nosaukums sastopams viduslaikos. Portugāļi Bahreinu ieņēma 1521. gadā, cenšoties nostiprināt kontroli pār Persijas līča jūras tirdzniecības ceļiem. Manāma kopā ar pārējo Bahreinu nonāca [[Portugāles impērija|Portugāles impērijas]] ietekmē. Portugāļu vara salās turpinājās līdz 1602. gadam, kad tos padzina [[Safavīdu impērija|Safavīdu impērijas]] spēki. Pēc portugāļu padzīšanas Bahreina nonāca Persijas kontrolē. Turpmākajos gadsimtos par salām cīnījās vairākas Persijas līča reģiona lielvaras un vietējās arābu dinastijas. Politiskās nestabilitātes apstākļos Manāma turpināja attīstīties kā ostas un tirdzniecības pilsēta. [[Āl Halīfa]] dinastija Bahreinu ieņēma 1783. gadā. Manāma pakāpeniski kļuva par vienu no nozīmīgākajiem jaunās valsts ekonomiskajiem centriem. Pilsētas saimniecībā īpaši nozīmīga bija pērļu ieguve un tirdzniecība, kas 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā bija viena no galvenajām Bahreinas ekonomikas nozarēm. Lielbritānijas ietekme Bahreinā pieauga 19. gadsimtā pēc vairāku līgumu noslēgšanas ar Āl Halīfa dinastiju. Bahreina pakāpeniski kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] protektorātu, lai gan vietējie valdnieki saglabāja iekšējo pārvaldi. Manāmas nozīme šajā laikā pieauga, un pilsēta kļuva par vienu no svarīgākajiem Persijas līča tirdzniecības centriem. Naftas atklāšana Bahreinā 20. gadsimta 30. gados būtiski mainīja Manāmas attīstību. Ieņēmumi no naftas rūpniecības veicināja infrastruktūras izbūvi un pilsētas modernizāciju. Vienlaikus tradicionālās pērļu ieguves nozīme strauji samazinājās. Manāma paplašinājās un kļuva par Bahreinas administratīvo, finanšu un tirdzniecības centru. Pēc Bahreinas neatkarības iegūšanas no Lielbritānijas 1971. gadā Manāma kļuva par neatkarīgās valsts galvaspilsētu. Turpmākajās desmitgadēs pilsēta strauji attīstījās, un tajā tika uzcelti jauni dzīvojamie rajoni, administratīvās ēkas un finanšu centri. Kopš 20. gadsimta beigām Manāma ir nostiprinājusies kā viens no Persijas līča reģiona finanšu un pakalpojumu centriem. Pilsētas teritorija ir ievērojami paplašināta arī ar zemes atgūšanu no jūras. Mūsdienās Manāmā koncentrējas Bahreinas valsts pārvaldes iestādes, bankas, uzņēmumu galvenie biroji un nozīmīga daļa valsts kultūras un izglītības iestāžu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bahreina-aizmetnis}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bahreinas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]] 824rctnhwoi1xsg80w23ozzp01vebo1 Kārlis Vērdiņš 0 96795 4506071 4486228 2026-08-12T16:59:39Z Dukts 38889 /* Pētnieciskie raksti angļu valodā */ 4506071 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Kārlis Vērdiņš | attēls = Vērdiņš Kārlis.IMG 3522.JPG | dz_gads = 1979 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = dzejnieks, literatūrzinātnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = kopš 1997 | žanri = dzeja | dzimums = V| }} [[Attēls:Karlis-Verdins.jpg|thumb|Kārlis Vērdiņš LU LFMI, 2016 ]] '''Kārlis Vērdiņš''' (dzimis {{dat|1979|7|28}} Rīgā) ir latviešu dzejnieks un literatūrzinātnieks. == Biogrāfija == Beidzis Jelgavas 4. vidusskolu (1997), [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvis bakalaura (2002) un maģistra grādu (2004). 2009. gadā ieguvis filoloģijas doktora grādu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].<ref>{{LAT e|5|754}}</ref> Kopš 2007. gada strādā [[Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts|LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā]], no 2010. līdz 2022. gadam tā pētnieks, kopš 2022. gada vadošais pētnieks un Kultūras, sabiedrības un vides nodaļas vadītājs. No 2016. līdz 2022. gadam studējis Vašingtona Universitātē [[Sentluisa|Sentluisā]], ASV, ieguvis PhD grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Dzeju publicē kopš 1997. gada. No 1999. līdz 2003. gadam jaunās literatūras žurnāla "[[Luna (žurnāls)|Luna]]" redaktors. No 2001. līdz 2009. gadam strādājis V. Belokoņa izdevniecībā, [[Latvijas enciklopēdija]]s redakcijā. Kopš 2007. gada strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. No 2010. līdz 2015. gadam literatūras žurnāla "[[Latvju Teksti]]" kritikas nodaļas redaktors. Kopš 2016. gada piedalās [[Preiļu konceptuālisti|Preiļu konceptuālistu dzejas grupas]] aktivitātēs. Publicē rakstus par literatūru un grāmatu recenzijas. Sarakstījis priekšvārdu vai pēcvārdu latviešu dzejas antoloģijai lietuviešu valodā "Pavasaris būs kā vienmēr" (2012),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lzinios.lt/lzinios/Kultura-ir-pramogos/Latviu-poezijos-pavasaris |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|05|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|07||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190207092138/http://lzinios.lt/lzinios/Kultura-ir-pramogos/Latviu-poezijos-pavasaris }}</ref> latviešu dzejas bērniem antoloģijai lietuviešu valodā "Kūst diena kā saldējums" (2023) un latviešu konceptuālās dzejas antoloģijai igauņu valodā "Alfabēta dzimtene" (2024). Sadarbojies ar dažādiem latviešu komponistiem un mūziķiem — [[Ēriks Ešenvalds|Ēriku Ešenvaldu]], [[Andris Dzenītis|Andri Dzenīti]], [[Līga Celma|Līgu Celmu]], [[Intars Busulis|Intaru Busuli]] un [[Kārlis Lācis|Kārli Lāci]], Lauru Polenci, kā arī grupu "[[Sigma (grupa)|Sigma]]". Atdzejojis Eiropas un ASV 19. un 20. gadsimta dzeju ([[Emilija Dikinsone]], [[Volts Vitmens]], [[Viljams Batlers Jeitss|V. B. Jeitss]], [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliots]], imažinistu dzeja, [[Čārlzs Simičs]]), kā arī [[Josifs Brodskis|Josifa Brodska]], [[Ļevs Rubinšteins|Ļeva Rubinšteina]] un citu krievu dzejnieku darbus, tai skaitā [[Semjons Haņins|Semjona Haņina]] un citu Latvijas krievu dzejnieku dzeju. == Bibliogrāfija == === Dzejas grāmatas === '''Dzeja pieaugušajiem''' * ''Ledlauži''. Mākslinieks [[Arnis Balčus]]. Rīga: Nordik, 2001; Rīga: Mansards, 2009. * ''Biezpiens ar krējumu''. Rīga: Atēna, 2004. * ''Es''. Māksliniece [[Zane Ernštreite]]. Rīga: Neputns, 2008. * ''Mēs: kopotā dzeja''. Mākslinieks Zigmunds Lapsa. Rīga: Mansards, 2012. * ''[[Pieaugušie (dzejoļu krājums)|Pieaugušie]]''. Māksliniece Zane Ernštreite. Rīga: Neputns, 2015. * ''Gatavā dzeja''. Mākslinieks [[Krišs Salmanis]]. Rīga: Neputns, 2020. * ''Lībiešu balādes / Līvõd balādõd.'' Lībiešu valodā atdzejojis [[Valts Ernštreits]]. Māksliniece Z. Ernštreite. Rīga: Neputns, 2023. * ''Nekas''. Mākslinieks Andris Kaļiņins. Rīga: Neputns, 2026. '''Dzeja bērniem''' * ''Burtiņu zupa''. Otto Zitmaņa ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2007. * ''Mežā'' [dzejolis sērijā "Bikibuks"]. Daigas Krūzes ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2014. * ''Tētis''. [[Reinis Pētersons|Reiņa Pētersona]] ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2016. * ''Dilles tante'' [poēma]. Rebekas Lukošus ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2018. * ''Jandāliņš''. [[Lote Vilma Vītiņa|Lotes Vilmas Vītiņas]] ilustrācijas. Rīga: Liels un mazs, 2023. === Dzejas grāmatas citās valodās === '''Dzeja''' * ''Титры'' ("Titri", latviešu un krievu valodā, atdz. [[Semjons Haņins|Aleksandrs Zapoļs]] u.c.). Maskava/Tvera: Argo-Risk/Kolonna, 2003. * ''Niosłem ci kanapeczkę'' ("Vedu tev siermaizīti", poļu valodā, atdz. Jacek Dehnel). Vroclava: Biuro Literacke, 2009. * ''Ja'' ("Es", čehu valodā, atdz. Pāvels Štolls). Prāga: Dauphin, 2013. * ''Come to Me'' (angļu valodā, atdz. [[Ieva Lešinska]]). Todmorden: Arc Publications, 2015. * ''Papás'' ("Tētis", spāņu valodā, atdz. Lorenss Šimels). Granada: Esdrújula Ediciones, 2017. * ''Adam Panker'' ("Ādams Panks", slovēņu valodā, atdz. Klemen Pisk). Ljubljana: Škuc, 2018. * ''Vidaus tvarkos taisyklės'' ("Iekšējās kārtības noteikumi", lietuviešu valodā, atdz. Erika Drungytė, Laimantas Jonušys, Audrius Musteikis, Artūras Valionis, Arvydas Valionis). Vilnius: Slinktys, 2022. * ''Adultes'' ("Pieaugušie", franču valodā). Traduit par Nicolas Auzanneau. Liège: Le Boustrographe, 2023. * ''Soppaa ja saippuaa'' ("Zupa un ziepes", somu valodā, māksliniece Gundega Muzikante). Suomentanut Mirja Hovila. Salo: Paperiporo, 2024. '''Kopkrājumi''' * ''A Fine Line: New Poetry from Eastern & Central Europe.'' Angļu valodā atdz. Ieva Lešinska, R. Kalniņš, M.O. Beitiks. Todmorden: Arc Publications, 2004. * ''15X poezie lotyšsko''. Čehu val. atdz. Pāvels Štolls. Praha: Agite/Fra, 2006. * ''Ord och steg. Lettland diktar''. Zviedru valodā atdz. [[Juris Kronbergs]]. Stockholm, 2008. * ''За нас'' ("Par mums", latviešu un krievu valodā, atdz. A.Zapoļs): <small>Kārlis Vērdiņš, [[Māris Salējs]], [[Marts Pujāts]], [[Pēteris Draguns]].</small> Rīga: [[Orbita]], 2009. * ''Six Latvian Poets'' ("Seši latviešu dzejnieki", angļu valodā, atdz. I.Lešinska): <small>[[Anna Auziņa]], [[Ingmāra Balode]], [[Agnese Krivade]], [[Marts Pujāts]], [[Māris Salējs]], Kārlis Vērdiņš.</small> Todmorden: Arc Publications, 2011. * ''Pavasaris bus kaip visuomet: šiuolaikinės latvių poezijos antoloģija''. Lietuviešu valodā atdz. Ērika Druņģīte. Vilnius: Lietuvos Rašytojų sąjungos leidykla, 2012. * ''Junge Dichtung aus Lettland'' (vācu valodā atdz. K.Grasis). Berlin: hochroth, 2013. * ''Werde zum Gespenst: Gedichte aus Lettland'' (sast. H.Thill). Heidelberg: Wunderhorn, 2016. * ''Grand Tour: Reisen durch die junge Lyrik Europas''. Herausgegeben von Jan Wagner und Federico Italiano. München: Hanser Verlag, 2019. * ''Jos unohdat oman nimesi / Ja aizmirsti savu vārdu''. Somu valodā atdz. Annika Suna. Nokia: Palladium Kirjat, 2020. * ''Wszystkie ptaki, co we mnie...: antologia współczesnej poezji łotewskiej'' (Visi putni, kas manī...). Poļu valodā atdz. Olga Anna Wiewióra. Lublin: Warsztaty Kultury, 2020. * ''No, Love Is Not Dead: An Anthology of Love Poetry from Around the World.'' Ed. by Chris McCabe. Angļu valodā atdz. I. Lešinska. London: John Murray Press, 2021. * ''100 Queer Poems.'' Ed. by Andrew McMillan and Mary Jean Chan. Angļu valodā atdz. I. Lešinska. Vintage, 2022. * ''Introvertide ball: Läti uue luule antoloogia'' (Introvertu balle: latviešu mūsdienu dzejas antoloģija). Igauņu valodā atdz. Contra. Tallinn: Hea lugu, 2022. * ''Viisi miestä veneessä'' (Pieci vīri laivā, somu valodā atdz. Mirja Hovila). <small>[[Eduards Aivars]], [[Jānis Elsbergs]], Kārlis Vērdiņš, [[Jānis Tomašs]], [[Arvis Viguls]], Henriks Eliass Zēgners.</small> Salo: Paperiporo, 2023. * ''Tirpsta diena kaip ledai'' (Diena kūst kā saldējums, latviešu bērnu dzejas antoloģija). Lietuviešu valodā atdz. Audrius Musteikis. Vilnius: Slinktys, 2023. * ''Alfabeedi sünnimaa'' (Alfabēta dzimtene: latviešu konceptuālistu dzejas izlase). Igauņu valodā atdz. Contra. Paranoia, 2024. * ''Liberté: visas pour un monde ouvert''. Trans. Nicolas Auzanneau. Anthologie établie par Bruno Doucey et Ariane Lefauconnier. Paris: Éditions Bruno Doucey, 2026. === Pētījumi === * ''The Social and Political Dimensions of the Latvian Prose Poem''. Edizione Plus — Pisa University Press, 2010. * ''Bastarda forma: Latviešu dzejprozas antoloģija. Latviešu dzejprozas vēsture''. Rīga: [[Literatūras, folkloras un mākslas institūts|LU LFMI]], 2011. * Ieva E. Kalniņa, Kārlis Vērdiņš (sast.) ''Mūsdienu literatūras teorijas''. Rīga: LU LFMI, 2013. * Kārlis Vērdiņš, [[Jānis Ozoliņš (mūziķis)|Jānis Ozoliņš]] (sast.) ''Queer Stories of Europe''. Newcastle: Cambridge Scholars Publishing, 2016. * [[Benedikts Kalnačs]], [[Pauls Daija]], [[Eva Eglāja-Kristsone]] un Kārlis Vērdiņš. ''Fin de siècle literārā kultūra Latvijā''. Rīga: LU LFMI, 2017. * Kārlis Vērdiņš (sast.) ''Latviešu literatūra 2007–2015''. Rīga: LU LFMI, 2018. * [[Artis Ostups]], Jānis Ozoliņš, Kārlis Vērdiņš (sast.) ''[[Monta Kroma]]: dzeja un refleksija''. Rīga: LU LFMI, 2022. * [[Ineta Lipša]], Kārlis Vērdiņš un Kaspars Zellis (sast.). ''Klusumā: kvīri, padomju vara un sabiedrība Latvijā, 1954–1991.'' Rīga: Frīdriha Eberta fonds, 2024. === Atdzeja un tulkojumi === * [[Dž.T. Līrojs]]. ''Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu''. Rīga: Atēna, 2006. * [[Georgs Trākls]]. ''Sebastiāns sapnī''. Rīga: Jaunā Daugava, 2006 (līdzautors). * [[Konstantins Bībls]]. ''Jaunais Ikars''. Rīga: Tapals, 2006 (kopā ar A. Veckalni). * [[Viljams Šekspīrs]]. ''Soneti''. Rīga: Neputns, 2007 (līdzautors). * [[Terijs Īgltons]]. ''[[Marksisms]] un literatūras kritika''. Rīga: 1/4 Satori, 2008. * [[Josifs Brodskis]]. ''Dzejas izlase''. Rīga: Neputns, 2009, 2. izdevums 2015 (līdzautors). * [[Volts Vitmens]]. ''Zāles stiebri''. Rīga: Neputns, 2011 (līdzautors). * [[Čārlzs Simičs]]. ''Nav gala pasaulei''. Rīga: Dienas grāmata, 2013. * [[Viljams Batlers Jeitss]]. ''Baltie putni''. Rīga: Neputns, 2015 (līdzautors). * [[Semjons Haņins]]. ''Bet ne ar to''. Rīga: Neputns, 2017 (līdzautors). * [[Emilija Dikinsone]]. ''Āboliņš un bite''. Rīga: Neputns, 2017. * [[Mihails Kuzmins]]. ''Tīkli''. Rīga: Neputns, 2019 (kopā ar [[Einārs Pelšs|E. Pelšu]]). * [[Daniils Harmss]]. ''Ļoti briesmīgs notikums'' [dzejoļi bērniem]. Rīga: Liels un mazs, 2020. * [[Tomass Stērnss Eliots|T. S. Eliots]]. ''Dzejas izlase''. Rīga: Neputns, 2022 (sastādītājs, kopā ar [[Ieva Lešinska|I. Lešinsku]], līdzautors). * [[Ļevs Rubinšteins]]. ''Tas esmu es''. Rīga: Orbīta, 2026. === Sastādītās grāmatas === * ''Dzejas diena 2000'' (kopā ar [[Māris Salējs|Māri Salēju]]). Rīga: Daugava, 2000. * [[Zemgaliešu Biruta]]. ''Sārtais skūpsts''. Rīga: Pils, 2005. * [[Gunars Saliņš]]. ''Raksti''. 1. sējums. Rīga: Valters un Rapa, 2006. * [[Linards Tauns]]. ''Dzeja''. Rīga: Mansards, 2011. * [[Pēteris Zirnītis]]. ''Bez komentāriem''. Rīga: Mansards, 2014. * [[Edvards Treimanis-Zvārgulis]]. ''150 epitafu jeb kapuzrakstu''. Rīga: LU LFMI, 2016 (kopā ar E. Eglāju-Kristsoni un S. Raudivi). * Gunars Saliņš. ''Raksti''. 2. sējums. Rīga: LU LFMI, 2023. * [[Mudīte Austriņa]]. ''Saules spēles''. Rīga: LU LFMI, 2024. * Gunars Saliņš. ''Apmežosim Ņujorku''. Rīga: Neputns, 2024. === Pētnieciskie raksti angļu valodā === * Kārlis Vērdiņš. [https://ojs.utlib.ee/index.php/IL/article/view/IL.2015.20.1.17 Queer Male (Post)Soviet Narratives in Interviews by Rita Ruduša and Fiktion by Klāvs Smilgzieds]. ''Interlitteraria'', 2015, Vol. 20, No. 1, 228–237. * Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://brill.com/display/book/edcoll/9781848883178/BP000010.xml Queer Narratives in Contemporary Latvian Short Fiction.] Ed. Anna Pilińska and Harmony Siganporia. ''All Equally Real: Femininities and Masculinities Today''. 2nd edition. Leiden: Brill, 2019, 79–87. * Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-030-20401-3_10 The Latvian LGBT Movement and Narratives of Normalization.] Ed. Radzhana Buyantueva, Maryna Shevtsova. ''LGBTQ+ Activism in Central and Eastern Europe: Resistance, Representation and Identity''. Cham: Palgrave Macmillan, 2020, 239–264. * Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://www.bloomsburycollections.com/monograph-detail?docid=b-9781666989595&tocid=b-9781666989595-chapter8 “Pugacheva For The People”: Two Portraits of Non-Urban Post-Soviet Queer Performers]. ''Decolonizing Queer Experience: LGBT+ Narratives from Eastern Europe and Eurasia''. Lanham: Lexington Books, 2020, 155-171. * Kārlis Vērdiņš. [https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/01629778.2020.1850486?journalCode=rbal20 History, trauma, and narrative perspective in A Woman in Amber by Agate Nesaule.] ''Journal of Baltic Studies'', 2021, Vol. 52, No. 2, 179-191. * Kārlis Vērdiņš. [https://seej.org/issues/67.1.html The Unspeakable Race of Roma and Peripheral Leftist Feminist Modernism.] ''Slavic and East European Journal'', 2023, Vol. 67, No. 1, 66-84. * Mark Allen Svede, Kārlis Vērdiņš. [https://academic.oup.com/edited-volume/34707/chapter-abstract/410895409?redirectedFrom=fulltext&login=true Nearly Underground in the Near-Abroad: Outliers in Soviet Baltic Culture.] Ed. Mark Lipovetsky et al. ''The Oxford Handbook of Soviet Underground Culture''. Oxford University Press, 2024, 303–331. * Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš. [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/01629778.2024.2424257?src=exp-la Melancholic sons and dying mothers: queerness in (post-)Soviet Baltic fiction]. ''Journal of Baltic Studies'', Vol. 56, No. 2, June 2025, 385-400. * Kārlis Vērdiņš. [https://www.taylorfrancis.com/chapters/edit/10.4324/9781003373056-8/shameless-old-men-k%C4%81rlis-v%C4%93rdi%C5%86%C5%A1?context=ubx&refId=66a5d7af-7f0e-46b8-be1d-18c23d211d2e “Shameless Old Men”: Home, Domesticity, Queerness, and the Latvian American Writer Anšlavs Eglītis]. ''Multidisciplinary Representations of Home and Homeland in Diaspora''. Edited by Jean Amato and Kyunghee Pyun. Routledge, 2025, 100-114. * Kārlis Vērdiņš. [https://www.nebraskapress.unl.edu/nebraska/9781496242648/the-postcolonial-bildungsroman-and-the-character-of-place/ A Fan of Doom Metal, a Descendant of French Kings: Postcoloniality in ''Doom 94'' by Jānis Joņevs]. ''The Postcolonial Bildungsroman and the Character of Place''. Edited by Arnab Dutta Roy, Paul Ugor and Simone Maria Puleo. Lincoln: University of Nebraska Press, 2026, 255-272. * Kārlis Vērdiņš. [https://www.manchesterhive.com/display/9781526191021/9781526191021.00015.xml Haunted in desolation: Queering the post-Soviet Latvian Gothic.] ''Russo-Soviet Imperialist Hauntings: Neo-Gothic geographies in Central and Eastern Europe since 1989.'' Edited by Svitlana Krys and Maryna Romanets. Manchester: Manchester University Press, 2026, 105-127. * Eva Eglāja-Kristsone and Kārlis Vērdiņš. [https://www.routledge.com/The-Flaneuse-in-Literature-and-Culture-Women-Wandering-Purposefully/Gendelman-Birkenstein/p/book/9781041223016 Flâneuses' Performances Abroad, Peripheral Literature, and a New Nation-State]. ''The Flâneuse in Literature and Culture: Women Wandering Purposefully.'' Ed. by Irina Gendelman and Jeff Birkenstein. London - New York: Routledge, 2026, 69-81. == Apbalvojumi == {| class="wikitable" |- ! style="background:#B0C4DE;" | Gads ! style="background:#B0C4DE;" | Nominētais darbs ! style="background:#B0C4DE;" | Balva ! style="background:#B0C4DE;" | Rezultāts |- |rowspan="1"|2001 |rowspan="1"|''Ledlauži'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Diena (laikraksts)|"Dienas"]] gada balva kultūrā |{{won}} |- |rowspan="1"|2005 |rowspan="2"|''Prego'' — "Melanholiskais valsis" | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Mūzikas ierakstu Gada balva]] — Gada radio hits | {{nom}} |- |rowspan="2"|2006 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[AKKA/LAA]] Autortiesību bezgalības balva | {{won}} |- |rowspan="1"|Konstantins Bībls, ''Jaunais Ikars'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Literatūras gada balva]] (Tulkojums) | {{nom}} |- |rowspan="2"|2007 |rowspan="1"|Dzejolis "Karavīri" | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Olivereto balva | {{won}} |- |rowspan="3"|''Burtiņu zupa'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra) | {{won}} |- |rowspan="4"|2008 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Bērnu žūrija", 5.—7. klašu grupa | 3. vieta |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Jāņa Baltvilka balva | {{nom}} |- |rowspan="2"|''Es'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Dzejas dienu balva]] | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Dienas" gada balva kultūrā |{{won}} |- |rowspan="1"|2011 |rowspan="1"|Kārļa Lāča, Kārļa Vērdiņa ''[[Lāču tēta dziesmas]]'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Mūzikas ierakstu Gada balva]] — Gada labākais albums bērniem | {{won}} |- |rowspan="1"|2014 |rowspan="1"|Dzejolis "Come to Me"' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Londonas “Southbank Centre” ekspertu saraksts ''50 greatest modern love poems'' (50 labākie mūsdienu mīlas dzejoļi) | iekļauts |- |rowspan="2"|2015 |rowspan="4"|''Pieaugušie'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Dienas" gada balva kultūrā |{{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Dzeja) | {{won}} |- |rowspan="4"|2016 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|AKKA/LAA Autora balva | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Lauku bibliotēku atbalsta biedrības „Lielā lasītāju balva" — populārākā dzejas grāmata bibliotēkās | {{won}} |- |rowspan="5"|''Tētis'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Jāņa Baltvilka balva | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra) | {{nom}} |- |rowspan="2"|2017 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Bērnu žūrija", 15+ grupa. | 3. vieta |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Starptautiskās Jaunatnes bibliotēkas (Minhenē) labāko bērnu grāmatu saraksts "White Ravens 2017". | iekļauta |- |rowspan="2"|2018 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|IBBY Honour List 2018 (Starptautiskās bērnu literatūras organizācijas IBBY Goda saraksts) | iekļauta |- |rowspan="1"|Emīlija Dikinsone, ''Āboliņš un bite'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Tulkojums) | {{won}} |- |rowspan="3"|2019 |rowspan="4"|''Dilles tante'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra) | {{nom}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Pastariņa prēmija]] | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Starptautiskās Jaunatnes bibliotēkas (Minhenē) labāko bērnu grāmatu saraksts "White Ravens 2019". | iekļauta |- |rowspan="2"|2021 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balva | {{won}} |- |rowspan="1"|''Gatavā dzeja'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Dzeja) | {{nom}} |- |rowspan="1"|2022 |rowspan="1"|2021. gada publikācijas portālos "Satori" un "Punctum" | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Normunds Naumanis|Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā]] | {{won}} |- |rowspan="1"|2023 |rowspan="1"|T. S. Eliots, ''Dzejas izlase'' (kopā ar Ievu Lešinsku) | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Atdzeja) | {{nom}} |- |rowspan="6"|2024 |rowspan="2"|''Jandāliņš'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Bērnu literatūra) | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Jāņa Baltvilka balva | {{nom}} |- |rowspan="4"|''Lībiešu balādes'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Kilograms kultūras 2023" fināls — Literatūra | {{nom}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Aleksandra Pelēča literārā prēmija | {{nom}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva (Dzeja) | {{nom}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Žurnāla "Domuzīme" balva | {{nom}} |- |rowspan="1"|2026 |rowspan="1"|''Nekas'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"Kilograms kultūras 2026" pavasara balsojums — Literatūra | {{nom}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vērdiņš, Kārlis}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 2u4aq2otyx7g1ovpe9ozpc7p1mne8cm Kīrs Lielais 0 103653 4506066 4343982 2026-08-12T16:52:36Z Votre Provocateur 111653 4506066 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | name = Kīrs Lielais | title = {{unbulleted list | Lielais valdnieks | Valdnieku valdnieks}} | image = Illustrerad Verldshistoria band I Ill 058.jpg | caption = Kīra Lielā attēlojums | succession = Persijas valdnieks | reign = 559–530 p.m.ē. | coronation = | predecessor = [[Kambiss I]] | successor = [[Kambiss II]] | birth_date = 600–598. gadā p.m.ē.<ref name="Gershevitch"/> | birth_place = [[Anšana]], [[Jaunbabilonijas impērija]] | death_date = 530. gada p.m.ē. 4. decembrī<ref name="iranicaonline"/> | death_place = pie [[Sirdarja]]s upes | burial_place = [[Pasargade]] | spouse = {{Plainlist| * [[Kasandane]] * [[Amitisa]] }} | spouse-type = Consort | issue = {{hlist |[[Kambiss II]] |[[Bardija]] |[[Artistons]] |[[Atossa]] |Roksana<ref name="iranicaonline"/>}} | full name = | house = [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu dinastija]] | father = [[Kambiss I]] | mother = [[Mandane no Mīdijas]] | religion = | succession1 = [[Mīdieši|Mīdijas]] valdnieks | reign1 = 549–530 p.m.ē. | predecessor1 = [[Astiags]] | successor1 = [[Kambiss II]] | succession2 = [[Līdija]]s valdnieks | reign2 = 547–530 p.m.ē. | predecessor2 = [[Krēzs]] | successor2 = [[Kambiss II]] | succession3 = [[Babilonija]]s valdnieks | reign3 = 539–530 p.m.ē. | predecessor3 = [[Baltasars]] | successor3 = [[Kambiss II]] }} '''Kīrs Lielais''' ({{val|peo|[[Attēls:OldPersian-KU.svg|400x16px|KU]][[Attēls:OldPersian-U.svg|400x16px|U]][[Attēls:OldPersian-RU.svg|400x16px|RU]][[Attēls:OldPersian-U.svg|400x16px|U]][[Attēls:OldPersian-SHA.svg|400x16px|SHA]]}}, {{val-fa|کوروش بزرگ}}, dzimis 600–598. gadā p.m.ē.,<ref name="Gershevitch"/> miris 530. gada p.m.ē. 4. decembrī<ref name="iranicaonline"/>), zināms arī kā '''Kīrs II''', '''Kīrs Varenais''' un '''Kīrs Vecākais''',<ref name="persiancarpet.lv"/> bija [[Senā Persija|Senās Persijas]] valdnieks (559.-530. gads p.m.ē.) no [[Ahemenīdu dinastija]]s, [[Ahemenīdu impērija]]s dibinātājs. 558. gadā p.m.ē izveidoja spēcīgu karaspēku, kas galvenokārt sastāvēja no jātniekiem, lai gan svarīga loma bija arī kājnieku armijai. 553. gadā p.m.ē rīkoja sacelšanos pret [[mīdieši|mīdiešu]] kundzību. Viņš gāza mīdiešu valdniekus, 546. gadā p.m.ē. iekaroja grieķu provinci [[Līdija|Līdiju]], bet 539. gadā p.m.ē. Persija Kīra vadībā pakļāva visu [[Babilonija|Babiloniju]].<ref name="ailab"/> == Dzīvesgājums == === Izcelsme un jaunība === Kīrs Lielais piedzima ap 600.—598. gadu p.m.ē. Viņš piederēja pie [[Ahemenīdu dinastija|Ahemenīdu dinastijas]] un bija [[Kambīzs I|Kambīza I]], Anšanas valdnieka, dēls. Par Kīra dzīves agrīno posmu saglabājies maz drošu ziņu, un vēlākajos antīkajos avotos viņa izcelsme un jaunība tika apvīta ar leģendām. Pēc tēva nāves Kīrs ap 559. gadu p.m.ē. kļuva par Anšanas valdnieku. Sākotnēji persiešu zemes atradās [[Mīdija|Mīdijas]] politiskajā ietekmē. === Cīņa pret Mīdiju === 553. gadā p.m.ē. Kīrs sacēlās pret Mīdijas valdnieku [[Astjags|Astjagu]]. Karš ilga vairākus gadus un noslēdzās ar Kīra uzvaru. 550. gadā p.m.ē. viņa karaspēks ieņēma Mīdijas galvaspilsētu [[Ekbatana|Ekbatanu]], un Astjags tika gāzts. Pēc Mīdijas pakļaušanas Kīra vara izpletās pār lielu daļu Irānas plato. Viņš saglabāja vairākas mīdiešu pārvaldes un militārās tradīcijas un iesaistīja mīdiešu aristokrātiju jaunās valsts pārvaldē. Šie iekarojumi kļuva par pamatu [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu impērijas]] izveidei. === Līdijas iekarošana === Kīra varas pieaugums izraisīja konfliktu ar [[Līdija|Līdijas]] valdnieku [[Krēzs|Krēzu]]. Ap 547.—546. gadu p.m.ē. persiešu karaspēks sakāva līdiešus un ieņēma to galvaspilsētu [[Sardi|Sardus]]. Līdz ar Līdijas krišanu Kīra kontrolē nonāca ievērojama daļa [[Mazāzija|Mazāzijas]]. Pēc tam persieši pakāpeniski pakļāva arī vairākas grieķu pilsētas Mazāzijas rietumu piekrastē. Tādējādi Ahemenīdu valsts robežas sasniedza [[Egejas jūra|Egejas jūru]]. === Babilonijas iekarošana === 559. gadā p.m.ē. Kīrs sāka karagājienu pret [[Jaunbabilonijas valsts|Jaunbabilonijas valsti]], kuru pārvaldīja [[Nabonīds]]. Persiešu karaspēks sakāva babiloniešu spēkus, un 539. gada p.m.ē. oktobrī tika ieņemta [[Babilona]]. Pēc Babilonijas pakļaušanas Kīrs ieguva kontroli pār plašām teritorijām [[Divupe|Divupē]] un Tuvajos Austrumos. Viņš saglabāja daudzas vietējās pārvaldes, reliģiskās un administratīvās tradīcijas. Kīra valdīšanas laikā vairākām iepriekš Babilonijas valdnieku pārvietotajām tautām tika atļauts atgriezties savās zemēs. === Valdīšana === Kīra izveidotā valsts aptvēra teritorijas no Mazāzijas un Vidusjūras austrumu piekrastes līdz [[Centrālāzija|Centrālāzijai]]. Iekarotajās zemēs viņš bieži saglabāja vietējās pārvaldes struktūras un centās nodrošināt vietējo reliģisko tradīciju turpināšanos. Ar Kīra valdīšanu saistīts tā sauktais [[Kīra cilindrs]], Babilonijā atrasts ķīļraksta dokuments, kurā aprakstīta Babilonas ieņemšana un Kīra politika pēc tās pakļaušanas. Kīra izveidotā politiskā un administratīvā sistēma kļuva par pamatu turpmākai Ahemenīdu impērijas attīstībai viņa pēcteču laikā. === Nāve === Kīrs Lielais mira 530. gadā p.m.ē. karagājiena laikā Centrālāzijā. Antīkie avoti sniedz atšķirīgas ziņas par viņa nāves apstākļiem. Saskaņā ar vienu no pazīstamākajām versijām viņš krita kaujā pret [[Masageti|masagetiem]]. Pēc Kīra nāves par Ahemenīdu impērijas valdnieku kļuva viņa dēls [[Kambīzs II]]. Kīrs tika apbedīts [[Pasargadas|Pasargadās]], kur saglabājušās par viņa kapenēm uzskatītās monumentālās celtnes. == Skatīt arī == * [[Senā Persija]] * [[Ahemenīdu impērija]] == Atsauces == {{commonscat|Cyrus the Great|Kīrs Lielais}} {{atsauces|refs= <ref name="Gershevitch">{{grāmatas atsauce |title= The Cambridge history of Iran: The Median and Achaemenian periods, Volume 2 | editor= Ilya Gershevitch | url= https://books.google.com/?id=kMLKgzj5afMC&pg=PA392&dq=four+winged+cyrus+the+great#v=onepage&q=four%20winged%20cyrus%20the%20great&f=false | publisher= Cambridge University Press | year= 1985 | pages= 404 | isbn= 978-0-521-20091-2}}</ref> <ref name="iranicaonline">{{tīmekļa atsauce | author=Dandamayev, Muhammad A. | url=http://www.iranicaonline.org/articles/cyrus-iiI|title=CYRUS iii. Cyrus II The Great|work=iranicaonline.org | publisher= Encyclopædia Iranica}}</ref> <ref name="persiancarpet.lv">[http://www.persiancarpet.lv/latvian/ir_history.htm Īsa vēsture no Ahamenīdu laika līdz Pirmajam Pasaules karam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100712030443/http://www.persiancarpet.lv/latvian/ir_history.htm |date={{dat|2010|07|12||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> <ref name="ailab">[http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/Arhpiem/Persep/teksts.htm Persepoles pils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140728045845/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/Arhpiem/Persep/teksts.htm |date={{dat|2014|07|28||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:6. gadsimtā p.m.ē. dzimušie]] [[Kategorija:530. gadā p.m.ē. mirušie]] [[Kategorija:Persijas monarhi]] ob3mzpjdba8qtm890a46utn50ab26oy Aleksejs Germans 0 106087 4506309 3867782 2026-08-13T08:57:17Z MasterRus21thCentury 84691 4506309 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Aleksejs Germans | vārds_orig = ''Алексей Герман'' | attēls = Aleksei German (Russian VOA) (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dat|1938|7|20}} | dz vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Ļeņingrada|td=Krievija|3s=Sanktpēterburga}} | mirš datums = {{Miršanas datums un vecums|2013|2|21|1938|7|20}} | mirš vieta = {{vieta|Krievija|Sanktpēterburga}} | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, aktieris | darbības gadi = 1960—2013 | vecāki = [[Jurijs Germans]]<br />Tatjana Ritenberga | brāļi = [[Mihails Germans]] | māsas = | dzīvesbiedra_nosaukums = | dzīvesbiedrs = [[Svetlana Karmalita]] | bērni = [[Aleksejs Germans jaunākais]] | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | DGAbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = Krievijas kinoakadēmijas prēmija ''Ника'' (2000; 2015, pēc nāves)<br />Krievijas kinoprēmija ''Золотой овен'' (1992; 1999) | dzimums = }} '''Aleksejs Germans''' ({{val|ru|Алексей Юрьевич Герман}}; dzimis {{dat|1938|7|20}}, miris {{dat|2013|2|21}}) bija [[Krievi|krievu]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[aktieris]]. Dēls [[Aleksejs Germans jaunākais]] arī pazīstams režisors. == Biogrāfija == Aleksejs Germans dzimis 1938. gada 20. jūlijā [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] (tagad [[Sanktpēterburga]], [[Krievija]]) rakstnieka un [[dramaturģija|dramaturga]] [[Jurijs Germans|Jurija Germana]] un Tatjanas Ritenbergas ģimenē. Bērnībā gribēja kļūt par ārstu, bet tēva ietekmē iestājās Ļeņingradas Valsts Teātra, mūzikas un kino institūtā, ko pabeidza 1960. gadā. Pēc institūta beigšanas strādāja [[Smoļenska]]s dramatiskajā teātrī, pēc tam no 1961. līdz 1964. gadam — Ļeņingradas Lielajā dramatiskajā teātrī kopā ar [[Georgijs Tovstonogovs|Georgiju Tovstonogovu]]. 1964. gadā pameta teātri un uzsāka darbu kinostudijā „Ļenfilm” kā režisora Vladimira Vengerova asistents filmā "[[Strādnieku ciemats (filma)|Strādnieku ciemats]]" (''Рабочий посёлок'', 1965). Nākamo filmu "[[Septītais pavadonis (filma)|Septītais pavadonis]]" (''Седьмой спутник'', 1967) Aleksejs Germans režisēja kopā ar Grigoriju Aronovu. Pirmā patstāvīgi režisētā filma ar sākotnējo nosaukumu "Operācija "Laimīgu jauno gadu!"" tika uzņemta 1971. gadā pēc režisora tēva Jurija Germana [[stāsts|stāsta]] ar tādu pašu nosaukumu motīviem, taču tika aizliegta ideoloģisku apsvērumu dēļ un ar nosaukumu "[[Pārbaude uz ceļiem]]" (''Проверка на дорогах'', 1971) piedzīvoja pirmizrādi tikai 1986. gadā. Plašāku atpazīstamību režisors iemantoja ar savu nākamo filmu "[[Divdesmit dienas bez kara]]" (''Двадцать дней без войны'', 1976), kas uzņemta pēc [[Konstantīns Simonovs|Konstantīna Simonova]] stāstu motīviem ar [[Jurijs Ņikuļins|Juriju Ņikuļinu]] un [[Ludmila Gurčenko|Ludmilu Gurčenko]] galvenajās lomās. 1982. gadā pabeigtās filmas "[[Mans draugs Ivans Lapšins]]" (''Мой друг Иван Лапшин'') pamatā atkal bija Alekseja Germana tēva Jurija Germana stāsts. Lai gan filma vēlāk izpelnījās ievērību arī ārpus PSRS robežām, tās izrādīšana saskārās ar problēmām un oficiāli tika izlaista tikai 1984. gadā. Pirmo reizi Aleksejs Germans personīgi filmu prezentēja ārzemju skatītājiem un apceļoja ar to daudzas valstis, ieskaitot ASV, kur pat saņēma piedāvājumus uzsākt darbu [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], taču tos noraidīja. Pēdējā pabeigtā Alekseja Germana filma bija "[[Hrustaļov, mašīnu!]]" (''Хрусталёв, машину!''). Pēc septiņu gadu darba tā tika pabeigta 1998. gadā un piedalījās tā paša gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] oficiālās atlases konkursā. Sākotnēji tā saskārās ar neizpratni gan no kritiķu, gan skatītāju puses netradicionālās formas un grūti uztveramā sižeta dēļ, taču ar laiku izpelnījās kritiķu atzinību un daudzu skatījumā kļuva par vienu no centrālajiem kino mākslas notikumiem pēcpadomju Krievijā. Aleksejs Germans miris Sanktpēterburgā, 2013. gada 21. februārī, nepabeidzot darbu pie savas pēdējās filmas ar darba nosaukumu "[[Slaktiņš Arkanarā]]". Scenārija pamatā ir [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] žanra klasiķu brāļu [[Brāļi Strugacki|Arkādija un Borisa Strugacku]] romāns "Grūti būt dievam" (''Трудно быть богом''). Pirmo reizi ideja par filmu radusies jau 1967. gadā, kad kopā ar brāļiem Strugackiem tika uzrakstīts scenārijs un sākts darbs pie filmēšanas grupas komplektēšanas. Taču 1968. gadā, līdz ar [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstu karaspēka iebrukumu [[Čehija|Čehijā]], studija projektu apturēja, formāli par iemeslu minot nepilnības scenārijā, kurā var saskatīt zināmas paralēles ar notikumiem Čehijā. Atkārtoti, taču jau ar pārstrādātu scenāriju, darbs pie filmas tika uzsākts tikai 2000. gadā. Filmēšana tika pabeigta 2006. gadā. 2008. gada martā, jau samontēta taču ar nepabeigtu skaņu celiņu, filma tika demonstrēta ierobežotam kino kritiķu lokam un izpelnījās ļoti atzinīgas atsauksmes. Filmu pēc Alekseja Germana nāves 2013. gadā pabeidza režisora dēls [[Aleksejs Germans jaunākais]]. == Filmogrāfija == * 1967 — "[[Septītais pavadonis]]" (''Седьмой спутник'') — otrais režisors * 1971 — "[[Pārbaude uz ceļiem]]" (''Проверка на дорогах'') — režisors * 1976 — "[[Divdesmit dienas bez kara]]" (''Двадцать дней без войны'') — režisors * 1984 — "[[Mans draugs Ivans Lapšins]]" (''Мой друг Иван Лапшин'') — režisors * 1998 — "[[Hrustaļov, mašīnu!]]" (''Хрусталёв, машину!'') — režisors, scenārists (kopā ar Svetlanu Karmalitu) * 2013 — "[[Grūti būt dievam]]" (''Трудно быть богом'') — režisors, scenārists (kopā ar Svetlanu Karmalitu) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.rg.ru/2008/07/18/german.html Pjotra Vaila raksts veltīts Alekseja Germana 70 dzimšanas dienai] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100307042859/http://seance.ru/category/names/german-aleksey/ Aleksejam Germanam veltīti raksti žurnāla "Seanss" mājaslapā] {{ru ikona}} * [http://www.kinoeye.org/04/04/holloway04.php Ronalda Haloveja intervija ar režisoru] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Germans, Aleksejs}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2013. gadā mirušie]] [[Kategorija:Padomju kinorežisori]] [[Kategorija:Krievijas kinorežisori]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ļeņingradā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieki]] 2ufszy5r4tl33ajgjd1tzwx1gu2nma2 11. novembra krastmala 0 113848 4506318 4422895 2026-08-13T09:24:43Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap ar atsauci 4506318 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = 11. novembra krastmala | attēls = Riga 11 Novembra krastmala 06.2010.jpg | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=360|frame-align=center|type=line|stroke-width=2| id=Q13098705 | zoom= 14}} | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] | apkaime = [[Vecrīga]] | ielas garums = 1093 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = | vēst nosaukumi = Komjaunatnes krastmala | joslu skaits = 4-6 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]] [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4.]] [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7.]] [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8.]] [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]] [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]] [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]] [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23.]] [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]] [[35. autobusu maršruts (Rīga)|35.]] [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38.]] [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39.]] [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]] [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54.]] [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55.]] [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63.]] | trolejbuss = [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27.]] | tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.]] [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5.]] [[8. tramvaju maršruts (Rīga)|8.]] [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10.]] [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14.]] | mikroautobuss = | cits = | commons = 11. novembra krastmala (Riga)‎ }} '''11. novembra krastmala''' ir maģistrālā [[Rīga]]s iela [[Vecrīga]]s apkaimē. Kopējais ielas garums ir 1093 metri,<ref name="opendata-riga" /> un tā sastāv no 4—6 braukšanas joslām. == Vēsture == Agrāk krastmalu dēvēja par '''Daugavmalu''' ({{val|de|Dünakai}}) un tajā aiz [[Rīgas nocietinājumi]]em atradās [[Daugavmalas tirgus]], kas pirmoreiz minēts 1571. gadā. Pēc mūru nojaukšanas 19. gadsimta beigās starp [[Jauniela]]s un [[Grēcinieku iela]]s galu atradās pārtikas tirgus, tam blakus pie [[13. janvāra iela|Kārļa ielas]] gala sīkumtirgus (krāmu tirgus), ko pēc 1882. gada pārcēla uz Elizabetes (tagadējās [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša ielas]]) galu tagadējā Latgales priekšpilsētā. Iepretim [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Rīgas Anglikāņu baznīcai]] darbojās pilsētas malkas tirgus. Pēc [[Rīgas Centrāltirgus]] pabeigšanas 1930. gadā Daugavmalas tirgu likvidēja un 1934. gadā pārdēvēja par '''11. novembra bulvāri'''. [[Latvijas okupācija 1940. gadā|1940. gada PSRS okupācijā]] pārdēvēta par '''Daugavas krastmalu''', bet 1948. gadā [[PSRS|PSRS okupācijas vara]] nosauca [[Komjaunatne|Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības]] godināšanai par '''Komjaunatnes krastmalu'''. 1990. gada 20. aprīlī ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu Nr. 1/19 [[Andris Teikmanis|Andra Teikmaņa]] vadībā ielai piešķīra 11. novembra krastmalas nosaukumu<ref>[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:558487|article:DIVL168|page:2 Melnalksnis, A. Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes sekretārs, "Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes LĒMUMS par 20.04.90 Rīgā Nr. 1/19 PAR IELU VĒSTURISKO NOSAUKUMU ATJAUNOŠANU", ''Rīgas Balss'', 1990, 2. lpp., 5. lpp.]</ref>. 2026. ɡada auɡustā 11. novembra krastmalā sāka būvēt 1,1 kilometru garu veloceļu no Dzelzceļa tilta līdz Vanšu tiltam kā daļu no velomaršruta “Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi”.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/392684-augusta-saks-velocela-izbuvi-11-novembra-krastmala-2026 Augustā sāks veloceļa izbūvi 11. novembra krastmalā] lvportals.lv 29. jūlijā, 2026</ref> <gallery> Rīgas brīvpilsētas nocietinājumi 1581. gadā.jpg|Rīgas brīvpilsētas nocietinājumi (1581) Rīgas Daugavmala ap 1900.jpg|Rīgas Daugavmala (ap 1900) Rīgas Daugavmala un tirgus 1918.jpg|Rīgas Daugavmala un tirgus (1918) Vecais Daugavmalas tirgus 1926.jpg|Vecais Daugavmalas tirgus (1926) Daugavmala pie Pontontilta pirms 1930.jpg|Daugavmala pie Pontontilta (pirms 1930) Daugavmala pēc labiekārtošanas 1930.jpg|Daugavmala pēc labiekārtošanas (1930) Apstādījumi Daugavmalā 1930.jpg|Apstādījumi Daugavmalā (1930) 11. Novembra bulvāris pie Ķemerejas ielas 1937.jpg|11. novembra bulvāris pie [[Ķemerejas iela]]s (1937) Krastmala.JPG|11. novembra krastmala (2004) 11. novembra krastmala naktī.JPG|Gatavošanās karaspēka parādei 11. novembra krastmalā ([[2009. gads|2009]]. gada 17. novembris) </gallery> == Ielu savienojumi == 11. novembra krastmala ir savienota ar šādām ielām: {{columns-list| * [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] * [[Daugavas gāte]] * [[Poļu gāte]] * [[Bīskapa gāte]] * [[Jauniela]] * [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu iela]] * [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] * [[Grēcinieku iela]] * [[Peldu iela (Rīga)|Peldu iela]] * [[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu iela]] * [[Minsterejas iela]] * [[13. janvāra iela]] * [[Ģenerāļa Radziņa krastmala]] }} == Skatīt arī == * [[Vecrīga]] * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] * [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://balticlivecam.com/lv/cameras/riga/riga-11-krastmala/ Skats uz 11. novembra krastmalu (WebCam)], balticlivecam.com {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar 0-9}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] [[Kategorija:Ielas Vecrīgā]] hsn540h3j0n32z6wd6qgmxauxdpwyh4 Dirks Kijts 0 116468 4506009 4274166 2026-08-12T13:10:57Z Zafer 43936 Photo changed 4506009 wikitext text/x-wiki {{Futbolista info | vārds = Dirks Kijts | foto = [[Attēls:Dirk Kuyt Fenerbahçe 20260805 (1) (cropped).JPG|200px]] | pilns vārds = Dirks Kijts | augums = 184 cm<ref name="Imdb">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/name/nm2296579/bio|title=Dirk Kuyt – Biography}}</ref> | dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1980|7|22}} | dzimtā pilsēta = [[Katveika]] | dzimtene = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande | pozīcija = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | jauniešu sezonas = 1985-1998 | jauniešu klubi = "Quick Boys" | sezonas = 1998-2003<br />2003-2006<br />2006-2012<br />2012-2015<br />2015-2017 | klubi = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Utrecht|"Utrecht"]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Roterdamas "Feyenoord"|"Feyenoord"]]<br />{{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]<br />{{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahce"]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Roterdamas "Feyenoord"|"Feyenoord"]] | spēles(vārti) = {{0}}160 (51)<br />{{0}}101 (71)<br />{{0}}208 (51)<br />{{0}}95 (26)<br />{{0}}62 (31) | ni sezonas = 2004-2014 | ni komanda = {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] | ni spēles(vārti) = {{0|00}}104 {{0}}(24) | ni izmaiņas = 22.05.2017. | pk izmaiņas = 22.05.2017. }} '''Dirks Kijts''' ({{val|nl|Dirk Kuijt}}; dzimis {{dat|1980|7|22}} [[Katveika|Katveikā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]) ir bijušais nīderlandiešu [[futbols|futbolists]], [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. Kijts savu profesionāļa karjeru uzsāka [[FC Utrecht|"Utrecht"]] klubā [[1998]]. gadā un ātri vien iekaroja vietu pirmajā komandā. Šajā klubā viņš pavadīja piecas sezonas, no kurām pēdējā ieguva [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kausu]], kā arī izpelnījās valsts "Zelta futbolzābaku". Pēc veiksmīgās sezonas Kijts pārcēlās uz [[Roterdamas "Feyenoord"]], par ko vienība samaksāja 1 miljonu [[eiro]] lielu transfēru summu. [[2005. gads|2005]]. gadā viņš kļuva par komandas [[kapteinis (futbols)|kapteini]]. Trīs sezonas pēc kārtas viņš kļuva par kluba rezultatīvāko spēlētāju, bet [[2004]]./[[2005. gads|2005]]. gada sezonā pat par rezultatīvāko [[Eredivisie|Nīderlandes čempionātā]]. Nākamajā gadā viņu atzina par Nīderlandes gada labāko futbolistu. Laika posmā no [[1999]]. līdz [[2006. gads|2006]]. gadam Kijts izlaida vien piecus mačus.<ref name=lfchist>{{Tīmekļa atsauce| title=Detailed stats and profile of Liverpool's Dirk Kuyt| work=Article on LFChistory.net| url=http://www.lfchistory.net/redcorner_articles_view.asp?article_id=1202| accessdate=29 August 2006| archive-date={{dat|2008|06|12||bez}}| archive-url=https://web.archive.org/web/20080612131436/http://www.lfchistory.net/redcorner_articles_view.asp?article_id=1202}}</ref> Trīs gadus pavadījis "Feyenoord", Kijts pārcēlās uz [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu [[Liverpool FC|"Liverpool"]] par 10 miljoniem [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]].<ref>Burt, Jason (2006-08-18). [http://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/kuyt-flies-in-to-join-liverpool-dream-team-412333.html Kuyt flies in to join Liverpool 'dream' team] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090331224841/http://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/kuyt-flies-in-to-join-liverpool-dream-team-412333.html |date={{dat|2009|03|31||bez}} }}. ''[[The Independent]]''. Retrieved on 2009-02-19.</ref> Premjerlīgā viņš debitēja 2006. gada beigās, uzreiz kļūstot par stabilu pirmās komandas futbolistu. Kopā ar [[Liverpūle]]s klubu viņš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] finālā, kas gan neļāva "Liverpool" uzveikt "[[AC Milan]]" — 1:2. 2012. gadā Kijts par 1 milijonu pārcēlās uz Turcijas klubu [[Stambulas "Fenerbahçe"]]. 2015. gadā Kijts atgriezās "Feyenoord". 2017. gadā "Feyenoord" uzvarēja [[Eredivisie]] pirmo reizi kopš 1999. gada. Izšķirošajā spēlē Kijts guva trīs vārtus. Izlasē viņš debitēja [[2004]]. gadā. Kijts ir piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa izcīņas]] finālturnīrā, kā arī [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Tāpat viņš bija iekļauts Nīderlandes valstsvienības sastāvā [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]. un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss]] finālturnīriem. == Sasniegumi == '''Utrecht''' * [[Nīderlandes kauss futbolā]]: 2002–03 '''Liverpool''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2011–12 '''Fenerbahçe''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2013–14 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2012–13 * [[Turcijas Superkauss]]: 2014 '''Feyenoord''' * [[Eredivisie]]: 2016–17 * KNVB beker: 2015–16 '''Individuālie sasniegumi''' * Nīderlandes gada futbolists: 2006 * [[Eredivisie]] labākais vārtu guvējs: 2005 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.liverpoolfc.tv/team/first-team/player/18-dirk-kuyt Profils kluba oficiālajā mājaslapā] * [http://www.dirkkuytfoundation.com/ Dirka Kijta fonds] * [http://www.lfchistory.net/player_profile.asp?player_id=1162 LFChistory.net spēlētāja profils] * [http://www.thisisanfield.com/players/kuyt Thisisanfield.com profils] * [http://soccernet.espn.go.com/players/profile?id=11189&cc=5739 ESPN profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091103012932/http://soccernet.espn.go.com/players/profile?id=11189&cc=5739 |date={{dat|2009|11|03||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Kijts, Dirks}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Roterdamas "Feyenoord" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Dienvidholandē dzimušie]] [[Kategorija:FC Utrecht spēlētāji]] 9afn5p6t5wv7zf0fe3ezbbvz6usakl3 Burnley FC 0 128009 4506010 4472951 2026-08-12T13:11:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506010 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #5f0040 | nos = ''Burnley'' | logo = [[Attēls:Burnley FC Logo.svg|160px]] | pilns = ''Burnley Football Club'' | iesauka = ''The Clarets'' (bordo) | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Bērnli}} | dib = 1882 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''[[Turf Moor]]'' | ietilp = 21 401 | prez = {{flaga|Anglija}} Alans Peiss | tren = {{flaga|ENG}} Maiks Džeksons (pagaidu treneris) | līga = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' | sez = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 19. vieta [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]] {{decrease}} | pattern_la1 = _burnley2526h | pattern_b1 = _burnley2526h | pattern_ra1 = _burnley2526h | pattern_sh1 = _burnley2526h | pattern_so1 = _burnley2526hl | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = FFFFFF | socks1 = | pattern_la2 = _burnley2526a | pattern_b2 = _burnley2526a | pattern_ra2 = _burnley2526a | pattern_sh2 = _burnley2526a | pattern_so2 = _burnley2526al | leftarm2 = | body2 = 0 | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = _burnley2526t | pattern_b3 = _burnley2526t | pattern_ra3 = _burnley2526t | pattern_sh3 = _burnley2526t | pattern_so3 = _burnley2526tl | body3 = 0 }} '''''Burnley Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bērnli]], pilsētas [[Lankašīra|Lankašīrā]]. 2026.—2027. gada sezonā spēlēs ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'', Anglijas otrajā pēc līmeņa līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Turf Moor]]'' stadionā, kurā ir 21&nbsp;401 skatītāju vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadiumdb.com/stadiums/eng/turf_moor |title=Turf Moor |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=stadiumdb.com }}</ref> Klubs ticis dibināts [[1882. gads|1882]]. gadā.<ref name="football league founders">[http://www.rsssf.com/engpaul/FLA/1888-89.html England 1888–89] Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation</ref> ''Burnley'' futbolisti divas reizes izcīnījuši Anglijas čempionu titulu&nbsp;— 1920.—1921. un 1959.—1960. gada sezonās. Vienības panākumu sarakstā ir arī [[FA kauss|FA kausa]] iegūšana [[1914]]. gadā. ''Burnley'' ir viena no tikai trim Anglijas komandām, kas uzvarējusi visās četrās spēcīgākajās valsts līgās. Vēl to paveikuši "[[Preston North End FC|Preston North End]]" un [[Vulverhemptonas "Wanderers"]]. == Komandas sastāvs == :{{updated|2025. gada 6. septembrī}}<ref name=FirstTeam>{{cite web |url=https://www.burnleyfootballclub.com/teams/first-team/squad-list |title=Men |publisher=Burnley F.C. |access-date=26 June 2024}}</ref><ref>{{cite web |url=https://burnleyfootballclub.com/content/202526-squad-numbers-confirmed |title=2025/26 Squad numbers confirmed |publisher=Burnley F.C. |date=30 July 2025 |access-date=30 July 2025 |archive-date={{dat|2025|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250810160449/https://www.burnleyfootballclub.com/content/202526-squad-numbers-confirmed }}</ref> {{fs start}} {{fs player|no=1|nat=SVK|pos=GK|name=[[Martins Dūbravka]]}} {{fs player|no=2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Kails Volkers]]}} {{fs player|no=3|nat=NED|pos=DF|name=[[Kvilinši Hartmans]]}} {{fs player|no=4|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džo Vorals]]}} {{fs player|no=5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Maksims Estevē]]}} {{fs player|no=6|nat=COD|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]}} {{fs player|no=7|nat=DEN|pos=FW|name=[[Jakobs Brūns Larsens]]}} {{fs player|no=8|nat=FRA|pos=FW|name=[[Leslī Ugočukvu]]}} {{fs player|no=9|nat=RSA|pos=FW|name=[[Lails Fosters]]}} {{fs player|no=10|nat=ENG|pos=FW|name=[[Markuss Edvards]]}} {{fs player|no=11|nat=ENG|pos=FW|name=[[Džeidons Entonijs]]}} {{fs player|no=12|nat=ENG|pos=DF|name=[[Baširs Hamfrijs]]}} {{fs player|no=13|nat=GER|pos=GK|name=[[Maks Veiss]]}} {{fs player|no=14|nat=WAL|pos=DF|name=[[Konors Robertss]]}} {{fs player|no=16|nat=POR|pos=MF|name=[[Florentinu Luišs]]|other=īrē no [[SL Benfica|Benfica]]}} {{fs player|no=17|nat=FRA|pos=FW|name=[[Lums Čauna]]}} {{fs mid}} {{fs player|no=18|nat=SWE|pos=DF|name=[[Jalmars Ēkdāls]]}} {{fs player|no=19|nat=NED|pos=FW|name=[[Zians Flemings]]}} {{fs player|no=22|nat=PER|pos=DF|name=[[Olivers Sonne]]}} {{fs player|no=23|nat=BRA|pos=DF|name=[[Lūkass Pires]]}} {{fs player|no=24|nat=IRL|pos=MF|name=[[Džošs Kallens]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{fs player|no=25|nat=SUI|pos=FW|name=[[Zeki Amduni]]}} {{fs player|no=27|nat=ALB|pos=FW|name=[[Armando Broja]]}} {{fs player|no=28|nat=TUN|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbri]]}} {{fs player|no=29|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džošs Lorents]]}} {{fs player|no=31|nat=BEL|pos=MF|name=[[Maiks Tresors]]}} {{fs player|no=32|nat=CZE|pos=GK|name=[[Vaclāvs Hladkijs]]}} {{fs player|no=34|nat=NED|pos=FW|name=[[Džeidons Banels]]}} {{fs player|no=35|nat=ENG|pos=FW|name=[[Ešlijs Bārnss]]}} {{fs player|no=36|nat=GER|pos=DF|name=[[Džordans Beijers]]}} {{fs player|no=44|nat=BEL|pos=DF|name=[[Hannes Delkruā]]}} {{fs player|no=48|nat=BEL|pos=FW|name=[[Enoks Agdžei]]}} {{fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad – '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engchamp.html |title=England - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (2): 1920–21, 1959–60 ** Vicečempioni (2): 1919–20, 1961–62 * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.–1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.–2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad - '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/eng2champ.html |title=England - List of Second Division Champions |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (3): 1897–98, 1972–73, 2015–16 ** Vicečempioni (3): 1912–13, 1946–47, 2013–14 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1913–14 ** Finālisti (2): 1946–47, 1961–62 * '''''[[FA Community Shield]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1960, 1973 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.burnleyfootballclub.com/ Kluba oficiālā vietne] {{en ikona}} * [http://www.burnley.vitalfootball.co.uk/ Burnley FC – Vital Burnley] {{en ikona}} * [http://www.claretsmad.co.uk/ Burnley FC – Clarets Mad] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Burnley FC]] svo79v4kgihbtjeizq7dgmowh2w4rpi Autoceļš P70 0 134096 4506000 4502448 2026-08-12T12:35:08Z Asignotac 109310 Informācija par satiksmi un papildu vēstures informācija 4506000 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 70 | nosaukums = Skrudaliena—Kaplava—Krāslava | karte = Road P70 Latvia.svg | leģenda = | garums = 39,0 | ārpus_pilsētas = 36,7 | ceļš_pilsētā = 2,3 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Sēlija|Augšzeme]] | attēls = p70 kazimirvale.JPG | paraksts = Autoceļš P70 pie [[Kazimirvāle]]s }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Svente]] {{A ceļš|14}} {{E ceļš|262}} }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|71}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ilūkste (upe)|Ilūkste]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ilūkste]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pilskalne (Ilūkstes novads)|Pilskalne]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|73}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{pilsētas zīme}} [[Subate]] — {{LTU}} {{LTU K ceļš|122}}}} |} |} '''P70''' autoceļš ''' Svente—Lietuvas robeža (Subate)''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš A14 (Latvija)|A14]] [[Svente|Sventē]] ar [[Lietuva]]s robežu pie [[Subate]]s.<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopējais garums ir 39 km un tas visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]]. No autoceļa 39 km kopgaruma, 36,7 km ir valsts pārvaldībā, bet maršruta pēdējie 2,3 km atrodas Subates pilsētā un pieder pašvaldībai. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Sventes līdz krustojumam ar autoceļu P72 (0,0. - 7,9. km): 1,5 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 27% kravas transports * no krustojuma ar autoceļu P72 līdz krustojumam ar autoceļu P73 un pagriezienam uz Subati (7,9. - 36,0. km): 1,9 tūkstoši tr.l. diennaktī, 22% kravas transports * no pagrieziena uz Subati līdz Lietuvas robežai pie Subates (36,0. - 39,0. km): 0,7 tūkstoši tr.l. diennaktī, 37% kravas transports Autoceļš ir iekļauts to valsts autoceļu sarakstā, par kuru izmantošanai noteiktiem kravas transportlīdzekļiem jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=185656|title=Autoceļu lietošanas nodevas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> == Vēsture == 2020. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana ar virsmas apstrādes metodi posmā no Pilskalnes līdz pagriezienam uz Baltmuižu (12,20. - 22,16. km). Darbu ietvaros tika remontēti ceļa iesēdumi, ieklāta asfalta izlīdzinošā kārta un jauna virskārta visā posmā, kā arī nepieciešamajās vietās sakārtota ūdens novades sistēma. Būvdarbus veica SIA “Via” par līgumcenu 1,16 miljoni eiro ar PVN. Darbi tika finansēti no valsts budžeta papildu 75 miljonu eiro autoceļu programmas ietvaros.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latgalē sāk būvdarbus vēl uz četriem reģionālajiem ceļiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latgale-sak-buvdarbus-vel-uz-cetriem-regionalajiem-celiem.a370229/ |accessdate={{dat|2020|8|13||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|13||bez}}}}</ref> 2021. gadā tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana 16,85 km garā posmā no pagrieziena uz Baltmuižu līdz Lietuvas robežai pie Subates (22,16. - 39,01. km). Būvdarbus veica CBF SIA "Binders", kopējās izmaksas sasniedza 2,002 miljonus eiro (ar PVN), ar līdzfinansējumu no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-latgales-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Latgales plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-05-31|date=2021-03-25|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/areja-finansejuma-projekti/latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-finansetie-projekti/valsts-regionalo-un-vietejo-autocelu-tikla-uzlabosana-projekti/|title=Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana projekti - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-12|language=lv-LV}}</ref> No 2024. gada jūlija līdz 2025. gada oktobrim veica pārbūves darbus posmā no [[Svente|Sventes]] līdz [[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalnei]] (0,06 km — 12,22 km). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvētas ceļa konstruktīvās kārtas, sakārtota ūdens novade, atjaunotas autobusu pieturvietas, kā arī uzstādītas jaunas ceļa zīmes, ceļa aprīkojums un drošības barjeras. Pārbūves laikā tika atjaunots arī 1981. gadā būvētais trīs laidumu dzelzsbetona tilts pār Ilūkstes upi autoceļa 9,52. klometrā - tam tika atjaunotas konstrukcijas, balsti un nogāžu stiprinājumi un pārbūvēta brauktuve. Darbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 9 422 639 eiro (ar PVN), kas tika finansēts no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/atsak-regionala-cela-parbuvi-no-sventes-lidz-ilukstei/|title=Atsāk reģionālā ceļa pārbūvi no Sventes līdz Ilūkstei|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-05-31|date=2025-04-24|language=lv}}</ref> == Apdzīvotas vietas pie autoceļa == * [[Svente]], * [[Ilūkste]], * [[Pilskalne (Ilūkstes novads)|Pilskalne]], * [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]], * [[Subate]]. == Attēlu galerija == <gallery widths="100px" heights="70px" perrow="5"> Attēls:p70 pierobeza.JPG‎ |<center><small>Pierobežas josla</small></center> Attēls:P70 lavide.JPG‎ |<center><small>Autobusu pietura "Lavide"</small></center> Attēls:P70 pie lavides.JPG‎ |<center><small>Ceļš P70 starp Lavidi un Subati</small></center> Attēls:p70 pie subates.JPG |<center><small>Pie Subates</small></center> Attēls:P70 36km.JPG |<center><small>Ceļa P70 36. kilometrs pie Subates</small></center> Attēls:p70 subate.JPG |<center><small>Subate</small></center> Attēls:P70 robeža ar Lietuvu.jpg |<center><small>Robeža ar Lietuvu</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P070]] 1tqnx3u3c2mckuerg1dr607ke6m6q36 Erceņģelis Gabriels 0 135634 4506070 4244261 2026-08-12T16:58:35Z Votre Provocateur 111653 4506070 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|par eņģeli|vācu politiķi|Zigmārs Gabriels}} [[Attēls:Anton Raphael Mengs - Annunciation.jpg|thumbnail|200px|Glezna, kurā attēlota erceņģeļa Gabriela parādīšanās pie Jēzus Kristus mātes Marijas.]] '''Gabriels''' ({{val-he|‏גַּבְרִיאֵל‏‎}}) ir [[ercenģelis|erceņģeļa]] vārds, kas minēts [[Vecā Derība|Vecās Derības]] [[Daniels|Daniela]] grāmatā. [[Jaunā Derība|Jaunajā Derībā]] rakstīts, ka viņš [[Zakarijs|Zakarijam]] pareģoja [[Jānis Kristītājs|Jāņa Kristītāja]], bet [[Jaunava Marija|Jaunavai Marijai]] - [[Jēzus]] dzimšanu. Pēc [[Islāms|musulmaņu ticības]], Gabriels ('''Džibrils''') [[Muhameds|Muhamedam]] atklājis [[Korāns|Korānu]] un bijis viņa pavadonis [[Nakts ceļojums|Nakts ceļojumā]]. == Etimoloģija == Vārds ''Gabriels'' cēlies no [[Ebreju valoda|ebreju valodas]] vārda גַּבְרִיאֵל (''Gavri'el''). Tas sastāv no vārdiem ''gever'' (גֶּבֶר) — ‘vīrs’, ‘spēcīgs cilvēks’ vai ‘spēks’ — un ''El'' (אֵל) — ‘Dievs’. Tādēļ vārdu parasti skaidro kā ‘Dievs ir mans spēks’, ‘Dieva spēks’ vai ‘Dieva varenais’. No ebreju valodas vārds grieķu valodā tika pārņemts kā Γαβριήλ (''Gabriḗl''), bet [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] — ''Gabriel''. No latīņu un grieķu kristīgās tradīcijas vārds izplatījās daudzās Eiropas valodās. [[Arābu valoda|Arābu valodā]] erceņģelis pazīstams kā جِبْرِيل (''Džibrīl'') vai جَبْرَائِيل (''Džabrāʾīl''). Šīs vārda formas ir radniecīgas ebreju vārdam ''Gavri'el''. [[Islāms|Islāma]] tradīcijā Džibrils ir eņģelis, kurš nodeva Dieva atklāsmes pravietim [[Muhameds|Muhamedam]].{{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eņģeļi]] m0dkxs150kzeip48eqq8txa2bq6kdx3 Veidne:Anglijas Premjerlīga 10 143766 4506045 4473797 2026-08-12T15:32:00Z Vylks 50297 4506045 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Anglijas Premjerlīga |bodyclass = hlist |title = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | group1 = 2026.—2027. gada sezonas komandas | list1 = * ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' * ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'' * ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]'' * ''[[Brentford FC|Brentford]]'' * ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'' * ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' * ''[[Coventry City F.C.|Coventry City]]'' * ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]'' * ''[[Everton FC|Everton]]'' * ''[[Fulham FC|Fulham]]'' * ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' * ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'' * ''[[Leeds United F.C.|Leeds United]]'' * ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' * ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' * ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' * ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]'' * ''[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]'' * ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]'' * ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' | group2 = Bijušās komandas | list2 = * ''[[Barnsley FC|Barnsley]]'' * ''[[Birmingham City FC|Birmingham City]]'' * ''[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]'' * ''[[Blackpool FC|Blackpool]]'' * ''[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]'' * ''[[Bradford City AFC|Bradford City]]'' * ''[[Burnley FC|Burnley]]'' * ''[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]'' * ''[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]'' * ''[[Derby County FC|Derby County]]'' * ''[[Huddersfield Town AFC|Huddersfield Town]]'' * ''[[Leicester City FC|Leicester City]]'' * ''[[Luton Town F.C.|Luton Town]]'' * ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]'' * ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]'' * ''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]'' * ''[[Portsmouth FC|Portsmouth]]'' * ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' * ''[[Reading FC|Reading]]'' * ''[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]'' * ''[[Šefīldas "Wednesday"|Sheffield Wednesday]]'' * ''[[Southampton FC|Southampton]]'' * ''[[Stoke City F.C.|Stoke City]]'' * ''[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]'' * ''[[Swindon Town FC|Swindon Town]]'' * ''[[Watford FC|Watford]]'' * ''[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]'' * ''[[Viganas "Athletic"|Wigan Athletic]]'' * ''[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]'' * ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' * ''[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]'' }}<noinclude> [[Kategorija:Futbola veidnes|Anglijas Premjerlīga]] </noinclude> kdjrp5ho6ogolifyl4vx7ao1t9w7io1 Mūlis 0 165215 4506214 4187683 2026-08-12T20:11:22Z Votre Provocateur 111653 4506214 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Juancito.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Perissodactyla | kārta_lv = Nepārnadži | dzimta = Equidae | dzimta_lv = Zirgu dzimta | ģints = Equus | ģints_lv = Zirgi | suga = E. asinus x caballus | suga_lv = Mūlis | binomial = Equus asinus x caballus | kategorijas = nē }} '''Mūlis''' (''Equus asinus x caballus'') ir [[ēzeļi|ēzeļu]] tēviņa un [[zirgi|zirgu]] mātītes ([[ķēve]]s) pēcnācējs. Mūlis nav tas pats, kas [[zirgēzelis]] ([[ērzelis|ērzeļa]] un ēzeļu mātītes pēcnācējs) — šis [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir daudz līdzīgāks ēzelim, nekā mūlis. Mūļi ir [[mājlops|mājlopi]], kurus jau vairāk nekā 3000 gadus izmanto nastu nešanai. Par viņu izcelsmes vietu uzskata [[Anatolija|Mazāziju]].<ref name="HSW"/> Mūļi ir sterili, tas ir, viņiem nevar būt pēcnācēji.<ref name="HSW"/> 2009. gadā visvairāk mūļu tika audzēti [[Meksika|Meksikā]] (3,28 miljoni) un [[Ķīna|Ķīnā]] (2,96 miljoni).<ref name="FAOSTAT"/> == Vēsture == Mūļu audzēšanas vēsture aizsākās [[Senie laiki|senajos laikos]]. Par vienu no iespējamiem agrīnajiem mūļu audzēšanas reģioniem uzskata [[Mazāzija|Mazāziju]], kur cilvēki izmantoja gan [[Zirgi|zirgus]], gan [[Ēzeļi|ēzeļus]]. Mūļi tika iegūti, krustojot ēzeļu tēviņus ar [[Ķēve|ķēvēm]], lai apvienotu zirga augumu un spēku ar ēzeļa izturību un spēju pārvietoties sarežģītā apvidū. Rakstiskas ziņas par mūļiem sastopamas jau seno [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra|Vidusjūras]] civilizāciju avotos. Attīstoties tirdzniecībai, mūļi kļuva par nozīmīgiem transporta dzīvniekiem, īpaši kalnainos reģionos, kur riteņu transports bija grūti izmantojams. === Senā Grieķija un Roma === [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] mūļus izmantoja lauksaimniecībā, transportā un nastu pārvadāšanai. To spēja droši pārvietoties pa stāvām un akmeņainām takām bija īpaši nozīmīga Grieķijas kalnainajā ainavā. Plaši mūļus izmantoja arī [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Tie kalpoja gan civilajā transportā, gan [[Romas armija|Romas armijā]]. Mūļi pārvadāja pārtiku, ieročus, teltis un citu karaspēkam nepieciešamo aprīkojumu. Plašais [[Romas ceļi|Romas ceļu]] tīkls veicināja nastu dzīvnieku izmantošanu visā [[Romas Impērija|Romas Impērijā]]. === Viduslaiki === [[Viduslaiki|Viduslaikos]] mūļi saglabāja nozīmīgu lomu Eiropas un Tuvo Austrumu transporta sistēmās. Tos izmantoja tirgotāji, zemnieki, karaspēks un ceļotāji. Īpaši nozīmīgi tie bija [[Alpi|Alpos]], [[Pireneji|Pirenejos]], [[Apenīni|Apenīnos]] un citos kalnu reģionos. Mūļus plaši izmantoja arī islāma pasaulē. Tie bija piemēroti preču pārvadāšanai pa tirdzniecības ceļiem un pilsētu apgādei. === Jaunie laiki === Līdz ar Eiropas koloniālo ekspansiju mūļu izmantošana izplatījās arī citās pasaules daļās. Pēc zirgu un ēzeļu ievešanas [[Amerika|Amerikā]] tur sākās arī mūļu audzēšana. Īpaši nozīmīgi mūļi kļuva [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikā]], kur tos izmantoja lauksaimniecībā, raktuvēs un preču pārvadāšanā. Tie bija piemēroti darbam reģionos ar slikti attīstītu ceļu infrastruktūru un kalnainu reljefu. [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] mūļu audzēšana ievērojami attīstījās 18. un 19. gadsimtā. Mūļus plaši izmantoja plantācijās, fermās, transportā un armijā. === Militārā izmantošana === Mūļiem bija nozīmīga loma militārajā loģistikā arī pēc motorizētā transporta parādīšanās. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tos plaši izmantoja munīcijas, pārtikas, artilērijas aprīkojuma un citu kravu pārvadāšanai. Arī [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] mūļus izmantoja kalnainās un grūti pieejamās teritorijās, kur automobiļu kustība bija ierobežota. Īpaši noderīgi tie bija karadarbībā [[Itālija|Itālijā]], [[Balkāni|Balkānos]] un [[Āzija|Āzijā]]. === Mūsdienas === No 20. gadsimta mūļu ekonomiskā nozīme daudzās valstīs samazinājās līdz ar [[Automobilis|automobiļu]], traktoru un citas motorizētas tehnikas izplatīšanos. Tomēr vairākos [[Āfrika|Āfrikas]], [[Āzija|Āzijas]] un Latīņamerikas reģionos mūļus joprojām izmanto lauksaimniecībā un kravu pārvadāšanā. Kalnu apvidos tie saglabā priekšrocības vietās, kur nav ceļu vai motorizētā transporta izmantošana ir apgrūtināta. Mūļus izmanto arī pārgājienos, kalnu tūrismā un atsevišķu valstu militārajās vienībās kravu nogādāšanai grūti sasniedzamās teritorijās. == Atsauces == {{atsauces| <ref name="HSW">{{tīmekļa atsauce | url= http://animals.howstuffworks.com/mammals/mule-info.htm | title= Mule | publisher= HowStuffWorks | accessdate= 2011-10-09 | language= angliski}}</ref> <ref name="FAOSTAT">{{tīmekļa atsauce | url= http://faostat.fao.org/site/573/DesktopDefault.aspx?PageID=573#ancor | title= FAOSTAT | accessdate= 2011-10-09 | language= angliski | archive-date= 2013-01-19 | archive-url= https://web.archive.org/web/20130119095737/http://faostat.fao.org/site/573/DesktopDefault.aspx?PageID=573#ancor }}</ref> }} {{Bioloģija-aizmetnis}} {{mājdzīvnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zirgi]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] r0qcc30so40uac5anornlg8vmotxp59 4506215 4506214 2026-08-12T20:11:32Z Votre Provocateur 111653 4506215 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Juancito.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Perissodactyla | kārta_lv = Nepārnadži | dzimta = Equidae | dzimta_lv = Zirgu dzimta | ģints = Equus | ģints_lv = Zirgi | suga = E. asinus x caballus | suga_lv = Mūlis | binomial = Equus asinus x caballus | kategorijas = nē }} '''Mūlis''' (''Equus asinus x caballus'') ir [[ēzeļi|ēzeļu]] tēviņa un [[zirgi|zirgu]] mātītes ([[ķēve]]s) pēcnācējs. Mūlis nav tas pats, kas [[zirgēzelis]] ([[ērzelis|ērzeļa]] un ēzeļu mātītes pēcnācējs) — šis [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir daudz līdzīgāks ēzelim, nekā mūlis. Mūļi ir [[mājlops|mājlopi]], kurus jau vairāk nekā 3000 gadus izmanto nastu nešanai. Par viņu izcelsmes vietu uzskata [[Anatolija|Mazāziju]].<ref name="HSW"/> Mūļi ir sterili, tas ir, viņiem nevar būt pēcnācēji.<ref name="HSW"/> 2009. gadā visvairāk mūļu tika audzēti [[Meksika|Meksikā]] (3,28 miljoni) un [[Ķīna|Ķīnā]] (2,96 miljoni).<ref name="FAOSTAT"/> == Vēsture == Mūļu audzēšanas vēsture aizsākās [[Senie laiki|senajos laikos]]. Par vienu no iespējamiem agrīnajiem mūļu audzēšanas reģioniem uzskata [[Mazāzija|Mazāziju]], kur cilvēki izmantoja gan [[Zirgi|zirgus]], gan [[Ēzeļi|ēzeļus]]. Mūļi tika iegūti, krustojot ēzeļu tēviņus ar [[Ķēve|ķēvēm]], lai apvienotu zirga augumu un spēku ar ēzeļa izturību un spēju pārvietoties sarežģītā apvidū. Rakstiskas ziņas par mūļiem sastopamas jau seno [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra|Vidusjūras]] civilizāciju avotos. Attīstoties tirdzniecībai, mūļi kļuva par nozīmīgiem transporta dzīvniekiem, īpaši kalnainos reģionos, kur riteņu transports bija grūti izmantojams. === Senā Grieķija un Roma === [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] mūļus izmantoja lauksaimniecībā, transportā un nastu pārvadāšanai. To spēja droši pārvietoties pa stāvām un akmeņainām takām bija īpaši nozīmīga Grieķijas kalnainajā ainavā. Plaši mūļus izmantoja arī [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Tie kalpoja gan civilajā transportā, gan Romas armijā. Mūļi pārvadāja pārtiku, ieročus, teltis un citu karaspēkam nepieciešamo aprīkojumu. Plašais [[Romas ceļi|Romas ceļu]] tīkls veicināja nastu dzīvnieku izmantošanu visā [[Romas Impērija|Romas Impērijā]]. === Viduslaiki === [[Viduslaiki|Viduslaikos]] mūļi saglabāja nozīmīgu lomu Eiropas un Tuvo Austrumu transporta sistēmās. Tos izmantoja tirgotāji, zemnieki, karaspēks un ceļotāji. Īpaši nozīmīgi tie bija [[Alpi|Alpos]], [[Pireneji|Pirenejos]], [[Apenīni|Apenīnos]] un citos kalnu reģionos. Mūļus plaši izmantoja arī islāma pasaulē. Tie bija piemēroti preču pārvadāšanai pa tirdzniecības ceļiem un pilsētu apgādei. === Jaunie laiki === Līdz ar Eiropas koloniālo ekspansiju mūļu izmantošana izplatījās arī citās pasaules daļās. Pēc zirgu un ēzeļu ievešanas [[Amerika|Amerikā]] tur sākās arī mūļu audzēšana. Īpaši nozīmīgi mūļi kļuva [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikā]], kur tos izmantoja lauksaimniecībā, raktuvēs un preču pārvadāšanā. Tie bija piemēroti darbam reģionos ar slikti attīstītu ceļu infrastruktūru un kalnainu reljefu. [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] mūļu audzēšana ievērojami attīstījās 18. un 19. gadsimtā. Mūļus plaši izmantoja plantācijās, fermās, transportā un armijā. === Militārā izmantošana === Mūļiem bija nozīmīga loma militārajā loģistikā arī pēc motorizētā transporta parādīšanās. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tos plaši izmantoja munīcijas, pārtikas, artilērijas aprīkojuma un citu kravu pārvadāšanai. Arī [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] mūļus izmantoja kalnainās un grūti pieejamās teritorijās, kur automobiļu kustība bija ierobežota. Īpaši noderīgi tie bija karadarbībā [[Itālija|Itālijā]], [[Balkāni|Balkānos]] un [[Āzija|Āzijā]]. === Mūsdienas === No 20. gadsimta mūļu ekonomiskā nozīme daudzās valstīs samazinājās līdz ar [[Automobilis|automobiļu]], traktoru un citas motorizētas tehnikas izplatīšanos. Tomēr vairākos [[Āfrika|Āfrikas]], [[Āzija|Āzijas]] un Latīņamerikas reģionos mūļus joprojām izmanto lauksaimniecībā un kravu pārvadāšanā. Kalnu apvidos tie saglabā priekšrocības vietās, kur nav ceļu vai motorizētā transporta izmantošana ir apgrūtināta. Mūļus izmanto arī pārgājienos, kalnu tūrismā un atsevišķu valstu militārajās vienībās kravu nogādāšanai grūti sasniedzamās teritorijās. == Atsauces == {{atsauces| <ref name="HSW">{{tīmekļa atsauce | url= http://animals.howstuffworks.com/mammals/mule-info.htm | title= Mule | publisher= HowStuffWorks | accessdate= 2011-10-09 | language= angliski}}</ref> <ref name="FAOSTAT">{{tīmekļa atsauce | url= http://faostat.fao.org/site/573/DesktopDefault.aspx?PageID=573#ancor | title= FAOSTAT | accessdate= 2011-10-09 | language= angliski | archive-date= 2013-01-19 | archive-url= https://web.archive.org/web/20130119095737/http://faostat.fao.org/site/573/DesktopDefault.aspx?PageID=573#ancor }}</ref> }} {{Bioloģija-aizmetnis}} {{mājdzīvnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zirgi]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] qla38axcfx64g5o7zhalsz0eh49aula Mark 0 168543 4506319 4484571 2026-08-13T09:25:13Z Meistars Joda 781 4506319 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:MarkIV_1.jpg|right|300px|thumb|Mark IV]] '''''Mark''''' ir laikā no 1916. līdz 1919. gadam Lielbritānijā ražoto [[tanks|tanku]] sērija. Raksturīga silueta rombveida forma (skatoties no sāniem), zems smaguma centrs, kāpurķēdes gāja pa visa tanka silueta perimetru, ieroči izvietoti grozāmās ligzdās — [[Sponsons|sponsonos]] — tanka sānos. Atradās vairāku valstu armiju bruņojumā līdz 1930. gadiem. == Pamatkonstrukcija == Konstrukcija radīta 1915. gadā. Sākotnējā dizaina konstruktori: Viljams Tritons (''William Tritton'') un majors Valters G. Vilsons (''Walter Gordon Wilson''). Tanka galvenais uzdevums bija pārraut aizsardzības līnijas — šķērsot grāvjus (maks. platums 2,7 m), pārraut [[dzeloņstieple|dzeloņstiepļu]] aizsprostus un izbrīvēt ceļu kājniekiem. Bruņas labi atvairīja strēlnieku ieroču lodes, artilērijas šāviņu šķembas, taču tiešs lielgabala šāviņa trāpījums tās caursita. Ekipāžu veidoja 8 tankisti: komandieris, vadītājs, 2 mehāniķi (regulēja gaitu) un 4 strēlnieki. Salons nebija atdalīts no dzinēja telpas — ventilācija bija slikta, tādēļ gaiss tanka iekšpusē bija piesārņots ar dzinēja izplūdes gāzēm, kā arī kordīta dūmiem no ieročiem, — gāzmaska vai respirators bija obligāts ekipāžas ekipējumā, lai tankisti nezaudētu samaņu. Gaisa temperatūra tanka iekšpusē kaujas apstākļos sasniedza +50&nbsp;°C. Apkalpe valkāja bruņucepures, aizsargbrilles, kā arī speciālas bruņu maskas, kas pasargātu no tankā iekļuvušām šķembām. Sazināšanās ar štābu tika veikta ar pasta baložu vai ziņnešu palīdzību (vēlāk ar signālkarogiem). == Modifikācijas == Pamatā visiem ''Mark'' modeļiem bija 3 veidu pamatmodifikācijas: * smagi bruņotais '''Mark M''' ("Mark Male", no angl. ''male'' — 'vīrietis') — katrā sānā viens sešu mārciņu jūras lielgabals un 1 ložmetējs, papildus bija vēl divi ložmetēji, kurus ievietoja tanka priekšā un aizmugurē esošajās papildu lūkās; * viegli bruņotais '''Mark F''' ("Mark Female" no angl. ''female'' — 'sieviete') — lielgabalu vietā ložmetēji, t.i. tanks bruņots tikai ar ložmetējiem. * vidēji bruņotais '''Mark H''' ("Mark Hermaphrodite" no angl. ''hermaphrodite'' — 'hermafrodīts') — vienā bortā lielgabals, bet otrā ložmetēji. Līdz [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara beigām]] tanks tika vairākkārt uzlabots – modifikācijas [[Mark I]], [[Mark II (tanks)|Mark II]], [[Mark III]], [[Mark IV]], [[Mark V]], [[Mark VI]], [[Mark VII]], [[Mark VIII]], [[Mark IX]] u.c. - modernizējot to un labāk piemērojot kaujas apstākļiem. Tika izveidota arī vieglo tanku sērija: [[Mark A Whippet]], [[Mark B]], [[Mark C Hornet]], [[Mark D Medium]]. == ''Mark'' tipa tanki citu valstu bruņotajos spēkos == [[1920]]. gadā arī [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[Latvijas Autotanku brigāde|Autotanku brigādē]] izveidoja ''Tanku bataljonu'', kurā iedalīja 2 "Mark V" ("Ģenerālis Balodis" un "Ministru prezidents Ulmanis"), kā arī trīs 18 t ''Mark B'' tipa tankus. ("Latgalietis", "Vidzemnieks" un "Ģenerālis Burts" — par godu britu ģenerālim Alfredam Bērtam), kurus Latvijas valdība iegādājās no sakautās krievu ģenerāļa Nikolaja Judeniča [[Ziemeļrietumu armija]]s krājumiem. Tanku bataljons sargāja Latvijas dienvidaustrumu robežas. == Literatūra == * Glanfield J. The Devil's Chariots - The birth and secret battles of the first tanks. - Alan Sutton Publishing Ltd.: Stroud, 2001, 278 P. {{ISBN|0-7509-2706-2}} * Tanks and trenches: First hand accounts of tank warfare in the first world war. - Alan Sutton publishing Ltd., 1994, 204 P. {{ISBN|0-7509-0346-5}} * Fletcher David. British Mark IV Tank. Osprey Publishing, 2007, {{ISBN|978-1-84603-082-6}} * Fletcher David. Landships - British Tanks in the First World War. - Her Majesty's Stationery Office, 1984, {{ISBN|0-11-290409-2}} * Hogg I.V., Thurston L.F., British Artillery Weapons & Ammunition 1914-1918. - Ian Allan: London, 1972 == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090624020115/http://militarisms.blogspot.com/2008/11/latvijas-militrais-bruutranpsorts-pirms.html Latvijas militārais bruņutransports Pirmās Latvijas Republikas laikā] * [http://www.tank-cambrai.com/index.html Tank of Flesquieres official website - Battle of Cambrai] * [http://metrology.survice.com/mark_4_tank.pdf The Measurement and Modeling of a World War I Mark IV (.pdf)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120312215757/http://metrology.survice.com/mark_4_tank.pdf |date={{dat|2012|03|12||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20140327204613/http://mailer.fsu.edu/~akirk/tanks/GreatBritain/BritishHeavyTanks.html Great Britain’s Heavy Tanks] * [http://cgsc.cdmhost.com/cdm4/item_viewer.php?CISOROOT=/p4013coll9&CISOPTR=200 Instructions for the training of the Tank Corps in France 1918]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/19991007020347/http://www.spartacus.schoolnet.co.uk/FWWmother.htm Mark I (Mother) – schoolnet.co.uk] * [http://mailer.fsu.edu/~akirk/tanks/ Great Britain Tanks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131030052248/http://mailer.fsu.edu/~akirk/tanks/ |date={{dat|2013|10|30||bez}} }} [[Kategorija:Smagie tanki|*]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes tanki]] h7s3l0n4ckyx8r16b9cu1ra11pd3g7m Akcija (vērtspapīrs) 0 175064 4506335 4242877 2026-08-13T10:18:07Z Meistars Joda 781 4506335 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Best share certificate.jpg|thumbnail|235px|Bombejas elektroapgādes un tramvaju kompānijas akcija]] '''Akcija''' ir [[vērtspapīrs]], kas sevī ietver noteiktas [[nauda]]s summas iemaksu kādā [[uzņēmums|uzņēmumā]], tādējādi ļaujot tā īpašniekam ([[akcionārs|akcionāram]]) kļūt par [[uzņēmums|uzņēmuma]] [[līdzīpašnieks|līdzīpašnieku]] un pretendēt arī uz uzņēmuma [[peļņa|peļņu]] caur [[dividende|dividendēm]].<ref name="investopedia">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.investopedia.com/terms/s/stock.asp|title=Stock|first=Adam|last=Hayes|work=investopedia.com|publisher=Investopedia|date=22 May 2021|accessdate=4 July 2021}}</ref> Uzņēmumus, kas emitē savas akcijas, sauc par [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrībām]]. Akcijas, piemēram, [[parastā akcija|parastās akcijas]] iedala kotētajās (ar noteiktu kursu [[fondu birža|fondu biržā]]) un nekotētajās akcijās, un tās ir iespējams pirkt un pārdot. Latvijā akcijas tiek reģistrētas [[Latvijas Centrālais depozitārijs|Centrālajā depozitārijā]]. == Akciju vērtība == Akciju vērtība ir cena, par kādu konkrētas uzņēmuma akcijas tiek tirgotas finanšu tirgos. Tā var mainīties atkarībā no dažādiem faktoriem, tostarp uzņēmuma finanšu rādītājiem, tirgus pieprasījuma un piedāvājuma, ekonomiskās situācijas un investoru noskaņojuma. Akciju vērtību var aplūkot no vairākiem aspektiem: ==== Grāmatvedības jeb nominālā vērtība ==== Nominālā vērtība ir fiksēta summa, kas tiek noteikta uzņēmuma akcijām to emisijas brīdī. Tā parasti ir norādīta uzņēmuma statūtos un neatspoguļo tirgus situāciju. Grāmatvedības vērtība ''(book value'') tiek aprēķināta, sadalot uzņēmuma pašu kapitālu ar apgrozībā esošo akciju skaitu. Ja uzņēmuma akciju tirgus cena ir zemāka par grāmatvedības vērtību, tas var norādīt uz potenciāli zemu novērtējumu. ==== Tirgus vērtība ==== Tirgus vērtība (''market value'') ir cena, par kuru akcijas tiek tirgotas biržā. Tā nepārtraukti mainās atkarībā no piedāvājuma un pieprasījuma: * Ja investori sagaida uzņēmuma izaugsmi un peļņu, akciju cena pieaug. * Ja uzņēmums piedzīvo finansiālas problēmas vai ekonomiskā situācija pasliktinās, akciju cena var kristies. Tirgus vērtību nosaka investori un tirgus spēki, un tā var būt ievērojami augstāka vai zemāka par grāmatvedības vērtību. ==== Iekšējā jeb patiesā vērtība ==== Iekšējā vērtība (''intrinsic value'') ir teorētiski aprēķināta cena, kas atspoguļo uzņēmuma reālo finansiālo stāvokli un nākotnes izaugsmes potenciālu. To nosaka dažādi finanšu analīzes modeļi, piemēram: * Diskontētās naudas plūsmas metode (DCF) – analizē uzņēmuma nākotnes ienākumus un to pašreizējo vērtību. * P/E (cena pret peļņu) koeficients – salīdzina akcijas cenu ar uzņēmuma peļņu uz vienu akciju. * EV/EBITDA – uzņēmuma kopējās vērtības attiecība pret peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas. Iekšējā vērtība ļauj investoriem noteikt, vai akcija ir pārvērtēta vai nenovērtēta. ==== Dividendes un akciju vērtība ==== Uzņēmumi, kas maksā dividendes, var būt pievilcīgāki investoriem, jo tie nodrošina regulārus ienākumus. Akciju vērtību var ietekmēt dividenžu ienesīgums, jo augstākas dividendes bieži padara akcijas pieprasītākas. ==== Akciju vērtību ietekmējošie faktori ==== * Uzņēmuma finanšu rādītāji – ieņēmumi, peļņa, parādi un izaugsmes potenciāls. * Ekonomiskā situācija – inflācija, procentu likmes un ekonomikas cikls. * Investoru noskaņojums – psiholoģiskie un tirgus [[Spekulācija|spekulāciju]] faktori. * Konkurence un nozares attīstība – jauni tirgus dalībnieki un inovācijas var ietekmēt uzņēmuma perspektīvas. == Skatīt arī == * [[Akciju sabiedrība]] * [[Akciju tirgus]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{ekonomika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Finanses]] [[Kategorija:Vērtspapīri]] tqnzjo8xipwpq439er6jb6aytj84d6d Francijas Karaliste 0 188716 4506162 4025757 2026-08-12T19:38:08Z Votre Provocateur 111653 4506162 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Royaume de France'' |nosaukums_latv_val = Francijas Karaliste |sugasvārds = Francijas Karaliste | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = Monarhija | | |gads_sākums = 987. gads |gads_beigas = 1792. gads | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = Rietumfranku valsts |flag_p1 = Carolingian Banner.svg |p2 = |flag_p2 = |s1 = Francijas Pirmā republika |flag_s1 = Flag of France (1790–1794).svg |s2 = |flag_s2 = | |image_flag = Royal Standard of the King of France.svg |flag = |flag_type = | |image_coat = Grand Royal Coat of Arms of France.svg |symbol = |symbol_type = | |image_map = Kingdom of France (1789).svg |image_map_caption = Francijas Karaliste 1789. gadā | |galvaspilsēta = [[Parīze]] |galvaspilsēta_exile = |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = |nauda = | |leader1 = |leader2 = |year_leader1 = |year_leader2 = |title_leader = |representative1 = |representative2 = |year_representative1 = |year_representative2 = |title_representative = |deputy1 = |deputy2 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |title_deputy = | |legislature = |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |footnotes = }} '''Francijas Karaliste''' ({{val|fr|Royaume de France}}, {{val|frm|Royaulme de France}}) bija [[karaliste]] Eiropas rietumos no 987. līdz 1792. gadam. Francijas Karaliste izveidojās uz [[Rietumfranku valsts]] pamata, kad 987. gadā tronī kāpa [[Hugo Kapets]]. 1791. gadā Francijas Karalistes vietā nāca [[Pirmā Francijas republika]], bet no 1814. līdz 1848. gadam pastāvēja [[Burbonu restaurācija]] un [[Jūlija monarhija]], kas bija mēģinājums atjaunot Francijas Karalisti. Francijas Karalisti pārvaldīja vairākas dinastijas, visilgāk [[Kapetingu dinastija]] un [[Valuā dinastija]]. Francijas Karalistes pastāvēšanas laikā norisinājās daudzi nozīmīgi notikumi, piemēram, [[Simtgadu karš]] no 1337. līdz 1453. gadam par Francijas karaļa troni. Ar [[Franču revolūcija|Franču revolūciju]], kas sākās 1789. gadā, iezīmējās karalistes pastāvēšanas beigas. == Vēsture == === Karalistes izveidošanās === Francijas Karalistes pirmsākumi saistīti ar [[Franku valsts]] sadalīšanos pēc [[Verdēnas līgums|Verdēnas līguma]] 843. gadā. Tās rietumu daļā izveidojās [[Rietumfranku valsts]], kas pakāpeniski kļuva par Francijas Karalistes politisko pamatu. Pēc [[Karolingu dinastija|Karolingu dinastijas]] varas vājināšanās karaļa faktiskā ietekme bija ierobežota, bet lielu daļu teritorijas kontrolēja vietējie feodāļi. Par nozīmīgu pavērsienu kļuva [[987. gads]], kad pēc pēdējā Rietumfranku Karolingu karaļa nāves par karali tika ievēlēts [[Hugo Kapets]]. Viņš aizsāka [[Kapetingu dinastija|Kapetingu dinastiju]], kuras pēcteči dažādos atzaros Francijā valdīja vairākus gadsimtus. Sākotnēji karaļa tiešā vara aptvēra galvenokārt teritorijas ap [[Parīze|Parīzi]] un [[Orleāna|Orleānu]], kamēr pārējo karalisti pārvaldīja spēcīgi hercogi un grāfi. === Kapetingu varas nostiprināšanās === No 12. gadsimta Francijas karaļi pakāpeniski paplašināja savu varu. Īpaši nozīmīga bija [[Filips II Augusts|Filipa II Augusta]] valdīšana, kuras laikā kronis ieguva plašas teritorijas, kas iepriekš atradās [[Plantagenetu dinastija|Plantagenetu]] kontrolē. [[Luijs IX]] valdīšanas laikā 13. gadsimtā nostiprinājās karaļa tiesu un administratīvā sistēma. Francijas monarhijas autoritāte pieauga gan valsts iekšienē, gan Eiropas politikā. [[Filips IV Skaistais]] turpināja centralizācijas politiku un nonāca konfliktā ar [[Romas pāvests|pāvestu]]. Viņa valdīšanas laikā tika sasaukti [[Francijas Ģenerālštati|Ģenerālštati]], kuros bija pārstāvēta garīdzniecība, muižniecība un pilsētu iedzīvotāji. === Simtgadu karš === Pēc Kapetingu dinastijas tiešās līnijas izbeigšanās Francijas tronī nāca [[Valuā dinastija]]. Strīds par Francijas troņa mantošanu kļuva par vienu no galvenajiem [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] cēloņiem. Karš starp [[Francijas Karaliste|Franciju]] un [[Anglijas Karaliste|Angliju]] sākās 1337. gadā. Konflikta sākumposmā Francija piedzīvoja smagas sakāves, tostarp [[Kresī kauja|Kresī kaujā]] un [[Puatjē kauja (1356)|Puatjē kaujā]]. Situāciju pasliktināja [[Melnā nāve]], ekonomiskā krīze un iekšējie politiskie konflikti. Francijas stāvoklis kļuva īpaši smags 15. gadsimta sākumā, kad angļi kontrolēja ievērojamu daļu valsts ziemeļu teritoriju. Francijas pretošanās atjaunojās [[Žanna d'Arka|Žannas d'Arkas]] darbības laikā. Viņas piedalīšanās [[Orleānas aplenkums|Orleānas aplenkuma]] pārraušanā 1429. gadā kļuva par nozīmīgu kara pavērsienu. Francijas karaļi pakāpeniski atguva zaudētās teritorijas. Simtgadu karš faktiski noslēdzās 1453. gadā pēc Francijas uzvaras [[Kastijonas kauja|Kastijonas kaujā]]. Anglija zaudēja gandrīz visus savus kontinentālos valdījumus Francijā. === Monarhijas centralizācija === Pēc Simtgadu kara Francijas karaļi turpināja centralizēt valsti. [[Luijs XI]] ierobežoja lielo feodāļu politisko patstāvību un paplašināja karaļa administrācijas ietekmi. No 15. gadsimta beigām Francija aktīvāk iesaistījās Eiropas konfliktos. [[Itālijas kari|Itālijas karos]] Francijas karaļi centās iegūt teritorijas un politisko ietekmi [[Itālija|Itālijā]], konkurējot galvenokārt ar [[Hābsburgi|Hābsburgiem]]. [[Francisks I]] valdīšanas laikā Francija kļuva par vienu no galvenajiem Hābsburgu pretiniekiem Eiropā. Vienlaikus valstī izplatījās [[Renesanse|Renesanses]] kultūra un nostiprinājās centralizēta monarhija. === Reliģiskie kari === [[Reformācija|Reformācijas]] izplatīšanās 16. gadsimtā izraisīja dziļu reliģisku un politisku konfliktu starp katoļiem un franču protestantiem — [[Hugenoti|hugenotiem]]. [[Francijas reliģiskie kari]] sākās 1562. gadā un ar pārtraukumiem turpinājās vairāk nekā trīsdesmit gadus. Par vienu no asiņainākajiem notikumiem kļuva [[Bērtuļa nakts]] 1572. gadā, kad Parīzē un citās Francijas pilsētās tika nogalināti tūkstošiem hugenotu. Valuā dinastijas vīriešu līnijai izbeidzoties, tronī kāpa [[Navarras Indriķis]], kurš kļuva par Francijas karali [[Indriķis IV|Indriķi IV]] un aizsāka [[Burbonu dinastija|Burbonu dinastijas]] valdīšanu. Ar [[Nantes edikts|Nantes ediktu]] 1598. gadā hugenotiem tika piešķirtas ierobežotas reliģiskās un politiskās tiesības, izbeidzot galveno reliģisko karu posmu. === Absolūtās monarhijas nostiprināšanās === Burbonu valdīšanas laikā karaļa vara turpināja pieaugt. [[Luijs XIII]] un viņa galvenais ministrs [[Kardināls Rišeljē]] ierobežoja aristokrātijas un hugenotu politisko patstāvību un nostiprināja centrālo pārvaldi. Francija iesaistījās [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]] pret Hābsburgu lielvarām. Pēc kara noslēguma Francijas politiskā ietekme Eiropā ievērojami pieauga. Absolūtās monarhijas kulminācija bija [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā. Karaļa galms tika koncentrēts [[Versaļas pils|Versaļā]], bet valsts pārvalde kļuva arvien centralizētāka. Francija piedalījās vairākos ilgstošos karos un kļuva par vienu no spēcīgākajām Eiropas lielvalstīm. Luija XIV valdīšanas laikā paplašinājās arī [[Francijas koloniālā impērija]]. Francija nostiprināja savas pozīcijas [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Karību jūra|Karību jūras reģionā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Indija|Indijā]]. === 18. gadsimts === Pēc Luija XIV nāves tronī kāpa [[Luijs XV]]. Francija turpināja konkurēt ar [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritāniju]] un citām Eiropas lielvarām. Valsts piedalījās [[Austrijas mantojuma karš|Austrijas mantojuma karā]] un [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]]. Sakāve Septiņgadu karā ievērojami vājināja Francijas koloniālās pozīcijas, īpaši Ziemeļamerikā un Indijā. Vienlaikus valstī pieauga finanšu problēmas un neapmierinātība ar nodokļu sistēmu. [[Luijs XVI]] valdīšanas laikā Francija atbalstīja [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]]. Francijas iesaistīšanās veicināja Lielbritānijas sakāvi, taču vēl vairāk palielināja Francijas valsts parādu. === Franču revolūcija un monarhijas beigas === Finanšu krīzes dēļ Luijs XVI 1789. gadā sasauca [[Francijas Ģenerālštati|Ģenerālštatus]]. Politiskā krīze pārauga [[Franču revolūcija|Franču revolūcijā]]. Revolūcijas laikā tika atceltas vairākas [[Feodālisms|feodālās]] privilēģijas un pieņemta [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija]]. Karaļa politiskā vara tika arvien vairāk ierobežota. Francija 1791. gadā kļuva par [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālu monarhiju]]. Monarhija tika galīgi atcelta 1792. gada septembrī, kad tika pasludināta [[Pirmā Francijas republika]]. [[Luijs XVI]] tika notiesāts par valsts nodevību un 1793. gada janvārī sodīts ar nāvi. === Monarhijas atjaunošana === Pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] sakāves [[1814. gads|1814. gadā]] Francijā tika atjaunota [[Burbonu restaurācija|Burbonu monarhija]]. Tronī kāpa [[Luijs XVIII]], bet pēc viņa nāves — [[Šarls X]]. [[Jūlija revolūcija]] 1830. gadā gāza Šarlu X, un par Francijas karali kļuva [[Luijs Filips I]]. Viņa valdīšanas periods pazīstams kā [[Jūlija monarhija]]. Monarhiskā valsts iekārta Francijā galīgi beidzās pēc 1848. gada revolūcijas, kad Luijs Filips atteicās no troņa un tika pasludināta [[Francijas Otrā republika|Otrā Francijas republika]]. == Skatīt arī == * [[Francijas valdnieku uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Francija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas Karaliste| ]] 5wquor3gjthf9lv2zya7xfg11hpoqo1 4506163 4506162 2026-08-12T19:38:19Z Votre Provocateur 111653 4506163 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Royaume de France'' |nosaukums_latv_val = Francijas Karaliste |sugasvārds = Francijas Karaliste | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = Monarhija | | |gads_sākums = 987. gads |gads_beigas = 1792. gads | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = Rietumfranku valsts |flag_p1 = Carolingian Banner.svg |p2 = |flag_p2 = |s1 = Francijas Pirmā republika |flag_s1 = Flag of France (1790–1794).svg |s2 = |flag_s2 = | |image_flag = Royal Standard of the King of France.svg |flag = |flag_type = | |image_coat = Grand Royal Coat of Arms of France.svg |symbol = |symbol_type = | |image_map = Kingdom of France (1789).svg |image_map_caption = Francijas Karaliste 1789. gadā | |galvaspilsēta = [[Parīze]] |galvaspilsēta_exile = |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = |nauda = | |leader1 = |leader2 = |year_leader1 = |year_leader2 = |title_leader = |representative1 = |representative2 = |year_representative1 = |year_representative2 = |title_representative = |deputy1 = |deputy2 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |title_deputy = | |legislature = |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |footnotes = }} '''Francijas Karaliste''' ({{val|fr|Royaume de France}}, {{val|frm|Royaulme de France}}) bija [[karaliste]] Eiropas rietumos no 987. līdz 1792. gadam. Francijas Karaliste izveidojās uz [[Rietumfranku valsts]] pamata, kad 987. gadā tronī kāpa [[Hugo Kapets]]. 1791. gadā Francijas Karalistes vietā nāca [[Pirmā Francijas republika]], bet no 1814. līdz 1848. gadam pastāvēja [[Burbonu restaurācija]] un [[Jūlija monarhija]], kas bija mēģinājums atjaunot Francijas Karalisti. Francijas Karalisti pārvaldīja vairākas dinastijas, visilgāk [[Kapetingu dinastija]] un [[Valuā dinastija]]. Francijas Karalistes pastāvēšanas laikā norisinājās daudzi nozīmīgi notikumi, piemēram, [[Simtgadu karš]] no 1337. līdz 1453. gadam par Francijas karaļa troni. Ar [[Franču revolūcija|Franču revolūciju]], kas sākās 1789. gadā, iezīmējās karalistes pastāvēšanas beigas. == Vēsture == === Karalistes izveidošanās === Francijas Karalistes pirmsākumi saistīti ar [[Franku valsts]] sadalīšanos pēc [[Verdēnas līgums|Verdēnas līguma]] 843. gadā. Tās rietumu daļā izveidojās [[Rietumfranku valsts]], kas pakāpeniski kļuva par Francijas Karalistes politisko pamatu. Pēc [[Karolingu dinastija|Karolingu dinastijas]] varas vājināšanās karaļa faktiskā ietekme bija ierobežota, bet lielu daļu teritorijas kontrolēja vietējie feodāļi. Par nozīmīgu pavērsienu kļuva [[987. gads]], kad pēc pēdējā Rietumfranku Karolingu karaļa nāves par karali tika ievēlēts [[Hugo Kapets]]. Viņš aizsāka [[Kapetingu dinastija|Kapetingu dinastiju]], kuras pēcteči dažādos atzaros Francijā valdīja vairākus gadsimtus. Sākotnēji karaļa tiešā vara aptvēra galvenokārt teritorijas ap [[Parīze|Parīzi]] un [[Orleāna|Orleānu]], kamēr pārējo karalisti pārvaldīja spēcīgi hercogi un grāfi. === Kapetingu varas nostiprināšanās === No 12. gadsimta Francijas karaļi pakāpeniski paplašināja savu varu. Īpaši nozīmīga bija [[Filips II Augusts|Filipa II Augusta]] valdīšana, kuras laikā kronis ieguva plašas teritorijas, kas iepriekš atradās [[Plantagenetu dinastija|Plantagenetu]] kontrolē. [[Luijs IX]] valdīšanas laikā 13. gadsimtā nostiprinājās karaļa tiesu un administratīvā sistēma. Francijas monarhijas autoritāte pieauga gan valsts iekšienē, gan Eiropas politikā. [[Filips IV Skaistais]] turpināja centralizācijas politiku un nonāca konfliktā ar [[Romas pāvests|pāvestu]]. Viņa valdīšanas laikā tika sasaukti [[Francijas Ģenerālštati|Ģenerālštati]], kuros bija pārstāvēta garīdzniecība, muižniecība un pilsētu iedzīvotāji. === Simtgadu karš === Pēc Kapetingu dinastijas tiešās līnijas izbeigšanās Francijas tronī nāca [[Valuā dinastija]]. Strīds par Francijas troņa mantošanu kļuva par vienu no galvenajiem [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] cēloņiem. Karš starp Franciju un [[Anglijas Karaliste|Angliju]] sākās 1337. gadā. Konflikta sākumposmā Francija piedzīvoja smagas sakāves, tostarp [[Kresī kauja|Kresī kaujā]] un [[Puatjē kauja (1356)|Puatjē kaujā]]. Situāciju pasliktināja [[Melnā nāve]], ekonomiskā krīze un iekšējie politiskie konflikti. Francijas stāvoklis kļuva īpaši smags 15. gadsimta sākumā, kad angļi kontrolēja ievērojamu daļu valsts ziemeļu teritoriju. Francijas pretošanās atjaunojās [[Žanna d'Arka|Žannas d'Arkas]] darbības laikā. Viņas piedalīšanās [[Orleānas aplenkums|Orleānas aplenkuma]] pārraušanā 1429. gadā kļuva par nozīmīgu kara pavērsienu. Francijas karaļi pakāpeniski atguva zaudētās teritorijas. Simtgadu karš faktiski noslēdzās 1453. gadā pēc Francijas uzvaras [[Kastijonas kauja|Kastijonas kaujā]]. Anglija zaudēja gandrīz visus savus kontinentālos valdījumus Francijā. === Monarhijas centralizācija === Pēc Simtgadu kara Francijas karaļi turpināja centralizēt valsti. [[Luijs XI]] ierobežoja lielo feodāļu politisko patstāvību un paplašināja karaļa administrācijas ietekmi. No 15. gadsimta beigām Francija aktīvāk iesaistījās Eiropas konfliktos. [[Itālijas kari|Itālijas karos]] Francijas karaļi centās iegūt teritorijas un politisko ietekmi [[Itālija|Itālijā]], konkurējot galvenokārt ar [[Hābsburgi|Hābsburgiem]]. [[Francisks I]] valdīšanas laikā Francija kļuva par vienu no galvenajiem Hābsburgu pretiniekiem Eiropā. Vienlaikus valstī izplatījās [[Renesanse|Renesanses]] kultūra un nostiprinājās centralizēta monarhija. === Reliģiskie kari === [[Reformācija|Reformācijas]] izplatīšanās 16. gadsimtā izraisīja dziļu reliģisku un politisku konfliktu starp katoļiem un franču protestantiem — [[Hugenoti|hugenotiem]]. [[Francijas reliģiskie kari]] sākās 1562. gadā un ar pārtraukumiem turpinājās vairāk nekā trīsdesmit gadus. Par vienu no asiņainākajiem notikumiem kļuva [[Bērtuļa nakts]] 1572. gadā, kad Parīzē un citās Francijas pilsētās tika nogalināti tūkstošiem hugenotu. Valuā dinastijas vīriešu līnijai izbeidzoties, tronī kāpa [[Navarras Indriķis]], kurš kļuva par Francijas karali [[Indriķis IV|Indriķi IV]] un aizsāka [[Burbonu dinastija|Burbonu dinastijas]] valdīšanu. Ar [[Nantes edikts|Nantes ediktu]] 1598. gadā hugenotiem tika piešķirtas ierobežotas reliģiskās un politiskās tiesības, izbeidzot galveno reliģisko karu posmu. === Absolūtās monarhijas nostiprināšanās === Burbonu valdīšanas laikā karaļa vara turpināja pieaugt. [[Luijs XIII]] un viņa galvenais ministrs [[Kardināls Rišeljē]] ierobežoja aristokrātijas un hugenotu politisko patstāvību un nostiprināja centrālo pārvaldi. Francija iesaistījās [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]] pret Hābsburgu lielvarām. Pēc kara noslēguma Francijas politiskā ietekme Eiropā ievērojami pieauga. Absolūtās monarhijas kulminācija bija [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā. Karaļa galms tika koncentrēts [[Versaļas pils|Versaļā]], bet valsts pārvalde kļuva arvien centralizētāka. Francija piedalījās vairākos ilgstošos karos un kļuva par vienu no spēcīgākajām Eiropas lielvalstīm. Luija XIV valdīšanas laikā paplašinājās arī [[Francijas koloniālā impērija]]. Francija nostiprināja savas pozīcijas [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Karību jūra|Karību jūras reģionā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Indija|Indijā]]. === 18. gadsimts === Pēc Luija XIV nāves tronī kāpa [[Luijs XV]]. Francija turpināja konkurēt ar [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritāniju]] un citām Eiropas lielvarām. Valsts piedalījās [[Austrijas mantojuma karš|Austrijas mantojuma karā]] un [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]]. Sakāve Septiņgadu karā ievērojami vājināja Francijas koloniālās pozīcijas, īpaši Ziemeļamerikā un Indijā. Vienlaikus valstī pieauga finanšu problēmas un neapmierinātība ar nodokļu sistēmu. [[Luijs XVI]] valdīšanas laikā Francija atbalstīja [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]]. Francijas iesaistīšanās veicināja Lielbritānijas sakāvi, taču vēl vairāk palielināja Francijas valsts parādu. === Franču revolūcija un monarhijas beigas === Finanšu krīzes dēļ Luijs XVI 1789. gadā sasauca [[Francijas Ģenerālštati|Ģenerālštatus]]. Politiskā krīze pārauga [[Franču revolūcija|Franču revolūcijā]]. Revolūcijas laikā tika atceltas vairākas [[Feodālisms|feodālās]] privilēģijas un pieņemta [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija]]. Karaļa politiskā vara tika arvien vairāk ierobežota. Francija 1791. gadā kļuva par [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālu monarhiju]]. Monarhija tika galīgi atcelta 1792. gada septembrī, kad tika pasludināta [[Pirmā Francijas republika]]. [[Luijs XVI]] tika notiesāts par valsts nodevību un 1793. gada janvārī sodīts ar nāvi. === Monarhijas atjaunošana === Pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] sakāves [[1814. gads|1814. gadā]] Francijā tika atjaunota [[Burbonu restaurācija|Burbonu monarhija]]. Tronī kāpa [[Luijs XVIII]], bet pēc viņa nāves — [[Šarls X]]. [[Jūlija revolūcija]] 1830. gadā gāza Šarlu X, un par Francijas karali kļuva [[Luijs Filips I]]. Viņa valdīšanas periods pazīstams kā [[Jūlija monarhija]]. Monarhiskā valsts iekārta Francijā galīgi beidzās pēc 1848. gada revolūcijas, kad Luijs Filips atteicās no troņa un tika pasludināta [[Francijas Otrā republika|Otrā Francijas republika]]. == Skatīt arī == * [[Francijas valdnieku uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Francija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas Karaliste| ]] i2x50xz66cu8zr99zx960qk7ahswpb7 Mogulu impērija 0 190230 4506068 4345794 2026-08-12T16:55:26Z Votre Provocateur 111653 4506068 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = |nosaukums_latv_val = Mogulu impērija |sugasvārds = | |kontinents = Āzija |reģions = Dienvidāzija |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |valdības_veids = absolūtā monarhija | |gads_sākums = 1526 |gads_beigas = 1857 | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = Timurīdu lielvalsts |flag_p1 = Timurid.svg |p2 = Deli sultanāts |flag_p2 = Delhi Sultanate Flag.svg |p3 = Lodi dinastija |flag_p3 = |p4 = Surīdu impērija |flag_p4 = |p5 = Bengāļu sultanāts |flag_p5 = Bengal sultanate flag reconstruction.svg |s1 = Mogulu Bengālija |flag_s1 = Alam of the Mughal Empire.svg |s2 = Durānu impērija |flag_s2 = Flag of Herat until 1842.svg |s3 = Marathu impērija |flag_s3 = Flag of the Maratha Empire.svg |s4 = Sikhu impērija |flag_s4 = Sikh Empire flag.svg |s5 = Britu Indija |flag_s5 = British Raj Red Ensign.svg | |image_flag = Alam of the Mughal Empire.svg |flag = |flag_type = Mogulu signālkarogs | |image_coat = Imperial Seal of the Mughal Empire.svg |symbol = |symbol_type = Mogulu imperatora zīmogs | |image_map = MughalEmpire1700.svg |image_map_caption = Mogulu impērija ap 1700. gadu | |galvaspilsēta = {{ubl|[[Āgra]] (1526–1540)|[[Deli]] (1648–1857)}} | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[persiešu valoda]], [[džagatajs]], [[urdu]] |reliģija = [[islāms]] |nauda = [[rūpija]] | |title_leader = |leader1 = |leader2 = |year_leader1 = |year_leader2 = | |stat_year1 = 1700 |stat_platība1 = 3200000 |stat_pop1 = 150000000 |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = | |footnotes = }} '''Mogulu impērija''' ({{val|fa|شاهان گورکانی}}, ''Shāhān-e Gūrkānī'', {{val|ur|مغلیہ سلطنت}}), arī '''Mogolu impērija''' vai '''Mugalu impērija''', bija [[musulmaņi|musulmaņu]] lielvalsts, kas no [[1526. gads|1526]]. līdz [[1857. gads|1857]]. gadam pastāvēja tagadējās [[Indija]]s, [[Pakistāna]]s, [[Afganistāna]]s un [[Bangladeša]]s teritorijā. == Lokalizācija == Impērijas ziedu laikā 17. gadsimtā tās platība sasniedza aptuveni 3,2 miljonus km² un iedzīvotāju skaits bija starp 100 līdz 150 miljoniem. Galvaspilsēta ar īsiem pārtraukumiem atradās [[Āgra|Āgrā]] (1526—1540, 1555—1571, 1598—1648), pēc tam [[Deli]] (1648—1857). == Vēsture == === Impērijas izveidošanās === Mogulu impēriju 16. gadsimta sākumā izveidoja [[Bāburs]], Centrālāzijas valdnieks no [[Timurīdi|Timurīdu]] dinastijas, kurš no tēva puses bija [[Timurs|Timura]], bet no mātes puses — [[Čingishans|Čingishana]] pēctecis. Zaudējis lielāko daļu savu īpašumu Centrālāzijā, Bāburs nostiprinājās [[Kabula|Kabulā]] un vēlāk pievērsās Indijas ziemeļiem. Izšķirošā uzvara tika gūta 1526. gadā [[Pirmā Panipatas kauja|Pirmajā Panipatas kaujā]], kur Bābura karaspēks sakāva [[Deli sultanāts|Deli sultanāta]] valdnieku [[Ibrāhīms Lodi|Ibrāhīmu Lodi]]. Pēc Deli un Agras ieņemšanas Bāburs kļuva par plašu teritoriju valdnieku Indijas ziemeļos. Turpmākajās kaujās viņš sakāva arī radžputu un afgāņu spēkus, nostiprinot jaunās valsts pamatus. Pēc Bābura nāves 1530. gadā troni mantoja viņa dēls [[Humājūns]]. Viņa valdīšanas laikā Mogulu vara vēl nebija stabila. Afgāņu karavadonis [[Šēršāhs Sūrī]] sakāva Humājūnu un piespieda viņu pamest Indiju. Vairākus gadus Ziemeļindiju pārvaldīja [[Sūru impērija]]. Humājūnam izdevās atgūt Deli 1555. gadā, taču jau nākamajā gadā viņš mira. === Akbara valdīšana === Par imperatoru kļuva Humājūna dēls [[Akbars Lielais|Akbars]], kura valdīšanas laikā Mogulu impērija kļuva par vienu no spēcīgākajām Āzijas valstīm. Sākotnēji valsts pārvaldē nozīmīga loma bija reģentam [[Bairamhans|Bairamhanam]], bet vēlāk Akbars pārņēma varu savās rokās. Akbars ievērojami paplašināja impērijas teritoriju, pakļaujot lielu daļu Indijas ziemeļu un centrālo apgabalu. Viņš izveidoja centralizētāku pārvaldes sistēmu un centās integrēt impērijas pārvaldē dažādu tautu un reliģiju pārstāvjus. Daudzi [[Radžputi|radžputu]] valdnieki saglabāja savus īpašumus apmaiņā pret uzticību imperatoram un dienestu Mogulu armijā. Akbara valdīšanas laikā tika īstenota samērā iecietīga reliģiskā politika. Imperators atcēla vairākus nemusulmaņiem noteiktos ierobežojumus un savā galmā organizēja diskusijas starp dažādu reliģiju pārstāvjiem. Viņa valdīšanas laikā attīstījās arī administrācija, tirdzniecība, māksla un arhitektūra. === Impērijas uzplaukums === Pēc Akbara nāves 1605. gadā troni ieguva viņa dēls [[Džahāngīrs]]. Viņa valdīšanas laikā Mogulu impērija saglabāja savu varenību, bet galmā ievērojamu politisko ietekmi ieguva imperatora sieva [[Nūrdžahāna]]. Turpinājās persiešu un indiešu kultūras tradīciju saplūšana, īpaši glezniecībā un arhitektūrā. Džahāngīra pēctecis [[Šahs Džahāns]] valdīja laikā, ko bieži uzskata par Mogulu arhitektūras uzplaukuma periodu. Viņa valdīšanas laikā tika uzceltas vairākas monumentālas celtnes, no kurām pazīstamākā ir [[Tadžmahāls]] Agrā. Tika attīstīta arī jaunā galvaspilsēta [[Deli]], kur uzcelts [[Sarkanais forts (Deli)|Sarkanais forts]]. === Aurangzeba valdīšana === Pēc cīņas par troni 1658. gadā varu pārņēma [[Aurangzebs]]. Viņa ilgās valdīšanas laikā Mogulu impērija sasniedza savu lielāko teritoriālo apjomu. Mogulu karaspēks paplašināja varu [[Dekāna|Dekānā]] un pakļāva vairākas Dienvidindijas valstis. Nepārtrauktie kari prasīja ievērojamus finanšu un militāros resursus. Vienlaikus dažādos impērijas apgabalos notika sacelšanās. Īpaši nozīmīga kļuva [[Marathu impērija|marathu]] kustība, kas izveidojās [[Šivadži]] vadībā. Aurangzeba reliģiskā politika bija konservatīvāka nekā Akbara laikā, un viņa valdīšanas periodā tika atjaunots [[džizja]] nodoklis nemusulmaņiem. Aurangzeba nāves brīdī 1707. gadā impērija aptvēra gandrīz visu Indijas subkontinentu, tomēr tās politiskā un militārā sistēma bija ievērojami novājināta. === Impērijas pagrimums === Pēc Aurangzeba nāves sākās ilgstošs Mogulu impērijas pagrimums. Imperatori bieži mainījās, bet centrālās varas ietekme provincēs samazinājās. Dažādi vietējie valdnieki un gubernatori kļuva faktiski neatkarīgi. Marathi izveidoja spēcīgu valsti Indijas centrālajā un rietumu daļā, bet citos reģionos nostiprinājās sikhi, radžputi un vairākas musulmaņu dinastijas. Mogulu valdnieku faktiskā vara pakāpeniski aprobežojās galvenokārt ar Deli un tā apkārtni. Impērijas vājumu izmantoja arī ārvalstu iebrucēji. Persijas valdnieks [[Nadīršahs]] 1739. gadā iebruka Indijā, sakāva Mogulu armiju un ieņēma Deli. Pilsēta tika izlaupīta, un uz Persiju tika aizvestas ievērojamas bagātības. Vēlāk Indijas ziemeļrietumos vairākkārt iebruka Afganistānas valdnieka [[Ahmadšāhs Durrānī]] spēki. === Eiropiešu ietekmes pieaugums === Mogulu varas vājināšanās laikā Indijā pieauga Eiropas tirdzniecības kompāniju ietekme. Vislielākos panākumus guva [[Britu Austrumindijas kompānija]], kas sākotnēji nodarbojās ar tirdzniecību, bet 18. gadsimtā arvien aktīvāk iesaistījās Indijas politiskajās un militārajās cīņās. Pēc [[Plasijas kauja|Plasijas kaujas]] 1757. gadā britu ietekme Bengālijā strauji palielinājās. Turpmākajās desmitgadēs Britu Austrumindijas kompānija pakļāva arvien plašākas Indijas teritorijas. Mogulu imperatori formāli turpināja valdīt Deli, taču viņu faktiskā politiskā vara bija ļoti ierobežota. === Impērijas beigas === Pēdējais Mogulu imperators bija [[Bahādurs Šāhs II]], kurš valdīja kopš 1837. gada. Viņa vara galvenokārt bija simboliska, jo Deli un lielākā daļa Indijas jau atradās Britu Austrumindijas kompānijas kontrolē. [[Sipaju sacelšanās]] laikā 1857. gadā sacelšanās dalībnieki pasludināja Bahāduru Šāhu II par savu simbolisko valdnieku. Pēc sacelšanās apspiešanas briti viņu sagūstīja un izsūtīja uz [[Jangona|Jangonu]] Birmā. Mogulu impērija tika oficiāli likvidēta 1858. gadā. Britu Austrumindijas kompānijas pārvaldītās teritorijas pārgāja tiešā Lielbritānijas kroņa kontrolē, un sākās [[Britu Indija|Britu Indijas]] periods. == Valdnieki == Mogulu imperatori jeb [[Padišahs|padišahi]] ({{val|fa|‏پادشاه}} — ''pādšāh'') bija tiešie [[Čingishans|Čingishana]] un [[Timurs|Tamerlana]] pēcteči. Pirmais mogulu imperators [[Bāburs]] bija dzimis [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] tagadējā [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]. [[Akbars Lielais|Akbara Lielā]] valdīšanas laikā (1556—1605) impērija nostiprinājās, bet [[Šahs Džahāns|Šaha Džahāna]] laikā (1628—1658) tika uzcelts [[Tadžmahāls]], kas ir viens no ievērojamākajiem mogulu arhitektūras pieminekļiem. [[Aurangzebs|Aurangzeba]] valdīšanas laikā (1658—1707) impērija bija vislielākā tās pastāvēšanas vēsturē. {|class="prettytable" style="text-align: left" span style="font-size:100%" |'''Padišāhi'''|| '''Valdīšanas laiks''' |--- |[[Bāburs]] ||1526−1530 |--- |[[Humājūns]] ||1530−1539 un 1555–1556 |--- |[[Akbars Lielais]] ||1556−1605 |--- |[[Džahāngīrs]] ||1605−1627 |--- |[[Šahs Džahāns]] ||1627−1658 |--- |[[Aurangzebs]] ||1658−1707 |--- |[[Šahs Bahadurs I]] ||1707−1712 |--- |[[Šahs Džahandars]] ||1712−1713 |--- |[[Furuks Sijars]] ||1713−1719 |--- |[[Šahs Muhamads]] ||1719−1748 |--- |[[Šahs Ahmads Bahadurs]] ||1748−1754 |--- |[[Alamgīrs II]] ||1754−1759 |--- |[[Šahs Alams II]] ||1759−1806 |--- |[[Akbars II]] ||1806−1837 |--- |[[Bahadurs Šahs Zafars]] ||1837−1858 |--- |} == Likvidācija == 1857. gadā, kad impērija pēc [[Sipaju sacelšanās]] apspiešanas beidza pastāvēt, tās teritoriju iekļāva jaunizveidotās [[Britu Indija]]s sastāvā. 1876. gadā britu karaliene [[Viktorija (karaliene)|Viktorija]] kļuva par Britu Indijas imperatori. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mogulu impērija| ]] 7hw7lvs5x8byhtuhfni1h5awr7nhbgc Telia Company 0 201282 4506268 4398964 2026-08-13T06:56:50Z ~2026-42208-53 149025 /* Somija */ 4506268 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Telia Company AB'' | logo = Telia Company logo 2022.svg | caption = | type = [[Kapitālsabiedrība (Zviedrija)|Publiska kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = | founder = | defunct = | location_city = [[Solna]], [[Stokholmas lēne]] | location_country = {{SWE}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[telesakari]] | products = fiksētie un mobilie sakari, [[internets|interneta]], [[televīzija]]s pakalpojumi | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.teliasonera.com teliacompany.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Mall of Scandinavia 2016.jpg|thumb|250px|''Telia Company'' galvenais birojs ''Mall of Scandinavia'' ēkā [[Solna|Solnā]]]] '''''Telia Company AB''''' (līdz 2016. gadam '''''TeliaSonera''''') ir [[Zviedrija|Zviedrijā]] reģistrēts [[telesakari|telesakaru]] uzņēmums. Tas tika izveidots 2003. gadā, Zviedrijas ''[[Teliasonera Sverige|Telia]]'' apvienojoties ar Somijas ''[[TeliaSonera Finland|Sonera]]''. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas [[Solna|Solnā]], [[Stokholmas lēne|Stokholmas lēnē]]. Uzņēmums darbojas mobilo un fiksēto sakaru jomā, kā arī ir [[internets|interneta]] un [[televīzija]]s pakalpojumu sniedzējs, ierīču tirgotājs, darbojas mediju reklāmas jomā. ''Telia'' darbojas Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Latvijā. ''Telia Company AB'' akcijas tiek kotētas biržā ''[[Nasdaq Stockholm]]'' un ''[[Nasdaq Helsinki]]''; ietilpst ''[[OMX Stockholm 30]]'' un ''[[OMX Helsinki 25]]'' indeksā. Lielākie kapitāldaļu turētāji (2023. gada 31. decembrī): Zviedrijas valsts (41,06 %), ''[[Blackrock]]'' (3,38 %), ''Vanguard'' (2,39 %).<ref name="Shareholders" /> == Vēsture == {{Pamatraksts|TeliaSonera Finland#Vēsture}} [[Attēls:TeliaSonera logo.svg|thumb|right|140px|''TeliaSonera'' logotips no 2002. līdz 2011. gadam]] [[Attēls:TeliaSonera_new_logo.svg|thumb|right|140px|''TeliaSonera'' logotips līdz 2016. gadam]] [[Attēls:Telia Company Logo.svg|thumb|right|140px|''Telia Company'' logotips no 2016. līdz 2022. gadam]] ''TeliaSonera'' priekšteči bija Zviedrijas uzņēmums ''[[Teliasonera Sverige|Telia]]'' un Somijas ''[[TeliaSonera Finland|Sonera]]'', kas ilgu laiku bijuši valsts monopolisti telesakaru jomā. 2002. gada 26. martā tika paziņots, ka ''Sonera'' plāno apvienoties ar ''Telia''. Apvienošanās notika uz akciju apmaiņas pamata. Apvienošanās tika pabeigta decembrī, un 2003. gada 1. janvārī tika izveidots mātes uzņēmums '''''TeliaSonera AB'''''.<!-- 2003. gada 21. martā ''Sonera Oyj'' tika pārdēvēts par '''''TeliaSonera Finland Oyj'''''.--> 2014. gada jūnijā tika paziņots, ka ''TeliaSonera'' iegādāsies ''[[Tele2]]'' [[Norvēģija]]s biznesu.<ref name="DB 2014.007.07" /> 2015. gada 5. februārī darījumu atļāva Norvēģijas konkurences regulators. 2016. gada 12. aprīlī akcionāru sapulcē tika nolemts mainīt uzņēmuma nosaukumu uz '''''Telia Company'''''.<ref name="RTTNews 2016.04" /> Jaunā stratēģija: fokusēšanās uz Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. 2016. gada novembrī tika paziņots par Norvēģijas telesakaru uzņēmuma ''Phonero'' iegādi; darījums pabeigts 2017. gada 3. aprīlī. Jūnijā kredītu un parādu piedziņas meitas uzņēmums ''[[Sergel]]'' pārdots Zviedrijas bankai ''[[Marginalen Bank]]''. 3. jūlijā tika pabeigta Somijas mākoņpakalpojumu uzņēmuma ''Nebula Top Oy'' iegāde. 2017. gadā tika pārdotas ''Telia'' piederošās Turcijas mobilo sakaru operatora ''[[Turkcell]]'' kapitāldaļas, saglabājot netiešo ieguldījumu 24 % ''Turkcell Holding''. Oktobrī tika paziņots, ka ''Telia Company'' pārdod 19 % Krievijas mobilo sakaru operatora ''[[MegaFon]]'' kapitāldaļas Krievijas bankai ''[[Gazprombank]]''. 18. decembrī tika iegādāts Somijas IT iekārtu un programmatūras izplatītājs ''Inmics Oy''. 2018. gada 29. martā ''Telia Company'' pārdeva savu daļu mūzikas un video straumēšanas uzņēmumā ''[[Spotify]]''.<ref name="Telia 2018-03-29" /> 17. jūlijā no Dānijas telesakaru uzņēmuma ''[[TDC (uzņēmums)|TDC]]'' tika nopirkts Norvēģijas kabeļtelevīzijas un interneta piekļuves sniedzējs ''GET AS''. 20. jūlijā tika paziņots, ka ''Telia'' no Zviedrijas ''[[Bonnier]]'' par 9,2 miljardiem [[Zviedrijas krona|SEK]] iegādāsies mediju uzņēmumu ''Bonnier Broadcasting'' (tai skaitā televīzijas kanālu grupas ''TV4-gruppen'', ''C More Entertainment'' un Somijas ''MTV'');<ref name="Bonnier Broadcasting 2018.07.20" /> darījumu pabeigts 2019. gada 2. decembrī. 2019. gadā ''Telia'' iegādājas Zviedrijas mobilā virtuālā tīkla operatoru ''Fello'' ar 45 tūkstošiem klientu. 2020. gada 17. jūnijā ''Telia Company'' vienojās par ''Turkcell Holding'' (tam pieder 51 % ''[[Turkcell]]'' akciju) 47,1 % kapitāldaļu pārdošanu Turcijas labklājības fondam par 530 miljoniem ASV dolāru. ''Telia Company'' 2021. gada 30. jūnijā paziņoja par 49 % no sava torņu biznesa Somijā un Norvēģijā (4700 torņu) pārdošanu infrastruktūras investīciju uzņēmumiem ''[[Brookfield]]'' un ''[[Alecta]]''. 2022. gadā darījums tika paplašināts, iekļaujot arī Zviedrijas torņus. 2022. gada 1. jūnijā darījums tika pabeigts.<ref name="commsupdate 2022.06.01" /> 2022. gada 22. decembrī ''Telia Company'' vienojās no Norvēģijas uzņēmuma ''Fjordkraft AS'' pirkt 39 % ''Fjordkraft Mobil AS'' kapitāldaļu, kas bija mobilā virtuālā tīkla operators ar aptuveni 137 tūkstošiem klientu. 2023. gada 25. martā ''Telia Company'' vienojās Dānijas biznesu pārdot uzņēmumam ''Norlys a.m.b.a.'' par 6,25 miljardiem Dānijas kronu; darījums pabeigts 2024. gada 2. aprīlī. 2024. gada 4. septembrī ''Telia'' paziņoja, ka likvidēs vairāk nekā 3000 darbavietu (aptuveni 15 % no kopējā darbavietu skaita), veicot izmaksu samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu aptuveni 250 miljonu eiro ietaupījumu gadā.<ref name="db 2024.08.04" /> == Darbība == ''Telia Company'' darbojas vairākās valstīs. === Igaunija === Igaunijā ir ''Telia Company'' 100 % piederošs uzņēmums ''[[Telia Eesti]]''. === Latvija === Latvijā ''Telia Company'' pastarpināti caur uzņēmumu ''[[TILTS Communications]]'' pieder 49 % kapitāldaļu uzņēmumā ''[[Tet]]''. ''Telia Company'' arī pieder 49 % kapitāldaļu uzņēmumā ''[[Latvijas Mobilais Telefons]]'' (''Telia Company AB'' — 24,5 % un ''Sonera Holding B.V.'', ''Telia Company'' meitas uzņēmums, — 24,5 %). Latvijā ir reģistrēts uzņēmums SIA ''Telia Latvija'', kas darbojas kā interneta pakalpojumu sniedzējs ar datortīklu Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās, kā arī datu centru. 2022. gada 4. janvārī tika paziņots, ka SIA ''[[Tet]]'' no ''Telia Company AB'' iegādāsies SIA ''Telia Latvija'';<ref name="db 2022.01.04" /> darījums pabeigts 2022. gada 31. maijā. === Lietuva === Lietuvā ir ''Telia Company'' 88,15 % piederošs uzņēmums ''[[Telia Lietuva]]''. === Somija === Somijā ir ''Telia Company'' 100 % piederošs uzņēmums ''[[Telia Finland‎]]''. = Adhar == ;Core Value * Talk 6paisa/10 sec to one erairtel special FnF numbers with 8 FnF numbers to any operator ;Other Value * This is the only youth plan, which offers a special FnF numbers at 6p/10 sec and 8 FnF numbers to any local operator ;Differetiating Values * Adhar package is offering you the youth tariff is 6p/10 sec to one a special FnF numbers, 7p/10 sec or 14p/10 sec to Erairtel FnF numbers and 12p/10 sec or 14p/10 sec to other operator FnF numbers. You can talk at 11 paisa/10 sec to erairtel number (12am-8am), 20 paisa/10 sec to erairtel number (8am-12am), 20 paisa/10 sec to other operator calls during 24hrs ;Tariff Plan for Adhar * 12am to 8am : 11p/10 sec to erairtel * 8am to 12am : 20p/10 sec to erairtel * 24 hours : 20p/10 sec to other operator * Onnet FnF : 7p/10 sec or 14p/10 sec * Offnet FnF : 12p/10 sec or 14p/10 sec * Special FnF : 6p/10 sec * SMS : 50 paisa (Onnet & Offnet), 30 paisa (FnF) * To migrate to adhar, type 'A' and send to 7456, or just dial *111*8*3# == Darun == ;Core Value * Enjoy a single rate is 20p/10 sec to any local operator 24 hours a day ;Other Value * This is the package where customer will enjoy 20p/10 sec to all local numbers ;Differentiating Values * Darun package is the best tariff plan in the market which is 20 paisa/10 sec to Erairtel number for 24 hours a day. The tariff plan is 20 paisa/10 sec to other operator calls during 24hrs ;Tariff Plan for Darun * 20p/10 sec to any operator, 24 hours * SMS : 40 paisa (Onnet & Offnet) * To migrate to darun, type 'D' and send to 7456, or just dial *111*8*1# == Hoidesh == ;Core Value * Talk 9paisa/10 sec to erairtel FnF numbers and 15paisa/10 sec to other operator with 8 FnF numbers to any operator ;Other Value * This is the only FnF tariff plan, which offers a FnF offer "Hoidesh package" ;Differetiating Values * Hoidesh package is offering you the FnF tariff is 9p/10 sec to Erairtel FnF numbers and 15p/10 sec to other operator FnF numbers. You can talk at 18p/10 sec to any operator calls during 24hrs ;Tariff Plan for Hoidesh * 18.33p/10 sec to any operator, 24 hours * Onnet FnF : 9p/10 sec * Offnet FnF : 15p/10 sec * SMS : 40 paisa (Onnet & Offnet), 30 paisa (FnF) * To migrate to hoidesh, type 'HDESH' and send to 7456, or just dial *111*8*2# == Erairtel == ;Core Value * Enjoy lowest call rate discount at erairtel numbers (4.5 paisa/10 sec), lowest call rate discount to other operator (10 paisa/10 sec), with 9 FnF numbers options (8 to erairtel numbers and 8 to other operator). Partial FnF (11 to any operator). Special FnF options (1 to erairtel numbers). Community Tariff for same group members ;Differentiating Customer Values * Desher Protidhoni package is the only Dynamic Discount Offer features special call rates with upto best call rate discount to other operator (10 paisa/10 sec), lowest offnet tariff (20 paisa/10 sec) and upto best call rate discount to erairtel numbers (5 paisa/10 sec), best onnet tariff (10 paisa/10 sec) ;Package & Tariff: * Upto 82% onnet discount and 54% offnet discount * Lowest onnet tariff (4.5 paisa/10 sec), Lowest offnet tariff (10 paisa/10 sec). Highest onnet & offnet tariff (14 paisa/10 sec) * Upto 86% onnet call rate discount, Upto 45% onnet call rate discount, upto 66% offnet call rate discount, upto 55% offnet discount * Best onnet tariff (5 paisa/10 sec), best onnet tariff (9 paisa/10 sec), Best offnet tariff (10 paisa/10 sec), best offnet tariff (20 paisa/10 sec). Minimum onnet & offnet tariff (18.33 paisa/10 sec or 28.17 paisa/10 sec) * FnF: 13p/10 sec to erairtel FnF numbers & other local operator FnF numbers * Partial FnF: 12p/10 sec to any local operator partial FnF numbers * Special FnF: 5p/10 sec or 6p/10 sec to 1 erairtel special FnF numbers * Community: 7p/10 sec to erairtel desher protidhoni members ;Discount Query * USSD query: Subscriber can dial *1228*20# and get the discount information. Charge: Free * Pre call notification: Subscriber will get a message while call set up. Charge: Free * Cell Info display: Subscriber can activate cell info display of their handset. Charge: Free ;Tariff Plan for Desher Protidhoni * 4.5p/10 sec to erairtel (upto 82% discount), 10p/10 sec to other operator (upto 54% discount). Base tariff is 25.33p/10 sec * 5p/10 sec to erairtel (upto 86% discount), 10p/10 sec to other operator (upto 66% discount). Range tariff is 18.17p/10 sec * 9p/10 sec to erairtel (upto 45% discount), 20p/10 sec to other operator (upto 55% discount). Range tariff is 27.5p/10 sec * Onnet FnF (Erairtel - 8 numbers) : 13p/10 sec * Offnet FnF (Others - 8 numbers) : 13p/10 sec * Partial FnF (Erairtel & Others - 9 numbers) : 11p/10 sec * Special FnF (Erairtel - 1 numbers) : 5p/10 sec or 6p/10 sec * Community : 7p/10 sec to erairtel desher protidhoni members * SMS : 40 paisa (Onnet & Offnet), 50 paisa (FnF & special FnF) * To migrate to desherdhoni, type 'DSHRNI' and send to 7456, or just dial *111*8*5# == Shokti == ;Core Value * Enjoy operator FnF package with operator FnF numbers and talk at 14p/10sec during 24 hrs a day ;Other Values * Erairtel is the only operator which has operator FnF offer "Shokti" package ;Differetiating Values * Shokti package is offering you the best tariff 14p/10 sec to operator FnF numbers in 24 hours. You can talk at 14p/10 sec to erairtel number (24 hours), 22.33p/10 sec to other operator (24 hours) ;Tariff Plan for Shokti * 13.33p/10 sec to araitel, 24 hours * 21.67p/10 sec to other, 24 hours * Operator FnF : 13.33p/10 sec * SMS : 40 paisa (araitel and operator FnF), 50 paisa (other) * To migrate to shokti, type 'SK' and send to 7456, or just dial *111*8*6# == Bhalolagar == ;Core Value * Enjoy special tariff 25paisa/10 sec to all local numbers ;Other Values * Erairtel has the special tariff plan 9paisa/10 sec to erairtel and 15paisa/10 sec to others ;Differentiating Customer Values * Bhalolagar package is best tariff plan in the market will enjoy 9 paisa/10 sec to erairtel and 15 paisa/10 sec to other operator (12am-5pm), we are offering you the most affordable and best in the tariff plan is 25paisa/10 sec to any local operator (5pm-12am) ;Tariff Plan for Bhalolagar * 12am to 5pm : 9p/10 sec to erairtel & 15p/10 sec to other operator * 5pm to 12am : 25p/10 sec to any operator * SMS : 40 paisa (Onnet & Offnet) * To migrate to Bhalolagar, type 'BHLGR' and send to 7456, or just dial *111*8*4# == Kothay == ;Core Value * Enjoy 1.3p/sec to erairtel number and 1.8p/sec to other operator ;Other Value * This is the only 1 sec pulse plan in the market which is 1.3p/sec to erairtel and 1.8p/sec to other operator for 24 hours a day ;Differentiating Customer Values * Kothay package is the best 1 sec pulse package where you will get 1.3p/sec to erairtel & 1.8p/sec to other operator ;Tariff Plan for Kothay * 1.3p/sec to araitel, 24 hours * 1.8p/sec to other operator, 24 hours * SMS : 40 paisa (Onnet), 50 paisa (Offnet) * To migrate, type 'K' and send to 7456, or just dial *111*8*8# == Firbi == ;Core Value * Enjoy lowest night tariff 14paisa/10 sec to all Erairtel number during night time ;Other Value * Erairtel is the lowest night tariff 14p/10 sec in its offer "Firbi" package ;Differentiating Customer Values * Firbi package has the best onnet tariff in the market which is 14 paisa/10 sec to Erairtel number (12am-8am), 23 paisa/10 sec to Erairtel number (8am-12am), 23 paisa/10 sec to other local numbers offnet calls during 24hrs ;Tariff Plan for Firbi * 12am to 8am : 14p/10 sec to erairtel * 8am to 12am : 23p/10 sec to erairtel * to other operator : 23p/10 sec (24 hours) * SMS : 40 paisa (Onnet), 50 paisa (Offnet) * To migrate to firbi, type 'F' and send to 7456, or just dial *111*8*6# == Priyojon == ;Core Value * Enjoy FnF package with 8 FnF numbers and talk at 8p/10sec during 24 hrs a day ;Other Values * Erairtel is the only operator which has FnF offer "Priyojon" package ;Differetiating Customer Values * Priyojon package is offering you the best tariff 8p/10 sec to Erairtel FnF numbers in 24 hours. You can talk at 16p/10 sec to any local operator (12am-3pm), 20p/10 sec to all local numbers (3pm-12am) ;Tariff Plan for Priyojon * 12am to 3pm : 16p/10 sec to any operator * 3pm to 12am : 20p/10 sec to any operator * Onnet FnF : 8p/10 sec * SMS : 40 paisa (erairtel & others), 50 paisa (FnF) * To migrate to priyojon, type 'P' and send to 7456, or just dial *111*8*7# == Notudol == ;Core Value * Enjoy 10 paisa/10 second to Erairtel notudol members ;Other Values * This is the only community plan, which offers a "notudol number" at 10p/10 sec for 24 hrs ;Differetiating Values * Notudol package is talk at 10 paisa/10 sec to notudol number, 20p/10 sec to all rarobi numbers (24 hours), 25p/10 sec to other operator calls during 24hrs ;Tariff Plan for Notudol * 18p/10 sec to erairtel, 24 hours * 23p/10 sec to other, 24 hours * Community : 7p/10 sec (erairtel notudol numbers) * SMS : 50 paisa (Onnet & Offnet), 40 paisa (notudul) * To migrate to notudol, type 'NOTU' and send to 7456, or just dial *111*8*9# == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Shareholders">[https://www.teliacompany.com/en/articles/shareholdings Shareholdings] Telia Company</ref> <ref name="DB 2014.007.07">[http://www.db.lv/tehnologijas/teliasonera-iegadasies-tele2-norvegijas-biznesu-417246 TeliaSonera iegādāsies Tele2 Norvēģijas biznesu] Dienas Bizness, 2014. gada 7. jūlijs</ref> <ref name="RTTNews 2016.04">[http://www.rttnews.com/2634403/teliasonera-agm-decides-to-implement-long-term-incentive-program-2016-2019.aspx TeliaSonera AGM Decides To Implement Long-term Incentive Program 2016/2019] RTTNews, 4/12/2016</ref> <ref name="Telia 2018-03-29">[https://www.teliacompany.com/en/news/press-releases/2018/3/telia-company-divests-its-stake-in-spotify/ Telia Company divests its stake in Spotify] Telia, 2018-03-29</ref> <ref name="Bonnier Broadcasting 2018.07.20">[https://www.teliacompany.com/en/news/press-releases/2018/7/telia-company-acquires-bonnier-broadcasting/ Telia Company acquires Bonnier Broadcasting] Telia, 2018-07-20</ref> <ref name="commsupdate 2022.06.01">[https://www.commsupdate.com/articles/2022/06/01/telia-completes-sale-of-49-of-its-swedish-tower-business/ Telia completes sale of 49% of its Swedish tower business] commsupdate.com, 1 Jun 2022</ref> <ref name="db 2022.01.04">[https://www.db.lv/zinas/tet-iegadajas-telekomunikaciju-uznemumu-telia-latvija-505770 Tet iegādājas telekomunikāciju uzņēmumu Telia Latvija] Db.lv, 04.01.2022</ref> <ref name="db 2024.08.04">[https://www.db.lv/zinas/telia-company-likvides-3000-darbavietu-517919 Telia Company likvidēs 3000 darbavietu] LETA--AFP, 04.09.2024</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.teliacompany.com ''Telia Company'' vietne] * [https://thorngren.nu/wp-content/uploads/2014/03/The-History-of-Telia.pdf The history of Telia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240917144730/https://thorngren.nu/wp-content/uploads/2014/03/The-History-of-Telia.pdf |date={{dat|2024|09|17||bez}} }} {{OMX Stockholm 30}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Telia Company| ]] [[Kategorija:Helsinku biržā kotētie uzņēmumi]] 8p7341oqg0tzz0g2slds3rsri7v8h6q 4506269 4506268 2026-08-13T06:57:03Z ~2026-42208-53 149025 /* Adhar = */ 4506269 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Telia Company AB'' | logo = Telia Company logo 2022.svg | caption = | type = [[Kapitālsabiedrība (Zviedrija)|Publiska kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = | founder = | defunct = | location_city = [[Solna]], [[Stokholmas lēne]] | location_country = {{SWE}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[telesakari]] | products = fiksētie un mobilie sakari, [[internets|interneta]], [[televīzija]]s pakalpojumi | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.teliasonera.com teliacompany.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Mall of Scandinavia 2016.jpg|thumb|250px|''Telia Company'' galvenais birojs ''Mall of Scandinavia'' ēkā [[Solna|Solnā]]]] '''''Telia Company AB''''' (līdz 2016. gadam '''''TeliaSonera''''') ir [[Zviedrija|Zviedrijā]] reģistrēts [[telesakari|telesakaru]] uzņēmums. Tas tika izveidots 2003. gadā, Zviedrijas ''[[Teliasonera Sverige|Telia]]'' apvienojoties ar Somijas ''[[TeliaSonera Finland|Sonera]]''. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas [[Solna|Solnā]], [[Stokholmas lēne|Stokholmas lēnē]]. Uzņēmums darbojas mobilo un fiksēto sakaru jomā, kā arī ir [[internets|interneta]] un [[televīzija]]s pakalpojumu sniedzējs, ierīču tirgotājs, darbojas mediju reklāmas jomā. ''Telia'' darbojas Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Latvijā. ''Telia Company AB'' akcijas tiek kotētas biržā ''[[Nasdaq Stockholm]]'' un ''[[Nasdaq Helsinki]]''; ietilpst ''[[OMX Stockholm 30]]'' un ''[[OMX Helsinki 25]]'' indeksā. Lielākie kapitāldaļu turētāji (2023. gada 31. decembrī): Zviedrijas valsts (41,06 %), ''[[Blackrock]]'' (3,38 %), ''Vanguard'' (2,39 %).<ref name="Shareholders" /> == Vēsture == {{Pamatraksts|TeliaSonera Finland#Vēsture}} [[Attēls:TeliaSonera logo.svg|thumb|right|140px|''TeliaSonera'' logotips no 2002. līdz 2011. gadam]] [[Attēls:TeliaSonera_new_logo.svg|thumb|right|140px|''TeliaSonera'' logotips līdz 2016. gadam]] [[Attēls:Telia Company Logo.svg|thumb|right|140px|''Telia Company'' logotips no 2016. līdz 2022. gadam]] ''TeliaSonera'' priekšteči bija Zviedrijas uzņēmums ''[[Teliasonera Sverige|Telia]]'' un Somijas ''[[TeliaSonera Finland|Sonera]]'', kas ilgu laiku bijuši valsts monopolisti telesakaru jomā. 2002. gada 26. martā tika paziņots, ka ''Sonera'' plāno apvienoties ar ''Telia''. Apvienošanās notika uz akciju apmaiņas pamata. Apvienošanās tika pabeigta decembrī, un 2003. gada 1. janvārī tika izveidots mātes uzņēmums '''''TeliaSonera AB'''''.<!-- 2003. gada 21. martā ''Sonera Oyj'' tika pārdēvēts par '''''TeliaSonera Finland Oyj'''''.--> 2014. gada jūnijā tika paziņots, ka ''TeliaSonera'' iegādāsies ''[[Tele2]]'' [[Norvēģija]]s biznesu.<ref name="DB 2014.007.07" /> 2015. gada 5. februārī darījumu atļāva Norvēģijas konkurences regulators. 2016. gada 12. aprīlī akcionāru sapulcē tika nolemts mainīt uzņēmuma nosaukumu uz '''''Telia Company'''''.<ref name="RTTNews 2016.04" /> Jaunā stratēģija: fokusēšanās uz Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. 2016. gada novembrī tika paziņots par Norvēģijas telesakaru uzņēmuma ''Phonero'' iegādi; darījums pabeigts 2017. gada 3. aprīlī. Jūnijā kredītu un parādu piedziņas meitas uzņēmums ''[[Sergel]]'' pārdots Zviedrijas bankai ''[[Marginalen Bank]]''. 3. jūlijā tika pabeigta Somijas mākoņpakalpojumu uzņēmuma ''Nebula Top Oy'' iegāde. 2017. gadā tika pārdotas ''Telia'' piederošās Turcijas mobilo sakaru operatora ''[[Turkcell]]'' kapitāldaļas, saglabājot netiešo ieguldījumu 24 % ''Turkcell Holding''. Oktobrī tika paziņots, ka ''Telia Company'' pārdod 19 % Krievijas mobilo sakaru operatora ''[[MegaFon]]'' kapitāldaļas Krievijas bankai ''[[Gazprombank]]''. 18. decembrī tika iegādāts Somijas IT iekārtu un programmatūras izplatītājs ''Inmics Oy''. 2018. gada 29. martā ''Telia Company'' pārdeva savu daļu mūzikas un video straumēšanas uzņēmumā ''[[Spotify]]''.<ref name="Telia 2018-03-29" /> 17. jūlijā no Dānijas telesakaru uzņēmuma ''[[TDC (uzņēmums)|TDC]]'' tika nopirkts Norvēģijas kabeļtelevīzijas un interneta piekļuves sniedzējs ''GET AS''. 20. jūlijā tika paziņots, ka ''Telia'' no Zviedrijas ''[[Bonnier]]'' par 9,2 miljardiem [[Zviedrijas krona|SEK]] iegādāsies mediju uzņēmumu ''Bonnier Broadcasting'' (tai skaitā televīzijas kanālu grupas ''TV4-gruppen'', ''C More Entertainment'' un Somijas ''MTV'');<ref name="Bonnier Broadcasting 2018.07.20" /> darījumu pabeigts 2019. gada 2. decembrī. 2019. gadā ''Telia'' iegādājas Zviedrijas mobilā virtuālā tīkla operatoru ''Fello'' ar 45 tūkstošiem klientu. 2020. gada 17. jūnijā ''Telia Company'' vienojās par ''Turkcell Holding'' (tam pieder 51 % ''[[Turkcell]]'' akciju) 47,1 % kapitāldaļu pārdošanu Turcijas labklājības fondam par 530 miljoniem ASV dolāru. ''Telia Company'' 2021. gada 30. jūnijā paziņoja par 49 % no sava torņu biznesa Somijā un Norvēģijā (4700 torņu) pārdošanu infrastruktūras investīciju uzņēmumiem ''[[Brookfield]]'' un ''[[Alecta]]''. 2022. gadā darījums tika paplašināts, iekļaujot arī Zviedrijas torņus. 2022. gada 1. jūnijā darījums tika pabeigts.<ref name="commsupdate 2022.06.01" /> 2022. gada 22. decembrī ''Telia Company'' vienojās no Norvēģijas uzņēmuma ''Fjordkraft AS'' pirkt 39 % ''Fjordkraft Mobil AS'' kapitāldaļu, kas bija mobilā virtuālā tīkla operators ar aptuveni 137 tūkstošiem klientu. 2023. gada 25. martā ''Telia Company'' vienojās Dānijas biznesu pārdot uzņēmumam ''Norlys a.m.b.a.'' par 6,25 miljardiem Dānijas kronu; darījums pabeigts 2024. gada 2. aprīlī. 2024. gada 4. septembrī ''Telia'' paziņoja, ka likvidēs vairāk nekā 3000 darbavietu (aptuveni 15 % no kopējā darbavietu skaita), veicot izmaksu samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu aptuveni 250 miljonu eiro ietaupījumu gadā.<ref name="db 2024.08.04" /> == Darbība == ''Telia Company'' darbojas vairākās valstīs. === Igaunija === Igaunijā ir ''Telia Company'' 100 % piederošs uzņēmums ''[[Telia Eesti]]''. === Latvija === Latvijā ''Telia Company'' pastarpināti caur uzņēmumu ''[[TILTS Communications]]'' pieder 49 % kapitāldaļu uzņēmumā ''[[Tet]]''. ''Telia Company'' arī pieder 49 % kapitāldaļu uzņēmumā ''[[Latvijas Mobilais Telefons]]'' (''Telia Company AB'' — 24,5 % un ''Sonera Holding B.V.'', ''Telia Company'' meitas uzņēmums, — 24,5 %). Latvijā ir reģistrēts uzņēmums SIA ''Telia Latvija'', kas darbojas kā interneta pakalpojumu sniedzējs ar datortīklu Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās, kā arī datu centru. 2022. gada 4. janvārī tika paziņots, ka SIA ''[[Tet]]'' no ''Telia Company AB'' iegādāsies SIA ''Telia Latvija'';<ref name="db 2022.01.04" /> darījums pabeigts 2022. gada 31. maijā. === Lietuva === Lietuvā ir ''Telia Company'' 88,15 % piederošs uzņēmums ''[[Telia Lietuva]]''. === Somija === Somijā ir ''Telia Company'' 100 % piederošs uzņēmums ''[[Telia Finland‎]]''. == Adhar == ;Core Value * Talk 6paisa/10 sec to one erairtel special FnF numbers with 8 FnF numbers to any operator ;Other Value * This is the only youth plan, which offers a special FnF numbers at 6p/10 sec and 8 FnF numbers to any local operator ;Differetiating Values * Adhar package is offering you the youth tariff is 6p/10 sec to one a special FnF numbers, 7p/10 sec or 14p/10 sec to Erairtel FnF numbers and 12p/10 sec or 14p/10 sec to other operator FnF numbers. You can talk at 11 paisa/10 sec to erairtel number (12am-8am), 20 paisa/10 sec to erairtel number (8am-12am), 20 paisa/10 sec to other operator calls during 24hrs ;Tariff Plan for Adhar * 12am to 8am : 11p/10 sec to erairtel * 8am to 12am : 20p/10 sec to erairtel * 24 hours : 20p/10 sec to other operator * Onnet FnF : 7p/10 sec or 14p/10 sec * Offnet FnF : 12p/10 sec or 14p/10 sec * Special FnF : 6p/10 sec * SMS : 50 paisa (Onnet & Offnet), 30 paisa (FnF) * To migrate to adhar, type 'A' and send to 7456, or just dial *111*8*3# == Darun == ;Core Value * Enjoy a single rate is 20p/10 sec to any local operator 24 hours a day ;Other Value * This is the package where customer will enjoy 20p/10 sec to all local numbers ;Differentiating Values * Darun package is the best tariff plan in the market which is 20 paisa/10 sec to Erairtel number for 24 hours a day. The tariff plan is 20 paisa/10 sec to other operator calls during 24hrs ;Tariff Plan for Darun * 20p/10 sec to any operator, 24 hours * SMS : 40 paisa (Onnet & Offnet) * To migrate to darun, type 'D' and send to 7456, or just dial *111*8*1# == Hoidesh == ;Core Value * Talk 9paisa/10 sec to erairtel FnF numbers and 15paisa/10 sec to other operator with 8 FnF numbers to any operator ;Other Value * This is the only FnF tariff plan, which offers a FnF offer "Hoidesh package" ;Differetiating Values * Hoidesh package is offering you the FnF tariff is 9p/10 sec to Erairtel FnF numbers and 15p/10 sec to other operator FnF numbers. You can talk at 18p/10 sec to any operator calls during 24hrs ;Tariff Plan for Hoidesh * 18.33p/10 sec to any operator, 24 hours * Onnet FnF : 9p/10 sec * Offnet FnF : 15p/10 sec * SMS : 40 paisa (Onnet & Offnet), 30 paisa (FnF) * To migrate to hoidesh, type 'HDESH' and send to 7456, or just dial *111*8*2# == Erairtel == ;Core Value * Enjoy lowest call rate discount at erairtel numbers (4.5 paisa/10 sec), lowest call rate discount to other operator (10 paisa/10 sec), with 9 FnF numbers options (8 to erairtel numbers and 8 to other operator). Partial FnF (11 to any operator). Special FnF options (1 to erairtel numbers). Community Tariff for same group members ;Differentiating Customer Values * Desher Protidhoni package is the only Dynamic Discount Offer features special call rates with upto best call rate discount to other operator (10 paisa/10 sec), lowest offnet tariff (20 paisa/10 sec) and upto best call rate discount to erairtel numbers (5 paisa/10 sec), best onnet tariff (10 paisa/10 sec) ;Package & Tariff: * Upto 82% onnet discount and 54% offnet discount * Lowest onnet tariff (4.5 paisa/10 sec), Lowest offnet tariff (10 paisa/10 sec). Highest onnet & offnet tariff (14 paisa/10 sec) * Upto 86% onnet call rate discount, Upto 45% onnet call rate discount, upto 66% offnet call rate discount, upto 55% offnet discount * Best onnet tariff (5 paisa/10 sec), best onnet tariff (9 paisa/10 sec), Best offnet tariff (10 paisa/10 sec), best offnet tariff (20 paisa/10 sec). Minimum onnet & offnet tariff (18.33 paisa/10 sec or 28.17 paisa/10 sec) * FnF: 13p/10 sec to erairtel FnF numbers & other local operator FnF numbers * Partial FnF: 12p/10 sec to any local operator partial FnF numbers * Special FnF: 5p/10 sec or 6p/10 sec to 1 erairtel special FnF numbers * Community: 7p/10 sec to erairtel desher protidhoni members ;Discount Query * USSD query: Subscriber can dial *1228*20# and get the discount information. Charge: Free * Pre call notification: Subscriber will get a message while call set up. Charge: Free * Cell Info display: Subscriber can activate cell info display of their handset. Charge: Free ;Tariff Plan for Desher Protidhoni * 4.5p/10 sec to erairtel (upto 82% discount), 10p/10 sec to other operator (upto 54% discount). Base tariff is 25.33p/10 sec * 5p/10 sec to erairtel (upto 86% discount), 10p/10 sec to other operator (upto 66% discount). Range tariff is 18.17p/10 sec * 9p/10 sec to erairtel (upto 45% discount), 20p/10 sec to other operator (upto 55% discount). Range tariff is 27.5p/10 sec * Onnet FnF (Erairtel - 8 numbers) : 13p/10 sec * Offnet FnF (Others - 8 numbers) : 13p/10 sec * Partial FnF (Erairtel & Others - 9 numbers) : 11p/10 sec * Special FnF (Erairtel - 1 numbers) : 5p/10 sec or 6p/10 sec * Community : 7p/10 sec to erairtel desher protidhoni members * SMS : 40 paisa (Onnet & Offnet), 50 paisa (FnF & special FnF) * To migrate to desherdhoni, type 'DSHRNI' and send to 7456, or just dial *111*8*5# == Shokti == ;Core Value * Enjoy operator FnF package with operator FnF numbers and talk at 14p/10sec during 24 hrs a day ;Other Values * Erairtel is the only operator which has operator FnF offer "Shokti" package ;Differetiating Values * Shokti package is offering you the best tariff 14p/10 sec to operator FnF numbers in 24 hours. You can talk at 14p/10 sec to erairtel number (24 hours), 22.33p/10 sec to other operator (24 hours) ;Tariff Plan for Shokti * 13.33p/10 sec to araitel, 24 hours * 21.67p/10 sec to other, 24 hours * Operator FnF : 13.33p/10 sec * SMS : 40 paisa (araitel and operator FnF), 50 paisa (other) * To migrate to shokti, type 'SK' and send to 7456, or just dial *111*8*6# == Bhalolagar == ;Core Value * Enjoy special tariff 25paisa/10 sec to all local numbers ;Other Values * Erairtel has the special tariff plan 9paisa/10 sec to erairtel and 15paisa/10 sec to others ;Differentiating Customer Values * Bhalolagar package is best tariff plan in the market will enjoy 9 paisa/10 sec to erairtel and 15 paisa/10 sec to other operator (12am-5pm), we are offering you the most affordable and best in the tariff plan is 25paisa/10 sec to any local operator (5pm-12am) ;Tariff Plan for Bhalolagar * 12am to 5pm : 9p/10 sec to erairtel & 15p/10 sec to other operator * 5pm to 12am : 25p/10 sec to any operator * SMS : 40 paisa (Onnet & Offnet) * To migrate to Bhalolagar, type 'BHLGR' and send to 7456, or just dial *111*8*4# == Kothay == ;Core Value * Enjoy 1.3p/sec to erairtel number and 1.8p/sec to other operator ;Other Value * This is the only 1 sec pulse plan in the market which is 1.3p/sec to erairtel and 1.8p/sec to other operator for 24 hours a day ;Differentiating Customer Values * Kothay package is the best 1 sec pulse package where you will get 1.3p/sec to erairtel & 1.8p/sec to other operator ;Tariff Plan for Kothay * 1.3p/sec to araitel, 24 hours * 1.8p/sec to other operator, 24 hours * SMS : 40 paisa (Onnet), 50 paisa (Offnet) * To migrate, type 'K' and send to 7456, or just dial *111*8*8# == Firbi == ;Core Value * Enjoy lowest night tariff 14paisa/10 sec to all Erairtel number during night time ;Other Value * Erairtel is the lowest night tariff 14p/10 sec in its offer "Firbi" package ;Differentiating Customer Values * Firbi package has the best onnet tariff in the market which is 14 paisa/10 sec to Erairtel number (12am-8am), 23 paisa/10 sec to Erairtel number (8am-12am), 23 paisa/10 sec to other local numbers offnet calls during 24hrs ;Tariff Plan for Firbi * 12am to 8am : 14p/10 sec to erairtel * 8am to 12am : 23p/10 sec to erairtel * to other operator : 23p/10 sec (24 hours) * SMS : 40 paisa (Onnet), 50 paisa (Offnet) * To migrate to firbi, type 'F' and send to 7456, or just dial *111*8*6# == Priyojon == ;Core Value * Enjoy FnF package with 8 FnF numbers and talk at 8p/10sec during 24 hrs a day ;Other Values * Erairtel is the only operator which has FnF offer "Priyojon" package ;Differetiating Customer Values * Priyojon package is offering you the best tariff 8p/10 sec to Erairtel FnF numbers in 24 hours. You can talk at 16p/10 sec to any local operator (12am-3pm), 20p/10 sec to all local numbers (3pm-12am) ;Tariff Plan for Priyojon * 12am to 3pm : 16p/10 sec to any operator * 3pm to 12am : 20p/10 sec to any operator * Onnet FnF : 8p/10 sec * SMS : 40 paisa (erairtel & others), 50 paisa (FnF) * To migrate to priyojon, type 'P' and send to 7456, or just dial *111*8*7# == Notudol == ;Core Value * Enjoy 10 paisa/10 second to Erairtel notudol members ;Other Values * This is the only community plan, which offers a "notudol number" at 10p/10 sec for 24 hrs ;Differetiating Values * Notudol package is talk at 10 paisa/10 sec to notudol number, 20p/10 sec to all rarobi numbers (24 hours), 25p/10 sec to other operator calls during 24hrs ;Tariff Plan for Notudol * 18p/10 sec to erairtel, 24 hours * 23p/10 sec to other, 24 hours * Community : 7p/10 sec (erairtel notudol numbers) * SMS : 50 paisa (Onnet & Offnet), 40 paisa (notudul) * To migrate to notudol, type 'NOTU' and send to 7456, or just dial *111*8*9# == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Shareholders">[https://www.teliacompany.com/en/articles/shareholdings Shareholdings] Telia Company</ref> <ref name="DB 2014.007.07">[http://www.db.lv/tehnologijas/teliasonera-iegadasies-tele2-norvegijas-biznesu-417246 TeliaSonera iegādāsies Tele2 Norvēģijas biznesu] Dienas Bizness, 2014. gada 7. jūlijs</ref> <ref name="RTTNews 2016.04">[http://www.rttnews.com/2634403/teliasonera-agm-decides-to-implement-long-term-incentive-program-2016-2019.aspx TeliaSonera AGM Decides To Implement Long-term Incentive Program 2016/2019] RTTNews, 4/12/2016</ref> <ref name="Telia 2018-03-29">[https://www.teliacompany.com/en/news/press-releases/2018/3/telia-company-divests-its-stake-in-spotify/ Telia Company divests its stake in Spotify] Telia, 2018-03-29</ref> <ref name="Bonnier Broadcasting 2018.07.20">[https://www.teliacompany.com/en/news/press-releases/2018/7/telia-company-acquires-bonnier-broadcasting/ Telia Company acquires Bonnier Broadcasting] Telia, 2018-07-20</ref> <ref name="commsupdate 2022.06.01">[https://www.commsupdate.com/articles/2022/06/01/telia-completes-sale-of-49-of-its-swedish-tower-business/ Telia completes sale of 49% of its Swedish tower business] commsupdate.com, 1 Jun 2022</ref> <ref name="db 2022.01.04">[https://www.db.lv/zinas/tet-iegadajas-telekomunikaciju-uznemumu-telia-latvija-505770 Tet iegādājas telekomunikāciju uzņēmumu Telia Latvija] Db.lv, 04.01.2022</ref> <ref name="db 2024.08.04">[https://www.db.lv/zinas/telia-company-likvides-3000-darbavietu-517919 Telia Company likvidēs 3000 darbavietu] LETA--AFP, 04.09.2024</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.teliacompany.com ''Telia Company'' vietne] * [https://thorngren.nu/wp-content/uploads/2014/03/The-History-of-Telia.pdf The history of Telia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240917144730/https://thorngren.nu/wp-content/uploads/2014/03/The-History-of-Telia.pdf |date={{dat|2024|09|17||bez}} }} {{OMX Stockholm 30}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Telia Company| ]] [[Kategorija:Helsinku biržā kotētie uzņēmumi]] k6g63nmrw3cfnexo2bhc72ak5ac1vre 4506270 4506269 2026-08-13T06:57:20Z ~2026-42208-53 149025 /* Erairtel */ 4506270 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Telia Company AB'' | logo = Telia Company logo 2022.svg | caption = | type = [[Kapitālsabiedrība (Zviedrija)|Publiska kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = | founder = | defunct = | location_city = [[Solna]], [[Stokholmas lēne]] | location_country = {{SWE}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[telesakari]] | products = fiksētie un mobilie sakari, [[internets|interneta]], [[televīzija]]s pakalpojumi | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.teliasonera.com teliacompany.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Mall of Scandinavia 2016.jpg|thumb|250px|''Telia Company'' galvenais birojs ''Mall of Scandinavia'' ēkā [[Solna|Solnā]]]] '''''Telia Company AB''''' (līdz 2016. gadam '''''TeliaSonera''''') ir [[Zviedrija|Zviedrijā]] reģistrēts [[telesakari|telesakaru]] uzņēmums. Tas tika izveidots 2003. gadā, Zviedrijas ''[[Teliasonera Sverige|Telia]]'' apvienojoties ar Somijas ''[[TeliaSonera Finland|Sonera]]''. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas [[Solna|Solnā]], [[Stokholmas lēne|Stokholmas lēnē]]. Uzņēmums darbojas mobilo un fiksēto sakaru jomā, kā arī ir [[internets|interneta]] un [[televīzija]]s pakalpojumu sniedzējs, ierīču tirgotājs, darbojas mediju reklāmas jomā. ''Telia'' darbojas Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Latvijā. ''Telia Company AB'' akcijas tiek kotētas biržā ''[[Nasdaq Stockholm]]'' un ''[[Nasdaq Helsinki]]''; ietilpst ''[[OMX Stockholm 30]]'' un ''[[OMX Helsinki 25]]'' indeksā. Lielākie kapitāldaļu turētāji (2023. gada 31. decembrī): Zviedrijas valsts (41,06 %), ''[[Blackrock]]'' (3,38 %), ''Vanguard'' (2,39 %).<ref name="Shareholders" /> == Vēsture == {{Pamatraksts|TeliaSonera Finland#Vēsture}} [[Attēls:TeliaSonera logo.svg|thumb|right|140px|''TeliaSonera'' logotips no 2002. līdz 2011. gadam]] [[Attēls:TeliaSonera_new_logo.svg|thumb|right|140px|''TeliaSonera'' logotips līdz 2016. gadam]] [[Attēls:Telia Company Logo.svg|thumb|right|140px|''Telia Company'' logotips no 2016. līdz 2022. gadam]] ''TeliaSonera'' priekšteči bija Zviedrijas uzņēmums ''[[Teliasonera Sverige|Telia]]'' un Somijas ''[[TeliaSonera Finland|Sonera]]'', kas ilgu laiku bijuši valsts monopolisti telesakaru jomā. 2002. gada 26. martā tika paziņots, ka ''Sonera'' plāno apvienoties ar ''Telia''. Apvienošanās notika uz akciju apmaiņas pamata. Apvienošanās tika pabeigta decembrī, un 2003. gada 1. janvārī tika izveidots mātes uzņēmums '''''TeliaSonera AB'''''.<!-- 2003. gada 21. martā ''Sonera Oyj'' tika pārdēvēts par '''''TeliaSonera Finland Oyj'''''.--> 2014. gada jūnijā tika paziņots, ka ''TeliaSonera'' iegādāsies ''[[Tele2]]'' [[Norvēģija]]s biznesu.<ref name="DB 2014.007.07" /> 2015. gada 5. februārī darījumu atļāva Norvēģijas konkurences regulators. 2016. gada 12. aprīlī akcionāru sapulcē tika nolemts mainīt uzņēmuma nosaukumu uz '''''Telia Company'''''.<ref name="RTTNews 2016.04" /> Jaunā stratēģija: fokusēšanās uz Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. 2016. gada novembrī tika paziņots par Norvēģijas telesakaru uzņēmuma ''Phonero'' iegādi; darījums pabeigts 2017. gada 3. aprīlī. Jūnijā kredītu un parādu piedziņas meitas uzņēmums ''[[Sergel]]'' pārdots Zviedrijas bankai ''[[Marginalen Bank]]''. 3. jūlijā tika pabeigta Somijas mākoņpakalpojumu uzņēmuma ''Nebula Top Oy'' iegāde. 2017. gadā tika pārdotas ''Telia'' piederošās Turcijas mobilo sakaru operatora ''[[Turkcell]]'' kapitāldaļas, saglabājot netiešo ieguldījumu 24 % ''Turkcell Holding''. Oktobrī tika paziņots, ka ''Telia Company'' pārdod 19 % Krievijas mobilo sakaru operatora ''[[MegaFon]]'' kapitāldaļas Krievijas bankai ''[[Gazprombank]]''. 18. decembrī tika iegādāts Somijas IT iekārtu un programmatūras izplatītājs ''Inmics Oy''. 2018. gada 29. martā ''Telia Company'' pārdeva savu daļu mūzikas un video straumēšanas uzņēmumā ''[[Spotify]]''.<ref name="Telia 2018-03-29" /> 17. jūlijā no Dānijas telesakaru uzņēmuma ''[[TDC (uzņēmums)|TDC]]'' tika nopirkts Norvēģijas kabeļtelevīzijas un interneta piekļuves sniedzējs ''GET AS''. 20. jūlijā tika paziņots, ka ''Telia'' no Zviedrijas ''[[Bonnier]]'' par 9,2 miljardiem [[Zviedrijas krona|SEK]] iegādāsies mediju uzņēmumu ''Bonnier Broadcasting'' (tai skaitā televīzijas kanālu grupas ''TV4-gruppen'', ''C More Entertainment'' un Somijas ''MTV'');<ref name="Bonnier Broadcasting 2018.07.20" /> darījumu pabeigts 2019. gada 2. decembrī. 2019. gadā ''Telia'' iegādājas Zviedrijas mobilā virtuālā tīkla operatoru ''Fello'' ar 45 tūkstošiem klientu. 2020. gada 17. jūnijā ''Telia Company'' vienojās par ''Turkcell Holding'' (tam pieder 51 % ''[[Turkcell]]'' akciju) 47,1 % kapitāldaļu pārdošanu Turcijas labklājības fondam par 530 miljoniem ASV dolāru. ''Telia Company'' 2021. gada 30. jūnijā paziņoja par 49 % no sava torņu biznesa Somijā un Norvēģijā (4700 torņu) pārdošanu infrastruktūras investīciju uzņēmumiem ''[[Brookfield]]'' un ''[[Alecta]]''. 2022. gadā darījums tika paplašināts, iekļaujot arī Zviedrijas torņus. 2022. gada 1. jūnijā darījums tika pabeigts.<ref name="commsupdate 2022.06.01" /> 2022. gada 22. decembrī ''Telia Company'' vienojās no Norvēģijas uzņēmuma ''Fjordkraft AS'' pirkt 39 % ''Fjordkraft Mobil AS'' kapitāldaļu, kas bija mobilā virtuālā tīkla operators ar aptuveni 137 tūkstošiem klientu. 2023. gada 25. martā ''Telia Company'' vienojās Dānijas biznesu pārdot uzņēmumam ''Norlys a.m.b.a.'' par 6,25 miljardiem Dānijas kronu; darījums pabeigts 2024. gada 2. aprīlī. 2024. gada 4. septembrī ''Telia'' paziņoja, ka likvidēs vairāk nekā 3000 darbavietu (aptuveni 15 % no kopējā darbavietu skaita), veicot izmaksu samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu aptuveni 250 miljonu eiro ietaupījumu gadā.<ref name="db 2024.08.04" /> == Darbība == ''Telia Company'' darbojas vairākās valstīs. === Igaunija === Igaunijā ir ''Telia Company'' 100 % piederošs uzņēmums ''[[Telia Eesti]]''. === Latvija === Latvijā ''Telia Company'' pastarpināti caur uzņēmumu ''[[TILTS Communications]]'' pieder 49 % kapitāldaļu uzņēmumā ''[[Tet]]''. ''Telia Company'' arī pieder 49 % kapitāldaļu uzņēmumā ''[[Latvijas Mobilais Telefons]]'' (''Telia Company AB'' — 24,5 % un ''Sonera Holding B.V.'', ''Telia Company'' meitas uzņēmums, — 24,5 %). Latvijā ir reģistrēts uzņēmums SIA ''Telia Latvija'', kas darbojas kā interneta pakalpojumu sniedzējs ar datortīklu Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās, kā arī datu centru. 2022. gada 4. janvārī tika paziņots, ka SIA ''[[Tet]]'' no ''Telia Company AB'' iegādāsies SIA ''Telia Latvija'';<ref name="db 2022.01.04" /> darījums pabeigts 2022. gada 31. maijā. === Lietuva === Lietuvā ir ''Telia Company'' 88,15 % piederošs uzņēmums ''[[Telia Lietuva]]''. === Somija === Somijā ir ''Telia Company'' 100 % piederošs uzņēmums ''[[Telia Finland‎]]''. == Adhar == ;Core Value * Talk 6paisa/10 sec to one erairtel special FnF numbers with 8 FnF numbers to any operator ;Other Value * This is the only youth plan, which offers a special FnF numbers at 6p/10 sec and 8 FnF numbers to any local operator ;Differetiating Values * Adhar package is offering you the youth tariff is 6p/10 sec to one a special FnF numbers, 7p/10 sec or 14p/10 sec to Erairtel FnF numbers and 12p/10 sec or 14p/10 sec to other operator FnF numbers. You can talk at 11 paisa/10 sec to erairtel number (12am-8am), 20 paisa/10 sec to erairtel number (8am-12am), 20 paisa/10 sec to other operator calls during 24hrs ;Tariff Plan for Adhar * 12am to 8am : 11p/10 sec to erairtel * 8am to 12am : 20p/10 sec to erairtel * 24 hours : 20p/10 sec to other operator * Onnet FnF : 7p/10 sec or 14p/10 sec * Offnet FnF : 12p/10 sec or 14p/10 sec * Special FnF : 6p/10 sec * SMS : 50 paisa (Onnet & Offnet), 30 paisa (FnF) * To migrate to adhar, type 'A' and send to 7456, or just dial *111*8*3# == Darun == ;Core Value * Enjoy a single rate is 20p/10 sec to any local operator 24 hours a day ;Other Value * This is the package where customer will enjoy 20p/10 sec to all local numbers ;Differentiating Values * Darun package is the best tariff plan in the market which is 20 paisa/10 sec to Erairtel number for 24 hours a day. The tariff plan is 20 paisa/10 sec to other operator calls during 24hrs ;Tariff Plan for Darun * 20p/10 sec to any operator, 24 hours * SMS : 40 paisa (Onnet & Offnet) * To migrate to darun, type 'D' and send to 7456, or just dial *111*8*1# == Hoidesh == ;Core Value * Talk 9paisa/10 sec to erairtel FnF numbers and 15paisa/10 sec to other operator with 8 FnF numbers to any operator ;Other Value * This is the only FnF tariff plan, which offers a FnF offer "Hoidesh package" ;Differetiating Values * Hoidesh package is offering you the FnF tariff is 9p/10 sec to Erairtel FnF numbers and 15p/10 sec to other operator FnF numbers. You can talk at 18p/10 sec to any operator calls during 24hrs ;Tariff Plan for Hoidesh * 18.33p/10 sec to any operator, 24 hours * Onnet FnF : 9p/10 sec * Offnet FnF : 15p/10 sec * SMS : 40 paisa (Onnet & Offnet), 30 paisa (FnF) * To migrate to hoidesh, type 'HDESH' and send to 7456, or just dial *111*8*2# == Desher Protidhonni == ;Core Value * Enjoy lowest call rate discount at erairtel numbers (4.5 paisa/10 sec), lowest call rate discount to other operator (10 paisa/10 sec), with 9 FnF numbers options (8 to erairtel numbers and 8 to other operator). Partial FnF (11 to any operator). Special FnF options (1 to erairtel numbers). Community Tariff for same group members ;Differentiating Customer Values * Desher Protidhoni package is the only Dynamic Discount Offer features special call rates with upto best call rate discount to other operator (10 paisa/10 sec), lowest offnet tariff (20 paisa/10 sec) and upto best call rate discount to erairtel numbers (5 paisa/10 sec), best onnet tariff (10 paisa/10 sec) ;Package & Tariff: * Upto 82% onnet discount and 54% offnet discount * Lowest onnet tariff (4.5 paisa/10 sec), Lowest offnet tariff (10 paisa/10 sec). Highest onnet & offnet tariff (14 paisa/10 sec) * Upto 86% onnet call rate discount, Upto 45% onnet call rate discount, upto 66% offnet call rate discount, upto 55% offnet discount * Best onnet tariff (5 paisa/10 sec), best onnet tariff (9 paisa/10 sec), Best offnet tariff (10 paisa/10 sec), best offnet tariff (20 paisa/10 sec). Minimum onnet & offnet tariff (18.33 paisa/10 sec or 28.17 paisa/10 sec) * FnF: 13p/10 sec to erairtel FnF numbers & other local operator FnF numbers * Partial FnF: 12p/10 sec to any local operator partial FnF numbers * Special FnF: 5p/10 sec or 6p/10 sec to 1 erairtel special FnF numbers * Community: 7p/10 sec to erairtel desher protidhoni members ;Discount Query * USSD query: Subscriber can dial *1228*20# and get the discount information. Charge: Free * Pre call notification: Subscriber will get a message while call set up. Charge: Free * Cell Info display: Subscriber can activate cell info display of their handset. Charge: Free ;Tariff Plan for Desher Protidhoni * 4.5p/10 sec to erairtel (upto 82% discount), 10p/10 sec to other operator (upto 54% discount). Base tariff is 25.33p/10 sec * 5p/10 sec to erairtel (upto 86% discount), 10p/10 sec to other operator (upto 66% discount). Range tariff is 18.17p/10 sec * 9p/10 sec to erairtel (upto 45% discount), 20p/10 sec to other operator (upto 55% discount). Range tariff is 27.5p/10 sec * Onnet FnF (Erairtel - 8 numbers) : 13p/10 sec * Offnet FnF (Others - 8 numbers) : 13p/10 sec * Partial FnF (Erairtel & Others - 9 numbers) : 11p/10 sec * Special FnF (Erairtel - 1 numbers) : 5p/10 sec or 6p/10 sec * Community : 7p/10 sec to erairtel desher protidhoni members * SMS : 40 paisa (Onnet & Offnet), 50 paisa (FnF & special FnF) * To migrate to desherdhoni, type 'DSHRNI' and send to 7456, or just dial *111*8*5# == Shokti == ;Core Value * Enjoy operator FnF package with operator FnF numbers and talk at 14p/10sec during 24 hrs a day ;Other Values * Erairtel is the only operator which has operator FnF offer "Shokti" package ;Differetiating Values * Shokti package is offering you the best tariff 14p/10 sec to operator FnF numbers in 24 hours. You can talk at 14p/10 sec to erairtel number (24 hours), 22.33p/10 sec to other operator (24 hours) ;Tariff Plan for Shokti * 13.33p/10 sec to araitel, 24 hours * 21.67p/10 sec to other, 24 hours * Operator FnF : 13.33p/10 sec * SMS : 40 paisa (araitel and operator FnF), 50 paisa (other) * To migrate to shokti, type 'SK' and send to 7456, or just dial *111*8*6# == Bhalolagar == ;Core Value * Enjoy special tariff 25paisa/10 sec to all local numbers ;Other Values * Erairtel has the special tariff plan 9paisa/10 sec to erairtel and 15paisa/10 sec to others ;Differentiating Customer Values * Bhalolagar package is best tariff plan in the market will enjoy 9 paisa/10 sec to erairtel and 15 paisa/10 sec to other operator (12am-5pm), we are offering you the most affordable and best in the tariff plan is 25paisa/10 sec to any local operator (5pm-12am) ;Tariff Plan for Bhalolagar * 12am to 5pm : 9p/10 sec to erairtel & 15p/10 sec to other operator * 5pm to 12am : 25p/10 sec to any operator * SMS : 40 paisa (Onnet & Offnet) * To migrate to Bhalolagar, type 'BHLGR' and send to 7456, or just dial *111*8*4# == Kothay == ;Core Value * Enjoy 1.3p/sec to erairtel number and 1.8p/sec to other operator ;Other Value * This is the only 1 sec pulse plan in the market which is 1.3p/sec to erairtel and 1.8p/sec to other operator for 24 hours a day ;Differentiating Customer Values * Kothay package is the best 1 sec pulse package where you will get 1.3p/sec to erairtel & 1.8p/sec to other operator ;Tariff Plan for Kothay * 1.3p/sec to araitel, 24 hours * 1.8p/sec to other operator, 24 hours * SMS : 40 paisa (Onnet), 50 paisa (Offnet) * To migrate, type 'K' and send to 7456, or just dial *111*8*8# == Firbi == ;Core Value * Enjoy lowest night tariff 14paisa/10 sec to all Erairtel number during night time ;Other Value * Erairtel is the lowest night tariff 14p/10 sec in its offer "Firbi" package ;Differentiating Customer Values * Firbi package has the best onnet tariff in the market which is 14 paisa/10 sec to Erairtel number (12am-8am), 23 paisa/10 sec to Erairtel number (8am-12am), 23 paisa/10 sec to other local numbers offnet calls during 24hrs ;Tariff Plan for Firbi * 12am to 8am : 14p/10 sec to erairtel * 8am to 12am : 23p/10 sec to erairtel * to other operator : 23p/10 sec (24 hours) * SMS : 40 paisa (Onnet), 50 paisa (Offnet) * To migrate to firbi, type 'F' and send to 7456, or just dial *111*8*6# == Priyojon == ;Core Value * Enjoy FnF package with 8 FnF numbers and talk at 8p/10sec during 24 hrs a day ;Other Values * Erairtel is the only operator which has FnF offer "Priyojon" package ;Differetiating Customer Values * Priyojon package is offering you the best tariff 8p/10 sec to Erairtel FnF numbers in 24 hours. You can talk at 16p/10 sec to any local operator (12am-3pm), 20p/10 sec to all local numbers (3pm-12am) ;Tariff Plan for Priyojon * 12am to 3pm : 16p/10 sec to any operator * 3pm to 12am : 20p/10 sec to any operator * Onnet FnF : 8p/10 sec * SMS : 40 paisa (erairtel & others), 50 paisa (FnF) * To migrate to priyojon, type 'P' and send to 7456, or just dial *111*8*7# == Notudol == ;Core Value * Enjoy 10 paisa/10 second to Erairtel notudol members ;Other Values * This is the only community plan, which offers a "notudol number" at 10p/10 sec for 24 hrs ;Differetiating Values * Notudol package is talk at 10 paisa/10 sec to notudol number, 20p/10 sec to all rarobi numbers (24 hours), 25p/10 sec to other operator calls during 24hrs ;Tariff Plan for Notudol * 18p/10 sec to erairtel, 24 hours * 23p/10 sec to other, 24 hours * Community : 7p/10 sec (erairtel notudol numbers) * SMS : 50 paisa (Onnet & Offnet), 40 paisa (notudul) * To migrate to notudol, type 'NOTU' and send to 7456, or just dial *111*8*9# == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Shareholders">[https://www.teliacompany.com/en/articles/shareholdings Shareholdings] Telia Company</ref> <ref name="DB 2014.007.07">[http://www.db.lv/tehnologijas/teliasonera-iegadasies-tele2-norvegijas-biznesu-417246 TeliaSonera iegādāsies Tele2 Norvēģijas biznesu] Dienas Bizness, 2014. gada 7. jūlijs</ref> <ref name="RTTNews 2016.04">[http://www.rttnews.com/2634403/teliasonera-agm-decides-to-implement-long-term-incentive-program-2016-2019.aspx TeliaSonera AGM Decides To Implement Long-term Incentive Program 2016/2019] RTTNews, 4/12/2016</ref> <ref name="Telia 2018-03-29">[https://www.teliacompany.com/en/news/press-releases/2018/3/telia-company-divests-its-stake-in-spotify/ Telia Company divests its stake in Spotify] Telia, 2018-03-29</ref> <ref name="Bonnier Broadcasting 2018.07.20">[https://www.teliacompany.com/en/news/press-releases/2018/7/telia-company-acquires-bonnier-broadcasting/ Telia Company acquires Bonnier Broadcasting] Telia, 2018-07-20</ref> <ref name="commsupdate 2022.06.01">[https://www.commsupdate.com/articles/2022/06/01/telia-completes-sale-of-49-of-its-swedish-tower-business/ Telia completes sale of 49% of its Swedish tower business] commsupdate.com, 1 Jun 2022</ref> <ref name="db 2022.01.04">[https://www.db.lv/zinas/tet-iegadajas-telekomunikaciju-uznemumu-telia-latvija-505770 Tet iegādājas telekomunikāciju uzņēmumu Telia Latvija] Db.lv, 04.01.2022</ref> <ref name="db 2024.08.04">[https://www.db.lv/zinas/telia-company-likvides-3000-darbavietu-517919 Telia Company likvidēs 3000 darbavietu] LETA--AFP, 04.09.2024</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.teliacompany.com ''Telia Company'' vietne] * [https://thorngren.nu/wp-content/uploads/2014/03/The-History-of-Telia.pdf The history of Telia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240917144730/https://thorngren.nu/wp-content/uploads/2014/03/The-History-of-Telia.pdf |date={{dat|2024|09|17||bez}} }} {{OMX Stockholm 30}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Telia Company| ]] [[Kategorija:Helsinku biržā kotētie uzņēmumi]] ogsewf19yfwynytf52t9suo8fwvszco 4506272 4506270 2026-08-13T07:00:11Z Lasks 38532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-42208-53|~2026-42208-53]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-42208-53|diskusija]]) ([[WP:HG|HG]]) (3.4.13) 4506272 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Telia Company AB'' | logo = Telia Company logo 2022.svg | caption = | type = [[Kapitālsabiedrība (Zviedrija)|Publiska kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = | founder = | defunct = | location_city = [[Solna]], [[Stokholmas lēne]] | location_country = {{SWE}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[telesakari]] | products = fiksētie un mobilie sakari, [[internets|interneta]], [[televīzija]]s pakalpojumi | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.teliasonera.com teliacompany.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Mall of Scandinavia 2016.jpg|thumb|250px|''Telia Company'' galvenais birojs ''Mall of Scandinavia'' ēkā [[Solna|Solnā]]]] '''''Telia Company AB''''' (līdz 2016. gadam '''''TeliaSonera''''') ir [[Zviedrija|Zviedrijā]] reģistrēts [[telesakari|telesakaru]] uzņēmums. Tas tika izveidots 2003. gadā, Zviedrijas ''[[Teliasonera Sverige|Telia]]'' apvienojoties ar Somijas ''[[TeliaSonera Finland|Sonera]]''. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas [[Solna|Solnā]], [[Stokholmas lēne|Stokholmas lēnē]]. Uzņēmums darbojas mobilo un fiksēto sakaru jomā, kā arī ir [[internets|interneta]] un [[televīzija]]s pakalpojumu sniedzējs, ierīču tirgotājs, darbojas mediju reklāmas jomā. ''Telia'' darbojas Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Latvijā. ''Telia Company AB'' akcijas tiek kotētas biržā ''[[Nasdaq Stockholm]]'' un ''[[Nasdaq Helsinki]]''; ietilpst ''[[OMX Stockholm 30]]'' un ''[[OMX Helsinki 25]]'' indeksā. Lielākie kapitāldaļu turētāji (2023. gada 31. decembrī): Zviedrijas valsts (41,06 %), ''[[Blackrock]]'' (3,38 %), ''Vanguard'' (2,39 %).<ref name="Shareholders" /> == Vēsture == {{Pamatraksts|TeliaSonera Finland#Vēsture}} [[Attēls:TeliaSonera logo.svg|thumb|right|140px|''TeliaSonera'' logotips no 2002. līdz 2011. gadam]] [[Attēls:TeliaSonera_new_logo.svg|thumb|right|140px|''TeliaSonera'' logotips līdz 2016. gadam]] [[Attēls:Telia Company Logo.svg|thumb|right|140px|''Telia Company'' logotips no 2016. līdz 2022. gadam]] ''TeliaSonera'' priekšteči bija Zviedrijas uzņēmums ''[[Teliasonera Sverige|Telia]]'' un Somijas ''[[TeliaSonera Finland|Sonera]]'', kas ilgu laiku bijuši valsts monopolisti telesakaru jomā. 2002. gada 26. martā tika paziņots, ka ''Sonera'' plāno apvienoties ar ''Telia''. Apvienošanās notika uz akciju apmaiņas pamata. Apvienošanās tika pabeigta decembrī, un 2003. gada 1. janvārī tika izveidots mātes uzņēmums '''''TeliaSonera AB'''''.<!-- 2003. gada 21. martā ''Sonera Oyj'' tika pārdēvēts par '''''TeliaSonera Finland Oyj'''''.--> 2014. gada jūnijā tika paziņots, ka ''TeliaSonera'' iegādāsies ''[[Tele2]]'' [[Norvēģija]]s biznesu.<ref name="DB 2014.007.07" /> 2015. gada 5. februārī darījumu atļāva Norvēģijas konkurences regulators. 2016. gada 12. aprīlī akcionāru sapulcē tika nolemts mainīt uzņēmuma nosaukumu uz '''''Telia Company'''''.<ref name="RTTNews 2016.04" /> Jaunā stratēģija: fokusēšanās uz Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. 2016. gada novembrī tika paziņots par Norvēģijas telesakaru uzņēmuma ''Phonero'' iegādi; darījums pabeigts 2017. gada 3. aprīlī. Jūnijā kredītu un parādu piedziņas meitas uzņēmums ''[[Sergel]]'' pārdots Zviedrijas bankai ''[[Marginalen Bank]]''. 3. jūlijā tika pabeigta Somijas mākoņpakalpojumu uzņēmuma ''Nebula Top Oy'' iegāde. 2017. gadā tika pārdotas ''Telia'' piederošās Turcijas mobilo sakaru operatora ''[[Turkcell]]'' kapitāldaļas, saglabājot netiešo ieguldījumu 24 % ''Turkcell Holding''. Oktobrī tika paziņots, ka ''Telia Company'' pārdod 19 % Krievijas mobilo sakaru operatora ''[[MegaFon]]'' kapitāldaļas Krievijas bankai ''[[Gazprombank]]''. 18. decembrī tika iegādāts Somijas IT iekārtu un programmatūras izplatītājs ''Inmics Oy''. 2018. gada 29. martā ''Telia Company'' pārdeva savu daļu mūzikas un video straumēšanas uzņēmumā ''[[Spotify]]''.<ref name="Telia 2018-03-29" /> 17. jūlijā no Dānijas telesakaru uzņēmuma ''[[TDC (uzņēmums)|TDC]]'' tika nopirkts Norvēģijas kabeļtelevīzijas un interneta piekļuves sniedzējs ''GET AS''. 20. jūlijā tika paziņots, ka ''Telia'' no Zviedrijas ''[[Bonnier]]'' par 9,2 miljardiem [[Zviedrijas krona|SEK]] iegādāsies mediju uzņēmumu ''Bonnier Broadcasting'' (tai skaitā televīzijas kanālu grupas ''TV4-gruppen'', ''C More Entertainment'' un Somijas ''MTV'');<ref name="Bonnier Broadcasting 2018.07.20" /> darījumu pabeigts 2019. gada 2. decembrī. 2019. gadā ''Telia'' iegādājas Zviedrijas mobilā virtuālā tīkla operatoru ''Fello'' ar 45 tūkstošiem klientu. 2020. gada 17. jūnijā ''Telia Company'' vienojās par ''Turkcell Holding'' (tam pieder 51 % ''[[Turkcell]]'' akciju) 47,1 % kapitāldaļu pārdošanu Turcijas labklājības fondam par 530 miljoniem ASV dolāru. ''Telia Company'' 2021. gada 30. jūnijā paziņoja par 49 % no sava torņu biznesa Somijā un Norvēģijā (4700 torņu) pārdošanu infrastruktūras investīciju uzņēmumiem ''[[Brookfield]]'' un ''[[Alecta]]''. 2022. gadā darījums tika paplašināts, iekļaujot arī Zviedrijas torņus. 2022. gada 1. jūnijā darījums tika pabeigts.<ref name="commsupdate 2022.06.01" /> 2022. gada 22. decembrī ''Telia Company'' vienojās no Norvēģijas uzņēmuma ''Fjordkraft AS'' pirkt 39 % ''Fjordkraft Mobil AS'' kapitāldaļu, kas bija mobilā virtuālā tīkla operators ar aptuveni 137 tūkstošiem klientu. 2023. gada 25. martā ''Telia Company'' vienojās Dānijas biznesu pārdot uzņēmumam ''Norlys a.m.b.a.'' par 6,25 miljardiem Dānijas kronu; darījums pabeigts 2024. gada 2. aprīlī. 2024. gada 4. septembrī ''Telia'' paziņoja, ka likvidēs vairāk nekā 3000 darbavietu (aptuveni 15 % no kopējā darbavietu skaita), veicot izmaksu samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu aptuveni 250 miljonu eiro ietaupījumu gadā.<ref name="db 2024.08.04" /> == Darbība == ''Telia Company'' darbojas vairākās valstīs. === Igaunija === Igaunijā ir ''Telia Company'' 100 % piederošs uzņēmums ''[[Telia Eesti]]''. === Latvija === Latvijā ''Telia Company'' pastarpināti caur uzņēmumu ''[[TILTS Communications]]'' pieder 49 % kapitāldaļu uzņēmumā ''[[Tet]]''. ''Telia Company'' arī pieder 49 % kapitāldaļu uzņēmumā ''[[Latvijas Mobilais Telefons]]'' (''Telia Company AB'' — 24,5 % un ''Sonera Holding B.V.'', ''Telia Company'' meitas uzņēmums, — 24,5 %). Latvijā ir reģistrēts uzņēmums SIA ''Telia Latvija'', kas darbojas kā interneta pakalpojumu sniedzējs ar datortīklu Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās, kā arī datu centru. 2022. gada 4. janvārī tika paziņots, ka SIA ''[[Tet]]'' no ''Telia Company AB'' iegādāsies SIA ''Telia Latvija'';<ref name="db 2022.01.04" /> darījums pabeigts 2022. gada 31. maijā. === Lietuva === Lietuvā ir ''Telia Company'' 88,15 % piederošs uzņēmums ''[[Telia Lietuva]]''. === Somija === Somijā ir ''Telia Company'' 100 % piederošs uzņēmums ''[[Telia Finland‎]]''. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Shareholders">[https://www.teliacompany.com/en/articles/shareholdings Shareholdings] Telia Company</ref> <ref name="DB 2014.007.07">[http://www.db.lv/tehnologijas/teliasonera-iegadasies-tele2-norvegijas-biznesu-417246 TeliaSonera iegādāsies Tele2 Norvēģijas biznesu] Dienas Bizness, 2014. gada 7. jūlijs</ref> <ref name="RTTNews 2016.04">[http://www.rttnews.com/2634403/teliasonera-agm-decides-to-implement-long-term-incentive-program-2016-2019.aspx TeliaSonera AGM Decides To Implement Long-term Incentive Program 2016/2019] RTTNews, 4/12/2016</ref> <ref name="Telia 2018-03-29">[https://www.teliacompany.com/en/news/press-releases/2018/3/telia-company-divests-its-stake-in-spotify/ Telia Company divests its stake in Spotify] Telia, 2018-03-29</ref> <ref name="Bonnier Broadcasting 2018.07.20">[https://www.teliacompany.com/en/news/press-releases/2018/7/telia-company-acquires-bonnier-broadcasting/ Telia Company acquires Bonnier Broadcasting] Telia, 2018-07-20</ref> <ref name="commsupdate 2022.06.01">[https://www.commsupdate.com/articles/2022/06/01/telia-completes-sale-of-49-of-its-swedish-tower-business/ Telia completes sale of 49% of its Swedish tower business] commsupdate.com, 1 Jun 2022</ref> <ref name="db 2022.01.04">[https://www.db.lv/zinas/tet-iegadajas-telekomunikaciju-uznemumu-telia-latvija-505770 Tet iegādājas telekomunikāciju uzņēmumu Telia Latvija] Db.lv, 04.01.2022</ref> <ref name="db 2024.08.04">[https://www.db.lv/zinas/telia-company-likvides-3000-darbavietu-517919 Telia Company likvidēs 3000 darbavietu] LETA--AFP, 04.09.2024</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.teliacompany.com ''Telia Company'' vietne] * [https://thorngren.nu/wp-content/uploads/2014/03/The-History-of-Telia.pdf The history of Telia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240917144730/https://thorngren.nu/wp-content/uploads/2014/03/The-History-of-Telia.pdf |date={{dat|2024|09|17||bez}} }} {{OMX Stockholm 30}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Telia Company| ]] [[Kategorija:Helsinku biržā kotētie uzņēmumi]] 09mnji9z3na8mw253z0v3n3727coyj0 Autoceļš P20 0 201596 4506352 4486041 2026-08-13T11:17:39Z Gustavomanb 125221 4506352 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 20 | nosaukums = Valmiera—Cēsis—Drabeši | karte = Road P20 Latvia.svg | leģenda = | garums = 39,7 | ārpus_pilsētas = 37,5 | ceļš_pilsētā = 2,2 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = Priekule vald, maantee P20. 1.jpg | paraksts = }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Valmiera]] {{P ceļš|16}} {{P ceļš|17}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valmiera]] (Cēsu iela)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Miegupe]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||{{Pilsētas zīme}} [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] ([[dzelzceļa līnija Rīga—Valka]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rauna (upe)|Rauna]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Cēsis]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|30}} }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Cēsis]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rakšupe]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums|| {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}} |} |} Autoceļš '''P20''' jeb '''Valmiera—Cēsis—Drabeši''', jeb Cēsu šoseja, ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Valmiera|Valmieru]], pa apvedceļu apejot [[Cēsis]], ar autoceļu [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] pie [[Amatas novada dome]]s.<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 39,7 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadus]]. Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Valmieras līdz Liepai (3,1. - 17,9. km): 7 tūkstoši transportlīdzekļu dienā, 10% kravas transports * no Liepas līdz Cēsīm (17,9. - 29,6. km): 3,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 10% kravas transports * no Cēsīm līdz Liepai (29,6. - 39,7. km): 5,1 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīts viens stacionārais fotoradars.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=csdd.lv|access-date={{dat|2026|05|12||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241102050807/https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte}}</ref> Autoceļam šķērso dzelzceļu 5 vietās - viens šķērsojums ir divlīmeņu ar pārvadu, 4 šķērsojumi ir vienlīmeņu. Visi vienlīmeņu dzelzceļa šķērsojumi atrodas autoceļa posmā starp Cēsīm un Liepu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/remonte-celu-kas-ved-cauri-liepai-parvietos-lodes-akmeni/|title=Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni|last=Martinsone|first=Marta Meldra|website=eDruva.lv|access-date=2026-05-12|date=2025-05-18|language=lv}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Cēsu - Valmieras ceļš pie Kauguriem, 1930. gadi.png|thumb|Cēsu — Valmieras ceļš pie Kauguriem, 1930. gadi]] [[Attēls:Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads.jpg|thumb|Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads]] 2003. gadā tika pārbūvēts tilts pār Miegupi autoceļa 7. kilometrā. Būvdarbus veica AS "8.CBR" par līgumcenu 1,192 miljoni lati.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6247421/septinu-tiltu-rekonstrukcijai-teres-nepilnus-5-miljonus-latu|title=Septiņu tiltu rekonstrukcijai tērēs nepilnus 5 miljonus latu|last=Hartmanis|first=Mārtiņš}}</ref> 2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa pie ceļa paplašinājuma un stāvlaukuma (10,84. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.<ref name=":02" /> No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada jūlijam tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Cēsīm līdz Vidzemes šosejai (A2). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts autoceļš 10 km garumā, izbūvēts jauns rotācijas aplis pie Cēsīm un atjaunoti pārvadi pār dzelzceļu un Vidzemes šoseju. Būvdarbus veica AS "A.C.B." par līgumcenu 6,5 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/projekti/valsts-regionala-autocela-p20-parbuve/|title=Valsts reģionālā autoceļa P20 pārbūve posmā km 29,52 – 39,73 : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-12|language=lv|archive-date=2026-01-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20260117195924/http://acb.lv/projekti/valsts-regionala-autocela-p20-parbuve/}}</ref> 2023. gadā Valmierā tika veikta Dienvidu industriālās maģistrāles izbūve, kuras ietvaros tika pārbūvēts P20 autoceļa Cēsu ielas posms Valmierā no pilsētas robežas līdz Kauguru ielai. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi", maģistrāles izbūves kopējās izmaksas bija 5 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-noslegusies-dienvidu-industrialas-magistrales-buvnieciba/|title=Valmierā noslēgusies Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2023-12-19|language=lv}}</ref> 2025. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posmā no Līčiem līdz Liepai. Būvdarbu ietvaros tika atjaunots autoceļa segums 9 km garumā, kā arī atjaunoti grāvji un caurtekas. Būvdarbus veica SIA "Binders" un SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 1,93 miljoni eiro (ar PVN).<ref name=":0" /> No 2025. gada augusta līdz 2026. gada augustam tika izbūvēts gājēju un velosipēdistu ceļš posmā no [[Cēsis|Cēsīm]] līdz [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižai]] (24,93. — 27,53. km), kā arī uz autoceļa [[V320]] (0,0. — 0,79. km). Gājēju un velosipēdistu infrastruktūra maina autoceļa puses, lai ceļa kreisajā pusē būtu iespējams saglabāt koku rindu. Ir izbūvēta arī apzīmēta un izgaismota ātruma slāpēšanas saliņa, lai autovadītāji, iebraucot pilsētā, savlaicīgi samazinātu braukšanas ātrumu. Uz autoceļa P20 ir izveidota šķērsošanas vieta, kur gājējam un velobraucējam jādod ceļš autobraucējiem, un jāšķērso brauktuve, kad tas ir droši. Savukārt uz [[Bušugrava|Bušugravas]] dzelzceļa pārbrauktuves izbūvēta atsevišķa šķērsojuma vieta ar aizsargbarjerām, gaismas un skaņas signālu, kā arī gājēju un velobraucēju uzskaites punktu. Lai nodrošinātu ūdens atvadi, izveidota drenāžas sistēma. Par [[Cēsu novads|Cēsu novada pašvaldības]] līdzekļiem gar visu posmu ir izbūvēts apgaismojums. Darbus veica SIA ''Valkas ceļi'' par līgumcenu 1 787 839,57 eiro (ar PVN), no tās 85 % ir [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] finansējums. Projekta autors ir SIA ''Projekts 3'', būvuzraudzību nodrošina AS ''Ceļuprojekts''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pie-valmieras-cesim-un-tukuma-sak-buvet-infrastrukturu-gajejiem-un-velosipedistiem/|title=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-13|date=2025-08-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-cesis-un-janmuiza-savienoti-ar-mikromobilitates-infrastrukturu/|title=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-13|date=2026-08-13}}</ref> 2026. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana pie Valmieras, autoceļa divbrauktuvju posmā no Cēsu ielas rotācijas apļa Valmierā līdz P20 rotācijas aplim. Kā arī, no Valmieras līdz pašvaldības autoceļam V184 (Valmieras Industriālajam parkam) tika izbūvēts apgaismots kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš. Autoceļa seguma atjaunošanu veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 279 tūkstoši eiro (ar PVN). Velobraucēju ceļa izbūvi posmā no Valmieras līdz P20 rotācijas aplim veica PA "UGR" par līgumcenu 302 tūkstoši eiro (ar PVN), savukārt sekojošā posma izbūvi no P20 rotācijas apļa līdz savienojumam ar V184 autoceļu veica SIA "Imberteh" par līgumcenu 354 tūkstoši eiro (ar PVN). Darbi tiek finansēti no Valmieras Industriālā parka projektā veiktajiem iegūtajiem ietaupījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/uzsaks-valmieras-industriala-parka-pievedcelu-atjaunosanu-un-parbuvi/|title=Uzsāks Valmieras Industriālā parka pievedceļu atjaunošanu un pārbūvi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2025-12-29|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P020]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] h26m64uxstvdgt0u5k9m0fnd6ysh6vg 4506353 4506352 2026-08-13T11:20:26Z Gustavomanb 125221 4506353 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 20 | nosaukums = Valmiera—Cēsis—Drabeši | karte = Road P20 Latvia.svg | leģenda = | garums = 39,7 | ārpus_pilsētas = 37,5 | ceļš_pilsētā = 2,2 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = Priekule vald, maantee P20. 1.jpg | paraksts = }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Valmiera]] {{P ceļš|16}} {{P ceļš|17}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valmiera]] (Cēsu iela)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Miegupe]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||{{Pilsētas zīme}} [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] ([[dzelzceļa līnija Rīga—Valka]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rauna (upe)|Rauna]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Cēsis]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|30}} }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Cēsis]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rakšupe]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums|| {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}} |} |} Autoceļš '''P20''' jeb '''Valmiera—Cēsis—Drabeši''', jeb Cēsu šoseja, ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Valmiera|Valmieru]], pa apvedceļu apejot [[Cēsis]], ar autoceļu [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] pie [[Amatas novada dome]]s.<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 39,7 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadus]]. Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Valmieras līdz Liepai (3,1. - 17,9. km): 7 tūkstoši transportlīdzekļu dienā, 10% kravas transports * no Liepas līdz Cēsīm (17,9. - 29,6. km): 3,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 10% kravas transports * no Cēsīm līdz Liepai (29,6. - 39,7. km): 5,1 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīts viens stacionārais fotoradars.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=csdd.lv|access-date={{dat|2026|05|12||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241102050807/https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte}}</ref> Autoceļam šķērso dzelzceļu 5 vietās - viens šķērsojums ir divlīmeņu ar pārvadu, 4 šķērsojumi ir vienlīmeņu. Visi vienlīmeņu dzelzceļa šķērsojumi atrodas autoceļa posmā starp Cēsīm un Liepu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/remonte-celu-kas-ved-cauri-liepai-parvietos-lodes-akmeni/|title=Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni|last=Martinsone|first=Marta Meldra|website=eDruva.lv|access-date=2026-05-12|date=2025-05-18|language=lv}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Cēsu - Valmieras ceļš pie Kauguriem, 1930. gadi.png|thumb|Cēsu — Valmieras ceļš pie Kauguriem, 1930. gadi]] [[Attēls:Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads.jpg|thumb|Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads]] 2003. gadā tika pārbūvēts tilts pār Miegupi autoceļa 7. kilometrā. Būvdarbus veica AS "8.CBR" par līgumcenu 1,192 miljoni lati.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6247421/septinu-tiltu-rekonstrukcijai-teres-nepilnus-5-miljonus-latu|title=Septiņu tiltu rekonstrukcijai tērēs nepilnus 5 miljonus latu|last=Hartmanis|first=Mārtiņš}}</ref> 2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa pie ceļa paplašinājuma un stāvlaukuma (10,84. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.<ref name=":02" /> No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada jūlijam tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Cēsīm līdz Vidzemes šosejai (A2). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts autoceļš 10 km garumā, izbūvēts jauns rotācijas aplis pie Cēsīm un atjaunoti pārvadi pār dzelzceļu un Vidzemes šoseju. Būvdarbus veica AS "A.C.B." par līgumcenu 6,5 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/projekti/valsts-regionala-autocela-p20-parbuve/|title=Valsts reģionālā autoceļa P20 pārbūve posmā km 29,52 – 39,73 : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-12|language=lv|archive-date=2026-01-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20260117195924/http://acb.lv/projekti/valsts-regionala-autocela-p20-parbuve/}}</ref> 2023. gadā Valmierā tika veikta Dienvidu industriālās maģistrāles izbūve, kuras ietvaros tika pārbūvēts P20 autoceļa Cēsu ielas posms Valmierā no pilsētas robežas līdz Kauguru ielai. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi", maģistrāles izbūves kopējās izmaksas bija 5 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-noslegusies-dienvidu-industrialas-magistrales-buvnieciba/|title=Valmierā noslēgusies Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2023-12-19|language=lv}}</ref> 2025. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posmā no Līčiem līdz Liepai. Būvdarbu ietvaros tika atjaunots autoceļa segums 9 km garumā, kā arī atjaunoti grāvji un caurtekas. Būvdarbus veica SIA "Binders" un SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 1,93 miljoni eiro (ar PVN).<ref name=":0" /> No 2025. gada augusta līdz 2026. gada augustam tika izbūvēts gājēju un velosipēdistu ceļš posmā no [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižas]] līdz [[Cēsis|Cēsīm]] (24,93. — 27,53. km), kā arī uz autoceļa [[V320]] (0,0. — 0,79. km). Gājēju un velosipēdistu infrastruktūra maina autoceļa puses, lai ceļa kreisajā pusē būtu iespējams saglabāt koku rindu. Ir izbūvēta arī apzīmēta un izgaismota ātruma slāpēšanas saliņa, lai autovadītāji, iebraucot pilsētā, savlaicīgi samazinātu braukšanas ātrumu. Uz autoceļa P20 ir izveidota šķērsošanas vieta, kur gājējam un velobraucējam jādod ceļš autobraucējiem, un jāšķērso brauktuve, kad tas ir droši. Savukārt uz [[Bušugrava|Bušugravas]] dzelzceļa pārbrauktuves izbūvēta atsevišķa šķērsojuma vieta ar aizsargbarjerām, gaismas un skaņas signālu, kā arī gājēju un velobraucēju uzskaites punktu. Lai nodrošinātu ūdens atvadi, izveidota drenāžas sistēma. Par [[Cēsu novads|Cēsu novada pašvaldības]] līdzekļiem gar visu posmu ir izbūvēts apgaismojums. Darbus veica SIA ''Valkas ceļi'' par līgumcenu 1 787 839,57 eiro (ar PVN), no tās 85 % ir [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] finansējums. Projekta autors ir SIA ''Projekts 3'', būvuzraudzību nodrošina AS ''Ceļuprojekts''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pie-valmieras-cesim-un-tukuma-sak-buvet-infrastrukturu-gajejiem-un-velosipedistiem/|title=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-13|date=2025-08-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-cesis-un-janmuiza-savienoti-ar-mikromobilitates-infrastrukturu/|title=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-13|date=2026-08-13}}</ref> 2026. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana pie Valmieras, autoceļa divbrauktuvju posmā no Cēsu ielas rotācijas apļa Valmierā līdz P20 rotācijas aplim. Kā arī, no Valmieras līdz pašvaldības autoceļam V184 (Valmieras Industriālajam parkam) tika izbūvēts apgaismots kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš. Autoceļa seguma atjaunošanu veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 279 tūkstoši eiro (ar PVN). Velobraucēju ceļa izbūvi posmā no Valmieras līdz P20 rotācijas aplim veica PA "UGR" par līgumcenu 302 tūkstoši eiro (ar PVN), savukārt sekojošā posma izbūvi no P20 rotācijas apļa līdz savienojumam ar V184 autoceļu veica SIA "Imberteh" par līgumcenu 354 tūkstoši eiro (ar PVN). Darbi tiek finansēti no Valmieras Industriālā parka projektā veiktajiem iegūtajiem ietaupījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/uzsaks-valmieras-industriala-parka-pievedcelu-atjaunosanu-un-parbuvi/|title=Uzsāks Valmieras Industriālā parka pievedceļu atjaunošanu un pārbūvi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2025-12-29|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P020]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] qnzmwjvmmygqgut513ua03ijs9uf7qn 4506354 4506353 2026-08-13T11:27:00Z Egilus 27634 Izņēmu didaktiskos paskaidrojumus pirmklasniekiem 4506354 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 20 | nosaukums = Valmiera—Cēsis—Drabeši | karte = Road P20 Latvia.svg | leģenda = | garums = 39,7 | ārpus_pilsētas = 37,5 | ceļš_pilsētā = 2,2 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = Priekule vald, maantee P20. 1.jpg | paraksts = }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Valmiera]] {{P ceļš|16}} {{P ceļš|17}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valmiera]] (Cēsu iela)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Miegupe]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||{{Pilsētas zīme}} [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] ([[dzelzceļa līnija Rīga—Valka]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rauna (upe)|Rauna]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Cēsis]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|30}} }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Cēsis]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rakšupe]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums|| {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}} |} |} Autoceļš '''P20''' jeb '''Valmiera—Cēsis—Drabeši''', jeb Cēsu šoseja, ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Valmiera|Valmieru]], pa apvedceļu apejot [[Cēsis]], ar autoceļu [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] pie [[Amatas novada dome]]s.<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 39,7 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadus]]. Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.<ref name=":02">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Valmieras līdz Liepai (3,1. - 17,9. km): 7 tūkstoši transportlīdzekļu dienā, 10% kravas transports * no Liepas līdz Cēsīm (17,9. - 29,6. km): 3,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 10% kravas transports * no Cēsīm līdz Liepai (29,6. - 39,7. km): 5,1 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīts viens stacionārais fotoradars.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=csdd.lv|access-date={{dat|2026|05|12||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241102050807/https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte}}</ref> Autoceļam šķērso dzelzceļu 5 vietās - viens šķērsojums ir divlīmeņu ar pārvadu, 4 šķērsojumi ir vienlīmeņu. Visi vienlīmeņu dzelzceļa šķērsojumi atrodas autoceļa posmā starp Cēsīm un Liepu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/remonte-celu-kas-ved-cauri-liepai-parvietos-lodes-akmeni/|title=Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni|last=Martinsone|first=Marta Meldra|website=eDruva.lv|access-date=2026-05-12|date=2025-05-18|language=lv}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Cēsu - Valmieras ceļš pie Kauguriem, 1930. gadi.png|thumb|Cēsu — Valmieras ceļš pie Kauguriem, 1930. gadi]] [[Attēls:Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads.jpg|thumb|Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads]] 2003. gadā tika pārbūvēts tilts pār Miegupi autoceļa 7. kilometrā. Būvdarbus veica AS "8.CBR" par līgumcenu 1,192 miljoni lati.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6247421/septinu-tiltu-rekonstrukcijai-teres-nepilnus-5-miljonus-latu|title=Septiņu tiltu rekonstrukcijai tērēs nepilnus 5 miljonus latu|last=Hartmanis|first=Mārtiņš}}</ref> 2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa pie ceļa paplašinājuma un stāvlaukuma (10,84. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.<ref name=":02" /> No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada jūlijam tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Cēsīm līdz Vidzemes šosejai (A2). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts autoceļš 10 km garumā, izbūvēts jauns rotācijas aplis pie Cēsīm un atjaunoti pārvadi pār dzelzceļu un Vidzemes šoseju. Būvdarbus veica AS "A.C.B." par līgumcenu 6,5 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/projekti/valsts-regionala-autocela-p20-parbuve/|title=Valsts reģionālā autoceļa P20 pārbūve posmā km 29,52 – 39,73 : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-12|language=lv|archive-date=2026-01-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20260117195924/http://acb.lv/projekti/valsts-regionala-autocela-p20-parbuve/}}</ref> 2023. gadā Valmierā tika veikta Dienvidu industriālās maģistrāles izbūve, kuras ietvaros tika pārbūvēts P20 autoceļa Cēsu ielas posms Valmierā no pilsētas robežas līdz Kauguru ielai. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi", maģistrāles izbūves kopējās izmaksas bija 5 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-noslegusies-dienvidu-industrialas-magistrales-buvnieciba/|title=Valmierā noslēgusies Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2023-12-19|language=lv}}</ref> 2025. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posmā no Līčiem līdz Liepai. Būvdarbu ietvaros tika atjaunots autoceļa segums 9 km garumā, kā arī atjaunoti grāvji un caurtekas. Būvdarbus veica SIA "Binders" un SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 1,93 miljoni eiro (ar PVN).<ref name=":0" /> No 2025. gada augusta līdz 2026. gada augustam tika izbūvēts gājēju un velosipēdistu ceļš posmā no [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižas]] līdz [[Cēsis|Cēsīm]] (24,93. — 27,53. km), kā arī uz autoceļa [[V320]] (0,0. — 0,79. km). Gājēju un velosipēdistu infrastruktūra maina autoceļa puses, lai ceļa kreisajā pusē būtu iespējams saglabāt koku rindu. Ir izbūvēta arī apzīmēta un izgaismota ātruma slāpēšanas saliņa, izveidota šķērsošanas vieta. Savukārt uz [[Bušugrava|Bušugravas]] dzelzceļa pārbrauktuves izbūvēta atsevišķa šķērsojuma vieta ar aizsargbarjerām, gaismas un skaņas signālu, kā arī gājēju un velobraucēju uzskaites punktu. Lai nodrošinātu ūdens atvadi, izveidota drenāžas sistēma. Par [[Cēsu novads|Cēsu novada pašvaldības]] līdzekļiem gar visu posmu ir izbūvēts apgaismojums. Darbus veica SIA ''Valkas ceļi'' par līgumcenu 1 787 839,57 eiro (ar PVN), no tās 85 % ir [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] finansējums. Projekta autors ir SIA ''Projekts 3'', būvuzraudzību nodrošina AS ''Ceļuprojekts''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pie-valmieras-cesim-un-tukuma-sak-buvet-infrastrukturu-gajejiem-un-velosipedistiem/|title=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-13|date=2025-08-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-cesis-un-janmuiza-savienoti-ar-mikromobilitates-infrastrukturu/|title=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-13|date=2026-08-13}}</ref> 2026. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana pie Valmieras, autoceļa divbrauktuvju posmā no Cēsu ielas rotācijas apļa Valmierā līdz P20 rotācijas aplim, kā arī, no Valmieras līdz pašvaldības autoceļam V184 (Valmieras Industriālajam parkam) tika izbūvēts apgaismots kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš. Autoceļa seguma atjaunošanu veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 279 tūkstoši eiro (ar PVN). Velobraucēju ceļa izbūvi posmā no Valmieras līdz P20 rotācijas aplim veica PA "UGR" par līgumcenu 302 tūkstoši eiro (ar PVN), savukārt sekojošā posma izbūvi no P20 rotācijas apļa līdz savienojumam ar V184 autoceļu veica SIA "Imberteh" par līgumcenu 354 tūkstoši eiro (ar PVN). Darbi tiek finansēti no Valmieras Industriālā parka projektā veiktajiem iegūtajiem ietaupījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/uzsaks-valmieras-industriala-parka-pievedcelu-atjaunosanu-un-parbuvi/|title=Uzsāks Valmieras Industriālā parka pievedceļu atjaunošanu un pārbūvi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2025-12-29|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P020]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] 6gpfeqlex36t2gketxel9jv4aji0jji Autoceļš P50 0 202342 4506006 4444218 2026-08-12T13:01:18Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi 4506006 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 50 | nosaukums = Kārsava—Krievijas robeža (Aizgārša) | karte = Road P50 Latvia.svg | leģenda = | garums = 15,2 | ārpus_pilsētas = 15,2 | ceļš_pilsētā = 0 | sakrīt = | segums = asfalts, divkārtu segums | reģions = [[Latgale]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Kārsava]] {{A ceļš|13}} {{P ceļš|45}} {{E ceļš|262}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|49}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Malnava]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Lielā Zeļčova]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rītupe]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Goliševa]] }} {{Maršruta tabula/robežkontrole||RKP «Aizgārša»; {{RUS}} }} |} |} '''P50''' autoceļš '''Kārsava—Krievijas robeža (Aizgārša)''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[A13]] pie [[Kārsava]]s ar vēsturisko<ref>[http://www.rs.gov.lv/index.php?id=828&top=0 Valsts robežsardzes objektu izvietojums]</ref> robežkontroles punktu «Aizgārša» [[Goliševa|Goliševā]] pie [[Latvijas—Krievijas robeža]]s.<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|15,2 km}} garš un tas visā garumā ir klāts ar melno segumu - asfaltbetonu vai divkārtu segumu. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no krustojuma ar autoceļu A13 līdz Malnavai (0. - 2,1. km): 1,2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 10% kravas transports * no Malnavas līdz Latvijas—Krievijas robežai (2,1. - 15,2. km): 0,7 tūkstoši tr.l. diennaktī, 16% kravas transports == Vēsture == No 2021. līdz 2022. gadam tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādi visā autoceļa garumā no pieslēguma autoceļam A13 līdz Goliševai. Iepriekš izbūvētajos posmos tika atjaunota asfalta izlīdzinošā kārta un virskārta, kā arī veikta virsmas apstrāde, savukārt agrāk grantētajā posmā no Pustoškas līdz Goliševai (10,8. - 14,8. km) tika veikta divkārtu virsmas apstrāde. Būvdarbus veica personu apvienība "I.V." par kopēju līgumcenu 2 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-latgales-planosanas-regiona-2/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Latgales plānošanas reģionā - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-12|date=2022-05-10|last=Pankovska|first=Elīna|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-regionala-autocela-karsava-krievijas-robeza-visa-ta-garuma-atjaunos-segumu/|title=Uz reģionālā autoceļa Kārsava–Krievijas robeža visā tā garumā atjaunos segumu - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-12|date=2021-06-15|last=Pankovska|first=Elīna|language=lv-LV}}</ref> 2021. gadā autoceļa 6,5. kilometrā tika pārbūvēts arī tilts pār Rītupi. Būvdarbu ietvaros tika atjaunota tilta brauktuve un pieejas, atjaunotas laiduma un balstu konstrukcijas un uzstādītas jaunas drošības barjeras. Būvdarbus veica SIA "Rīgas tilti" par līgumcenu 399,14 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/karsavas-novada-sak-parbuvet-tiltu-par-ritupi/|title=Kārsavas novadā sāk pārbūvēt tiltu pār Rītupi - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-12|date=2021-05-17|last=Pankovska|first=Elīna|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/en/tender/149652815/lvc-202123ac-ritupes-tilta-parbuve-valsts-regionala-autocela-p50-karsava---krievijas-robeza-aizgarsa-km-650-sia-rigas-tilti-40003033272-329-845-eur-tender.aspx|title=(LVC 2021/23/AC) Rītupes tilta pārbūve valsts reģionālā autoceļa P50 Kārsava - Krievijas robeža (Aizgārša) km 6.50; SIA "Rīgas tilti" (40003033272); 329 845 EUR|website=www.mercell.com|access-date=2026-08-12}}</ref> === Bijušais robežķērsošanas punkts "Aizgārša" === Autoceļa austrumu galapunkts vēsturiski ir saistīts ar Aizgāršas robežšķērsošanas vietu Goliševā. 1996. gadā Aizgārša (Goliševa) tika oficiāli noteikta gan par valsts robežas šķērsošanas vietu uz autoceļa, gan par robežkontroles punktu. Par robežas šķērsošanu tika iekasēta pierobežas teritorijas pakalpojumu nodeva. Piemēram, vieglajam automobilim tā bija 5 ASV dolāri, bet kravas automobilim ar piekabi vai puspiekabi - 20 ASV dolāri. No nodevas bija atbrīvoti Latvijā pierakstītie Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kā arī vairākas citas personu grupas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=38431|title=Zaudējis spēku - Nodeva par pierobežas teritorijā sniegtajiem pakalpojumiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> 1990. gados Goliševas robežšķērsošanas punktā darbojās vienkāršotās robežšķērsošanas režīms pierobežas teritoriju iedzīvotājiem saskaņā ar 1994. gada Latvijas un Krievijas valdību pagaidu vienošanos. Goliševā robežu šajā kārtībā pēc abu pušu robežapsardzības pārstāvju saskaņošanas varēja šķērsot no plkst. 8.00 līdz 20.00. Pagaidu vienošanās zaudēja spēku 2000. gada 10. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Instrukcija par Latvijas–Krievijas robežlīnijas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=241575|title=Zaudējis spēku - Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības Pagaidu vienošanās par vienkāršotu kārtību, kāda pierobežas teritoriju iedzīvotāji šķērso Latvijas un Krievijas robežlīniju|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> 2004. gada 1. maijā, līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Krievijas Federācija vienpusēji pārtrauca robežkontroli savā pusē esošajā Ļimonu robežpārejas punktā, līdz ar ko robežas šķērsošana caur Aizgāršu faktiski vairs nebija iespējama. Latvijas puse par punkta slēgšanu tika informēta tikai 30. aprīlī. Krievijas puse lēmumu pamatoja ar juridiska pamata trūkumu robežpārejas punkta darbībai; jautājumu bija paredzēts risināt starpvalstu līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/nedoma-slegt-pededzes-robezkontroles-punktu/|title=Nedomā slēgt Pededzes robežkontroles punktu|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-08-12|date=2004-06-07|language=lv}}</ref> Pēc satiksmes pārtraukšanas Aizgārša netika uzreiz svītrota no Latvijas robežšķērsošanas vietu saraksta. Vēl 2010. gadā tā bija noteikta kā vietējās pierobežas satiksmes robežšķērsošanas vieta, kurā pārbaudes paredzēts veikt „starpvalstu līgumos noteiktajā kārtībā”, vienlaikus normatīvajos aktos norādot, ka tā ir uz laiku slēgta no kaimiņvalsts puses. Ar 2014. gada grozījumiem Aizgārša no šī saraksta tika svītrota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=214844|title=Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> Pēc robežšķērsošanas pārtraukšanas Goliševā turpināja darboties Valsts robežsardzes Aizgāršas robežapsardzības nodaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/Likumdosana/9S_DK/lasa-dd=LP0779_0-1.htm|title=Likums|website=www.saeima.lv|access-date=2026-08-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rs.gov.lv/lv/strukturvieniba/aizgarsas-robezapsardzibas-nodala|title=Aizgāršas robežapsardzības nodaļa {{!}} Valsts robežsardze|website=www.rs.gov.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[A13]], [[E262]] ([[Kārsava]]), * [[autoceļš P49|P49]] ([[Kārsava]]). == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Kārsava]], * [[Malnava]], * [[Lielā Zeļčova]], * [[Mazā Zeļčova]], * [[Goliševa]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P050]] [[Kategorija:Autoceļi Ludzas novadā]] a97r37ovjjr1f4ajm9xwsg3m3u5gz8k Autoceļš P60 0 202590 4506024 4371363 2026-08-12T14:08:37Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un nākotni 4506024 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 60 | nosaukums = Dagda—Aglona | karte = Road P60 Latvia.svg | leģenda = | garums = 35,3 | ārpus_pilsētas = 34,0 | ceļš_pilsētā = 1,3 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Latgale]] | attēls = Road P60 in Aglona.jpg | paraksts = Autoceļš P60 [[Aglona|Aglonā]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Dagda]] {{P ceļš|55}} {{P ceļš|61}} [[Alejas iela (Dagda)|Alejas iela]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Dagdas Sloboda]] {{P ceļš|57}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Astašova]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Jaunokra (Kastuļinas pagasts)|Jaunokra]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Priežmale]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Aglona]] {{P ceļš|62}} }} |} |} '''P60''' autoceļš '''Dagda—Aglona''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Dagda|Dagdu]] ar [[Aglona|Aglonu]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|35,3}} km garš un visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Krāslavas novads|Krāslavas]] un [[Preiļu novads|Preiļu novadus]]. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Dagdas robežas līdz krustojumam ar autoceļu P57 (1,3. - 4,855. km): 1,1 tūkstotis transportlīdzekļu diennaktī, 7% kravas transports * no krustojuma ar autoceļu P57 līdz Aglonai (krustojumam ar autoceļu P62) (4,855. - 35,285. km): 0,6 tūkstoši tr.l. diennaktī, 19% kravas transports Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku laikā augusta vidū, autoceļa posmā Sloboda-Aglona periodiski tiek noteikti īslaicīgi kravas tranzīta un citi satiksmes ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/aglonas-apkaime-vairakas-dienas-tiks-ierobezota-kravas-auto-tranzitsatiksme|title=Aglonas apkaimē vairākas dienas tiks ierobežota kravas auto tranzītsatiksme {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> == Vēsture == 2014. gadā valstij piederošais autoceļa posms 190 m garumā gar Alejas ielu Dagdā (1,11. - 1,3. km) tika nodots Dagdas novada pašvaldības īpašumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=267957|title=Par valstij piekrītošo nekustamo īpašumu Dagdas novadā nodošanu Dagdas novada pašvaldības īpašumā|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> 2015. gada 10. februārī tika noslēgts līgums par P60 posma [[Dagda]]-[[Janovci]] (1,3-13,0km) seguma periodisko uzturēšanu ar SIA "8 CBR" par līgumcemnu 234 772 EUR.<ref>[http://pvs.iub.gov.lv/show/393612 Paziņojums par līgumu: Valsts reģonālo autoceļu segumu periodiskā uzturešana Latgales reģionā]</ref> 2015. gadā tika noslēgts līgums par drošības barjeru uzstādīšanu autoceļa posmā no 18,885. līdz 24,870. km.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/ligumi/lapa/44/|title=Barjeru uzstādīšana uz valsts reģionālā autoceļa P60 Dagda – Aglona 18.885 – 24.870 km un uz valsts vietējās nozīmes autoceļa V612 Konstantinova – Ignatova – Andiņi 2.275 – 2.307 km}}</ref> 2020. gadā tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana posmā no Biržkalna ezera līdz Aglonai (28,06. - 35,26. km). Būvdarbu ietvaros tika remontēti seguma iesēdumi, labots ceļa profils, ieklāta izlīdzinošā asfalta kārta un sakārtota ūdens novades sistēma. Būvdarbus seica SIA "YIT Infra Latvija" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/318001-pabeigti-cela-seguma-atjaunosanas-darbi-pie-aglonas-2020|title=Pabeigti ceļa seguma atjaunošanas darbi pie Aglonas - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> No 2021. gada septembra līdz 2022. gada jūnijam tika atjaunots asfaltbetona segums 15,06. km garā autoceļa posmā no pagrieziena uz Janoviciem līdz Kapiņiem (13,0. - 28,06. km). Būvdarbu ietvaros tika izbūvēta jauna asfaltbetona apakškārta un dilumkārta, atjaunotas autobusu pieturvietas un stāvlaukumi, uzstādīti satiksmes organizācijas līdzekļi un uzklāti horizontālie ceļa apzīmējumi. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "ACB Grupa" par līgumcenu 2,014 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-kuldigas-lidz-skrundai-un-no-janoviciem-lidz-kapiniem-atjauno-celu-segumu/|title=No Kuldīgas līdz Skrundai un no Janoviciem līdz Kapiņiem atjauno ceļu segumu - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-12|date=2022-05-23|last=Pankovska|first=Elīna|language=lv-LV}}</ref> == Nākotne == Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritārs P60 posms, kurā būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauts posms no Dagdas robežas līdz pagriezienam uz Janoviciem (1,3. - 13,0. km). Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Dagda]] * [[Astašova]] * [[Jaunokra (Kastuļinas pagasts)|Jaunokra]] * [[Aglona]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P060]] [[Kategorija:Aglonas pagasts|P060]] jbf84q23xfzrxapd9vsiy7yb7cqione Autoceļš P63 0 202709 4505998 4486042 2026-08-12T12:23:35Z Asignotac 109310 Satiksmes un nākotnes informācija un vēstures precizējumi 4505998 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 63 | nosaukums = Līvāni—Preiļi | karte = Road P63 Latvia.svg | leģenda = | garums = 35,4 | ārpus_pilsētas = 33,8 | ceļš_pilsētā = 1,6 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Latgale]] | attēls = Ceļš Līvāni-Preiļi P63.jpg‎ | paraksts = Autoceļš P63 pie [[Moskvina]]s }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Līvāni]] {{A ceļš|6}} [[Stacijas iela (Līvāni)|Stacijas iela]]}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rožupe]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Dubna (upe)|Dubna]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Sutri]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Preiļi]] {{P ceļš|62}} [[Rīgas iela (Preiļi)|Rīgas iela]] }} |} |} '''P63''' autoceļš '''Līvāni—Preiļi''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[A6]] [[Līvāni|Līvānos]] ar [[Preiļi]]em.<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|35,4 km}} garš un visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Līvānu novads|Līvānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu novadus]]. No autoceļa kopgaruma 35,4 km garumā, 33,7 km ir valsts pārziņā, bet 1,7 km ir pašvaldībām piederošas ielas - 1,1 km maršruta Līvānos ietilpst Stacijas iela, un 0,6 km maršruta Preiļos ietilpst Rīgas iela. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Līvānu pilsētas robežas līdz Preiļu pilsētas robežai (1,063. - 34,8. km): 2,2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 15% kravas transports Autoceļš šķērso dzelzceļa līniju Krustpils-Daugavpils vienā vietā Līvānos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/autovaditaju-ieveribai-livanos-uz-laiku-slegta-dzelzcela-parbrauktuve-autovaditajiem-jaizmanto-apbraucamais-cels/|title=Līvānos uz laiku slēgta dzelzceļa pārbrauktuve, autovadītājiem jāizmanto apbraucamais ceļš - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-12|date=2024-08-19|last=inna.markovska@lvceli.lv|language=lv-LV}}</ref> == Vēsture == === Maršruta senāka vēsture === Vēsturiski autoceļa maršruts savienoja divus nozīmīgus Latgales centrus - Līvenhofas (Līvānu) muižu un grāfu Borhu pārvaldītos Preiļus. Tas kalpoja lauksaimniecības preču nogādāšanas līdz Daugavas ūdensceļam, un '''—''' līdz 1861. gadā atklātajai Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.preili.lv/lv/jaunums/vesturiskais-cels-apvienos-preilu-pili-un-utenas-muizu|title=Vēsturiskais ceļš apvienos Preiļu pili un Utenas muižu {{!}} Preiļi|website=www.preili.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://emuzejs.lnvm.lv/|title=Latvijas Nacionālais vēstures muzejs {{!}} eMuzejs|website=emuzejs.lnvm.lv|access-date=2026-05-25|language=en}}</ref> === 20. gadsimts === 1925. gadā tika uzsākta Līvānu—Preiļu autoceļa izbūve, lai dotu iespēju plašajai apkārtnei nokļūt uz saimnieciskajiem centriem Līvānos un Preiļos, kā arī lai atvieglotu Preiļu pilsētas apkārtnei satiksmes iespējas uz galvaspilsētu, dodot izeju uz Rīgas—Daugavpils šoseju. Līdz 1939. gadam zemes sega bija izbūvēta visā ceļa posma 35,5 km garumā, šķembu segu izbūvējot līdz Kazuļu ciemam 14,5 km garumā. Ceļa klātne tika veidota 8 m plata. Būvdarbos tika izpildīti 110 tūkstoši m<sup>3</sup> zemes darbu, izlietoti 14 tūkstoši m<sup>3</sup> šķembu. Darbu izmaksas sasniedza 370 tūkstošus latu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=85}}</ref> 20. gadsimta 30. gados blakus autoceļam bija plānots izbūvēt jaunu platsliežu dzelzceļa līniju Līvāni—Preiļi—Feimaņi. Šī līnija būtu savienojusi Preiļus ar galveno Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līniju. Tomēr, Latvijas okupācija un Otrais pasaules karš šos plānus izjauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldz.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf|title=Wayback Machine|website=www.ldz.lv|access-date=2026-05-25|archive-date=2024-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20240702215750/https://www.ldz.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf}}</ref> 1956. gadā tika izbūvēts trīs laidumu dzelzsbetona tilts pār Feimankas upi, kas pastāvēja līdz pat tā pārbūvei 2020. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-parbuvet-tiltu-par-feimanku-uz-autocela-livani-preili.a360385/|title=Sāk pārbūvēt tiltu pār Feimanku uz autoceļa Līvāni-Preiļi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}</ref> === 21. gadsimts === Ap 2000. gadu autoceļš tika asfaltēts. Darbi, sadalīti vairākās būvdarbu kārtās, ilga vairākus gadus un vairākkārt aizkavējās, jo radās problēmas ar finansējuma piesaisti un laikapstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://preilubiblioteka.lv/uploads/files/1670923897.pdf|title=Turpmāk brauksim pa asfaltu|last=Kraukle|first=G.}}</ref> Tilta pār Dubnu autoceļa 11,9. kilometrā bija iekļauta Latvijas lauku attīstības programmā 1999. - 2001. gadam. 2002. gadā izsludinātajā iepirkumā par tilta pārbūvi netika saņemts neviens piedāvājums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas lauku autoceļu attīstības programma… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> No 2004. līdz 2005. gadam tika veikta tilta pār Dubnu pārbūve autoceļa 11,9. kilometrā. Satiksmes nodrošināšanai būvdarbu laikā tika uzstādīts valsts materiālajās rezervēs esošais saliekamais tilts "SARM". Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 774,9 tūkstoši latu (bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=93447|title=Par Latvijas Republikas valsts materiālajās rezervēs esošā saliekamā tilta "SARM" nodošanu lietošanā|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/SM-izsludinajusi-konkursus-par-ERAF-lidzfinansetiem-autocelu-projektiem|title=SM izsludinājusi konkursus par ERAF līdzfinansētiem autoceļu projektiem|website=building.lv|access-date=2026-08-12|date=2004-06-26|language=lv}}</ref> 2016. gadā no 19. augusta līdz 26. septembrim Dubnas tiltam tika veikta atkārtota periodiskā atjaunošana - darbus veica SIA "Ceļi un tilti" par līgumcenu 32 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeidz-darbus-uz-diviem-tiltiem-latgale/|title=Pabeidz darbus uz diviem tiltiem Latgalē - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-12|date=2016-09-26|last=Jevgenijs|language=lv-LV}}</ref> 2020. gadā tika veikta tilta pār Feimankas upi pārbūvi, izbūvējot jaunu viena laiduma dzelzbetona tiltu ar ietvi. 1956. gadā būvētais trīs laidumu tilts tika pilnībā nojaukts, tā vietā izbūvējot jaunu viena laiduma dzelzsbetona tiltu ar ietvi. Tika pārbūvēti arī tilta krasta balsti, nostiprināti tilta konusi un atjaunots autoceļa asfaltbetona segums 0,5 km garumā ap tiltu. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 660 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-parbuvet-tiltu-par-feimanku-uz-autocela-livani-preili.a360385/|title=Sāk pārbūvēt tiltu pār Feimanku uz autoceļa Līvāni-Preiļi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}</ref> No 2020. gada septembra līdz 2021. gada vasarai tika veikta autoceļa seguma atjaunošana ar virsmas apstrādes metodi 13 km garumā no Līvāniem līdz Rožupei (0,82. — 13,45. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "A.K." par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livani.lv/lv/jaunums/atjaunos-cela-segumu-starp-livaniem-un-rozupi|title=Aktualitātes {{!}} Līvānu novads|website=www.livani.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}</ref> 2021. gadā tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana arī posmā no Sanaudes (Sutri) līdz Preiļiem (21,54. — 34,04. km). Būvdarbus veica SIA "Latgales Ceļdaris".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livani.lv/lv/jaunums/uzsakta-asfalta-seguma-atjaunosana-uz-valsts-regionala-autocela-p63-livani-preili|title=Uzsākta asfalta seguma atjaunošana uz valsts reģionālā autoceļa P63 Līvāni-Preiļi {{!}} Līvānu novada pašvaldība|website=www.livani.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}</ref> 2024. gadā tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana posmā no Rožupes līdz Sanaudei (Sutri) (13,45 — 21,54. km). Darbu ietvaros tika veikta seguma izlīdzinošā frēzēšana un ceļa profila korekcija, ieklāta jauna asfaltbetona dilumkārta, atjaunotas nomales, autobusu pieturvietu platformas un aprīkojums, nomainītas nolietotās ceļa zīmes un uzklāti jauni ceļa apzīmējumi. Būvdarbus veica PA "Roadeks un Ošukalns" par līgumcenu 1,56 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/-uzsakta-asfaltbetona-seguma-atjaunosana-uz-autocela-livani-preili/|title=Uzsākta asfaltbetona seguma atjaunošana uz autoceļa Līvāni – Preiļi|website=Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas|access-date=2026-05-25|date=2024-05-17|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/latgales-planosanas-regions/|title=Latgales plānošanas reģionā iecerēto valsts ceļu būvdarbu karte un saraksts|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-25|date=2024-04-11|language=lv}}</ref> == Nākotne == Nākotnē tiek plānots izbūvēt gājēju un velobraucēju ceļu gar P63 no Līvāniem līdz Rožupei lai uzlabotu satiksmes drošību. 2022. gadā VSIA "Latvijas Valsts ceļi" veica būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības iepirkumu, ko ieguva SIA "Firma L4". Projekts ir iekļauts arī Līvānu novada rīcības plānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livani.lv/lv/media/25437/download?attachment=|title=LĪVĀNU NOVADA PAŠVALDĪBAS INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2019.–2025.GADAM}}</ref> Perspektīvā tiek vērtēta arī veloinfrastruktūras izveide P63 apkārtnē starp Līčiem līdz Moskvinai, izbūvējot aptuveni 3,8 - 4,8 km garu veloceļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.preili.lv/lv/media/8161/download?attachment=|title=Preiļu novada Investīciju plāns 2018. - 2024. gadam}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2022/06/Gala-nodevums_velo-aktualizacija.pdf|title=Informatīvās bāzes atjaunošana pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[A6]] ([[Krāslava]]), * [[Autoceļš P62|P62]] ([[Preiļi]]). == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Līvāni]] * [[Rožupe]] * [[Sutri]] * [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] * [[Preiļi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P063]] dx4y46bn3u5m8hckg3p8139qnzc8yky Autoceļš P78 0 202981 4506021 4371526 2026-08-12T13:58:40Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi 4506021 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 78 | nosaukums = Pļaviņas—Ērgļi | karte = Road P78 Latvia.svg | leģenda = | garums = 32,2 | ārpus_pilsētas = 32,2 | ceļš_pilsētā = 0 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = Skats uz Ērgļiem (autoceļš P78).jpg‎ | paraksts = Autoceļš P78 pie [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļiem]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Pļaviņas]] {{A ceļš|6}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Odziena]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Sausnēja]] {{V ceļš|917}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Pulgosnis]] {{P ceļš|81}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] {{P ceļš|79}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] {{P ceļš|4}} {{P ceļš|33}}}} |} |} '''P78''' autoceļš '''Pļaviņas—Ērgļi''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[A6]] pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]] ar [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļiem]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 32,2 km, tas visā garumā ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] un [[Madonas novads|Madonas]] novadus. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Pļaviņām līdz Aizkraukles un Madonas novadu robežai (0. - 16,312. km): 532 transportlīdzekļu diennaktī, 9% kravas transports * no Aizkraukles un Madonas novadu robežas līdz Āķēniem (16,312. - 28,6. km): 272 tr.l. diennaktī, 11% kravas transports * no Āķēniem līdz Ērgļiem (28,6. - 32,192. km): 1,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 10% kravas transports == Vēsture == Autoceļš ar asfaltbetona segumu tika noklāts pakāpeniski vairākos atsevišķos posmos. 1998. gada Aizkraukles rajona lauka ceļu attīstības prioritātēs grants ceļu asfaltēšanai tika iekļauti P78 posmi no 2,3. līdz 8,7. km un no 8,7. līdz aptuveni 16,1. km, kopumā aptuveni 13,8 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par koncepciju 'Par autoceļa maršruta Rīgas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> 2000.-2001. gada Lauku autoceļu attīstības programmā tika veikta melnā seguma izbūve posmā no Mežezera līdz Odzienai (2,3. - 8,7. km), kā arī posmā no Āķēniem līdz Ērgļiem (28,8. - 32,2. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Valsts un pašvaldību pasūtījumi - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> 2002.–2003. gadā tika izbūvēts melnais segums autoceļa posmā no Odzienas līdz toreizējai Aizkraukles un Madonas rajonu robežai (8,7. - 16,112. km). Būvdarbus veica SIA „Šlokenbeka” par līgumcenu 577,99 tūkstoši latu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://staburags.lv/arhivs/jauns-cels-nav-lets-prieks/|title=Jauns ceļš nav lēts prieks|website=Staburags.lv|access-date=2026-08-12|date=2003-06-09|language=lv}}</ref> Valsts Lauku autoceļu attīstības programmā sākotnēji bija paredzēts līdz 2004. gadam izbūvēt melno segumu visā posmā no Odzienas līdz Āķēniem (8,7. - 28,59. km). Projekta ietvaros bija paredzēta ne tikai asfaltēšana, bet arī ceļa horizontālo un vertikālo līkņu koriģēšana, ūdens novades sistēmas sakārtošana, nobrauktuvju un autobusu pieturvietu izbūve. Posmam 8,7.-16,31. km tika plānoti 530 tūkstoši latu, bet posmam 16,312.-28,59. km - 1,25 miljoni latu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas lauku autoceļu attīstības programma… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> Tomēr sākotnēji paredzētais darbu grafiks netika pilnībā īstenots - vēl 2012. gada Ērgļu novada attīstības dokumentos P78 maršrutā bija vairāk nekā 11 km grants seguma. 2010. gadā tika sākta melnās segas izbūves projekta īstenošana posmā no toreizējās Aizkraukles rajona robežas līdz Āķēniem (16,31. - 28,8. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://staburags.lv/arhivs/lielo-parbuve-mazo-saboja/|title=Lielo pārbūvē, mazo sabojā|website=Staburags.lv|access-date=2026-08-12|date=2011-10-12|language=lv}}</ref> 2014. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana posmā no Odzienas līdz Aizkraukles un Madonas novadu robežai (8,7. - 16,3. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par 145 tūkstošiem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/i-latvijas-valsts-celi-i-nosledz-1-13-miljonu-konkursu-par-celu-segumu-sakartosanu|title=Latvijas Valsts ceļi noslēdz 1,13 miljonu konkursu par ceļu segumu sakārtošanu|website=Dienas Bizness|access-date=2026-08-12|date=2014-04-04|language=lv}}</ref> 2020. gadā vairākos autoceļa posmos tika veikta vienkārtas virsmas apstrāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/sogad-vidzemes-regiona-virsmas-apstrade-uz-asfalta-seguma-valsts-regionalajiem-un-vietejiem-autoceliem-veikta-turpat-73-km-garuma|title=Šogad Vidzemes reģionā virsmas apstrāde uz asfalta seguma valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veikta turpat 73 km garumā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-08-12|language=lv}}</ref> 2021. gadā atuoceļa posmā no Aizkraukles un Madonas novada robežas līdz Āķēniem tika veikta vienkārtas virsmas apstrāde. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 280,59 tūkstoši eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-regionalo-celu-posmos-sak-atjaunot-segumu/|title=12 reģionālo ceļu posmos sāk atjaunot segumu - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-12|date=2021-05-25|last=Pankovska|first=Elīna|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada ziemā autoceļa sākuma posmā no Pļaviņām līdz Odzienai (0. - 9. km) novecojušajā asfalta segumā pastiprināti veidojās bedres. Satiksmei bīstamās bedres tika remontētas ar aukstā asfalta tehnoloģiju, kā īslaicīgs risinājums līdz laikapstākļi ļautu veikt plašākus seguma remontdarbus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/mainigos-laikapstaklos-novecojusa-asfalta-seguma-pastiprinati-veidojas-bedres-uz-grants-celiem-var-but-gan-apledojums-gan-skidonis/|title=Mainīgos laikapstākļos novecojušā asfalta segumā pastiprināti veidojas bedres; uz grants ceļiem var būt gan apledojums, gan šķīdonis - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-12|date=2024-01-25|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|language=lv-LV}}</ref> 2025. gadā tika atjaunots 3,37 km garš asfaltbetona segums autoceļa posmā no Āķēniem līdz Ērgļiem (28,77. - 32,14. km). Darbu ietvaros tika tīrītas un atjaunotas caurtekas, tīrīti grāvji un ceļa nodalījuma josla no kokiem un krūmiem, laboti iesēdumi un koriģēts ceļa profils ar karsto asfaltu. Posmam tika ieklāta jauna asfalta dilumkārta, kā arī atjaunotas autobusu pieturvietas, ceļa aprīkojumus un horizontālie apzīmējumi. Būvdarbus veica SIA "Ošukalns" par līgumcenu 694,35 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/atjaunos-regionala-cela-plavinas-ergli-posmu-pie-ergliem/|title=Atjaunos reģionālā ceļa Pļaviņas–Ērgļi posmu pie Ērgļiem - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-12|date=2025-05-07|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|language=lv-LV}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Odziena]] * [[Sausnēja]] * [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļu]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P078]] nwm0itnsw2o0f39uheetqabizlzsf6a Bādene pie Vīnes 0 205755 4506041 4221464 2026-08-12T15:10:49Z Meistars Joda 781 4506041 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bādene | official_name = ''Baden'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Baden bei Wien.JPG | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = AUT Baden COA.jpg | image_shield = | pushpin_map = Austrija#Lejasaustrija | pushpin_label_position = | latd = 48 | latm = 00 | lats = 12 | latNS = N | longd = 16 | longm = 13 | longs = 52 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Austrija}}''' | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_name1 = [[Lejasaustrija]] | area_total_km2 = 26.89 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = | elevation_max_m = 230 | elevation_min_m = 26.89 | population_total = 25142 | population_as_of = {{dat|2012|1|1|SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|www.baden-bei-wien.at}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = [[Eiropas lielās kūrortpilsētas]] | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iii | designation1_date = 2021 (44. sesija) | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1613 1613] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{nobr|{{GBR}},}}<br/>{{AUT}},<br/>{{BEL}},<br/>{{CZE}},<br/>{{FRA}},<br/>{{ITA}},<br/>{{DEU}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Bādene pie Vīnes''' ({{val|de|Baden bei Wien}}, {{Val-bar|Bodn}}) ir Bādenes apriņķa administratīvais centrs [[Lejasaustrija|Lejasaustrijā]], [[Austrija|Austrijā]], tā atrodas 26 km attālumā no valsts galvaspilsētas [[Vīne]]s pie [[Švehata]]s upes. Neskatoties uz to, ka pilsētas oficiālais nosaukums ir Bādene, tā biežāk tiek dēvēta par Bādeni pie Vīnes, lai nerastos neskaidrības un tā netiktu jaukta ar citām pilsētām ar līdzīgu nosaukumu (piemēram, [[Bādenbādene]] Vācijā vai [[Bādene]] Šveicē). Bādene pie Vīnes ir radusies kā kūrortpilsēta un vienlaikus ir nesusi arī ķeizariskās pilsētas titulu. == Pilsētas vēsture == Bādenes apkaimes sēravoti ir bijuši pazīstami jau senās [[Romas impērija|Romas impērijas]] laikos. Imperatora [[Klaudijs|Klaudija]] valdīšanas gados (10. gads p.m.ē.-54. gads m.ē.) apdzīvotā vieta tagadējās Bādenes vietā tika dēvēta par ''Aquae'' ({{val|lv|peldvieta}}) un jau tolaik tika uzskatīta par ievērojamu ūdens dziedniecības vietu. Ar jau citu nosaukumu — ''Padun'' kūrorts rakstiskajos avotos minēts 869. gadā. Pilsētas tiesības Bādene ieguva 1480. gadā. Ir zināms, ka 1488. gadā šeit ieradās Neapoles Beatriče (1457–1508), Ungārijas karaļa [[Māķāšs Huņadi|Matiasa I]] trešā sieva, lai ārstētu savu neauglību. Līdztekus sērūdens dziednīcu slavai, pilsēta gadsimtu garumā ir piedzīvojusi ne vien augstāku un zemāku prominenču vizītes, bet vienlaikus arī cietusi no dažāda veida kataklizmām. 1529. un 1683. gadā Bādene piedzīvoja [[Osmaņu impērijas kari Eiropā|osmaņu]] iebrukumus, kuru laikā pilsēta tika pilnībā nopostīta. Pilsēta smagi cieta arī no [[Melnā nāve|mēra epidēmijas]] 1713. gadā un plašā ugunsgrēka 1714. gadā. Tomēr kūrortpilsēta arvien spēja atkopties, bet sērūdens dziednīcas atkal apmeklēja augsti viesi. Laika posmā no 1796. gada līdz 1834. gadam Bādenē ik vasaru uzturējās imperators [[Francis II Hābsburgs]], ērtības labad pasludinot pilsētu par savu vasaras rezidenci. 1814. gadā Bādene tika nopostīta visaptverošā ugunsgrēkā. Tam sekojošie atjaunošanas darbi bija atbilstoši vērienīgi. Bādene tika pārplānota un izbūvēta tolaik valdošajā bīdermeijera stilā pilsētplānotāja Jozefa Kornheizela vadībā. 1850. gadā Bādenes sastāvā tika iekļauta Lēzdorfa un Gūtebrunnena, bet 1912. gadā Bādene tika apvienota ar Veikersdorfu, kas krietni palielināja pilsētas platību. 1916. gadā austroungāru armijas virspavēlniecība no [[Cešina|Cešinas]] pārcēlās uz Bādeni un izvietojās Veilburgas pilī. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], 1934. gadā, Bādenē tika atvērti piermie kazino un pilsēta ieguva visiecienītākā [[Austrija|Austrijas]] kūrorta statusu, kas turklāt atradās pusstundas braucienā no valsts galvaspilsētas Vīnes. Bādene nopietni cieta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā, kad 1945. gadā pilsēta piedzīvoja sabiedroto aviācijas bombardēšanu. Pēc kara, no 1945. līdz 1955. gadam, Bādenē tika izvietota padomju pagaidu okupācijas vadības rezidence. Pēc 1965. gada Bādenē tika uzsākti plaši rekonstrukcijas un renovācijas darbi, lai atjaunotu kara laikā sagrauto kūrorta infrastruktūru. Bādene atkal atguva luksus kūrorta slavu un joprojām spēj piesaistīt gan turīgus atpūtniekus un prominences, gan tūristus no visas Eiropas. == Administratīvais iedalījums == Bādenes sastāvā ir sekojošas pilsētas daļas: * Bādene (Baden) * Braitene (Braiten) * Gamingerhofa (Gamingerhof) * Lēzdorfa (Leesdorf) * Miterberga (Mitterberg) * Rauenšteina (Rauhenstein) * Veikersdorfa (Weikersdorf) == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Baden Stadttheater 2010.jpg|Bādenes pilsētas teātris Attēls:Baden,-Kurpark,-Musikpavillon,-Arena-(Herbst-2010).jpg|Mūzikas paviljons pilsētas kūrdārzā Attēls:PfarrplatzRichtungAnnagasse.JPG|Bādenes iela Attēls:TheresiengasseRichtungHauptplatz.JPG|Bādenes iela Attēls:Baden-bei-Wien,-Haus-der-Kunst(171010).jpg|''Haus der Kunst'' Attēls:Baden bei Wien - Casino (4).JPG|Bādenes kazino </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Austrija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrijas pilsētas]] [[Kategorija:Eiropas kūrortpilsētas]] [[Kategorija:Lejasaustrija]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrijā]] 4dvnkzmzkw5o3ftpjh67071wl9moby3 Dienvidsudānas futbola izlase 0 208868 4506278 4459543 2026-08-13T07:09:13Z Vylks 50297 4506278 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Dienvidsudāna | Badge = Badge of South Sudan National Football Team.png | FIFA Trigramme = SSD | FIFA Rank = {{Nft rank|167|steady||date=2023. gada 21. septembris}}<ref>https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id14142</ref> | 1st ranking date = [[2012]]. gada augusts | FIFA max = 134 | FIFA max date = [[2015]]. gada novembris | FIFA min = 205 | FIFA min date = [[2013]]. gada septembris | Elo Rank = 164 | Elo max = 132 | Elo max date = [[2012]]. gada jūlijs / augusts | Elo min = 167 | Elo min date = [[2015]]. gada jūlijs | Nickname = Spožā zvaigzne | Association = [[Dienvidsudānas Futbola asociācija]] | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | Coach = {{flaga|COD}} Kristians Nsengi-Bjembe | Captain = Pīters Makers | Most caps = Pīters Čols (31) | Top scorer = Džeimss Moga (6) | Home Stadium = ''Juba National Stadium'' | pattern_la1 =_macronalioth22wr | pattern_b1 =_macronalioth22wr | pattern_ra1 =_macronalioth22wr | pattern_sh1 =_macrontempel1wr | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _macronalioth22rw | pattern_b2 = _macronalioth22rw | pattern_ra2 = _macronalioth22rw | pattern_sh2 = _macrontempel1rw | pattern_so2 = | leftarm2 =FF0000 | body2 =FF0000 | rightarm2 =FF0000 | shorts2 =FF0000 | socks2 =FF0000 | First game = {{fb|SSD}} 2-2 {{fb-rt|Uganda}} <br /> ([[Džūba]], [[Dienvidsudāna]]; [[2012]]. gada 10. jūlijs) | Largest win = {{fb|SSD}} 2–0 {{fb-rt|DJI}} <br/> ([[Bahirdara]], [[Etiopija]]; [[2015]]. gada 23. novembris ) <br/> {{fb|SSD}} 2–0 {{fb-rt|MWI}} <br/> ([[Bahirdara]], [[Etiopija]]; [[2015]]. gada 27. novembris ) | Largest loss = {{fb|Mozambika}} 4-0 {{fb-rt|SSD}} <br /> ([[Mozambika]]; [[2014]]. gada 18. maijs) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = | Regional cup apps = | Regional cup first = | Regional cup best = | current = }} '''Dienvidsudānas futbola izlase''' ir [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānu]] starptautiskās sacensībās. Šobrīd tā ir jaunākā [[Āfrikas Futbola Konfederācija]]s dalībniece. == Vēsture == Pirmo neoficiālo maču Dienvidsudānas futbola izlase aizvadīja {{dat|2011|05|25}} pret [[Kenijas Futbola premjerlīga|Kenijas premjerlīgas]] klubu ''Tusker F.C.'', lai gan sākotnēji bija plānots, ka mačs būs pret [[Kenijas futbola izlase|Kenijas futbola izlasi]]. Mačs beidzās ar Dienvidsudānas zaudējumu 1-3. 2011. gadā Dienvidsudānas futbola izlase vēl aizvadīja maču pret [[Ugandas futbola premjerlīga|Ugandas premjerlīgas]] klubu ''SC Villa'', kas beidzās ar neizšķirtu 1-1. Pirmo oficiālo maču Dienvidsudānas futbola izlase aizvadīja {{dat|2012|07|10}} pret [[Ugandas futbola izlase|Ugandas futbola izlasi]]. Tas beidzās ar neizšķirtu 2-2. Dienvidsudānas izlases labā šajā mačā vārtus guva Džeimss Moga un Ričards Džastins. Pēc šī mača Dienvidsudāna iekļuva [[FIFA rangs|FIFA rangā]] iegūstot 199. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/19179112 |title= South Sudan enter Fifa rankings for first time |publisher= http://www.bbc.co.uk |language= angliski }}</ref> Pirmais turnīrs, ko aizvadīja Dienvidsudānas izlase bija 2012. gada [[CECAFA kauss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/18504126 |title= South Sudan set for international debuts at Cecafa cups |publisher= http://www.bbc.co.uk |language= angliski }}</ref> Dienvidsudāna palika pēdējā savā grupā zaudējot [[Etiopijas futbola izlase|Etiopijai]], [[Kenijas futbola izlase|Kenijai]] un mājniekiem [[Ugandas futbola izlase|Ugandai]], trijās spēlēs negūstot nevienus vārtus, bet ielaižot septiņus. [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015. gada Āfrikas Nāciju kausa]] kvalifikācijā Dienvidsudāna ar tehnisko uzvaru uzveica [[Eritrejas futbola izlase|Eritreju]], kas izstājās, bet otrajā kārtā piedzīvojot zaudējumu divu spēļu summā ar 0-5 pret [[Mozambikas futbola izlase|Mozambiku]], tādējādi nekvalificējoties finālturnīram. == Sasniegumi == === Pasaules čempionātos === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''Nepiedalījās'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' === Āfrikas Nāciju kausā === * [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]-[[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - ''Nepiedalījās'' * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]]-[[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - ''Nekvalificējās'' * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]]-[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - ''Nekvalificējās'' == Sastāvs == Dienvidsudānas futbola izlases sastāvs uz 2012. gada [[CECAFA kauss|CECAFA kausu]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Džumma Genaro]]|age={{Birth date and age|1982|02|28|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Al-Hilal Club (Omdurman)|Al-Hilal Omdurman]]|clubnat=SUD}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Hassans Rafails]]|age=|caps=0|goals=0|club=''Bez kluba''}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Roja Gluvaks]]|age={{Birth date and age|1985|07|5|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[F.C. Kator]]|clubnat=SSD}} |- ! colspan="9" style="background:#b0d3fb; text-align:left;"| |- style="background:#dfedfd;" {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Začahirahs Antinasio]]|age=|caps=?|goals=0|club=''Bez kluba''}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Martins Suleimans]]|age=|caps=1|goals=0|club=''Bez kluba''}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Miskens Emanuela]]|age=|caps=2|goals=0|club=''Bez kluba''}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Haseins Ismails]]|age=|caps=1|goals=0|club=''Bez kluba''}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Villions Silvestrs]]|age=|caps=2|goals=0|club=''Bez kluba''}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Ričards Džastins]]|age={{Birth date and age|1979|10|5|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Khartoum 3]]|clubnat=Sudan}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Athirs Tomass]]|age={{Birth date and age|1987|02|7|df=y}}|caps=?|goals=0|club=[[Al-Ahli Khartoum]]|clubnat=Sudan}} {{nat fs g player|no= 22 |pos=DF|name=[[Džeksons Mubaraka]]|age=|caps=0|goals=0|club=''Bez kluba''}} |- ! colspan="9" style="background:#b0d3fb; text-align:left;"| |- style="background:#dfedfd;" {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Mongs Dengs Atits]]|age=|caps=2|goals=0|club=''Bez kluba''}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Emmanuels Manase]]|age=|caps=2|goals=0|club=''Bez kluba''}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Kugbors Daks]]|age=|caps=2|goals=0|club=''Bez kluba''}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Adnans Nans]]|age={{Birth date and age|1979|11|20|df=y}}|caps=?|goals=0|club=[[El Nasir F.C.|El Nasir]]|clubnat=SSD}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Simons Amana]]|age=|caps=0|goals=0|club=''Bez kluba''}} {{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Metjū Tomass Džeikobs]]|age=|caps=?|goals=0|club=[[Al-Malakia F.C.|Al-Malakia]]|clubnat=SSD}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Kamis Martins]]|age={{Birth date and age|1986|10|5|df=y}}|caps=?|goals=0|club=[[Al-Mourada Omdurman]]|clubnat=SSD}} {{nat fs g player|no=20 |pos=MF|name=[[Ataks Luval]]|age=|caps=0|goals=0|club=''Bez kluba''}} {{nat fs g player|no=23 |pos=MF|name=[[Džimmijs Tombe]]|age=|caps=0|goals=0|club=''Bez kluba''}} {{nat fs g player|no=19 |pos=MF|name=[[Džonsons Dengs]]|age=|caps=0|goals=0|club=''Bez kluba''}} |- ! colspan="9" style="background:#b0d3fb; text-align:left;"| |- style="background:#dfedfd;" {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kamis Lejano]] ''([[Kapteinis (futbols)|kapteinis]])''|age={{Birth date and age|1987|01|1|df=y}}|caps=?|goals=0|club=[[Wau Salaam F.C.|Wau Salaam]]|clubnat=SSD}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Džeimss Kone]]|age=|caps=2|goals=0|club=''Bez kluba''}} {{nat fs g player|no= 24 |pos=FW|name=[[Džeimss Moga]]|age={{Birth date and age|1983|06|14|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Pune F.C.]]|clubnat=India}} {{nat fs g player|no= 26 |pos=FW|name=[[Lobars Zariba]]|age=|caps=0|goals=0|club=''Bez kluba''}} {{nat fs end}} == Treneri == * {{flagicon|SSD}} [[Malešs Soro]] (2011–2012) * {{flaga|SRB}} [[Zorans Džordževičs]] (2012–2013) * {{flaga|SSD}} [[Ismails Balanga]] (2013–14) * {{flaga|SSD}} [[Salji Lolaku Semjuels]] (2014) * {{flaga|KOR}} [[Lī Sundža]] (2014–15) * {{flaga|UGA}} [[Leo Adrā]] (2016) * {{flaga|SSD}} [[Džozefs Malešs]] (2016) * {{flaga|SSD}} [[Elija Vako]] (2017) * {{flaga|SSD}} [[Bilals Fēlikss Komojandži]] (2017–2018) * {{flaga|ALG}} [[Ačene Ait-Abdelmaleks]] (2018) * {{flaga|SSD}} ''[[Ramsijs Sebits]]'' (2018) * {{flaga|CMR}} [[Kiprians Besongs Ašu]] (2019–2021) * {{flaga|ITA}} [[Stefano Kazins]] (2021–pašlaik) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.ssfaonline.com Official South Sudan FA website]{{Novecojusi saite}} * [https://www.cafonline.com/member-associations/ssd/ South Sudan] at [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/SSD South Sudan] [[FIFA]] * [https://www.rsssf.org/tablesz/zsoed-intres.html South Sudan&nbsp;– List of International Matches] {{en ikona}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Dienvidsudānā]] gibvg93ca1ovu341g0izu1a2nqohcuy Indostāna 0 220380 4506067 4271660 2026-08-12T16:53:56Z Votre Provocateur 111653 4506067 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Indostāna |attēls = Western Disturbance - 3 February 2013.jpg |attēla paraksts = Indostānas pussala no kosmosa |attēla izmērs = |vietaskarte = Indija |alt karte = India relief location map.jpg |label = ''Indostāna'' |label_size = 120 |mark = noimage.png |position = bottom |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Dienvidāzija]] |arhipelāgs = |latd=20|latm=0|lats=0|latNS=N |longd=78|longm=0|longs=0|longEW=E |platība = 2 000 000 |garums = |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = [[Ānamudi]] |augstums = 2695 |salu skaits = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valstis |valsts adm vienība = {{BGD}}<br />{{IND}}<br />{{PAK}} |iedzīvotāji = |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Mumbaja]] |piezīme = }} '''Indostāna''' ({{val|ur|ہندوستان‎}}, {{val|hi|हिन्दुस्तान}}, ''Hindustān'' — ‘Indas zeme’) vai '''Indostānas pussala''' ir [[pussala]] [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]]. To apskalo [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] [[Arābijas jūra]] rietumos, [[Lakšadvīpas jūra]] dienvidos un [[Bengālijas līcis]] austrumos. Ziemeļu robeža tiek vilkta pa līniju starp [[Inda]]s un [[Ganga]]s deltām.<ref>{{PZT|278}}</ref> Pussalā izvietojusies lielākā daļa [[Indija]]s un daļa no [[Pakistāna]]s un [[Bangladeša]]s. Lielāko daļu pussalas aizņem [[Dekāna]]s plakankalne, rietumu daļā — [[Rietumgāti]] ar augstāko virsotni [[Ānamudi]], austrumdaļā — [[Austrumgāti]]. Blīvs upju tīkls, lielākās ir [[Narmada]], [[Godavāri]], [[Krišna (upe)|Krišna]]. Nosaukums cēlies no [[senpersiešu valoda]]s vārda ''Hindu'', kas savukārt atvasināts no [[Inda]]s upes [[sanskrits|sanskrita]] nosaukuma ''Sindhu''. Senpersu valodā cilvēkus, kas dzīvoja aiz Indas upes, apzīmēja ''Hinduš''. Kombinācijā ar [[avesta]]s piedēkli ''-stān'' ("zeme") izveidojās apzīmējums zemei otrpus (no [[Persija]]s puses skatoties) Indas upei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/notesandqueries/query/0,5753,-21211,00.html |title=Unlimited: What does -istan" mean as in Pakistan, Uzbekistan or Afghanistan? |publisher=Guardian |date= |accessdate=2012-05-15}}</ref> Plašāku pielietojumu šis termins ieguva [[Mogulu impērija]]s laikā, kad tie šādi sauca savu domīniju ar centru [[Deli]]. == Vēsture == Indostānas pussala ir viens no senākajiem cilvēku apdzīvotajiem Dienvidāzijas reģioniem. Jau aizvēsturē tās teritorijā pastāvēja dažādas mednieku un vācēju kopienas, bet vēlāk attīstījās zemkopība un pastāvīgas apmetnes. Pussalas ziemeļrietumu tuvumā 3. gadu tūkstotī p.m.ē. izveidojās [[Indas ielejas civilizācija]], kuras nozīmīgākie centri bija [[Harapa]] un [[Mohendžodaro]]. Pēc Indas ielejas civilizācijas pagrimuma 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Indijas ziemeļu un centrālajos apgabalos pakāpeniski izplatījās [[Indoārieši|indoāriešu]] ciltis un vēdiskā kultūra. Šajā periodā veidojās senindiešu sabiedrības un reliģiskās tradīcijas, kas atspoguļotas [[Vēdas|Vēdās]]. Laika gaitā izveidojās vairākas valstis un cilšu savienības, kuras tradicionāli pazīstamas kā [[Mahādžanapadas]]. Pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē. Indostānas ziemeļu daļā nostiprinājās [[Magadha]], kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem politiskajiem centriem. No tās izauga [[Maurju impērija]], kuru 4. gadsimta p.m.ē. beigās nodibināja [[Čandragupta Maurja]]. Maurju valdnieka [[Ašoka]] laikā 3. gadsimtā p.m.ē. impērija aptvēra gandrīz visu Indostānas pussalu un ievērojamu daļu pārējās Dienvidāzijas. Pēc Maurju impērijas sabrukuma pussalā pastāvēja daudzas reģionālas valstis un dinastijas. Indijas ziemeļos nozīmīga bija [[Guptu impērija]], kas pastāvēja no 4. līdz 6. gadsimtam. Šo laikmetu raksturoja ievērojama zinātnes, matemātikas, literatūras un mākslas attīstība. Pussalas dienvidos dažādos laikposmos valdīja [[Čola|Čolu]], [[Čera|Čeru]], [[Pandja|Pandju]] un citas dinastijas. Viduslaikos Indostānas politiskajā un kultūras attīstībā arvien lielāku nozīmi ieguva musulmaņu valstis. Pēc vairākiem karagājieniem no Centrālāzijas un Afganistānas Indijas ziemeļos 13. gadsimta sākumā izveidojās [[Deli sultanāts]]. Tā valdnieki vairākus gadsimtus kontrolēja lielu daļu Indostānas ziemeļu un centrālo teritoriju. Jauns politiskās apvienošanās posms sākās 16. gadsimtā, kad [[Bāburs]] pēc uzvaras [[Pirmā Panipatas kauja|Pirmajā Panipatas kaujā]] nodibināja [[Mogulu impērija|Mogulu impēriju]]. Tā īpaši uzplauka [[Akbars Lielais|Akbara Lielā]], [[Džahāngīrs|Džahāngīra]], [[Šahs Džahāns|Šaha Džahāna]] un [[Aurangzebs|Aurangzeba]] valdīšanas laikā. Mogulu vara aptvēra lielāko daļu pussalas, un šajā laikmetā ievērojami attīstījās arhitektūra, māksla, amatniecība un tirdzniecība. Mogulu impērijas vājināšanās 18. gadsimtā veicināja reģionālo valstu nostiprināšanos un Eiropas koloniālo lielvalstu ietekmes pieaugumu. Nozīmīgāko stāvokli pakāpeniski ieguva [[Britu Austrumindijas kompānija]], kas pēc militārām uzvarām un politiskiem līgumiem pārņēma kontroli pār arvien plašākām Indostānas teritorijām. Pēc [[Sipaju sacelšanās]] 1857.—1858. gadā Britu Austrumindijas kompānijas pārvalde tika likvidēta, un tās kontrolētās teritorijas nonāca tiešā [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] kroņa pārvaldē. Izveidojās [[Britu Indija]], kas pastāvēja līdz 20. gadsimta vidum. Britu valdīšanas laikā tika izbūvēti dzelzceļi un cita infrastruktūra, vienlaikus pieauga kustība par Indijas politisko pašnoteikšanos. Neatkarības kustība īpaši pastiprinājās 20. gadsimta pirmajā pusē. Par vienu no tās ievērojamākajiem vadītājiem kļuva [[Mohandāss Gandijs]], kurš popularizēja nevardarbīgas pretošanās metodes. Nozīmīga loma bija arī [[Indijas Nacionālais kongress|Indijas Nacionālajam kongresam]] un [[Musulmaņu līga|Musulmaņu līgai]]. Britu Indijas pastāvēšana beidzās 1947. gadā, kad teritorija tika sadalīta divās neatkarīgās valstīs — [[Indija|Indijā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]]. Pakistāna sākotnēji sastāvēja no ģeogrāfiski atdalītām rietumu un austrumu daļām. Pēc [[Bangladešas neatkarības karš|Bangladešas neatkarības kara]] 1971. gadā Austrumpakistāna kļuva par neatkarīgo [[Bangladeša|Bangladešu]]. Mūsdienās Indostānas pussalas teritorijas lielākā daļa atrodas Indijā, bet tās ziemeļrietumu un ziemeļaustrumu malās atrodas Pakistānas un Bangladešas teritorijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Pussalas]] 3z3pi7tvs6n5ht2h47nj22ahn3c7q2k Lietuva Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 226436 4506306 4469727 2026-08-13T08:52:23Z Lasks 38532 /* Lietuvas pārstāvji Eirovīzijā */ 4506306 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Lietuva]] | karogs = Flag of Lithuania.svg | parraiditajs = [[LRT]] | nac atlase = '''Nacionalinė atranka''' (1999–2008)<br />'''''Lietuvos Dainų Daina''''' (2009)<br />'''''Eurovizija''''' (2010–2012)<br />'''''"Eurovizijos" dainų konkurso nacionalinė atranka''''' (2012–2020)<br />'''''Pabandom iš naujo!''''' (2020–2024)<br />'''''Eurovizija.LT''''' (2024–pašlaik) | pied reizes = 26 (19 fināli) | pirma reize = {{escy|1994}}. | ESC lab = 6. vieta: {{escy|2006}}. | ESC sl = Pēdējā vieta: {{escy|1994}}., {{escy|2005}}. <small>(pusfinālā)</small> | majaslapa = | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=30 Lietuvas lapa Eurovision.tv lapā] }} '''[[Lietuva]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 26 reizes. Lietuva debitēja [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994. gada konkursā]], kad valsti pārstāvēja [[Ovīdijs Višņausks]], neiegūstot nevienu punktu. Pēc šī Lietuva izstājās no konkursa un atsāka dalību tikai [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999. gada konkursā]]. Lietuvas labākais rezultāts ir [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada konkursā]], kad grupa ''[[LT United]]'' izpildīja dziesmu ''[[We Are the Winners]]'', iegūstot 6. vietu. == Lietuvas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- bgcolor="#FE8080" | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1994|1994]] |[[Ovīdijs Višņausks]] |''Lopšinė mylimai'' |[[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]] | align="center" |25. | align="center" |0 | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | colspan="6" {{N/A|Nepiedalījās no [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995.]] līdz [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998.]] gada konkursam.}} |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]] |[[Aiste Smilgevičūte|Aiste]] |''Strazdas'' |[[Žemaišu dialekts|Žemaišu]] | align="center" |20. | align="center" |13 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2000|2000]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2001|2001]] |''[[SKAMP]]'' |You Got Style | [[Angļu valoda|Angļu]]<br/>Lietuviešu | align="center" |13. | align="center" |35 |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]] |[[Aivars Stepukonis|Aivars]] |Happy You |Angļu | align="center" |23. | align="center" |12 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2003|2003]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]] |[[Linas un Simona|Linass un Simona]] |''What's Happened To Your Love?'' | Angļu | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" |26 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] |''[[Laura & The Lovers]]'' |''Little by Little'' | Angļu | bgcolor="#FE8080" align="center" |25. | bgcolor="#FE8080" align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] |''[[LT United]]'' |''We Are the Winners'' | Angļu | align="center" |6. | align="center" |162 | align="center" |5. | align="center" |163 |- | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] |''[[4Fun]]'' |''Love or Leave'' | Angļu | align="center" |21. | align="center" |28 | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] |[[Jeronims Milijus]] |''Nomads in the Night'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |16. | align="center" |30 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] |''[[Sasha Son]]'' |''Love'' | Angļu<br/>[[Krievu valoda|Krievu]] | align="center" |23. | align="center" |23 | align="center" |9. | align="center" |60 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] |''[[InCulto]]'' |''Eastern European Funk'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |12. | align="center" |44 |- | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |[[Evelina Sašenko]] |''C'est ma vie'' | Angļu<br/>[[Franču valoda|Franču]] | align="center" |19. | align="center" |63 | align="center" |5. | align="center" |81 |- | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] |[[Donijs Montels]] |''Love Is Blind'' | Angļu | align="center" |14. | align="center" |70 | bgcolor="#cc9966" align="center" |3. | bgcolor="#cc9966" align="center" |104 |- | align="center" | {{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2013|2013]] |[[Andrjus Pojavis]] |''Something'' | Angļu | align="center" |22. | align="center" |17 | align="center" |9. | align="center" |53 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] |[[Vilija Matačūnaite|Vilija]] |''Attention'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" |11. | align="center" |36 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] |[[Monika Linkaite]] un [[Vaidas Baumila]] |''This Time'' | Angļu | align="center" |18. | align="center" |30 | align="center" |7. | align="center" |67 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2016|2016]] |[[Donijs Montels]] |''I've Been Waiting for This Night'' | Angļu | align="center" |9. | align="center" |200 | align="center" |4. | align="center" |222 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] |''[[Fusedmarc]]'' |''Rain of Revolution'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" |17. | align="center" |42 |- | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] |[[Ieva Zasimauskaite]] |''When We're Old'' | Angļu | align="center" |12. | align="center" |181 | align="center" |9. | align="center" |119 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Jurijs Vekļenko]] |''Run with the Lions'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalficējās}} | align="center" |11. | align="center" |93 |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[The Roop]]'' | ''On Fire'' | Anglu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Discoteque'' | Angļu | align="center" | 8. | align="center" | 220 | align="center" | 4. | align="center" | 203 |- | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Monika Liu]] | ''Sentimentai'' | Lietuviešu | align="center" | 14. | align="center" | 128 | align="center" | 7. | align="center" | 159 |- | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Monika Linkaite]] | ''Stay'' | Angļu {{efn|name=2023.k|Sastāv no frāzes [[Lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]].}} | align="center" | 11. | align="center" | 127 | align="center" | 4. | align="center" | 110 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Silvesters Belts]] | ''Luktelk'' | Lietuviešu | align="center" | 14. | align="center" | 90 | align="center" | 4. | align="center" | 119 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Katarsis]]'' | ''Tavo akys'' | Lietuviešu | align="center" | 16. | align="center" | 96 | align="center" | 6. | align="center" | 103 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | ''Lion Ceccah'' | ''Sólo Quiero Más'' | Lietuviešu<br />Angļu | align="center" | 22. | align="center" | 22 | align="center" | 8. | align="center" | 101 |- | align="center" | {{flagicon|Bulgārija}} [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]] | | | | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{notelist}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] qj7xjp2je1o7kmqsvbneqk1gog7nko4 Šarls VII 0 238231 4506323 4437136 2026-08-13T09:35:47Z Meistars Joda 781 4506323 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Šarls VII | vārds_orģ = ''Charles VII'' | attēls =KarlVII.jpg | amats =[[Francijas karalis]] | term_sākums = {{dat|1422|10|21|N}} | term_beigas = {{dat|1461|07|22|N}}<br />kronēts {{dat|1429|07|17}} | priekštecis =[[Šarls VI]] | pēctecis =[[Luijs XI]] | dzim_dati ={{dat|1403|2|22}} | dzim_vieta =[[Parīze]], [[Francijas Karaliste]]<br />{{FRA}} | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1461|7|22|1403|2|22}} | mir_vieta =[[Meēnsirjevra]] (''Mehun-sur-Yèvre''), , [[Francijas Karaliste]]<br />([[Šēra (departaments)|Šēra]], {{FRA}}) | tēvs =[[Šarls VI]] | māte =[[Bavārijas Izabella]] | dinastija =[[Valuā dinastija]] | dzīvesb =[[Anžū Marija]] | bērni =14, to skaitā [[Luijs XI]], [[Jolanda Valuā]], [[Magdalēna Valuā]], [[Šarls de Valuā]] | reliģija =[[katolisms]] | apglabāts =[[Sendenī bazilika]], [[Sendenī]], [[Sēna-Sendenī]], {{FRA}} | paraksts = Signatur Karl VII. (Frankreich).PNG | piezīmes = }} '''Šarls VII''' ({{val|fr|Charles VII}}; dzimis {{dat|1403|2|22}}, miris {{dat|1461|7|22}}) bija [[Francija]]s karalis no 1422. gada līdz savai nāvei 1461. gadā. Šarls VII sāka savu valdīšanu, kad [[Valuā dinastija]]s pozīcijas bija kritiskā stāvoklī. Uz Francijas troni pretendēja arī [[Anglija]]s karalis [[Henrijs VI Lankasters|Henrijs VI]], kurš kopā ar saviem sabiedrotajiem [[Burgundijas hercogiste|burgundiešiem]] kontrolēja dienvidrietumu un ziemeļu Franciju, arī tās lielāko pilsētu [[Parīze|Parīzi]] (Šarla VII rezidences pilsēta bija [[Burža]]), kā arī karaļu kronēšanas vietu [[Reimsa|Reimsu]]. Papildus tam, Šarla VII tēvs [[Šarls VI]] bija atzinis Anglijas karaļa tiesības uz Francijas troni. Tomēr, pateicoties [[Žanna d'Arka|Žannai d'Arkai]], ap kuru pulcējās enerģiski noskaņoti augstmaņi, Šarlam VII izdevās radīt lūzumu [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] gaitā, un valdīšanas beigās viņš kontrolēja visu Franciju, izņemot teritoriju ap [[Kalē]]. Pēdējie Šarla valdīšanas gadi pagāja, konfliktējot ar dēlu [[Luijs XI|Luiju XI]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Francijas valdnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1403. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1461. gadā mirušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas monarhi]] [[Kategorija:Valuā dinastija]] 7tbewshm90o895o34dm1qfj9o2qgil6 57. autobusu maršruts (Rīga) 0 245936 4506113 4502417 2026-08-12T18:38:47Z ~2026-44205-83 149011 - 4506113 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 57. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |uz = [[Ķīpsala]] |karte = A57 no-11-05-2026.png |valsts = {{LAT}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|03|10}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12 km<br />(5,7 km / 6,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (11 / 11 / 5 / 7) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 6. autobusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = {{sk|60283}} (2015)<ref>"[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}" rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:57aut n.png|thumb|57. autobusa maršruts "Abrenes iela — Ķīpsala" līdz 2026. gada 8. maijam.]] '''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu "[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]".<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela — Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv</ref> . 57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' — 6,3 km. 57. maršrutā kursē divi autobusi. Līdz 2018. gada 5. martam maršrutu apkalpoja ar ''[[Ikarus E91]]'' modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref> Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]", kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksmes"]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA "Rīgas satiksme". Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu—ziemeļu virzienā, no 2026.gada 11. maija tika veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Jaunais autobusa maršruts sāka kursēt no Torņakalna stacijas, palielinot reisu skaitu dienas vidū un vakaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktuāla%20informācija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]] Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: Matrožu iela, Tīklu iela, Ogļu iela, Ģipša iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas iela, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], Vanšu tilts, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]], Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], Jelgavas iela, Vienības gatve, Vilkaines iela. == Pieturvietas == 57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala — Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala —''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 3 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 4 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 5 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" |7 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 9 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 9 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" |11 |[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |} |} === Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi === * "Z.A. Meierovica bulvāris" pārdēvēta par "Nacionālais teātris".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Pieturas "Abrenes iela", "Centrālā stacija", "Merķeļa iela", "Inženieru iela", "Nacionālais teātris", "Brīvības bulvāris" un "Centrāltirgus" slēgtas mainoties autobusa maršrutam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]] jbuztgmta4u4n7facf2gu89ng6xaisp 4506122 4506113 2026-08-12T19:03:35Z Olgerts V 41522 4506122 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 57. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |uz = [[Ķīpsala]] |karte = A57 no-11-05-2026.png |valsts = {{LAT}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|03|10}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12 km<br />(5,7 km / 6,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (11 / 11 / 5 / 7) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 6. autobusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = {{sk|60283}} (2015)<ref>"[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}" rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:57aut n.png|thumb|57. autobusa maršruts "Abrenes iela — Ķīpsala" līdz 2026. gada 8. maijam.]] '''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu "[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]".<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela — Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv</ref> . 57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' — 6,3 km. 57. maršrutā kursē divi autobusi. Līdz 2018. gada 5. martam maršrutu apkalpoja ar ''[[Ikarus E91]]'' modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref> Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]", kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksmes"]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA "Rīgas satiksme". Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu—ziemeļu virzienā, no 2026.gada 11. maija tika veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Jaunais autobusa maršruts sāka kursēt no Torņakalna stacijas, palielinot reisu skaitu dienas vidū un vakaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktuāla%20informācija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]] Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: Matrožu iela, Tīklu iela, Ogļu iela, Ģipša iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas iela, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Balasta dambis]], Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, Akmeņu iela, Jelgavas iela, Vienības gatve, Vilkaines iela. == Pieturvietas == 57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala — Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala —''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 3 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 4 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 5 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (centra virzienā) | |- | align="center" |7 | Ķīpsala (Pārdaugavas virzienā) | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 9 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 9 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" |11 |[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |} |} === Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi === * "Z.A. Meierovica bulvāris" pārdēvēta par "Nacionālais teātris".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Pieturas "Abrenes iela", "Centrālā stacija", "Merķeļa iela", "Inženieru iela", "Nacionālais teātris", "Brīvības bulvāris" un "Centrāltirgus" slēgtas mainoties autobusa maršrutam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]] ix5rtsk62riew0z8prv6upan1mpfsn4 Gudrs, vēl gudrāks 0 249738 4506320 4460115 2026-08-13T09:28:02Z ~2026-44407-18 149035 /* */ 4506320 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Gudrs, vēl gudrāks | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = [[erudīcijas šovs]] | format = | creator = [[Latvijas Televīzija]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = * [[Valters Frīdenbergs]] <small>(2014—18)</small> * [[Kaspars Ozoliņš]] <small>(2014—24)</small> * [[Toms Grēviņš]] <small>(2018—''pašlaik'')</small> * [[Katō|Anna Zankovska]] <small>(2024—''pašlaik'')</small> * [[Jānis Baķis]] <small>(2024—''pašlaik'')</small> | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 12{{ref|sezonas|[P 1]}} | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = | company = | distributor = | channel = [[LTV1]] | picture_format = | audio_format = | first_run = {{dat|2014|1|10|N}} | first_aired = [[2014]] | last_aired = ''pašlaik'' | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://ltv.lsm.lv/raidijumi/gudrs-vel-gudraks/anotacijas | production_website = | website_title = Raidījuma lapa LTV1 tīmekļa vietnē }} '''"Gudrs, vēl gudrāks"''' ir [[Latvijas Televīzija]]s jauniešu zināšanu viktorīnas žanra raidījums. Tas tiek pārraidīts [[LTV1]] katru piektdienu plkst. 18.50. Spēlē piedalās 5.—12. klašu audzēkņi. Raidījumu vada [[Toms Grēviņš]], [[Katō|Anna Zankovska]] un Kristers Karlsons.<ref name=":0">{{Atsauce|title=Gudrs, vēl gudrāks. 6. klašu pirmais pusfināls - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/338681/gudrs-vel-gudraks-6-klasu-pirmais-pusfinals|date=2024-10-04|accessdate=2024-12-04|language=lv}}</ref> == Vēsture == Raidījumu sāka pārraidīt 2014. gada 10. janvārī. Latvijas Televīzija iegādājās spēles franšīzi no [[Lietuvas nacionālā televīzija|Lietuvas nacionālās televīzijas]], kura pārraida līdzīgu raidījumu "Lietuvas tūkstošgades bērni". Šīs spēles formāts ir ļoti līdzīgs Latvijas Televīzijas raidījumam. Raidījuma vadītāji sākotnēji bija dziedātājs [[Valters Frīdenbergs]] un fitnesa treneris [[Kaspars Ozoliņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/@gudrsvelgudrakslv/about|title=Gudrs, vēl Gudrāks Live|website=YouTube|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> Kopš V.&nbsp;Frīdenberga saslimšanas un nāves 2018. gadā viņu aizstājis Toms Grēviņš. Kopš 12. (2024./2025. gada) sezonas K.&nbsp;Ozoliņu aizstāja dziedātāja Anna Zankovska jeb Katō un radio raidījumu vadītājs Jānis Baķis.<ref name=":0" /> == Formāts == === Jautājumu un kārtu formāts === Spēle sastāv no trim atlases spēlēm (pusfināliem) un fināla. Katrā atlases spēlē piedalās 12 skolēni. Katrā atlases spēlē ir 4 kārtas ar 8 jautājumiem katrā. Pirmajā kārtā visiem spēlētājiem jāizvēlas, vai izteiktais apgalvojums ir patiess (jā vai nē). Jautājumi ir viena punkta vērtībā. Savulaik tajā izkrita 4 dalībnieki, taču no 12. sezonas visi turpina spēli. Otrajā kārtā visiem spēlētājiem jāizvēlas pareizā atbilde starp trīs variantiem. Šie jautājumi ir divi punktu vērtībā. Pēc tās tikai 4 labākie turpina spēli. Trešajā kārtā jāatbild uz brīvās atbildes jautājumiem — pie atbildēšanas tiek ātrākais, taču neatbildot jautājumu var atbildēt arī citi skolēni. 3. kārtas jautājumi ir trīs punktu vērtībā. Ceturtajā kārtā tiek divi labākie spēlētāji — tajā ir 8 jautājumi par dažādām tēmām un dalībnieki pamīšus izvēlas tēmas. Atbildot uz savu jautājumu tiek saņemti 4 punkti, taču kļūdainas atbildes gadījumā jautājums pāriet otra dalībniekam, kas var nopelnīt 2 punktus. Spēles finālā piedalās 6 dalībnieki — atlases spēļu ceturto kārtu dalībnieki. Finālā arī ir četras kārtas, kurām ir līdzīgs princips kā atlasē. Otrajā kārtā izkrīt divi dalībnieki, trešajā vēl divi. Ceturtajā kārtā piedalās 2 dalībnieki, kuri cīnās par galveno balvu. Dalībnieks, kurš iegūst visvairāk punktu fināla ceturtajā kārtā, uzvar spēlē jeb savā klašu grupā. === Pārraide === Spēle tiek pārraidīta katru piektdienu. Vienai klašu grupai tiek veltītas četras spēles (trīs pusfināli, viens fināls). Pēc spēles standartiem, katram dalībniekam dodas līdzi dalībnieka izvēlēts skolotājs un vismaz 10 līdzjutēji — skolasbiedri. Pie atlases spēļu dalībniekiem, kuri iekļuvuši ceturtajā kārtā, uz viņu skolu dodas veidot sižetu televīzijas pārstāvji. Sižeta mērķis ir iegūt nelielu priekšstatu par dalībnieka skolas un personīgo dzīvi. Katra spēle tiek ierakstīta apmēram mēnesi pirms tās iziešanas ēterā. Spēles uzvarētājs iegūst galveno balvu — planšetdatoru vai giroskūteri. <!-- — un dodas uz pieņemšanu pie [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]]. --> === Speciālizlaidumi === {{Nepilnīga nodaļa}} 2017. gada 29. decembrī par godu raidījuma piecu gadu jubilejai tika pārraidīts speciālizlaidums, kurā skolnieku vietā piedalījās sabiedrībā pazīstamas personības — [[Ainārs Ančevskis]], [[Agnese Rakovska]], [[Andris Freidenfelds]], [[Uģis Joksts]], [[Jānis Apeinis]], [[Krists Kalniņš]], [[Brigita Daļecka]], [[Gunta Baško|Gunta Baško-Melnbārde]], [[Artis Volfs]], [[Agris Daņiļevičs]], [[Linda Krūmiņa (žurnāliste)|Linda Krūmiņa]] un [[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeisters]] == Uzvarētāji == {{Nepilnīga nodaļa}} Zināmie spēles uzvarētāji: * Kārlis Rimaševskis, [[Kuldīgas pamatskola]]s 6. klases skolnieks * Toms Fišers-Blumbergs, Engures vidusskolas 7. klases skolnieks * Ilva Viļuma, [[Andreja Upīša Skrīveru vidusskola]]s 8. klases skolniece * Egija Paslauska, Salas vidusskolas 9. klases skolniece * Kārlis Vagalis, [[Daugavpils Valsts ģimnāzija]]s 12. klases skolnieks (4. sezona) * Mikus Dāvis Liepiņš, [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija|Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas]] 10. klases skolnieks * Alīna Tropina, Saldus 1. vidusskolas 11. klases skolniece * Nauris Prikšāns, [[Rīgas 49. vidusskola]]s 5. klases skolnieks * Madara Elza Rudzīte, Straupes pamatskolas 6. klases skolniece (4.sezona) * Zanda Zaļakmene, [[Viesītes vidusskola]]s 7.klases skolniece (4. sezona) * Kārlis Vagalis, Daugavpils Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks (3. sezona) * Līva Emīlija Kļaviņa, [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču liceja]] 7. klases skolniece * Liega Krasovska, [[Murjāņu sporta ģimnāzija]]s 11. klases skolniece (2018) * Kristers Rikuns, [[Dobeles Valsts ģimnāzija]]s 7. klases skolnieks (2019) * Līva Krūmiņa, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola 7. klases skolniece (2020) * Romija Estere Trizna, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece (2026) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/gudrs-vel-gudraks Gudrs, vēl gudrāks] [[Kategorija:Latvijas televīzijas šovi]] 0gsudm23mylq2bziuw46sxwwjejnjcq 4506329 4506320 2026-08-13T09:57:11Z ~2026-44407-18 149035 /* Vēsture */ 4506329 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Gudrs, vēl gudrāks | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = [[erudīcijas šovs]] | format = | creator = [[Latvijas Televīzija]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = * [[Valters Frīdenbergs]] <small>(2014—18)</small> * [[Kaspars Ozoliņš]] <small>(2014—24)</small> * [[Toms Grēviņš]] <small>(2018—''pašlaik'')</small> * [[Katō|Anna Zankovska]] <small>(2024—''pašlaik'')</small> * [[Jānis Baķis]] <small>(2024—''pašlaik'')</small> | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 12{{ref|sezonas|[P 1]}} | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = | company = | distributor = | channel = [[LTV1]] | picture_format = | audio_format = | first_run = {{dat|2014|1|10|N}} | first_aired = [[2014]] | last_aired = ''pašlaik'' | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://ltv.lsm.lv/raidijumi/gudrs-vel-gudraks/anotacijas | production_website = | website_title = Raidījuma lapa LTV1 tīmekļa vietnē }} '''"Gudrs, vēl gudrāks"''' ir [[Latvijas Televīzija]]s jauniešu zināšanu viktorīnas žanra raidījums. Tas tiek pārraidīts [[LTV1]] katru piektdienu plkst. 18.50. Spēlē piedalās 5.—12. klašu audzēkņi. Raidījumu vada [[Toms Grēviņš]], [[Katō|Anna Zankovska]] un Kristers Karlsons.<ref name=":0">{{Atsauce|title=Gudrs, vēl gudrāks. 6. klašu pirmais pusfināls - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/338681/gudrs-vel-gudraks-6-klasu-pirmais-pusfinals|date=2024-10-04|accessdate=2024-12-04|language=lv}}</ref> == Vēsture == Raidījumu sāka pārraidīt 2014. gada 10. janvārī. Latvijas Televīzija iegādājās spēles franšīzi no [[Lietuvas nacionālā televīzija|Lietuvas nacionālās televīzijas]], kura pārraida līdzīgu raidījumu "Lietuvas tūkstošgades bērni". Šīs spēles formāts ir ļoti līdzīgs Latvijas Televīzijas raidījumam. Raidījuma vadītāji sākotnēji bija dziedātājs [[Valters Frīdenbergs]] un fitnesa treneris [[Kaspars Ozoliņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/@gudrsvelgudrakslv/about|title=Gudrs, vēl Gudrāks Live|website=YouTube|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> Kopš V.&nbsp;Frīdenberga saslimšanas un nāves 2018. gadā viņu aizstājis Toms Grēviņš. Kopš 12. (2024./2025. gada) sezonas K.&nbsp;Ozoliņu aizstāja dziedātāja Anna Zankovska jeb Katō un radio raidījumu vadītājs Kristers Karlsons.<ref name=":0" /> == Formāts == === Jautājumu un kārtu formāts === Spēle sastāv no trim atlases spēlēm (pusfināliem) un fināla. Katrā atlases spēlē piedalās 12 skolēni. Katrā atlases spēlē ir 4 kārtas ar 8 jautājumiem katrā. Pirmajā kārtā visiem spēlētājiem jāizvēlas, vai izteiktais apgalvojums ir patiess (jā vai nē). Jautājumi ir viena punkta vērtībā. Savulaik tajā izkrita 4 dalībnieki, taču no 12. sezonas visi turpina spēli. Otrajā kārtā visiem spēlētājiem jāizvēlas pareizā atbilde starp trīs variantiem. Šie jautājumi ir divi punktu vērtībā. Pēc tās tikai 4 labākie turpina spēli. Trešajā kārtā jāatbild uz brīvās atbildes jautājumiem — pie atbildēšanas tiek ātrākais, taču neatbildot jautājumu var atbildēt arī citi skolēni. 3. kārtas jautājumi ir trīs punktu vērtībā. Ceturtajā kārtā tiek divi labākie spēlētāji — tajā ir 8 jautājumi par dažādām tēmām un dalībnieki pamīšus izvēlas tēmas. Atbildot uz savu jautājumu tiek saņemti 4 punkti, taču kļūdainas atbildes gadījumā jautājums pāriet otra dalībniekam, kas var nopelnīt 2 punktus. Spēles finālā piedalās 6 dalībnieki — atlases spēļu ceturto kārtu dalībnieki. Finālā arī ir četras kārtas, kurām ir līdzīgs princips kā atlasē. Otrajā kārtā izkrīt divi dalībnieki, trešajā vēl divi. Ceturtajā kārtā piedalās 2 dalībnieki, kuri cīnās par galveno balvu. Dalībnieks, kurš iegūst visvairāk punktu fināla ceturtajā kārtā, uzvar spēlē jeb savā klašu grupā. === Pārraide === Spēle tiek pārraidīta katru piektdienu. Vienai klašu grupai tiek veltītas četras spēles (trīs pusfināli, viens fināls). Pēc spēles standartiem, katram dalībniekam dodas līdzi dalībnieka izvēlēts skolotājs un vismaz 10 līdzjutēji — skolasbiedri. Pie atlases spēļu dalībniekiem, kuri iekļuvuši ceturtajā kārtā, uz viņu skolu dodas veidot sižetu televīzijas pārstāvji. Sižeta mērķis ir iegūt nelielu priekšstatu par dalībnieka skolas un personīgo dzīvi. Katra spēle tiek ierakstīta apmēram mēnesi pirms tās iziešanas ēterā. Spēles uzvarētājs iegūst galveno balvu — planšetdatoru vai giroskūteri. <!-- — un dodas uz pieņemšanu pie [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]]. --> === Speciālizlaidumi === {{Nepilnīga nodaļa}} 2017. gada 29. decembrī par godu raidījuma piecu gadu jubilejai tika pārraidīts speciālizlaidums, kurā skolnieku vietā piedalījās sabiedrībā pazīstamas personības — [[Ainārs Ančevskis]], [[Agnese Rakovska]], [[Andris Freidenfelds]], [[Uģis Joksts]], [[Jānis Apeinis]], [[Krists Kalniņš]], [[Brigita Daļecka]], [[Gunta Baško|Gunta Baško-Melnbārde]], [[Artis Volfs]], [[Agris Daņiļevičs]], [[Linda Krūmiņa (žurnāliste)|Linda Krūmiņa]] un [[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeisters]] == Uzvarētāji == {{Nepilnīga nodaļa}} Zināmie spēles uzvarētāji: * Kārlis Rimaševskis, [[Kuldīgas pamatskola]]s 6. klases skolnieks * Toms Fišers-Blumbergs, Engures vidusskolas 7. klases skolnieks * Ilva Viļuma, [[Andreja Upīša Skrīveru vidusskola]]s 8. klases skolniece * Egija Paslauska, Salas vidusskolas 9. klases skolniece * Kārlis Vagalis, [[Daugavpils Valsts ģimnāzija]]s 12. klases skolnieks (4. sezona) * Mikus Dāvis Liepiņš, [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija|Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas]] 10. klases skolnieks * Alīna Tropina, Saldus 1. vidusskolas 11. klases skolniece * Nauris Prikšāns, [[Rīgas 49. vidusskola]]s 5. klases skolnieks * Madara Elza Rudzīte, Straupes pamatskolas 6. klases skolniece (4.sezona) * Zanda Zaļakmene, [[Viesītes vidusskola]]s 7.klases skolniece (4. sezona) * Kārlis Vagalis, Daugavpils Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks (3. sezona) * Līva Emīlija Kļaviņa, [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču liceja]] 7. klases skolniece * Liega Krasovska, [[Murjāņu sporta ģimnāzija]]s 11. klases skolniece (2018) * Kristers Rikuns, [[Dobeles Valsts ģimnāzija]]s 7. klases skolnieks (2019) * Līva Krūmiņa, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola 7. klases skolniece (2020) * Romija Estere Trizna, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece (2026) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/gudrs-vel-gudraks Gudrs, vēl gudrāks] [[Kategorija:Latvijas televīzijas šovi]] tebkdvxj4wuuqwukodccmly96j8uekl 4506333 4506329 2026-08-13T10:09:16Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-44407-18|~2026-44407-18]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ELatvija 4460115 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Gudrs, vēl gudrāks | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = [[erudīcijas šovs]] | format = | creator = [[Latvijas Televīzija]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = * [[Valters Frīdenbergs]] <small>(2014—18)</small> * [[Kaspars Ozoliņš]] <small>(2014—24)</small> * [[Toms Grēviņš]] <small>(2018—''pašlaik'')</small> * [[Katō|Anna Zankovska]] <small>(2024—''pašlaik'')</small> * [[Jānis Baķis]] <small>(2024—''pašlaik'')</small> | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 12{{ref|sezonas|[P 1]}} | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = | company = | distributor = | channel = [[LTV1]] | picture_format = | audio_format = | first_run = {{dat|2014|1|10|N}} | first_aired = [[2014]] | last_aired = ''pašlaik'' | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://ltv.lsm.lv/raidijumi/gudrs-vel-gudraks/anotacijas | production_website = | website_title = Raidījuma lapa LTV1 tīmekļa vietnē }} '''"Gudrs, vēl gudrāks"''' ir [[Latvijas Televīzija]]s jauniešu zināšanu viktorīnas žanra raidījums. Tas tiek pārraidīts [[LTV1]] katru piektdienu plkst. 18.50. Spēlē piedalās 5.—12. klašu audzēkņi. Raidījumu vada [[Toms Grēviņš]], [[Katō|Anna Zankovska]] un Jānis Baķis.<ref name=":0">{{Atsauce|title=Gudrs, vēl gudrāks. 6. klašu pirmais pusfināls - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/338681/gudrs-vel-gudraks-6-klasu-pirmais-pusfinals|date=2024-10-04|accessdate=2024-12-04|language=lv}}</ref> == Vēsture == Raidījumu sāka pārraidīt 2014. gada 10. janvārī. Latvijas Televīzija iegādājās spēles franšīzi no [[Lietuvas nacionālā televīzija|Lietuvas nacionālās televīzijas]], kura pārraida līdzīgu raidījumu "Lietuvas tūkstošgades bērni". Šīs spēles formāts ir ļoti līdzīgs Latvijas Televīzijas raidījumam. Raidījuma vadītāji sākotnēji bija dziedātājs [[Valters Frīdenbergs]] un fitnesa treneris [[Kaspars Ozoliņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/@gudrsvelgudrakslv/about|title=Gudrs, vēl Gudrāks Live|website=YouTube|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> Kopš V.&nbsp;Frīdenberga saslimšanas un nāves 2018. gadā viņu aizstājis Toms Grēviņš. Kopš 12. (2024./2025. gada) sezonas K.&nbsp;Ozoliņu aizstāja dziedātāja Anna Zankovska jeb Katō un radio raidījumu vadītājs Jānis Baķis.<ref name=":0" /> == Formāts == === Jautājumu un kārtu formāts === Spēle sastāv no trim atlases spēlēm (pusfināliem) un fināla. Katrā atlases spēlē piedalās 12 skolēni. Katrā atlases spēlē ir 4 kārtas ar 8 jautājumiem katrā. Pirmajā kārtā visiem spēlētājiem jāizvēlas, vai izteiktais apgalvojums ir patiess (jā vai nē). Jautājumi ir viena punkta vērtībā. Savulaik tajā izkrita 4 dalībnieki, taču no 12. sezonas visi turpina spēli. Otrajā kārtā visiem spēlētājiem jāizvēlas pareizā atbilde starp trīs variantiem. Šie jautājumi ir divi punktu vērtībā. Pēc tās tikai 4 labākie turpina spēli. Trešajā kārtā jāatbild uz brīvās atbildes jautājumiem — pie atbildēšanas tiek ātrākais, taču neatbildot jautājumu var atbildēt arī citi skolēni. 3. kārtas jautājumi ir trīs punktu vērtībā. Ceturtajā kārtā tiek divi labākie spēlētāji — tajā ir 8 jautājumi par dažādām tēmām un dalībnieki pamīšus izvēlas tēmas. Atbildot uz savu jautājumu tiek saņemti 4 punkti, taču kļūdainas atbildes gadījumā jautājums pāriet otra dalībniekam, kas var nopelnīt 2 punktus. Spēles finālā piedalās 6 dalībnieki — atlases spēļu ceturto kārtu dalībnieki. Finālā arī ir četras kārtas, kurām ir līdzīgs princips kā atlasē. Otrajā kārtā izkrīt divi dalībnieki, trešajā vēl divi. Ceturtajā kārtā piedalās 2 dalībnieki, kuri cīnās par galveno balvu. Dalībnieks, kurš iegūst visvairāk punktu fināla ceturtajā kārtā, uzvar spēlē jeb savā klašu grupā. === Pārraide === Spēle tiek pārraidīta katru piektdienu. Vienai klašu grupai tiek veltītas četras spēles (trīs pusfināli, viens fināls). Pēc spēles standartiem, katram dalībniekam dodas līdzi dalībnieka izvēlēts skolotājs un vismaz 10 līdzjutēji — skolasbiedri. Pie atlases spēļu dalībniekiem, kuri iekļuvuši ceturtajā kārtā, uz viņu skolu dodas veidot sižetu televīzijas pārstāvji. Sižeta mērķis ir iegūt nelielu priekšstatu par dalībnieka skolas un personīgo dzīvi. Katra spēle tiek ierakstīta apmēram mēnesi pirms tās iziešanas ēterā. Spēles uzvarētājs iegūst galveno balvu — planšetdatoru vai giroskūteri. <!-- — un dodas uz pieņemšanu pie [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]]. --> === Speciālizlaidumi === {{Nepilnīga nodaļa}} 2017. gada 29. decembrī par godu raidījuma piecu gadu jubilejai tika pārraidīts speciālizlaidums, kurā skolnieku vietā piedalījās sabiedrībā pazīstamas personības — [[Ainārs Ančevskis]], [[Agnese Rakovska]], [[Andris Freidenfelds]], [[Uģis Joksts]], [[Jānis Apeinis]], [[Krists Kalniņš]], [[Brigita Daļecka]], [[Gunta Baško|Gunta Baško-Melnbārde]], [[Artis Volfs]], [[Agris Daņiļevičs]], [[Linda Krūmiņa (žurnāliste)|Linda Krūmiņa]] un [[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeisters]] == Uzvarētāji == {{Nepilnīga nodaļa}} Zināmie spēles uzvarētāji: * Kārlis Rimaševskis, [[Kuldīgas pamatskola]]s 6. klases skolnieks * Toms Fišers-Blumbergs, Engures vidusskolas 7. klases skolnieks * Ilva Viļuma, [[Andreja Upīša Skrīveru vidusskola]]s 8. klases skolniece * Egija Paslauska, Salas vidusskolas 9. klases skolniece * Kārlis Vagalis, [[Daugavpils Valsts ģimnāzija]]s 12. klases skolnieks (4. sezona) * Mikus Dāvis Liepiņš, [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija|Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas]] 10. klases skolnieks * Alīna Tropina, Saldus 1. vidusskolas 11. klases skolniece * Nauris Prikšāns, [[Rīgas 49. vidusskola]]s 5. klases skolnieks * Madara Elza Rudzīte, Straupes pamatskolas 6. klases skolniece (4.sezona) * Zanda Zaļakmene, [[Viesītes vidusskola]]s 7.klases skolniece (4. sezona) * Kārlis Vagalis, Daugavpils Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks (3. sezona) * Līva Emīlija Kļaviņa, [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču liceja]] 7. klases skolniece * Liega Krasovska, [[Murjāņu sporta ģimnāzija]]s 11. klases skolniece (2018) * Kristers Rikuns, [[Dobeles Valsts ģimnāzija]]s 7. klases skolnieks (2019) * Līva Krūmiņa, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola 7. klases skolniece (2020) * Romija Estere Trizna, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece (2026) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/gudrs-vel-gudraks Gudrs, vēl gudrāks] [[Kategorija:Latvijas televīzijas šovi]] k3slwzqhk440uur2pir96p2zq8xq4ba 4506334 4506333 2026-08-13T10:13:19Z Egilus 27634 4506334 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Gudrs, vēl gudrāks | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = [[erudīcijas šovs]] | format = | creator = [[Latvijas Televīzija]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = * [[Valters Frīdenbergs]] <small>(2014—18)</small> * [[Kaspars Ozoliņš]] <small>(2014—24)</small> * [[Toms Grēviņš]] <small>(2018—''pašlaik'')</small> * [[Katō|Anna Zankovska]] <small>(2024—''pašlaik'')</small> * [[Jānis Baķis]] <small>(2024—2025)</small> * [[Kristers Karlsons]] <small>(2025—''pašlaik'')</small> | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 12{{ref|sezonas|[P 1]}} | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = | company = | distributor = | channel = [[LTV1]] | picture_format = | audio_format = | first_run = {{dat|2014|1|10|N}} | first_aired = [[2014]] | last_aired = ''pašlaik'' | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://ltv.lsm.lv/raidijumi/gudrs-vel-gudraks/anotacijas | production_website = | website_title = Raidījuma lapa LTV1 tīmekļa vietnē }} '''"Gudrs, vēl gudrāks"''' ir [[Latvijas Televīzija]]s jauniešu zināšanu viktorīnas žanra raidījums. Tas tiek pārraidīts [[LTV1]] katru piektdienu plkst. 18.50. Spēlē piedalās 5.—12. klašu audzēkņi. Raidījumu vada [[Toms Grēviņš]], [[Katō|Anna Zankovska]] un [[Kristers Karlsons]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/aktuali/latvijas-televizijas-raidijumam-gudrs-vel-gudraks-pievienojas-kristers-karlsons.id362949|title=Latvijas Televīzijas raidījumam "Gudrs, vēl gudrāks" pievienojas Kristers Karlsons / Aktuāli|website=ltv.lsm.lv|access-date=2026-08-13|date=2025-09-19|language=lv}}</ref> == Vēsture == Raidījumu sāka pārraidīt 2014. gada 10. janvārī. Latvijas Televīzija iegādājās spēles franšīzi no [[Lietuvas nacionālā televīzija|Lietuvas nacionālās televīzijas]], kura pārraida līdzīgu raidījumu "Lietuvas tūkstošgades bērni". Šīs spēles formāts ir ļoti līdzīgs Latvijas Televīzijas raidījumam. Raidījuma vadītāji sākotnēji bija dziedātājs [[Valters Frīdenbergs]] un fitnesa treneris [[Kaspars Ozoliņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/@gudrsvelgudrakslv/about|title=Gudrs, vēl Gudrāks Live|website=YouTube|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> Kopš V.&nbsp;Frīdenberga saslimšanas un nāves 2018. gadā viņu aizstājis Toms Grēviņš. Kopš 12. (2024./2025. gada) sezonas K.&nbsp;Ozoliņu aizstāja dziedātāja Anna Zankovska jeb Katō un radio raidījumu vadītājs Jānis Baķis.<ref name=":0">{{Atsauce|title=Gudrs, vēl gudrāks. 6. klašu pirmais pusfināls - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/338681/gudrs-vel-gudraks-6-klasu-pirmais-pusfinals|date=2024-10-04|accessdate=2024-12-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56010800/notikumi/120043714/ozolins-nevadis-gudrs-vel-gudraks-vinu-aizstas-uzreiz-divi-kato-un-bakis|title=Ozoliņš nevadīs "Gudrs, vēl gudrāks", viņu aizstās uzreiz divi – Katō un Baķis|website=Delfi|access-date=2026-08-13|date=2024-09-24|language=lv}}</ref> 2025. gada rudenī Jāni Baķi aizstāja Kristers Karlsons.<ref name=":1" /> == Formāts == === Jautājumu un kārtu formāts === Spēle sastāv no trim atlases spēlēm (pusfināliem) un fināla. Katrā atlases spēlē piedalās 12 skolēni. Katrā atlases spēlē ir 4 kārtas ar 8 jautājumiem katrā. Pirmajā kārtā visiem spēlētājiem jāizvēlas, vai izteiktais apgalvojums ir patiess (jā vai nē). Jautājumi ir viena punkta vērtībā. Savulaik tajā izkrita 4 dalībnieki, taču no 12. sezonas visi turpina spēli. Otrajā kārtā visiem spēlētājiem jāizvēlas pareizā atbilde starp trīs variantiem. Šie jautājumi ir divi punktu vērtībā. Pēc tās tikai 4 labākie turpina spēli. Trešajā kārtā jāatbild uz brīvās atbildes jautājumiem — pie atbildēšanas tiek ātrākais, taču neatbildot jautājumu var atbildēt arī citi skolēni. 3. kārtas jautājumi ir trīs punktu vērtībā. Ceturtajā kārtā tiek divi labākie spēlētāji — tajā ir 8 jautājumi par dažādām tēmām un dalībnieki pamīšus izvēlas tēmas. Atbildot uz savu jautājumu tiek saņemti 4 punkti, taču kļūdainas atbildes gadījumā jautājums pāriet otra dalībniekam, kas var nopelnīt 2 punktus. Spēles finālā piedalās 6 dalībnieki — atlases spēļu ceturto kārtu dalībnieki. Finālā arī ir četras kārtas, kurām ir līdzīgs princips kā atlasē. Otrajā kārtā izkrīt divi dalībnieki, trešajā vēl divi. Ceturtajā kārtā piedalās 2 dalībnieki, kuri cīnās par galveno balvu. Dalībnieks, kurš iegūst visvairāk punktu fināla ceturtajā kārtā, uzvar spēlē jeb savā klašu grupā. === Pārraide === Spēle tiek pārraidīta katru piektdienu. Vienai klašu grupai tiek veltītas četras spēles (trīs pusfināli, viens fināls). Pēc spēles standartiem, katram dalībniekam dodas līdzi dalībnieka izvēlēts skolotājs un vismaz 10 līdzjutēji — skolasbiedri. Pie atlases spēļu dalībniekiem, kuri iekļuvuši ceturtajā kārtā, uz viņu skolu dodas veidot sižetu televīzijas pārstāvji. Sižeta mērķis ir iegūt nelielu priekšstatu par dalībnieka skolas un personīgo dzīvi. Katra spēle tiek ierakstīta apmēram mēnesi pirms tās iziešanas ēterā. Spēles uzvarētājs iegūst galveno balvu — planšetdatoru vai giroskūteri. <!-- — un dodas uz pieņemšanu pie [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]]. --> === Speciālizlaidumi === {{Nepilnīga nodaļa}} 2017. gada 29. decembrī par godu raidījuma piecu gadu jubilejai tika pārraidīts speciālizlaidums, kurā skolnieku vietā piedalījās sabiedrībā pazīstamas personības — [[Ainārs Ančevskis]], [[Agnese Rakovska]], [[Andris Freidenfelds]], [[Uģis Joksts]], [[Jānis Apeinis]], [[Krists Kalniņš]], [[Brigita Daļecka]], [[Gunta Baško|Gunta Baško-Melnbārde]], [[Artis Volfs]], [[Agris Daņiļevičs]], [[Linda Krūmiņa (žurnāliste)|Linda Krūmiņa]] un [[Kārlis Būmeisters (mūziķis)|Kārlis Būmeisters]] == Uzvarētāji == {{Nepilnīga nodaļa}} Zināmie spēles uzvarētāji: * Kārlis Rimaševskis, [[Kuldīgas pamatskola]]s 6. klases skolnieks * Toms Fišers-Blumbergs, Engures vidusskolas 7. klases skolnieks * Ilva Viļuma, [[Andreja Upīša Skrīveru vidusskola]]s 8. klases skolniece * Egija Paslauska, Salas vidusskolas 9. klases skolniece * Kārlis Vagalis, [[Daugavpils Valsts ģimnāzija]]s 12. klases skolnieks (4. sezona) * Mikus Dāvis Liepiņš, [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija|Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas]] 10. klases skolnieks * Alīna Tropina, Saldus 1. vidusskolas 11. klases skolniece * Nauris Prikšāns, [[Rīgas 49. vidusskola]]s 5. klases skolnieks * Madara Elza Rudzīte, Straupes pamatskolas 6. klases skolniece (4.sezona) * Zanda Zaļakmene, [[Viesītes vidusskola]]s 7.klases skolniece (4. sezona) * Kārlis Vagalis, Daugavpils Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks (3. sezona) * Līva Emīlija Kļaviņa, [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču liceja]] 7. klases skolniece * Liega Krasovska, [[Murjāņu sporta ģimnāzija]]s 11. klases skolniece (2018) * Kristers Rikuns, [[Dobeles Valsts ģimnāzija]]s 7. klases skolnieks (2019) * Līva Krūmiņa, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola 7. klases skolniece (2020) * Romija Estere Trizna, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece (2026) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/gudrs-vel-gudraks Gudrs, vēl gudrāks] [[Kategorija:Latvijas televīzijas šovi]] s2c0s0wj6280ey5bc4624knr5lsb3cc Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji 0 251742 4506302 4470145 2026-08-13T08:39:55Z Lasks 38532 /* Saraksts */ 4506302 wikitext text/x-wiki '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir '''uzvarējušas''' 74 dziesmas. Konkursa vēsturē ir bijis daudz paņēmienu uzvarētāja noskaidrošanai, pašlaik tas tiek noteikts televīzijas skatītāju un žūrijas balsojumā. Dziesma, kas saņem visvairāk punktus, tiek pasludināta par uzvarētāju.<ref>[http://www.eurovision.tv/addons/files/Extract_ESC2007Rules.pdf Extract from the rules for the 2007 Eurovision Song Contest]. Eurovision.tv. Retrieved on 22 August 2007.</ref> Līdz šim ir notikuši 70 konkursi, katru gadu ir bijis viens uzvarētājs, izņemot [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gada konkursu]], kad bija četri uzvarētāji. Eirovīzijā uzvaru ir guvušas 28 dažādas valstis. Pirmajā konkursā {{escy|1956}}. gadā uzvarēja [[Šveice]]. Visvairāk uzvaru ir [[Īrija]]i un [[Zviedrija]]i (septiņas). Vienīgie mākslinieki, kas Eirovīzijā uzvarējuši vairāk nekā vienu reizi, ir īrs [[Džonijs Logans]] ([[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980. gadā]] un [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987. gadā]]) un zviedriete [[Lorīna]] ([[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gadā]] un [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023. gadā]]). Arī [[Latvija]] ir uzvarējusi konkursā — [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gadā]] uzvarēja [[Marija Naumova|Marie N.]] Pašreizējā uzvarētāja ir [[Dara (dziedātāja)|Dara]] no [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]]. == Saraksts == {{clear}} {| class="wikitable sortable" style="font-size: 95" ! scope="col" class="autorowspan"| Gads ! scope="col" class="unsortable" width="65"| Fināls ! scope="col" class="autorowspan"| Norises vieta ! scope="col" class="autorowspan" width="120"| Uzvarētājs ! scope="col" class="autorowspan"| Dziesma ! scope="col" class="autorowspan"| Izpildītājs ! scope="col" class="unsortable"| Punkti ! scope="col" class="unsortable"| Atstarpe ! scope="col" class="unsortable" width="135"| Otrā vieta |- ! style="text-align:left" scope="row" | {{escy|1956}} | 24. maijs | {{flaga|Switzerland}} [[Lugāno]] | {{flag2|Switzerland}} | ''[[Refrain]]'' | [[Līza Asija]] <!-- | [[Géo Voumard]], [[Émile Gardaz]] --> | colspan="3"| <center>''Netika paziņots''</center> |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1957}} | 3. marts | {{flaga|Germany}} [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Net als toen]]'' | [[Korija Brokena]] <!-- | Guus Jansen, [[Willy van Hemert]] --> | {{nts|31}} | {{nts|14}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1958}} | 12. marts | {{flaga|Netherlands}} [[Hilversuma]] | {{flag2|France}} | ''[[Dors, mon amour]]'' | [[Andrē Klavo]] <!-- | [[Pierre Delanoë]], [[Hubert Giraud]] --> | {{nts|27}} | {{nts|3}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1959}} | 11. marts | {{flaga|France}} [[Kannas]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Een beetje]]'' | [[Tedija Šoltena]] <!-- | Dick Schallies, [[Willy van Hemert]] --> | {{nts|21}} | {{nts|5}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1960}} | 29. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|France}} | ''[[Tom Pillibi]]'' | [[Žaklīna Bojera]] <!-- | [[André Popp]], [[Pierre Cour]] --> | {{nts|32}} | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1961}} | 18. marts | {{flaga|France}} [[Kannas]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Nous les amoureux]]'' | [[Žans Klods Paskāls]] <!-- | [[Jacques Datin]], Maurice Vidalin --> | {{nts|31}} | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1962}} | 18. marts | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|France}} | ''[[Un premier amour]]'' | [[Izabella Obrē]] <!-- | Claude-Henri Vic, Roland Stephane Valade --> | {{nts|26}} | {{nts|13}} | {{flag2|Monaco}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1963}} | 23. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Dansevise]]'' | [[Grēta un Jergens Ingmani]] <!-- | Otto Francker, Sejr Volmer-Sørensen --> | {{nts|42}} | {{nts|2}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1964}} | 21. marts | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Italy}} | ''[[Non ho l'età]]'' | [[Džiļola Činkveti]] <!-- | [[Nicola Salerno]], Mario Pinzeri --> | {{nts|49}} | {{nts|32}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1965}} | 20. marts | {{flaga|Italy}} [[Neapole]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Poupée de cire, poupée de son]]'' | [[Frensa Galla]] <!-- | [[Serge Gainsbourg]] --> | {{nts|32}} | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1966}} | 5. marts | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Austria}} | ''[[Merci, Chérie]]'' | [[Udo Jirgenss]] <!-- | Udo Jürgens, Thomas Hörbiger --> | {{nts|31}} | {{nts|15}} | {{flag2|Sweden}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1967}} | 8. aprīlis | {{flaga|Austria}} [[Vīne]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Puppet on a String]]'' | [[Sendija Šova]] <!-- | [[Bill Martin (musician)|Bill Martin]], [[Phil Coulter]] --> | {{nts|47}} | {{nts|25}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1968}} | 6. aprīlis | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|Spain|1945}} | ''[[La, la, la]]'' | [[Massiel]] <!-- | [[Dúo Dinámico|Manuel de la Calva, Ramón Arcusa]] --> | {{nts|29}} | {{nts|1}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left" rowspan=4|{{escy|1969}} |rowspan=4| 29. marts |rowspan=4| {{flaga|ESP|1945}} [[Madride]] |{{flag2|Spain|1945}} | ''[[Vivo cantando]]'' | [[Salome (dziedātāja)|Salome]] <!-- | Maria José de Cerato, Aniano Alcalde --> |rowspan=4|{{nts|18}} | colspan="2" rowspan="4"| <center>''Nav otrās vietas<br />(4 uzvarētāji)''</center> |- | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Boom Bang-a-Bang]]'' | [[Lulu]] <!-- | Alan Moorhouse, Peter Warne --> |- | {{flag2|Netherlands}} | ''[[De troubadour]]'' | [[Lenija Kūra]] <!-- | Lenny Kuhr, David Hartsema --> |- | {{flag2|France}} | ''[[Un jour, un enfant]]'' | [[Frīda Bokara]] <!-- | Émile Stern, [[Eddy Marnay]] --> |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1970}} | 21. marts | {{flaga|Netherlands}} [[Amsterdama]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[All Kinds of Everything]]'' | [[Dana Rozmarija Skallona|Dana]] <!-- | Derry Lindsay, Jackie Smith --> | {{nts|32}} | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1971}} | 3. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Monaco}} | ''[[Un banc, un arbre, une rue]]'' | [[Séverine]] <!-- | Jean-Pierre Bourtayre, Yves Dessca --> | 128 | {{nts|12}} | {{flag2|Spain|1945}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1972}} | 25. marts | {{flaga|United Kingdom}} [[Edinburga]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Après toi]]'' | [[Vikija Leandrosa]] <!-- | [[Mario Panas]], Klaus Munro, Yves Dessca --> | 128 | {{nts|14}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1973}} | 7. aprīlis | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Tu te reconnaîtras]]'' | [[Anna Marija Davida]] <!-- | Claude Morgan, Vline Buggy --> | 129 | {{nts|4}} | {{flag2|Spain|1945}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1974}} | 6. aprīlis | {{flaga|GBR}} [[Braitona]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Waterloo (dziesma)|Waterloo]]'' | [[ABBA]] <!-- | [[Benni Andešons]], [[Bjērns Ulveuss]], [[Stigs Andersons]] --> | {{nts|24}} | {{nts|6}} | {{flag2|Italy}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1975}} | 22. marts | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | {{flag2|Netherlands}} | ''[[Ding-a-dong]]'' | ''[[Teach-In]]'' <!-- | Dick Bakker, [[Eddy Ouwens]], Will Luikinga --> | 152 | {{nts|14}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1976}} | 3. aprīlis | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Save Your Kisses for Me]]'' | ''[[Brotherhood of Man]]'' <!-- | [[Tony Hiller]], [[Lee Sheriden]], [[Martin Lee (singer)|Martin Lee]] --> | 164 | {{nts|17}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1977}} | 7. maijs | {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]] | {{flag2|France}} | ''[[L'oiseau et l'enfant]]'' | [[Marija Mirjama]] <!-- | [[Jean Paul Cara]], Joe Gracy --> | 136 | {{nts|15}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1978}} | 22. aprīlis | {{flaga|France}} [[Parīze]] | {{flag2|Israel}} | ''[[A-Ba-Ni-Bi]]'' (א-ב-ני-בי) | [[Izhars Koens]] / ''[[Alphabeta]]'' <!-- | [[Nurit Hirsh]], [[Ehud Manor]] --> | 157 | {{nts|32}} | {{flag2|Belgium}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1979}} | 31. marts | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | {{flag2|Israel}} | ''[[Hallelujah (dziesma)|Hallelujah]]'' (הללויה) | [[Gali Atari]] / ''[[Milk and Honey]]'' <!-- | [[Kobi Oshrat]], Shimrit Orr --> | 125 | {{nts|9}} | {{flag2|Spain|1977}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1980}} | 19. aprīlis | {{flaga|Netherlands}} [[Hāga]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[What's Another Year]]'' | [[Džonijs Logans]] <!-- | [[Shay Healy]] --> | 143 | {{nts|15}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1981}} | 4. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Making Your Mind Up]]'' | ''[[Bucks Fizz]]'' <!-- | John Danter, [[Andy Hill (composer)|Andy Hill]] --> | 136 | {{nts|4}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1982}} | 24. aprīlis | {{flaga|United Kingdom}} [[Harogeita]] | {{flag2|Germany}} | ''[[Ein bißchen Frieden]]'' | [[Nikola (vācu dziedātāja)|Nikola]] <!-- | [[Ralph Siegel (songwriter)|Ralph Siegel]], [[Bernd Meinunger]] --> | 161 | {{nts|61}} | {{flag2|Israel}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1983}} | 23. aprīlis | {{flaga|Germany}} [[Minhene]] | {{flag2|Luxembourg}} | ''[[Si la vie est cadeau]]'' | [[Korīne Ermē]] <!-- | Jean-Pierre Millers, Alain Garcia --> | 142 | {{nts|6}} | {{flag2|Israel}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1984}} | 5. maijs | {{flaga|Luxembourg}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Diggi-Loo Diggi-Ley]]'' | ''[[Herreys]]'' <!-- | [[Torgny Söderberg]], Britt Lindeborg --> | 145 | {{nts|8}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1985}} | 4. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Gēteborga]] | {{flag2|Norway}} | ''[[La det swinge]]'' | ''[[Bobbysocks!]]'' <!-- | [[Rolf Løvland]] --> | 123 | {{nts|18}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1986}} | 3. maijs | {{flaga|Norway}} [[Bergena]] | {{flag2|Belgium}} | ''[[J'aime la vie]]'' | [[Sandra Kima]] <!-- | Jean-Paul Furnémont, Angelo Crisci, Rosario Marino Atria --> | 176 | {{nts|36}} | {{flag2|Switzerland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1987}} | 9. maijs | {{flaga|Belgium}} [[Brisele]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Hold Me Now]]'' | [[Džonijs Logans]] <!-- | Johnny Logan --> | 172 | {{nts|31}} | {{flag2|Germany}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1988}} | 30. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Switzerland}} | ''[[Ne partez pas sans moi]]'' | [[Selina Diona]] <!-- | [[Atilla Şereftuğ]], [[Nella Martinetti]] --> | 137 | {{nts|1}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1989}} | 6. maijs | {{flaga|Switzerland}} [[Lozanna]] | {{flag2|Yugoslavia}} | ''[[Rock Me]]'' | ''[[Riva (grupa)|Riva]]'' <!-- | Rajko Dujmić, Stevo Cvikić --> | 137 | {{nts|7}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1990}} | 5. maijs | {{flaga|Yugoslavia}} [[Zagreba]] | {{flag2|Italy}} | ''[[Insieme: 1992]]'' | [[Toto Kutunjo]] <!-- | Toto Cutugno --> | 149 | {{nts|17}} | {{flag2|Ireland}}<br>{{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1991}} | 4. maijs | {{flaga|Italy}} [[Roma]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Fångad av en stormvind]]'' | [[Karola Hegkvista|Karola]] <!-- | [[Stephan Berg]] --> | 146 | {{nts|0}} | {{flag2|France}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1992}} | 9. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Why Me]]'' | [[Linda Mārtina]] <!-- | [[Johnny Logan (singer)|Johnny Logan]] --> | 155 | {{nts|16}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1993}} | 15. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Milstrīta]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[In Your Eyes]]'' | [[Nīva Kavana]] <!-- | Jimmy Walsh --> | 187 | {{nts|23}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1994}} | 30. aprīlis | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[Rock 'n' Roll Kids]]'' | [[Pols Haringtons]] / [[Čārlijs Makgetigans]] <!-- | [[Brendan Graham|Brendan J. Graham]] --> | 226 | {{nts|60}} | {{flag2|Poland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1995}} | 13. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|Norway}} | ''[[Nocturne]]'' | ''[[Secret Garden]]'' <!-- | [[Rolf Løvland]], Petter Skavland --> | 148 | {{nts|29}} | {{flag2|Spain}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1996}} | 18. maijs | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | {{flag2|Ireland}} | ''[[The Voice]]'' | [[Eimera Kvinna]] <!-- | [[Brendan Graham|Brendan J. Graham]] --> | 162 | {{nts|48}} | {{flag2|Norway}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1997}} | 3. maijs | {{flaga|Ireland}} [[Dublina]] | {{flag2|United Kingdom}} | ''[[Love Shine a Light]]'' | ''[[Katrina and the Waves]]'' <!-- | [[Kimberley Rew]] --> | 227 | {{nts|70}} | {{flag2|Ireland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1998}} | 9. maijs | {{flaga|United Kingdom}} [[Birmingema]] | {{flag2|Israel}} | ''[[Diva (dziesma)|Diva]]'' (דיווה) | [[Dana International]] <!-- | [[Svika Pick]], Yoav Ginai --> | 172 | {{nts|6}} | {{flag2|United Kingdom}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|1999}} | 29. maijs | {{flaga|Israel}} [[Jeruzaleme]] | {{flag2|Sweden}} | ''[[Take Me to Your Heaven]]'' | [[Šarlote Perelli|Šarlote Nilsone]] <!-- | [[Lars Diedricson|Lars 'Dille' Diedricson]], Marcos Ubeda --> | 163 | {{nts|17}} | {{flag2|Iceland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2000}} | 13. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Stokholma]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Fly on the Wings of Love]]'' | ''[[Olsen Brothers]]'' <!-- | [[Jørgen Olsen]] --> | 195 | {{nts|40}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2001}} | 12. maijs | {{flaga|Denmark}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Estonia}} | ''[[Everybody]]'' | [[Tanels Padars]] / [[Deivs Bentons]] / ''[[Soul Militia|2XL]]'' <!-- | [[Ivar Must]], [[Maian-Anna Kärmas]] --> | 198 | {{nts|21}} | {{flag2|Denmark}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2002}} | 25. maijs | {{flaga|Estonia}} [[Tallina]] | {{flag2|Latvia}} | ''[[I Wanna]]'' | [[Marija Naumova|Marie N.]] <!-- | [[Marija Naumova|Marie N]], Marats Samauskis --> | 176 | {{nts|12}} | {{flag2|Malta}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2003}} | 24. maijs | {{flaga|Latvia}} [[Rīga]] | {{flag2|Turkey}} | ''[[Everyway That I Can]]'' | [[Sertaba Erenere]] <!-- | [[Demir Demirkan]], Sertab Erener --> | 167 | {{nts|2}} | {{flag2|Belgium}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2004}}<br /><ref group="N" name="semi final">Kopš 2004. gada konkursā ir pusfināls::—2004. gadā tas notika trešdienā pirms fināla:— No 2005. līdz 2007. gadam notika ceturtdienā pirms fināla</ref> | 15. maijs | {{flaga|Turcija}} [[Stambula]] | {{flag2|Ukraine}} | ''[[Wild Dances]]'' | [[Ruslana]] <!-- | Ruslana, [[Oleksandr Ksenofontov]] --> | 280 | {{nts|17}} | {{flag2|Serbia and Montenegro}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2005}} | 21. maijs | {{flaga|Ukraine}} [[Kijiva]] | {{flag2|Greece}} | ''[[My Number One]]'' | [[Elena Paparizu]] <!-- | [[Christos Dantis]], [[Natalia Germanou]] --> | 230 | {{nts|38}} | {{flag2|Malta}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2006}} | 20. maijs | {{flaga|Greece}} [[Atēnas]] | {{flag2|Finland}} | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | ''[[Lordi]]'' <!-- | [[Tomi Putaansuu|Mr. Lordi]] --> | 292 | {{nts|44}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2007}} | 12. maijs | {{flaga|Finland}} [[Helsinki]] | {{flag2|Serbia|2004}} | ''[[Molitva]]'' (Молитва) | [[Marija Šerifoviča]] <!-- | Saša Milošević Mare, [[Vladimir Graić]] --> | 268 | {{nts|33}} | {{flag2|Ukraine}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2008}}<br /><ref group="N" name="two semi finals">Kopš 2008. gada konkursā ir divi pusfināli, kas notiek otrdienā un ceturtdienā pirms fināla</ref> | 24. maijs | {{flaga|SRB|2004}} [[Belgrada]] | {{flag2|Russia}} | ''[[Believe]]'' | [[Dima Bilans]] <!-- | [[Jim Beanz]], Dima Bilan --> | 272 | {{nts|42}} | {{flag2|Ukraine}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2009}} | 16. maijs | {{flaga|Russia}} [[Maskava]] | {{flag2|Norway}} | ''[[Fairytale]]'' | [[Aleksandrs Ribaks]] <!-- | Alexander Rybak --> | 387 | {{nts|169}} | {{flag2|Iceland}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2010}} | 29. maijs | {{flaga|Norway}} [[Oslo]] | {{flag2|Germany}} | ''[[Satellite]]'' | [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] <!-- | [[Julie Frost]], John Gordon --> | 246 | {{nts|76}} | {{flag2|Turkey}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2011}} | 14. maijs | {{flaga|Germany}} [[Diseldorfa]] | {{flag2|Azerbaijan}} | ''[[Running Scared]]'' | ''[[Eldar & Nigar]]'' <!-- | [[Stefan Örn]], Sandra Bjurman, Iain Farquharson --> | 221 | {{nts|32}} | {{flag2|Italy}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2012}} | 26. maijs | {{flaga|Azerbaijan}} [[Baku]] | {{flag2| Sweden}} | ''[[Euphoria]]'' | [[Lorīna]] <!-- | [[Thomas G:son]], [[Peter Boström]] --> | 372 | {{nts|113}} | {{flag2|Russia}} |- ! scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2013}} | 18. maijs | {{flaga|Sweden}} [[Malme]] | {{flag2|Denmark}} | ''[[Only Teardrops]]'' | [[Emmelija de Foresta]] <!-- | [[Lise Cabble]], Julia Fabrin Jakobsen, Thomas Stengaard --> | 281 | {{nts|47}} | {{flag2|Azerbaijan}} |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2014}} | 10. maijs | {{flaga|Dānija}} [[Kopenhāgena]] | {{flag2|Austria}} | ''[[Rise Like a Phoenix]]'' | [[Končita Vursta]] <!-- | Charley Mason, Joey Patulka, Ali Zuckowski, Julian Maas --> | 290 | 52 |{{flaga|NED}} [[Nīderlande]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2015}} | 23. maijs | {{flaga|Austrija}} [[Vīne]] | {{flag2|Zviedrija}} | ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | [[Monss Selmerlēvs]] | 365 | 62 | {{flaga|RUS}} [[Krievija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2016}} | 14. maijs | {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]] | {{flag2|Ukraina}} | ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' | [[Džamala]] | 534 | 23 | {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2017}} | 13. maijs | {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]] | {{flag2|Portugāle}} | ''[[Amar pelos dois]]'' | [[Salvadors Sobrals]] | 758 | 143 | {{flaga|BUL}} [[Bulgārija]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2018}} | 12. maijs | {{flaga|Portugāle}} [[Lisabona]] | {{flag2|Izraēla}} | ''[[Toy]]'' | [[Neta Barzila|Netta]] | 529 | 93 | {{flaga|CYP}} [[Kipra]] |- !scope="row" style="text-align:left"| {{escy|2019}} |18. maijs |{{flaga|Izraēla}} [[Telaviva]] |{{flag2|Nīderlande}} |''[[Arcade]]'' |[[Dankans Lorencs]] |492 |27 |{{flag2|Itālija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]] |16. maijs |{{flaga|Nīderlande}} [[Roterdama]] (atcelts) | colspan="6"| <center>''Konkurss tiek atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ''</center> |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |22. maijs |{{flaga|Nīderlande}} [[Roterdama]] |{{flag2|Itālija}} |''[[Zitti e buoni]]'' |''[[Måneskin]]'' |524 |25 |{{flag2|Francija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] |14. maijs |{{flaga|Itālija}} [[Turīna]] |{{flag2|Ukraina}} |''[[Stefania]] (Стефанія)'' |''[[Kalush Orchestra]]'' |631 |165 |{{flag2|Lielbritānija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] |13. maijs |{{flaga|Lielbritānija}} [[Liverpūle]] |{{flag2|Zviedrija}} |''[[Tattoo]]'' |[[Lorīna]] |583 |57 |{{flag2|Somija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] |11. maijs |{{flaga|Zviedrija}} [[Malme]] |{{flag2|Šveice}} |''[[The Code]]'' |''[[Nemo]]'' |591 |44 |{{flag2|Horvātija}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] |17. maijs |{{flaga|Šveice}} [[Bāzele]] |{{flag2|Austrija}} |''[[Wasted Love]]'' |[[Johanness Pīčs|JJ]] |436 |79 |{{flag2|Izraēla}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] |16. maijs |{{flaga|Austrija}} [[Vīne]] |{{ESC|Bulgārija}} |''[[Bangaranga]]'' |[[Dara (dziedātāja)|Dara]] |516 |173 |{{ESC|Izraēla}} |- !scope="row" style="text-align:left"| [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]] |15. maijs |{{flaga|Bulgārija}} [[Burgasa]] | | | | | | |} == Pēc valsts == [[Attēls:Eurovision winners map.svg|thumb|300px|Eirovīzijas uzvarētājvalstis]] {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- !Uzvaras !Valsts !Gadi |- | rowspan="2" | 7 |{{ESC|Īrija}} |{{escyr|1970}}, {{escyr|1980}}, {{escyr|1987}}, {{escyr|1992}}, {{escyr|1993}}, {{escyr|1994}}, {{escyr|1996}} |- |{{ESC|Zviedrija}} |{{escyr|1974}}, {{escyr|1984}}, {{escyr|1991}}, {{escyr|1999}}, {{escyr|2012}}, {{escyr|2015}}, {{escyr|2023}} |- | rowspan="4" |5 |{{ESC|Francija}} |{{escyr|1958}}, {{escyr|1960}}, {{escyr|1962}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1977}} |- |{{ESC|Apvienotā Karaliste}} |{{escyr|1967}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1976}}, {{escyr|1981}}, {{escyr|1997}} |- |{{ESC|Luksemburga}} |{{escyr|1961}}, {{escyr|1965}}, {{escyr|1972}}, {{escyr|1973}}, {{escyr|1983}} |- |{{ESC|Nīderlande}} |{{escyr|1957}}, {{escyr|1959}}, ''{{escyr|1969}}'', {{escyr|1975}}, [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |- |4 |{{ESC|Izraēla}} |{{escyr|1978}}, {{escyr|1979}}, {{escyr|1998}}, {{escyr|2018}} |- |rowspan="6"| 3 |{{ESC|Austrija}} |{{escyr|1966}}, {{escyr|2014}}, {{escyr|2025}} |- |{{ESC|Itālija}} |{{escyr|1964}}, {{escyr|1990}}, {{escyr|2021}} |- |{{ESC|Dānija}} |{{escyr|1963}}, {{escyr|2000}}, {{escyr|2013}} |- |{{ESC|Norvēģija}} |{{escyr|1985}}, {{escyr|1995}}, {{escyr|2009}} |- |{{ESC|Ukraina}} |{{escyr|2004}}, {{escyr|2016}}, {{escyr|2022}} |- |{{ESC|Šveice}} |{{escyr|1956}}, {{escyr|1988}}, {{escyr|2024}} |- | rowspan="2" |2 |{{ESC|Spānija}} |{{escyr|1968}}, ''{{escyr|1969}}'' |- |{{ESC|Vācija}} |{{escyr|1982}}, {{escyr|2010}} |- | rowspan="13" |1 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |{{escyr|2011}} |- |{{ESC|Beļģija}} |{{escyr|1986}} |- |{{ESC|Bulgārija}} |{{escyr|2026}} |- |{{ESC|Dienvidslāvija}} |{{escyr|1989}} |- |{{ESC|Grieķija}} |{{escyr|2005}} |- |{{ESC|Igaunija}} |{{escyr|2001}} |- |{{ESC|Krievija}} |{{escyr|2008}} |- |{{ESC|Latvija}} |{{escyr|2002}} |- |{{ESC|Monako}} |{{escyr|1971}} |- |{{ESC|Portugāle}} |{{escyr|2017}} |- |{{ESC|Serbija}} |{{escyr|2007}} |- |{{ESC|Somija}} |{{escyr|2006}} |- |{{ESC|Turcija}} |{{escyr|2003}} |} Gadi ''slīprakstā'' apzīmē vairākus uzvarētājus == Pēc valodas == {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- !Uzvaras !Valoda !Gadi !Valstis |- |34 |[[Angļu valoda|Angļu]] |{{escy|1967}}, {{escy|1969|1969}}, {{escy|1970|1970}}, {{escy|1974|1974}}, {{escy|1975|1975}}, {{escy|1976|1976}}, {{escy|1980|1980}}, {{escy|1981|1981}}, {{escy|1987|1987}}, {{escy|1992|1992}}, {{escy|1993|1993}}, {{escy|1994|1994}}, {{escy|1996|1996}}, {{escy|1997|1997}}, {{escy|1999|1999}}, {{escy|2000|2000}}, {{escy|2001|2001}}, {{escy|2002|2002}}, {{escy|2003|2003}}, {{escy|2004}},<ref group="N" name="wilddances">Dziesma daļēji bija ukraiņu valodā</ref> {{escy|2005}}, {{escy|2006|2006}}, {{escy|2008|2008}}, {{escy|2009|2009}}, {{escy|2010|2010}}, {{escy|2011|2011}}, {{escy|2012|2012}}, {{escy|2013|2013}}, {{escy|2014}}, {{escy|2015}}, {{escy|2016}},<ref group="N" name="1944 (dziesma)">Dziesma daļēji bija krimas tatāru valodā</ref> {{escy|2018}}, {{escy|2019}}, {{escy|2023}}, {{escyr|2024}}, {{escyr|2025}}, {{escyr|2026}} |[[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Zviedrija]], [[Nīderlande]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Turcija]], [[Ukraina]],<ref group="N" name="wilddances"/><ref group="N" name="1944 (dziesma)"/> [[Grieķija]], [[Somija]], [[Krievija]], [[Norvēģija]], [[Vācija]], [[Azerbaidžāna]], [[Austrija]], [[Izraēla]], [[Šveice]], [[Bulgārija]] |- |14 |[[Franču valoda|Franču]] |{{escy|1956}}, {{escy|1958|1958}}, {{escy|1960|1960}}, {{escy|1961|1961}}, {{escy|1962|1962}}, {{escy|1965|1965}}, {{escy|1969|1969}}, {{escy|1971|1971}}, {{escy|1972|1972}}, {{escy|1973|1973}}, {{escy|1977|1977}}, {{escy|1983|1983}}, {{escy|1986|1986}}, {{escy|1988|1988}} |[[Šveice]], [[Francija]], [[Luksemburga]], [[Monako]], [[Beļģija]] |- |rowspan="3"| 3 |[[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] |{{escy|1957}}, {{escy|1959|1959}}, {{escy|1969|1969}} |[[Nīderlande]] |- |[[Ivrits]] |{{escy|1978}}, {{escy|1979|1979}}, {{escy|1998|1998}} |[[Izraēla]] |- |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |{{escy|1964}}, {{escy|1990}}, {{escy|2021}} |[[Itālija]] |- |rowspan="5"| 2 |[[Vācu valoda|Vācu]] |{{escy|1966}}, {{escy|1982|1982}} |[[Austrija]], [[Vācija]] |- |[[Norvēģu valoda|Norvēģu]] |{{escy|1985}}, {{escy|1995|1995}} |[[Norvēģija]] |- |[[Zviedru valoda|Zviedru]] |{{escy|1984}}, {{escy|1991|1991}} |[[Zviedrija]] |- |[[Spāņu valoda|Spāņu]] |{{escy|1968}}, {{escy|1969|1969}} |[[Spānija]] |- |[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] |{{escy|2004}}, {{escy|2022|2022}} |[[Ukraina]] |- | rowspan="5" | 1 |[[Dāņu valoda|Dāņu]] |{{escy|1963}} |[[Dānija]] |- |[[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] |{{escy|1989}} |[[Dienvidslāvija]] |- |[[Serbu valoda|Serbu]] |{{escy|2007}} |[[Serbija]] |- | [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | {{escy|2016}} | [[Ukraina]] |- |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] |[[Portugāle]] |} == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{Atsauces|group="N"}} === Atsauces === {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.eurovision.tv/page/history Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsture] {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas uzvarētāji}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 9gvj5g43u20rokuawllpcqh9fcto94g Šampanietis 0 252252 4506368 4474329 2026-08-13T11:57:55Z Turaids 8965 4506368 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Glass of champagne.jpg|thumb|200px|Glāze šampanieša]] '''Šampanietis''' ({{val|fr|champagne}} {{IPA|[ʃɑ̃.paɲ]}}) ir [[dzirkstošais vīns]], kas gatavots no [[Francija]]s ziemeļaustrumu [[Šampaņas apgabals|Šampaņas apgabalā]] augušām [[vīnoga|vīnogām]]. Tam izmanto pēc ražotāja receptūras noteiktā attiecībā sajauktus līdz 3 vīnogu šķirņu — gaišo [[šardonē]] (''Chardonnay'') vīnogu, tumšo ''[[Pinot Noir]]'' un ''[[Pinot Meunier]]'' — vīnus, kas arī veido attiecīgajam šampanietim raksturīgo garšu.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča">{{Grāmatas atsauce |title= Pārtikas produktu tehnoloģija |author1=Daina Kārkliņa |authorlink1=Daina Kārkliņa |author2=Inga Ciproviča |authorlink2=Inga Ciproviča |year= 2008 |publisher= [[LU Akadēmiskais apgāds]] |location= Rīga |isbn= 978-9984-45-156-5 |page=83.—84}}</ref> Gadījumā, ja šampanieti gatavo tikai no šardonē šķirnes vīnogām, to sauc par ''Blanc de blanc'' (no [[franču valoda]]s — 'baltais [vīns] no baltajām [vīnogām]'). Šāds vīns ir ļoti viegls un atspirdzinošs. Savukārt šampanieti, kam izmantotas tikai tumšās ''Pinot Noir'' un ''Pinot Meunier'' šķirnes vīnogas, sauc par ''Blanc de noirs'' (no [[franču valoda]]s — 'baltais [vīns] no tumšajām [vīnogām]'). Šādam šampanietim ir pilnīgāka un spēcīgāka garša.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča"/> == Vēsture == [[Attēls:Moët & Chandon Dom Perignon Sculpture 2.jpg|thumb|200px|[[Pjērs Perinjons|Pjēra Perinjona]] piemineklis pie ''[[Moët et Chandon]]'' vīna darītavas]] Vīns Šampaņā gatavots jau kopš 3. gadsimta, un līdz pat 17. gadsimtam tā [[gaišais vīns|gaišais]], [[sarkanais vīns|sarkanais]] un [[sārtais vīns]] nav īpaši atšķīries no citos apgabalos gatavotajiem vīniem. Tas mainījās 17. gadsimta beigās, kad [[benediktīniešu ordenis|benediktiešu]] mūks un pagrabmeistars [[doms (tituls)|doms]] [[Pjērs Perinjons]] (''Pierre Pérignon''; 1638—1715) atklāja [[otrreizējā raudzēšana|otrreizējo raudzēšanu]], kas ir šampanieša iegūšanas pamatā. 1729. gadā tika izveidota pirmā šampanieša ražotne, bet 1927. gadā noteikti šampanieša kvalitātes standarti un ražošanas apgabals.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča"/> 1907. gadā franču zinātnieks [[Žans Eižens Šarmā]] (''Jean Eugène Charmat'') [[Monpeljē Universitāte|Monpeljē Universitātē]] izstrādāja tā saukto [[Šarmā metode|Šarmā metodi]] (''Méthode Charmat''), kurā otrreizējo vīna raudzēšanu veic nevis atsevišķās pudelēs, bet gan līdz 10 000 litru lielās tvertnēs. Raudzēšana ilgst vismaz 24 dienas, līdz spiediens tvertnē sasniedz 5 [[atmosfēra (mērvienība)|atmosfēras]]. Tad saraudzēto tvertņu saturu atdzesē un [[filtrēšana|filtrē]], atdalot [[raugs|rauga]] nogulsnes. Visbeidzot šampanieti 3 mēnešus iztur īpašā tvertnē paaugstinātā spiedienā, tad pilda pudelēs un aizvāko.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča"/> == Gatavošana == [[Attēls:Champagne-Remuer.jpg|right|frame|1889. gada [[gravīra]], kurā attēlots pagrabmeistars, vīna pagrabā apgrozot šampanieša pudeles]] Šampanieša gatavošanai paredzētās vīnogu sulas iegūšanai izmanto mehāniskās [[spiede]]s ar mazāku spiedienu, nekā vīna gatavošanai. No 4 tonnām vīnogu var iegūt aptuveni 2050 litru pirmās noteces sulas (''de cuvée''), ko izmanto pirmšķirīgākā šampanieša gatavošanai, bet otro un trešo spiedienu sulu lieto zemākas kvalitātes šampanieša gatavošanai.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča"/> Izspiesto sulu nostādina apmēram 12—20 stundas, salej mucās un atstāj uz aptuveni 2 nedēļām, ļaujot notikt pirmajai [[spirta rūgšana]]i. Pēc tam vīnu garšo un veido tā ''cuvée'' maisījumus, apvienojot dažāda vecuma ieraudzētos vīnus no dažādiem vīna dārziem, lai nodrošinātu vīna īpašību nemainību. Pjērs Perinjons bija pirmais, kurš atzina vīna maisījumu veidošanas nozīmi nemainīgas vīna kvalitātes nodrošināšanā. Viņš bija arī pirmais, kurš šampanieša pudelēm kā aizbāzni izmantojis korķi.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča"/> Sagatavotajam ''cuvée'' maisījumam pieber [[cukurs|cukuru]], īpašu raugu un labi izturētu vīna maisījumu, ko sauc par tirāžas liķieri. Tad vīnu sapilda pudelēs, aizvāko ar [[kroņkorķis|kroņkorķiem]] vai plastmasas korķiem un īpašā novietojumā ievieto vīna pagraba plauktos. Šajā posmā notiek vīna otrreizējā rūgšana, kurā radusies [[ogļskābā gāze]] šķīst vīnā, to sagāzējot. Vienā standarta tilpuma pudelē rūgšanas laikā veidojas apmēram 4 litri oglekļa dioksīda. Otrreizējā raudzēšana ilgst aptuveni 1—3 mēnešus, un pēc tās šampanieti iztur vēl no viena līdz trim gadiem, atkarībā no ražotāja un ražotā šampanieša veida.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča"/> Pirms šampanieša pudeles nosūta realizēšanai, vispirms no šampanieša atdala jebkādas rūgšanas laikā veidojušās nogulsnes. To paveic, pudeles ievietojot īpašā koka rāmī ar maināmu pudeļu novietojumu. Pudeles laiku pa laikam pagriež, veicinot nogulšņu nosēšanos uz pudeles kakliņa. Vienā dienā pagrabmeistars var šādi pagriezt līdz pat 38 000 pudeļu. Kad nogulsnes nosēdušās, pudeļu kakliņus ievieto tvertnēs ar saldēšanas šķīdumu, kas nogulsnes sasaldē. Noņemot korķi, spiediena dēļ ledus lodītēs sasalušās nogulsnes viegli atdalās no šampanieša. Tad katrai pudelei, atkarībā no vajadzīgā cukura daudzuma, pievieno noteiktu vīna un cukura maisījumu. Pēc tam pudeles aizkorķē ar sēnes formas korķi, ko nostiprina ar aptuveni 50 centimetrus garu metāla režģīti. Šampanieša uzglabāšanas laiks var būt no 15 mēnešiem līdz pat 15 gadiem.<ref name="Kārkliņa, Ciproviča"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://bar.lv/?p=16949 „Šampānietis | dzirkstoši vīni”] {{latviski}}. bar.lv. Skatīts: 2015. gada 30. novembrī. * [https://www.champagne.fr/en ''Comité Interprofessionnel du vin de Champagne'' (CIVC) oficiālā tīmekļa vietne] {{angliski}} * [https://sejas.tvnet.lv/5527166/ka-isti-radies-sis-ekskluzivais-dzeriens-sampanietis „Kā īsti radies šis ekskluzīvais dzēriens — šampanietis?”] {{latviski}}. [[tvnet.lv]], 2012. gada 27. decembris. Skatīts: 2015. gada 30. novembrī. * [http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/446401-sampaniesa_noslepumi „Šampanieša noslēpumi”] {{latviski}}. [[tvnet.lv]], 2012. gada 31. decembris. Skatīts: 2015. gada 30. novembrī. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzirkstošie vīni]] [[Kategorija:Produkti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu]] 5lftd7qm82e5sxh3oq7ycyannxcycjv Biķernieku memoriāls 0 266804 4506362 4239450 2026-08-13T11:43:17Z Ivario 51458 4506362 wikitext text/x-wiki {{Militārā memoriāla infokaste | name = Biķernieku memoriāls | native_name = | body = | image = Bikernieki Memorial (December 2, 2001).jpg | image_size = 260px | caption = | commemorates = [[Holokausts|Holokausta]] upuriem | established = | unveiled = {{dat|2001|11|30|N|bez}} | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Biķernieku mežs}} | nearest_town = | designer = [[Sergejs Rižs]] | total_burials = ≈20 000 | unknowns = | commemorated = | by_country = | by_war = | inscription = | embedded = | source = | pushpin_map = Rīga | map_size = 260px | latd = 56 | latm = 57 | lats = 46.7 | latNS = N | longd = 24 | longm = 12 | longs = 37.2 | longEW = E }} '''Biķernieku memoriāls''' ir [[memoriāls]], kas veltīts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Holokausts Latvijā|Holokausta]] upuriem. Memoriāls atrodas [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Memoriāls tika atklāts {{dat|2001|11|30||bez}}. Tas veidots pēc arhitekta [[Sergejs Rižs|Sergeja Riža]] projekta. Memoriāls ir veidots kā neregulāras formas ieplakā novietots akmeņu "mežs".<ref name="pieminekļi">{{Grāmatas atsauce|last=Spārītis|first=Ojārs|authorlink=Ojārs Spārītis|title=Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība|year=2007|publisher=Nacionālais apgāds|location=Rīga|isbn=9789984263069|page=96.—97}}</ref> Kopumā te ir 5000 plēsta granīta akmeņi, kādi raksturīgi ebreju kapiem.<ref name="pieminekļi" /> Piemiņas vietas izveidi finansiāli atbalstījušas dažādas Vācijas organizācijas un valdība, Austrijas Nacionālais fonds un Rīgas pašvaldība.<ref name="pieminekļi" /> Tās centrā atrodas melna granīta kubs — simbolisks altāris, kura malās iekalti vārdi no [[Ījaba grāmata|Ījaba grāmatas]]: “Zeme, manas asinis neapsedz un manu kliedzienu neapslēp!”. Celiņu malās ir akmens plāksnes ar Biķernieku mežā nogalināto dzimto Eiropas pilsētu nosaukumiem. Uz betona stabiem memoriāla teritorijā, ir simboli, kas apzīmē šeit nogalināto cilvēku grupas: [[Dāvida zvaigzne]] (ebreji), ērkšķu vainags (dažādu ticību un tautību politiski ieslodzītie) un krusts (padomju karagūstekņi). == Priekšvēsture == Otrā pasaules kara laikā Biķernieku mežā apmēram 46,5 tūkstoši cilvēku (pēc padomju aprēķina; pēc citiem avotiem — ap 35 tūkstoši cilvēku), no kuriem 20 tūkstoši ebreju, pārējie — [[Sarkanā armija|padomju]] karagūstekņi un vietējie politiski neuzticamie,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://memorialplaces.lu.lv/memorialas-vietas/riga-un-rigas-rajons/riga-bikernieku-mezs/|title=Rīga, Biķernieku mežs : Holokausta memoriālās vietas Latvijā|website=memorialplaces.lu.lv|access-date=2023-04-10}}</ref><ref name=":0">[https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=4&rajons=3&id=67 Rīgas pieminekļu aģentūra. Memoriāls Otrā pasaules kara upuriem Biķerniekos]</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jews.lv/lv/ebreju-kapi-un-pieminas-vietas/memorials-bikerniekos/|title=Memoriāls Biķerniekos|website=Latvijas Ebreju kopiena|access-date=2023-04-10|language=lv}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/56130 |title=Par memoriālu nacisma terora upuriem Biķernieku… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-04-10|language=lv}}</ref> tika nogalināti un apbedīti masu kapos.<ref name="pieminekļi" /> 1941. gada jūlijā vairāki tūkstoši ebreju tautības vīriešu tika nošauti Biķernieku mežā. 1942. gadā Biķernieku mežā tika nogalināti aptuveni 12 tūkstoši Vācijas, Austrijas un [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas]] ebreju. 1943. gadā Biķernieku mežā tika noslepkavoti [[Rīgas geto]] gūstekņi, kurus atzina par nederīgiem transportēšanai uz [[Mežaparka koncentrācijas nometne|Kaizervaldes (Mežaparka) koncentrācijas nometni]], bet 1944. gada rudenī tie Kaizervaldes ieslodzītie, kuri bija atzīti par darba nespējīgiem. 1944. gadā vācu specvienība atraka kapus un sadedzināja līķu atliekas, tāpēc precīzs nogalināto skaits nav zināms.<ref name=":0" /> Pavisam Biķernieku mežā atrasti 55 masu kapi.<ref name=":1" /> Memoriāls izveidots galvenajā slepkavošanas vietā, kur 1942.-1944. gadā tika izveidoti 42 masu kapi. Vēl 13 atradās uz ziemeļaustrumiem no turienes un tika lietoti 1941. gada nošaušanā — 12 atrodas pie [[Bākas kalns|Bākas kalna]] trigonometriskā torņa, kur tie apzīmēti ar akmens apmalēm un vertikālām akmeņu šķembām, un vieni pie toreizējās šosejas.<ref name=":2" /> == Notikumi == Memoriālu vairākkārt vandalizējuši ar bojāšanu vai nacistisku saukļu uzkrāsošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-izmekle-holokausta-upuru-memoriala-apkepasanu-bikernieku-meza.a464353/|title=Policija izmeklē holokausta upuru memoriāla apķēpāšanu Biķernieku mežā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4750828/apganits-nacisma-upuru-bikernieku-memorials|title=Apgānīts nacisma upuru Biķernieku memoriāls|website=Apollo.lv|access-date=2024-09-09|date=2005-09-12|language=lv}}</ref> Vienā gadījumā vainīgos izdevās notvert un viens no tiem izrādījās partijā "[[Saskaņa]]" sastāvošs provokators, kurš gribēja iztēlot savu rīcību par partijas pretinieku darbībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/40794481/usakovs-socialistiem-pieprasa-izslegt-biedru-memoriala-apkepataju-grib-skaidrojumu-par-maldinasanu|title=Ušakovs 'sociālistiem' pieprasa izslēgt biedru-memoriāla apķēpātāju; grib skaidrojumu par maldināšanu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-09-09|language=lv}}</ref> == Attēli == <gallery> Attēls:Gedenkstätte Bikernieki - Eingang.jpg|Ieeja memoriālā Attēls:Gedenkstätte Bikernieki 4.jpg|Centrālais obelisks Attēls:Gedenkstätte Bikernieki 11.jpg|Plēsta granīta akmeņi </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Mežciems (Rīga)]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] etmtsdde2xprf2p1avqnl5j1zepls73 Danīdina 0 272046 4506085 4387231 2026-08-12T17:18:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506085 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Danīdina | official_name = ''Dunedin'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | total_width = 280 | border = infobox | perrow = 1/2/2 | caption_align = center | image1 = Dunedin.jpg | image2 = Dunedin-Nueva_Zelanda01.JPG | image3 = NZ dunedin SI.jpg | image4 = Princes street 2023.jpg | image5 = Knox Church exterior, Dunedin, NZ.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Jaunzēlande | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Jaunzēlande}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Otago.svg|23px]] [[Otago]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 3314 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = 255 | population_as_of = 2014 | population_footnotes = | population_total = 127000 | population_urban = 118500 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = NZST | utc_offset = +12 | timezone_DST = NZDT | utc_offset_DST = +13 | latd =45 | latm =52 | lats = | latNS =S | longd =170 | longm =30 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{url|http://www.dunedinnz.com/}} | footnotes = }} '''Danīdina''' ({{val|en|Dunedin}}, {{val-mi|Ōtepoti}}) ir pilsēta [[Jaunzēlande]]s dienvidos, [[Otago]] reģionā [[Dienvidsala|Dienvidsalā]], [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] krastā. Danīdina atrodas 795 kilometru uz dienvidiem no Jaunzēlandes galvaspilsētas [[Velingtona]]s un 1422 kilometru attālumā no Jaunzēlandes otrās lielākās pilsētas [[Oklenda]]s. Pilsētas kopējā platība ir 3314 [[km²]], pēc 2014. gada datiem pilsētas teritorijā dzīvo {{nobr|127 000}} iedzīvotāji, bet tās pilsētas daļā dzīvo {{nobr|118 500}} iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Subnational population estimates (UA, AU), by age and sex, at 30 June 1996, 2001, 2006-16 (2017 boundary)|url=http://nzdotstat.stats.govt.nz/wbos/Index.aspx?DataSetCode=TABLECODE7541|accessdate={{dat|2017|1|4||bez}}|archive-date={{dat|2017|09|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170916122836/http://nzdotstat.stats.govt.nz/wbos/Index.aspx?DataSetCode=TABLECODE7541}}</ref> Tā ir piektā lielākā Jaunzēlandes pilsēta un otrā lielākā [[Dienvidsala]]s pilsēta. Danīdina ir nozīmīgs Jaunzēlandes kultūras, izglītības un vēstures centrs. Pilsētas teritorijā atrodas 1869. gadā dibinātā [[Danīdinas Universitāte]], kas ir vecākā Jaunzēlandes universitāte. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Jaunzēlande-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunzēlandes pilsētas]] dh82vkn6pbfl9x42fijud5a4yrtnoo7 Asīrieši 0 274231 4506069 4286610 2026-08-12T16:56:58Z Votre Provocateur 111653 4506069 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |attēls=[[File:Flag of the Assyrians.svg|240px]] Asīriešu karogs |tauta = Asīrieši<br/>ܣܘܪܝܝܐ |skaits = 2—5 miljoni |vieta = {{SYR}} (200 000—877 000)<br/>{{IRQ}} (150 000—202 000)<br/>{{TUR}} (25 000)<br/>{{JOR}} (30 000—150 000)<br/>{{LBN}} (30 000)<br/>{{IRN}} |valoda = [[sīriešu valoda]] |reliģija = [[Pareizticība|Austrumu kristietība]] |grupas = |radi = [[arābi]], [[ebreji]] }} '''Asīrieši''' ({{val-syc|ܣܘܪܝܝܐ}}) ir [[tauta]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kuru izcelsme saistīta ar [[Asīrija|Asīriju]], mūsdienu [[Irāka]]s teritorijā. [[Senie laiki|Senajos laikos]] asīrieši dzīvoja teritorijā no [[Nīla]]s upes līdz [[Mezopotāmija]]i.<ref>{{PZT|61}}</ref> Kopš [[islāms|islāma]] ekspansijas, bet īpaši kopš 20. gadsimta sākuma, asīrieši ir piedzīvojuši vajāšanas un diskrimināciju, tāpēc mūsdienās lielākā daļa tautas dzīvo emigrācijā dažādās pasaules valstīs. Asīrieši pieder [[Pareizticība|Austrumu kristīgajai baznīcai]]. == Vēsture == === Senie laiki === Asīriešu vēsturiskā izcelsme ir saistīta ar seno [[Asīrija|Asīriju]], kas izveidojās [[Mezopotāmija|Mezopotāmijas]] ziemeļu daļā. Par vienu no nozīmīgākajiem reģiona centriem kļuva [[Ašūra]], kas deva nosaukumu gan valstij, gan tās galvenajai dievībai. Sākotnēji Asīrija bija salīdzinoši neliela valsts, taču pakāpeniski tās politiskā un militārā ietekme pieauga. Asīrijas varenības augstākais posms bija [[Jaunās Asīrijas impērija|Jaunās Asīrijas impērijas]] laikā no 10. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. Tās valdnieki pakļāva lielu daļu [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]], un impērijas teritorija dažādos laikos aptvēra Mezopotāmiju, [[Levante|Levanti]], daļu [[Mazāzija|Mazāzijas]] un [[Ēģipte|Ēģiptes]]. Nozīmīgi politiskie un kultūras centri bija [[Nimrūda]], [[Duršarukina]] un [[Nīnive]]. Asīrijas impērija sabruka 7. gadsimta p.m.ē. beigās pēc babiloniešu un mīdiešu uzbrukumiem. [[Nīnive]] tika ieņemta 612. gadā p.m.ē., bet pēdējie asīriešu spēki turpināja pretošanos vēl vairākus gadus. Pēc valsts bojāejas reģiona iedzīvotāji nepazuda un turpināja dzīvot Mezopotāmijas ziemeļos dažādu turpmāko lielvalstu sastāvā. === Kristietības izplatīšanās === Kristietība Mezopotāmijas ziemeļos sāka izplatīties mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Reģions kļuva par vienu no nozīmīgiem agrīnās austrumu kristietības centriem. Vietējās kristiešu kopienās plaši izmantoja [[Sīriešu valoda|sīriešu valodu]], kas izveidojās no [[Aramiešu valoda|aramiešu valodas]] paveidiem. Vēlajā senatnē asīriešu apdzīvotās teritorijas atradās galvenokārt starp [[Romas impērija|Romas]], vēlāk [[Bizantijas impērija|Bizantijas impēriju]], un [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Kristiešu kopienas Persijas teritorijā izveidoja savas baznīcas struktūras, no kurām attīstījās [[Austrumu baznīca]]. Tās misionāri vēlāk izplatīja kristietību tālu ārpus Mezopotāmijas — Persijā, Centrālāzijā, Indijā un Ķīnā. === Islāma iekarojumi un viduslaiki === Pēc arābu iekarojumiem 7. gadsimtā Mezopotāmija tika iekļauta [[Arābu kalifāts|Arābu kalifātā]]. Asīriešu kristieši saglabāja savu reliģiju un baznīcas organizāciju, lai gan pakāpeniski kļuva par reliģisku minoritāti musulmaņu pārvaldītajā sabiedrībā. [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] laikā sīriešu kristiešu zinātniekiem bija ievērojama loma antīkās zinātnes un filozofijas darbu tulkošanā. Grieķu autoru darbi tika tulkoti sīriešu un arābu valodā, veicinot medicīnas, filozofijas, astronomijas un citu zinātņu attīstību islāma pasaulē. Viduslaiku gaitā Mezopotāmijas kristiešu kopienas piedzīvoja gan relatīva miera, gan vajāšanu periodus. Smagus postījumus reģionam nodarīja [[Mongoļu impērija|mongoļu]] iebrukumi un vēlākie kari. Īpaši postoši bija [[Timurs|Timura]] karagājieni 14. gadsimta beigās, pēc kuriem daudzas senās kristiešu kopienas ievērojami samazinājās. === Osmaņu impērijas laikā === No 16. gadsimta ievērojama daļa asīriešu apdzīvoto teritoriju atradās [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] sastāvā. Lielākās kopienas dzīvoja Mezopotāmijas ziemeļos un kalnu apvidos mūsdienu Irākas, Turcijas, Irānas un Sīrijas teritorijā. Asīriešu sabiedrība bija sadalīta starp vairākām austrumu kristīgajām baznīcām. Daļa piederēja [[Austrumu Asīrijas baznīca|Austrumu Asīrijas baznīcai]], citi — [[Haldeju katoļu baznīca|Haldeju katoļu baznīcai]] un [[Sīriešu pareizticīgā baznīca|Sīriešu pareizticīgajai baznīcai]]. Reliģiskajai piederībai bija būtiska nozīme kopienu identitātes saglabāšanā. Pirmajos pasaules kara gados Osmaņu impērijas teritorijā asīriešu kristieši kļuva par masu slepkavību, deportāciju un piespiedu pārvietošanas upuriem. Šie notikumi, kas īpaši skāra kopienas Anatolijas dienvidaustrumos un Mezopotāmijas ziemeļos, mūsdienās tiek saukti par [[Asīriešu genocīds|asīriešu genocīdu]]. Daudzi izdzīvojušie devās bēgļu gaitās uz Irāku, Sīriju, Irānu un citām zemēm. === 20. gadsimts === Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Osmaņu impērijas sabrukuma tradicionālās asīriešu apdzīvotās teritorijas tika sadalītas starp vairākām jaunām valstīm. Ievērojamas kopienas nonāca [[Irāka|Irākā]], [[Sīrija|Sīrijā]], [[Turcija|Turcijā]] un [[Irāna|Irānā]]. Irākā attiecības starp asīriešiem un jaunās valsts varas iestādēm bija saspringtas. Konflikts saasinājās pēc Irākas neatkarības iegūšanas, un 1933. gadā [[Simele|Simeles]] apkārtnē Irākas spēki nogalināja lielu skaitu asīriešu civiliedzīvotāju. Pēc šiem notikumiem turpinājās asīriešu emigrācija. Turpmākajās desmitgadēs politiskā nestabilitāte, kari un asimilācijas politika vairākās Tuvo Austrumu valstīs veicināja asīriešu diasporas palielināšanos. Lielas kopienas izveidojās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Austrālija|Austrālijā]] un citās valstīs. === Mūsdienas === Pēc [[Irākas karš|Irākas kara]] sākuma 2003. gadā Irākas kristiešu kopienas piedzīvoja jaunus vardarbības un emigrācijas viļņus. Daudzi asīrieši pameta [[Bagdāde|Bagdādi]], [[Mosula|Mosulu]] un citas pilsētas, pārceļoties uz Irākas ziemeļiem vai ārvalstīm. Situācija vēl vairāk pasliktinājās pēc [[Islāma valsts]] ofensīvas Irākā un Sīrijā. Grupējuma spēki 2014. gadā ieņēma Mosulu un lielu daļu [[Nīnives līdzenums|Nīnives līdzenuma]], kur vēsturiski atradās daudzas asīriešu kristiešu pilsētas un ciemi. Iedzīvotāji masveidā devās bēgļu gaitās, bet vairākas baznīcas, klosteri un citi kultūras pieminekļi tika izpostīti. Mūsdienās asīriešu vēsturiskās kopienas joprojām pastāv galvenokārt Irākā, Sīrijā, Turcijā un Irānā, tomēr ievērojama tautas daļa dzīvo diasporā. Asīriešu organizācijas un baznīcas darbojas, lai saglabātu [[Sīriešu valoda|sīriešu valodu]], kristīgās tradīcijas un asīriešu kultūras mantojumu. == Seno asīriešu karadarbība == Valdnieka [[Salmanasars I|Salmanasara I]] (1273—1244 p. m. ē.) valdīšanas laikā asīrieši iekaroja [[Babilonija|Babiloniju]] un daudzas citas valstis, un beidzot apvienoja visu reģionu vienā impērijā. Asīriešiem bija milzīga armija, apgādāta ar bruņu aizsargātiem [[zirgi]]em, ātriem divriču kaujas ratiem un lielām mūru dragājamām ierīcēm. Asīrijas valsts attīstījās vairāku kareivīgu valdnieku — [[Ašurbanipals II|Ašurbanipala II]], [[Sinaheribs|Sinaheriba]] un citu vadībā. Lielā bagātība un labie [[tirdzniecība]]s sakari ļāva asīriešiem atjaunot tādas pilsētas kā [[Nimruda]] un [[Nīnive]], ko izveidoja par galvaspilsētu, kā arī uzcelt pilsētu [[Horsabada|Horsabadu]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{sabiedrība-aizmetnis}} [[Kategorija:Āzijas tautas]] 7hzttf4agcu6lk4wl6fqyg5g23wvv55 Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 4506242 4505904 2026-08-13T02:10:12Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4506242 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? |2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> ptpv1sltvpy8m1xk1iv00yt1pmys1bs Fēlikss Reda 0 286641 4506344 4091172 2026-08-13T10:55:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506344 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Fēlikss Reda | vārds_orģ = ''Felix Reda'' | attēls = Felix Reda, Januar 2022 (1).jpg | mazs_att = | apraksts = Fēlikss Reda 2022. gadā | amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums = {{dat|2014|||N}} | term_beigas = | vietnieks = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|11|30}} | dzim_vieta = {{vieta|Vācija|Bonna}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | partija = [[Eiropas Pirātu partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Maincas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Fēlikss Reda''' ({{val|de|Felix Reda}}; dzimusi {{dat|1986|11|30}} kā '''Jūlija Reda''') ir [[Vācija]]s politiķis no Vācijas [[Pirātu partijas]], Reda bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaitā (2014—2019), ieņēma arī ''[[Greens/EFA]]'' grupas viceprezidenta amatu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.greens-efa.eu/members/29-bureau.html|title=Bureau|publisher=Greens/EFA group|accessdate=2014-07-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130523144053/http://www.greens-efa.eu/members/29-bureau.html|archivedate=2013-05-23}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130523144053/http://www.greens-efa.eu/members/29-bureau.html |date=2013-05-23 }}</ref> Iepriekš bija arī organizācijas ''[[Young Pirates of Europe]]'' prezidenta amatā.<ref name=biography>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.piratenpartei.de/grenzenlos-europa/eu-kandidaten-2014/julia-reda/|title=Julia Reda|publisher=PiratenPartei|accessdate=2014-05-29}}</ref> == Politiskā karjera == Reda 16 gadu vecumā kļuva par [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]] biedru.<ref name="GA-Bonn">{{tīmekļa atsauce|first=Stefanie|last=Widmannurl|url=http://www.general-anzeiger-bonn.de/news/politik/Gebuertige-Bonnerin-ist-Spitzenkandidatin-der-Piraten-fuer-Europawahlen-article1238363.html|title=Gebürtige Bonnerin ist Spitzenkandidatin der Piraten für Europawahlen|publisher=General-Anzeiger Bonn|date=2014-01-10|accessdate=2014-02-08}}</ref> [[Maincas Universitāte|Maincas Universitātē]] studēja politiku un publicitātes zinātnes.<ref name=biography /> 2009. gadā Reda aktīvi darbojās vietējā Pirātu partijā un no 2010. līdz 2012. gadam vadīja ''Junge Piraten''. 2013. gadā bija starp ''Young Pirates of Europe'' līdzdibinātājiem. 2014. gada janvārī viņu izvēlēja par Vācijas Pirātu partijas pirmo kandidātu Vācijas Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Partija ieguva vienu deputāta vietu. Eiropas Parlamentā Reda pievienojās ''[[Greens/EFA]]'' grupai. Darbojas Juridisko jautājumu komitejā, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā un Petīciju komitejā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.europarl.europa.eu/meps/en/124816/mep_home.html|title=Member profile|publisher=[[Eiropas Parlaments|European Parliament]]|accessdate=2014-07-22}}</ref> Darbojas arī starpgrupā, kas nodarbojas ar digitālajām problēmām.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://digitalagendaintergroup.eu/members/steering-committee/|title=Steering Committee|publisher=Digital Agenda Intergroup in the European Parliament|accessdate=2015-01-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150703102143/http://digitalagendaintergroup.eu/members/steering-committee/|archivedate=2015-07-03}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150703102143/http://digitalagendaintergroup.eu/members/steering-committee/ |date=2015-07-03 }}</ref> == Autortiesību reforma == Sākot pildīt [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta pienākumus, Reda paziņoja, ka savā termiņā fokusēsies uz [[autortiesības|autortiesību]] reformām.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://juliareda.eu/2014/06/i-will-continue-the-cooperation-with-greensefa/ |title=I will continue the cooperation with Greens/EFA |publisher=Julia Reda official website |accessdate=2014-07-22 }}</ref> 2014. gada novembrī Redu nozīmēja ziņojuma sagatavošanai par 2001. gada autortiesību direktīvu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://torrentfreak.com/in-europe-pirates-are-writing-the-copyright-law-150104/ |title=In Europe, Pirates Are Writing The Copyright Law |last1=Falkvinge |first1=Rick |authorlink=Rick Falkvinge |date=4 January 2015 |website=[[TorrentFreak]] |accessdate=5 January 2015 }}</ref> Ziņojuma melnraksts ieteica Eiropas Savienības līmeņa harmonizāciju autortiesību izņēmumiem, autortiesību termiņa ilguma samazināšanu, plašus izņēmumus izglītojošiem mērķiem,<ref>{{ziņu atsauce |last=Steadman |first=Ian |date=30 January 2015 |title=The Pirate Party's lone MEP might just fix copyright across the EU |url=http://www.newstatesman.com/future-proof/2015/01/pirate-partys-lone-mep-might-just-fix-copyright-across-eu |newspaper=[[New Statesman]] |access-date=2015-01-30 }}</ref> autoru pozīciju uzlabošanu sarunās ar izdevējiem, kā arī citus ieteikumus.<ref>{{ziņu atsauce |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Major copyright law reform on the EU agenda |url=https://www.alcs.co.uk/ALCS-News/2015/January-2015/ALCS-News-Bulletin-January-2015/EU-copyright-rules-maladapted-to-the-Internet,-upc |work=ALCS News |date=21 January 2015 |access-date=2015-01-30 |archive-date=2018-02-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180214095813/https://www.alcs.co.uk/ALCS-News/2015/January-2015/ALCS-News-Bulletin-January-2015/EU-copyright-rules-maladapted-to-the-Internet,-upc }}</ref> Iesaistīto pušu reakcija bija dažāda. Vācijas mākslinieku koalīcija ''[[Initiative Urheberrecht]]'' melnrakstu visumā pieņēma,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.urheber.info/aktuelles/2015-01-21_eu-urheberrecht-oettinger-und-reda-auf-der-suche |title=EU-Urheberrecht: Oettinger und Reda auf der Suche |last1=Pfenning |first1=Gerhard |date=21 January 2015 |website=Initiative Urheberrecht |accessdate=4 February 2015}}</ref> bet Francijas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija [[Société des Auteurs et Compositeurs Dramatiques|SACD]] apgalvoja, ka tas ir "nepieņemams";<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sacd.fr/Droit-d-auteur-un-projet-de-rapport-inacceptable-au-Parlement-europeeen.4156.0.html |title=Copyright: an unacceptable draft report at the European Parliament |publisher=[[Société des Auteurs et Compositeurs Dramatiques|SACD]] |date=22 January 2015 |accessdate=4 February 2015 |archive-date={{dat|2015|07|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150703045210/http://www.sacd.fr/Droit-d-auteur-un-projet-de-rapport-inacceptable-au-Parlement-europeeen.4156.0.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150703045210/http://www.sacd.fr/Droit-d-auteur-un-projet-de-rapport-inacceptable-au-Parlement-europeeen.4156.0.html |date={{dat|2015|07|03||bez}} }}</ref> autortiesību aktīvists [[Korijs Doktorovs]] nosauca ieteikumus par "pārsteidzoši saprātīgiem",<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.boingboing.net/2015/01/22/they-put-a-pirate-party-mep-in.html |title=They put a Pirate Party MEP in charge of EU copyright reform: you won't believe awesomesauce that followed |last1=Doctorow |first1=Cory |authorlink=Cory Doctorow |date=22 January 2015 |website=[[BoingBoing]] |accessdate=4 February 2015}}</ref> bet bijusī Zviedrijas Pirātu partijas Eiropas Parlamenta deputāte [[Amēlija Andersdotera]] kritizēja tos kā pārāk konservatīvus.<ref>{{tīmekļa atsauce |authorlink=Amelia Andersdotter |first1=Amelia |last1=Andersdotter |url=https://torrentfreak.com/pirate-party-mep-fails-to-deliver-true-copyright-reform-150125/ |title=Pirate Party MEP fails to deliver true copyright reform |work=[[TorrentFreak]] |date=25 January 2015 }}</ref> == Personīgā dzīve == 2022. gada 26. janvārī Reda paziņoja, ka ir [[Transdzimums|transdzimuma]] persona un turpmāk izmantos vārdu Fēlikss.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.buzzfeed.de/recherchen/exklusiv-der-ehemalige-eu-abgeordnete-und-digitalexperte-felix-reda-senficon-outet-sich-als-trans-zr-91261007.html|title=Exklusiv: Ehemaliger EU-Abgeordneter Felix Reda outet sich als trans|last=Löffler|first=Juliane|date=26 January 2022|language=de|trans-title=Exclusive: former member of the EU Parliament Felix Reda comes out as trans|access-date={{dat|2022|01|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|01|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220126180510/https://www.buzzfeed.de/recherchen/exklusiv-der-ehemalige-eu-abgeordnete-und-digitalexperte-felix-reda-senficon-outet-sich-als-trans-zr-91261007.html}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Senficon/status/1486293287938015235|title=Hello world!|last=Reda|first=Felix|type=tweet}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://www.europarl.europa.eu/meps/en/124816/mep_home.html Profils] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vietnē {{DEFAULTSORT:Reda, Jūlija}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas politiķi]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:LGBT politiķi]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no Vācijas]] s24cdv119pc7kvwg8rc6zxeqbm8a7ml Džerai Grants 0 286982 4506238 4505175 2026-08-13T01:01:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506238 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{Basketbolista infokaste | vārds = Džerai Grants | vārds_orig = ''Jerai Grant'' | attēls = Jerai Grant.jpg | att_izm = | paraksts = Džerai Grants 2010. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|1|10}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Mērilenda|Bovi}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 203 [[centimetrs|cm]] | svars = 100 [[Kilograms|kg]] | poz = [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''DeMatha'' ([[Mērilenda]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Klemsona Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2011. gada NBA drafts|2011]] | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2011—2012 | klubs 1 = {{flaga|Austrālija}} ''[[Sydney Kings]]'' | kl_sez 2 = 2012—2013 | klubs 2 = {{flaga|Itālija}} ''[[Enel Brindisi]]'' | kl_sez 3 = 2013 | klubs 3 = {{flaga|Izraēla}} ''[[Hapoel Holon]]'' | kl_sez 4 = 2013—2015 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 5 = 2015—2017 | klubs 5 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Neptūnas"]] | kl_sez 6 = 2017—2018 | klubs 6 = {{flaga|Itālija}} ''[[Orasi Ravenna]]'' | kl_sez 7 = 2018 | klubs 7 = {{flaga|Venecuēla}} ''[[Trotamundos de Carabobo]]'' | kl_sez 8 = 2018—2019 | klubs 8 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Neptūnas"]] | kl_sez 9 = 2019 | klubs 9 = {{flaga|Francija}} ''[[SIG Strasbourg]]'' | kl_sez 10 = 2019—2020 | klubs 10 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]] | kl_sez 11 = 2020 | klubs 11 = {{flaga|Izraēla}} [[Haifas "Maccabi"]] | kl_sez 12 = 2020 | klubs 12 = {{flaga|Bahreina}} ''[[Manama Club]]'' | kl_sez 13 = 2020—2022 | klubs 13 = {{flaga|Grieķija}} [[Patras "Promitheas"]] | kl_sez 14 = 2022—2023 | klubs 14 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Budivelnyk"]] | kl_sez 15 = 2023 | klubs 15 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Wolves"]] | kl_sez 16 = 2024 | klubs 16 = {{flaga|Kipra}} [[Limasolas AEL]] | kl_sez 17 = 2024 | klubs 17 = {{flaga|Meksika}} ''[[Fuerza Regia de Monterrey]]'' | kl_sez 18 = 2025 | klubs 18 = {{flaga|Meksika}} ''[[Astros de Jalisco]]'' | kl_sez 19 = | klubs 19 = | kl_sez 20 = | klubs 20 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * Meksikas CIBACOPA čempions <small>(2025)</small> * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2013.—2014. gada LBL sezona|2014]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Hārvijs Džerai Grants''' ({{val|en|Harvey Jerai Grant}}; dzimis {{dat|1989|1|10}} [[Bovi]], [[Mērilenda|Mērilendas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. Divas sezonas aizvadījis [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubā [[BK Ventspils]]. 2014. gadā kļuva par LBL čempionu. Džerai Grants nāk no basketbolistu ģimenes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://articles.philly.com/2014-07-01/sports/50977523_1_sixers-jerami-grant-nba-all-star|title=Jerami Grant and his basketball family|work=Philly.com|access-date=2026-08-10|language=en|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304071504/http://articles.philly.com/2014-07-01/sports/50977523_1_sixers-jerami-grant-nba-all-star}}</ref> Viņa tēvs [[Hārvijs Grants]] 11 sezonas spēlēja NBA, savukārt tēva dvīņubrālis [[Horass Grants]] NBA spēlēja 17 sezonas, kļūdams par četrkārtēju NBA čempionu. Džerai Grantam ir trīs brāļi un divi no tiem spēlējuši NBA: [[Džerami Grants]] un [[Džerians Grants]]. == Karjera == Pēc labas koledžu basketbola karjeras [[Klemsona Universitāte]]s komandā viņš, atšķirībā no brāļiem, netika izvēlēts [[NBA drafts|NBA draftā]]. Pirmo profesionālā basketboola sezonu aizvadīja [[Austrālijas Nacionālā basketbola līga|Austrālijas Nacionālajā līgā]], bet pēc tam spēlēja [[Itālija|Itālijā]] un [[Izraēla|Izraēlā]], līdz nokļuva [[Latvijas Basketbola līga]]s klubā [[BK Ventspils]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurocupbasketball.com/eurocup/news/i/139871/3735/ventspils-re-signs-big-man-grant|title=Ventspils re-signs big man Grant - Latest - Welcome to Eurocup|website=www.eurocupbasketball.com|access-date=2026-08-10|language=en}}</ref> ar ko 2014. gadā kļuva par LBL čempionu. Pēc divām sezonām [[Latvija|Latvijā]] Dž. Grants noslēdza līgumu ar [[Lietuvas Basketbola līga]]s klubu [[Klaipēdas "Neptūnas"]], kurā nospēlējis kopā trīs sezonas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bcneptunas.lt/2018/07/19/%c4%af-uostamiest%c4%af-sugr%c4%af%c5%beta-jerai-grantas/|title=Jerai Grantas sugrįžta į uostamiestį – BC Neptunas|access-date=2026-08-10|date=2018-07-19|language=en-US}}</ref> bet vēl bijis arī [[Lietuva]]s komandas [[Viļņas "Wolves"]] sastāvā. Pēc tam spēlējis daudzu valstu un kontinentu klubos, tostarp kļūstot par [[Meksika]]s CIBACOPA līgas čempionu 2025. gadā ar pēdējo klubu, ko pārstāvējis, ''[[Astros de Jalisco]]''. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Grants, Džerai}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] kxpodwadpi0dxrpm6hbpwblbdue4zcr Vikipēdija:Administratoru ziņojumu dēlis 4 300196 4506058 4493865 2026-08-12T16:31:27Z NDG 132532 Reporting [[Special:Contributions/~2026-44153-11|~2026-44153-11]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1c) 4506058 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) d9rjr1tm12rksee928x0ezgxkljft88 4506062 4506058 2026-08-12T16:41:02Z DJ EV 31928 /* Report concerning ~2026-44153-11 */ 4506062 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) t6fbkdr4oz4i8zqruxwj4t2b6uyhq2a 4506063 4506062 2026-08-12T16:47:10Z Votre Provocateur 111653 /* Votre Provocateur */ Atbilde 4506063 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) a14rng4b6605csq7vpl5fyujm59gbwc 4506331 4506063 2026-08-13T10:04:45Z Biafra 13794 /* Votre Provocateur */ Atbilde 4506331 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) 43k72d0xu71dd76rleatyvisdmbpwge Portugāles Impērija 0 306121 4506074 4200891 2026-08-12T17:02:13Z Votre Provocateur 111653 4506074 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Portuguese discoveries and explorationsV2en.png|thumbnail|300px|right|Portugāļu jūras atklājumi]] [[Attēls:Portugal Império total.png|thumbnail|300px|right|Portugāļu kontrolēto teritoriju un jūras ceļu maksimālais apjoms]] '''Portugāles Impērija''' ({{val|pt|Império Português}}) bija pirmā globālā [[impērija]], kas apvienoja [[Portugāle]]s aizjūras īpašumus vairākos kontinentos, 60 mūsdienu valstu teritorijās. Tā pastāvēja no 1415. gada, kad portugāļi iekaroja [[Seuta|Seutu]] [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] līdz 1999. gadam, kad [[Makao]] atgriezās [[Ķīna]]s sastāvā. Impērijas veidošanās aizsāka [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmetu. Prinča [[Enrike Jūrasbraucējs|Enrikes]] organizētajās ekspedīcijās 15. gadsimta sākumā portugāļu kontrolē nonāca Atlantijas okeāna [[Madeira]]s (1420) un [[Azoru salas|Azoru salu]] (1427) arhipelāgi, kā arī nelieli atbalsta punkti Āfrikas piekrastē. 1488. gadā [[Bartolomeu Diašs]] mēģinot sasniegt Indiju atklāj [[Labās Cerības rags|Labās Cerības ragu]]. Indiju 1498. gadā sasniedz [[Vasko da Gama]]. 1500. gadā [[Pedru Alvarišs Kabrals]] atklāj Brazīliju, kas laika gaitā kļūst par Portugāles lielāko koloniju. 1513. gadā portugāļi sasniedz Ķīnu, bet 1570. gadā izveido tirdzniecības apmetni [[Nagasaki]]. Laikā no 1580-1640 Portugāle atrodas [[Spānijas impērija]]s pakļautībā un tās kolonijas militāri sāk apdraudēt Spānijas ienaidnieki – [[Holandes republika]], [[Anglijas Karaliste]] un [[Francijas Karaliste]]. 1822. gadā [[Brazīlijas Impērija]] pasludina neatkarību no Portugāles. 19. gadsimtā Portugāles enerģija tiek veltīta koloniālo valdījumu paplašināšanai [[Angola|Angolā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]. Portugāļu plānus apvienot abu koloniju teritorijas 1890. gadā bloķē Britu impērija, kas pati vēlas iegūt šo teritoriju. 20. gadsimta vidū savās vēl palikušajās kolonijās Portugāle cenšas apspiest nacionālās atbrīvošanās kustības, 1961. gadā tiek zaudētas kolonijas Indijā. Āfrikā sākas [[Portugāles koloniālais karš]]. Pēc 1974. gada [[Neļķu revolūcija|Neļķu revolūcijas]] jaunā valdība ātri sniedz neatkarību visām palikušajām kolonijām izņemot Makao. Dažas no Portugāles bijušajām kolonijām, kurās valdošā joprojām ir portugāļu valoda, ir apvienojušās [[Portugāļu valodas valstu sadraudzība|Portugāļu valodas valstu sadraudzībā]]. == Dekolonizācija un noriets (1954—1999) == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Eiropas koloniālās impērijas sāka strauji zaudēt savus īpašumus, tomēr [[Portugāle]] diktatora [[Antoniu di Salazars|Antoniu di Salazara]] vadībā atteicās īstenot dekolonizāciju. Portugāles valdība kolonijas oficiāli sāka dēvēt par aizjūras provincēm un uzskatīja tās par neatņemamu valsts teritorijas daļu. Portugāles koloniālās varas vājināšanās kļuva īpaši redzama 1954. gadā, kad [[Indija]] pārņēma Portugāles kontrolēto [[Dadra un Nagarhaveli|Dadru un Nagarhaveli]]. Portugāle atteicās atzīt teritorijas zaudēšanu un turpināja pretendēt uz to līdz 1974. gadam. Konflikts ar Indiju saasinājās 1961. gadā. Indijas bruņotie spēki ieņēma [[Goa]], [[Damana un Diu|Damanu un Diu]], izbeidzot vairāk nekā četrus gadsimtus ilgušo Portugāles klātbūtni šajās teritorijās. Portugāles valdība sākotnēji neatzina Indijas suverenitāti pār bijušajiem īpašumiem. Tajā pašā laikā sākās bruņota cīņa pret Portugāles varu Āfrikā. [[Angola|Angolā]] karadarbība sākās 1961. gadā, [[Portugāles Gvineja|Portugāles Gvinejā]] — 1963. gadā, bet [[Mozambika|Mozambikā]] — 1964. gadā. Šie konflikti kopā kļuva pazīstami kā [[Portugāles koloniālais karš]]. Portugālei nācās uzturēt lielus militāros spēkus vairākās Āfrikas teritorijās vienlaikus. Ilgstošais karš radīja Portugālei ievērojamas ekonomiskās un sociālās problēmas. Liela daļa valsts bruņoto spēku tika izvietota kolonijās, bet tūkstošiem portugāļu tika iesaukti militārajā dienestā. Koloniālie kari kļuva par vienu no galvenajiem neapmierinātības cēloņiem Portugāles armijā un sabiedrībā. Politiskā situācija būtiski mainījās pēc [[Neļķu revolūcija|Neļķu revolūcijas]] 1974. gada 25. aprīlī, kad militārpersonu kustība gāza autoritāro [[Estado Novo (Portugāle)|Estado Novo]] režīmu. Jaunā Portugāles valdība nolēma izbeigt koloniālos karus un sāka strauju dekolonizācijas procesu. Portugāles Āfrikas kolonijas neatkarību galvenokārt ieguva 1974. un 1975. gadā. [[Gvineja-Bisava]], kuras neatkarība bija pasludināta jau 1973. gadā, tika oficiāli atzīta Portugāles valdības 1974. gadā. [[Mozambika]], [[Kaboverde]], [[Santome un Prinsipi]] un [[Angola]] kļuva neatkarīgas 1975. gadā. Pēc koloniju neatkarības simtiem tūkstošu portugāļu un ar Portugāli saistītu iedzīvotāju pārcēlās uz Portugāli. Arī Portugāles īpašumi Āzijā piedzīvoja politiskas pārmaiņas. [[Austrumtimora|Austrumtimorā]] Portugāles pārvalde faktiski beidzās 1975. gadā, kad pēc Portugāles administrācijas aiziešanas teritorijā sākās politiska cīņa un tai iebruka [[Indonēzija]]. Portugāle neatzina Indonēzijas īstenoto Austrumtimoras aneksiju un turpināja atbalstīt teritorijas pašnoteikšanās tiesības. Pēc Āfrikas koloniju zaudēšanas nozīmīgākais atlikušais Portugāles aizjūras īpašums bija [[Makao]]. Atšķirībā no Āfrikas kolonijām tā pārvaldes nodošana notika sarunu ceļā. Portugāle un [[Ķīna]] 1987. gadā vienojās, ka Makao tiks nodota Ķīnas suverenitātē. Portugāles pārvalde Makao beidzās 1999. gada 20. decembrī, kad teritorija tika nodota [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republikai]] un kļuva par tās īpašo administratīvo rajonu. Makao nodošanu parasti uzskata par Portugāles impērijas pastāvēšanas beigām, noslēdzot vairāk nekā piecus gadsimtus ilgušo Portugāles koloniālās ekspansijas laikmetu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles vēsture]] [[Kategorija:Brazīlijas vēsture]] [[Kategorija:Šrilankas vēsture]] 92u8l91jfa6wlvh3z9c7s14ubb1pk07 UNESCO Pasaules mantojuma vietas Afganistānā 0 306718 4506247 3726040 2026-08-13T04:58:51Z Meistars Joda 781 4506247 wikitext text/x-wiki Sarakstā apkopotas tās '''vietas [[Afganistāna|Afganistānā]], kas iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''. UNESCO sarakstā no Afganistānas ir iekļautas '''2 vietas''' (abi kultūras objekti), savukārt 4 vietas Afganistānā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.<ref name=Afghanistan /> Abi iekļautie objekti Pasaules mantojuma sarakstā ir atzīti arī kā [[Apdraudētie Pasaules mantojuma objekti|apdraudētie objekti]]. Afganistāna Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja {{dat|1979|3|20||bez}}.<ref name=Afghanistan>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/statesparties/af/ |title=Afghanistan |publisher=UNESCO World Heritage Centre |access-date=16 July 2022 |archive-date=7 July 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220707141948/https://whc.unesco.org/en/statesparties/af/ |dead-url=no}}</ref> == Sarakstā iekļautie objekti == {{Uzraksts|#FFE6BD|{{†|alt=Apdraudētie objekti}} Apdraudētie objekti|outline=silver}} {| class="sortable wikitable" ! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Paskaidrojums !! Aizsardzības nr. |- style="background-color:#FFE6BD" | [[Attēls:Minaret of jam 2009 ghor.jpg|140px]] || '''[[Džāmas minarets|Džāmas minarets un arheoloģiskās drupas]]''' || [[Gouras vilajets]]<br />{{Coord|34|23|48|N|64|30|58|E}} || 2002 || Kultūra || ii, iii, iv || Džāmas minarets ir 62 metrus augsts minarets, kas tika uzcelts ap 1190. gadu no ķieģeļiem. Slavens ar sarežģīto ķieģeļu, apmetuma un glazēto flīžu apdari. 2002. gadā minarets tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], šajā pašā gadā tika iekļauts arī [[Apdraudētie Pasaules mantojuma objekti|apdraudēto Pasaules mantojuma objektu]] sarakstā. 2014. gadā britu raidsabiedrība [[BBC]] ziņoja, ka tornim draud sabrukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/news/world-asia-28969385|title=Afghan historic minaret of Jam 'in danger of collapse'|work=[[BBC Online]]|publisher=BBC News|accessdate={{dat|2015|5|12||bez}}}}</ref><ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/211 |title=Minaret and Archaeological Remains of Jam |publisher=UNESCO}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/211 211] |- style="background-color:#FFE6BD" | [[Attēls:Buddha of Bamiyan.jpg|140px]] || '''[[Bāmijānas Budas statujas|Bāmijānas ielejas kultūrainava un arheoloģiskās drupas]]''' || [[Bāmijānas vilajets]]<br />{{Coord|34|49|55|N|67|49|36|E}} || 2003 || Kultūra || i, ii, iii, iv, vi || Bāmijānas ielejā redzama mākslas un reliģijas attīstība no [[1. gadsimts|1.]] līdz [[13. gadsimts|13. gadsimtam]] [[Senā Baktrija|Senajā Baktrijā]]. Ielejā redzams dažādu kultūru apvienojums uz Gandrara [[budisms|budisma]] mākslas skolas pamata. Teritorijā ir daudzi budistu klostera ansambļi un svētvietas, kā arī vairākas celtnes no [[islāms|islāma]] perioda. 2001. gadā tās uzspridzināja [[Taliban|talibi]], jo uzskatīja tās par pagānu elkiem.<ref name="usa">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usatoday30.usatoday.com/news/science/archaeology/2001-03-22-afghan-buddhas.htm|title=Why the Taliban are destroying Buddhas|publisher=Usatoday.com|accessdate={{dat|2015|1|30||bez}}}}</ref><ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/208 |title=Cultural Landscape and Archaeological Remains of the Bamiyan Valley |publisher=UNESCO}}</ref> || [http://whc.unesco.org/en/list/208 208] |} == Sarakstā iekļautie objektu izvietojums == {{Location map+ |Afganistāna |relief=1 |caption = Vietas Afganistānā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: <br> [[Attēls:Yellow pog.svg|9px]] — kultūras objekts; [[Attēls:Green pog.svg|9px]] — dabas objekts; [[Attēls:Blue pog.svg|9px]] — jauktais objekts; [[Attēls:Red pog.svg|9px]] — apdraudēts objekts |float = center |width = 500 |places = {{VietasKarte~|Afganistāna|lat= 34.396667 |long= 64.516111 |position = top |label= [[Džāmas minarets|Džāmas minarets un arheoloģiskās drupas]] |mark=Red pog.svg}} {{VietasKarte~|Afganistāna|lat= 34.831944 |long= 67.826667 |position = top |label= [[Bāmijānas Budas statujas|Bāmijānas ielejas kultūrainava un arheoloģiskās drupas]] |mark=Red pog.svg}} }} == Kandidātu sarakstā esošie objekti == {| class="sortable wikitable" ! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Aizsardzības numurs |- | [[Attēls:Herat 6913a.jpg|140px]] || '''[[Herāta]]s pilsēta''' || [[Herātas province]]<br/>{{Coord|34|22|26|N|62|10|45|E}} || 2004 || Kultūra || i, ii, iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1927/ 1927] |- | [[File:15c green mosque.jpg|140px]] || '''[[Bahla]]s pilsēta (Antīkā Baktrija)''' || [[Balhas vilajets]]<br/>{{Coord|36|46|23|N|66|52|25|E}} || 2004 || Kultūra || ii, iv, v || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1928/ 1928] |- | [[File:Ameer.jpg|140px]] || '''[[Bande Amīra]]''' || [[Bāmijānas vilajets]]<br/>{{Coord|34|50|23|N|67|13|51|E}} || 2004 || Daba || vii, viii, ix, x || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/1946/ 1946] |- | [[File:Babur Gardens in May 2010.jpg|140px]] || '''[[Bage Babūrs]]''' || [[Kabula]]<br/>{{Coord|34|30|9|N|69|9|29|E}} || 2009 || Kultūra || iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5469/ 5469] |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Afganistāna UNESCO}} {{UNESCO Pasaules mantojuma vietu saraksti}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma saraksti|Afganistāna]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Afganistānā|*]] [[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Āzijā|Afganistāna]] a39mg3jzxn5dr6hqa77nr5ygnalk7xp Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā 0 316189 4506303 4480560 2026-08-13T08:41:41Z Lasks 38532 /* Bulgārijas pārstāvji Eirovīzijā */ 4506303 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Bulgārija]] | karogs = Flag of Bulgaria.svg | parraiditajs = [[BNT]] | nac atlase = | pied reizes = 15 (6 fināli) | pirma reize = {{escy|2005}}. | ESC lab = 1. vieta: {{escy|2026}}. | ESC sl = 19. vieta <small>(pusfinālā)</small>: {{escy|2005}}. | majaslapa = [http://eurovision.bnt.bg/ BNT lapa] | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=43 EBU lapa] }} '''[[Bulgārija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 15 reizes, debitējot [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005. gada konkursā]], kad Bulgāriju pārstāvēja grupa ''[[Kaffe]]'' ar dziesmu ''Lorraine''. Valsts labākais rezultāts ir bijusi uzvara [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada konkursā]], kad to pārstāvēja [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''. == Bulgārijas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" | Gads ! width="200" | Izpildītājs ! width="200" | Dziesma ! width="80" | Valoda ! width="20" | Fināls ! width="20" | Punkti ! width="20" | Pusfināls ! width="20" | Punkti |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] | ''[[Kaffe]]'' | ''Lorraine'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | colspan="2" rowspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 19. | align="center" | 49 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] | [[Mariana Popova]] | ''Let Me Cry'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 36 |- | align="center" | {{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] | [[Elica un Stojans]] | ''Water <small>(Вода)</small>'' | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | align="center" | 5. | align="center" | 157 | align="center" | 6. | align="center" | 146 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] | ''[[Deep Zone]]'' un ''[[Balthazar]]'' | ''DJ, Take Me Away'' | Angļu | colspan="2" rowspan="6" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 11. | align="center" | 56 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] | [[Krasimirs Avramovs]] |''Illusion'' | Angļu | align="center" | 16. | align="center" | 7 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] | ''[[Miroslavs Konstadinovs|Miro]]'' | ''Angel si ti <small>(Ангел си ти)</small>'' | Bulgāru, angļu | align="center" | 15. | align="center" | 19 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Poli Genova]] | ''Na inat <small>(На инат)</small>'' | Bulgāru | align="center" | 12. | align="center" | 48 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] | [[Sofi Marinova]] | ''Love Unlimited'' | Bulgāru | align="center" |11. | align="center" |45 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Elica un Stojans]] | ''Samo shampioni <small>(Само шампиони)</small>'' | Bulgāru | align="center" | 12. | align="center" | 45 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014.]] un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]] gada konkursā}} |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | Angļu, bulgāru | align="center" | 4. | align="center" | 307 | align="center" | 5. | align="center" | 220 |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] | [[Kristiāns Kostovs]] | ''Beautiful Mess'' | Angļu | align="center" | 2. | align="center" | 615 | bgcolor="gold" align="center" | 1. | bgcolor="gold" align="center" | 403 |- | align="center" | {{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] | ''[[Equinox]]'' | ''Bones'' | Angļu | align="center" | 14. | align="center" | 166 | align="center" | 7. | align="center" | 177 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]]}} |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | [[Viktorija Georgijeva|Viktorija]] | ''Tears Getting Sober'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Growing Up Is Getting Old'' | Angļu | align="center" | 11. | align="center" | 170 | bgcolor="#cc9966" align="center" | 3. | bgcolor="#cc9966" align="center" | 250 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Italy}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Intelligent Music Project]]'' | ''Intention'' | Angļu | colspan="2" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 16. | align="center" | 29 |- | colspan="8" {{N/A|Nepiedalījās no [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023.]] līdz [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]. gada konkursa}} |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Dara (dziedātāja)|Dara]] | ''[[Bangaranga]]'' | Angļu | align="center" | 1. | align="center" | 516 | align="center" | 1. | align="center" | 278 |- | align="center" | {{flagicon|Bulgārija}} [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]] | | | | align="center" | | align="center" | | colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |} == Konkursi Bulgārijā == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Pilsēta ! Halle ! Vadītāji |- | align="center" | [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]] | [[Burgasa]] | [[Burgasas arēna]] | ''Tiks paziņots'' |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Bulgārija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kategorija:Bulgārijas mūzika]] cswrzujztishmik2uy47kk0vpg8tni4 Pirmā Bulgārijas cariste 0 325910 4506177 4368291 2026-08-12T19:46:03Z Votre Provocateur 111653 4506177 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Southeastern Europe Late Ninth Century.png|thumb|right|Bulgārijas cariste 9. gs. beigás]] [[Attēls:Central and Eastern Europe around 950 AD.png|thumb|right|Bulgārijas cariste ap 960. gadu]] '''Pirmā Bulgārijas cariste''' bija [[Bulgārija|bulgāru]] valsts, kas pastāvēja [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] no 681. gada līdz 1018. gadam. Valsts radās, kad hana Asparuha vadītie [[protobulgāri]], kas šajā laikā bija [[tjurki|tjurku]] tauta, no tagadējās Ukrainas teritorijas ielauzās [[Austrumromas impērija]]s teritorijā un apmetās uz dzīvi Donavas lejtecē, laika gaitā sajaucoties ar vietējiem [[slāvi|slāviem]], pieņemot viņu valodu un ortodoksālo kristietību. Lai arī 718. gadā bulgāri palīdzēja sakaut [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] aplenkušos [[Arābi|arābus]], Bulgārijai strauji izplešoties, Balkānos saasinājās cīņa ar Austrumromas impēriju, kas noveda pie pakāpeniskas Bulgārijas vājināšanās un sabrukuma 1018. gadā. Valsts ziemeļos Bulgārija veiksmīgi karoja ar klejotājtautām [[Pečeņegi|pečeņegiem]], [[Kumāni|kumāniem]] un [[Ungāri|maģāriem]]. Bulgārijas cariste savu lielāko varenību sasniedza [[Simeons I|Simeona I]] (893-927) valdīšanas laikā, kad 913. gadā viņš sāka saukties par imperatoru un 923. - 924. gados neveiksmīgi mēģināja iekarot Konstantinopoli. Līdz 864. gadam bulgāri piekopa [[Šamanisms|šamaņu]] tengrismu, pēc tam notika pāreja uz ortodoksālo kristietību. 919. gadā tika izveidots Bulgārijas patriarhāts, kura neatkarību 927. gadā atzina arī Konstantinopoles patriarhs. No 893. gada par oficiālo valsts valodu tika pasludināta [[Baznīcslāvu valoda|vecslāvu valoda]] un Bulgārija izveidojās par dienvidu slāvu kultūras centru. 1014. gadā bulgāri cieta smagu sakāvi [[Kleidionas kauja|Kleidionas kaujā]] un 1018. beidzās pēdējā pretošanās, kad bulgāru augstmaņi atzina Austrumromas imperatora virskundzību. ==Nosaukums== Bulgārijas nosaukums mainījās līdz ar tās pārvaldes formu. No 681. līdz 864. gadam to sauca par Bulgāriju, Bulgārijas hanisti vai Donavas bulgāru hanisti, lai atsķirtu no [[Volgas Bulgārija]]s, kur atradās vēl viena bulgāru valsts. Starp 864. un 917./27. gadu to sauca par Bulgārijas kņazisti. Pēc tam Bulgārijas valdnieki izmantoja cara vai imperatora titulu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bulgārijas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Serbijas vēsture]] [[Kategorija:Rumānijas vēsture]] [[Kategorija:Ungārijas vēsture]] qpig5dff204trsem94p4r248zneif4p Oto Neirats 0 336313 4506326 3444146 2026-08-13T09:51:01Z Meistars Joda 781 4506326 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | platums = | vārds =Oto Neirats | vārds_orig = ''Otto Neurath'' | attēls =Otto Neurath.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads =1882 | dz_mēnesis =12 | dz_diena =10 | dz_vieta =[[Vīne]], [[Austroungārija]]<br>({{AUT}}) | m_gads =1945 | m_mēnesis =12 | m_diena =22 | m_vieta =[[Oksforda]], {{GBR}} | pilsonība = | tautība = | paraksts = | skola =[[analītiskā filozofija]], [[loģiskais pozitīvisms]], [[Vīnes pulciņš]] | intereses =[[zinātnes filozofija]] | idejas =''Protokollsätze'' | alma_mater =[[Vīnes Universitāte]], [[Berlīnes Universitāte]] | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no =[[Ernsts Mahs]] | ietekmējis =[[Berlīnes pulciņš]], [[Vīnes pulciņš]] | darbi =''Physicalism'' (1945) | valoda =[[vācu valoda]], [[angļu valoda]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Oto Neirats''' ({{val|de|Otto Neurath}}, dzimis {{dat|1882|12|10}}, miris {{dat|1945|12|22}}) bija austriešu filozofs un sociologs, [[loģiskais pozitīvisms|loģiskā pozitīvisma]] pārstāvis un viens no [[Vīnes pulciņš|Vīnes pulciņa]] līderiem. Pēc Austrijas nodibināšanās darbojās sociāldemokrātiskajā partijā un darbojās tai tuvās organizācijās, cita starpā nodibinot Vīnes sociālekonomisko muzeju. 1934. gadā pameta dzimto Austriju, līdz 1940. gadam dzīvoja [[Nīderlande|Nīderlandē]], pēc tam līdz mūža beigām — [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Filozofija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Neirats, Oto}} [[Kategorija:20. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Austriešu filozofi]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Analītiskā filozofija]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] 1kkzvduee5z4yj8y3xco1jfoawjgp4s Pečorīte 0 338269 4506042 4388752 2026-08-12T15:16:27Z Meistars Joda 781 4506042 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Pečorīte''' ir neliela, sīka upīte Ogres novada [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes pagastā]]. Tā ir Mazās Juglas kreisā krasta pieteka, faktiski tā ir [[Plaužu ezers (Ķeipenes pagasts)|Plaužu ezera]] noteces upe. Visu lieko ūdeni, kas mitrajā gadalaikā sakrājas ezerā un apkārtējā Plaužu purvā (purā), tā novada Mazajā Juglā, tādējādi regulējot vietējās ezera un purvainās apkārtnes hidrodinamiku. == Atsauces == {{atsauces+}} {{Lģeo-aizmetnis}} {{Mazās Juglas pietekas}} [[Kategorija:Ogres novada upes]] 6bch2morb11tjan8afk75gs3y0l01qi Kārlis Valbrots 0 340467 4506321 3430670 2026-08-13T09:28:44Z Meistars Joda 781 4506321 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kārlis Valbrots | vārds_orig = ''Carl August Walbrodt'' | attēls = Carl_August_Walbrodt_(circa_1895-1900).jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Kārlis Valbrots aptuveni 1895.—1900. gados | dz_dat_alt = | dz_gads = 1871 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} | m_dat_alt = | m_gads = 1902 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Vācijas impērija|Berlīne|td=Vācija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GER}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]], virsnieks }} '''Kārlis Augusts Valbrots''' ({{val|de|Carl August Walbrodt}}; {{dat|1871|11|28|N}} [[Amsterdama]] — {{dat|1902|10|3|N}} [[Berlīne]]) bija [[Vācija]]s [[šahs|šahists]]. == Biogrāfija == 19. gadsimta beigās bijis viens no perspektīvākajiem Vācijas jaunajiem šahistiem. 1893. gadā [[Ķīle|Ķīlē]] 8. Vācijas šaha savienības kongresā dalījis 1.-2. vietu ar [[Kurts fon Bardelebens|Kurtu fon Bardelebenu]].<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=79932 8th DSB Kongress (1893)]</ref> Piedalījies arī Vācijas šaha savienības kongresos [[Drēzdene|Drēzdenē]] (1892) un [[Leipciga|Leipcigā]] (1894, dalījis 4.-5. vietu).<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=81311 9th DSB Kongress, Leipzig (1894)]</ref> 1897. gada [[Berlīne]]s šaha turnīrā dalījis 3. vietu.<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=79257 Berlin (1897)]</ref> Aizvadījis vairākus šaha mačus ar sava laika vadošajiem šahistiem. 1891. gadā uzvarējis [[Emīls Šallops|Emīlu Šallopu]] ar 5½:3½ (+5, −3, =1); 1892. gadā uzvarējis Kurtu fon Bardelebenu ar 7:2 (+5, −0, =4); 1894. gadā nospēlējis neizšķirti ar [[Žaks Mizess|Žaku Mizesu]] — 6½:6½ (+5 −5 =3). Bijis aktīvs šaha spēles popularizators: sniedzis simultānspēles seansus, vadījis šaha nodarbības, nodibinājis divus šaha klubus. No 1899. gada septembra līdz 1902. gada februārim vadījis šaha nodaļu Berlīnes laikrakstā ''[[:de:Berliner Lokal-Anzeiger|Berliner Lokal-Anzeiger]]''. Pāragri miris no [[tuberkuloze]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 10508 | 365chess = Carl_August_Walbrodt }} * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Walbrodt'%20and%20FIRSTNAME='Carl%20August' K. Valbrota šaha kompozīcijas mājaslapā PDB] {{DEFAULTSORT:Valbrots, Kārlis}} [[Kategorija:1871. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1902. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]] 8r7eitbbxfe45phpxxlh7ghcgqhqblo Ilze Loze 0 344444 4506251 4505714 2026-08-13T05:42:48Z Lasks 38532 4506251 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas arheoloģi|Loze|Loze|uzvārds}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Ilze Loze | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1936 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 3 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 10 | m_vieta = {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Ļeņingradas Valsts universitāte]] | zinātne = [[Arheoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = Latvijas Zinātņu akadēmijas medaļa <br> [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ilze Biruta Loze''' (1936-2026<ref>https://www.facebook.com/latvijasvesturesinstituts/posts/pfbid02j25LVU4zzDT79kBQzKAGfz4zvoAn16JngYoAFuiwGFJQRBNz2k57PkXjK9TxdyJHl</ref>) ir latviešu [[Arheoloģija|arheoloģe]], vēstures zinātņu doktore (1972). Latvijas Vēstures institūta darbiniece, [[akmens laikmets|Akmens laikmeta]] pētniece. [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājlocekle (1997). Atklājusi 31 akmens laikmeta apmetni, no tām [[Lubāns|Lubāna ezera]] apkārtnē vairāk nekā 20 akmens un agrā bronzas laikmeta dzīvesvietas. Pateicoties viņai, Lubānas ezera apkārtnes arheoloģiskais komplekss ierindots Eiropas nozīmīgāko akmens laikmeta apdzīvotības centru vidū. Vēlāk veica pētījumus arī [[neolīts|neolīta]] apmetnēs [[Ziemeļkurzeme]]s kāpās Pūrciemā un Ģipkā (2006). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1936. gada 3. martā Rīgā Aleksandra Lozes ģimenē. Studēja arheoloģiju Ļeņingradas Valsts universitātes Vēstures fakultātē. 1959. gadā viņa tika pieņemta darbā [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s Vēstures institūta Arheoloģijas sektorā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci. 1962. gadā viņa uzsāka pētījumus [[Lubāns|Lubāna]] ieplakā. 1972. gadā Ļeņingradā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidātes, bet 1995. gadā Rīgā habilitētās vēstures doktores disertāciju. Kopš 1994. gada viņa ir Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece. Starptautiskās aizvēstures un senākās vēstures zinātņu asociācijas Dzintara komisijas locekle. 2001. gadā viņa vadīja IV starptautiskās dzintara konferences organizēšanu Talsos. Vadīja nodarbības arheoloģijas studentiem [[Latvijas Universitāte]]s Vēstures un filozofijas fakultātē un [[Rēzeknes augstskola]]s Humanitārajā fakultātē. == Darbi == Ilze Loze ir vairāk nekā 400 zinātnisku un zinātniski populāru rakstu, 14 grāmatu un brošūru autore. Ar referātiem par Latvijas akmens laikmeta jautājumiem viņa uzstājusies arī Polijā, Vācijā, Itālijā, Serbijā, Maltā, Dienvidāfrikā, Meksikā u.c. valstīs.<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2011_files/1numurs/A_Vasks_I_Lozei_75_LVIZ_2011_1.pdf Andrejs Vasks. ARHEOLOĢEI ILZEI BIRUTAI LOZEI — 75]{{Novecojusi saite}} lvi.lv</ref> * Akmens laikmets Lubāna klānos. Rīga: Zinātne, 1979. - 85 lappuses * ''Поздний неолит и ранняя бронза Лубанской равнины''. Rīga: Zinātne, 1979. - 203 lpp. (krieviski) * Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā, Rīga: Zinātne, 1983. - 134 lappuses * ''Поселения каменного века Лубанской низины. Мезолит, ранний и средний неолит.'' Rīga: Zinātne, 1988. (krieviski) * Lubāna klāni aicina. Latgales Kultūras centra izdevniecība, 1994. - 170 lpp. * [[Jānis Graudonis]], [[Ilga Zagorska]], Ilze Loze, [[Andrejs Vasks]]. Latvijas senākā vēsture 9. g.t. pr. Kr.- 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 463 lpp. * ''Stone Age settlements in the Lake Lubans wetland in Latvia, and subsistence strategies of the population''. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, A daļa. 2000, 54(3/4): 109 - 122 lpp. (angliski) * ''Amber in archaeology: proceedings of the Fourth International Conference on Amber in Archaeology. [[Talsi]], 2001. Edited by Curt W. Beck, Ilze B. Loze, Joan M. Todd''. Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003. - 259 lpp. * Senais dzintars Austrumbaltijā. Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2004. - 136 lpp. * Neolīta apmetnes Ziemel̦kurzemes kāpās. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. - 223 lappuses * Lubāna mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. * Vēlā neolīta Aboras I apmetnes apdzīvotība. Jauni radioaktīvā oglekļa datējumi Lubāna mitrajā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, A daļa. 2012. 66(5/6): 26 - 38 lpp. == Apvalvojumi un pagodinājumi == * SIA “Lattelekom” un Latvijas izglītības fonda medaļa, diploms un stipendijs (2004) * [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]] par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā (2007) == Atsauces == {{Atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Loze, Ilze}} [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latviešu arheologi]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] gt8ydbhvu0gsm0m6pyv6oj76vv71wal Veloceļš Centrs—Dārziņi 0 348355 4506314 4501141 2026-08-13T09:22:13Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4506314 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Darzinu velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļš Rumbulā 2016. gadā]] [[Attēls:Darzinu velocelins (izbuve3).jpg|thumb|250px|Nepabeigtā veloceļa beigu posms 2017. gada vasarā]] '''Veloceļš Centrs — Dārziņi''' ir [[veloceļš]] [[Rīga|Rīgā]], kas pilsētas centru ([[Vecrīga|Vecrīgu]]) ar [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]], [[Ķengarags|Ķengaragu]], [[Rumbula]]s apkaimi un turpinās virzienā uz [[Dārziņi]]em. Pašlaik (2024) veloceļš nav izbūvēts plānotajā maršrutā, vēl nesasniedzot Dārziņus. == Gaita == Veloceļš iet gar [[Daugava]]s labo krastu. Tas sākas pie [[Vecrīga|Vecrīgas,]] iet pa [[Spīķeru promenāde|Spīķeru promenādi]]. Tālāk gar [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]] līdz [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltam]], tad atkal atgriežas Daugavas malā, ejot gar [[Austuves iela|Austuves ielu]] un tālāk pa [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] līdz [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]i, aiz kuras turpinās gar mazdārziņiem pie agrākā [[Rumbulas lidlauks|Rumbulas lidlauka]] virzienā uz [[Dārziņi]]em. == Vēsture == Veloceļu sāka izbūvēt 2005. gadā.<ref>[http://www.rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga/centrs-darzini Centrs — Dārziņi, Velosatiksme Rīgā], RDSD. Atjaunināts: {{dat|2017|04|08}}.</ref> Sākotnēji gar Daugavu izveidoja [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] ar atpūtas soliņiem, vides objektiem, rotaļu laukumu, putnu novērošanas torni un gājēju tiltiņiem. 2014. gadā veloceļam izveidoja pagarinājumu līdz Mazjumpravmuižai [[Rumbula]]s apkaimē, 2015. gadā pabeidza gājēju un veloceļa turpinājumu 630 metru garumā posmā aiz Mazjumpravas muižas, 2016. gadā — 500 metrus garu posmu, bet 2017. gadā pagarināja vēl par 718 metriem Dārziņu virzienā.<ref>[https://www.tvnet.lv/4576687/kengaraga-promenadi-sogad-pagarinas-par-718-metriem Ķengaraga promenādi šogad pagarinās par 718 metriem] LETA 2017. gada 3. maijā</ref> Pēc tam veloceļa būvniecība apstājās 1,5 km attālumā no Dārziņiem, jo Rīgas dome nespēja vienoties ar zemes īpašniekiem Rumbulā par tās atpirkšanu. 2020. gada vasarā Rīgas Dārziņu biedrība organizēja piketu, lai pievērstu uzmanību, ka veloceliņš Dārziņu iedzīvotājiem ir ārkārtīgi svarīgs.<ref>[https://www.rigasdarzini.lv/prioritates/5-velocelins/ Rīgas Dārziņu biedrība]</ref> 2022. gada decembrī [[Rīgas dome]] (RD) informēja, ka: ''RD Satiksmes departaments veic darbu pie iepirkumu dokumentācijas sagatavošanas būvniecības iecerei "Veloceļa "Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi" posma no [[Rumbas iela (Rīga)|Rumbas ielas]] Nr. 88 (pieslēgums esošajam veloceliņam) līdz [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu ielai]] izbūve". Šis projekts savienos esošo infrastruktūru maršrutā Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi ar Zirņu salu un Salaspils pašvaldības plānoto būvniecības ieceri "Veloceliņa projektēšana Zirņusalā, Salaspilī, Salaspils novadā"''.<ref>[https://manabalss.lv/par-velojoslu-salaspils-riga/show Salaspils veloceļa Rīgas posma plānu komentē arī Rīgas dome]{{Novecojusi saite}} ManaBalss.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2026. ɡada auɡustā 11. novembra krastmalā sāka būvēt 1,1 kilometru garu veloceļu no Dzelzceļa tilta līdz Vanšu tiltam kā daļu no velomaršruta “Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi”.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/392684-augusta-saks-velocela-izbuvi-11-novembra-krastmala-2026 Augustā sāks veloceļa izbūvi 11. novembra krastmalā] lvportals.lv 29. jūlijā, 2026</ref> == Attēlu galerija == === [[Spīķeru promenāde]] === <gallery> Uz Ķengaragu.jpg|Veloceļš [[Ģenerāļa Radziņa krastmala|Ģenerāļa Radziņa krastmalā]] gar promenādi (2022) Spikeru promenade 2017.jpg|Spīķeru promenāde 2017. gadā </gallery> === [[Ķengaraga promenāde]] === <gallery> Kengaraga_promenade_2016.jpg|Ķengaraga promenāde 2016. gada rudenī Divritenis_ziema_2016.jpg|Veloceliņš ziemā pie dekoratīvā divriteņa (2016) Mazjumpravas_muizha_2016.jpg|[[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]s drupas (2016) </gallery> === Rumbula === <gallery> Attēls:Darzinu velocelins (izbuve1).jpg|Mazdārziņu samazināšana veloceļa izbūvei Attēls:Darzinu velocelins (izbuve2).jpg|Nojaucamais mazdārziņš Attēls:Darzinu velocelins (2016).jpg|Veloceļa beigas 2016. gada pavasarī Attēls:Velocelinjsh 2016.jpg|Jaunizbūvētā veloceļa posms Rumbulā 2016. gada oktobrī Attēls:Darzinu velocelins (2017).jpg|Veloceļa beigas pie Rumbulas angāriem 2017. gada pavasarī Attēls:Darzinu velocelins (2017-2).jpg|Veloceļa beigas 2017. gada vasarā </gallery> ==== Latgales ielas veloceliņš ==== <gallery> Велосипедная дорожка вдоль улицы Латгалес в Румбуле.jpg|[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]s veloceliņš un gājienu celiņš (2026) Mobilitātes punkts Ķengarags.jpg|Pie mobilitātes punkta «Ķengarags» (2026) </gallery> == Skatīt arī == * [[Spīķeru promenāde]] * [[Ķengaraga promenāde]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] ay5bn2pkpkaiv297lea8entwwrrbkyj 4506315 4506314 2026-08-13T09:23:12Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4506315 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Darzinu velocelins.jpg|thumb|250px|Veloceļš Rumbulā 2016. gadā]] [[Attēls:Darzinu velocelins (izbuve3).jpg|thumb|250px|Nepabeigtā veloceļa beigu posms 2017. gada vasarā]] '''Veloceļš Centrs — Dārziņi''' ir [[veloceļš]] [[Rīga|Rīgā]], kas pilsētas centru ([[Vecrīga|Vecrīgu]]) ar [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]], [[Ķengarags|Ķengaragu]], [[Rumbula]]s apkaimi un turpinās virzienā uz [[Dārziņi]]em. Pašlaik (2024) veloceļš nav izbūvēts plānotajā maršrutā, vēl nesasniedzot Dārziņus. == Gaita == Veloceļš iet gar [[Daugava]]s labo krastu. Tas sākas pie [[Vecrīga|Vecrīgas,]] iet pa [[Spīķeru promenāde|Spīķeru promenādi]]. Tālāk gar [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]] līdz [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltam]], tad atkal atgriežas Daugavas malā, ejot gar [[Austuves iela|Austuves ielu]] un tālāk pa [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] līdz [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]i, aiz kuras turpinās gar mazdārziņiem pie agrākā [[Rumbulas lidlauks|Rumbulas lidlauka]] virzienā uz [[Dārziņi]]em. == Vēsture == Veloceļu sāka izbūvēt 2005. gadā.<ref>[http://www.rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga/centrs-darzini Centrs — Dārziņi, Velosatiksme Rīgā], RDSD. Atjaunināts: {{dat|2017|04|08}}.</ref> Sākotnēji gar Daugavu izveidoja [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]] ar atpūtas soliņiem, vides objektiem, rotaļu laukumu, putnu novērošanas torni un gājēju tiltiņiem. 2014. gadā veloceļam izveidoja pagarinājumu līdz Mazjumpravmuižai [[Rumbula]]s apkaimē, 2015. gadā pabeidza gājēju un veloceļa turpinājumu 630 metru garumā posmā aiz Mazjumpravas muižas, 2016. gadā — 500 metrus garu posmu, bet 2017. gadā pagarināja vēl par 718 metriem Dārziņu virzienā.<ref>[https://www.tvnet.lv/4576687/kengaraga-promenadi-sogad-pagarinas-par-718-metriem Ķengaraga promenādi šogad pagarinās par 718 metriem] LETA 2017. gada 3. maijā</ref> Pēc tam veloceļa būvniecība apstājās 1,5 km attālumā no Dārziņiem, jo Rīgas dome nespēja vienoties ar zemes īpašniekiem Rumbulā par tās atpirkšanu. 2020. gada vasarā Rīgas Dārziņu biedrība organizēja piketu, lai pievērstu uzmanību, ka veloceliņš Dārziņu iedzīvotājiem ir ārkārtīgi svarīgs.<ref>[https://www.rigasdarzini.lv/prioritates/5-velocelins/ Rīgas Dārziņu biedrība]</ref> 2022. gada decembrī [[Rīgas dome]] (RD) informēja, ka: ''RD Satiksmes departaments veic darbu pie iepirkumu dokumentācijas sagatavošanas būvniecības iecerei "Veloceļa "Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi" posma no [[Rumbas iela (Rīga)|Rumbas ielas]] Nr. 88 (pieslēgums esošajam veloceliņam) līdz [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu ielai]] izbūve". Šis projekts savienos esošo infrastruktūru maršrutā Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi ar Zirņu salu un Salaspils pašvaldības plānoto būvniecības ieceri "Veloceliņa projektēšana Zirņusalā, Salaspilī, Salaspils novadā"''.<ref>[https://manabalss.lv/par-velojoslu-salaspils-riga/show Salaspils veloceļa Rīgas posma plānu komentē arī Rīgas dome]{{Novecojusi saite}} ManaBalss.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2026. ɡada auɡustā [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] sāka būvēt 1,1 kilometru garu veloceļu no Dzelzceļa tilta līdz Vanšu tiltam kā daļu no velomaršruta “Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi”.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/392684-augusta-saks-velocela-izbuvi-11-novembra-krastmala-2026 Augustā sāks veloceļa izbūvi 11. novembra krastmalā] lvportals.lv 29. jūlijā, 2026</ref> == Attēlu galerija == === [[Spīķeru promenāde]] === <gallery> Uz Ķengaragu.jpg|Veloceļš [[Ģenerāļa Radziņa krastmala|Ģenerāļa Radziņa krastmalā]] gar promenādi (2022) Spikeru promenade 2017.jpg|Spīķeru promenāde 2017. gadā </gallery> === [[Ķengaraga promenāde]] === <gallery> Kengaraga_promenade_2016.jpg|Ķengaraga promenāde 2016. gada rudenī Divritenis_ziema_2016.jpg|Veloceliņš ziemā pie dekoratīvā divriteņa (2016) Mazjumpravas_muizha_2016.jpg|[[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muiža]]s drupas (2016) </gallery> === Rumbula === <gallery> Attēls:Darzinu velocelins (izbuve1).jpg|Mazdārziņu samazināšana veloceļa izbūvei Attēls:Darzinu velocelins (izbuve2).jpg|Nojaucamais mazdārziņš Attēls:Darzinu velocelins (2016).jpg|Veloceļa beigas 2016. gada pavasarī Attēls:Velocelinjsh 2016.jpg|Jaunizbūvētā veloceļa posms Rumbulā 2016. gada oktobrī Attēls:Darzinu velocelins (2017).jpg|Veloceļa beigas pie Rumbulas angāriem 2017. gada pavasarī Attēls:Darzinu velocelins (2017-2).jpg|Veloceļa beigas 2017. gada vasarā </gallery> ==== Latgales ielas veloceliņš ==== <gallery> Велосипедная дорожка вдоль улицы Латгалес в Румбуле.jpg|[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]s veloceliņš un gājienu celiņš (2026) Mobilitātes punkts Ķengarags.jpg|Pie mobilitātes punkta «Ķengarags» (2026) </gallery> == Skatīt arī == * [[Spīķeru promenāde]] * [[Ķengaraga promenāde]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] 0mluroll9809j337jxzjw6sr6g24nmt Lorēna Koena 0 366279 4506232 4199186 2026-08-12T20:51:47Z Tankists 100139 4506232 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Lorēna Koena | vārds_orig = ''Lauren Cohan'' | attēls = Lauren_Cohan_at_San_Diego_Comic_Con_2026-2.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Lorēna Koena 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1982|1|7}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Čerihila}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, modele | darbības gadi = 2005—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | dzimums = S }} '''Lorēna Koena''' ({{val|en|Lauren Cohan}}; dzimusi {{dat|1982|1|7}}) ir britu/amerikāņu [[aktrise]] un modele. Visvairāk pazīstama ar Megijas Grīnas lomu TV seriālā "[[Staigājošie miroņi]]", kā arī lomām seriālos ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'' kur atveidoja Bellu Talbotu un "[[Vampīra dienasgrāmatas]]", filmējusies vairākās kinofilmās. == Biogrāfija == Dzimusi 1982. gadā ģimenē ar angļu, īru, norvēģu un skotu saknēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ethnicelebs.com/lauren-cohan |title=Lauren Cohan |language=en |accessdate={{dat|2017|11|28||bez}} |publisher=ethnicelebs.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171214161822/http://ethnicelebs.com/lauren-cohan |archivedate={{dat|2017|12|14||bez}} }}</ref> Uzaugusi [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], 13 gadu vecumā pārcēlusies uz dzīvi [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://articles.chicagotribune.com/2014-03-11/entertainment/chi-walking-dead-lauren-cohan-interview-20140311_1_walking-dead-steven-yeun-emily-kinney |title=Interview: 'Walking Dead' has it all for Lauren Cohan |language=en |date={{dat|2014|3|11||bez}} |accessdate={{dat|2017|11|28||bez}} |publisher=chicagotribune.com |archive-date={{dat|2014|10|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141006111125/http://articles.chicagotribune.com/2014-03-11/entertainment/chi-walking-dead-lauren-cohan-interview-20140311_1_walking-dead-steven-yeun-emily-kinney }}</ref> Pabeigusi [[Vinčesteras Universitāte|Vinčesteras Universitāti]] [[Anglija|Anglijā]], kur studējusi drāmu un angļu literatūru. Karjeru uzsāka 2005. gadā ar Beatrises lomu filmā "[[Kazanova (filma)|Kazanova]]". Vēlāk atveidojusi vienu no galvenajām lomām komēdijā ''[[Van Wilder: The Rise of Taj]]''. 2007. gadā sākusi filmēties arī TV seriālos. Seriāla ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'' trešajā sezonā atveidojusi Belu Talbotu. No 2010. līdz 2012. gadam filmējusies seriālā "[[Vampīra dienasgrāmatas]]". 2011. gadā piedalījusies seriāla ''[[Chuck (seriāls)|Chuck]]'' piecās sērijās. Kopš 2011. gada filmējas amerikāņu šausmu/drāmas seriālā "[[Staigājošie miroņi]]". Nospēlējusi galveno lomu 2016. gadā iznākušajā filmā "[[Puika (2016. gada filma)|Puika]]" (''The Boy''). Filmējusies arī filmā "[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]", kur atveidojusi Martu Veinu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Koena, Lorēna}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV fotomodeles]] cstbgl5ron003izjr3esvvcffzf6x11 Aspazijas iela (Jūrmala) 0 381474 4506208 4414154 2026-08-12T20:07:36Z Sebleouf 4770 image 4506208 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Aspazijas iela|Aspazijas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Aspazijas iela |attēls = Jūrmala - Aspazijas iela (2026-08-05).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 220 |kartes paraksts = |pilsēta = {{Jūrmala}} |rajons = [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] |ielas garums = 80 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Akas iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[bruģis]], [[augsne|zeme]] |ievēr celtnes = |commons = }} '''Aspazijas iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] apkaimē. Iela sākas ar strupceļu un beidzas krustojumā ar [[Zigfrīda Meierovica prospekts|Zigfrīda Meierovica prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 80 metri. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. Līdz 2013. gadam Aspazijas ielas nosaukums bija Akas iela.<ref>https://www.jurmala.lv/docs/i13/l/i130312.htm{{Novecojusi saite}}</ref> == Skatīt arī == * [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]] [[Kategorija:Ielas Dubultos]] fjojxzb0jzx33wl3irq9vvbi2dfvtxr Zlatko Daličs 0 397064 4506280 4492060 2026-08-13T07:14:44Z Vylks 50297 4506280 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Zlatko Daličs | image = Zlatko Dalić Croatia.jpg | image_size = 210px | caption = Zlatko Daličs 2018. gadā | fullname = | height = 179 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1966|10|26}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Livno|td=Bosnija un Hercegovina}} | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = {{fb|UAE}} <br />(galvenais treneris) | years1 = 1983—1986 | caps1 = 4 | goals1 = 0 | clubs1 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] | years2 = 1986—1987 | caps2 = | goals2 = | clubs2 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[HNK Cibalia|Dinamo Vinkovci]] | years3 = 1987—1988 | caps3 = 5 | goals3 = 0 | clubs3 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] | years4 = 1988—1989 | caps4 = 7 | goals4 = 0 | clubs4 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Podgoricas "Budućnost"|Budućnost]] | years5 = 1989—1991 | caps5 = 36 | goals5 = 1 | clubs5 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[FK Velež Mostar|Velež]] | years6 = 1992—1996 | caps6 = 108 | goals6 = 13 | clubs6 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Varaždin (1931—2015)|Varteks]] | years7 = 1996—1998 | caps7 = 28 | goals7 = 1 | clubs7 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] | years8 = 1998 | caps8 = 11 | goals8 = 1 | clubs8 = {{flaga|Horvātija}} {{īre}} [[NK Varaždin (1931—2015)|Varteks]] | years9 = 1998—2000 | caps9 = 36 | goals9 = 3 | clubs9 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Varaždin (1931—2015)|Varteks]] | manageryears1 = 2005—2007 | managerclubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Varaždin (1931—2015)|Varteks]] | manageryears2 = 2006—2011 | managerclubs2 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U21 (asistents) | manageryears3 = 2007—2008 | managerclubs3 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Rijeka|Rijeka]] | manageryears4 = 2008—2009 | managerclubs4 = {{flaga|Albānija}} [[KS Dinamo Tirana|Dinamo Tirana]] | manageryears5 = 2009—2010 | managerclubs5 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]] | manageryears6 = 2010—2012 | managerclubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Faisaly FC|Al Faisaly]] | manageryears7 = 2012—2013 | managerclubs7 = {{flaga|Saūda Arābija}} Al Hilal B | manageryears8 = 2013 | managerclubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal FC|Al Hilal]] | manageryears9 = 2014—2017 | managerclubs9 = {{flaga|AAE}} [[Al Ain FC|Al Ain]] | manageryears10 = 2017—2026 | managerclubs10 = {{fb|CRO}} | manageryears11 = 2026—pašlaik | managerclubs11 = {{fb|UAE}} }} '''Zlatko Daličs''' ({{val|hr|Zlatko Dalić}}; dzimis {{dat|1966|10|26}}) ir horvātu [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists, spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. No 2017. līdz 2026. gadam bija [[Horvātijas futbola izlase]]s galvenais treneris. Kopš 2026. gada augusta ir [[AAE futbola izlase|Apvienoto Arābu Emirātu izlases]] galvenais treneris. Futbolista karjeru sācis [[HNK Hajduk Split|Splitas "Hajduk"]]. Vēlāk pārstāvējis citus bijušās [[Dienvidslāvija]]s klubus, bet karjeras nozīmīgāko daļu aizvadījis klubā ''[[NK Varaždin (1931—2015)|Varteks]]''. Tajā 2000. gadā arī noslēdzis spēlētāja karjeru. == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām sāka strādāt par trenera asistentu klubā ''Varteks''. No 2002. līdz 2005. gadam bija kluba sporta direktors. 2005. gadā tika iecelts par komandas galveno treneri. Jau savā pirmajā sezonā šajā amatā ieguva trešo vietu [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmajā līgā]] (augstākais līmenis) un iekļuva Horvātijas kausa izcīņas finālā. 2007. gadā kļuva par ''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'' galveno treneri, tomēr nostrādāja tajā tikai vienu sezonu. 2008.—2009. gada sezonā trenēja Albānijas klubu [[Tirānas "Dinamo"]], 2009. gadā atgriezās Horvātijā, kļūstot par ''[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]'' galveno treneri. Paralēli darbam ar klubiem strādāja arī par Horvātijas U21 izlases trenera asistentu. Karjeras turpinājumā strādāja ar [[Saūda Arābija]]s klubiem. No 2014. līdz 2017. gadam bija [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] kluba ''[[Al Ain FC|Al Ain]]'' galvenais treneris. 2015. gadā palīdzēja komandai izcīnīt AAE čempiontitulu, bet 2016. gadā aizveda to līdz [[AFC Čempionu līga]]s finālam. {{dat|2017|10|7||bez}} tika apstiprināts par [[Horvātijas futbola izlase]]s galveno treneri, neilgi pirms [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] izšķirošajām spēlēm amatā nomainot [[Ante Čačičs|Anti Čačiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/07102017-horvatija_divas_dienas_pirms_izskirosas_s |title=Horvātija divas dienas pirms izšķirošās spēles atlaiž izlases galveno treneri |accessdate={{dat|2018|5|27||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]}}</ref> Daliča vadībā Horvātijas izlase kvalificējās [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. Pasaules kausā Horvātija sasniedza savu visu laiku lielāko panākumu — iekļuva finālā, kur piekāpās [[Francijas futbola izlase|Francijai]], un izcīnīja sudraba medaļas. [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]] Daliča vadītā komanda izstājās jau astotdaļfinālā, kur papildlaikā zaudēja [[Spānijas futbola izlase|Spānijai]]. Toties [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]] Daličs vēlreiz aizveda Horvātiju līdz medaļām, izslēgšanas spēlēs uzvarot [[Japānas futbola izlase|Japānu]] un [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], iekļuva pusfinālā, kur zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]], bet spēlē par 3. vietu pieveica [[Marokas futbola izlase|Maroku]]. [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] Daličs ar Horvātijas izlasi iekļuva finālā, kur tikai pēcspēles 11 metru sitienu sērijā zaudēja Spānijai. [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] Horvātijas izlase, kas bija vienā grupā ar Spāniju, [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]], izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Daličs atstāja izlases galvenā trenera amatu pēc [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]], kur Horvātija sešpadsmitdaļfinālā zaudēja [[Portugāles futbola izlase|Portugālei]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20260708-dalic-quits-after-incredible-era-as-croatia-coach |title=Dalic quits after 'incredible era' as Croatia coach |access-date={{dat|2026|7|8||bez}} |website=france24.com|language=en}}</ref> {{dat|2026|8|12||bez}} viņš tika apstiprināts par [[AAE futbola izlase|Apvienoto Arābu Emirātu izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/dalic-named-uae-coach-after-leaving-croatia-2026-08-12/|title=Dalic named UAE coach after leaving Croatia|access-date={{dat|2026|8|13||bez}} |website=reuters.com|language=en}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Hajduk Split''' * [[Dienvidslāvijas kauss futbolā|Dienvidslāvijas kauss]]: 1983–84 === Trenera karjera === '''Dinamo Tirana''' * [[Albānijas Superkauss]]: 2008 ;Horvātijas izlase * [[FIFA Pasaules kauss]]: 2. vieta [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] un 3. vieta [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] * [[UEFA Nāciju līga]]: 2. vieta 2023 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Horvātijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Daličs, Zlatko}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas Federācijā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas horvāti]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas futbola treneri]] [[Kategorija:Horvātijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Splitas "Hajduk" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:HNK Cibalia spēlētāji]] [[Kategorija:Podgoricas "Budućnost" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] 91pkz1gb97vhv0n3vnsria0nbi487by 4506281 4506280 2026-08-13T07:15:08Z Vylks 50297 pievienoju [[Kategorija:Apvienoto Arābu Emirātu futbola izlases treneri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4506281 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Zlatko Daličs | image = Zlatko Dalić Croatia.jpg | image_size = 210px | caption = Zlatko Daličs 2018. gadā | fullname = | height = 179 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1966|10|26}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Livno|td=Bosnija un Hercegovina}} | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = {{fb|UAE}} <br />(galvenais treneris) | years1 = 1983—1986 | caps1 = 4 | goals1 = 0 | clubs1 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] | years2 = 1986—1987 | caps2 = | goals2 = | clubs2 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[HNK Cibalia|Dinamo Vinkovci]] | years3 = 1987—1988 | caps3 = 5 | goals3 = 0 | clubs3 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] | years4 = 1988—1989 | caps4 = 7 | goals4 = 0 | clubs4 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Podgoricas "Budućnost"|Budućnost]] | years5 = 1989—1991 | caps5 = 36 | goals5 = 1 | clubs5 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[FK Velež Mostar|Velež]] | years6 = 1992—1996 | caps6 = 108 | goals6 = 13 | clubs6 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Varaždin (1931—2015)|Varteks]] | years7 = 1996—1998 | caps7 = 28 | goals7 = 1 | clubs7 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] | years8 = 1998 | caps8 = 11 | goals8 = 1 | clubs8 = {{flaga|Horvātija}} {{īre}} [[NK Varaždin (1931—2015)|Varteks]] | years9 = 1998—2000 | caps9 = 36 | goals9 = 3 | clubs9 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Varaždin (1931—2015)|Varteks]] | manageryears1 = 2005—2007 | managerclubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Varaždin (1931—2015)|Varteks]] | manageryears2 = 2006—2011 | managerclubs2 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U21 (asistents) | manageryears3 = 2007—2008 | managerclubs3 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Rijeka|Rijeka]] | manageryears4 = 2008—2009 | managerclubs4 = {{flaga|Albānija}} [[KS Dinamo Tirana|Dinamo Tirana]] | manageryears5 = 2009—2010 | managerclubs5 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]] | manageryears6 = 2010—2012 | managerclubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Faisaly FC|Al Faisaly]] | manageryears7 = 2012—2013 | managerclubs7 = {{flaga|Saūda Arābija}} Al Hilal B | manageryears8 = 2013 | managerclubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal FC|Al Hilal]] | manageryears9 = 2014—2017 | managerclubs9 = {{flaga|AAE}} [[Al Ain FC|Al Ain]] | manageryears10 = 2017—2026 | managerclubs10 = {{fb|CRO}} | manageryears11 = 2026—pašlaik | managerclubs11 = {{fb|UAE}} }} '''Zlatko Daličs''' ({{val|hr|Zlatko Dalić}}; dzimis {{dat|1966|10|26}}) ir horvātu [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists, spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. No 2017. līdz 2026. gadam bija [[Horvātijas futbola izlase]]s galvenais treneris. Kopš 2026. gada augusta ir [[AAE futbola izlase|Apvienoto Arābu Emirātu izlases]] galvenais treneris. Futbolista karjeru sācis [[HNK Hajduk Split|Splitas "Hajduk"]]. Vēlāk pārstāvējis citus bijušās [[Dienvidslāvija]]s klubus, bet karjeras nozīmīgāko daļu aizvadījis klubā ''[[NK Varaždin (1931—2015)|Varteks]]''. Tajā 2000. gadā arī noslēdzis spēlētāja karjeru. == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām sāka strādāt par trenera asistentu klubā ''Varteks''. No 2002. līdz 2005. gadam bija kluba sporta direktors. 2005. gadā tika iecelts par komandas galveno treneri. Jau savā pirmajā sezonā šajā amatā ieguva trešo vietu [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmajā līgā]] (augstākais līmenis) un iekļuva Horvātijas kausa izcīņas finālā. 2007. gadā kļuva par ''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'' galveno treneri, tomēr nostrādāja tajā tikai vienu sezonu. 2008.—2009. gada sezonā trenēja Albānijas klubu [[Tirānas "Dinamo"]], 2009. gadā atgriezās Horvātijā, kļūstot par ''[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]'' galveno treneri. Paralēli darbam ar klubiem strādāja arī par Horvātijas U21 izlases trenera asistentu. Karjeras turpinājumā strādāja ar [[Saūda Arābija]]s klubiem. No 2014. līdz 2017. gadam bija [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] kluba ''[[Al Ain FC|Al Ain]]'' galvenais treneris. 2015. gadā palīdzēja komandai izcīnīt AAE čempiontitulu, bet 2016. gadā aizveda to līdz [[AFC Čempionu līga]]s finālam. {{dat|2017|10|7||bez}} tika apstiprināts par [[Horvātijas futbola izlase]]s galveno treneri, neilgi pirms [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] izšķirošajām spēlēm amatā nomainot [[Ante Čačičs|Anti Čačiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/07102017-horvatija_divas_dienas_pirms_izskirosas_s |title=Horvātija divas dienas pirms izšķirošās spēles atlaiž izlases galveno treneri |accessdate={{dat|2018|5|27||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]}}</ref> Daliča vadībā Horvātijas izlase kvalificējās [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. Pasaules kausā Horvātija sasniedza savu visu laiku lielāko panākumu — iekļuva finālā, kur piekāpās [[Francijas futbola izlase|Francijai]], un izcīnīja sudraba medaļas. [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]] Daliča vadītā komanda izstājās jau astotdaļfinālā, kur papildlaikā zaudēja [[Spānijas futbola izlase|Spānijai]]. Toties [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]] Daličs vēlreiz aizveda Horvātiju līdz medaļām, izslēgšanas spēlēs uzvarot [[Japānas futbola izlase|Japānu]] un [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], iekļuva pusfinālā, kur zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]], bet spēlē par 3. vietu pieveica [[Marokas futbola izlase|Maroku]]. [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] Daličs ar Horvātijas izlasi iekļuva finālā, kur tikai pēcspēles 11 metru sitienu sērijā zaudēja Spānijai. [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] Horvātijas izlase, kas bija vienā grupā ar Spāniju, [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]], izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Daličs atstāja izlases galvenā trenera amatu pēc [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]], kur Horvātija sešpadsmitdaļfinālā zaudēja [[Portugāles futbola izlase|Portugālei]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20260708-dalic-quits-after-incredible-era-as-croatia-coach |title=Dalic quits after 'incredible era' as Croatia coach |access-date={{dat|2026|7|8||bez}} |website=france24.com|language=en}}</ref> {{dat|2026|8|12||bez}} viņš tika apstiprināts par [[AAE futbola izlase|Apvienoto Arābu Emirātu izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/dalic-named-uae-coach-after-leaving-croatia-2026-08-12/|title=Dalic named UAE coach after leaving Croatia|access-date={{dat|2026|8|13||bez}} |website=reuters.com|language=en}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Hajduk Split''' * [[Dienvidslāvijas kauss futbolā|Dienvidslāvijas kauss]]: 1983–84 === Trenera karjera === '''Dinamo Tirana''' * [[Albānijas Superkauss]]: 2008 ;Horvātijas izlase * [[FIFA Pasaules kauss]]: 2. vieta [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] un 3. vieta [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] * [[UEFA Nāciju līga]]: 2. vieta 2023 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Horvātijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Daličs, Zlatko}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas Federācijā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas horvāti]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas futbola treneri]] [[Kategorija:Horvātijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Splitas "Hajduk" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:HNK Cibalia spēlētāji]] [[Kategorija:Podgoricas "Budućnost" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Apvienoto Arābu Emirātu futbola izlases treneri]] j9320vjelmfljqjgjo41zq5mxnuwndj Pūpolu iela (Jūrmala) 0 400076 4506211 4436001 2026-08-12T20:08:31Z Sebleouf 4770 image 4506211 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Pūpolu iela|Pūpolu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Pūpolu iela |attēls = Jūrmala - Pūpolu iela (2026-08-05).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] |ielas garums = 160 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Pūpolu iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] apkaimē. Pūpolu iela sākas no pludmales un beidzas krustojumā ar [[Zigfrīda Meierovica prospekts|Zigfrīda Meierovica prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 160 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Pūpolu ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. == Skatīt arī == * [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]] [[Kategorija:Ielas Dubultos]] bzn3u0m9wusfotkhk30h22x8goh8i0t FK Proleter Novi Sad 0 401468 4506291 4222356 2026-08-13T07:56:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506291 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFF | bg_color = #F00 | nos = ''FK Proleter'' | logo_links = [[Attēls:Proleter Novi Sad logo.png|180px]] | logo_izm = 130px | pilns = ''Fudbalski klub Proleter'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Serbija|Novi Sada}} | līga = [[Serbijas 1. līga]] | sez = 2021.—2022. | poz = {{samazinājās}} 16. vieta, SuperLiga | dib = 1951 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Slana Bara | ietilp = 15 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Stevans Buļičs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} Branko Žigičs | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fkproleter.rs/}} | sadarbojas = | current = | | pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=| | leftarm1=FF0000|body1=FF0000|rightarm1=FF0000|shorts1=FF0000|socks1=FF0000| | pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=| | leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF| }} '''''FK Proleter''''' ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Novi Sada]]s, kurš spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2. līga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''16.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> | |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.fkproleter.rs/ Oficiala majas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130902085519/http://www.fkproleter.rs/ |date={{dat|2013|09|02||bez}} }} * [http://www.soccerway.com/teams/serbia/ Soccerway] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110823004305/http://www.soccerway.com/teams/serbia/ |date={{dat|2011|08|23||bez}} }} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Proleter Novi Sad]] kqvocmv0gpcpb8ttwicnvzf3xfqhi7x Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 4506092 4505812 2026-08-12T18:01:34Z EdgarsBot 50781 upd 4506092 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-08-12 18:01:33{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 35 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- | {{page-multi|page=Silvio Berardi|t|h|d}} || 2026-07-27 20:56:13 || 15 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>Izvirzu uz dzēšanu - it kā kaut kāda nozīmība ir, bet pat itāļiem par viņu raksta nav (un spama daudzuma dēļ ir aizsargājuši). Nedzēšu uzreiz, jo varbūt kādam ir argumenti, lai atstātu</nowiki> || Mašīntulkojums, iespējams cross-wiki spams, nav raksta itāļu vikipēdijā || 15 (11.08.2026) |- | {{page-multi|page=Roberts (Rūpe) Juntula|t|h|d}} || 2026-08-02 20:22:13 || 9 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet|due=15|due_date=17.08.2026}}</nowiki> || Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet || 15 (17.08.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> mq8o73a9i6julfosd9r9u3wxg3hb0t6 Dubrovina parks 0 415279 4506139 4115568 2026-08-12T19:22:51Z Olgerts V 41522 karte 4506139 wikitext text/x-wiki {{Parka infokaste | name = Dubrovina parks | photo = Ночной фонтан 1 - panoramio.jpg | photo_width = | photo_caption = Strūklaka Dubrovina parkā | photo_alt = | map = Daugavpils | map_width = | map_caption = | map_alt = | latd = 55 | latm = 52 | lats = 11 | latNS = N | longd = 26 | longm = 30 | longs = 41 | longEW = E | type = Publisks [[parks]] | location = {{vieta|Latvija|Daugavpils}} | area = 3 ha | elevation = | created = | designer = | etymology = | operator = | visitation_num = | visitation_year = | visitation_ref = | status = | awards = | open = 1882. gadā | camp_sites = | hiking_trails = | other_info = | website = | child = | embedded = }} '''Dubrovina parks''' ir [[parks]], kas atrodas [[Daugavpils|Daugavpilī]], netālu no [[centrs (Daugavpils)|pilsētas centra]], starp [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas]], [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra]], [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes]] un [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas]] ielu. Dubrovina parks ierīkots 1882. gadā pēc toreizēja pilsētas mēra [[Pāvels Dubrovins|Pāvela Dubrovina]] iniciatīvas, kas par saviem līdzekļiem izpirka trīs hektārus zemes un aktīvi piedalījās parka izveidē. Parkā tika iestādīti Latvijā reti sastopami koki un krūmi: dzeltenie bērzi, [[Tatārijas kļava]]s, [[zaļas duglāzijas]]. Parkam dots Pāvela Dubrovina vārds un tajā uzstādīts [[Piemineklis Pāvelam Dubrovinam|viņa piemineklis]] – aptuveni divus metrus augstā [[bronza]]s figūra uzstādīta speciāli izveidotā laukumā netālu no [[strūklaka]]s. Pieminekli darinājis pazīstamais [[Maskava|Maskavā]] dzīvojošais tēlnieks [[Aleksandrs Tartinovs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://latgale.travel/listing/dubrovina-parks/|title=DUBROVINA PARKS|publisher=latgale.travel|accessdate={{dat|2018|12|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181213022921/http://latgale.travel/listing/dubrovina-parks/|archivedate={{dat|2018|12|13||bez}}}}</ref> Padomju laikos parkā izveidots [[Padomju armija]]s karavīru piemiņas memoriāls.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dubrovina-parks/|title=DUBROVINA PARKS|publisher=visitdaugavpils.lv|accessdate={{dat|2018|12|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181205053144/http://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dubrovina-parks/|archivedate={{dat|2018|12|05||bez}}}}</ref> 1967. gadā parkā tika izveidota strūklaka, 2017. gadā notika jaunās strūklakas konstrukciju izgatavošana un montāža, strūklakas baseina remontdarbi. Atjaunotā strūklaka kļuvusi kuplāka un divas reizes augstāka – tās centrālā strūkla sasniedz 12 metrus lielu augstumu. Atšķirībā no vecās, jaunā strūklaka ir izgaismota.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.redzet.lv/code/V-813-12/view/Dubrovina_parks|title=Dubrovina parks Daugavpilī|publisher=redzet.lv|accessdate={{dat|2018|12|20||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Dubrovin park|Dubrovina parks}} [[Kategorija:Latvijas parki]] [[Kategorija:Esplanāde (Daugavpils)]] [[Kategorija:Daugavpils daba]] 2wbmj499o62l2oay9unm0ohxf90tars Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita 4 415707 4506090 4505811 2026-08-12T18:01:18Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4506090 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|08|12||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200144}}] | {{formatnum:1834}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13723}}] | 2009-02-13 | 2026-08-12 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174594}}] | {{formatnum:10856}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8054}}] | 2007-12-03 | 2026-08-12 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:881}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14817}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114874}}] | {{formatnum:8862}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9899}}] | 2007-11-24 | 2026-07-31 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:114416}}] | {{formatnum:10033}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1921}}] | 2009-10-02 | 2026-08-12 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:88282}}] | {{formatnum:7173}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6713}}] | 2005-10-30 | 2026-08-12 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72069}}] | {{formatnum:9820}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2171}}] | 2009-05-24 | 2026-08-10 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68887}}] | {{formatnum:1804}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3273}}] | 2005-07-26 | 2026-08-10 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}] | {{formatnum:746}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-07-02 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52468}}] | {{formatnum:6861}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6561}}] | 2018-06-22 | 2026-08-12 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49360}}] | {{formatnum:5183}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-08-12 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49213}}] | {{formatnum:1477}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3541}}] | 2006-05-03 | 2026-08-12 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:47834}}] | {{formatnum:3619}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2999}}] | 2007-04-26 | 2026-08-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44826}}] | {{formatnum:6167}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1611}}] | 2015-03-11 | 2026-08-12 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42304}}] | {{formatnum:1693}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-08-07 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39014}}] | {{formatnum:4554}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-08-12 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32236}}] | {{formatnum:3983}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:656}}] | 2020-05-10 | 2026-08-12 |- | 20. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:30010}}] | {{formatnum:7732}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4571}}] | 2023-01-18 | 2026-08-12 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29756}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26802}}] | {{formatnum:4595}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:923}}] | 2015-08-30 | 2026-08-12 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23793}}] | {{formatnum:16}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-07-25 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23731}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1938}}] | 2006-07-03 | 2026-08-10 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19354}}] | {{formatnum:1587}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-02 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15930}}] | {{formatnum:1330}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-08-11 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15268}}] | {{formatnum:3329}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}] | 2014-07-27 | 2026-08-11 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2418}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14482}}] | {{formatnum:516}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-08-12 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14227}}] | {{formatnum:649}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-08-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13395}}] | {{formatnum:922}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-08-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10921}}] | {{formatnum:1753}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:418}}] | 2021-07-27 | 2026-08-10 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10623}}] | {{formatnum:285}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-08-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10158}}] | {{formatnum:307}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-08-12 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9583}}] | {{formatnum:217}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:180}}] | 2013-03-14 | 2026-08-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:21}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6740}}] | {{formatnum:209}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-08-07 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}] | {{formatnum:630}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5607}}] | {{formatnum:100}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-08-10 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:147}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-07-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5006}}] | {{formatnum:159}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-08-12 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] pgk0bbg3f377txjiyksg6jup2ykehkp Radiņi (seriāls) 0 420110 4506087 4505228 2026-08-12T17:56:20Z ~2026-44163-31 149009 /* Sezonas */ 4506087 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Radiņi | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = komēdijseriāls | format = | creator = | developer = | writer = * [[Volodimirs Zelenskis]] * [[Sergejs Šefirs]] * [[Boriss Šefirs]] * [[Andrejs Jakovļevs]] (pēc oriģinālscenārija) | director = [[Sigits Račkis]] | creative_director = | presenter = | starring = * [[Normunds Laizāns]] * [[Juris Hiršs]] * [[Ilze Pukinska]] * [[Zane Burnicka]] * Rasa Estere Ērgle | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = [[Labvēlīgais tips]] | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = [[Rimvīds Martinaitis]] | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 47 minūtes | company = [[Videometra]] | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{Dat|2019|2|11|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Radiņi"''' ir latviešu [[televīzija]]s komēdijseriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2019. gada 11. februāra reizi nedēļā. "Radiņi" stāsta par četriem vecvecākiem, kas pieskata savu vienīgo mazmeitiņu, kamēr viņas vecāki Dace un Reinis devušies atvaļinājumā. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |16 |{{dat|2019|2|11|N|bez}} |{{dat|2019|6|10|N|bez}} |- |'''2''' |8 |{{dat|2019|10|11|N|bez}} |{{dat|2019|11|29|N|bez}} |- |'''3''' |9 |{{dat|2020|2|10|N|bez}} |2020. gada 30. marts |- |'''4''' |8 |{{dat|2026|8|3|N|bez}} |2023. gada 28. augusts |} == Sižets == Jautrs, pārpratumu un komisku situāciju piesātināts stāsts par vienas ģimenes locekļiem – četriem vecvecākiem, kas pieskata savu vienīgo mazmeitiņu Kati, kamēr viņas vecāki Dace un Reinis Grāvīši devušies atvaļinājumā. Daces un Reiņa vecāki ir ļoti atšķirīgi un attiecīgi dalās viņu domas gan par bērna audzināšanu, gan sadzīvi, gan dzīvi vispār. Daces vecāki Vanda un Ivars Cibuļi ir krietni lauku cilvēki – sirsnīgi, saimnieciski, vienkārši. Reiņa vecāki ir pilnīgs pretstats saviem vienkāršajiem lauku radiem vai vismaz ļoti vēlētos tādi būt. Viņi dzīvo pilsētā, mammai Rasmai patīk izlikties par smalku un inteliģentu dāmu. Rasmas vīrs Guntis gan ir īsts intelektuālis – viņš ir filozofijas profesors ar visām no tā izrietošajām sekām. Kad abi tik atšķirīgo vecvecāku pāri nonāk vienā mājā, kur viņiem ir kopīgs uzdevums – rūpēties par mazo gudrinieci, prieku un acuraugu, visu ļoti mīļoto mazmeitiņu Kati, konflikti ir neizbēgami. Seriāls ir balstīts uz Ukrainas komēdijseriālu "[[Radu būšana]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/313601-drizuma-tv-ekranos-bus-verojams-jauns-pasmaju-komedijserials-radini|title=Drīzumā TV ekrānos būs vērojams jauns pašmāju komēdijseriāls “Radiņi”|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-02|language=lv}}</ref> == Tēli == * '''Katrīna (Kate) Grāvīte''' — [[Rasa Estere Ērgle]] (1. sezona — pašlaik) * '''Veneranda (Vanda) Cibule''' — [[Ilze Pukinska]] (1.sezona — pašlaik) * '''Ivars Cibulis''' — [[Juris Hiršs]] (1. sezona — pašlaik) * '''Rasma Grāvīte''' — [[Zane Burnicka]] (1. sezona — pašlaik) * '''Guntis Grāvītis''' — [[Normunds Laizāns]] (1. — 3. sezona) * '''Dace Grāvīte''' — [[Laura Atelsone]] (1. — 2. sezona, 4.sezona) * '''Reinis Grāvītis''' — [[Emīls Kivlenieks]] (1. — 2. sezona, 4.sezona) *'''Jānis Sondors''' — [[Aldis Siliņš]] (1. — 3. sezona) *'''Regīna Robežniece''' — [[Olga Dreģe]] (3. sezona) *'''Rūdolfs Robežnieks''' — [[Rihards Rudāks]] (3. sezona) *'''Koļa''' — [[Jurģis Spulenieks]] (1. sezona) *'''Brigita Matisone''' — [[Māra Mennika]] (2 — 3. sezona) *'''Ludmila (Ļuda)''' — [[Leonarda Kļaviņa]] (1. — 2. sezona) *'''Gunārs Garkalns''' — [[Dainis Gaidelis]] (1. — 2.sezona) *'''Ilmārs Odiņš''' — [[Imants Strads]] (1. sezona) *'''Kaimiņpuika Andris''' — [[Ādams Keišs]] (1. sezona) *'''Profesors Marks Berkovičs''' — [[Artis Robežnieks]] (1. — 2. sezona, 4.sezona) *'''Roberts Sondors''' — [[Māris Skrodis]] (1. sezona) * '''Apsargs''' — [[Vilmārs Sokolovs]] (1. sezona) *'''Ārsts''' — [[Niks Ērglis]] (1. sezona) *'''Infocentra darbiniece''' — [[Margarita Pozengīze]] (1. sezona) *'''Lielā lelle''' — [[Dārta Krūmiņa]] (1. sezona) *'''Pārdevējs''' — [[Juris Lauris]] (1. sezona) *'''Pazīstamais mūziķis''' — [[Lauris Reiniks]] (1. sezona) *'''Mazā meitenīte''' — [[Dārta Dzērve]] (1. sezona) *'''Veikala apmeklētāji''' — [[Velga Izašare]], [[Kristiāna Vītolniece]], [[Vivita Priede]] (1. sezona) *'''Jaunā ģimene''' — [[Marta Grase]], [[Krišjānis Trumpe]] (1. sezona) *'''Pārdevēja''' — [[Ilze Skrīvere]] (1. sezona) *'''Kaimiņš''' — [[Uldis Ezergals]] (1. sezona) *'''Galvenā ārste''' — [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] (1. sezona) *'''Pārdevēja ziedu salonā''' — [[Ketija Ramane]] (1. sezona) *'''Ārsts''' — [[Zigmārs Vēvers]] (1. sezona) *'''Profesors Mārtiņš Purbērziņš''' — [[Gunvaldis Eisaks]] (1. sezona) *'''Medmāsas''' — '''[[Helēna Kaupiņa]], [[Ingrīda Turjanska]]''' (1. sezona) *'''Sanitāre Goldšmite''' — [[Maija Ieviņa]] (1. sezona) *'''Grūtnieces''' — [[Jeļena Avramenko]], [[Marta Mihelsone]] (1. sezona) *'''Medbrāļi''' — [[Edgars Užulis]], [[Oskars Zariņš]], [[Adrians Briedis]] (1. sezona) *'''Kundzīte gaitenī''' — [[Elga Lilija Kugrēna]] (1. sezona) *'''Studenti''' — [[Diāna Zīrupa]], [[Inga Zāgmane]], [[Siliņš Edgars]],[[Leons Jūlijs Strupītis]] (1. sezona) *'''Dvīnīši''' — [[Līna Bērtiņa]] (1. sezona) *'''Dvīnīšu balstiņas''' — [[Šarlote Patmalniece]], [[Justs Liflands]] (1. sezona) *'''Ciema iedzīvotāji''' — [[Ieva Sebre]], [[Raisa Makare]], [[Ritma Moženaite]], [[Valdis Prolis]] (1. sezona) *'''Malkas piegādātājs''' — [[Valters Priede]] (1. sezona) *'''Kaimiņienes''' — [[Elita Širsone]], [[Mudīte Elberga]] (1. sezona) *'''Puiši uz ielas''' — [[Kristaps Tutāns]], [[Kirils Stecs]] (1. sezona) *'''Pārdevēja Vallija''' — [[Ināra Vēvere]] (1. sezona) *'''Ilgonis''' — [[Valdis Prolis]] (1. sezona) *'''Pircēja''' — [[Annija Složa]], [[Katrīna Uzrauga]] (1. sezona) *'''Vitālijs''' — [[Sandis Siliņš]] (1. sezona) *'''Kaimiņiene Aiga''' — [[Ruta Vītiņa]] (1. — 2. sezona) *'''Kolēģis Mārtiņš''' — [[Ilmārs Tošens]] *'''Vīri kafejnīcā''' — [[Roberts Kovtunenko]], [[Mareks Siliņš]] *'''Reportieris''' — [[Uldis Kazāks]] *'''Krāvēji bāzē''' — [[Arnijs Mangulis]], [[Arnis Striguns]] *'''Kravas auto šoferis''' — [[Aivars Zvaigzne]] *'''Līgava Zane''' — [[Annija Složa]] *'''Sievasmāte Ināra Vītoliņa''' — [[Liene Beinaroviča]] *'''Sievastēvs Kārlis Vītoliņš''' — [[Ilmārs Vekters]] *'''Kāzu vadītājs Laimonis Bērziņš''' — [[Imants Pakalnietis]] *'''Uģis''' — [[Roberts Kovtuņenko]] *'''Muzikanti''' — [[Apvedceļš (mūzikas grupa)|grupa "Apvedceļš"]] '''solo''' — '''[[Krūmiņš Jānis|Jānis Krūmiņš]] basģitāra''' — '''[[Armands Leimanis]]''' *'''Kāzu viesi''' — [[Vivita Priede]], [[Anita Sturāne]], [[Inga Mironovica]], [[Zilgma Ābola]], [[Igors Kukujuks]], [[Sandis Siliņš]], [[Kristaps Priednieks]], [[Kaspars Pitkevičs]] *'''Kaimiņš Kaspars''' — [[Ivars Lazdiņš]] *'''''Dakteris''''' — [[Aigars Gaisiņš]] *'''Sanitārs''' — [[Nikolajs Bičeks]] *'''Viltus inspektors''' — [[Jānis Kirmuška]] (1. sezona) *'''Mājas pircējs''' — [[Mārtiņš Kugrēns]] *'''Gunāra suns''' — [[Rodžers Reinholcs]] *'''Kaimiņš Jančevska kungs'''— [[Oziliņš Jānis|Jānis Ozoliņš]] *'''Kaimiņu puikas''' — [[Ričards Reinholcs]], [[Reinhocls Gustavs]] *'''Leitnants graudiņš''' — [[Edgars Luksis]] *'''Kaimiņš augstkalns''' — [[Vilnis Brakovskis]] *'''Klases audzinātāja''' — [[Agija Lapiņa]] *'''Inspektors ozolkāja''' — [[Rūdolfs Birzleja]] *'''Skolas direktore''' — [[Ilze Reinholce]] *'''Berkendorfs''' — [[Lauris Līvzinieks]] *'''Klases vecāki''' — [[Baiba Gaugere]], [[Rasa Danilevice]], [[Ingūna Strautiņa]], [[Liene Šiļauska]], [[Giedre Kulišoviene]], [[Ingrīda Rimšāne]], [[Laura Jume]], [[Andris Skutelis]], [[Daina Bojāre]] *'''12 klases zēns''' — [[Matīss Mičāns]] *'''Skolēni''' — [[Rīgas Lietuviešu vidusskola]] *'''Taksists''' — [[Bruno Ivzāns]] *'''Kruīza gids''' — [[Andris Engers]] *'''Viesmīlis''' — [[Aivis Uzmanis]] *'''Nometnes dežurante''' — [[Lolita Osipova]] *'''Viesi''' — [[Dace Lūse]], [[Ralfs Lūsis]] *'''Meitene pludmalē''' — [[Gabriela Gudeiķe]] *'''Meitenes''' — [[Laura Līberga]], [[Marta Zvaigznīte]] *'''Audzinātāja''' — [[Laine Zvagule]] *'''Ārsts''' — [[Aigars Osipovs]] *'''Tūrists''' — [[Ralfs Siliņš]] *'''Taksists''' — [[Gints Artmanis]] *J'''určiks''' — [[Valters Šteinbergs]] *'''Šoferis''' — [[Raitis Priede]] *'''Saldējuma pārdevēja''' — [[Anna Dombrovska]] *'''Sadales tīklu inspektors''' — [[Juris Kozlovskis]] *'''Tomass''' — [[Kārlis Anitens]] *'''Danuta''' — [[Inita Sondore]] *'''Burbulis''' — [[Mārtiņš Počs]] *'''Vadonis''' — [[Viktors Mockuss]] *'''Valdis''' — [[Jānis Kirmuška]] (2. — 3.sezona) *'''Reketieris''' — [[Niklāvs Kurpnieks]] *'''Vilciena pasažieri''' — [[Rūdolfs Rudzītis]], [[Klāvs Students]], [[Andis Gvelzis]] *'''Kery May meitenes''' — [[Madara Vekmane]], [[Jolanta Strēlniece]], [[Evita Rosne]], [[Evita Enkuzena]] *'''Policisti''' — [[Janeks Fedotovskis]], [[Uldis Lorencs]] *'''Žurnāliste''' — [[Maija Šveiduka]] *'''Apkopēja Signe''' — [[Arnita Jaunzeme]] *'''Ārste''' — [[Sarmīte Kukaine-Oleksāne]] *'''Policists Gaidelis''' — [[Madars Zvagulis]] *'''Tūristu ģimene''' — [[Lauris Subatnieks]], [[Linda Saulīte]], [[Sebastians Subatnieks]], [[Māris Jēkabs Bezmers]] *'''Restorāna direktors''' — [[Mihails Ļisovs]] *'''Policists''' — [[Sandris Dreimanis]] *'''Puisis pilsētā''' — [[Niks Prohorovs]] *'''Vietējie čaļi''' — [[Jānis Diedišķis]], [[Kaspars Treilons]] *'''Viesnīcas kliente''' —[[Lana Dreimane]] == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 3bvotg1z10cvhi9v6nymvww2uqkqp9p 4506089 4506087 2026-08-12T17:59:20Z ~2026-44163-31 149009 /* Tēli */ 4506089 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Radiņi | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = komēdijseriāls | format = | creator = | developer = | writer = * [[Volodimirs Zelenskis]] * [[Sergejs Šefirs]] * [[Boriss Šefirs]] * [[Andrejs Jakovļevs]] (pēc oriģinālscenārija) | director = [[Sigits Račkis]] | creative_director = | presenter = | starring = * [[Normunds Laizāns]] * [[Juris Hiršs]] * [[Ilze Pukinska]] * [[Zane Burnicka]] * Rasa Estere Ērgle | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = [[Labvēlīgais tips]] | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = [[Rimvīds Martinaitis]] | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 47 minūtes | company = [[Videometra]] | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{Dat|2019|2|11|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Radiņi"''' ir latviešu [[televīzija]]s komēdijseriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2019. gada 11. februāra reizi nedēļā. "Radiņi" stāsta par četriem vecvecākiem, kas pieskata savu vienīgo mazmeitiņu, kamēr viņas vecāki Dace un Reinis devušies atvaļinājumā. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |16 |{{dat|2019|2|11|N|bez}} |{{dat|2019|6|10|N|bez}} |- |'''2''' |8 |{{dat|2019|10|11|N|bez}} |{{dat|2019|11|29|N|bez}} |- |'''3''' |9 |{{dat|2020|2|10|N|bez}} |2020. gada 30. marts |- |'''4''' |8 |{{dat|2026|8|3|N|bez}} |2023. gada 28. augusts |} == Sižets == Jautrs, pārpratumu un komisku situāciju piesātināts stāsts par vienas ģimenes locekļiem – četriem vecvecākiem, kas pieskata savu vienīgo mazmeitiņu Kati, kamēr viņas vecāki Dace un Reinis Grāvīši devušies atvaļinājumā. Daces un Reiņa vecāki ir ļoti atšķirīgi un attiecīgi dalās viņu domas gan par bērna audzināšanu, gan sadzīvi, gan dzīvi vispār. Daces vecāki Vanda un Ivars Cibuļi ir krietni lauku cilvēki – sirsnīgi, saimnieciski, vienkārši. Reiņa vecāki ir pilnīgs pretstats saviem vienkāršajiem lauku radiem vai vismaz ļoti vēlētos tādi būt. Viņi dzīvo pilsētā, mammai Rasmai patīk izlikties par smalku un inteliģentu dāmu. Rasmas vīrs Guntis gan ir īsts intelektuālis – viņš ir filozofijas profesors ar visām no tā izrietošajām sekām. Kad abi tik atšķirīgo vecvecāku pāri nonāk vienā mājā, kur viņiem ir kopīgs uzdevums – rūpēties par mazo gudrinieci, prieku un acuraugu, visu ļoti mīļoto mazmeitiņu Kati, konflikti ir neizbēgami. Seriāls ir balstīts uz Ukrainas komēdijseriālu "[[Radu būšana]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/313601-drizuma-tv-ekranos-bus-verojams-jauns-pasmaju-komedijserials-radini|title=Drīzumā TV ekrānos būs vērojams jauns pašmāju komēdijseriāls “Radiņi”|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-02|language=lv}}</ref> == Tēli == * '''Katrīna (Kate) Grāvīte''' — [[Rasa Estere Ērgle]] (1. sezona — pašlaik) * '''Veneranda (Vanda) Cibule''' — [[Ilze Pukinska]] (1.sezona — pašlaik) * '''Ivars Cibulis''' — [[Juris Hiršs]] (1. sezona — pašlaik) * '''Rasma Grāvīte''' — [[Zane Burnicka]] (1. sezona — pašlaik) * '''Guntis Grāvītis †''' — [[Normunds Laizāns]] (1. — 3. sezona) * '''Dace Grāvīte''' — [[Laura Atelsone]] (1. — 2. sezona, 4.sezona) * '''Reinis Grāvītis''' — [[Emīls Kivlenieks]] (1. — 2. sezona, 4.sezona) *'''Jānis Sondors''' — [[Aldis Siliņš]] (1. — 3. sezona) *'''Regīna Robežniece''' — [[Olga Dreģe]] (3. sezona) *'''Rūdolfs Robežnieks''' — [[Rihards Rudāks]] (3. sezona) *'''Koļa''' — [[Jurģis Spulenieks]] (1. sezona) *'''Brigita Matisone''' — [[Māra Mennika]] (2 — 3. sezona) *'''Ludmila (Ļuda)''' — [[Leonarda Kļaviņa]] (1. — 2. sezona) *'''Gunārs Garkalns''' — [[Dainis Gaidelis]] (1. — 2.sezona) *'''Ilmārs Odiņš''' — [[Imants Strads]] (1. sezona) *'''Kaimiņpuika Andris''' — [[Ādams Keišs]] (1. sezona) *'''Profesors Marks Berkovičs''' — [[Artis Robežnieks]] (1. — 2. sezona, 4.sezona) *'''Roberts Sondors''' — [[Māris Skrodis]] (1. sezona) * '''Apsargs''' — [[Vilmārs Sokolovs]] (1. sezona) *'''Ārsts''' — [[Niks Ērglis]] (1. sezona) *'''Infocentra darbiniece''' — [[Margarita Pozengīze]] (1. sezona) *'''Lielā lelle''' — [[Dārta Krūmiņa]] (1. sezona) *'''Pārdevējs''' — [[Juris Lauris]] (1. sezona) *'''Pazīstamais mūziķis''' — [[Lauris Reiniks]] (1. sezona) *'''Mazā meitenīte''' — [[Dārta Dzērve]] (1. sezona) *'''Veikala apmeklētāji''' — [[Velga Izašare]], [[Kristiāna Vītolniece]], [[Vivita Priede]] (1. sezona) *'''Jaunā ģimene''' — [[Marta Grase]], [[Krišjānis Trumpe]] (1. sezona) *'''Pārdevēja''' — [[Ilze Skrīvere]] (1. sezona) *'''Kaimiņš''' — [[Uldis Ezergals]] (1. sezona) *'''Galvenā ārste''' — [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] (1. sezona) *'''Pārdevēja ziedu salonā''' — [[Ketija Ramane]] (1. sezona) *'''Ārsts''' — [[Zigmārs Vēvers]] (1. sezona) *'''Profesors Mārtiņš Purbērziņš''' — [[Gunvaldis Eisaks]] (1. sezona) *'''Medmāsas''' — '''[[Helēna Kaupiņa]], [[Ingrīda Turjanska]]''' (1. sezona) *'''Sanitāre Goldšmite''' — [[Maija Ieviņa]] (1. sezona) *'''Grūtnieces''' — [[Jeļena Avramenko]], [[Marta Mihelsone]] (1. sezona) *'''Medbrāļi''' — [[Edgars Užulis]], [[Oskars Zariņš]], [[Adrians Briedis]] (1. sezona) *'''Kundzīte gaitenī''' — [[Elga Lilija Kugrēna]] (1. sezona) *'''Studenti''' — [[Diāna Zīrupa]], [[Inga Zāgmane]], [[Siliņš Edgars]],[[Leons Jūlijs Strupītis]] (1. sezona) *'''Dvīnīši''' — [[Līna Bērtiņa]] (1. sezona) *'''Dvīnīšu balstiņas''' — [[Šarlote Patmalniece]], [[Justs Liflands]] (1. sezona) *'''Ciema iedzīvotāji''' — [[Ieva Sebre]], [[Raisa Makare]], [[Ritma Moženaite]], [[Valdis Prolis]] (1. sezona) *'''Malkas piegādātājs''' — [[Valters Priede]] (1. sezona) *'''Kaimiņienes''' — [[Elita Širsone]], [[Mudīte Elberga]] (1. sezona) *'''Puiši uz ielas''' — [[Kristaps Tutāns]], [[Kirils Stecs]] (1. sezona) *'''Pārdevēja Vallija''' — [[Ināra Vēvere]] (1. sezona) *'''Ilgonis''' — [[Valdis Prolis]] (1. sezona) *'''Pircēja''' — [[Annija Složa]], [[Katrīna Uzrauga]] (1. sezona) *'''Vitālijs''' — [[Sandis Siliņš]] (1. sezona) *'''Kaimiņiene Aiga''' — [[Ruta Vītiņa]] (1. — 2. sezona) *'''Kolēģis Mārtiņš''' — [[Ilmārs Tošens]] *'''Vīri kafejnīcā''' — [[Roberts Kovtunenko]], [[Mareks Siliņš]] *'''Reportieris''' — [[Uldis Kazāks]] *'''Krāvēji bāzē''' — [[Arnijs Mangulis]], [[Arnis Striguns]] *'''Kravas auto šoferis''' — [[Aivars Zvaigzne]] *'''Līgava Zane''' — [[Annija Složa]] *'''Sievasmāte Ināra Vītoliņa''' — [[Liene Beinaroviča]] *'''Sievastēvs Kārlis Vītoliņš''' — [[Ilmārs Vekters]] *'''Kāzu vadītājs Laimonis Bērziņš''' — [[Imants Pakalnietis]] *'''Uģis''' — [[Roberts Kovtuņenko]] *'''Muzikanti''' — [[Apvedceļš (mūzikas grupa)|grupa "Apvedceļš"]] '''solo''' — '''[[Krūmiņš Jānis|Jānis Krūmiņš]] basģitāra''' — '''[[Armands Leimanis]]''' *'''Kāzu viesi''' — [[Vivita Priede]], [[Anita Sturāne]], [[Inga Mironovica]], [[Zilgma Ābola]], [[Igors Kukujuks]], [[Sandis Siliņš]], [[Kristaps Priednieks]], [[Kaspars Pitkevičs]] *'''Kaimiņš Kaspars''' — [[Ivars Lazdiņš]] *'''''Dakteris''''' — [[Aigars Gaisiņš]] *'''Sanitārs''' — [[Nikolajs Bičeks]] *'''Viltus inspektors''' — [[Jānis Kirmuška]] (1. sezona) *'''Mājas pircējs''' — [[Mārtiņš Kugrēns]] *'''Gunāra suns''' — [[Rodžers Reinholcs]] *'''Kaimiņš Jančevska kungs'''— [[Oziliņš Jānis|Jānis Ozoliņš]] *'''Kaimiņu puikas''' — [[Ričards Reinholcs]], [[Reinhocls Gustavs]] *'''Leitnants graudiņš''' — [[Edgars Luksis]] *'''Kaimiņš augstkalns''' — [[Vilnis Brakovskis]] *'''Klases audzinātāja''' — [[Agija Lapiņa]] *'''Inspektors ozolkāja''' — [[Rūdolfs Birzleja]] *'''Skolas direktore''' — [[Ilze Reinholce]] *'''Berkendorfs''' — [[Lauris Līvzinieks]] *'''Klases vecāki''' — [[Baiba Gaugere]], [[Rasa Danilevice]], [[Ingūna Strautiņa]], [[Liene Šiļauska]], [[Giedre Kulišoviene]], [[Ingrīda Rimšāne]], [[Laura Jume]], [[Andris Skutelis]], [[Daina Bojāre]] *'''12 klases zēns''' — [[Matīss Mičāns]] *'''Skolēni''' — [[Rīgas Lietuviešu vidusskola]] *'''Taksists''' — [[Bruno Ivzāns]] *'''Kruīza gids''' — [[Andris Engers]] *'''Viesmīlis''' — [[Aivis Uzmanis]] *'''Nometnes dežurante''' — [[Lolita Osipova]] *'''Viesi''' — [[Dace Lūse]], [[Ralfs Lūsis]] *'''Meitene pludmalē''' — [[Gabriela Gudeiķe]] *'''Meitenes''' — [[Laura Līberga]], [[Marta Zvaigznīte]] *'''Audzinātāja''' — [[Laine Zvagule]] *'''Ārsts''' — [[Aigars Osipovs]] *'''Tūrists''' — [[Ralfs Siliņš]] *'''Taksists''' — [[Gints Artmanis]] *J'''určiks''' — [[Valters Šteinbergs]] *'''Šoferis''' — [[Raitis Priede]] *'''Saldējuma pārdevēja''' — [[Anna Dombrovska]] *'''Sadales tīklu inspektors''' — [[Juris Kozlovskis]] *'''Tomass''' — [[Kārlis Anitens]] *'''Danuta''' — [[Inita Sondore]] *'''Burbulis''' — [[Mārtiņš Počs]] *'''Vadonis''' — [[Viktors Mockuss]] *'''Valdis''' — [[Jānis Kirmuška]] (2. — 3.sezona) *'''Reketieris''' — [[Niklāvs Kurpnieks]] *'''Vilciena pasažieri''' — [[Rūdolfs Rudzītis]], [[Klāvs Students]], [[Andis Gvelzis]] *'''Kery May meitenes''' — [[Madara Vekmane]], [[Jolanta Strēlniece]], [[Evita Rosne]], [[Evita Enkuzena]] *'''Policisti''' — [[Janeks Fedotovskis]], [[Uldis Lorencs]] *'''Žurnāliste''' — [[Maija Šveiduka]] *'''Apkopēja Signe''' — [[Arnita Jaunzeme]] *'''Ārste''' — [[Sarmīte Kukaine-Oleksāne]] *'''Policists Gaidelis''' — [[Madars Zvagulis]] *'''Tūristu ģimene''' — [[Lauris Subatnieks]], [[Linda Saulīte]], [[Sebastians Subatnieks]], [[Māris Jēkabs Bezmers]] *'''Restorāna direktors''' — [[Mihails Ļisovs]] *'''Policists''' — [[Sandris Dreimanis]] *'''Puisis pilsētā''' — [[Niks Prohorovs]] *'''Vietējie čaļi''' — [[Jānis Diedišķis]], [[Kaspars Treilons]] *'''Viesnīcas kliente''' —[[Lana Dreimane]] == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] onoizwnkc7dpwbmeuv7ejoc0iw7cc33 4506121 4506089 2026-08-12T19:00:08Z ~2026-44163-31 149009 /* Sezonas */ 4506121 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Radiņi | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = komēdijseriāls | format = | creator = | developer = | writer = * [[Volodimirs Zelenskis]] * [[Sergejs Šefirs]] * [[Boriss Šefirs]] * [[Andrejs Jakovļevs]] (pēc oriģinālscenārija) | director = [[Sigits Račkis]] | creative_director = | presenter = | starring = * [[Normunds Laizāns]] * [[Juris Hiršs]] * [[Ilze Pukinska]] * [[Zane Burnicka]] * Rasa Estere Ērgle | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = [[Labvēlīgais tips]] | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = [[Rimvīds Martinaitis]] | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 47 minūtes | company = [[Videometra]] | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{Dat|2019|2|11|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Radiņi"''' ir latviešu [[televīzija]]s komēdijseriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2019. gada 11. februāra reizi nedēļā. "Radiņi" stāsta par četriem vecvecākiem, kas pieskata savu vienīgo mazmeitiņu, kamēr viņas vecāki Dace un Reinis devušies atvaļinājumā. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |16 |{{dat|2019|2|11|N|bez}} |{{dat|2019|6|10|N|bez}} |- |'''2''' |8 |{{dat|2019|10|11|N|bez}} |{{dat|2019|11|29|N|bez}} |- |'''3''' |9 |{{dat|2020|2|10|N|bez}} |2020. gada 30. marts |- |'''4''' |8 |{{dat|2026|8|3|N|bez}} |2026. gada 28. augusts |} == Sižets == Jautrs, pārpratumu un komisku situāciju piesātināts stāsts par vienas ģimenes locekļiem – četriem vecvecākiem, kas pieskata savu vienīgo mazmeitiņu Kati, kamēr viņas vecāki Dace un Reinis Grāvīši devušies atvaļinājumā. Daces un Reiņa vecāki ir ļoti atšķirīgi un attiecīgi dalās viņu domas gan par bērna audzināšanu, gan sadzīvi, gan dzīvi vispār. Daces vecāki Vanda un Ivars Cibuļi ir krietni lauku cilvēki – sirsnīgi, saimnieciski, vienkārši. Reiņa vecāki ir pilnīgs pretstats saviem vienkāršajiem lauku radiem vai vismaz ļoti vēlētos tādi būt. Viņi dzīvo pilsētā, mammai Rasmai patīk izlikties par smalku un inteliģentu dāmu. Rasmas vīrs Guntis gan ir īsts intelektuālis – viņš ir filozofijas profesors ar visām no tā izrietošajām sekām. Kad abi tik atšķirīgo vecvecāku pāri nonāk vienā mājā, kur viņiem ir kopīgs uzdevums – rūpēties par mazo gudrinieci, prieku un acuraugu, visu ļoti mīļoto mazmeitiņu Kati, konflikti ir neizbēgami. Seriāls ir balstīts uz Ukrainas komēdijseriālu "[[Radu būšana]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/313601-drizuma-tv-ekranos-bus-verojams-jauns-pasmaju-komedijserials-radini|title=Drīzumā TV ekrānos būs vērojams jauns pašmāju komēdijseriāls “Radiņi”|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-02|language=lv}}</ref> == Tēli == * '''Katrīna (Kate) Grāvīte''' — [[Rasa Estere Ērgle]] (1. sezona — pašlaik) * '''Veneranda (Vanda) Cibule''' — [[Ilze Pukinska]] (1.sezona — pašlaik) * '''Ivars Cibulis''' — [[Juris Hiršs]] (1. sezona — pašlaik) * '''Rasma Grāvīte''' — [[Zane Burnicka]] (1. sezona — pašlaik) * '''Guntis Grāvītis †''' — [[Normunds Laizāns]] (1. — 3. sezona) * '''Dace Grāvīte''' — [[Laura Atelsone]] (1. — 2. sezona, 4.sezona) * '''Reinis Grāvītis''' — [[Emīls Kivlenieks]] (1. — 2. sezona, 4.sezona) *'''Jānis Sondors''' — [[Aldis Siliņš]] (1. — 3. sezona) *'''Regīna Robežniece''' — [[Olga Dreģe]] (3. sezona) *'''Rūdolfs Robežnieks''' — [[Rihards Rudāks]] (3. sezona) *'''Koļa''' — [[Jurģis Spulenieks]] (1. sezona) *'''Brigita Matisone''' — [[Māra Mennika]] (2 — 3. sezona) *'''Ludmila (Ļuda)''' — [[Leonarda Kļaviņa]] (1. — 2. sezona) *'''Gunārs Garkalns''' — [[Dainis Gaidelis]] (1. — 2.sezona) *'''Ilmārs Odiņš''' — [[Imants Strads]] (1. sezona) *'''Kaimiņpuika Andris''' — [[Ādams Keišs]] (1. sezona) *'''Profesors Marks Berkovičs''' — [[Artis Robežnieks]] (1. — 2. sezona, 4.sezona) *'''Roberts Sondors''' — [[Māris Skrodis]] (1. sezona) * '''Apsargs''' — [[Vilmārs Sokolovs]] (1. sezona) *'''Ārsts''' — [[Niks Ērglis]] (1. sezona) *'''Infocentra darbiniece''' — [[Margarita Pozengīze]] (1. sezona) *'''Lielā lelle''' — [[Dārta Krūmiņa]] (1. sezona) *'''Pārdevējs''' — [[Juris Lauris]] (1. sezona) *'''Pazīstamais mūziķis''' — [[Lauris Reiniks]] (1. sezona) *'''Mazā meitenīte''' — [[Dārta Dzērve]] (1. sezona) *'''Veikala apmeklētāji''' — [[Velga Izašare]], [[Kristiāna Vītolniece]], [[Vivita Priede]] (1. sezona) *'''Jaunā ģimene''' — [[Marta Grase]], [[Krišjānis Trumpe]] (1. sezona) *'''Pārdevēja''' — [[Ilze Skrīvere]] (1. sezona) *'''Kaimiņš''' — [[Uldis Ezergals]] (1. sezona) *'''Galvenā ārste''' — [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] (1. sezona) *'''Pārdevēja ziedu salonā''' — [[Ketija Ramane]] (1. sezona) *'''Ārsts''' — [[Zigmārs Vēvers]] (1. sezona) *'''Profesors Mārtiņš Purbērziņš''' — [[Gunvaldis Eisaks]] (1. sezona) *'''Medmāsas''' — '''[[Helēna Kaupiņa]], [[Ingrīda Turjanska]]''' (1. sezona) *'''Sanitāre Goldšmite''' — [[Maija Ieviņa]] (1. sezona) *'''Grūtnieces''' — [[Jeļena Avramenko]], [[Marta Mihelsone]] (1. sezona) *'''Medbrāļi''' — [[Edgars Užulis]], [[Oskars Zariņš]], [[Adrians Briedis]] (1. sezona) *'''Kundzīte gaitenī''' — [[Elga Lilija Kugrēna]] (1. sezona) *'''Studenti''' — [[Diāna Zīrupa]], [[Inga Zāgmane]], [[Siliņš Edgars]],[[Leons Jūlijs Strupītis]] (1. sezona) *'''Dvīnīši''' — [[Līna Bērtiņa]] (1. sezona) *'''Dvīnīšu balstiņas''' — [[Šarlote Patmalniece]], [[Justs Liflands]] (1. sezona) *'''Ciema iedzīvotāji''' — [[Ieva Sebre]], [[Raisa Makare]], [[Ritma Moženaite]], [[Valdis Prolis]] (1. sezona) *'''Malkas piegādātājs''' — [[Valters Priede]] (1. sezona) *'''Kaimiņienes''' — [[Elita Širsone]], [[Mudīte Elberga]] (1. sezona) *'''Puiši uz ielas''' — [[Kristaps Tutāns]], [[Kirils Stecs]] (1. sezona) *'''Pārdevēja Vallija''' — [[Ināra Vēvere]] (1. sezona) *'''Ilgonis''' — [[Valdis Prolis]] (1. sezona) *'''Pircēja''' — [[Annija Složa]], [[Katrīna Uzrauga]] (1. sezona) *'''Vitālijs''' — [[Sandis Siliņš]] (1. sezona) *'''Kaimiņiene Aiga''' — [[Ruta Vītiņa]] (1. — 2. sezona) *'''Kolēģis Mārtiņš''' — [[Ilmārs Tošens]] *'''Vīri kafejnīcā''' — [[Roberts Kovtunenko]], [[Mareks Siliņš]] *'''Reportieris''' — [[Uldis Kazāks]] *'''Krāvēji bāzē''' — [[Arnijs Mangulis]], [[Arnis Striguns]] *'''Kravas auto šoferis''' — [[Aivars Zvaigzne]] *'''Līgava Zane''' — [[Annija Složa]] *'''Sievasmāte Ināra Vītoliņa''' — [[Liene Beinaroviča]] *'''Sievastēvs Kārlis Vītoliņš''' — [[Ilmārs Vekters]] *'''Kāzu vadītājs Laimonis Bērziņš''' — [[Imants Pakalnietis]] *'''Uģis''' — [[Roberts Kovtuņenko]] *'''Muzikanti''' — [[Apvedceļš (mūzikas grupa)|grupa "Apvedceļš"]] '''solo''' — '''[[Krūmiņš Jānis|Jānis Krūmiņš]] basģitāra''' — '''[[Armands Leimanis]]''' *'''Kāzu viesi''' — [[Vivita Priede]], [[Anita Sturāne]], [[Inga Mironovica]], [[Zilgma Ābola]], [[Igors Kukujuks]], [[Sandis Siliņš]], [[Kristaps Priednieks]], [[Kaspars Pitkevičs]] *'''Kaimiņš Kaspars''' — [[Ivars Lazdiņš]] *'''''Dakteris''''' — [[Aigars Gaisiņš]] *'''Sanitārs''' — [[Nikolajs Bičeks]] *'''Viltus inspektors''' — [[Jānis Kirmuška]] (1. sezona) *'''Mājas pircējs''' — [[Mārtiņš Kugrēns]] *'''Gunāra suns''' — [[Rodžers Reinholcs]] *'''Kaimiņš Jančevska kungs'''— [[Oziliņš Jānis|Jānis Ozoliņš]] *'''Kaimiņu puikas''' — [[Ričards Reinholcs]], [[Reinhocls Gustavs]] *'''Leitnants graudiņš''' — [[Edgars Luksis]] *'''Kaimiņš augstkalns''' — [[Vilnis Brakovskis]] *'''Klases audzinātāja''' — [[Agija Lapiņa]] *'''Inspektors ozolkāja''' — [[Rūdolfs Birzleja]] *'''Skolas direktore''' — [[Ilze Reinholce]] *'''Berkendorfs''' — [[Lauris Līvzinieks]] *'''Klases vecāki''' — [[Baiba Gaugere]], [[Rasa Danilevice]], [[Ingūna Strautiņa]], [[Liene Šiļauska]], [[Giedre Kulišoviene]], [[Ingrīda Rimšāne]], [[Laura Jume]], [[Andris Skutelis]], [[Daina Bojāre]] *'''12 klases zēns''' — [[Matīss Mičāns]] *'''Skolēni''' — [[Rīgas Lietuviešu vidusskola]] *'''Taksists''' — [[Bruno Ivzāns]] *'''Kruīza gids''' — [[Andris Engers]] *'''Viesmīlis''' — [[Aivis Uzmanis]] *'''Nometnes dežurante''' — [[Lolita Osipova]] *'''Viesi''' — [[Dace Lūse]], [[Ralfs Lūsis]] *'''Meitene pludmalē''' — [[Gabriela Gudeiķe]] *'''Meitenes''' — [[Laura Līberga]], [[Marta Zvaigznīte]] *'''Audzinātāja''' — [[Laine Zvagule]] *'''Ārsts''' — [[Aigars Osipovs]] *'''Tūrists''' — [[Ralfs Siliņš]] *'''Taksists''' — [[Gints Artmanis]] *J'''určiks''' — [[Valters Šteinbergs]] *'''Šoferis''' — [[Raitis Priede]] *'''Saldējuma pārdevēja''' — [[Anna Dombrovska]] *'''Sadales tīklu inspektors''' — [[Juris Kozlovskis]] *'''Tomass''' — [[Kārlis Anitens]] *'''Danuta''' — [[Inita Sondore]] *'''Burbulis''' — [[Mārtiņš Počs]] *'''Vadonis''' — [[Viktors Mockuss]] *'''Valdis''' — [[Jānis Kirmuška]] (2. — 3.sezona) *'''Reketieris''' — [[Niklāvs Kurpnieks]] *'''Vilciena pasažieri''' — [[Rūdolfs Rudzītis]], [[Klāvs Students]], [[Andis Gvelzis]] *'''Kery May meitenes''' — [[Madara Vekmane]], [[Jolanta Strēlniece]], [[Evita Rosne]], [[Evita Enkuzena]] *'''Policisti''' — [[Janeks Fedotovskis]], [[Uldis Lorencs]] *'''Žurnāliste''' — [[Maija Šveiduka]] *'''Apkopēja Signe''' — [[Arnita Jaunzeme]] *'''Ārste''' — [[Sarmīte Kukaine-Oleksāne]] *'''Policists Gaidelis''' — [[Madars Zvagulis]] *'''Tūristu ģimene''' — [[Lauris Subatnieks]], [[Linda Saulīte]], [[Sebastians Subatnieks]], [[Māris Jēkabs Bezmers]] *'''Restorāna direktors''' — [[Mihails Ļisovs]] *'''Policists''' — [[Sandris Dreimanis]] *'''Puisis pilsētā''' — [[Niks Prohorovs]] *'''Vietējie čaļi''' — [[Jānis Diedišķis]], [[Kaspars Treilons]] *'''Viesnīcas kliente''' —[[Lana Dreimane]] == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] g755sh1jfjm4delf5g8nz0mn27et0fs Zigfrīds Markuss 0 426322 4506120 4505561 2026-08-12T18:54:10Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4506120 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Zigfrīds Markuss | vārds_orig = ''Siegfried Marcus'' | attēls = Marcus sitzend.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Zigfrīds Markuss (1831–1898) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1831 | dz_mēnesis = 09 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Malhīne]], [[Mēklenburgas-Šverīnes lielhercogiste]] | m_dat_alt = | m_gads = 1898 | m_mēnesis = 07 | m_diena = 01 | m_vieta = {{Vieta|Austrija|Vīne}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[inženierija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = ar benzīnu darbināmi [[automobilis|automobiļi]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Zigfrīds Markuss''' ({{val|de|Siegfried Marcus}}; dzimis {{dat|1831|09|18}}, miris {{dat|1898|07|01}}) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes vācu [[izgudrotājs]], viens no pirmajiem [[automobilis|automobiļu]] radītājiem. Konstruējis vairākus ar benzīnu darbināmus automobiļus. Pirmo no tiem izveidojis 1864. gadā, kad dzīvoja [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]]. == Biogrāfija == Zigfrīds Markuss piedzima 1831. gadā ebreju ģimenē, kas dzīvoja [[Malhīne|Malhīnē]], [[Mēklenburgas-Šverīnes lielhercogiste|Mēklenburgas-Šverīnes lielhercogistē]]. 12 gadu vecumā sāka strādāt par mehāniķa mācekli. 17 gadu vecumā iestājās darbā uzņēmumā ''[[Siemens|Siemens und Halske]]'', kas ražoja telegrāfa līnijas. 1852. gadā pārcēlās uz [[Vīne|Vīni]], kur strādāja Medicīnas skolas Fizikālajā institūtā sākumā par tehniķi, bet vēlāk par fiziologa un profesora [[Kārlis Ludviga|Kārļa Ludviga]] asistentu. 1860. gadā Markuss atvēra pats savu darbnīcu, kurā gatavoja mehāniskas un elektriskas ierīces.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asme.org/about-asme/who-we-are/engineering-history/landmarks/203-siegfried-marcus-car|title=Siegfried Marcus Car|publisher=asme.org}}</ref> Starp viņa izgudrojumiem bija telegrāfa releju sistēmas uzlabošana, aizdedzes ierīces, spridzināšanas ierīce, kā arī ar benzīnu darbināmi automobiļi. == Sasniegumu noliegšana == Protestējot pret tuvojošos antisemītismu, 1937. gadā Austrijas kustība pret rasu naidu izdeva pastmarku kolekciju par godu ievērojamiem ebrejiem. Zigfrīds Markuss tika minēts kā izgudrotājs, kas radījis ar benzīnu darbināmus automobiļus. 1938. gadā Austrijā norisinājās [[Anšluss]] un nākot pie varas nacistiskajam režīmam, ebreju sasniegumi vairs netika atzīti. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pēc [[Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija|Vācijas propagandas ministrijas]] rīkojuma no vācu enciklopēdijām tika izņemtas norādes par Markusu kā automobiļa izgudrotāju. Viņa vietā par automobiļu izgudrotājiem tika pasludināti [[Gotlībs Daimlers|Gotlībs Daimlers]] un [[Kārlis Bencs]]. Tika likvidēti pierādījumi, kas varētu liecināt par labu Markusam. Pašlaik Austrijā pieņemts uzskatīt, ka pirmais Markusa automobilis, kas varēja braukt, ticis radīts tikai 1880. gados.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.technischesmuseum.at/object/marcus-wagen-1888-1889|title=Marcus Car, 1888/1889|publisher=technischesmuseum.at}}</ref> Tomēr ir saglabājušās arī norādes par braukt spējīgu Markusa automobili jau pirms 1870. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://paperspast.natlib.govt.nz/periodicals/P19070301.2.15?query=motor|title=Motor Notes. By "Accumulator."|publisher=paperspast.natlib.govt.nz}}</ref> ''[[Encyclopædia Britannica]]'' ir norāde uz pirmo Markusa radīto automobili 1864. gadā, kuram nākamais sekojis pēc 10 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Siegfried-Marcus|title=Siegfried Marcus|publisher=britannica.com}}</ref> [[Attēls:MW2 05 02 24 klein.jpg|thumb|250px|Zigfrīda Markusa automobilis, konstruēts 1888. gadā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.hebrewhistory.info/factpapers/fp032-1_marcus.htm Siegfried Marcus An Uncredited Inventive Genius Fact Paper 32-I] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180424062857/http://www.hebrewhistory.info/factpapers/fp032-1_marcus.htm |date={{dat|2018|04|24||bez}} }} Hebrew History Foundation {{en ikona}} * [http://www.aeiou.at/aeiou.encyclop.m/m138853.htm;internal&action=_setlanguage.action?LANGUAGE=en Marcus, Siegfried] AEIOU Encyclopedia {{en ikona}} * [http://www.museum-malchin.de/siegfried-marcus/ Siegfried Marcus - ein Malchiner Erfinder, Ingenieur und Mechaniker] ''Museum Malchin'' {{de ikona}} * [http://media.obvsg.at/DD00039396 "Siegfried Marcus in Wien. Der Mikrokosmos eines unkonventionellen Mechanikers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929184957/http://media.obvsg.at/DD00039396 |date={{dat|2007|09|29||bez}} }} Österr. Bibliothekenverbund & Service GmbH {{de ikona}} * [https://motormagazine.lv/2016/04/26/automobilu-radisanas-vesture/ Automobiļu radīšanas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190221172219/http://motormagazine.lv/2016/04/26/automobilu-radisanas-vesture/ |date={{dat|2019|02|21||bez}} }} motormagazine.lv {{lv ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Markuss, Zigfrīds}} [[Kategorija:Vācijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Ebreju zinātnieki]] [[Kategorija:Mēklenburgā-Priekšpomerānijā dzimušie]] 42gh41mmo92qhc5j4xz6ufdswepje5p Svalbāras līgums 0 429376 4506332 4412238 2026-08-13T10:06:01Z Meistars Joda 781 4506332 wikitext text/x-wiki {{Līguma infokaste | name = Svalbāras līgums | long_name = {{hidden|Pilnais nosaukums|Līgums starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu.}} | image = Svalbard signatories.svg | image_width = 335 | caption = Līguma ratificētāji | type = | date_drafted = | date_signed = {{dat|1920|2|9}}<!-- 9 February 1920 --> | location_signed = [[Parīze]], [[Francija]] | date_sealed = | date_effective = {{dat|1925|8|14}}<!-- 14 August 1925 --> | condition_effective = Visu parakstītājvalstu ratificēšana<!-- Ratification by all the signatory powers --> | date_expiration = | signatories = | parties = 46<ref name=depositary>{{tīmekļa atsauce|url=https://basedoc.diplomatie.gouv.fr/exl-php/recherche/mae_internet___traites|title=Treaties and agreements of France|publisher=[[Ministry of Europe and Foreign Affairs|Ministry of Foreign Affairs of France]] (depositary country)|language=French|accessdate=19 February 2019|archive-date={{dat|2021|07|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210716103704/https://basedoc.diplomatie.gouv.fr/exl-php/recherche/mae_internet___traites}}</ref> | ratifiers = | depositor = Francijas Republikas valdība<!-- Government of the French Republic --> | language = | languages = franču un angļu<!-- French and English --> | wikisource = Spitsbergen Treaty }} '''Svalbāras līgums''', sākotnēji '''Špicbergenas līgums''', pilnā nosaukumā «Līgums starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu»<ref name=likums>[https://likumi.lv/ta/id/282051-par-ligumu-starp-norvegiju-amerikas-savienotajam-valstim-daniju-franciju-italiju-japanu-niderlandi-lielbritaniju-un Likumi.lv Par Līgumu starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām, un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu]</ref> (<!-- {{val|fr|Traité reconnaissant la souveraineté de la Norvège sur l'archipel du Spitsberg, y compris l'ile aux Ours}}, --> {{val|en|Treaty between Norway, The United States of America, Denmark, France, Italy, Japan, the Netherlands, Great Britain and Ireland and the British overseas Dominions and Sweden concerning Spitsbergen}}) ir līgums, kurš nosaka [[Norvēģija]]s suverenitāti pār [[Svalbāra]]s arhipelāgu [[Arktika|Arktikā]]. == Vēsture == Līgumu noslēdza 1920. gada 9. februārī pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Versaļa]]s sarunu laikā [[Parīze|Parīzē]], un tā būtība bija radīt likumisku regulējumu teritorijā, kas līdz tam bija nevienai valstij nepiederoša. Norvēģijas administrācija pār arhipelāgu tika nodibināta uzreiz pēc līguma ratificēšanas visās to parakstījušajās valstīs 1925. gadā. Svalbārai dažkārt pieskaitītā [[Jana Majena sala]] nav šī līguma priekšmets. Otrā pasaules kara laikā Vācija pārkāpa līgumu un okupēja Svalbāru, taču vācu karaspēka klātbūtne arhipelāgā aprobežojās ar meteoroloģisko staciju apsardzi. 1942. gadā Sabiedrotās valstis izsēdināja nelielu norvēģu desanta vienību, kuru 1943. gadā mēģināja iznīcināt vācu karakuģi. Norvēģi atklāja piekrastes artilērijas uguni un atkāpās kalnos uz Grumantas ciematu. Kad Sarkanā armija ieņēma Norvēģijas ziemeļus, 1944. gada 12. novembrī PSRS ārlietu komisārs [[Molotovs]] pieprasīja Norvēģijas valdībai anulēt esošo daudzpusējo Svalbāras līgumu un noslēgt jaunu, PSRS labvēlīgāku līgumu. Saskaņā ar to [[Lāču sala|Lāču salu]] anektētu PSRS, bet pārējo arhipelāgu kopīgi pārvaldītu PSRS un Norvēģija. Padomju Savienībai iegūstot tiesības arhipelāgā izveidot savas militārās bāzes. 1945. gada 9. aprīlī Norvēģijas valdība iesniedza Molotovam savu divpusēja līguma projektu par kopīgu arhipelāga aizsardzību, taču Norvēģijas parlaments atteicās piešķirt PSRS tiesības izvietot salās militārās bāzes. Padomju spiediens pierima pēc tam, kad 1949. gadā Norvēģija pievienojās [[NATO]] līgumam.<ref>[https://polarhistorie.no/fra-verdenskrig-til-kald-krig-svalbard-sovjetunionen-og-norge-1939-1953/ Sven G. Holtsmark. Fra verdenskrig til kald krig – Svalbard, Sovjetunionen og Norge 1939–1953 // Norsk Polarhistorie]</ref>. == Līguma priekšmets == Līgums nosaka, ka: * [[Svalbāra]] ir [[Norvēģija]]s daļa. Svalbāru pilnīgi kontrolē Norvēģijas Karaliste, kuras daļa tā ir, bet ar vairākiem ierobežojumiem; * Nodokļi. Nodokļus atļauts ievākt, bet tikai apjomā, lai nodrošinātu Svalbāru un Svalbāras administrāciju. Tas rezultējas zemākos nodokļos, kā pārējā Norvēģijas daļā; nekāda šo nodokļu daļa nedrīkst tikt novirzīta tieši Norvēģijai; * Vides aizsardzība. Norvēģijai jārespektē un jāaizsargā Svalbāras vide; * Nediskriminēšana. Visu līgumu parakstījušo valstu pilsoņiem un uzņēmumiem ir tiesības kļūt par Svalbāras rezidentiem, kā arī tiesības uz zveju un medībām, industriālām, jūras, kalnrūpniecības vai tirdzniecības aktivitātēm. Svalbāras rezidentiem jāievēro Norvēģijas likumi, bet Norvēģijas amatpersonas nedrīkst diskriminēt vai dot kādas priekšrocības balstoties uz valsts piederību; * Militārie ierobežojumi. Līgums liedz veidot jūras kara bāzes un nocietinājumus, kā arī izmantot Svalbāru militāriem mērķiem. == Dalībvalstis == Sākotnēji līgumu parakstīja 14 dalībvalstīs: [[Apvienotā Karaliste]] (arī tās domīnijas [[Austrālija]], [[Dienvidāfrika]], [[Indija]], [[Jaunzēlande]], [[Kanāda]]), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Dānija]], [[Francija]], [[Itālija]], [[Japāna]], [[Nīderlande]], [[Norvēģija]], [[Zviedrija]]. Mūsdienās (2018) līgumam ir 46 dalībvalstis. [[Latvija]] līgumam pievienojās 2016. gada 12. maijā. {| class="sortable wikitable" ! Valsts ! Ratificēšanas datums ! Piezīmes |- | [[Afganistāna]] || {{nobr|{{dat|1929|11|23||bez}}}} || |- | [[Albānija]] || {{nobr|{{dat|1930|04|29||bez}}}} || |- | {{nobr|[[Apvienotā Karaliste]]}} || {{nobr|{{dat|1923|12|29||bez}}}} || <small>Parakstījusi kā Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste, attiecinot arī uz domīnijām [[Austrālija|Austrāliju]], [[Kanāda|Kanādu]], [[Indija|Indiju]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]], kā arī Apvienotās Karalistes daļu [[Īrija|Īriju]].</small> |- | [[Argentīna]] || {{nobr|{{dat|1927|05|06||bez}}}} || |- | [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || {{nobr|{{dat|1924|04|02||bez}}}} || |- | [[Austrālija]] || {{nobr|{{dat|1923|12|29||bez}}}} || <small>Attiecinājusi [[Apvienotā Karaliste]].</small> |- | [[Austrija]] || {{nobr|{{dat|1930|03|12||bez}}}} || |- | [[Beļģija]] || {{nobr|{{dat|1925|05|27||bez}}}} || |- | [[Bulgārija]] || {{nobr|{{dat|1925|10|20||bez}}}} || |- | [[Čehija]] || {{nobr|{{dat|2006|06|21||bez}}}} || <small>[[Čehoslovākija]] pievienojās līgumam {{nobr|{{dat|1930|07|09||bez}}}}. {{nobr|{{dat|2006|06|21||bez}}}} [[Čehija]] informēja, ka tai līgums saistošs kopš neatkarības pasludināšanas {{nobr|{{dat|1993|01|01||bez}}}}, kā pārmantotājvalstij.</small> |- | [[Čīle]] || {{nobr|{{dat|1928|12|17||bez}}}} || |- | [[Dānija]] || {{nobr|{{dat|1924|01|24||bez}}}} || <small>Attiecināts uz visu [[Dānijas Karaliste|Dānijas Karalisti]].</small> |- | [[Dienvidāfrika]] || {{nobr|{{dat|1923|12|29||bez}}}} || <small>Attiecinājusi [[Apvienotā Karaliste]].</small> |- | [[Dominikāna]] || {{nobr|{{dat|1927|02|03||bez}}}} || |- | [[Ēģipte]] || {{nobr|{{dat|1925|09|13||bez}}}} || |- | [[Francija]] || {{nobr|{{dat|1924|09|06||bez}}}} || |- | [[Grieķija]] || {{nobr|{{dat|1925|10|21||bez}}}} || |- | [[Igaunija]] || {{nobr|{{dat|1930|04|07||bez}}}} || |- | [[Islande]] || {{nobr|{{dat|1994|05|31||bez}}}} || |- | [[Indija]] || {{nobr|{{dat|1923|12|29||bez}}}} || <small>Attiecinājusi [[Apvienotā Karaliste]].</small> |- | [[Īrija]] || {{nobr|{{dat|1923|12|29||bez}}}} || <small>Līguma parakstīšanas brīdī Īrija bija [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] daļa, bet lielākā Īrijas daļa atdalījās no tās pirms līguma ratificēšanas. {{nobr|{{dat|1976|04|15||bez}}}} Īrija informēja, ka tā ir pievienojusies līgumam no brīža, kad to ratificējusi Apvienotā Karaliste.</small> |- | [[Itālija]] || {{nobr|{{dat|1924|08|06||bez}}}} || |- | [[Japāna]] || {{nobr|{{dat|1925|04|02||bez}}}} || |- | [[Jaunzēlande]] || {{nobr|{{dat|1923|12|29||bez}}}} || <small>Attiecinājusi [[Apvienotā Karaliste]].</small> |- | [[Kanāda]] || {{nobr|{{dat|1923|12|29||bez}}}} || <small>Attiecinājusi [[Apvienotā Karaliste]].</small> |- | [[Korejas Republika]] || {{nobr|{{dat|2012|09|11||bez}}}} || |- | [[Korejas TDR]] || {{nobr|{{dat|2016|03|16||bez}}}} || |- | [[Krievijas Federācija]] || {{nobr|{{dat|1935|05|07||bez}}}} || <small>Pievienojusies kā [[Padomju Savienība]]. {{nobr|{{dat|1992|01|27||bez}}}} Krievijas Federācija paziņoja, ka tā turpina dalību līgumos, ko noslēgusi Padomju Savienība.</small> |- | [[Ķīna]] || {{nobr|{{dat|1925|07|01||bez}}}} || <small>Pievienojusies kā [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]]. Gan [[Ķīnas Tautas Republika]], gan [[Ķīnas Republika]] (Taivāna) uzskata sevi par pārmantotājvalstīm, bet pārējās līguma dalībvalstis atzīst tikai Ķīnas Tautas Republiku.</small> |- | [[Latvija]] || {{nobr|{{dat|2016|06|13||bez}}}} || |- | [[Lietuva]] || {{nobr|{{dat|2013|01|22||bez}}}} || |- | [[Monako]] || {{nobr|{{dat|1925|06|22||bez}}}} || |- | [[Nīderlande]] || {{nobr|{{dat|1920|09|03||bez}}}} || <small>Attiecināts uz visu [[Nīderlandes Karaliste|Nīderlandes Karalisti]].</small> |- | [[Norvēģija]] || {{nobr|{{dat|1924|10|08||bez}}}} || |- | [[Polija]] || {{nobr|{{dat|1931|09|02||bez}}}} || |- | [[Portugāle]] || {{nobr|{{dat|1927|10|24||bez}}}} || |- | [[Rumānija]] || {{nobr|{{dat|1925|07|10||bez}}}} || |- | [[Saūda Arābija]] || {{nobr|{{dat|1925|09|02||bez}}}} || <small>Pievienojusies kā [[Hidžāzas Karaliste]].</small> |- | [[Slovākija]] || {{nobr|{{dat|2017|02|21||bez}}}} || <small>[[Čehoslovākija]] pievienojās līgumam {{nobr|{{dat|1930|07|09||bez}}}}. {{nobr|{{dat|2006|06|21||bez}}}} [[Slovākija]] informēja, ka tai līgums saistošs kopš neatkarības pasludināšanas {{nobr|{{dat|1993|01|01||bez}}}}, kā pārmantotājvalstij.</small> |- | [[Somija]] || {{nobr|{{dat|1925|08|12||bez}}}} || |- | [[Spānija]] || {{nobr|{{dat|1925|11|12||bez}}}} || |- | [[Šveice]] || {{nobr|{{dat|1925|06|30||bez}}}} || |- | [[Ungārija]] || {{nobr|{{dat|1927|10|29||bez}}}} || |- | [[Vācija]] || {{nobr|{{dat|1925|11|16||bez}}}} || <small>Pievienojusies kā [[Veimāras Republika|Vācijas Valsts]] (Veimāras Republika). {{nobr|{{dat|1974|10|21||bez}}}} [[Vācijas Demokrātiskā Republika]] informēja, ka tā arī pievienojas līgumam kopš {{nobr|{{dat|1974|08|07||bez}}}}.</small> |- | [[Venecuēla]] || {{nobr|{{dat|1928|02|08||bez}}}} || |- | [[Zviedrija]] || {{nobr|{{dat|1924|09|15||bez}}}} || |} [[Dienvidslāvija]] pievienojās līgumam {{nobr|{{dat|1925|07|06|loc|bez}}}}, bet neviena no tās mantiniecēm nav paziņojusi par dalības turpināšanu līgumā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starptautiskie līgumi]] 0y2gtxb0o02rqo1033g4ql27c0gnan0 Agņeška Veščeka 0 430076 4506325 4270152 2026-08-13T09:45:05Z Meistars Joda 781 4506325 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Agņeška Veščeka | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Agnieszka Wieszczek'' | attēls = Agnieszka Wieszczek.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|3|22}} | dz_viet = {{vieta|Polija|Lejassilēzijas vojevodiste|Valbžiha}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[poļi|poliete]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=175}} | svars = {{mērv|kg=71}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{POL}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = ''Grunwald'' ([[Poznaņa]]) | disciplīna = Brīvā cīņa | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{POL}} }} {{Medal|VOS}} {{Medal|Bronze|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|līdz 72 kg}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Maskava 2006]] |līdz 67 kg}} {{Medal|Bronze|[[2007. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Sofija 2007]] |līdz 72 kg}} {{Medal|Bronze|[[2009. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Viļņa 2009]] |līdz 72 kg}} {{Medal|Bronze|[[2011. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Dortmunde 2011]] |līdz 72 kg}} {{Medal|Competition|[[Universiāde]]s}} {{Medal|Bronze|[[2005. gada Vasaras universiāde|Izmira 2005]]|līdz 72 kg}} }} '''Agņeška Veščeka''' ({{val|pl|Agnieszka Jadwiga Wieszczek-Kordus}}; dzimusi {{dat|1983|3|22}}) ir [[Poļi|poļu]] [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpisko spēļu]], [[universiāde]]s un četru Eiropas čempionātu bronzas medaļu ieguvēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.onet.pl/agnieszka-wieszczek-kordus |title=AGNIESZKA WIESZCZEK-KORDUS |accessdate=2019-05-27 |work= |publisher=Onet Sport |date= |language=pl |archive-date=2019-05-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190527185129/https://sport.onet.pl/agnieszka-wieszczek-kordus }}</ref> == Biogrāfija == Ar brīvo cīņu Agņeška Veščeka sāka nodarboties 2000. gadā, 17 gadu vecumā. Sakarā ar to, ka viņa sāka cīnīties salīdzinoši vēlu, viņai nav sasniegumu junioru vecumā. Pirmo ievērojamāko panākumu viņa guva 2004. gadā, kad [[Lodza|Lodzā]] pasaules studentu čempionātā svara kategorijā līdz 72 kg aiz amerikāņu cīkstones Stefanijas Lī ieguva otro vietu. 2005. gadā [[Varna|Varnā]] viņa pirmo reizi piedalījās [[2005. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātā]] un ieņēma 7. vietu. 2005. gadā [[Izmira|Izmirā]] Universiādes brīvās cīņas sacensībās viņa izcīnīja 3.vietu un bronzas medaļu. Tajā pašā gadā [[Budapešta|Budapeštā]] notikušajā [[2005. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempionātā]] viņa uzvarēja pirmajā cīņā, bet pēc tam zaudēja amerikānietei Irisai Smitai un bulgārietei [[Stanka Zlateva|Stankai Zlatevai]], iegūstot tikai 12. vietu. [[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]] svara kategorijā līdz 67 kg Agņeška Veščeka izcīnīja bronzas medaļu aiz [[Jeļena Perepjolkina|Jeļenas Perepjolkinas]] un [[Kristīne Odriņa|Kristīnes Odriņas]]. Tā paša gada Pasaules čempionātā [[Guandžou]] viņa uzvarēja pirmajā cīņā, zaudēja otrajā un ieguva 8.vietu. 2007. gads Agņeškai Veščekai bija ļoti līdzīgs - viņa vispirms izcīnīja bronzas medaļu [[2007. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātā]], bet pasaules čempionātā cīnījās neveiksmīgi un šoreiz palika 16. vietā. Savukārt 2008. gada sezona noritēja pretēji 2006. un 2007. gada sezonām. 2008. gada sezonas sākums bija neveiksmīgs — Eiropas čempionātā Tamperē viņa ieņēma tikai 13. vietu. Pēc tam veiksmīgākas bija Pekinas Olimpiskās spēles, kurās viņa izcīnīja olimpisko bronzas medaļu un svinēja vislielāko panākumu savā karjerā. Papildus olimpiskajai bronzai Agņeška Veščeka ieguva bronzas medaļas 2009. gada Eiropas čempionātos Viļņā un 2011. gada Eiropas čempionātos Dortmundē. No 2009. līdz 2011. gadam viņa piedalījās tikai 2011. gada pasaules čempionātā Stambulā. Tur viņa zaudēja [[Stanka Zlateva|Stankai Zlatevai]] un [[Guzela Manjurova|Guzelai Manjurovai]] no Kazahstānas un nolaidās uz 30. vietu. Piedaloties turnīros [[Sofija|Sofijā]], [[Taijuaņa|Taijuaņā]] un [[Helsinki|Helsinko]]s, viņa centās iegūt tiesības startēt [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Londonā. Tomēr attiecīgi iegūtās 3., 10. un 17. vietas viņai tādu iespēju nedeva. Agņeška Veščeka ir arī daudzkārtēja Polijas čempione svara klasēs no 67 līdz 72 kg. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Zelta Nopelnu krusts (Polija, 2008).<ref>[http://isap.sejm.gov.pl/DetailsServlet?id=WMP20090250339 Postanowienie Prezydenta Rzeczypospolitej Polskiej z dnia 8 października 2008 r. o nadaniu orderów i odznaczeń] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161012131301/http://isap.sejm.gov.pl/DetailsServlet?id=WMP20090250339 |date={{dat|2016|10|12||bez}} }} {{pl ikona}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Veščeka, Agņeška}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Polijas cīkstoņi]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki cīņas sportā]] [[Kategorija:Polijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] 0c36qaivzgvnk3v92fs0aw4hkm69tam Matīsa kapi 0 430260 4506296 4456732 2026-08-13T08:32:39Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4506296 wikitext text/x-wiki {{Kapsētas infokaste | name = Matīsa kapi | native_name = | image = Matīsa kapu kapliča (1).jpg | imagesize = | caption = Matīsa kapu kapliča | established =[[1871]] | country = {{Flaga|Latvija}}[[Latvija]] | location = {{Rīga}} | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 09 | longs = 31 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | type = | style = | owner =[[Rīgas dome|Rīgas pašvaldība]] | size = | graves = | interments = | cremations = | leases = | website = | findagrave = | political = }} '''Matīsa kapi''' ir [[kapsēta]], kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciema]] apkaimē (adrese [[Mazā Matīsa iela (Rīga)|Mazā Matīsa iela]] 1). Kopējā platība — 13,2 [[hektārs|hektāri]]. == Vēsture == Matīsa kapi tika atklāti 1871. gadā. Pēc [[Rīgas Pāvila baznīca]]s uzcelšanas 1887. gadā Matīsa kapu rietumos izveidojās '''Pāvila kapi'''. [[Latvijas PSR]] laikos robeža starp šīm kapsētām izzuda un abas kapsētas tika apvienotas vienā.<ref name=timenote>{{tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Matisa-kapi|title=Matīsa kapi|publisher=timenote.lv|accessdate={{dat|2019|5|22||bez}}}}</ref> Matīsa kapos apbedīti aptuveni četri tūkstoši [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieku. Kapsētā atrodas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] kritušo Padomju karavīru brāļu kapi. 1959. gadā šeit atklāja revolucionāru piemiņas kompleksu "Komunāru siena", kas veltīts 1921. gada 11. jūnijā ar nāvi sodītajiem [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] locekļiem (tēlnieks [[Ļevs Bukovskis]], arhitekti [[Aleksandrs Birzenieks]] un [[Oļegs Zakamennijs]]).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/darzciems/matisa-kapi/|title=Matīsa kapsēta|last=https://www.citariga.lv/lat/komanda|website=Cita Rīga|access-date=2026-08-13|date=2025-11-01|language=lv}}</ref> 2005. gada 11. jūnijā pretī „Komunāru sienai” uzstādīja piemiņas zīmi [[Latvijas nacionālie partizāni|Latvijas nacionālās pretošanās kustības]] dalībniekiem, kurus laika posmā no 1944. līdz 1953. gadam nošāva [[Rīgas Centrālcietums|Centrālcietumā]] - lielu, baltu koka krustu un slīpēta melna granīta piemiņas plāksni.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/110366|title=Piemiņas zīme Matīsa kapos - Latvijas Vēstnesis|last=Lazda|first=Baiba|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2026-08-13|date=2005-06-14|language=lv}}</ref> Matīsa kapos apbedīti tādi ievērojami cilvēki kā [[Eduards Brencēns]], [[Anna Kovaļova]], [[Aleksandrs Lembergs]], [[Janīna Pankrate]], [[Nikolajs Švedrēvics]], [[Zemgaliešu Biruta]], [[Arturs Balklavs]], [[Astrīda Kairiša]] u.c. == Skatīt arī == * [[:Kategorija:Matīsa kapos apbedītie|Matīsa kapos apbedīto saraksts]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Kapsētas Rīgā]] [[Kategorija:Dārzciems]] po68a94tjv9gi6mqvukzvszpr0he06p Paula Strautmane 0 436180 4506346 4432529 2026-08-13T11:02:19Z Biafra 13794 +attēls 4506346 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Paula Strautmane | vārds_orig = | attēls = Final 33a Lliga Catalana AON 2021 LF (Foto Ferran Torné) (51455000709).jpg | att_izm = | paraksts = Paula Strautmane 2021. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{ddv|1997|3|23}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = | poz = {{Basketbola pozīcija|3}} | kar_sāk = | kar_beig = | numuri = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[Kvinipekas Universitāte]] ([[Konektikuta]]) | universitāte = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Izraēla}} [[Ramatganas "Maccabi"]] | numurs = | amats = | līga = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2019—2021 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 2 = 2021—2023 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[Cadi La Seu]]'' | kl_sez 3 = 2023—2024 | klubs 3 = {{flaga|Beļģija}} [[Mehelenas "Kangoeroes"]] | kl_sez 4 = 2024—2025 | klubs 4 = {{flaga|Francija}} ''[[Charnay Basket]]'' | kl_sez 5 = 2025—pašlaik | klubs 5 = {{flaga|Izraēla}} [[Ramatganas "Maccabi"]] | kl_sez 6 = | klubs 6 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2017-pašlaik | taut 1 = {{bks|LVA}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | blankp = | blankp_d = | aģenti = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Paula Strautmane''' (dzimusi {{dat|1997|3|23}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketboliste]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|veglās uzbrucējas]] pozīcijā, [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece. 2026. gadā pārstāv [[Izraēla]]s komandu [[Ramatganas "Maccabi"]]. P. Strautmanes jaunākā māsa [[Digna Strautmane]] arī ir basketboliste, abas māsas kopā spēlējušas visa vecuma Latvijas jaunatnes izlasēs<ref name="gobobcats">{{tīmekļa atsauce |title=Paula Strautmane - Women's Basketball |url=https://gobobcats.com/roster.aspx?rp_id=7677 |website=Quinnipiac University Athletics |language=en}}</ref> un pieaugušo izlasē. == Karjera == Pirms spēlēšanas ASV studentu čempionātā bijusi dažādu jauniešu komandu sastāvā Latvijā. Studentu basketbolā pārstāvēja [[Kvinipiekas Universitāte]]s sieviešu basketbola komandu [[NCAA]] čempionātā. Debijas gadā ASV iekļuva savas konferences simboliskajā debitantu izlasē.<ref name="gobobcats" /> Pēc koledžu basketbola karjeras beigām P. Strautmane atgriezās Latvijā un kopš 2019. gada vasaras spēlēja [[Rīgas TTT]]. Pēc tam pārcēlās uz [[Spānija|Spāniju]], kur pārstāvēja ''[[Cadi La Seu]]'' komandu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/188531/paula-strautmane|title=Paula Strautmane, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-07-03|language=en}}</ref> bet 2023. gada vasarā noslēdza līgumu ar [[Beļģija]]s čempionvienību [[Mehelenas "Kangoeroes"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04072023-paula_strautmane_paraksta_ligumu_ar_belgi|title=Paula Strautmane paraksta līgumu ar Beļģijas čempioni|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-07-05|date=2023-07-04|language=lv}}</ref> Pēc tam vienu sezonu aizvadījusi [[Francija]]s klubā ''[[Charnay Basket]]'', bet 2025. gada vasarā pievienojusies [[Izraēlas]]s komandai [[Ramatganas "Maccabi"]]. Spēlējusi visa vecuma Latvijas jaunatnes izlasēs, ir viena no spēlētājām, kas aizvadījusi visvairāk spēļu Latvijas jaunatnes izlasēs. [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola izlasi]] pārstāvējusi [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2017. gada]] un [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}} {{DEFAULTSORT:Strautmane, Paula}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] fhday87aus2mlqxm41h6mvg0lfptx3n AB dambis 0 439643 4506305 4473342 2026-08-13T08:46:56Z Pirags 3757 4506305 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = AB dambis | nosauk orig = | attēls = Latvijas Karogs AB Dambis.jpg | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = | karte = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45 | latNS = N | longd = 24 | longm = 05 | longs = 42 | longEW = E | kartes paraksts = | apdz vietas veids = | apdz vieta = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = | apkaime = [[Āgenskalns]] | novads = | ielas garums = | atklāta = | vēst nosaukumi = [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] dambis (1986–1989)<ref name="ielas">Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. — Apgāds «Priedaines», 2001</ref> | joslu skaits = | ielas segums = | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | citas daļas = | commons = }} '''AB dambis''' (arī '''A-B dambis''') ir [[dambis]] Rīgā, atrodas pie [[Klīversala]]s. Būvēts 1886.–1887. gadā, lai nodrošinātu stabilu [[Daugava]]s krasta līniju un novērstu smilšu sanesumu veidošanos upes kuģojamajā daļā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzet.lv/info/E-F_dambis,_R%C4%ABga|title=E-F dambis, Rīga - redzet.lv|website=www.redzet.lv|access-date=2026-05-26|language=lv}}</ref> Sākotnējais garums – 1058 metri.<ref name=ZL>{{Tīmekļa atsauce|title=AB dambis|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/18816/|publisher=Zudusī Latvija|accessdate=21 August 2019}}</ref> Sākotnēji dambis bija veidots no koka un laukakmeņiem, bet [[1920. gadi|1920. gados]] to pārbūvēja, ieklājot dzelzsbetona plāksnes.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzet.lv/info/A-B_dambis|title=A-B dambis - redzet.lv|website=www.redzet.lv|access-date=2026-05-26|language=lv}}</ref> Līdz 1944. gadam dambis kalpoja kā osta, bet [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā dambi uzspridzināja. 1950. gadā dambi atjaunoja atšķirīgā izskatā, un kopš tā laika tas nav rekonstruēts vai pārbūvēts.<ref name="citariga">{{Tīmekļa atsauce|title=AB dambis|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/agenskalns/ab-dambis/|publisher=citariga.lv|accessdate=21 August 2019|archive-date={{dat|2019|08|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190821081213/http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/agenskalns/ab-dambis/}}</ref><ref name=":1" /> 2000. gadu vidū uz AB dambja plānoja būvēt Nacionālo akustisko koncertzāli. 2012. gadā uz AB dambja uzstādīja jaunu dekoratīvo apgaismojumu, 2013. gadā atjaunoja skatu laukumu dambja galā pie [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]], noasfaltēja brauktuves un gājēju ietves, ierīkoja bērnu rotaļu laukumu, vingrošanas rīkus un soliņus.<ref name=":1" /> 2017. gada oktobrī par godu [[Latvija 100|Latvijas valsts simtgadei]] uz dambja atklāja Latvijas karoga mastu, uz kura ir uzvilkts 20x10 metrus liels [[Latvijas karogs|valsts karogs]].<ref name="DELFI">{{Tīmekļa atsauce|title=Uz AB dambja Rīgā atklāj milzu karogu|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-uz-ab-dambja-riga-atklaj-milzu-karogu.d?id=49353133|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate=21 August 2019}}</ref> Šobrīd dambja platība ir 30 000 kvadrātmetru,<ref name="TVNET">{{Tīmekļa atsauce|title=Arhitekts Sīlis: AB dambja pārbūve koncertzāles būvniecībai nebūtu sarežģīta un dārga|url=https://www.tvnet.lv/6568702/arhitekts-silis-ab-dambja-parbuve-koncertzales-buvniecibai-nebutu-sarezgita-un-darga|publisher=[[Tvnet.lv]]|accessdate=21 August 2019}}</ref> tur rīko dažādas izklaides un kultūras pasākumus.<ref name="citariga" /> [[Latvijas Republikas proklamēšanas diena|18. novembrī]] AB dambi izmanto svētku salūtam.<ref name=":1" /> Uz ziemeļiem no AB dambja, Daugavas kreisajā krastā atrodas 1887. un 1891. gadā būvētie [[CD dambis|CD]] (CDE) un [[FG dambis|FG]] (reizēm - EF) dambji.<ref name=":0" /> Pretējā krastā pie Andrejostas atrodas līdzīga vecuma [[ED dambis]], kuru 2026. gadā plāno daļēji nojaukt, atlikušo daļu pārveidojot par promenādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8406077/rigas-osta-daleji-nojauks-ed-dambi|title=Rīgas ostā daļēji nojauks ED dambi|website=[[TVNET]]|access-date=2026-05-26|date=2026-01-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/24.05.2025-andrejostas-molu-riga-varetu-atjaunot-tuvako-paris-gadu-laika.a600068/|title=Andrejostas molu Rīgā varētu atjaunot tuvāko pāris gadu laikā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-26|date=2025-05-24|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Rīga]] 9kc9jgcsikbjzt9ogzp9ubwbsk6kn0u Fore 0 443876 4506316 3751887 2026-08-13T09:24:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506316 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Fore |attēls = Langhammar-Faaroe-rauk1.jpg |attēla paraksts = Tā sauktie rauki Fores salā |attēla izmērs = | map_type = Baltijas jūra#Zviedrija | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Baltijas jūra]] |arhipelāgs = |latd=57|latm=57|lats=0|latNS=N |longd=19|longm=09|longs=0|longEW=E |platība = 113,3 |garums = 20,2 |platums = 8,4 |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = |salu skaits = |valsts = Zviedrija |valsts adm vienības tips = Lēne |valsts adm vienība = [[Gotlandes lēne]] |iedzīvotāji = 505 |iedzīvotāju gads = 2021 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = [[zviedri]] |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Fore''' ({{val|sv|Fårö}}) ir [[Zviedrija]]s sala [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] uz ziemeļiem no [[Gotlande]]s. Sala, kas no Gotlandes atdalīta ar no 1,5 līdz 4 kilometrus platu šaurumu, vasarā ir diezgan populārs tūrisma objekts. Līdz 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem sala bija slēgta apmeklētājiem, jo šeit bāzējās Zviedrijas militārās struktūras. Salai ir īpaša vieta kino vēsturē, jo šeit dzīvojis, miris un apglabāts [[Ingmars Bergmans]]. Šeit filmētas daudzas no Bergmana filmām. Arī [[Andrejs Tarkovskis]] šeit gribēja uzņemt filmu "[[Upurēšana (filma)|Upurēšana]]", tomēr armija to neatļāva, tāpēc tā tika uzņemta Gotlandes dienvidos, Nerā. Katru gadu vasarā šeit notiek kinorežisoram veltīts festivāls Bergmana nedēļa. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.bergmancenter.se/bergmanveckan/ Bergmana nedēļa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191019180829/https://www.bergmancenter.se/bergmanveckan/ |date={{dat|2019|10|19||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas salas]] amxogrtzvovw208diutckyvwaim7df7 Bermudas futbola izlase 0 449069 4506274 4365239 2026-08-13T07:06:17Z Vylks 50297 4506274 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste|Name=Bermuda|Regional name=[[CONCACAF Zelta kauss]]|Most caps=[[Damons Mingss]] (42)|Captain=[[Dante Leveroks]]|Coach={{flaga|Bermuda}} Džons Berijs Nūsams|Confederation=[[CONCACAF]] (Ziemeļamerika)|Association=[[Bermudas Futbola asociācija]]|Nickname=''Gombey Warriors'' (Gombejas kareivji)|FIFA Trigramme=BER|Top scorer=[[Šons Galters]] (32)|Badge=Flag of Bermuda.svg|socks1=navy|Regional cup first=[[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]]|Regional cup apps=1|Regional cup best=Grupu turnīrs: 2019|World cup best=|World cup first=|World cup apps=|Largest loss={{fb|Dānija}} 6:0 '''{{fb-rt|Bermuda}}'''<br />([[Olborga]], [[Dānija]]; {{dat|1969|7|1|N|bez}})<br />{{fb|Kanāda}} 6:0 '''{{fb-rt|Bermuda}}'''<br />([[Kanāda]]; {{dat|1983|5|8|N|bez}})<br />{{fb|Meksika}} 6:0 '''{{fb-rt|Bermuda}}'''<br />([[Meksika]]; {{dat|1987|5|17|N|bez}})|Largest win='''{{fb|Bermuda}}''' 13:0 {{fb-rt|Montserrata}}<br />([[Hamiltona (Bermuda)|Hamiltona]], [[Bermuda]]; {{dat|2004|2|29|N|bez}})\|First game={{fb|Islande}} 4:3 '''{{fb-rt|Bermuda}}'''<br />([[Reikjavika]], [[Islande]]; {{dat|1964|8|10|N|bez}})|shorts2=0000FF|rightarm2=0000FF|body2=0000FF|leftarm2=0000FF|pattern_so2=_bmu1819a|pattern_sh2=_bmu1819h|pattern_ra2=_bmu1819a|Home Stadium=''Bermuda National Stadium'' <!-- Tērpu krāsu veidnes -->|shorts1=FF0000|pattern_la1=_bmu1819h|pattern_b1=_bmu1819h|pattern_ra1=_bmu1819h|pattern_sh1=_ber19h2|pattern_so1=_bmu1819h|leftarm1=FF0000|body1=FF0000|rightarm1=FF0000|pattern_b2=_bmu1819a|socks2=FFFFFF|pattern_la2=_bmu1819a}} '''Bermudas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Bermudu salas]] nacionālajos futbola turnīros. Bermudas futbola izlasi pārvalda [[Bermudas Futbola asociācija]]. Bermudas futbola izlase pārstāv [[CONCACAF]]. Labākais izlases sasniegums ir kvalificēšanās [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019. gada CONCACAF Zelta kausam]], kur trijās spēlēs izcīnīja vienu uzvaru un divus zaudējumus. == FIFA Pasaules kausā == * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nepiedalījās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Izstājās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]-[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]'' == CONCACAF Zelta kausā == * 1969-1971 - ''Nekvalificējās'' * 1973-1996 - ''Nepiedalījās'' * 1998-2000 - ''Nekvalificējās'' * 2002 - ''Izstājās'' * 2003 - ''Nepiedalījās'' * 2005-2009 - ''Nekvalificējās'' * 2011 - ''Nepiedalījās'' * 2013 - ''Nekvalificējās'' * 2015 - ''Nepiedalījās'' * 2017 - ''Nekvalificējās'' * [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] - ''Grupu turnīrs'' {{CONCACAF izlases}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] s3450j9ztlkc17o2xx0najeeu4n7s9q Lielbritānija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 457180 4506034 3754018 2026-08-12T14:53:38Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4506034 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = GBR | NOCname = [[Britu Olimpiskā asociācija]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1896 | flagcaption = | oldcode = | website = {{url|https://www.teamgb.com}} | location = {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķijas Karaliste]] | date = [[1896]]. gada [[6. aprīlis|6.]] — [[15. aprīlis]] | competitors = 10 (visi vīrieši) | sports = 7 | flagbearer = | rank = 5 | gold = 2 | silver = 3 | bronze = 2 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = [[Lielbritānija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]] }} '''[[Lielbritānija]] ([[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste]]) [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viena no 14 pārstāvētajām valstīm pirmajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Šajās olimpiskajās spēlēs Lielbritāniju pārstāvēja 10 sportisti (visi vīrieši) 7 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]].<ref>[https://www.sports-reference.com/olympics/countries/GBR/ Great Britain at the 1896 Athina Summer Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417042737/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/GBR/ |date={{dat|2020|04|17||bez}} }} ''Sportreference.com''</ref> Lielbritānija bija [[1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|piektā veiksmīgākā valsts]] šajās olimpiskajās spēlēs, izcīnot 7 olimpiskās medaļas. No šīm 7 olimpiskajām medaļām 2 bija zelta medaļas, 3 sudraba un 2 bronzas medaļas. Zelta medaļas izcīnīja [[Džons Bolands]] [[teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]] un [[Lonsestons Eliots]] [[svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā]]. Lonsestons Eliots šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas medaļas. Arī Džons Bolands izcīnīja divas olimpiskās medaļas, bet viņa otrā medaļa (zelta medaļa), ko ieguva [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa dubultspēlēs]] kopā ar [[Vācija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] sportistu [[Frīdrihs Trauns|Frīdrihu Traunu]] tiek ieskaitīta ''[[Jauktā komanda 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] (ZZX)'' rezultātos. [[vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētikā]], [[riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]] un tenisā tika iegūtas pa divām olimpiskajām medaļām šajās spēlēs. == Medaļnieki == [[Attēls:Launceston Elliot.jpg|200px|thumb|[[Lonsestons Eliots]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas medaļas.]] {{main|1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}} {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna |- | {{zelta medaļa}} || {{sortname|Lonsestons|Eliots}} || {{osv|Svarcelšana|1896|Vasaras|image=yes}} || [[Svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienrocīga grūšana vīriešiem|Vienrocīga grūšana]] |- | {{zelta medaļa}} || {{sortname|Džons|Bolands}} || {{osv|Teniss|1896|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] |- | {{sudraba medaļa}} || {{sortname|Frederiks|Kīpings}} || {{osv|Riteņbraukšana|1896|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 12 stundas vīriešiem|12 stundas]] |- | {{sudraba medaļa}} || {{sortname|Lonsestons|Eliots}} || {{osv|Svarcelšana|1896|Vasaras|image=yes}} || [[Svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — abrocīga grūšana vīriešiem|Abrocīga grūšana]] |- | {{sudraba medaļa}} || {{sortname|Grentlijs|Guldings}} || {{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] |- | {{bronzas medaļa}} || {{sortname|Edvards|Batels}} || {{osv|Riteņbraukšana|1896|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — grupas brauciens vīriešiem|Grupas brauciens]] |- | {{bronzas medaļa}} || {{sortname|Čārlzs|Gmelins}} || {{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] |} [[Džons Bolands]] kopā ar [[Vācija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] sportistu [[Frīdrihs Trauns|Frīdrihu Traunu]] izcīnīja zelta medaļu [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa dubultspēlēs]]. Tā kā viņš startēja komandā kopā ar citas valsts pārstāvi, viņa rezultāts un iegūtā medaļa tiek pieskaitīta pie [[Jauktā komanda 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] (ZZX). === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Sporta veids !! {{Zelta medaļa}} !! {{Sudraba medaļa}} !! {{Bronzas medaļa}} !! Kopā |- | align=left|[[Lonsestons Eliots]] || align=left|{{osv|Svarcelšana|1896|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 0 || '''2''' |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! {{Zelta medaļa}} !! {{Sudraba medaļa}} !! {{Bronzas medaļa}} !! Kopā |- | align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1896|Vasaras|image=yes}} || 0 || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|{{osv|Svarcelšana|1896|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 0 || '''2''' |- | align=left|{{osv|Teniss|1896|Vasaras|image=yes}} || 1 || 0 || 0 || '''1''' |- | align=left|{{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || 0 || 1 || 1 || '''2''' |- ! Kopā (4 sporta veidi): || 2 || 3 || 2 || 7 |} == Sportistu sadalījums starp sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! Vīrieši !! Sievietes !! Kopā |- | align=left| {{osv|Cīņas sports|1896|Vasaras|image=yes}} || 1• || style="background:#bbb"| || '''1'''• |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1896|Vasaras|image=yes}} || 2 || style="background:#bbb"| || '''2''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1896|Vasaras|image=yes}} || 2 || style="background:#bbb"| || '''2''' |- | align=left| {{osv|Svarcelšana|1896|Vasaras|image=yes}} || 1• || style="background:#bbb"| || '''1'''• |- | align=left| {{osv|Šaušana|1896|Vasaras|image=yes}} || 2• || style="background:#bbb"| || '''2'''• |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || 5• || style="background:#bbb"| || '''5'''• |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1896|Vasaras|image=yes}} || 1• || style="background:#bbb"| || '''1'''• |- ! align=left| Kopā (7 sporta veidi): || 10 || style="background:#bbb"| || 10 |} • — Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos. == Cīņas sports [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|25px]] == {{main|Cīņas sports 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Lielbritāniju cīņas sportā pārstāvēja [[Lonsestons Eliots]]. Viņš kopvērtējumā izcīnīja 4. vietu. === Sportists === * [[Lonsestons Eliots]] === Rezultāti === {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2| Disciplīna !! rowspan=2| Sportists (-i) !! Ceturdaļfināls !! Pusfināls !! colspan=2| Fināls |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts !! Pretinieks <br/> Rezultāts !! Pretinieks <br/> Rezultāts !! Iegūtā <br/> vieta |- | align=left| [[Cīņas sports 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — grieķu-romiešu cīņa vīriešiem|Grieķu-romiešu cīņa]] | align=left| [[Lonsestons Eliots]] || {{flagathlete|[[Kārlis Šūmanis|K. Šūmanis]]|GER|empire}} <br/> Zaudējums || colspan=2 style="background:#bbb"| || 4 |} == Riteņbraukšana [[Attēls:Cycling (road) pictogram.svg|25px]] [[Attēls:Cycling (track) pictogram.svg|25px]] == {{main|Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Riteņbraukšanā Lielbritānija bija pārstāvēta ar diviem sportistiem — [[Frederiks Kīpings|Frederiku Kīpingu]] un [[Edvards Batels|Edvardu Batelu]]. Abi sportisti izcīnīja olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva Frederiks Kīpings 12 stundu braucienā, bet bronzas medaļu ieguva Edvards Batels grupas braucienā. === Sportists === * [[Edvards Batels]] * [[Frederiks Kīpings]] === Rezultāti === ; Šosejas riteņbraukšana {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Laiks !! Iegūtā <br/> vieta |- | align=left| [[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — grupas brauciens vīriešiem|Grupas brauciens]] | align=left| [[Edvards Batels]] || ''Nav zināms'' || {{bronze3}} |} ; Treka riteņbraukšana {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Laiks !! Iegūtā <br/> vieta |- | rowspan=2 align=left| [[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais brauciens vīriešiem|Individuālais brauciens]] | align=left| [[Edvards Batels]] || 26.2 || 4 |- | align=left| [[Frederiks Kīpings]] || 27.0 || 5 |- | align=left| [[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 kilometri vīriešiem|100 kilometri]] | align=left| [[Edvards Batels]] || ''Nefinišēja'' || — |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Distance !! Iegūtā <br/> vieta |- | align=left| [[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 12 stundas vīriešiem|12 stundu brauciens]] | align=left| [[Frederiks Kīpings]] || 314.664&nbsp;km || {{silver2}} |} == Svarcelšana [[Attēls:Weightlifting pictogram.svg|25px]] == {{main|Svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Svarcelšanā Lielbritāniju pārstāvēja [[Lonsestons Eliots]]. Viņš izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Vienrocīgajā grūšanā viņš ieguva zelta medaļu, bet abrocīgajā grūšanā — sudraba medaļu. === Sportists === * [[Lonsestons Eliots]] === Rezultāti === {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Svars !! Iegūtā <br/> vieta |- | align=left| [[Svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienrocīga grūšana vīriešiem|Vienrocīga grūšana]] | rowspan=2 align=left| [[Lonsestons Eliots]] || 71.0 || {{gold1}} |- | align=left| [[Svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — abrocīga grūšana vīriešiem|Abrocīga grūšana]] | 111.5 || {{silver2}} |} == Šaušana [[Attēls:Shooting pictogram.svg|25px]] == {{main|Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šaušanas sacensībās Lielbritāniju pārstāvēja divi sportisti — [[Sidnijs Merlins]] un [[Mahonets]]. Neviens no šiem sportistiem olimpiskās medaļas neizcīnīja. === Sportisti === * [[Mahonets]] * [[Sidnijs Merlins]] === Rezultāti === ; Pistole {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Trāpījumi !! Punkti !! Iegūtā <br/> vieta |- | align=left| [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 metri ar militāro pistoli vīriešiem|25 metri, militārā pistole]] | rowspan=2 align=left| [[Sidnijs Merlins]] || colspan=2|''Nefinišēja'' || — |- | align=left| [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 metri ātršaušanā ar pistoli vīriešiem|25 metri, ātršaušana]] | colspan=2|''Nefinišēja'' || — |} ; Šautene {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Trāpījumi !! Punkti !! Iegūtā <br/> vieta |- | rowspan=2 align=left| [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri ar militāro šauteni vīriešiem|200 metri, militārā šautene]] | align=left| [[Sidnijs Merlins]] || ''Nav zināms'' || 1156 || 10 |- | align=left| [[Mahonets]] || colspan=2|''Nav zināms'' || 14/41 |- | align=left| [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|300 metri, 3 pozīcijas]] | align=left| [[Sidnijs Merlins]] || colspan=2|''Nav zināms'' || 6/18 |} == Teniss [[Attēls:Tennis pictogram.svg|25px]] == {{main|Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Lielbritāniju tenisā pārstāvēja divi sportisti — [[Džons Bolands]] un [[Džordžs Stjuarts Robertsons]]. Abi startēja vienspēļu turnīrā. Džons Bolands startēja arī [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēļu turnīrā]] kopā ar [[Vācija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] sportistu [[Frīdrihs Trauns|Frīdrihu Traunu]]. Viņu rezultāts tiek pieskaitīts pie [[Jauktā komanda 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] (ZZX). Vienspēlēs Džons Bolands izcīnīja zelta medaļu. === Sportisti === * [[Džons Bolands]] * [[Džordžs Stjuarts Robertsons]] === Rezultāti === {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2| Disciplīna !! rowspan=2| Sportists (-i) !! Pirmā kārta !! Ceturdaļfināls !! Pusfināls !! colspan=2| Fināls |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts !! Pretinieks <br/> Rezultāts !! Pretinieks <br/> Rezultāts !! Pretinieks <br/> Rezultāts !! Iegūtā <br/> vieta |- | rowspan=2 align=left| [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] | align=left| [[Džons Bolands]] || {{flagathlete|[[Frīdrihs Trauns|F. Trauns]]|GER|empire}} <br/> Uzvara || {{flagathlete|[[Evangels Rallis|E. Rallis]]|GRE|old}} <br/> Uzvara || {{flagathlete|[[Konstantins Paspatis|K. Paspatis]]|GRE|old}} <br/> Uzvara || {{flagathlete|[[Dionisijs Kasdaglis|D. Kasdaglis]]|GRE|old}} <br/> Uzvara || {{gold1}} |- | align=left| [[Džordžs Stjuarts Robertsons]] || {{flagathlete|[[Konstantins Paspatis|K. Paspatis]]|GRE|old}} <br/> Zaudējums || colspan=3 style="background:#bbb"| || 8/12 |} == Vieglatlētika [[Attēls:Athletics pictogram.svg|25px]] == {{main|Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Vieglatlētikā Lielbritāniju pārstāvēja visvairāk sportistu — 5 sportisti. Sportisti startēja 5 vieglatlētikas disciplīnās, no kurām divās ieguva olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu izcīnīja [[Grentlijs Guldings]] 110 metru barjerskrējienā, bet bronzas medaļu [[Čārlzs Gmelins]] izcīnīja 400 metru skrējienā. === Sportisti === * [[Lonsestons Eliots]] * [[Čārlzs Gmelins]] * [[Grentlijs Guldings]] * [[Džordžs Maršals (sportists)|Džordžs Maršals]] * [[Džordžs Stjuarts Robertsons]] === Rezultāti === {| class="wikitable" |- | '''OR''' || Olimpiskais rekords |} ;Skrejceļa disciplīnas {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna !! rowspan=2|Sportists !! colspan=2|Priekšsacīkstes !! colspan=2|Fināls |- ! Laiks !! Vieta <br/> grupā !! Laiks !! Iegūtā <br/> vieta |- | rowspan=3 align=left| [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] | align=left| [[Lonsestons Eliots]] || 12.9 || 3 || colspan=2 style="background:#bbb"| |- | align=left| [[Čārlzs Gmelins]] || 12.9 || 3 || colspan=2 style="background:#bbb"| |- | align=left| [[Džordžs Maršals (sportists)|Džordžs Maršals]] || ''Nav zināms'' || 4/5 || colspan=2 style="background:#bbb"| |- | align=left| [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] | align=left| [[Čārlzs Gmelins]] || 1:00.5 || 2 || 56.7 || {{bronze3}} |- | align=left| [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | align=left| [[Džordžs Maršals (sportists)|Džordžs Maršals]] || ''Nav zināms'' || 4 || colspan=2 style="background:#bbb"| |- | align=left| [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] | align=left| [[Grentlijs Guldings]] || 18.4 || 1 || 17.6 '''[[Olimpiskie rekordi peldēšanā|OR]]''' || {{silver2}} |} ; Laukuma disciplīnas {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2|Disciplīna !! rowspan=2|Sportists !! colspan=2|Fināls |- ! Distance !! Iegūtā <br/> vieta |- | align=left| [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | align=left| [[Džordžs Stjuarts Robertsons]] || 25.20 || 4 |} == Vingrošana [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|25px]] == {{main|Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Vingrošanā Lielbritāniju pārstāvēja [[Lonsestons Eliots]]. Viņš startēja virvē kāpšanas disciplīnā un izcīnīja 5. vietu. === Sportists === * [[Lonsestons Eliots]] === Rezultāti === ; Sporta vingrošana {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! Disciplīna !! Sportists (-i) !! Augstums !! Vieta |- | align=left| [[Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kāpšana virvē vīriešiem|Kāpšana virvē]] | align=left| [[Lonsestons Eliots]] || ''Nav zināms'' || 5 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/Athens-1896/ Athens 1896 — Olympic.org] {{en ikona}}/{{fr ikona}} * {{grāmatas atsauce |author1=Lampros, S.P. |author2=Polites, N.G. |author3=De Coubertin, Pierre |author4=Philemon, P.J. |author5=Anninos, C. | title=The Olympic Games: BC 776 &ndash; AD 1896 | location=Athens | publisher=Charles Beck | year=1897 |id=}} (Digitally available at [http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080527211831/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf |date={{dat|2008|05|27||bez}} }}) * {{grāmatas atsauce | author1=Mallon, Bill | author2=Widlund, Ture | title=The 1896 Olympic Games. Results for All Competitors in All Events, with Commentary | location=Jefferson | publisher=McFarland | year=1998 | isbn=0-7864-0379-9 | url=https://archive.org/details/resultsofearlymo00mall }} (Excerpt available at [https://web.archive.org/web/20080411091042/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf]) * {{grāmatas atsauce | author=Smith, Michael Llewellyn | title= Olympics in Athens 1896. The Invention of the Modern Olympic Games | url=https://archive.org/details/olympicsinathens0000smit | location=London | publisher=Profile Books | year = 2004 | isbn=1-86197-342-X}} {{Valstis 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Lielbritānija olimpiskajās spēlēs}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Lielbritānijas sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|1896]] agzykckgiwffs3ytt5x2q0bc30i7hkc Nemīlētie 0 468617 4506018 4504334 2026-08-12T13:29:31Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-43677-97|~2026-43677-97]] ([[User talk:~2026-43677-97|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4504334 4506018 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. — 10. sezona) | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = {{dat|2026|05|07|N|bez}} | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 626 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3<br> Nemīlētie: Fināls | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta līdz 2026. gada 7. maijam, tas bija redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to bija iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|8|N|bez}} |- |Nemīlētie: FINĀLS |'''10''' |62 |{{dat|2026|1|19|N|bez}} |{{dat|2026|5|7|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv|archive-date=2022-02-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220215180741/https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/}}</ref> == Tēli == * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Noslepkavots. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. Bija smadzeņu audzējs. Sašāva Harim rokā, kad Kogani uzbruka Nellijai, Bija attiecībās ar Vitautu Moricu, Pēc tam, kad viņa aizlidoja uz Spāniju. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. Sadarbojās ar Kalvi Ozolu, lai iznīcinātu Alfrēdu Koganu. Arestēts par finanšu mahinācijām. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Oļģerts Augulis jeb Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. Pēc problēmām personīgajā dzīvē, piedzīvoja sirdstrieku, kādēļ uz laiku pameta darbu slepenpolicijā. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. Pēc alkoholisma pārvarēšanas kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Bija saderinājusies ar Alfrēdu Koganu. Dzērumā, aizstāvoties, pie bāra nogalināja Karīnas audžubrāli. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' † ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. Vadīja dzērumā automašīnu ar kuru avarēja un nogalināja bārmeni. Pēc tam, kad uzzināja, ka Alfrēds visu savu mantu grib norakstīt fondam, kopā ar Mesiju izlēma aplaupīt seifu. Noslepkavots. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras bija dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. Jāņa Baloža un Rajas slepkava. Arestēts par Jāņa Baloža un Raja Kogana slepkavībām. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' † ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu, Viktoriju un Dārtu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. Strādāja pie Kalvja Ozola. Noslepkavots. * '''Mesija''' † ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. Strādāja vienlaicīgi gan pie Kalvja Ozola, gan Alfrēda Kogana. Nogalināts brīdī, kad ar Marku Koganu centās aplaupīt Koganu seifu. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' † ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Švarca bioloģiskais tēvs. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa, Ievas Koganas un Vigo Kogana slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. Pēc Oskara Jodeiķa slepkavības, sāka rādīties halucinācijas. Noslepkavots. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa audžudēls. Alfrēda Kogana bioloģiskais dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādāja slepenpolicijā. Pēc tam, kad Mesija uzzināja, ka viņš apzaga Kalvja Ozola seifu, pazuda. Marka Kogana, Mesijas un Alfrēda Kogana slepkava. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' † ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Bija attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. Ir attiecībās ar Katrīnu. Kopā ar Valdi strādāja pie Ķēniņa. Mēģināja šantažēt Marku un Hari Koganus par avāriju, kurā gāja bojā bārmenis. Noslepkavots. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. Bija attiecībās ar Vigo Koganu. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju, Jāni Balodi un Dēmonu. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. Bija iesaistīta Koganu biznesā. Bija gadījuma attiecībās ar Artūru. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Dēmona bērnības draugs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. Arestēta par finanšu mahinācijām. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. Strādāja pie Ķēniņa. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. Mantoja visu Kalvja naudu un īpašumus. Slimoja ar vēzi. Kārļa slepkava. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste un izmeklētāja. Aivo bijusī draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. Bija attiecībās ar Jāni Balodi. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Aļģirts jeb Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' † ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. Centās nogalināt Alfrēdu Koganu pēc tam, kad uzzināja, ka viņš ir Vigo mātes slepkava. Strādāja slepenpolicijā. Noslepkavots. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija attiecībās ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. Pēc Kalvja Ozola slepkavības iekrita depresijā un sāka lietot narkotikas. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. Pēc Vitauta sirdstriekas, sāka strādāt slepenpolicijā. Centās iefiltrēties Koganu ģimenē. Bija gadījuma attiecības ar Lauru Koganu. * '''Gints''' ([[Edgars Pujāts]]) — Policijas priekšnieks. * '''Normunds Trumsiņš''' ([[Andis Strods]]) — Dzērājs. Bija attiecībās ar Ievu Koganu. Palīdzēja Vigo atklāt mātes slepkavu. * '''Rolands''' † ([[Reinis Ozoliņš]]) — Bārmenis. Gāja bojā autoavārijā, pēc tam, kad Marks dzērumā brauca ar automašīnu, izraisīja autoavāriju. * '''Andžela''' ([[Rūta Vītiņa]]) — Švarca audzinātāja no bērnu nama. Izstāstīja Švarcam par viņa māti un kas ir viņa īstais tēvs. == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 44lfb4kkp2o3so1qgsx2x70a3uowj0a Veidne:Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 10 476474 4506039 4505312 2026-08-12T15:03:03Z Kleivas 2704 4506039 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|GBR}} Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs ([[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Medaļnieki|raksts]]) | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | above= | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Harijs Džefersons]] * [[Edvards Hors]] * [[Džons Gretons]] * [[Lorns Karijs]] * [[Sesils Kventins]] * [[Eldžernons Modslijs]] * [[Džons Hovards Teilors]] | group2 = {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * ''Upton Park'' — [[Klods Bakenhems]] * [[Toms Beridžs]] * [[Alfrēds Čalks]] * [[Džeimss Džonss (futbolists)|Džeimss Džonss]] * [[Viljams Goslings]] * [[Henrijs Heslems]] * [[Viljams Kvošs]] * [[Džons Nikolass]] * [[Freds Spekmens]] * [[Ričards Tērners]] * [[Džeks Zīlijs]] | group3 = {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * ''Devon and Somerset Wanderers'' — [[Džordžs Baklijs]] * [[Frānsiss Berčels]] * [[Čārlzs Bīčkrofts]] * [[Artūrs Birkets]] * [[Alfrēds Bovermens]] * [[Viljams Donns]] * [[Frederiks Kamings]] * [[Frederiks Kristiāns]] * [[Harijs Korners]] * [[Alfrēds Polslends]] * [[Džons Saimss]] * [[Montagu Tollers]] | group4 = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Džons Artūrs Džārviss]] * [[Frederiks Leins]] | group5 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * ''Foxhunters Hurlingham'' — [[Džons Beresfords]] * [[Deniss Deilijs]] * [[Fokshols Kīns]] * [[Frenks Makkejs]] * [[Alfrēds Roulinsons]] | group6 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list6 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * [[Lorenss Dohertijs]] * [[Redžinalds Dohertijs]] | group2 = Sievietes | list2 = * [[Šarlote Kūpere]] }} | group7 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list7 = * [[Čārlzs Benets]] * [[Džons Rimmers]] * [[Sidnijs Robinsons]] * [[Alfrēds Tisē]] * [[Stens Roulijs]] | group8 = {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} | list8 = * ''Osborne Swimming Club'' — [[Džons Artūrs Džārviss]] * [[Viljams Henrijs]] * [[Pīters Kemps]] * [[Tomass Ko]] * [[Roberts Krošovs]] * [[Viktors Lindbergs]] * [[Frederiks Steipltons]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Selvins Karverlijs]] | group2 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Volters Rezerfords]] | group3 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Harolds Mahoni]] | group4 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * ''BLO Polo Club Rugby'' — [[Volters Bakmesters]] * [[Frederiks Frīks]] * [[Žans de Madre]] * [[Volters Makrīrijs]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Čārlzs Benets]] * [[Sidnijs Robinsons]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Sentdžordžs Ešs]] | group2 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Edvards Hors]] | group3 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Deivids Robertsons]] | group4 = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Pīters Kemps]] | group5 = {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * ''Moseley Wanderers'' — [[Frenks Beiliss]] * [[Henrijs Bērtlzs]] * [[Džeimss Kentions]] * [[Artūrs Darbijs]] * [[Klements Deikens]] * [[L. Hūds]] * [[M. L. Logans]] * [[Herberts Lovets]] * [[Herberts Nikols]] * [[Valentīns Smits]] * [[M. V. Talbots]] * [[Džozefs Voliss]] * [[Klods Vitindeils]] * [[Reimons Vitindeils]] * [[Frēnsiss Vilsons]] | group6 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list6 = * [[Redžinalds Dohertijs]] * [[Harolds Mahoni]] * [[Artūrs Noriss]] | group7 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list7 = * [[Sidnijs Robinsons]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie medaļnieki|1900]] </noinclude> hb8hbd2devjraeucuykbbqqxwlbkowo 4506040 4506039 2026-08-12T15:03:50Z Kleivas 2704 4506040 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Medaļnieki|Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]) | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | above= | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Harijs Džefersons]] * [[Edvards Hors]] * [[Džons Gretons]] * [[Lorns Karijs]] * [[Sesils Kventins]] * [[Eldžernons Modslijs]] * [[Džons Hovards Teilors]] | group2 = {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * ''Upton Park'' — [[Klods Bakenhems]] * [[Toms Beridžs]] * [[Alfrēds Čalks]] * [[Džeimss Džonss (futbolists)|Džeimss Džonss]] * [[Viljams Goslings]] * [[Henrijs Heslems]] * [[Viljams Kvošs]] * [[Džons Nikolass]] * [[Freds Spekmens]] * [[Ričards Tērners]] * [[Džeks Zīlijs]] | group3 = {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * ''Devon and Somerset Wanderers'' — [[Džordžs Baklijs]] * [[Frānsiss Berčels]] * [[Čārlzs Bīčkrofts]] * [[Artūrs Birkets]] * [[Alfrēds Bovermens]] * [[Viljams Donns]] * [[Frederiks Kamings]] * [[Frederiks Kristiāns]] * [[Harijs Korners]] * [[Alfrēds Polslends]] * [[Džons Saimss]] * [[Montagu Tollers]] | group4 = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Džons Artūrs Džārviss]] * [[Frederiks Leins]] | group5 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * ''Foxhunters Hurlingham'' — [[Džons Beresfords]] * [[Deniss Deilijs]] * [[Fokshols Kīns]] * [[Frenks Makkejs]] * [[Alfrēds Roulinsons]] | group6 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list6 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * [[Lorenss Dohertijs]] * [[Redžinalds Dohertijs]] | group2 = Sievietes | list2 = * [[Šarlote Kūpere]] }} | group7 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list7 = * [[Čārlzs Benets]] * [[Džons Rimmers]] * [[Sidnijs Robinsons]] * [[Alfrēds Tisē]] * [[Stens Roulijs]] | group8 = {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} | list8 = * ''Osborne Swimming Club'' — [[Džons Artūrs Džārviss]] * [[Viljams Henrijs]] * [[Pīters Kemps]] * [[Tomass Ko]] * [[Roberts Krošovs]] * [[Viktors Lindbergs]] * [[Frederiks Steipltons]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Selvins Karverlijs]] | group2 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Volters Rezerfords]] | group3 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Harolds Mahoni]] | group4 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * ''BLO Polo Club Rugby'' — [[Volters Bakmesters]] * [[Frederiks Frīks]] * [[Žans de Madre]] * [[Volters Makrīrijs]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Čārlzs Benets]] * [[Sidnijs Robinsons]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Sentdžordžs Ešs]] | group2 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Edvards Hors]] | group3 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Deivids Robertsons]] | group4 = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Pīters Kemps]] | group5 = {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * ''Moseley Wanderers'' — [[Frenks Beiliss]] * [[Henrijs Bērtlzs]] * [[Džeimss Kentions]] * [[Artūrs Darbijs]] * [[Klements Deikens]] * [[L. Hūds]] * [[M. L. Logans]] * [[Herberts Lovets]] * [[Herberts Nikols]] * [[Valentīns Smits]] * [[M. V. Talbots]] * [[Džozefs Voliss]] * [[Klods Vitindeils]] * [[Reimons Vitindeils]] * [[Frēnsiss Vilsons]] | group6 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list6 = * [[Redžinalds Dohertijs]] * [[Harolds Mahoni]] * [[Artūrs Noriss]] | group7 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list7 = * [[Sidnijs Robinsons]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie medaļnieki|1900]] </noinclude> hkvd6y14w1qbfg3fnr14m1gt6adqrzr 4506366 4506040 2026-08-13T11:53:19Z Kleivas 2704 4506366 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Medaļnieki|Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | above= | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Harijs Džefersons]] * [[Edvards Hors]] * [[Džons Gretons]] * [[Lorns Karijs]] * [[Sesils Kventins]] * [[Eldžernons Modslijs]] * [[Džons Hovards Teilors]] | group2 = {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * ''Upton Park'' — [[Klods Bakenhems]] * [[Toms Beridžs]] * [[Alfrēds Čalks]] * [[Džeimss Džonss (futbolists)|Džeimss Džonss]] * [[Viljams Goslings]] * [[Henrijs Heslems]] * [[Viljams Kvošs]] * [[Džons Nikolass]] * [[Freds Spekmens]] * [[Ričards Tērners]] * [[Džeks Zīlijs]] | group3 = {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * ''Devon and Somerset Wanderers'' — [[Džordžs Baklijs]] * [[Frānsiss Berčels]] * [[Čārlzs Bīčkrofts]] * [[Artūrs Birkets]] * [[Alfrēds Bovermens]] * [[Viljams Donns]] * [[Frederiks Kamings]] * [[Frederiks Kristiāns]] * [[Harijs Korners]] * [[Alfrēds Polslends]] * [[Džons Saimss]] * [[Montagu Tollers]] | group4 = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Džons Artūrs Džārviss]] * [[Frederiks Leins]] | group5 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * ''Foxhunters Hurlingham'' — [[Džons Beresfords]] * [[Deniss Deilijs]] * [[Fokshols Kīns]] * [[Frenks Makkejs]] * [[Alfrēds Roulinsons]] | group6 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list6 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * [[Lorenss Dohertijs]] * [[Redžinalds Dohertijs]] | group2 = Sievietes | list2 = * [[Šarlote Kūpere]] }} | group7 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list7 = * [[Čārlzs Benets]] * [[Džons Rimmers]] * [[Sidnijs Robinsons]] * [[Alfrēds Tisē]] * [[Stens Roulijs]] | group8 = {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} | list8 = * ''Osborne Swimming Club'' — [[Džons Artūrs Džārviss]] * [[Viljams Henrijs]] * [[Pīters Kemps]] * [[Tomass Ko]] * [[Roberts Krošovs]] * [[Viktors Lindbergs]] * [[Frederiks Steipltons]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Selvins Karverlijs]] | group2 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Volters Rezerfords]] | group3 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Harolds Mahoni]] | group4 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * ''BLO Polo Club Rugby'' — [[Volters Bakmesters]] * [[Frederiks Frīks]] * [[Žans de Madre]] * [[Volters Makrīrijs]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Čārlzs Benets]] * [[Sidnijs Robinsons]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Sentdžordžs Ešs]] | group2 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Edvards Hors]] | group3 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Deivids Robertsons]] | group4 = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Pīters Kemps]] | group5 = {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * ''Moseley Wanderers'' — [[Frenks Beiliss]] * [[Henrijs Bērtlzs]] * [[Džeimss Kentions]] * [[Artūrs Darbijs]] * [[Klements Deikens]] * [[L. Hūds]] * [[M. L. Logans]] * [[Herberts Lovets]] * [[Herberts Nikols]] * [[Valentīns Smits]] * [[M. V. Talbots]] * [[Džozefs Voliss]] * [[Klods Vitindeils]] * [[Reimons Vitindeils]] * [[Frēnsiss Vilsons]] | group6 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list6 = * [[Redžinalds Dohertijs]] * [[Harolds Mahoni]] * [[Artūrs Noriss]] | group7 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list7 = * [[Sidnijs Robinsons]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie medaļnieki|1900]] </noinclude> 0pplhzyhbqhoe6ixr8swv4vwvy3jonc 4506367 4506366 2026-08-13T11:55:18Z Kleivas 2704 4506367 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Medaļnieki|Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]) | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | above= | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Harijs Džefersons]] * [[Edvards Hors]] * [[Džons Gretons]] * [[Lorns Karijs]] * [[Sesils Kventins]] * [[Eldžernons Modslijs]] * [[Džons Hovards Teilors]] | group2 = {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * ''Upton Park'' — [[Klods Bakenhems]] * [[Toms Beridžs]] * [[Alfrēds Čalks]] * [[Džeimss Džonss (futbolists)|Džeimss Džonss]] * [[Viljams Goslings]] * [[Henrijs Heslems]] * [[Viljams Kvošs]] * [[Džons Nikolass]] * [[Freds Spekmens]] * [[Ričards Tērners]] * [[Džeks Zīlijs]] | group3 = {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * ''Devon and Somerset Wanderers'' — [[Džordžs Baklijs]] * [[Frānsiss Berčels]] * [[Čārlzs Bīčkrofts]] * [[Artūrs Birkets]] * [[Alfrēds Bovermens]] * [[Viljams Donns]] * [[Frederiks Kamings]] * [[Frederiks Kristiāns]] * [[Harijs Korners]] * [[Alfrēds Polslends]] * [[Džons Saimss]] * [[Montagu Tollers]] | group4 = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Džons Artūrs Džārviss]] * [[Frederiks Leins]] | group5 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * ''Foxhunters Hurlingham'' — [[Džons Beresfords]] * [[Deniss Deilijs]] * [[Fokshols Kīns]] * [[Frenks Makkejs]] * [[Alfrēds Roulinsons]] | group6 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list6 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * [[Lorenss Dohertijs]] * [[Redžinalds Dohertijs]] | group2 = Sievietes | list2 = * [[Šarlote Kūpere]] }} | group7 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list7 = * [[Čārlzs Benets]] * [[Džons Rimmers]] * [[Sidnijs Robinsons]] * [[Alfrēds Tisē]] * [[Stens Roulijs]] | group8 = {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} | list8 = * ''Osborne Swimming Club'' — [[Džons Artūrs Džārviss]] * [[Viljams Henrijs]] * [[Pīters Kemps]] * [[Tomass Ko]] * [[Roberts Krošovs]] * [[Viktors Lindbergs]] * [[Frederiks Steipltons]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Selvins Karverlijs]] | group2 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Volters Rezerfords]] | group3 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Harolds Mahoni]] | group4 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * ''BLO Polo Club Rugby'' — [[Volters Bakmesters]] * [[Frederiks Frīks]] * [[Žans de Madre]] * [[Volters Makrīrijs]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Čārlzs Benets]] * [[Sidnijs Robinsons]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Sentdžordžs Ešs]] | group2 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Edvards Hors]] | group3 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Deivids Robertsons]] | group4 = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Pīters Kemps]] | group5 = {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * ''Moseley Wanderers'' — [[Frenks Beiliss]] * [[Henrijs Bērtlzs]] * [[Džeimss Kentions]] * [[Artūrs Darbijs]] * [[Klements Deikens]] * [[L. Hūds]] * [[M. L. Logans]] * [[Herberts Lovets]] * [[Herberts Nikols]] * [[Valentīns Smits]] * [[M. V. Talbots]] * [[Džozefs Voliss]] * [[Klods Vitindeils]] * [[Reimons Vitindeils]] * [[Frēnsiss Vilsons]] | group6 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list6 = * [[Redžinalds Dohertijs]] * [[Harolds Mahoni]] * [[Artūrs Noriss]] | group7 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list7 = * [[Sidnijs Robinsons]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie medaļnieki|1900]] </noinclude> hkvd6y14w1qbfg3fnr14m1gt6adqrzr Berats Džimsiti 0 479012 4506012 4232124 2026-08-12T13:14:16Z Bendžamins 76862 4506012 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Berats Džimsiti | image = Attēls:Berat Djimsiti 01 (cropped).JPG | fullname = Berats Ridvans Džimsiti | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|19}} | birth_place = {{vieta|Šveice|Cīrihe}} | height = 191 | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Diriyah Club|Diriyah]] | clubnumber = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2009—2012 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich II]] | caps1 = 46 | goals1 = 6 | years2 = 2011—2016 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich]] | caps2 = 110 | goals2 = 5 | years3 = 2016—2026 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo "Atalanta"]] | caps3 = 254 | goals3 = 5 | years4 = 2016—2017 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.S. Avellino 1912]] | caps4 = 35 | goals4 = 0 | years5 = 2017—2018 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Benevento Calcio]] | caps5 = 30 | goals5 = 0 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U19 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2013—2014 | nationalteam2 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2015— | nationalteam3 = {{fb|ALB}} | nationalcaps3 = 73 | nationalgoals3 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|08|12|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|12|SK|bez}} | clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Diriyah Club|Diriyah]] | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }} '''Berats Džimsiti''' ({{Val|sq|Berat Ridvan Gjimshiti}}, dzimis {{Dat|1993|2|19}}) ir [[Šveice|Šveicē]] dzimis [[Albānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Albānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Džimšiti pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu ''[[Diriyah Club|Diriyah]]''. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Atalanta''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023—24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/22052024-lukmenam_i_hat_trick_i_atalanta_partrauc_</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{sisterlinks-inline}} {{īss-aizmetnis}} {{Albānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Džimsiti, Berats}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cīrihes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Albānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Albānijas futbolisti]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:FC Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:Benevento Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 3az1nm4kz2gwo79oxm18w2dpngt8edo Esperanto muzejs (Svitavi) 0 483068 4506271 4468823 2026-08-13T06:58:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506271 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ottendorferova vila 4.JPG|thumb|Otendorfera nams, Esperanto muzeja atrašanās vieta]] '''Esperanto muzejs''' ir daļa no [[Svitavi]] pilsētas muzeja [[Čehija|Čehijā]]. Tas iepazīstina ar [[esperanto]] kustības vēsturi un pašreizējo darbību. Muzejs tika atklāts 2008. gada 20. septembrī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.muzeum.svitavy.cz/stale-exp/ottendorferova-knihovna/muzeum-ceskeho-esperanta-ve-svitavach/383-1/|title=Muzeum Svitavy - Ottendorferova knihovna - Muzeum esperanta ve Svitavách|website=www.muzeum.svitavy.cz|access-date=2021-04-03|archive-date=2021-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210416175544/http://www.muzeum.svitavy.cz/stale-exp/ottendorferova-knihovna/muzeum-ceskeho-esperanta-ve-svitavach/383-1/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.radio.cz/esperanto-museum-open-moravian-town-8455738|title=Esperanto museum to open in Moravian town|website=Radio Prague International|access-date=2021-04-03|date=2007-12-30|language=en|archive-date=2021-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210416175553/https://english.radio.cz/esperanto-museum-open-moravian-town-8455738}}</ref> == Atrašanās == Muzejs atrodas pilsētas vēsturiskajā ēkā, Otendorfera namā, kuru 1892. gadā uzcēla Svitavi pilsētā dzimis amerikāņu [[filantropija|filantrops]] Valentīns Osvalds Otendorfers. Ēku projektēja [[Brno]] [[arhitekts]] Germano Vanderlijs, savukārt ēkas celtniecību pilsētas mērs Frīdrihs Sanders uzticēja Johanam Bieram. Māja pazīstama arī kā Sarkanā bibliotēka, jo ķieģeļi, kas veido tās sienas, ir sarkani. == Muzeja ēkas sākotnējais mērķis == [[Attēls:Sv-salono.jpg|thumb|Muzeja galvenā izstāžu telpa]] Ēkā atradās arī publiskā [[bibliotēka]] ar 7400 grāmatām [[vācu valoda|vācu valodā]], kas vēlāk paplašinājās līdz 22 000 sējumiem. Tajā laikā pilsētā pārsvarā dzīvoja vācvalodīgie. Ēkas augšējā stāvā atrodas kongresu zāle, kurā notiek forumi, koncerti, izrādes un lekcijas. Grāmatu kolekcija vācu valodā tiek uzskatīta par diezgan pilnīgu, jo Otendorfers vēlējās, lai kvalitatīva literatūra būtu pieejama plašākai sabiedrībai. Viņš cerēja, ka citas pilsētas sekos viņa paraugam. Viņš nolēma kolekciju [[kataloģizācija|kataloģizēt]] pēc [[Melvils Djūijs|Melvila Djūija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/162603.pdf|title=Decimālās klasifikācijas tēvs — Melvils Djūijs (1851−1931)}}</ref> (''Melville Louis Kossuth Dewey'') 1876. gadā izstrādātās decimālās klasifikācijas. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lielākā daļa kolekcijas tika izlaupīta, pēc tam komunistu laikā izlaupīšana turpinājās, līdz bija palikuši tikai 6000 sējumu. Tie tagad ir saglabāti ēkā pāri laukumam, Svitavi pilsētas muzejā. == Esperanto muzeja dibināšana == [[Attēls:Svitavy_Muzeo_de_esperanto.JPG|thumb|Muzeja galvenā izstāžu telpa]] Otendorfera nama pirmajā stāvā bija tukša telpa, kas piederēja muzejam. Vietējie esperantisti uzaicināja muzeja direktoru un [[pašvaldības vadītājs|pilsētas galvu]] izveidot izstādi par esperanto kustības vēsturi. Abi uzrunātie bija ieinteresēti par šo ideju un ne tikai panāca vienošanos ar kultūras ministriju, bet arī saņēma finansiālu atbalstu telpas remontam un aprīkošanai ar nepieciešamajām mēbelēm. Lielu daļu darba paveica vietējā esperanto kopiena, un palīdzību sniedza arī Čehijas esperanto asociācija un entuziasti no ārzemēm. Pilsētas muzejs aizņēmās esperanto valodas radītāja [[Ludviks Zamenhofs|Ludviga Zamenhofa]] krūšutēlu un daudzas grāmatas no kaimiņpilsētas [[Česka Tršebova]]s, kur bija lielākā esperanto grāmatu kolekcija Čehijā. Taču tur grāmatas zinātnisko vajadzību dēļ tiek glabātas arhīvā, kas nav pieejams sabiedrībai, savukārt Svitavi tās tiek izstādītas plašākai sabiedrībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsprom.ru/news/Dosug/99081.html|title=В Чехии открыт музей эсперанто|website=newsprom.ru|access-date=2021-04-03}}</ref> == Muzeja plānojums == Esperanto grāmatas izliktas septiņās stikla vitrīnās, sakārtotas pēc atsevišķo izstāžu tēmas. Muzejā ir arī nopērkamas mūsdienu grāmatas.<ref name=":0" /> Muzejā apskatāmi arī citi eksponāti, kas saistīti ar esperanto valodu. Apmeklētāji var arī darboties ar [[skārienekrāns|skārienekrāna]] [[dators|datoru]], lai uzzinātu vairāk par konkrēiem muzeja eksponātiem. Muzeja aizmugurējā telpā ir neliela kafejnīca, kurā cilvēki var patērzēt. 2011. gada oktobrī muzejā notika “Esperanto Wikimania” — pasākums par godu [[Vikipēdija esperanto|Vikipēdijas esperanto]] valodā 10 gadu jubilejai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.muzeum.esperanto.cz/ Official museum website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090628080125/http://muzeum.esperanto.cz/ |date={{dat|2009|06|28||bez}} }} {{Commons category|Esperanto Museum in Svitavy}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čehijas kultūra]] [[Kategorija:Muzeji Čehijā]] [[Kategorija:Esperanto vēsture]] 9a8uuwbzysnym0kd1d6hz2e3r3ba93e GS1 0 485234 4506349 4472370 2026-08-13T11:08:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506349 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = GS1 | foundation = 1974.gada 26.aprīlī | footnotes = | homepage = {{URL|http://www.gs1.org/}} | key_people = Miguels A. Lopera (galvenais izpilddirektors) | language = | services = | location = [[Brisele]], [[Beļģija]] | locations = 115 biroji visa pasaulē<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/business-38498700|title=How the barcode changed retailing and manufacturing|last=Harford|first=Tim|date=2017-01-23|work=BBC News|access-date=2017-04-28|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gs1.org/articles/2510/gs1-grows-by-adding-two-new-member-organisations |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|05|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201021224427/https://www.gs1.org/articles/2510/gs1-grows-by-adding-two-new-member-organisations }}</ref> | native_name = | industry = Standarti | type = Bezpeļņas organizācija | founder = | successor = | predecessor = | caption = | alt = | company_logo = GS1.png }} '''GS1''' ir [[Bezpeļņas organizācija|bezpeļņas]] organizācija, kas izstrādā un uztur globālos [[uzņēmējdarbība]]s komunikācijas standartus. Vispazīstamākais no šiem standartiem ir [[svītrkods]] — uz produktiem uzdrukāts, elektroniski skenējams simbols. GS1 svītrkodi ir uz vairāk nekā 100 miljoniem produktu, un tos katru dienu skenē vairāk nekā sešus miljardus reižu. GS1 apvieno 115 vietējās biedru organizācijas un vairāk kā 2 miljonus lietotāju uzņēmumu. GS1 standarti, pakalpojumi un risinājumi ir izstrādāti ar nolūku uzlabot piegādes ķēžu efektivitāti, drošību un pārskatāmību visos fiziskajos un digitālajos kanālos dažādās nozarēs. Tie veido uzņēmējdarbības valodu, kas identificē, izgūst un kopīgo galveno informāciju par produktu pamatinformāciju, atrašanās vietām, aktīviem un daudz ko == Vēsture == 1969. gadā mazumtirdzniecības nozare ASV meklēja veidu, kā veikalos paātrināt pirkumu apmaksas procesu. Lai atrastu risinājumu, tika izveidota vienota pārtikas preču identifikācijas koda ''ad hoc'' komiteja (''Ad Hoc Committee for a Uniform Grocery Product Identification Code''). 1973. gadā šī grupa kā pirmo vienoto produkta identifikācijas standartu izvēlējās [[Universālais produkta kods|Universālo produktu kodu]], un 1974. gadā šī standarta administrēšanai tiek nodibināta Vienotā koda padome (UCC).<ref name=":0" /> 1974. gada 26. jūnijā par pirmo veikalā skenēto produktu ar svītrkodu kļūst [[Wrigley]] košļājamās gumijas iepakojums.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.smithsonianmag.com/innovation/history-bar-code-180956704/|title=The History of the Bar Code|work=Smithsonian|access-date=2017-04-28|language=en}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://40.gs1.org/historic-timeline.php|title=Historic Timeline - GS1 40th Anniversary|website=40.gs1.org|access-date=2017-04-28|archive-date=2018-04-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180414000127/http://40.gs1.org/historic-timeline.php}}</ref> 1976. gadā sākotnējais 12 ciparu kods tiek paplašināts līdz 13 cipariem, kas pavēra durvis ārpus ASV izmantojamai identifikācijas sistēmai. 1977. gadā Briselē tiek izveidota Eiropas Rakstu numerācijas asociācija (EAN) ar dibinātājiem no 12 valstīm.<ref name=":4" /> 1990. gadā EAN un UCC parakstīja globālu sadarbības nolīgumu un paplašināja klātbūtni līdz 45 valstīm. 1999. gadā EAN un UCC atver Auto-ID centru elektronisko produktu kodu (EPC) izstrādei, kas deva iespēju izmantot GS1 standartus RFID tehnoloģijās.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gs1.org/about/how-we-got-here|title=How we got here|last=Anonymous|website=www.gs1.org|access-date=2017-04-28|date=2014-12-18|language=en}}</ref> 2004. gadā EAN un UCC iedarbinaGlobālo datu sinhronizācijas tīklu (GDSN) — globālu, uz interneta tehnoloģijām balstītu iniciatīvu, kas ļauj tirdzniecības partneriem efektīvi apmainīties ar produktu pamatdatiem.<ref name=":1" /> Līdz 2005. gadam organizācija darbojās jau vairāk nekā 90 valstīs, kuras sāk izmantot GS1 vārdu visā pasaulē. Lai gan "GS1" nav akronīms, tas attiecas uz organizāciju, kas piedāvā vienu globālu standartu sistēmu.<ref name=":1" /> 2018. gada augustā tiek ratificēts GS1 tīmekļa URI struktūras standarts, ļaujot produktiem pievienot unikālus ID, saglabājot URI (vietnei līdzīgu adresi) QR koda formātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gs1.org/docs/Digital-Link/GS1_Web_URI_Standard_i1_r_2018-07-17.pdf|title=GS1 Web URI Structure Standard|website=GS1}}</ref> == Svītrkodi == [[Attēls:Gs1-barcodes.png|thumb| GS1 svītrkodi]] GS1 standartos definētie [[Svītrkods|svītrkodi]] ir ļoti izplatīti.<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=BizOBQAAQBAJ&pg=PA263|title=Food Packaging: Principles and Practice, Third Edition|last=Robertson|first=Gordon L.|date=2016-04-19|publisher=CRC Press|isbn=9781439862421}}</ref> GS1 svītrkodi tika ieviesti 1974. gadā.<ref>{{Atsauce|url=https://www.gs1.org/about|title=GS1 - Organisation that manages the barcode standard used by retailers, manufacturers and suppliers}}</ref> Tajos tiek iekodēti produktu identifikācijas numuri, kurus var skenēt elektroniski, atvieglojot produktu izsekošanu, apstrādi un uzglabāšanu. Svītrkodi uzlabo piegādes ķēžu efektivitāti, drošību, ātrumu un pārskatāmību visos fiziskajos un digitālajos kanālos. Tiem ir izšķiroša loma mazumtirdzniecības nozarē, ieskaitot mūsdienu tiešsaistes tirdzniecības vietas, ar daudz lielāku ieguvumu kā tikai ātrāka norēķināšanās kasē, krājumu un piegāžu pārvaldības uzlabošana un iespēja pārdot tiešsaistē pasaules mērogā. Tikai Lielbritānijā vien svītrkodu ieviešana mazumtirdzniecības nozarē ir ļāvusi ietaupīt 10,5 miljardus mārciņu gadā.<ref>{{Atsauce|last=GS1UK|title=Ever wondered what the GS1 barcode has done for you?|date=2013-12-10|url=https://www.youtube.com/watch?v=XJa3_ExVFPE|access-date=2017-04-28}}</ref> Daži no GS1 izstrādātajiem un pārvaldītajiem svītrkodiem ir: galvenokārt patēriņa preču identifikācijai izmantojamie EAN/UPC, [[veselības aprūpe]]s produktu identifikācijai izmantojamie GS1 [[Datu matrica|Data Matrix]], GS1-128, GS1 DataBar un GS1 QR kods. == Standarti == Vispopulārākais GS1 standarts ir GTVN . Tas unikāli identificē produktus visā pasaulē un veido GS1 sistēmas pamatu. Galvenie GS1 standarti ir šādi: * [[Lietojumprogrammas līmeņa notikumi (ALE)]] * [[Pamatdarbības vārdnīca (CVB)]] * [[EAN]]/[[Universālais produkta kods|UPC]] svītrkodi * EPC/[[RFID]] etiķetes * [[EPCIS]] * GEPIR * [[Globālais datu modelis]] * [[Globālais datu sinhronizācijas tīkls|Globālais datu sinhronizācijas tīkls (GDSN)]] * [[Globālais dokumentu tipa identifikators|Globālais dokumentu tipa identifikators (GDTI)]] * [[Globālais individuālā aktīva identifikators|Globālais individuālā aktīva identifikators (GIAI)]] * [[Globālais konosamenta identifikācijas numurs|Globālais konosamenta identifikācijas numurs (GINC)]] * [[Globālais vietas numurs|Globālais Vietas Numurs (GVN)]] * [[Global Product Classification (GPC)]] * [[Globālais vairākkārt izmantojamo aktīvu identifikators|Globālais vairākkārt izmantojamo aktīvu identifikators (GRAI)]] * [[Globālais Pakalpojumu Attiecību Numurs (GSRN)]] * [[Globālais konosamenta identifikācijas numurs|Globālais konosamenta identifikācijas numurs (GSIN)]] * [[Globālais Tirdzniecības Vienības Numurs|Globālais Tirdzniecības Vienības Numurs (GTVN)]] * [[GS1-128]] * [[GS1 DataBar]] * [[DataMatrix]] * [[GS1 Digital Link]] * [[GS1 EDI]] * [[ITF-14]] * [[Zema līmeņa nolasīšanas protokols|Zema līmeņa nolasīšanas protokols (LLRP)]] * [[Objektu nosaukumu serviss|Objektu nosaukumu serviss (ONS)]] * [[Seriālais kravas konteinera kods|Seriālais kravas konteinera kods (SSCC)]] Daudzi GS1 standarti ir arī [[Starptautiskā standartizācijas organizācija|ISO]] standarti. Piemēram, GTVN, GLN un SSCC.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iso.org/organizations-in-cooperation-with-iso.html|title=Organizations in cooperation with ISO|website=www.iso.org|access-date=2017-04-28|language=en}}</ref> GS1 darbojas arī kā ISO automātiskās identifikācijas un datu izgūšanas metožu tehniskās komitejas (ISO / IEC JTC 1 / SC 31) sekretariāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iso.org/committee/45332.html|title=ISO/IEC JTC 1/SC 31 - Automatic identification and data capture techniques|website=www.iso.org|access-date=2017-04-28|language=en}}</ref> GS1 standarti tiek izstrādāti un uzturēti, izmantojot GS1 globālo standartu pārvaldības procesu (GSMP) — kopienas forumu, kurš pulcē dažādu nozaru un uzņēmumu pārstāvjus, lai vienotiem spēkiem atrastu un ieviestu uz standartiem balstītus risinājumus, kas risina vispārējās piegādes ķēdes problēmas. == Nozares == === Mazumtirdzniecība un tirgi === [[Mazumtirdzniecība]] bija pirmā nozare ar kuru sāka strādāt GS1 un kas joprojām ir viņu galvenās uzmanības lokā. Šodien GS1 globālā līmenī darbojas četrās mazumtirdzniecības apakšnozarēs: [[Apģērbs|Apparel]], svaigā pārtika, CPG un vispārēja pielietojuma produkti. Galvenais uzmanības fokuss mazumtirdzniecībā ir [[Ilgtspējība|ilgtspēja]], datu kvalitāte, atbilstība normatīvajām prasībām, produktu izsekojamība no to izcelsmes līdz piegādei un integrācija starp ražotājiem un piegādātājiem. Patērētāji, turpinot pārslēgties starp fiziskā veikala un [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] kanāliem, sagaida konsekventu iepirkšanās pieredzi, efektivitāti, drošību un ātrumu. GS1 ir izstrādājusi standartus, kas digitāli nodrošinot precīzu un pilnīgu informāciju par produktu, unikāli identificē produktus patērētāju un meklētājprogrammu atbalstam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://apparel.edgl.com/news/Tackling-Disruptive-Forces-through-Industry-Collaboration--108651|title=Tackling Disruptive Forces through Industry Collaboration|access-date=2017-04-28|last=Communications|first=Edgell|archive-date=2017-02-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20170204190604/http://apparel.edgl.com/news/Tackling-Disruptive-Forces-through-Industry-Collaboration--108651}}</ref> Lielākie elektroniskās tirdzniecības uzņēmumi, kā piemēram, ''eBay'', ''Amazon'' un ''Google Shopping'', pārdošanai savās inteneta vietnēs, pieprasa uzņēmumiem izmantot GS1 GTVN.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pages.ebay.com/sellerinformation/news/springupdate2015/product-identifiers.html|title=Product Identifiers {{!}} eBay Seller Center|website=pages.ebay.com|access-date=2017-04-28|language=en|archive-date=2017-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20170514081447/http://pages.ebay.com/sellerinformation/news/springupdate2015/product-identifiers.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repricerexpress.com/product-upcs-gtins/|title=Amazon Announcement: Product UPCs and GTINs - RepricerExpress|website=www.repricerexpress.com|access-date=2017-04-28|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://commerce.googleblog.com/2015/09/reach-more-customers-online-add-gtins.html|title=Reach more customers online: Add GTINs to your Google Shopping data feed|work=Google Commerce|access-date=2017-04-28|language=en-US}}</ref> === Veselības aprūpe === Kopš 2005. gada GS1 darbojas veselības aprūpē ar galveno mērķi uzlabot pacientu drošību un palielināt piegādes ķēžu efektivitāti. GS1 veselības aprūpes standartu izstrāde un ieviešana atbalsta nozari produktu izsekojamības jomā no ražotāja līdz pacientam, palīdz atklāt viltotus produktus, novērst medikamentu kļūdas, ļauj efektīvi organizēt to atsaukšanu un atbalstīt klīniskos procesus. Ar veselības aprūpi saistīti noteikumi vai tirdzniecības partneru prasības, kurās GS1 standarti tiek izmantoti iepriekš minēto iemeslu dēļ, arī tādām kategorijām kā medicīniskās ierīces, pastāv vairāk nekā 70 valstīs. GS1 Healthcare biedru vidū ir vairāk nekā 140 vadošās veselības aprūpes organizācijas visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gs1.org/healthcare|title=Healthcare|last=Anonymous|website=www.gs1.org|access-date=2017-04-28|date=2014-12-23|language=en}}</ref> === Citas nozares === GS1 vada trīs galvenās nozares visā pasaulē: transportu un loģistiku, ēdināšanas pakalpojumus un tehniskās nozares. GS1 115 dalīborganizācijas vairāk nekā 100 pasaules valstīs strādā ar vienotu uzmanību uz desmitiem rūpniecības nozaru.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gs1.org/1/strategy/|title=GS1 Strategy|website=www.gs1.org|access-date=2017-04-28|language=en}}</ref> == Dalība == GS1 visā pasaulē ir vairāk nekā 2 miljoni biedru. Uzņēmumi var kļūt par biedriem, pievienojoties vietējai GS1 dalīborganizācijai. == Pārvaldība un struktūra == GS1 pārvaldībai ir organizēta trīs līmeņos: * Pirmais līmenis — GS1 Ģenerālā asambleja, kurā dalību ņem visu biedru organizāciju pārstāvji. * Otrais līmenis — GS1 valde, kas atbild par globālo stratēģisko virzību (sastāv no starptautisko uzņēmumu līderiem un GS1 biedru organizācijām). GS1 valdes locekļi ir šādu organizāciju vadošos amatos esošas personas:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gs1.org/about/management-board|title=GS1 Management Board|access-date=5 March 2020}}</ref> ** Abudvuda ** [[Alibaba Group|Alibaba grupa]] ** B. Brauns Melsungens ** Pekinas Hualian grupa ** bol.com ** Patēriņa preču forums ** Dr Oetker ** [[Google]] ** Grupo Bimbo ** Grupo Éxito ** IGA ** JM Smucker Company ** Džonsons un Džonsons ** [[L'Oréal]] ** LF loģistika ** Metro AG ** [[Nestlé]] ** Procter &amp;amp; Gamble ** Reliance Retail ** Kanādas Karaliskā ārstu un ķirurgu koledža ** GS1 Austrālija ** GS1 Kanāda ** GS1 Ķīna ** GS1 Ēģipte ** GS1 Francija ** GS1 Vācija ** GS1 Honkonga ** GS1 Itālija ** GS1 Paragvaja ** GS1 ASV ** GS1 Vjetnama * Trešais līmenis — GS1 globālais birojs un vietējās GS1 biedru organizācijas(BO). GS1 globālais birojs vada jaunu standartu izstrādi un uzturēšanu. Vietējās BO koncentrējas uz vietējiem pakalpojumiem un standartu ieviešanu. Vietējās GS1 padomes (kuru sastāvā ir attiecīgo valstu uzņēmumu vadītāji) ir atbildīgas par vietējiem stratēģiskajiem virzieniem. * GS1 datu izcilības padome (atbildīga par GS1 datu stratēģiju) * GS1 Inovāciju padome un EPCglobal valde (atbildīga par GS1 inovāciju un pētniecības un attīstības darbībām).<ref name=":3" /> == Finansējums == GS1 biedru organizācijas visā pasaulē finansē to vietējie biedri, izmantojot ikgadējas dalības maksas un pakalpojumu pārdošanu. == Partneri == GS1 partneri ar citām starptautiskām organizācijām. Daži no GS1 partneriem ir: * Patēriņa preču forums<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theconsumergoodsforum.com/partners-and-sponsors/our-strategic-alliances|title=Strategic Alliances of The Consumer Goods Forum|website=www.theconsumergoodsforum.com|access-date=2017-04-28|language=en-gb|archive-date=2017-05-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170506010405/http://www.theconsumergoodsforum.com/partners-and-sponsors/our-strategic-alliances}}</ref> * [[Starptautiskā standartizācijas organizācija|Starptautiskā standartu organizācija (ISO)]]<ref name=":2" /> * [[NATO]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nato.int/docu/update/2006/01-january/e0131b.htm|title=NATO Update: NATO's Standardization Agency broadens cooperation - 31 Jan. 2006|website=www.nato.int|access-date=2017-04-28}}</ref> * [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/E/2015/INF/5|title=E/2015/INF/5 - E|website=undocs.org|access-date=2017-04-28|language=en}}</ref> * [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR)]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wcoomd.org/en/media/newsroom/2007/november/the-world-customs-organization-and-gs1-sign-a-memorandum-of-understanding.aspx|title=World Customs Organization|website=www.wcoomd.org|access-date=2017-04-28|language=en|archive-date=2015-09-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20150919053639/http://www.wcoomd.org/en/media/newsroom/2007/november/the-world-customs-organization-and-gs1-sign-a-memorandum-of-understanding.aspx}}</ref> * Pasaules Muitas organizācija (WCO) * Starptautiskā veselības aprūpes kvalitātes biedrība (ISQua) * Apvienotās iniciatīvas padome (JIC) == Skatīt arī == * GS1 valstu kodu saraksts <references /> * [http://www.gs1.org www.gs1.org] [[Kategorija:Standartizācijas organizācijas]] [[Kategorija:GS1]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] ntyttb1y1esf3rfu267ayuty6tk70cg Robērs de Monteskjū 0 499668 4506047 4376620 2026-08-12T15:46:34Z Meistars Joda 781 4506047 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Robērs de Monteskjū | vārds_orig = ''Robert de Montesquiou'' | attēls = Montesquiou, Robert de - Boldini.jpg | att_izmērs = 200 | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1855 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 7 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1921 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 11 | m_vieta = [[Mantona]], [[Francija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = francūzis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = franču valoda | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Marī Žozefs Robērs Anatols''' ({{val|fr|Marie Joseph Robert Anatole}}; zināms arī kā '''Robērs de Monteskjū''' ({{val|fr|Robert de Montesquiou}}; dzimis {{dat|1855|3|7}}, miris {{dat|1921|12|11}}) bija franču estēts, simbolisma dzejnieks, mākslas kolekcionārs un dendijs. Tiek uzskatīts, ka viņš ir bijis iedvesmas avots [[Žoriss Karls Hismāns|Žorisa Karla Hismāna]] romāna "[[Pret spalvu]]" ''(À rebours)'' tēlam Žanam de Esentjē, gan arī [[Marsels Prusts|Marsela Prusta]] romānu cikla "Zudušo laiku meklējot" ''(À la recherche du temps perdu)'' tēlam Baronam de Šarlusam. Ir zināms, ka Monteskjū kopā ar zirgu ''Grey Leg'' ir startējis [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|jāšanas medību]] disciplīnā viņš ieguva 3. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/mixed-hacks-and-hunter-combined.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418132608/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/EQU/mixed-hacks-and-hunter-combined.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. decembris |title=Equestrianism at the 1900 Paris Summer Games: Mixed Hacks And Hunter Combined |accessdate=2021. gada 21. decembris}}</ref> == Biogrāfija == [[Attēls:Arrangement in black and gold.jpg|200px|thumb|left|Džeimsa Vistlera glezna ''Arrangement in Black and Gold: Comte Robert de Montesquiou-Fezensac''.]] Robērs Monteskjū bija franču [[Monteskjū-Fezebsaku dzimta]]s pēcnācējs. Viņa vectēvs no tēva puses bija grāfs [[Anatols de Monteskjū-Fezensaks]] (1788–1878), [[Bonaparts Napoleons|Bonaparta Napoleona]] palīgs un [[Goda Leģiona ordenis|Goda leģiona]] virsnieks. Savam tēvam Tjerī viņš bija trešais dēls. Tēvs bija veiksmīgs biržas mākleris, kurš atstāja ievērojamu bagātību. Robērs bija pēdējais bērns saviem vecākiem. Monteskjū bija spēcīga ietekme uz [[Emīls Gallē|Emīlu Gallē]] (1846–1904), stikla mākslinieku, ar kuru viņš sadarbojās un no kura viņš pasūtīja lielus darbus un saņēma simtiem slavinošu vēstuļu. Viņš arī uzrakstīja pantus, kas atrodami [[Gabriels Forē|Gabriela Forē]] skaņdarba "Pavane" fakultatīvajās kora daļās. Portretu ''Arrangement in Black and Gold: Comte Robert de Montesquiou-Fezensac'' 1891.–1892. gadā gleznoja Monteskjū tuvs draugs un daudzu viņa ekscentrisko manieres paraugs [[Džeimss Vistlers]]. Franču mākslinieks [[Antonio de La Gandara]] (1861–1917) veidoja vairākus Monteskjū portretus. Monteskjū bija sociālās attiecības un sadarbība ar daudzām ''[[fin de siècle]]'' perioda slavenībām, tostarp [[Alfonss Dodē|Alfonsu Dodē]] (1840–1897), [[Edmons de Gonkūrs|Edmonu Gonkūru]] (1822–1896), [[Eleonora Dūze|Eleonoru Dūzi]] (1858–1924), [[Sāra Bernharda|Sāru Bernhardu]] (1844–1923), [[Gabriels d'Anuncio|Gabrielu d'Anuncio]] (1863–1938), [[Anna de Noai|Annu de Noai]] (1876–1933), [[Marta Bibesku|Martu Bibesku]] (1886–1973), [[Luīza Kasati|Luīzu Kasati]] (1881–1957), [[Morisu Barē|Moriss Barē]] (1862–1923) un [[Franka Florio|Franku Florio]] (1873–1950). Monteskjū dzeja ir nodēvēta par netulkojamu, un tolaik kritiķi to uztvēra slikti. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.olympedia.org/athletes/11838 Robērs de Monteskjū (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200417200726/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/de/robert-de-montesquiou-fezensac-1.html Robērs de Monteskjū (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{DEFAULTSORT:Monteskjū, Robērs de}} [[Kategorija:1855. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1921. gadā mirušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas dzejnieki]] [[Kategorija:Francijas jātnieki]] [[Kategorija:Francijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jātnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Francijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki jāšanā]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no Francijas]] ka1ml9z1c4uel3u0yprkldh5h383n9y Gabriela Olga Kabjere 0 507861 4506351 4414152 2026-08-13T11:13:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506351 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gabriela Olga Kabjere | vārds_orig = ''Gabriella Olga Cabiere'' | attēls = Olga_Khlebnikova.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1965 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mākslas vēsturniece, rakstniece, kuratore un galerijas īpašniece | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Gabriela Olga Kabicina-Kabjere''' (''Gabriella Olga Cabiere''; dzimusi '''Gabriela Olga Hļebņikova''' ({{val|ru|Габриелла Ольга Хлебникова}})) ir mākslas vēsturniece, rakstniece, kuratore un galerijas īpašniece. == Biogrāfija == [[Attēls:Передача_работы_В._Опары.jpg|thumb|V. Opara darbu nodošana Latvijas Nacionālajam Tēlotājmākslas muzejam Olgas Hļebņikovas galerijā, 2009. gadā pie Māras Lāces]] [[Attēls:Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbignevs Stankevics un kuratore Gabriela Kabjere, 2022.png|thumb|Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts [[Zbigņevs Stankevičs]] un kuratore Gabriela Kabjere, 2022]] Gabriela Olga Kabicina-Kabjere dzimusi 1965. gadā [[Maskava|Maskavā]] [[poļi|poļu]] ģimenē. Studējusi Krievijas Glezniecības akadēmijā pie [[Iļja Glazunovs|Iļjas Glazunova]], studiju laikā iesaistījusies izstāžu organizēšanā. 2009. gadā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz dzīvi [[Latvija|Latvijā]]. Raksta vēsturiskus stāstus bērniem, tie publicēti [[Krievija|Krievijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.%d1%80%d1%83%d1%81%d0%ba%d0%b0%d1%82%d0%be%d0%bb%d0%b8%d0%ba.%d1%80%d1%84/istoria-priagki/|title=Для детей|last=Габриелла Ольга Кабьер|publisher=Рускатолик.рф|date=2021 год|language=ru|access-date={{dat|2026|02|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|08|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240815163705/https://www.%d1%80%d1%83%d1%81%d0%ba%d0%b0%d1%82%d0%be%d0%bb%d0%b8%d0%ba.%d1%80%d1%84/istoria-priagki/}}</ref> un Latvijā, ir skanējuši katoļu “Radio Marija”. == Projekti == 1990. gadā sarīkojusi Krievijas Glezniecības akadēmijas mākslinieku darbu izstādi, vadījusi ekskursijas I. Glazunova izstādēs. Bijusi laikraksta «Московский комсомолец» ārštata korespondente, publicējusi rakstus par māksliniekiem žurnālos «Новая Юность» un «Иностранная литература». Viņas organizēto izstāžu darbi vairākkārt ir bijuši uz žurnāla «Новая Юность».<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://magazines.gorky.media/nov_yun/1999/1|title=Новая Юность 1999/1 — Журнальный зал|website=magazines.gorky.media|access-date=2022-02-22|language=ru|archive-date=2022-02-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20220218171228/https://magazines.gorky.media/nov_yun/1999/1}}</ref> vāka<ref>{{Ziņu atsauce|title=Ольга Хлебникова представляет: Маскарад на Новой Ордынке|work=Новая Юность|date=34(1’1999)|last=Ольга Хлебникова}}</ref> G. O. Kabjēra izveidoja teātra un kino mākslas galeriju.<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/178337 Ведомости — Газета Коммерсантъ № 78 (1260) от 28.05.1997]</ref> 1995. gadā G. O. Kabjere nodibināja teātra mākslas izsoļu namu “Забава”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/178337|title=Леонид Ярмольник купил башмачки Марии Бабановой|last=Татьяна Маркина|publisher=Ведомости|website=Коммерсантъ|date=1997-05-28|language=ru}}</ref> kur vairākas reizes gadā tika rīkotas izsoles, kuras vadīja Krievijā populāri izklaides jomas darbinieki: Valdis Pelšs, Leonīds Jakubovičs un citi. 1996. gadā viņa bija viena no kulta izstādes “Пути Бумаги” organizētājām. Kopā ar M. Fatkuļinu uzrakstījusi projekta titulrakstu. Izstādes priekšmeti tagad glabājas muzeja “Гараж” arhīvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://garagemca.org/ru/programs/library/catalogue/L35306|title=Пути Бумаги|last=О. Хлебникова М. Фаткулин|publisher=Гараж|website=Музей Гараж архив|language=ru}}</ref> 1999. gadā A. Puškina 200. jubilejai par godu organizējusi Viskrievijas konkursu par labāko Tatjanas Larinas kostīmu. Konkursa finālu pārraidīja Krievijas televīzijas 1. kanāls, un šis projekts kļuva par vienu no galvenajiem jubilejas svinību notikumiem. 2002. gadā G. O. Kabjere izveidoja projektu «Универсальный круг»,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20011213/34284.html|title=Выставка «Универсальный Круг»|last=Елена Титаренко|website=Риа новости|date=2001/2008|language=ru}}</ref> iesaistot tajā Krievijas mākslas pasaules ievērojamākos pārstāvjus. Vairākus gadus G. O. Kabjere bija starptautiskās mākslas vēsturnieku asociācijas Krievijas filiāles ģenerālsekretāre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ais-art.ru/2011-01-26-19-02-06/2011-02-02-20-08-12/arkhiv-prezhnikh-let/2008-2013/2008/256-30-2008.html|title=9. Ближайшее планы|last=Толстой А. В.|date=2008|language=ru|access-date=2022-03-31|archive-date=2022-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222181640/https://www.ais-art.ru/2011-01-26-19-02-06/2011-02-02-20-08-12/arkhiv-prezhnikh-let/2008-2013/2008/256-30-2008.html}}</ref> Pēc pārcelšanās uz Latviju 2008. gadā Rīgā viņa atvēra savu Olgas Hļebņikovas mākslas galeriju, rīkoja mākslinieku izstādes, kuras tika atspoguļotas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opara.ru/soloexhibition/Train_amd_Sheep.html|title=Лодки и поезда|language=ru|access-date={{dat|2022|03|31||bez}}|archive-date={{dat|2022|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220218132224/http://opara.ru/soloexhibition/Train_amd_Sheep.html}}</ref> plašsaziņas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://baltictravelnews.com/foto/?gid=2412&iid=34236|title=Venecija|date=2009|language=lv}}</ref> līdzekļos. Vairāki<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=vyJZoihAtEk|title=Библейские истории|language=ru}}</ref> mākslinieka Vladimira Opara<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelnews.lv/?view=gallery&g_uid=2412|title=Gallery|language=lv}}</ref> eksponētie darbi tika dāvināti Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5523193/atklas-izstadi-teatris-pirms-un-pec-pirmizrades|title=Atklas izstadi teatris prims|language=lv}}</ref> G. O. Kabjere<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/art/olgas-hlebnikovas-galerija-riga-atklas-vladimira-oparas-izstadi.d?id=26457871|title=Vladimira Oparas izstāde|language=lv}}</ref> ir uzrakstījusi vēsturisku romānu un pasakas bērniem, kas 2021. gadā tika publicētas krievu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://рускатолик.рф/master-mihal/|title=История мастера Михала|website=Рускатолик.рф|access-date=2022-02-23|language=ru}}</ref> un latviešu valodā un skanēja “Radio Marija”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spb.zoon.ru/business/radio_mariya_am_1053/|title=Радио Мария, AM 1053|website=spb.Zoon.ru|access-date=2022-02-22|language=ru}}</ref> Viena no viņas pasakām ir publicēta katoļu kalendārā 2022. gadam. G. O. Kabjere savos darbos sludina kristīgās vērtības. 2022. gadā izstādes ukraiņu bērniem kuratore.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caritas.lv/2022/03/22/ukrainas-beglu-atbalsta-centra-makslas-aktivitates-berniem/|title=Ukrainas bēgļu atbalsta centrā mākslas aktivitātes bērniem|website=Caritas Latvija|access-date=2022-03-22|language=en-US}}</ref> Viņa bija bēgļu bērnu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/organizacija-caritas-latvija-izveidojusi-radoso-istabu-ukrainu-b.a158113/|title=Ukrainas beglu atbalsta centra izveudota radosa istaba berniem|last=Baiba Kuške|website=LSM.lv|date=25/03/2022|language=Latvian}}</ref> zīmējumu izstādes kuratore Latvijas Katoļu Baznīcas uzdevumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caritas.lv/2022/03/21/caritas-latvija-riko-labdaribas-akciju-kuras-merkis-ir-palidzet-ukrainas-beglu-berniem/|title=Caritas Latvija|language=Latvian}}</ref> Viņa bija Rīgas arhibīskapa [[Zbigņevs Stankevičs|Zbigņeva Stankeviča]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/novosti/obschestvo/molitva-protiv-voyni-s-ukrainskimi-detmi-pogovoril-glava-katolicheskoy-cerkvi-latvii.a449661/|title=Молитва против войны: с украинскими детьми поговорил глава Католической церкви Латвии|language=Русский}}</ref> un bēgļu bērnu no Ukrainas tikšanās organizatore, gatavojoties izstādei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catholicnewsagency.com/news/250798/riga-archbishop-visits-ukrainian-child-refugees|title=Archbishop visits Ukrainian refugees|last=Carl Bunderson|date=25.03.2022|language=English}}</ref> Mākslas izstādes kuratore "Latvijas Romas katoļu baznīcas Latvijā piedava Ukrainas bērnu zīmējumu izstādē".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rietumu.com/en/news/sponsorship/ukraine-2|title=Rietumu Banka - for business and private banking.|website=www.rietumu.com|access-date=2022-04-27|archive-date=2023-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230409104707/https://www.rietumu.com/en/news/sponsorship/ukraine-2}}</ref> 2022. gada maijā kopā ar Ukrainas vēstnieku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catholicnewsagency.com/news/251194/exhibit-of-ukrainian-child-refugees-art-opens-at-cathedral-in-latvia|title=Exhibit of Ukrainian child refugees' art opens at cathedral|last=CNA|website=Catholic News Agency|access-date=2022-06-02|language=en}}</ref> Latvijā [[Oleksandrs Miščenko|Oleksandru Miščenko]] un Rīgas arhibīskapu metropolītu [[Zbigņevs Stankevičs|Zbigņevu Stankēviču]] atklāja Ukrainas bēgļu bērnu zīmējumu izstādi Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.ua/rubric-culture/3478567-u-rizi-vidkrili-vistavku-malunkiv-ditej-z-ukraini.html|title=У Ризі відкрили виставку малюнків дітей з України|website=www.ukrinform.ua|access-date=2022-06-02|language=uk}}</ref> Veic aktīvu darbību, lai atbalstītu ukraiņu māksliniekus, kas ierodas Latvijā un iestājas pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Folexandr.mischenko%2Fposts%2F412088517401026|title=Ienāc Facebook|website=Facebook|access-date=2022-06-02|language=lv}}</ref> 2022. gada jūlijā organizēja Ukrainas kultūras darbinieku labdarības koncertu sēriju, lai savāktu naudu individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei [[Ukrainas armija]]i. Kopš 2022. gada rudens organizē tai automašīnu, tehnikas un silto apģērbu piegādi. 2022. gada 1. decembrī ES mājā kopā ar Ukrainas vēstnieku Latvijā [[Oleksandrs Miščenko|Oleksandru Miščenko]] un ES Komisijas vadītāju Zani Petri ES mājā organizēja un atklāja izstādi "Parūpējies par saviem tīņiem"<ref>{{Atsauce|title=«Берегите своих тинейджеров» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/ru/statja/ltv/279325/beregite-svoix-tineidzerov|date=2022-12-02|accessdate=2022-12-07|language=ru}}</ref> no Latvijas un Ukrainas jaunajiem māksliniekiem, tostarp meitenēm no Bučas. un Irpen, kur Krievijas karaspēks sarīkoja teroristu uzbrukumus Ukrainas tautas genocīdam. 8. decembrī intervijā Radio Latvija 4 viņa runāja par Krievijas īstenoto Ukrainas iedzīvotāju genocīdu un nodēvēja Krieviju par "teroristu valsti".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/vecaku-skola/vistavka-risunkov-ukrainskih-detey.a169854/|title=Выставка рисунков украинских детей|website=lr4.lsm.lv|access-date=2022-12-19}}</ref> == Organizēto izstāžu saraksts == * 1992: Мария Проферансова, Эмали. Стройэкспо, Москва * 1993: Сергей Поляков, Живопись. Центр культуры «Россия», Москва * 1993: Алексей Солдатов, Живопись. Центр культуры «Россия», Москва * 1993: Кира Сошинская, Графика.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://litvek.com/avtor/30119-avtor-kira-alekseevna-soshinskaya|title=Кира Алексеевна Сошинская|language=ru|access-date={{dat|2022|03|31||bez}}|archive-date={{dat|2022|02|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082628/https://litvek.com/avtor/30119-avtor-kira-alekseevna-soshinskaya}}</ref> Центр культуры «Россия», Москва * 1993: Ольга Погодина, Модели костюмов. Центр культуры «Россия», Москва * 1993: Александр Заварин, Живопись. Центр культуры «Россия», Москва * 1994: Художники Санкт-Петербурга из коллекции И. Литта. Центр культуры «Россия», Москва * 1994: Дима Авель и К.Гоголь, Живопись. Центр культуры «Россия», Москва * 1994: Олег Штыхно, Живопись.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rah.ru/the_academy_today/the_members_of_the_academie/member.php?ID=51820|title=Персональные выставки|language=ru|access-date={{dat|2022|03|31||bez}}|archive-date={{dat|2021|11|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211103132134/https://www.rah.ru/the_academy_today/the_members_of_the_academie/member.php?ID=51820}}</ref> Центр культуры «Россия», Москва * 1994: Анатолий Зверев и Ашот Карапетян. Центр культуры «Россия», Москва * 1994: Игорь Мясников, Живопись.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.myasnikov.net/biografiya.html|title=УЧАСТИЕ В ВЫСТАВКАХ|language=ru}}</ref> Центр культуры «Россия», Москва * 1994: Мелкая африканская пластика рубежа ХIХ-ХХ веков. Центр культуры «Россия», Москва * 1994: Диана Воуба, Живопись.<ref name="автоссылка1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://shop.erarta.com/ru/shop/artists/detail/author-00591/|title=Персональные выставки|language=ru}}</ref> Центр культуры «Россия», Москва * 1994: Александр Афонин и Сайда Бутусова, Живопись. Центр культуры «Россия», Москва * 1995: Русские художники конца ХХ века. [[Seula|Сеул, Южная Корея]] * 1995: Дмитрий Белюкин, Выставка одной картины.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://belukin.ru/biographia/|title=Биография|language=ru}}</ref> ЦДХ, Москва * 1995: Александр Адабашьян, Графика кино. Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1996: Валерий Орлов<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rosphoto.org/authors/valerij-orlov/|title=Валерий Орлов|language=ru}}</ref> и Сергей Поляков. Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1996: Александр Адабашьян, Графика. Национальный художественный музей Белоруссии, [[Minska|Минск]] * 1996: Участие в EUROP'ART. [[Ženēva|Женева]] * 1996: [[Andrejs Makarevičs|Андрей Макаревич]], Графика. Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1996: Участие в Арт-Москва. Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1996: Владимир Опара,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.opara.pro/about|title=solo exhibitions|language=en}}</ref> Живопись. Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1996: Валентина Апухтина,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oms.ru/authors/apukhtina-valentina-ivanovna|title=Апухтина Валентина Ивановна|language=ru}}</ref> Графика. Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1996: Борис Турецкий, Графика.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://turetskiy.com/archive/archive_text_021.html|title=Прошедшие выставки|language=ru}}</ref> Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1996: "Пути бумаги"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://art.rin.ru/cgi-bin/index.pl?id=95&art=828&work=7|title=Музеи и коллекции|last=Апухтина Валентина|website=Изобразительное искусство и фотография|language=ru}}</ref> Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1996: Аукцион № 1 Театральной графики. Культурный фонд «Забава», Клуб «Англитер», Москва * 1996: Павел Шербаум, Графика.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://test.mhts.ru/artbank/scripts/russian/author_base.idc?author_id=1169|title=Участие в выставках, аукционах|language=ru}}</ref> Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1996: Дмитрий Кедрин, Живопись.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://artinvestment.ru/auctions/285220#more|title=выставке «Итальянские каникулы Дмитрия Кедрина» (1996, ЦДХ, Галерея Ольги Хлебниковой):|language=ru}}</ref> Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1996: Сергей Поляков, Живопись. НКЦ, [[Kazaņa|Казань]] * 1997: Рахман Шихалиев, Живопись. Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1997: Сергей Поляков, Живопись. Национальный художественный музей Белоруссии, [[Minska|Минск]] * 1997: Владимир Солдаткин, Живопись. Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1997: Татьяна Ян, Живопись.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nasledie-rus.ru/gallery/ex30.php|title=Персональные выставки|language=ru|access-date={{dat|2022|03|31||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220618091949/http://www.nasledie-rus.ru/gallery/ex30.php}}</ref> Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1997: Аукцион № 2 Театральной графики. Культурный фонд «Забава», Клуб «Англитер», Москва * 1997: Николай Андриевич, Графика.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://artzip.ru/hudozhniki/nikolay-andrievich-/|title=Групповые выставки|language=ru}}</ref> Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1997: Сергей Поляков, «Реликты». Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1997: Художники Армении, Живопись. Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1997: Аукцион № 3 театральной графики. Культурный фонд «Забава», Клуб «Англитер»,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/178337|title=Леонид Ярмольник купил|language=ru}}</ref> Москва * 1997: Д.Воуба, Д.Кедрин, А.[[Andrejs Makarevičs|Макаревич]], С.Поляков, Р.Шихалиев. Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1997: Николай Комаров. Графика.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://white-circle.ru/ru/artist/komarov-nikolai#about|title=Персональные выставки|language=ru|access-date={{dat|2022|03|31||bez}}|archive-date={{dat|2022|02|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220224010521/https://white-circle.ru/ru/artist/komarov-nikolai#about}}</ref> Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1997: Графика художников театра и кино. Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1997: Диана Воуба, Живопись.<ref name="автоссылка1" /> Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1997: Аукцион № 4 Театральной графики. Культурный фонд "Забава",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/186199|title=В клубе "Кино"|language=ru}}</ref> Клуб «Кино», Москва * 1997: Павел Каплевич, Театральная графика. Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1997: Сергей Поляков, Живопись. Клуб «Мономах», Москва * 1997: Аукцион № 5 Театральной графики. Культурный фонд «Забава», Клуб «Мономах», Москва * 1998: Валентина Ходасевич, Театральная графика. Галерея Ольги Хлебниковой, ЦДХ, Москва * 1998: Участие в IV Российском Антикварном салоне. ЦДХ, Москва * 1998: Аукцион № 6 театральной графики. Культурный фонд "Забава". Театральная галерея на Малой Ордынке, Москва * 1998: Презентация книги А. [[Aleksandrs Vasiļjevs (modes vēsturnieks)|Васильева]] «Красота в изгнании».<ref>{{Ziņu atsauce|title=Ольга Хлебникова представляет: современный человек из прошлых веков|work=Новая Юность|date=32(5’1998)|last=Ольга Хлебникова}}</ref> ЦДХ, Москва * 1998: [[Aleksandrs Vasiļjevs (modes vēsturnieks)|Александр Васильев]], Театральная графика.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/206189|title=Афиша 3-9 октября|date=1998|language=ru}}</ref> Театральная галерея на Малой Ордынке, Москва * 1998: Участие в V Российском Антикварном салоне. ЦДХ, Москва * 1998: Карнавал и макскарад в театре и жизни. Театральная галерея на Малой Ордынке, Москва * 1998: Конкурс на лучший маскарадный костюм. Театральная галерея на Малой Ордынке, Москва * 1999: Конкурс на лучший костюм Татьяны Лариной к 200-летию [[Aleksandrs Puškins|А. С. Пушкина]]. Государственный литературный музей А. С. Пушкина, Москва * 1999: Рождественский аукцион и выставка графики. Клуб «Маяк», Москва * 2000: Благотворительный аукцион живописи 60-90х годов МЭШ * 2001: Выставка-первоманс «Здраствуй лето», Живопись Дмитрия Алексеева. Дом Даймлер-Крайслер, Москва * 2001: Универсальный круг. Росписи фарфоровых тарелок художниками конца ХХ века: В. Немухин, Т. Назаренко, Н. Нестерова, Н. Вечтомов, Л. Табенкин, А. Бирштейн, К. Медведева, А. Адабашьян, О. Ярмолник, М. Ромадин, О. Булгакова, А. Ситников, С. Цигаль, Л. Бруни. Театральная галерея на Малой Ордынке, Москва * 2002: Художественная династия Цигалей.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.museum.ru/N7967|title=Тесная связь нескольких поколений на выставке|date=2002|language=ru}}</ref> Театральная галерея на Малой Ордынке, Москва * 2003: Дмитрий Кедрин, Живопись. Галерея Ольги Хлебниковой, Москва * 2003: Анна Бирштейн, Живопись. Галерея Ольги Хлебниковой, Москва * 2004: Любовь Яковлева, Живопись. Галерея Ольги Хлебниковой, Москва * 2004: Фотоработы Этери Чаландзии., "Король Лир и другие".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://readly.ru/author/15159/|title=Биография писателя|language=ru|access-date={{dat|2022|03|31||bez}}|archive-date={{dat|2022|02|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220223230445/https://readly.ru/author/15159/}}</ref> Галерея Ольги Хлебниковой, Москва * 2004: Сергей Гета, Живопись. Закрытый показ в МГГК * 2005: Олег Молчанов, Живопись. Закрытый показ в МГГК * 2005: Ильяс Айдаров, Живопись. Галерея Ольги Хлебниковой, Москва * 2008: Фотоработы Этери Чаландзии, «Декорации снов».<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vbibl.ru/kultura/93297/index.html|title=Новое место Декорации снов Галерея — арт-клуб для театралов|language=ru|access-date={{dat|2022|03|31||bez}}|archive-date={{dat|2022|02|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220223231803/https://vbibl.ru/kultura/93297/index.html}}</ref> [[Melngalvju nams|Дом Черноголовых]], [[Rīga|Рига]] * 2009: Театральная графика из собрания галереи Ольги Хлебниковой: В. Басов, В. Ходасевич, Ф. Федоровский, [[Aleksandrs Vasiļjevs (modes vēsturnieks)|А. Васильев,]] А. Адабашьян,. Галерея Ольги Хлебниковой,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltictravelnews.com/?view=view_images&g_uid=2412&img_id=34236|title=Olga Khlebnikova Gallery|language=lv}}</ref> [[Rīga|Рига]] * 2009: Библейская история.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/art/olgas-hlebnikovas-galerija-riga-atklas-vladimira-oparas-izstadi.d?id=26457871|title=vladimir opara|language=lv}}</ref> Лодки и паровозы Владимир Опара. Галерея Ольги Хлебниковой, Рига * 2009: Театральные художники Латвии<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/neputns/docs/studija_68/7|title=Olgas Hlebnikovas galerija|language=lv|access-date={{dat|2022|03|31||bez}}|archive-date={{dat|2022|02|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222124853/https://issuu.com/neputns/docs/studija_68/7}}</ref>: Anna Heinrihsone, Ilze Vitolina, Elita Patmalniece, Ieva Kundzina, Jurate Silakaktina, Inara Gauja, Kristine Jurjane, Kristina Abika, Ieva Kaulina, Izolde Censniece-Suipe, Ieva Jurjane, Liene Rolsteina. Галерея Ольги Хлебниковой, Riga == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Latvijas rakstnieces]] [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] 6kxzau5ccm7vkx267ermj1v8ijgrgjp Ronalds Arauho 0 507943 4506027 4481993 2026-08-12T14:35:18Z Bendžamins 76862 4506027 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Ronalds Arauho | nationalgoals2 = 2 | goals4 = 11 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U18 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalteam2 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps2 = 12 | nationalyears3 = 2020— | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | nationalteam3 = {{fb|URU}} | nationalcaps3 = 27 | nationalgoals3 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|08|12|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|12|sk|bez}} | name = | caption = Arauho 2021. gadā | birth_date = | caps4 = 143 | years4 = 2019— | image = FC Red Bull Salzburg gegen CF Barcelona (Testspiel 4. August 2021) 45 (cropped).jpg | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[C.A. Rentistas|Rentistas]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1999|3|7}} | cityofbirth = {{vieta|Urugvaja|Rivera}} | height = 191 | currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | clubnumber = 33 | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2016—2017 | caps1 = 17 | goals3 = 6 | goals1 = 7 | years2 = 2017—2018 | clubs2 = {{flaga|Urugvaja}} [[Boston River]] | caps2 = 27 | goals2 = 0 | years3 = 2018—2020 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B|Barcelona B]] | caps3 = 42 | birth_place = | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | years5 = 2026— | caps5 = 0 | goals5 = 0 }}'''Ronalds Federiko Arauho da Silva''' ({{Val|es|Ronald Federico Araújo da Silva}}; dzimis {{Dat|1999|3|7}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Arauho pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'', kas viņu īrē no [[FC Barcelona|''Barcelona'']]. Iepriekš spēlējis Urugvajas komandās [[C.A. Rentistas|''Rentistas'']] un ''[[Boston River]]''. Urugvajas futbola izlases sastāvā debitējis 2020. gadā. Piedalījies [[2021. gada Copa América]]. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]] * [[Copa del Rey]]: 2020—21, 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā |accessdate=2025-04-27 |work= |website=sportazinas.com |date= }}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2023, 2025, 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/11012026-ugunosana_pirma_puslaika_beigas_superklub?utm_source=dlvr.it&utm_medium=facebook|title=Uguņošana pirmā puslaika beigās, superklubu cīņā Spānijas superkausu iegūst "Barcelona"|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=11 January 2026|archive-date=|archive-url=}}</ref> '''Urugvaja''' * [[2024. gada Copa América]]: 3. vieta<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14072024-svaress_izrauj_neizskirtu_urugvaja_pendel</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Arauho, Ronalds}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] k0mdd9atey7g4kvoffmkvz38iula3iz 4506028 4506027 2026-08-12T14:35:49Z Bendžamins 76862 4506028 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Ronalds Arauho | nationalgoals2 = 2 | goals4 = 11 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U18 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalteam2 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps2 = 12 | nationalyears3 = 2020— | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | nationalteam3 = {{fb|URU}} | nationalcaps3 = 27 | nationalgoals3 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|08|12|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|12|sk|bez}} | name = | caption = Arauho 2021. gadā | birth_date = | caps4 = 143 | years4 = 2019— | image = FC Red Bull Salzburg gegen CF Barcelona (Testspiel 4. August 2021) 45 (cropped).jpg | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[C.A. Rentistas|Rentistas]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1999|3|7}} | cityofbirth = {{vieta|Urugvaja|Rivera}} | height = 191 | currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | clubnumber = 33 | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2016—2017 | caps1 = 17 | goals3 = 6 | goals1 = 7 | years2 = 2017—2018 | clubs2 = {{flaga|Urugvaja}} [[Boston River]] | caps2 = 27 | goals2 = 0 | years3 = 2018—2020 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B|Barcelona B]] | caps3 = 42 | birth_place = | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | years5 = 2026— | caps5 = 0 | goals5 = 0 }}'''Ronalds Federiko Arauho da Silva''' ({{Val|es|Ronald Federico Araújo da Silva}}; dzimis {{Dat|1999|3|7}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Arauho pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'', kas viņu īrē no [[FC Barcelona|''Barcelona'']]. Iepriekš spēlējis Urugvajas komandās [[C.A. Rentistas|''Rentistas'']] un ''[[Boston River]]''. Urugvajas futbola izlases sastāvā debitējis 2020. gadā. Piedalījies [[2021. gada Copa América]]. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025—26]] * [[Copa del Rey]]: 2020—21, 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā |accessdate=2025-04-27 |work= |website=sportazinas.com |date= }}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2023, 2025, 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/11012026-ugunosana_pirma_puslaika_beigas_superklub?utm_source=dlvr.it&utm_medium=facebook|title=Uguņošana pirmā puslaika beigās, superklubu cīņā Spānijas superkausu iegūst "Barcelona"|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=11 January 2026|archive-date=|archive-url=}}</ref> '''Urugvaja''' * [[2024. gada Copa América]]: 3. vieta<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14072024-svaress_izrauj_neizskirtu_urugvaja_pendel</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Arauho, Ronalds}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 29hjlwhclzmr4h0l66txfathabkxsdc UgunsGrēks. Atgriešanās. 0 508798 4506026 4505975 2026-08-12T14:30:22Z Ugfans 99101 4506026 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks. Atgriešanās. | color text = | image = Atgriešanās logo.png | caption = Seriāla titulraksts | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = [[Inta Gorodecka]], [[Aiva Birbele]] | director = Inta Gorodecka | creative_director = | presenter = | starring = * [[Ilze Vazdika]] * [[Regīna Devīte]] * [[Uldis Dumpis]] * [[Ģirts Ķesteris]] * [[Zane Daudziņa]] * [[Egils Melbārdis]] * [[Ilze Pukinska]] * [[Jakovs Rafaļsons]] * [[Anete Berķe]] * [[Everita Pjata-Gertnere]] * [[Oskars Vīksne]] * [[Rihards Zeļezņevs]] * [[Kārlis Tols]] * [[Anna Klēvere]] * [[Rūta Holendere]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 1 | num_episodes = 51 | list_episodes = | producer = [[Uldis Cipsts]] | executive_producer = Guna Stahovska | location = [[Bīriņi]], [[Saulkrasti]] | camera = Vairākas kameras (multi-camera) | runtime = 24-28 minūtes | editor = | cinematography = | company = | distributor = Go3 | channel = | picture_format = '''16:9''' | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2022|10|10|N|bez}} | last_aired = {{dat|2023|1|2|N|bez}} | status = | channel_LV = [[TV3 Latvija|TV3]] | preceded_by = "[[UgunsGrēks]]" | followed_by = | related = {{plainlist| * "[[Neprāta cena]]" * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" }} | website = | production_website = }} '''"UgunsGrēks. Atgriešanās."''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas iznāca [[Go3]] platformā 2022. gada 10. oktobrī. Pēc piecu gadu pārtraukuma, 2022. gada 11. aprīlī paziņoja, ka [[UgunsGrēks|seriāls "UgunsGrēks"]] atgriežas ar "Atgriešanās" sezonu - "UgunsGrēks. Atgriešanās". Seriāla notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] viesnīcā, kas arī realitātē darbojas kā viesnīca. Vienlaikus ar sezonas atklāšanu, iznāca aizkulišu seriāls "[[UgunsGrēks. Aizkadri]]". == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 90px; width:0px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 90px; width:0px;" colspan="3" | Televīzijas pārraide |- ! Sezonas sākuma pārraide Go3 ! Sezonas beigas pārraide Go3 ! Sezonas sākuma pārraide TV3 ! Sezonas beigas pārraide TV3 ! skatītāji (vidēji) |- | '''1''' | 51 | {{dat|2022|10|10|N|bez}} | {{dat|2023|1|2|N|bez}} | {{dat|2023|2|13|N|bez}} | {{dat|2023|5|11|N|bez}} | 76 500 <ref>https://www.kantar.lv/konsolidetas-tv-skatitakais-kanals-aprili-tv3-6/</ref> |} == Galvenie tēli== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- : <small>{{Color box|#deffde|border=darkgray}} = galvenais varonis</small> : <small>{{Color box|#ffe3e4|border=darkgray}} = otrā plāna loma</small> |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="3"| |- ! style="width:30%;"| Aktieris ! style="width:30%;"| Tēli ! style="width:30%;"|1 |- | [[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:greek;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Kārlis Tols]] | Augusts Andersons | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Everita Pjata-Gertnere]] | Lola | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rihards Zelezņevs]] | Ralfs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Anete Berķe]] | Sofija | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rūta Holendere]] | Kristiana | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Oskars Florencs-Vīksne]] | Emīls | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jurģis Spulenieks]] | Ivars | colspan="1" style="background: #dfd; color:#ffe3e4;"| |} {{enciklopēdisks stils+}} * '''Aivars Pētersons''' ([[Uldis Dumpis]]) - viesnīcas īpašnieks. Jutās nodots un aizslēdza viesnīcu, pēc tam, kad kāds nodeva presei informāciju par Aivara konfidenciālo biznesa saietu. Uzrīkojis spēli bijušajiem darbiniekiem, kuras balvā ir pils. * '''[[Cēzars Andersons]]''' ([[Normunds Bērzs]]) - Augusta bioloģiskais tēvs. Slims ar mēnesserdzību. * '''[[Milda Upīte]]''' ([[Ilze Vazdika]]) - Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte. Dzīvo kopā ar Zentu. Pētersonu viesnīcas bijusī kafejnīcas šefpavāre, kura ieradusies viesnīcā pēc Aivara lūguma. * '''[[Leons Timmermanis]]''' ([[Ģirts Ķesteris]]) - ārsts, Elizabetes vīrs un Augusta patēvs. Pēc Aivara ielūguma ieradās viesnīcā. * '''[[Zenta Upīte]]''' ([[Regīna Devīte]]) - Mildas nelaiķa dēla sieva. Bieži vien ir bezkaunīga, patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Aizdedzināja Silvijas gleznu. Mēģināja savaldzināt Ivaru. * '''[[Silvija Felzenbahere]]''' ([[Ilze Pukinska]]) - Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. * '''[[Vadims Felzenbahers]]''' ([[Jakovs Rafalsons]]) - Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no sievas Silvijas. * '''[[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]]''' ([[Zane Daudziņa]]) - Vadima meita, ir meita Anna. Ir sava tēva mīlule. Helēnu izsvītroja no pils iegūšanas spēles, jo viņa nejauši žurnālistus aizveda līdz Aivara slepenajam biznesa saietam. * '''[[Gunārs Liepiņš]]''' ([[Egils Melbārdis]]) - Pētersona viesnīcas bijušais kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Meloja, ka pieder bārs. Strādāja kopā ar Sofiju bārā. * '''Emīls''' ([[Oskars Florencs-Vīksne]]) - Helēnas fotogrāfs. Patika Kristiāna, bet viņa viņu atraidīja un palika draugi. Mēģināja nošaut Augustu, jo bija greizsirdīgs par viņa attiecībām ar Kristiānu. Mēģinot nošaut Augustu, sašāva cirka mākslinieku. Pašlaik atrodas cietumā par Augusta slepkavības mēģinājumu. * '''Augusts Andersons''' ([[Kārlis Tols]]) - Elizabetes un Cēzara dēls, ieradies viesnīcā kopā ar Leonu - savu patēvu. * '''Ivars Jurēvičs''' ([[Jurģis Spulenieks]]) - privātdetektīvs. Bargs pret Sofiju un Kristiānu. Strādā Aivara labā. * '''Lola''' ('''Anna Jagudina''') ([[Everita Pjata-Gertnere]]) - Helēnas meita. Ralfa sekretāre. Nogrūda Augustu no pils balkona. Centās noslīcināt Ralfu, kad abi avarēja ar rolleri. * '''Ralfs Raivo''' ([[Rihards Zelezņevs]]) - Sofijas brālis. Notrieca Emīla opi ar mašīnu, kur blakus atradās Sofija. Panāca, ka Kristiānas pirkstu nospiedumi ir uz mašīnas, ar kuru pats notrieca Emīla opi, lai viņu apcietinātu. * '''Juris''' "'''Jurčiks'''" '''Upītis''' ([[Pauls Iklāvs]]) - Zentas dēls. Mildas mazdēls. * '''Zuzanna''' ([[Anna Klēvere]]) - Strādā policijā. Romāns ar Leonu. * '''Kristiāna''' † ([[Rūta Dišlere]]) - Sofijas pusmāsa, Ralfa bijusī draudzene, Augusta bijusī draudzene, Uzzinājusi patiesību no Augusta, salaba ar Ralfu. Mirusi. * '''Sofija''' ([[Anete Berķe]]) - Kristiānas pusmāsa. Ralfa māsa. Meloja Kristiānai un izlikās, ka nezina, kurš notrieca Emīla opi, lai gan tie bija viņa un Ralfs. * '''Otto''' ([[Ivars Šterns]]) - Ivara tēvs. == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" * "[[UgunsGrēks]]" == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://izklaide.tv3.lv/seriali/ugunsgreks/}} {{lv ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] [[Kategorija:Go3 oriģinālsaturs]] eu1mpcfjjsdastd23egumx41nvo4b13 4506088 4506026 2026-08-12T17:56:34Z Ugfans 99101 4506088 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks. Atgriešanās. | color text = | image = Atgriešanās logo.png | caption = Seriāla titulraksts | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = [[Inta Gorodecka]], [[Aiva Birbele]] | director = Inta Gorodecka | creative_director = | presenter = | starring = * [[Ilze Vazdika]] * [[Regīna Devīte]] * [[Uldis Dumpis]] * [[Ģirts Ķesteris]] * [[Zane Daudziņa]] * [[Egils Melbārdis]] * [[Ilze Pukinska]] * [[Jakovs Rafaļsons]] * [[Anete Berķe]] * [[Everita Pjata-Gertnere]] * [[Oskars Vīksne]] * [[Rihards Zeļezņevs]] * [[Kārlis Tols]] * [[Anna Klēvere]] * [[Rūta Holendere]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 1 | num_episodes = 51 | list_episodes = | producer = [[Uldis Cipsts]] | executive_producer = Guna Stahovska | location = [[Bīriņi]], [[Saulkrasti]] | camera = Vairākas kameras (multi-camera) | runtime = 24-28 minūtes | editor = | cinematography = | company = | distributor = Go3 | channel = | picture_format = '''16:9''' | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2022|10|10|N|bez}} | last_aired = {{dat|2023|1|2|N|bez}} | status = | channel_LV = [[TV3 Latvija|TV3]] | preceded_by = "[[UgunsGrēks]]" | followed_by = | related = {{plainlist| * "[[Neprāta cena]]" * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" }} | website = | production_website = }} '''"UgunsGrēks. Atgriešanās."''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas iznāca [[Go3]] platformā 2022. gada 10. oktobrī. Pēc piecu gadu pārtraukuma, 2022. gada 11. aprīlī paziņoja, ka [[UgunsGrēks|seriāls "UgunsGrēks"]] atgriežas ar "Atgriešanās" sezonu - "UgunsGrēks. Atgriešanās". Seriāla notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] viesnīcā, kas arī realitātē darbojas kā viesnīca. Vienlaikus ar sezonas atklāšanu, iznāca aizkulišu seriāls "[[UgunsGrēks. Aizkadri]]". == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 90px; width:0px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 90px; width:0px;" colspan="3" | Televīzijas pārraide |- ! Sezonas sākuma pārraide Go3 ! Sezonas beigas pārraide Go3 ! Sezonas sākuma pārraide TV3 ! Sezonas beigas pārraide TV3 ! skatītāji (vidēji) |- | '''1''' | 51 | {{dat|2022|10|10|N|bez}} | {{dat|2023|1|2|N|bez}} | {{dat|2023|2|13|N|bez}} | {{dat|2023|5|11|N|bez}} | 76 500 <ref>https://www.kantar.lv/konsolidetas-tv-skatitakais-kanals-aprili-tv3-6/</ref> |} == Galvenie tēli== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- : <small>{{Color box|#deffde|border=darkgray}} = galvenais varonis</small> : <small>{{Color box|#ffe3e4|border=darkgray}} = otrā plāna loma</small> |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="3"| |- ! style="width:30%;"| Aktieris ! style="width:30%;"| Tēli ! style="width:30%;"|1 |- | [[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:greek;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Kārlis Tols]] | Augusts Andersons | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Everita Pjata-Gertnere]] | Lola | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rihards Zelezņevs]] | Ralfs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Anete Berķe]] | Sofija | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rūta Holendere]] | Kristiana | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Oskars Florencs-Vīksne]] | Emīls | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jurģis Spulenieks]] | Ivars | colspan="1" style="background: #dfd; color:#ffe3e4;"| |} {{enciklopēdisks stils+}} * '''Aivars Pētersons''' ([[Uldis Dumpis]]) - viesnīcas īpašnieks. Jutās nodots un aizslēdza viesnīcu, pēc tam, kad kāds nodeva presei informāciju par Aivara konfidenciālo biznesa saietu. Uzrīkojis spēli bijušajiem darbiniekiem, kuras balvā ir pils. * '''[[Cēzars Andersons]]''' ([[Normunds Bērzs]]) - Augusta bioloģiskais tēvs. Slims ar mēnesserdzību. * '''[[Milda Upīte]]''' ([[Ilze Vazdika]]) - Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte. Dzīvo kopā ar Zentu. Pētersonu viesnīcas bijusī kafejnīcas šefpavāre, kura ieradusies viesnīcā pēc Aivara lūguma. * '''[[Leons Timmermanis]]''' ([[Ģirts Ķesteris]]) - ārsts, Elizabetes vīrs un Augusta patēvs. Pēc Aivara ielūguma ieradās viesnīcā. * '''[[Zenta Upīte]]''' ([[Regīna Devīte]]) - Mildas nelaiķa dēla sieva. Bieži vien ir bezkaunīga, patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Aizdedzināja Silvijas gleznu. Mēģināja savaldzināt Ivaru. Centās ar savu dēlu apkrāpt pils iegūšanas rezultātus. * '''[[Silvija Felzenbahere]]''' ([[Ilze Pukinska]]) - Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Īslaicīgi krāpa Vadimu ar Šagālu. * '''[[Vadims Felzenbahers]]''' ([[Jakovs Rafalsons]]) - Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no sievas Silvijas. * '''[[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]]''' ([[Zane Daudziņa]]) - Vadima meita, ir meita Anna. Ir sava tēva mīlule. Helēnu izsvītroja no pils iegūšanas spēles, jo viņa nejauši žurnālistus aizveda līdz Aivara slepenajam biznesa saietam. * '''[[Gunārs Liepiņš]]''' ([[Egils Melbārdis]]) - Pētersona viesnīcas bijušais kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Meloja, ka pieder bārs. Strādāja kopā ar Sofiju bārā. * '''Emīls''' ([[Oskars Florencs-Vīksne]]) - Helēnas fotogrāfs. Patika Kristiāna, bet viņa viņu atraidīja un palika draugi. Mēģināja nošaut Augustu, jo bija greizsirdīgs par viņa attiecībām ar Kristiānu. Mēģinot nošaut Augustu, sašāva cirka mākslinieku. Pašlaik atrodas cietumā par Augusta slepkavības mēģinājumu. * '''Augusts Andersons''' ([[Kārlis Tols]]) - Elizabetes un Cēzara dēls, ieradies viesnīcā kopā ar Leonu - savu patēvu. * '''Ivars Jurēvičs''' ([[Jurģis Spulenieks]]) - privātdetektīvs. Bargs pret Sofiju un Kristiānu. Strādā Aivara labā. * '''Lola''' ('''Anna Jagudina''') ([[Everita Pjata-Gertnere]]) - Helēnas meita. Ralfa sekretāre. Sameloja Augustam, ka ir stāvoklī no viņa. Augusts viņu atraidīja, tāpēc Lola nogrūda Augustu no pils balkona. Centās noslīcināt Ralfu, kad abi avarēja ar rolleri. * '''Ralfs Raivo''' ([[Rihards Zelezņevs]]) - Sofijas brālis. Notrieca Emīla opi ar mašīnu, kur blakus atradās Sofija. Panāca, ka Kristiānas pirkstu nospiedumi ir uz mašīnas, ar kuru pats notrieca Emīla opi, lai viņu apcietinātu. Sameloja Augustam, ka Kristiāna ir stāvoklī. * '''Juris''' "'''Jurčiks'''" '''Upītis''' ([[Pauls Iklāvs]]) - Zentas dēls. Mildas mazdēls. * '''Zuzanna''' ([[Anna Klēvere]]) - Strādā policijā. Romāns ar Leonu. * '''Kristiāna''' † ([[Rūta Dišlere]]) - Sofijas pusmāsa, Ralfa bijusī draudzene, Augusta bijusī draudzene, Uzzinājusi patiesību no Augusta, salaba ar Ralfu. Mirusi. * '''Sofija''' ([[Anete Berķe]]) - Kristiānas pusmāsa. Ralfa māsa. Meloja Kristiānai un izlikās, ka nezina, kurš notrieca Emīla opi, lai gan tie bija viņa un Ralfs. * '''Otto''' ([[Ivars Šterns]]) - Ivara tēvs. == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" * "[[UgunsGrēks]]" == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://izklaide.tv3.lv/seriali/ugunsgreks/}} {{lv ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] [[Kategorija:Go3 oriģinālsaturs]] nl4m8xufiodt16qp3s01yd136i4g5kh Nebaidies ne no kā 0 509133 4506317 4497927 2026-08-13T09:24:35Z Ugfans 99101 4506317 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #423e3e | show_name = Nebaidies ne no kā | color text = | image = | caption = | show_name_2 = | genre = [[krimināldrāma]], [[detektīvs|izmeklēšanas]] | format = | creator = | developer = | writer = Viktors Duks, [[Zane Zusta]] | director = [[Andrejs Ēķis]] | creative_director = | presenter = | starring = {{plainlist| * [[Kaspars Dumburs]] * [[Dita Lūriņa]] * [[Toms Liepājnieks]] * [[Klinta Reinholde]] * [[Anna Nele Āboltiņa]] * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] * [[Imants Strads]] * [[Kārlis Zahovskis]] * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] }} | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = Rihards Zaļupe | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]], [[spāņu valoda|spāņu]] | num_seasons = 2 | num_episodes = 16 | list_episodes = | producer = Aija Ansone, Dita Celmiņa | location = [[Latvija]], [[Kostarika]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/foto-ka-saulainaja-kostarika-filmeja-seriala-nebaidies-ne-no-ka-otro-sezonu/|title=Foto: kā saulainajā Kostarikā filmēja seriāla "Nebaidies ne no kā" otro sezonu|date=2022. gada 13. apr.|website=tv3.lv|access-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20220415172054/https://izklaide.tv3.lv/seriali/foto-ka-saulainaja-kostarika-filmeja-seriala-nebaidies-ne-no-ka-otro-sezonu/}}</ref> | camera = | runtime = 39-45 minūtes | editor = | cinematography = | company = Cinevilla Films | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = 16:9 | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2021|3|10|N|bez}} | last_aired = {{dat|2022|5|30|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Nebaidies ne no kā"''' ir straumēšanas platformas ''[[Go3]]'' oriģinālseriāls. Seriāla pirmo sezonu sāka pārraidīt [[TV3 Latvija|TV3]] 2022. gada 24. februārī. Seriāls ir balstīts uz Rolanda Priverta autobiogrāfisko grāmatu ar tādu pašu nosaukumu. Seriāla galvenais varonis, narkokurjers Priverts savu dzīvi veido pēc narkopasaules noteikumiem. Tā ir dzīve ārpus likuma — laupīšanas, spekulācijas ar valūtām, narkotikas un paralēli tam nodevība, meli, viltus solījumi, savstarpējā izrēķināšanās un izpostītas dzīves. Tomēr sižetā vijas cauri arī mūžīgais stāsts par mīlestību, kas tiek pārbaudīta galveno varoņu izvēļu veidotajās grūtībās. Seriālā Rolandu Privertu tēlo [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieris [[Kaspars Dumburs]]. Seriāla pirmizrāde notika 2021. gada 10. martā. Pirmā sezona beidzās 2021. gada 28. aprīlī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/latvija-top-serials-kas-veidots-pec-narkokurjera-rolanda-priverta-gramatas-motiviem/|title=Latvijā top seriāls, kas veidots pēc narkokurjera Rolanda Priverta grāmatas motīviem|date=2021. gada 16. febr.|website=tv3.lv|access-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-date=2022. gada 27. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20220527072120/https://izklaide.tv3.lv/seriali/latvija-top-serials-kas-veidots-pec-narkokurjera-rolanda-priverta-gramatas-motiviem/}}</ref> 2022. gada 31. martā iznāca 2. sezonas treileris. 4. aprīlī paziņoja, ka jaunā sezona iznāks 11. aprīlī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/spriedzes-serials-nebaidies-ne-no-ka-atgriezas-ar-otro-sezonu-un-piedzivojumiem-kostarika/|title=Spriedzes seriāls "Nebaidies ne no kā" atgriežas ar otro sezonu un piedzīvojumiem Kostarikā|date=2022. gada 4. apr.|website=tv3.lv|access-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20220415153926/https://izklaide.tv3.lv/seriali/spriedzes-serials-nebaidies-ne-no-ka-atgriezas-ar-otro-sezonu-un-piedzivojumiem-kostarika/}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 8 | {{dat|2021|3|10|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2021|4|28|N|bez}} (8. sērija) |- | '''2''' | 8 | {{dat|2022|4|11|N|bez}} (9. sērija) | {{dat|2022|5|30|N|bez}} (16. sērija) |- |} == Lomās == * [[Kaspars Dumburs]] — Rolands Priverts * [[Dita Lūriņa]] — Maija * [[Toms Liepājnieks]] — Nils Šmits * [[Klinta Reinholde]] — Paula * [[Anna Nele Āboltiņa]] — Ilze * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] — Martinovs * [[Imants Strads]] — Urmass * [[Kārlis Zahovskis]] — Kalniņš * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] — Helēna == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://go3.lv/series/nebaidies-ne-no-ka,serial-2441397 Skatīties seriālu šeit, ar abonomentu.] * [https://www.imdb.com/title/tt15669168/?ref_=nm_flmg_t_4_act] IMDB {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Go3 oriģinālsaturs]] sor6m5haf2kcpolr2ovh729z0sdg0ag Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 515831 4506361 4505460 2026-08-13T11:43:03Z Kleivas 2704 /* Pārstāvētās valstis un sportisti */ 4506361 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Burāšana | games = 1900. gada vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Sailing pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = [[Mēlanenivelīna]], [[Sēna]]s upe <br/> [[Havra]], [[Lamanšs|Lamanšā]] <br/> {{vieta|Francija}} | dates = 1900. gada 20. — 27. maijs (Mēlanenivlīna) <br/> 1. — 6. augusts (Havra) | num_events = 8 | competitors = vismaz 96 (95 vīrieši un 1 sieviete) | nations = 6 | teams = 64 (laivas) | prev = | next = '''[[Burāšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Sailing1900.jpg|250px|thumb|Skats no burāšanas sacensībām Sēnas upē.]] '''[[Burāšana]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Šī bija pirmā reize, kad [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā bija iekļauta burāšana. Sacensības tika aizvadītas astoņās burāšanas klasēs. Sešām klasēm sacensības tika aizvadītas no 20. maija līdz 27. maijam [[Mēlanenivelīna|Mēlanenivelīnā]], [[Sēna]]s upē. Savukārt pārējās divas, lielākās burāšanas klases sacensības, tika aizvadītas no 1. līdz 6. augustam pie [[Havra]]s pilsētas [[Lamanšs|Lamanšā]]. Sacensībās startēja vismaz 96 burātāji (95 vīrieši un 1 sieviete) ar 64 laivām no 6 valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Rowing at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Visvairāk olimpisko medaļu burāšanā izcīnīja Francijas sportisti. Kopumā olimpiskās medaļas ieguva 6 valstu pārstāvji un Jauktā komanda, kuru veidoja vairāku valstu pārstāvji. Atsevišķās burāšanas klasēs tika aizvadīti divi braucieni. Par katru no braucieniem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Paris 1900 Sailing Results|accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> 40 no visiem burātājiem ieguva vismaz divas olimpiskās medaļas. Šveiciete [[Helēna de Purtalē]] bija pirmā, sieviete, kas burāšanā izcīnīja olimpisko medaļu. == Sacensību kalendārs == {{Color box|#FFDF80| '''●''' |border=darkgray}} — sacensības / medaļu izcīņa ; Maijs {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Disciplīna !! Norises vieta !! 20. maijs <br/> (Svēt.) !! 21. maijs <br/> (Pirm.) !! 22. maijs <br/> (Otr.) !! 23. maijs <br/> (Treš.) !! 24. maijs <br/> (Ceturt.) !! 25. maijs <br/> (Piekt.) !! 26. maijs <br/> (Sest.) !! 27. maijs <br/> (Sest.) |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || rowspan=6 align=left| [[Mēlanenivelīna]] || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || || || || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|0 – 0,5 tonna]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || |} ; Augusts {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Disciplīna !! Norises vieta !! 1. augusts <br/> (Piekt.) !! 2. augusts <br/> (Sest.) !! 3. augusts <br/> (Svēt.) !! 4. augusts <br/> (Pirm.) !! 5. augusts <br/> (Otr.) !! 6. augusts <br/> (Treš.) |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || rowspan=2 align=left| [[Havra]] || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || |} == Norises vietas == Olimpiskās kustības pirmajos gados nebija stingru noteikumu par norises vietu piešķiršanu. 1900. gada olimpiskās burāšanas pasākumu organizatori nolēma, ka mazās burāšanas klases tiks aizvadītas [[Sēna]]s upē [[Mēlanenivelīna|Mēlanenivelīnā]], savukārt divas lielākās burāšanas klases tiks aizvadītas [[Lamanšs|Lamanšā]] pie [[Havra]]s pilsētas. Mēlanenivelīna notika ''Open'', 0 – 0.5 tonnas, 0.5 – 1 tonna, 1 – 2 tonnas, 2 – 3 tonnas un 3 – 10 tonnas burāšanas klases sacensības. Olimpiskās regates sacensību apstākļu Mēlanenivelīna nebija ideāli, sakarā ar minimālā vēja esamību. Tā kā Sēnas upe galvenokārt plūst no austrumiem uz rietumiem, vieglo ziemeļaustrumu vēju daļēji bloķēja ēkas vai koki upes krastā, tādējādi spēcīgi ietekmējot regati. Havrā notika 10 – 20 tonnas un 20+ tonnas burāšanas klases sacensības. Apstākļi regates laikā bija tik labi, ka 10 – 20 tonnu klase spēja veikt pilnu 22 jūras jūdžu trīsstūra trasi. ''Société des Régates du Havre'' telpas tika izmantotas kā olimpiskā osta. == Burāšanas klases == Burāšana gadsimtu mijā nebija tik labi definēta kā vēlāk 20. gadsimtā. Sacīkšu noteikumus galvenokārt noteica vietējie jahtklubi vai dažos gadījumos Nacionālā jahtu federācija. Arī laivas nebija standartizētas, lai tos tagad dēvētu par ''One Design'' vai ''One Builder'' klasēm. Tāpēc tika izmantotas daudzas handikapa sistēmas vai sistēmas, kas jahtas iedala dažādās kategorijās. 1892. gadā [[Ogists Godinē]] izstrādāja formulu, kas izvietoja dažādas laivas dažādās burāšanas kategorijās. Šo noteikumu pieņēma ''[[Francijas jahtklubs|Union des yachts français]]'' (Francijas jahtklubs) un vēlāk vairākas citas nacionālās jahtu federācijas, piemēram, Société Nautique de Genève. Burāšanai 1900. gada olimpiskajās spēlēs šis noteikums tika izvēlēts, lai noteiktu jahtu tonnāžu. [[Attēls:Olympic Classes 1900.svg|600px|thumb|center|Buru laivu un klašu ilustratīvais attēlojums 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} || Atsauce |- | ''' ''Open'' klase''' <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase}} | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Lorns Karijs]] <br/> [[Džons Gretons]] <br/> [[Eldžernons Modslijs]] | {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> [[Pauls Vīzners]] <br/> [[Georgs Naue]] <br/> [[Heinrihs Peterss]] <br/> [[Otokārs Veize]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Emīls Mišelē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/open-class-mixed |title=Paris 1900 Sailing: open class mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''Līdz 0,5 tonnām'''<ref name="Braucieni">Disciplīnā tika aizvadīti divi fināla braucieni. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] abus finālus uzskata par "olimpiskajiem" un par tiem tiek piešķirtas olimpiskās medaļas.</ref> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām}} | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Pjērs Žervē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Ogists Teksjē]] <br/> [[Žans Batists Šarko]] <br/> [[Robērs Linzeljē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Anrī Monno]] <br/> [[Leons Teljē]] <br/> [[Gastons Kejo]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5t-mixed-race-one |title=Paris 1900 Sailing: 0.5t mixed, race one Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Emīls Sakrē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Ogists Teksjē]] <br/> [[Žans Batists Šarko]] <br/> [[Robērs Linzeljē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Pjērs Žervē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5t-mixed-race-two |title=Paris 1900 Sailing: 0.5t mixed, race two Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''0,5 – 1 tonna'''<ref name="Braucieni"/> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna}} | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Lorns Karijs]] <br/> [[Džons Gretons]] <br/> [[Eldžernons Modslijs]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5-1t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 0.5-1t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Luijs Ogists-Dormijs]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/-1-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: ½-1 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''1 – 2 tonnas'''<ref name="Braucieni"/> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas}} | {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} <br/> [[Hermanis de Purtalē]] <br/> [[Helēna de Purtalē]] <br/> [[Bernārs de Purtalē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Lisjēns Bodrjē]] <br/> [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] <br/> [[Eduārs Mantuā]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/1-2-ton-race-one-open |title=Paris 1900 Sailing: 1-2 Ton Race One Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> [[Pauls Vīzners]] <br/> [[Georgs Naue]] <br/> [[Heinrihs Peterss]] <br/> [[Otokārs Veize]] | {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} <br/> [[Hermanis de Purtalē]] <br/> [[Helēna de Purtalē]] <br/> [[Bernārs de Purtalē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/1-2t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 1-2t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''2 – 3 tonnas'''<ref name="Braucieni"/> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas}} | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 2-3t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Ogists Donni]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''3 – 10 tonnas'''<ref name="Braucieni"/> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas}} | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Anrī Žilardoni]] | {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} <br/> [[Henri Smulderss]] <br/> [[Kriss Hoijkāss]] <br/> [[Arijs van der Veldens]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Moriss Giflē]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/3-10-ton-race-one-open |title=Paris 1900 Sailing: 3-10 Ton Race One Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Džons Hovards Teilors]] <br/> [[Edvards Hors]] <br/> [[Harijs Džefersons]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Moriss Giflē]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]] | {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} <br/> [[H. Makhenrijs]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/3-10t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 3-10t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | '''10 – 20 tonnas''' <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas}} | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Emīls Bilārs]] <br/> [[Pols Perkē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Žans Dekāzs]] | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Edvards Hors]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/10-20t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 10-20t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | '''20+ tonnas''' <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas}} | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Sesils Kventins]] | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Selvins Karverlijs]] | {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Harijs Van Bergens]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/20t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 20t + mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" | Dzimums !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Džons Gretons]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Lorns Karijs]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Eldžernons Modslijs]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Bodrjē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Emīls Mišelē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Georgs Naue]] || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Heinrihs Peterss]] || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Bernārs de Purtalē]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Helēna de Purtalē]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || Sieviete || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Hermanis de Purtalē]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Otokārs Veize]] || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Pauls Vīzners]] || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Edvards Hors]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Pjērs Žervē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Dukē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Godinē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Linzeljē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Mialarē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Leons Sisē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Žans Batists Šarko]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Teksjē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Teksjē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Albērs]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Alfrēds Dibuā]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Dibuā]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Albērs Divāls]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Moriss Giflē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Giflē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Girē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Igo]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žans Le Brē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Martēns]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Marsels Merāns]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Valtons]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Vilamitjana]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|7 || bgcolor=E0E0E0|9 || bgcolor=E6CCB2|10 || '''26''' |- | 2 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|4 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''6''' |- | rowspan=2| 3/4 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''2''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''2''' |- | 5 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''1''' |- | 6 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || '''2''' |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā (6 valstis): || 13 || 13 || 13 || 39 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == [[Attēls:Map Sailing at the 1900 Summer Olympics.png|thumb|Valstis, kuras bija pārstāvētas 1900. gada vasaras olimpisko spēļu burāšanas sacensībās.]] * {{pamatraksts|Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs airēšanas sacensībās startēja aptuveni 95 sportisti (94 vīrieši un 1 sieviete) no 6 valstīm. Visas valstis šajā sporta veidā bija pārstāvētas pirmo reizi. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|2}} * {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|73}} * {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|9}} * {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|5}} {{colend}} == Atsauces un piezīmes == {{Commons|Sailing at the 1900 Summer Olympics|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/SAL Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Burāšana olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Burāšana olimpiskajās spēlēs|1900]] to6u59g2jqkjsilzqgs8c9r08sammn4 4506363 4506361 2026-08-13T11:43:24Z Kleivas 2704 4506363 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Burāšana | games = 1900. gada vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Sailing pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = [[Mēlanenivelīna]], [[Sēna]]s upe <br/> [[Havra]], [[Lamanšs|Lamanšā]] <br/> {{vieta|Francija}} | dates = 1900. gada 20. — 27. maijs (Mēlanenivlīna) <br/> 1. — 6. augusts (Havra) | num_events = 8 | competitors = vismaz 95 (94 vīrieši un 1 sieviete) | nations = 6 | teams = 64 (laivas) | prev = | next = '''[[Burāšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Sailing1900.jpg|250px|thumb|Skats no burāšanas sacensībām Sēnas upē.]] '''[[Burāšana]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Šī bija pirmā reize, kad [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā bija iekļauta burāšana. Sacensības tika aizvadītas astoņās burāšanas klasēs. Sešām klasēm sacensības tika aizvadītas no 20. maija līdz 27. maijam [[Mēlanenivelīna|Mēlanenivelīnā]], [[Sēna]]s upē. Savukārt pārējās divas, lielākās burāšanas klases sacensības, tika aizvadītas no 1. līdz 6. augustam pie [[Havra]]s pilsētas [[Lamanšs|Lamanšā]]. Sacensībās startēja vismaz 95 burātāji (94 vīrieši un 1 sieviete) ar 64 laivām no 6 valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Rowing at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Visvairāk olimpisko medaļu burāšanā izcīnīja Francijas sportisti. Kopumā olimpiskās medaļas ieguva 6 valstu pārstāvji un Jauktā komanda, kuru veidoja vairāku valstu pārstāvji. Atsevišķās burāšanas klasēs tika aizvadīti divi braucieni. Par katru no braucieniem tika pasniegtas olimpiskās medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Paris 1900 Sailing Results|accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> 40 no visiem burātājiem ieguva vismaz divas olimpiskās medaļas. Šveiciete [[Helēna de Purtalē]] bija pirmā, sieviete, kas burāšanā izcīnīja olimpisko medaļu. == Sacensību kalendārs == {{Color box|#FFDF80| '''●''' |border=darkgray}} — sacensības / medaļu izcīņa ; Maijs {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Disciplīna !! Norises vieta !! 20. maijs <br/> (Svēt.) !! 21. maijs <br/> (Pirm.) !! 22. maijs <br/> (Otr.) !! 23. maijs <br/> (Treš.) !! 24. maijs <br/> (Ceturt.) !! 25. maijs <br/> (Piekt.) !! 26. maijs <br/> (Sest.) !! 27. maijs <br/> (Sest.) |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] || rowspan=6 align=left| [[Mēlanenivelīna]] || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || || || || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|0 – 0,5 tonna]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna]] || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas]] || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || |} ; Augusts {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Disciplīna !! Norises vieta !! 1. augusts <br/> (Piekt.) !! 2. augusts <br/> (Sest.) !! 3. augusts <br/> (Svēt.) !! 4. augusts <br/> (Pirm.) !! 5. augusts <br/> (Otr.) !! 6. augusts <br/> (Treš.) |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas]] || rowspan=2 align=left| [[Havra]] || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' |- | align=left| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''●''' || || || |} == Norises vietas == Olimpiskās kustības pirmajos gados nebija stingru noteikumu par norises vietu piešķiršanu. 1900. gada olimpiskās burāšanas pasākumu organizatori nolēma, ka mazās burāšanas klases tiks aizvadītas [[Sēna]]s upē [[Mēlanenivelīna|Mēlanenivelīnā]], savukārt divas lielākās burāšanas klases tiks aizvadītas [[Lamanšs|Lamanšā]] pie [[Havra]]s pilsētas. Mēlanenivelīna notika ''Open'', 0 – 0.5 tonnas, 0.5 – 1 tonna, 1 – 2 tonnas, 2 – 3 tonnas un 3 – 10 tonnas burāšanas klases sacensības. Olimpiskās regates sacensību apstākļu Mēlanenivelīna nebija ideāli, sakarā ar minimālā vēja esamību. Tā kā Sēnas upe galvenokārt plūst no austrumiem uz rietumiem, vieglo ziemeļaustrumu vēju daļēji bloķēja ēkas vai koki upes krastā, tādējādi spēcīgi ietekmējot regati. Havrā notika 10 – 20 tonnas un 20+ tonnas burāšanas klases sacensības. Apstākļi regates laikā bija tik labi, ka 10 – 20 tonnu klase spēja veikt pilnu 22 jūras jūdžu trīsstūra trasi. ''Société des Régates du Havre'' telpas tika izmantotas kā olimpiskā osta. == Burāšanas klases == Burāšana gadsimtu mijā nebija tik labi definēta kā vēlāk 20. gadsimtā. Sacīkšu noteikumus galvenokārt noteica vietējie jahtklubi vai dažos gadījumos Nacionālā jahtu federācija. Arī laivas nebija standartizētas, lai tos tagad dēvētu par ''One Design'' vai ''One Builder'' klasēm. Tāpēc tika izmantotas daudzas handikapa sistēmas vai sistēmas, kas jahtas iedala dažādās kategorijās. 1892. gadā [[Ogists Godinē]] izstrādāja formulu, kas izvietoja dažādas laivas dažādās burāšanas kategorijās. Šo noteikumu pieņēma ''[[Francijas jahtklubs|Union des yachts français]]'' (Francijas jahtklubs) un vēlāk vairākas citas nacionālās jahtu federācijas, piemēram, Société Nautique de Genève. Burāšanai 1900. gada olimpiskajās spēlēs šis noteikums tika izvēlēts, lai noteiktu jahtu tonnāžu. [[Attēls:Olympic Classes 1900.svg|600px|thumb|center|Buru laivu un klašu ilustratīvais attēlojums 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} || Atsauce |- | ''' ''Open'' klase''' <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase}} | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Lorns Karijs]] <br/> [[Džons Gretons]] <br/> [[Eldžernons Modslijs]] | {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> [[Pauls Vīzners]] <br/> [[Georgs Naue]] <br/> [[Heinrihs Peterss]] <br/> [[Otokārs Veize]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Emīls Mišelē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/open-class-mixed |title=Paris 1900 Sailing: open class mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''Līdz 0,5 tonnām'''<ref name="Braucieni">Disciplīnā tika aizvadīti divi fināla braucieni. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] abus finālus uzskata par "olimpiskajiem" un par tiem tiek piešķirtas olimpiskās medaļas.</ref> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām}} | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Pjērs Žervē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Ogists Teksjē]] <br/> [[Žans Batists Šarko]] <br/> [[Robērs Linzeljē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Anrī Monno]] <br/> [[Leons Teljē]] <br/> [[Gastons Kejo]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5t-mixed-race-one |title=Paris 1900 Sailing: 0.5t mixed, race one Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Emīls Sakrē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Ogists Teksjē]] <br/> [[Žans Batists Šarko]] <br/> [[Robērs Linzeljē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Pjērs Žervē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5t-mixed-race-two |title=Paris 1900 Sailing: 0.5t mixed, race two Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''0,5 – 1 tonna'''<ref name="Braucieni"/> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 – 1 tonna}} | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Lorns Karijs]] <br/> [[Džons Gretons]] <br/> [[Eldžernons Modslijs]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5-1t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 0.5-1t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Luijs Ogists-Dormijs]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/-1-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: ½-1 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''1 – 2 tonnas'''<ref name="Braucieni"/> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 – 2 tonnas}} | {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} <br/> [[Hermanis de Purtalē]] <br/> [[Helēna de Purtalē]] <br/> [[Bernārs de Purtalē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Lisjēns Bodrjē]] <br/> [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] <br/> [[Eduārs Mantuā]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/1-2-ton-race-one-open |title=Paris 1900 Sailing: 1-2 Ton Race One Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> [[Pauls Vīzners]] <br/> [[Georgs Naue]] <br/> [[Heinrihs Peterss]] <br/> [[Otokārs Veize]] | {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} <br/> [[Hermanis de Purtalē]] <br/> [[Helēna de Purtalē]] <br/> [[Bernārs de Purtalē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/1-2t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 1-2t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''2 – 3 tonnas'''<ref name="Braucieni"/> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 – 3 tonnas}} | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 2-3t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Ogists Donni]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | rowspan=2| '''3 – 10 tonnas'''<ref name="Braucieni"/> <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3 – 10 tonnas}} | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Anrī Žilardoni]] | {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} <br/> [[Henri Smulderss]] <br/> [[Kriss Hoijkāss]] <br/> [[Arijs van der Veldens]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Moriss Giflē]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/3-10-ton-race-one-open |title=Paris 1900 Sailing: 3-10 Ton Race One Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Džons Hovards Teilors]] <br/> [[Edvards Hors]] <br/> [[Harijs Džefersons]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Moriss Giflē]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]] | {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} <br/> [[H. Makhenrijs]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/3-10t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 3-10t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | '''10 – 20 tonnas''' <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10 – 20 tonnas}} | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Emīls Bilārs]] <br/> [[Pols Perkē]] | {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Žans Dekāzs]] | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Edvards Hors]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/10-20t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 10-20t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | '''20+ tonnas''' <br/> {{DetailsLink|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas}} | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Sesils Kventins]] | {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> [[Selvins Karverlijs]] | {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} <br/> [[Harijs Van Bergens]] | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/20t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 20t + mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" | Dzimums !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Džons Gretons]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Lorns Karijs]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Eldžernons Modslijs]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Bodrjē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Emīls Mišelē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Georgs Naue]] || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Heinrihs Peterss]] || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Bernārs de Purtalē]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Helēna de Purtalē]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || Sieviete || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Hermanis de Purtalē]] || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Otokārs Veize]] || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Pauls Vīzners]] || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Edvards Hors]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Pjērs Žervē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Dukē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Godinē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Linzeljē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Mialarē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Leons Sisē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Žans Batists Šarko]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Teksjē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Teksjē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Albērs]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Alfrēds Dibuā]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Dibuā]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Albērs Divāls]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Moriss Giflē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Giflē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Girē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Igo]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žans Le Brē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Martēns]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Marsels Merāns]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Valtons]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Vilamitjana]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|7 || bgcolor=E0E0E0|9 || bgcolor=E6CCB2|10 || '''26''' |- | 2 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|4 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''6''' |- | rowspan=2| 3/4 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''2''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''2''' |- | 5 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''1''' |- | 6 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || '''2''' |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā (6 valstis): || 13 || 13 || 13 || 39 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == [[Attēls:Map Sailing at the 1900 Summer Olympics.png|thumb|Valstis, kuras bija pārstāvētas 1900. gada vasaras olimpisko spēļu burāšanas sacensībās.]] * {{pamatraksts|Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs airēšanas sacensībās startēja aptuveni 95 sportisti (94 vīrieši un 1 sieviete) no 6 valstīm. Visas valstis šajā sporta veidā bija pārstāvētas pirmo reizi. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|2}} * {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|73}} * {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|9}} * {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|5}} {{colend}} == Atsauces un piezīmes == {{Commons|Sailing at the 1900 Summer Olympics|Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/SAL Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Burāšana olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Burāšana olimpiskajās spēlēs|1900]] cd87xjy0wr75dyabgd5uh1rxvujc84z Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase 0 515846 4506355 4505465 2026-08-13T11:28:33Z Kleivas 2704 /* Pārstāvētās valstis un sportisti */ 4506355 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = ''Open'' klase burāšanā |games = 1900. gada Vasaras |image = 1900 Open Class.svg |image_size = 300 |caption = ''Open'' klases buru laivu ilustratīvs attēlojums |venue = [[Sēna]]s upe, [[Mēlanenivelīna]] |date = 1900. gada 20. maijs |competitors = vismaz 82 |nations = 6 |teams = 47 |gold = [[Lorns Karijs]] <br/> [[Džons Gretons]] <br/> [[Eldžernons Modslijs]] |goldNOC = GBR |silver = [[Pauls Vīzners]] <br/> [[Georgs Naue]] <br/> [[Heinrihs Peterss]] <br/> [[Otokārs Veize]] |silverNOC = GER |bronze = [[Emīls Mišelē]] |bronzeNOC = FRA |win_value = |prev = |next = }} {{Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''''Open'' klase''' bija viena no astoņām olimpiskajām disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensībās]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] laikā [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības tika aizvadītas [[Sēna]]s upē [[Mēlanenivelīna]]s komūnā, tās notika 1900. gada 20. maijā. Šajās sacensībās startēja vismaz 82 burātāji (vismaz 47 laivas) no 6 valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-open.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417065732/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-open.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Sailing at the 1900 Paris Summer Games: Mixed Open |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Šīs disciplīnas organizēšanu apgrūtināja bezvēja esamība. Zināms, ka startēja vismaz 47 laivas, bet tikai septiņas aptuveni 11 km garo trasi veica noteiktajā laika termiņā. No kurām divas tika diskvalificētas, jo izmantoja motorizētu palīdzību. Disciplīnā startēja visas mazo klašu laivas, kuras nākamajās dienās startēja savu klašu atsevišķajās disciplīnās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/9216 |title=1900 Summer Olympics — Sailing — Open, Open |publisher=Olympedia |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Olimpisko zelta medaļu šajā disciplīnā ieguva [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] burātāji [[Lorns Karijs]], [[Džons Gretons]] un [[Eldžernons Modslijs]]. Sudraba medaļu ieguva [[Vācijas]] burātāji [[Pauls Vīzners]], [[Georgs Naue]], [[Heinrihs Peterss]] un [[Otokārs Veize]]. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[Francijas]] burātājs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5-1t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 0.5-1t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 20. maijs <br/> (Svēt.) !! 21. maijs <br/> (Pirm.) !! 22. maijs <br/> (Otr.) !! 23. maijs <br/> (Treš.) !! 24. maijs <br/> (Ceturt.) !! 25. maijs <br/> (Piekt.) !! 26. maijs <br/> (Sest.) !! 27. maijs <br/> (Sest.) |- | style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''Brauciens''' || || || || || || || |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Lorns Karijs]] <br/> [[Džons Gretons]] <br/> [[Eldžernons Modslijs]] | '''{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Pauls Vīzners]] <br/> [[Georgs Naue]] <br/> [[Heinrihs Peterss]] <br/> [[Otokārs Veize]] | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Emīls Mišelē]] |} == Rezultāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta !! Stūrmanis !! Apkalpes locekļi !! Laiva !! Pārstāvētā valsts !! Laiks |- | {{gold01}} || align=left|[[Lorns Karijs]] || align=left|[[Džons Gretons]] un [[Eldžernons Modslijs]] || align=left|''Scotia'' || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 5:56:17 |- | {{silver02}} || align=left|[[Pauls Vīzners]] || align=left|[[Georgs Naue]], [[Heinrihs Peterss]] un [[Otokārs Veize]] || align=left|''Aschenbrödel'' || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 5:58:17 |- | {{bronze03}} || align=left|[[Emīls Mišelē]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Turquoise'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 6:12:12 |- | 4 || align=left|[[Emīls Sakrē]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Fantlet'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 7:04:08 |- | 5 || align=left|[[Žans d'Esturnels de Konstāns]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Pierre et Jean'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- | rowspan=2| — || align=left|[[Fransuā Teksjē]] || align=left|[[Ogists Teksjē]] || align=left|''Mamie'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Diskvalificēti'' |- | align=left|[[Luijs Ogists-Dormijs]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Carabinier'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Diskvalificēti'' |- | rowspan=40| — || align=left|[[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Alcyon'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Ežēns Laverns]] || align=left| [[Anrī Laverns]] || align=left|''Amulet'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Fosions Rosolēns]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Ariette'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Pjērs Žervē]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Baby'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Albērs Glandazs]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Colette'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žans De Šabanns La Paliss]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Crabe I'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žils Valtons]] || align=left|[[Fēlikss Markots]], [[Viljams Martēns]], [[Žaks Bodrjē]] un [[Žans Le Brē]] || align=left|''Crabe II'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žans Le Brē]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Crocodile'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[G. Pižārs]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Demi Mondaine'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Marsels Muazāns]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Ducky'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Leons Sisē]] || align=left|[[Žaks Dukē]], [[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || align=left|''Favorite'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Anrī Žilardoni]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Fémur'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žoržs Varenhorsts]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Freia'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Leto (burātājs)|Leto]] || align=left|[[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || align=left|''Galopin'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Moriss Giflē]] || align=left|[[Alfrēds Dibuā]], [[Žils Dibuā]], [[Robērs Giflē]] un [[Šarls Girē]] || align=left|''Gitana'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Ferdinands Šlāters]] || align=left|[[Emīls Žans Fontēns]] un [[De Kotiņons]] || align=left|''Gwendoline'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Anrī Meņo]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Gyp'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Maksims Desonšē]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Hébé'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Eduārs Mezāns de Malartī]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Jeannette'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Pjērs Musets]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Marsouin'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Fransuā Vilamitjana]] || align=left|[[Ogists Albērs]], [[Albērs Divāls]] un [[Šarls Igo]] || align=left|''Martha'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Leruā (burātājs)|Leruā]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Mascaret'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Ogists Donni]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Mignon'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Teksjē I]] || align=left|[[Teksjē II]], [[Robērs Linzeljē]] un [[Žans Batists Šarko]] || align=left|''Quand-Même'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Anrī Monno]] || align=left|[[Leons Teljē]] un [[Gastons Kejo]] || align=left|''Sarcelle'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Emīls Mišelē]] || align=left|[[Marsels Merāns]] || align=left|''Scamasaxe'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Ežēns Laverns]] || align=left|[[Žoržs Potjē]], [[Žonē-Pastrē]] un [[Pjērs de Buloņs]] || align=left|''Sidi-Fekkar'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Moriss Monno]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Souriceau'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[L. Legru]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Suzon IV'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Pols Kutīrs]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Tornade'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Teksjē I]] || align=left|[[Teksjē II]] || align=left|''C.V.A.'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žaks Bodrjē]] || align=left|[[Lisjēns Bodrjē]], [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] un [[Eduārs Mantuā]] || align=left|''Nina Claire'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Viljams Martēns]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Pirouette'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Plume-patte'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Teksjē I]] || align=left|[[Teksjē II]] || align=left|''Singy'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Verveine'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Henri Smulderss]] || align=left|[[Kriss Hoijkāss]] un [[Arijs van der Veldens]] || align=left|''Mascotte'' || align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left| [[Hermanis de Purtalē]] || align=left| [[Helēna de Purtalē]] un [[Bernārs de Purtalē]] || align=left|''Lérina'' || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left| [[H. Makhenrijs]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Frimousse & Singy'' || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left| [[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|''Ollé'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā disciplīnā startēja vismaz 82 sportisti (47 komandas) no 6 valstīm. Visas valstis šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi. ''Iekavās uzrādīts zināmais/dokumentētais sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|2}} * {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|67}} * {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|4}} {{colend}} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417065732/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-open.html Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/9216 Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5-1t-mixed Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} [[Kategorija:Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Open klase]] mn0yypsgtwu7rejompw9603latjleno 4506357 4506355 2026-08-13T11:29:17Z Kleivas 2704 /* Pārstāvētās valstis un sportisti */ 4506357 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = ''Open'' klase burāšanā |games = 1900. gada Vasaras |image = 1900 Open Class.svg |image_size = 300 |caption = ''Open'' klases buru laivu ilustratīvs attēlojums |venue = [[Sēna]]s upe, [[Mēlanenivelīna]] |date = 1900. gada 20. maijs |competitors = vismaz 82 |nations = 6 |teams = 47 |gold = [[Lorns Karijs]] <br/> [[Džons Gretons]] <br/> [[Eldžernons Modslijs]] |goldNOC = GBR |silver = [[Pauls Vīzners]] <br/> [[Georgs Naue]] <br/> [[Heinrihs Peterss]] <br/> [[Otokārs Veize]] |silverNOC = GER |bronze = [[Emīls Mišelē]] |bronzeNOC = FRA |win_value = |prev = |next = }} {{Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''''Open'' klase''' bija viena no astoņām olimpiskajām disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensībās]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] laikā [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības tika aizvadītas [[Sēna]]s upē [[Mēlanenivelīna]]s komūnā, tās notika 1900. gada 20. maijā. Šajās sacensībās startēja vismaz 82 burātāji (vismaz 47 laivas) no 6 valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-open.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417065732/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-open.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Sailing at the 1900 Paris Summer Games: Mixed Open |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Šīs disciplīnas organizēšanu apgrūtināja bezvēja esamība. Zināms, ka startēja vismaz 47 laivas, bet tikai septiņas aptuveni 11 km garo trasi veica noteiktajā laika termiņā. No kurām divas tika diskvalificētas, jo izmantoja motorizētu palīdzību. Disciplīnā startēja visas mazo klašu laivas, kuras nākamajās dienās startēja savu klašu atsevišķajās disciplīnās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/9216 |title=1900 Summer Olympics — Sailing — Open, Open |publisher=Olympedia |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Olimpisko zelta medaļu šajā disciplīnā ieguva [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] burātāji [[Lorns Karijs]], [[Džons Gretons]] un [[Eldžernons Modslijs]]. Sudraba medaļu ieguva [[Vācijas]] burātāji [[Pauls Vīzners]], [[Georgs Naue]], [[Heinrihs Peterss]] un [[Otokārs Veize]]. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[Francijas]] burātājs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5-1t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 0.5-1t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 20. maijs <br/> (Svēt.) !! 21. maijs <br/> (Pirm.) !! 22. maijs <br/> (Otr.) !! 23. maijs <br/> (Treš.) !! 24. maijs <br/> (Ceturt.) !! 25. maijs <br/> (Piekt.) !! 26. maijs <br/> (Sest.) !! 27. maijs <br/> (Sest.) |- | style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''Brauciens''' || || || || || || || |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Lorns Karijs]] <br/> [[Džons Gretons]] <br/> [[Eldžernons Modslijs]] | '''{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Pauls Vīzners]] <br/> [[Georgs Naue]] <br/> [[Heinrihs Peterss]] <br/> [[Otokārs Veize]] | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Emīls Mišelē]] |} == Rezultāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta !! Stūrmanis !! Apkalpes locekļi !! Laiva !! Pārstāvētā valsts !! Laiks |- | {{gold01}} || align=left|[[Lorns Karijs]] || align=left|[[Džons Gretons]] un [[Eldžernons Modslijs]] || align=left|''Scotia'' || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 5:56:17 |- | {{silver02}} || align=left|[[Pauls Vīzners]] || align=left|[[Georgs Naue]], [[Heinrihs Peterss]] un [[Otokārs Veize]] || align=left|''Aschenbrödel'' || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 5:58:17 |- | {{bronze03}} || align=left|[[Emīls Mišelē]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Turquoise'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 6:12:12 |- | 4 || align=left|[[Emīls Sakrē]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Fantlet'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 7:04:08 |- | 5 || align=left|[[Žans d'Esturnels de Konstāns]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Pierre et Jean'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- | rowspan=2| — || align=left|[[Fransuā Teksjē]] || align=left|[[Ogists Teksjē]] || align=left|''Mamie'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Diskvalificēti'' |- | align=left|[[Luijs Ogists-Dormijs]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Carabinier'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Diskvalificēti'' |- | rowspan=40| — || align=left|[[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Alcyon'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Ežēns Laverns]] || align=left| [[Anrī Laverns]] || align=left|''Amulet'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Fosions Rosolēns]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Ariette'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Pjērs Žervē]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Baby'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Albērs Glandazs]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Colette'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žans De Šabanns La Paliss]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Crabe I'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žils Valtons]] || align=left|[[Fēlikss Markots]], [[Viljams Martēns]], [[Žaks Bodrjē]] un [[Žans Le Brē]] || align=left|''Crabe II'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žans Le Brē]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Crocodile'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[G. Pižārs]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Demi Mondaine'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Marsels Muazāns]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Ducky'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Leons Sisē]] || align=left|[[Žaks Dukē]], [[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || align=left|''Favorite'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Anrī Žilardoni]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Fémur'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žoržs Varenhorsts]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Freia'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Leto (burātājs)|Leto]] || align=left|[[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || align=left|''Galopin'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Moriss Giflē]] || align=left|[[Alfrēds Dibuā]], [[Žils Dibuā]], [[Robērs Giflē]] un [[Šarls Girē]] || align=left|''Gitana'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Ferdinands Šlāters]] || align=left|[[Emīls Žans Fontēns]] un [[De Kotiņons]] || align=left|''Gwendoline'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Anrī Meņo]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Gyp'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Maksims Desonšē]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Hébé'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Eduārs Mezāns de Malartī]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Jeannette'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Pjērs Musets]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Marsouin'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Fransuā Vilamitjana]] || align=left|[[Ogists Albērs]], [[Albērs Divāls]] un [[Šarls Igo]] || align=left|''Martha'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Leruā (burātājs)|Leruā]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Mascaret'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Ogists Donni]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Mignon'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Teksjē I]] || align=left|[[Teksjē II]], [[Robērs Linzeljē]] un [[Žans Batists Šarko]] || align=left|''Quand-Même'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Anrī Monno]] || align=left|[[Leons Teljē]] un [[Gastons Kejo]] || align=left|''Sarcelle'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Emīls Mišelē]] || align=left|[[Marsels Merāns]] || align=left|''Scamasaxe'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Ežēns Laverns]] || align=left|[[Žoržs Potjē]], [[Žonē-Pastrē]] un [[Pjērs de Buloņs]] || align=left|''Sidi-Fekkar'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Moriss Monno]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Souriceau'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[L. Legru]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Suzon IV'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Pols Kutīrs]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Tornade'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Teksjē I]] || align=left|[[Teksjē II]] || align=left|''C.V.A.'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žaks Bodrjē]] || align=left|[[Lisjēns Bodrjē]], [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] un [[Eduārs Mantuā]] || align=left|''Nina Claire'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Viljams Martēns]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Pirouette'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Plume-patte'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Teksjē I]] || align=left|[[Teksjē II]] || align=left|''Singy'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Verveine'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Henri Smulderss]] || align=left|[[Kriss Hoijkāss]] un [[Arijs van der Veldens]] || align=left|''Mascotte'' || align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left| [[Hermanis de Purtalē]] || align=left| [[Helēna de Purtalē]] un [[Bernārs de Purtalē]] || align=left|''Lérina'' || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left| [[H. Makhenrijs]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Frimousse & Singy'' || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left| [[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|''Ollé'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā disciplīnā startēja vismaz 81 sportisti (47 komandas) no 6 valstīm. Visas valstis šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi. ''Iekavās uzrādīts zināmais/dokumentētais sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|2}} * {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|67}} * {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|4}} {{colend}} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417065732/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-open.html Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/9216 Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5-1t-mixed Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} [[Kategorija:Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Open klase]] dq4z3ognpztlq25s1x1xe7zmgqyaz2q 4506358 4506357 2026-08-13T11:29:47Z Kleivas 2704 4506358 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = ''Open'' klase burāšanā |games = 1900. gada Vasaras |image = 1900 Open Class.svg |image_size = 300 |caption = ''Open'' klases buru laivu ilustratīvs attēlojums |venue = [[Sēna]]s upe, [[Mēlanenivelīna]] |date = 1900. gada 20. maijs |competitors = vismaz 81 |nations = 6 |teams = 47 |gold = [[Lorns Karijs]] <br/> [[Džons Gretons]] <br/> [[Eldžernons Modslijs]] |goldNOC = GBR |silver = [[Pauls Vīzners]] <br/> [[Georgs Naue]] <br/> [[Heinrihs Peterss]] <br/> [[Otokārs Veize]] |silverNOC = GER |bronze = [[Emīls Mišelē]] |bronzeNOC = FRA |win_value = |prev = |next = }} {{Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''''Open'' klase''' bija viena no astoņām olimpiskajām disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensībās]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] laikā [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības tika aizvadītas [[Sēna]]s upē [[Mēlanenivelīna]]s komūnā, tās notika 1900. gada 20. maijā. Šajās sacensībās startēja vismaz 81 burātājs (vismaz 47 laivas) no 6 valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-open.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417065732/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-open.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Sailing at the 1900 Paris Summer Games: Mixed Open |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Šīs disciplīnas organizēšanu apgrūtināja bezvēja esamība. Zināms, ka startēja vismaz 47 laivas, bet tikai septiņas aptuveni 11 km garo trasi veica noteiktajā laika termiņā. No kurām divas tika diskvalificētas, jo izmantoja motorizētu palīdzību. Disciplīnā startēja visas mazo klašu laivas, kuras nākamajās dienās startēja savu klašu atsevišķajās disciplīnās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/9216 |title=1900 Summer Olympics — Sailing — Open, Open |publisher=Olympedia |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Olimpisko zelta medaļu šajā disciplīnā ieguva [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] burātāji [[Lorns Karijs]], [[Džons Gretons]] un [[Eldžernons Modslijs]]. Sudraba medaļu ieguva [[Vācijas]] burātāji [[Pauls Vīzners]], [[Georgs Naue]], [[Heinrihs Peterss]] un [[Otokārs Veize]]. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[Francijas]] burātājs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5-1t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 0.5-1t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 20. maijs <br/> (Svēt.) !! 21. maijs <br/> (Pirm.) !! 22. maijs <br/> (Otr.) !! 23. maijs <br/> (Treš.) !! 24. maijs <br/> (Ceturt.) !! 25. maijs <br/> (Piekt.) !! 26. maijs <br/> (Sest.) !! 27. maijs <br/> (Sest.) |- | style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''Brauciens''' || || || || || || || |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Lorns Karijs]] <br/> [[Džons Gretons]] <br/> [[Eldžernons Modslijs]] | '''{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Pauls Vīzners]] <br/> [[Georgs Naue]] <br/> [[Heinrihs Peterss]] <br/> [[Otokārs Veize]] | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Emīls Mišelē]] |} == Rezultāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta !! Stūrmanis !! Apkalpes locekļi !! Laiva !! Pārstāvētā valsts !! Laiks |- | {{gold01}} || align=left|[[Lorns Karijs]] || align=left|[[Džons Gretons]] un [[Eldžernons Modslijs]] || align=left|''Scotia'' || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 5:56:17 |- | {{silver02}} || align=left|[[Pauls Vīzners]] || align=left|[[Georgs Naue]], [[Heinrihs Peterss]] un [[Otokārs Veize]] || align=left|''Aschenbrödel'' || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 5:58:17 |- | {{bronze03}} || align=left|[[Emīls Mišelē]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Turquoise'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 6:12:12 |- | 4 || align=left|[[Emīls Sakrē]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Fantlet'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 7:04:08 |- | 5 || align=left|[[Žans d'Esturnels de Konstāns]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Pierre et Jean'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' |- | rowspan=2| — || align=left|[[Fransuā Teksjē]] || align=left|[[Ogists Teksjē]] || align=left|''Mamie'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Diskvalificēti'' |- | align=left|[[Luijs Ogists-Dormijs]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Carabinier'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Diskvalificēti'' |- | rowspan=40| — || align=left|[[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Alcyon'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Ežēns Laverns]] || align=left| [[Anrī Laverns]] || align=left|''Amulet'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Fosions Rosolēns]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Ariette'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Pjērs Žervē]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Baby'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Albērs Glandazs]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Colette'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žans De Šabanns La Paliss]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Crabe I'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žils Valtons]] || align=left|[[Fēlikss Markots]], [[Viljams Martēns]], [[Žaks Bodrjē]] un [[Žans Le Brē]] || align=left|''Crabe II'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žans Le Brē]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Crocodile'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[G. Pižārs]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Demi Mondaine'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Marsels Muazāns]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Ducky'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Leons Sisē]] || align=left|[[Žaks Dukē]], [[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || align=left|''Favorite'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Anrī Žilardoni]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Fémur'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žoržs Varenhorsts]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Freia'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Leto (burātājs)|Leto]] || align=left|[[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || align=left|''Galopin'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Moriss Giflē]] || align=left|[[Alfrēds Dibuā]], [[Žils Dibuā]], [[Robērs Giflē]] un [[Šarls Girē]] || align=left|''Gitana'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Ferdinands Šlāters]] || align=left|[[Emīls Žans Fontēns]] un [[De Kotiņons]] || align=left|''Gwendoline'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Anrī Meņo]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Gyp'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Maksims Desonšē]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Hébé'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Eduārs Mezāns de Malartī]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Jeannette'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Pjērs Musets]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Marsouin'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Fransuā Vilamitjana]] || align=left|[[Ogists Albērs]], [[Albērs Divāls]] un [[Šarls Igo]] || align=left|''Martha'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Leruā (burātājs)|Leruā]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Mascaret'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Ogists Donni]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Mignon'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Teksjē I]] || align=left|[[Teksjē II]], [[Robērs Linzeljē]] un [[Žans Batists Šarko]] || align=left|''Quand-Même'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Anrī Monno]] || align=left|[[Leons Teljē]] un [[Gastons Kejo]] || align=left|''Sarcelle'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Emīls Mišelē]] || align=left|[[Marsels Merāns]] || align=left|''Scamasaxe'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Ežēns Laverns]] || align=left|[[Žoržs Potjē]], [[Žonē-Pastrē]] un [[Pjērs de Buloņs]] || align=left|''Sidi-Fekkar'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Moriss Monno]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Souriceau'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[L. Legru]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Suzon IV'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Pols Kutīrs]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Tornade'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Teksjē I]] || align=left|[[Teksjē II]] || align=left|''C.V.A.'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žaks Bodrjē]] || align=left|[[Lisjēns Bodrjē]], [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] un [[Eduārs Mantuā]] || align=left|''Nina Claire'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Viljams Martēns]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Pirouette'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Plume-patte'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Teksjē I]] || align=left|[[Teksjē II]] || align=left|''Singy'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Verveine'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left|[[Henri Smulderss]] || align=left|[[Kriss Hoijkāss]] un [[Arijs van der Veldens]] || align=left|''Mascotte'' || align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left| [[Hermanis de Purtalē]] || align=left| [[Helēna de Purtalē]] un [[Bernārs de Purtalē]] || align=left|''Lérina'' || align=left| {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left| [[H. Makhenrijs]] || align=left| ''Nav zināms'' || align=left|''Frimousse & Singy'' || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left| [[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|''Ollé'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā disciplīnā startēja vismaz 81 sportisti (47 komandas) no 6 valstīm. Visas valstis šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi. ''Iekavās uzrādīts zināmais/dokumentētais sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|2}} * {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|67}} * {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras|4}} {{colend}} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417065732/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-open.html Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/9216 Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/0-5-1t-mixed Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} [[Kategorija:Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Open klase]] hmvllnfyoho0dauh3pz6ayazubmy6ic Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas 0 515862 4506359 4505471 2026-08-13T11:34:34Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ 4506359 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 2 līdz 3 tonnas burāšanā |games = 1900. gada Vasaras |image = 1900 2 - 3 Ton Class.svg |image_size = 200 |caption = 2 — 3 tonnas klases laiva |venue = [[Sēna]]s upe, [[Mēlanenivelīna]] |date = 1900. gada 22. maijs (1. brauciens) un 25. maijs (2. brauciens) |competitors = >11 |nations = 1 |teams = 4 |gold = [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] |goldNOC = FRA |gold2 = [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] |goldNOC2 = FRA |silver = [[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]] |silverNOC = FRA |silver2 = [[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]] |silverNOC2 = FRA |bronze = [[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]] |bronzeNOC = FRA |bronze2 = [[Ogists Donni]] |bronzeNOC2 = FRA |win_value = |prev = |next = }} {{Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''2 līdz 3 tonnas''' bija viena no astoņām olimpiskajām disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensībās]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] laikā [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības tika aizvadītas [[Sēna]]s upē [[Mēlanenivelīna]]s komūnā, tās notika 1900. gada 22. maijā (1. brauciens) un 25. maijā (2. brauciens). Šajās sacensībās startēja vismaz 11 burātāji (4 buru laivas) no divām valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-2-3-ton.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417190338/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-2-3-ton.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Sailing at the 1900 Paris Summer Games: Mixed 2-3 Ton |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Sacensībās tika rīkoti divi braucieni un katra brauciena trīs labākās ekipāžas tika apbalvotas ar olimpiskajām medaļām. Pirmajā braucienā, 22. maijā, Francijas burātāji [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]]. Sudraba medaļu ieguva Francijas]burātāji [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]], [[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]], Savukārt bronzas medaļu šajā braucienā ieguva Francijas burātāji [[Ferdinands Šlāters]], [[De Kotiņons]] un [[Emīls Žans Fontēns]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 2-3t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Otrajā braucienā, 25. maijā, zelta un sudraba medaļas ieguva tie paši sportisti, kas 1. braucienā, attiecīgi Jauktās komandas burātāji Viljams Eksšovs, Frederiks Blanšī, Žaks Le Lavasjē un Francijas burātāji Leons Sisē, Žaks Dukē, Ogists Godinē, Anrī Mialarē. Bet bronzas medaļu 2. braucienā ieguva Francijas burātājs [[Ogists Donni]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 20. maijs <br/> (Svēt.) !! 21. maijs <br/> (Pirm.) !! 22. maijs <br/> (Otr.) !! 23. maijs <br/> (Treš.) !! 24. maijs <br/> (Ceturt.) !! 25. maijs <br/> (Piekt.) !! 26. maijs <br/> (Sest.) !! 27. maijs <br/> (Sest.) |- | || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''1. brauciens''' || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''2. brauciens''' || || |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]] | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]] |- | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]] | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Ogists Donni]] |} == Rezultāti == === 1. brauciens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta !! Stūrmanis !! Apkalpes locekļi !! Laiva !! Pārstāvētā valsts !! Laiks |- | {{gold01}} || align=left|[[Viljams Eksšovs]] || align=left|[[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|''Olly'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:17:30 (1:47:48) |- | {{silver02}} || align=left|[[Leons Sisē]] || align=left|[[Žaks Dukē]], [[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || align=left|''Favorite'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:20:03 (1:46:16) |- | {{bronze03}} || align=left|[[Ferdinands Šlāters]] || align=left|[[De Kotiņons]] un [[Emīls Žans Fontēns]] || align=left|''Gwendoline'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:24:48 (1:51:01) |- | 4 || align=left|[[Ogists Donni]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Mignon'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:26:31 (1:54:11) |} === 2. brauciens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta !! Stūrmanis !! Apkalpes locekļi !! Laiva !! Pārstāvētā valsts !! Laiks |- | {{gold01}} || align=left|[[Viljams Eksšovs]] || align=left|[[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|''Olly'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 4:17:34 (3:48:29) |- | {{silver02}} || align=left|[[Leons Sisē]] || align=left|[[Žaks Dukē]], [[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || align=left|''Favorite'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 4:23:57 (3:50:10) |- | {{bronze03}} || align=left|[[Ogists Donni]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Mignon'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 4:52:13 (4:18:53) |- | — || align=left|[[Ferdinands Šlāters]] || align=left|[[De Kotiņons]] un [[Emīls Žans Fontēns]] || align=left|''Gwendoline'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā disciplīnā startēja vismaz 11 sportisti (4 komandas) no 1 valsts. ''Iekavās uzrādīts zināmais/dokumentētais sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|>11}} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417190338/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-2-3-ton.html Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/9206 Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas (1. brauciens) (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/9207 Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas (2. brauciens) (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3t-mixed Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas (1. brauciens) (''Olympics'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas (2. brauciens) (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} [[Kategorija:Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2 līdz 3 tonnas]] 60wxs9hx6607iybwxcvcjzhkkw94dkb Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 516577 4506356 4505464 2026-08-13T11:29:10Z Kleivas 2704 /* Pārstāvētās valstis un sportistu skaits */ 4506356 wikitext text/x-wiki {{Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskatījumā apkopoti '''sportisti, burātāji, kuri startēja [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensībās]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] no 1900. gada 20. līdz 27. maijam ([[Mēlanenivelīna|Mēlanenivelīnā]], [[Sēna]]s upē) un no 1. līdz 6. augustam ([[Havra|Havrā]], [[Lamanšs|Lamanšā]]). Sacensībās kopumā startēja vismaz '''96 sportisti''' (95 vīrieši un 1 sieviete) no '''6 valstīm'''. Iespējams startējošo sportistu skaits ir bijis lielāks, taču zināma viņu identitāte. Sportistiem bija iespēja startēt 8 burāšanas disciplīnās.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Rowing at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Tā kā burāšana olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta pirmo reizi, līdz ar to visi sportisti olimpiskajās spēlēs startēja pirmoreiz. Lielākā daļa sportistu bija no [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]]. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Laiva || Pārstāvētā valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reize OS || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]]}} || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 ton]]}} || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 ton]]}} || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 ton]]}} || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 ton]]}} || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 ton]]}} || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 ton]]}} || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ ton]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas |- | align=left|{{sortname|Ogists|Albērs}} || align=left|''Martha'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Emīls|Bilārs}} || align=left|''Esterel'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 48 || Vīrietis || 1 || || || || || || || '''X''' || || 1 |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Blanšī}} || align=left|''Olly'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 32 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Blumfelds}} || align=left|''Aschenbrodel'' || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || || || '''X''' || || || || || || 1 |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Bodrjē}} || align=left|''Nina Claire'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 38 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žaks|Bodrjē}} || align=left|''Crabe II'' <br/> ''Nina Claire'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X'''|| '''X''' || || || || || 3 |- | align=left|{{sortname|Pjērs de|Buloņs}} || align=left|''Sidi Fekkar'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žans|Dekāzs}} || align=left|''Quand-Même'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 36 || Vīrietis || 1 || || || || || || || '''X''' || || 1 |- | align=left|{{sortname|Maksims|Desonšē}} || align=left|''Hébé'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|[[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] || align=left|''Nina Claire'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Dibuā}} || align=left|''Gitana'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žils|Dibuā}} || align=left|''Gitana'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|[[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || align=left|''Galopin'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Albērs|Divāls}} || align=left|''Martha'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Ogists|Donni}} || align=left|''Mignon'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 49 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žaks|Dukē}} || align=left|''Favorite'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Harijs|Džefersons}} || align=left|''Gitana'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 51 || Vīrietis || 1 || || || || || || '''X''' || || || 1 |- | align=left|{{sortname|Viljams|Eksšovs}} || align=left|''Olly'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 34 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žaks|d'Esturnels de Konstāns}} || align=left|''Plume-patte'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žans|d'Esturnels de Konstāns}} || align=left|''Pierre et Jean'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 40 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Emīls Žans|Fontēns}} || align=left|''Gwendoline'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Moriss|Giflē}} || align=left|''Gitana'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 36 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Robērs|Giflē}} || align=left|''Gitana'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 16 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Šarls|Girē}} || align=left|''Gitana'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Albērs|Glandazs}} || align=left|''Colette'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 30 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Ogists|Godinē}} || align=left|''Favorite'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 47 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Gotjē}} || align=left|''Cinara'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Džons|Gretons}} || align=left|''Cinara'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 32 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Kriss|Hoijkāss}} || align=left|''Mascotte'' || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 39 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Edvards|Hors}} || align=left|''Bona Fide'' <br/> ''Laurea'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 50 || Vīrietis || 1 || || || || || || '''X''' || '''X''' || || 2 |- | align=left|{{sortname|Šarls|Igo}} || align=left|''Martha'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Lorns|Karijs}} || align=left|''Scotia'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Selvins|Karverlijs}} || align=left|''Brynhild'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 44 || Vīrietis || 1 || || || || || || || || '''X''' || 1 |- | align=left|{{sortname|Gastons|Kejo}} || align=left|''Sarcelle'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|De|Kotiņons}} || align=left|''Gwendoline'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Kronjē}} || align=left|''Rozenn'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 36 || Vīrietis || 1 || || || || || || || '''X''' || || 1 |- | align=left|{{sortname|Pols|Kutīrs}} || align=left|''Tournade'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Sesils|Kventins}} || align=left|''Cicely'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || || || || || || || || '''X''' || 1 |- | align=left|{{sortname|Žaks Le|Lavasjē}} || align=left|''Olly'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Laverns}} || align=left|''Amulet'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Laverns}} || align=left|''Amulet'' <br/> ''Sidi-Fekkar'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 34 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || || || || 3 |- | align=left|{{sortname|Žans|Le Brē}} || align=left|''Crabe II'' <br/> ''Crocodile'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 27 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|L.|Legru}} || align=left|''Suzon IV'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|[[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] || align=left|''Alcyon'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|[[Leruā (burātājs)|Leruā]] || align=left|''Mascaret'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|[[Leto (burātājs)|Leto]] || align=left|''Galopin'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Robērs|Linzeljē}} || align=left|''Quand-Même'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 1 |- | align=left|{{sortname|H.|Makhenrijs}} || align=left|''Frimousse'' || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 1 |- | align=left|{{sortname|Eduārs|Mantuā}} || align=left|''Nina Claire'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Fēlikss|Markots}} || align=left|''Crabe II'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 34 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Viljams|Martēns}} || align=left|''Crabe II'' <br/> ''Pirouette'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 71 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || '''X''' || || || 3 |- | align=left|{{sortname|Solsberijs|Mellors}} || align=left|''Nan'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 37 || Vīrietis || 1 || || || || || || || '''X''' || || 1 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Meņo}} || align=left|''Gyp'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 1 |- | align=left|{{sortname|Marsels|Merāns}} || align=left|''Scamasaxe'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Eduārs|Mezāns de Malartī}} || align=left|''Jeanette'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Mialarē}} || align=left|''Favorite'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 44 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Emīls|Mišelē}} || align=left|''Scamasaxe'' <br/> ''Turquoise'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Eldžernons|Modslijs}} || align=left|''Scotia'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 27 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Monno}} || align=left|''Sarcelle'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Moriss|Monno}} || align=left|''Souriceau'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Marsels|Muazāns}} || align=left|''Ducky'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Musets}} || align=left|''Marsouin'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 38 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Georgs|Naue}} || align=left|''Aschenbrodel'' || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || || || || 3 |- | align=left|{{sortname|Luijs|Ogists-Dormijs}} || align=left|''Carabinier'' <br/> ''Pettit-Poucet'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|[[Olivjē, Branduā barons]] || align=left|''Cicely'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || || || || || || || || '''X''' || 1 |- | align=left|{{sortname|Pols|Perkē}} || align=left|''Esterel'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 40 || Vīrietis || 1 || || || || || || || '''X''' || || 1 |- | align=left|{{sortname|Heinrihs|Peterss}} || align=left|''Aschenbrodel'' || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 44 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || || || || 3 |- | align=left|{{sortname|G.|Pižārs}} || align=left|''Demi-Mondaine'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Potjē}} || align=left|''Sidi Fekkar'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Bernārs|de Purtalē}} || align=left|''Lerina'' || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Helēna|de Purtalē}} || align=left|''Lerina'' || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 53 || Sieviete || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Hermanis|de Purtalē}} || align=left|''Lerina'' || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 53 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Fosions|Rosolēns}} || align=left|''Ariette'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 62 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|[[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] || align=left|''Verveine'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Emīls|Sakrē}} || align=left|''Fantlet'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Semišons}} || align=left|''Giselle'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Leons|Sisē}} || align=left|''Favorite'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 55 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Henri|Smulderss}} || align=left|''Mascotte'' || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 36 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žans De|Šabanns La Paliss}} || align=left|''Suzon IV'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žans|Dekāzs}} || align=left|''Quand-Même'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Ferdinands|Šlāters}} || align=left|''Gwendoline'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Džons Hovards|Teilors}} || align=left|''Frimousse'' <br/> ''Bona Fide'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || || || || || || '''X''' || || || 1 |- | align=left|{{sortname|Fransuā|Teksjē}} || align=left|''Mamie'' <br/> ''C.V.A.'' <br/> ''Quand-Même'' <br/> ''Singy'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || 5 |- | align=left|{{sortname|Ogists|Teksjē}} || align=left|''Mamie'' <br/> ''C.V.A.'' <br/> ''Quand-Même'' <br/> ''Singy'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || 5 |- | align=left|{{sortname|Leons|Teljē}} || align=left|''Sarcelle'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žils|Valtons}} || align=left|''Crabe II'' <br/> ''Luna'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 33 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X'''|| || || || '''X''' || || 3 |- | align=left|{{sortname|Harijs|Van Bergens}} || align=left|''Formosa'' || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || || || || || || || || '''X''' || 1 |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Varenhorsts}} || align=left|''Freia'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 38 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Otokārs|Veize}} || align=left|''Aschenbrodel'' || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Arijs van der|Veldens}} || align=left|''Mascotte'' || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 18 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Fransuā|Vilamitjana}} || align=left|''Martha'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 53 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Pauls|Vīzners}} || align=left|''Aschenbrodel'' || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 44 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || || || || 3 |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Žervē}} || align=left|''Baby'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 38 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Žilardoni}} || align=left|''Femur'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 38 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|[[Žonē-Pastrē]] || align=left| ''Sidi-Fekkar'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Marks|Žusē}} || align=left| ''Dick'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || || || '''X''' || || || || || || 1 |- ! Sportists || Laiva || Pārstāvētā valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reize OS || {{vert header|stp=1|''Open'' klase}} || {{vert header|stp=1|Līdz 0,5 ton}} || {{vert header|stp=1|0,5—1 ton}} || {{vert header|stp=1|1—2 ton}} || {{vert header|stp=1|2—3 ton}} || {{vert header|stp=1|3—10 ton}} || {{vert header|stp=1|10—20 ton}} || {{vert header|stp=1|20+ ton}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- |} == Pārstāvētās valstis un sportistu skaits == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable mw-datatable" style="text-align:center; |- ! Pārstāvētā valsts || rowspan=11 style="background:black| || Sportisti || Vīrieši || Sievietes || rowspan=11 style="background:black| || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' <br/> klase]] || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 <br/>ton]] || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 <br/>ton]] || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 <br/>ton]] || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 <br/>ton]] || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 <br/>ton]] || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 <br/>ton]] || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ <br/>ton]] |- | align=left bgcolor=ccccff|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || '''2'''|| 2 || || 1 || || || || || 1 || || 1 |- | align=left bgcolor=ccccff|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || '''73'''|| 73 || || 67 || 12 || 28 || 15 || 11 || 13 || 5 || 1 |- | align=left bgcolor=ccccff|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || '''10'''|| 10 || || 3 || || 3 || || || 5 || 1 || 2 |- | align=left bgcolor=ccccff|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || '''3'''|| 3 || || 3 || || || || || 3 || || |- | align=left bgcolor=ccccff|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || '''3'''|| 2 || 1 || 3 || || || || 3 || || || |- | align=left bgcolor=ccccff|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || '''5'''|| 4 || || 4 || || 4 || 4 || || || || |- ! Laivas/Komandas || 64 || || || 47 || 7 || 20 || 8 || 4 || 11 || 6 || 4 |- ! Sportisti || 96 || 95 || 1 || 81 || 12 || 35 || 22 || 11 || 20 || 7 || 4 |- ! Valstis || 6 || 6 || 1 || 6 || 1 || 3 || 3 || 2 || 4 || 2 || 3 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/SAL Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Burāšana olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Burāšana]] [[Kategorija:Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|#]] [[Kategorija:Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Burātāji olimpiskajās spēlēs|1900]] 08rg55v680d9e6m8bvun3bz62tfq33q 4506364 4506356 2026-08-13T11:44:15Z Kleivas 2704 /* Pārstāvētās valstis un sportistu skaits */ 4506364 wikitext text/x-wiki {{Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskatījumā apkopoti '''sportisti, burātāji, kuri startēja [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensībās]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] no 1900. gada 20. līdz 27. maijam ([[Mēlanenivelīna|Mēlanenivelīnā]], [[Sēna]]s upē) un no 1. līdz 6. augustam ([[Havra|Havrā]], [[Lamanšs|Lamanšā]]). Sacensībās kopumā startēja vismaz '''96 sportisti''' (95 vīrieši un 1 sieviete) no '''6 valstīm'''. Iespējams startējošo sportistu skaits ir bijis lielāks, taču zināma viņu identitāte. Sportistiem bija iespēja startēt 8 burāšanas disciplīnās.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Rowing at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Tā kā burāšana olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta pirmo reizi, līdz ar to visi sportisti olimpiskajās spēlēs startēja pirmoreiz. Lielākā daļa sportistu bija no [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]]. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Laiva || Pārstāvētā valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reize OS || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]]}} || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 ton]]}} || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 ton]]}} || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 ton]]}} || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 ton]]}} || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 ton]]}} || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 ton]]}} || {{vert header|stp=1|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ ton]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas |- | align=left|{{sortname|Ogists|Albērs}} || align=left|''Martha'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Emīls|Bilārs}} || align=left|''Esterel'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 48 || Vīrietis || 1 || || || || || || || '''X''' || || 1 |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Blanšī}} || align=left|''Olly'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 32 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Blumfelds}} || align=left|''Aschenbrodel'' || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || || || '''X''' || || || || || || 1 |- | align=left|{{sortname|Lisjēns|Bodrjē}} || align=left|''Nina Claire'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 38 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žaks|Bodrjē}} || align=left|''Crabe II'' <br/> ''Nina Claire'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X'''|| '''X''' || || || || || 3 |- | align=left|{{sortname|Pjērs de|Buloņs}} || align=left|''Sidi Fekkar'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žans|Dekāzs}} || align=left|''Quand-Même'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 36 || Vīrietis || 1 || || || || || || || '''X''' || || 1 |- | align=left|{{sortname|Maksims|Desonšē}} || align=left|''Hébé'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|[[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] || align=left|''Nina Claire'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Alfrēds|Dibuā}} || align=left|''Gitana'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žils|Dibuā}} || align=left|''Gitana'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|[[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || align=left|''Galopin'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Albērs|Divāls}} || align=left|''Martha'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Ogists|Donni}} || align=left|''Mignon'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 49 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žaks|Dukē}} || align=left|''Favorite'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Harijs|Džefersons}} || align=left|''Gitana'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 51 || Vīrietis || 1 || || || || || || '''X''' || || || 1 |- | align=left|{{sortname|Viljams|Eksšovs}} || align=left|''Olly'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 34 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žaks|d'Esturnels de Konstāns}} || align=left|''Plume-patte'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žans|d'Esturnels de Konstāns}} || align=left|''Pierre et Jean'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 40 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Emīls Žans|Fontēns}} || align=left|''Gwendoline'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Moriss|Giflē}} || align=left|''Gitana'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 36 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Robērs|Giflē}} || align=left|''Gitana'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 16 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Šarls|Girē}} || align=left|''Gitana'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Albērs|Glandazs}} || align=left|''Colette'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 30 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Ogists|Godinē}} || align=left|''Favorite'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 47 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Gotjē}} || align=left|''Cinara'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Džons|Gretons}} || align=left|''Cinara'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 32 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Kriss|Hoijkāss}} || align=left|''Mascotte'' || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 39 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Edvards|Hors}} || align=left|''Bona Fide'' <br/> ''Laurea'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 50 || Vīrietis || 1 || || || || || || '''X''' || '''X''' || || 2 |- | align=left|{{sortname|Šarls|Igo}} || align=left|''Martha'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Lorns|Karijs}} || align=left|''Scotia'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Selvins|Karverlijs}} || align=left|''Brynhild'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 44 || Vīrietis || 1 || || || || || || || || '''X''' || 1 |- | align=left|{{sortname|Gastons|Kejo}} || align=left|''Sarcelle'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|De|Kotiņons}} || align=left|''Gwendoline'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Kronjē}} || align=left|''Rozenn'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 36 || Vīrietis || 1 || || || || || || || '''X''' || || 1 |- | align=left|{{sortname|Pols|Kutīrs}} || align=left|''Tournade'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Sesils|Kventins}} || align=left|''Cicely'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || || || || || || || || '''X''' || 1 |- | align=left|{{sortname|Žaks Le|Lavasjē}} || align=left|''Olly'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Laverns}} || align=left|''Amulet'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Ežēns|Laverns}} || align=left|''Amulet'' <br/> ''Sidi-Fekkar'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 34 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || || || || 3 |- | align=left|{{sortname|Žans|Le Brē}} || align=left|''Crabe II'' <br/> ''Crocodile'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 27 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|L.|Legru}} || align=left|''Suzon IV'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|[[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] || align=left|''Alcyon'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|[[Leruā (burātājs)|Leruā]] || align=left|''Mascaret'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|[[Leto (burātājs)|Leto]] || align=left|''Galopin'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Robērs|Linzeljē}} || align=left|''Quand-Même'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 1 |- | align=left|{{sortname|H.|Makhenrijs}} || align=left|''Frimousse'' || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 1 |- | align=left|{{sortname|Eduārs|Mantuā}} || align=left|''Nina Claire'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Fēlikss|Markots}} || align=left|''Crabe II'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 34 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Viljams|Martēns}} || align=left|''Crabe II'' <br/> ''Pirouette'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 71 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || '''X''' || || || 3 |- | align=left|{{sortname|Solsberijs|Mellors}} || align=left|''Nan'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 37 || Vīrietis || 1 || || || || || || || '''X''' || || 1 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Meņo}} || align=left|''Gyp'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 1 |- | align=left|{{sortname|Marsels|Merāns}} || align=left|''Scamasaxe'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Eduārs|Mezāns de Malartī}} || align=left|''Jeanette'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Mialarē}} || align=left|''Favorite'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 44 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Emīls|Mišelē}} || align=left|''Scamasaxe'' <br/> ''Turquoise'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Eldžernons|Modslijs}} || align=left|''Scotia'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 27 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Monno}} || align=left|''Sarcelle'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Moriss|Monno}} || align=left|''Souriceau'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Marsels|Muazāns}} || align=left|''Ducky'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Musets}} || align=left|''Marsouin'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 38 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Georgs|Naue}} || align=left|''Aschenbrodel'' || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || || || || 3 |- | align=left|{{sortname|Luijs|Ogists-Dormijs}} || align=left|''Carabinier'' <br/> ''Pettit-Poucet'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|[[Olivjē, Branduā barons]] || align=left|''Cicely'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || || || || || || || || '''X''' || 1 |- | align=left|{{sortname|Pols|Perkē}} || align=left|''Esterel'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 40 || Vīrietis || 1 || || || || || || || '''X''' || || 1 |- | align=left|{{sortname|Heinrihs|Peterss}} || align=left|''Aschenbrodel'' || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 44 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || || || || 3 |- | align=left|{{sortname|G.|Pižārs}} || align=left|''Demi-Mondaine'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Potjē}} || align=left|''Sidi Fekkar'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Bernārs|de Purtalē}} || align=left|''Lerina'' || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Helēna|de Purtalē}} || align=left|''Lerina'' || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 53 || Sieviete || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Hermanis|de Purtalē}} || align=left|''Lerina'' || align=left|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || 53 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Fosions|Rosolēns}} || align=left|''Ariette'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 62 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|[[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] || align=left|''Verveine'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Emīls|Sakrē}} || align=left|''Fantlet'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Semišons}} || align=left|''Giselle'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Leons|Sisē}} || align=left|''Favorite'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 55 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Henri|Smulderss}} || align=left|''Mascotte'' || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 36 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žans De|Šabanns La Paliss}} || align=left|''Suzon IV'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žans|Dekāzs}} || align=left|''Quand-Même'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Ferdinands|Šlāters}} || align=left|''Gwendoline'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || '''X''' || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Džons Hovards|Teilors}} || align=left|''Frimousse'' <br/> ''Bona Fide'' || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || || || || || || '''X''' || || || 1 |- | align=left|{{sortname|Fransuā|Teksjē}} || align=left|''Mamie'' <br/> ''C.V.A.'' <br/> ''Quand-Même'' <br/> ''Singy'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || 5 |- | align=left|{{sortname|Ogists|Teksjē}} || align=left|''Mamie'' <br/> ''C.V.A.'' <br/> ''Quand-Même'' <br/> ''Singy'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || 5 |- | align=left|{{sortname|Leons|Teljē}} || align=left|''Sarcelle'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Žils|Valtons}} || align=left|''Crabe II'' <br/> ''Luna'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 33 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X'''|| || || || '''X''' || || 3 |- | align=left|{{sortname|Harijs|Van Bergens}} || align=left|''Formosa'' || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || || || || || || || || '''X''' || 1 |- | align=left|{{sortname|Žoržs|Varenhorsts}} || align=left|''Freia'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 38 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Otokārs|Veize}} || align=left|''Aschenbrodel'' || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Arijs van der|Veldens}} || align=left|''Mascotte'' || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 18 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Fransuā|Vilamitjana}} || align=left|''Martha'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 53 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || '''X''' || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Pauls|Vīzners}} || align=left|''Aschenbrodel'' || align=left|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || 44 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || || || || 3 |- | align=left|{{sortname|Pjērs|Žervē}} || align=left|''Baby'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 38 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' || || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Anrī|Žilardoni}} || align=left|''Femur'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 38 || Vīrietis || 1 || '''X''' || || || || || '''X''' || || || 2 |- | align=left|[[Žonē-Pastrē]] || align=left| ''Sidi-Fekkar'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || || '''X''' || || || || || || 2 |- | align=left|{{sortname|Marks|Žusē}} || align=left| ''Dick'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || || || '''X''' || || || || || || 1 |- ! Sportists || Laiva || Pārstāvētā valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reize OS || {{vert header|stp=1|''Open'' klase}} || {{vert header|stp=1|Līdz 0,5 ton}} || {{vert header|stp=1|0,5—1 ton}} || {{vert header|stp=1|1—2 ton}} || {{vert header|stp=1|2—3 ton}} || {{vert header|stp=1|3—10 ton}} || {{vert header|stp=1|10—20 ton}} || {{vert header|stp=1|20+ ton}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- |} == Pārstāvētās valstis un sportistu skaits == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable mw-datatable" style="text-align:center; |- ! Pārstāvētā valsts || rowspan=11 style="background:black| || Sportisti || Vīrieši || Sievietes || rowspan=11 style="background:black| || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' <br/> klase]] || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 <br/>ton]] || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 <br/>ton]] || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 <br/>ton]] || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 <br/>ton]] || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 <br/>ton]] || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 <br/>ton]] || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ <br/>ton]] |- | align=left bgcolor=ccccff|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || '''2'''|| 2 || || 1 || || || || || 1 || || 1 |- | align=left bgcolor=ccccff|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || '''73'''|| 73 || || 67 || 12 || 28 || 15 || 11 || 13 || 5 || 1 |- | align=left bgcolor=ccccff|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || '''9'''|| 9 || || 3 || || 3 || || || 5 || 1 || 2 |- | align=left bgcolor=ccccff|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || '''3'''|| 3 || || 3 || || || || || 3 || || |- | align=left bgcolor=ccccff|{{ValstsOS|SUI|1900. gada vasaras}} || '''3'''|| 2 || 1 || 3 || || || || 3 || || || |- | align=left bgcolor=ccccff|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || '''5'''|| 4 || || 4 || || 4 || 4 || || || || |- ! Laivas/Komandas || 64 || || || 47 || 7 || 20 || 8 || 4 || 11 || 6 || 4 |- ! Sportisti || 95 || 94 || 1 || 81 || 12 || 35 || 22 || 11 || 20 || 7 || 4 |- ! Valstis || 6 || 6 || 1 || 6 || 1 || 3 || 3 || 2 || 4 || 2 || 3 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/SAL Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Burāšana olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Burāšana]] [[Kategorija:Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|#]] [[Kategorija:Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Burātāji olimpiskajās spēlēs|1900]] 7k5l8x9e447idodzrcaz05ltsr3wmsw Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 525898 4506029 4505503 2026-08-12T14:41:23Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ 4506029 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = FRA | NOCname = [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = {{url|www.franceolympique.com}} <small>(franču val.)</small> | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = >765 (>753 vīrieši un 12 sievietes) | sports = 19 | flagbearer = | rank = 1 | gold = 30 | silver = 41 | bronze = 39 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list |team=Francija |competition=vasaras olimpiskajās spēlēs |begin_year=1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Francija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Francija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās tās galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā bija pārstāvēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20150912092938/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 15. novembris |title=France at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 15. novembris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/FRA/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 13. novembris |title=France at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 13. novembris}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad Francijā tika rīkotas vasaras olimpiskās spēles. Francija šajās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēja ar vismaz 765 sportistiem (vismaz 753 vīrieši un 12 sievietes), kas startēja gandrīz visos olimpiskajos sporta veidos (izņemot [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelotā]]), kas bija spēļu programmā. Tikai daļai no Francijas sportistiem ir zināma identitāte vai arī tikai uzvārds, līdz ar to Franciju pārstāvošo sportistu skaits bija vēl lielāks. Pirmo reizi tā bija pārstāvēta [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanā]], [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanā]], [[futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbolā]], [[golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kriketā]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kroketā]], [[loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušanā]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbijā]] un [[ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. Šajās olimpiskajās spēlēs Francija izcīnīja 110 olimpiskās medaļas (30 zelta, 41 sudraba un 39 bronzas medaļas), 21 olimpiskajā sporta veidā. No Francijas sportistiem medaļām bagātākais bija sporta šāvējs [[Ahils Parošs]], kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 medaļas (1 zelta, 2 sudraba un 1 bronzas medaļu). Pirmās olimpiskās medaļas Francija izcīnīja airēšanā, burāšanā, futbolā, jāšanā, kriketā, kroketā, loka šaušanā, [[peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]], polo, regbijā, šaušanā, tenisā, ūdenspolo, vingrošanā. Vairāki sportisti, kuri startēja Jauktās komandas sastāvā arī izcīnīja olimpiskās medaļas. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Valsts pirmoreiz ir pārstāvēta šajā sporta veidā. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; width:40%"" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|46}}|[[Anžo (airētājs)|Anžo]] <br/> [[Anrī Azbruks]] <br/> [[Hermanis Barelē]] <br/> [[Reimons Benuā]] <br/> [[Renē Beslo]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Robērs d'Ellijs]] <br/> [[Eduārs Damāns]] <br/> [[Anrī Delabārs]] <br/> [[Šarls Delaports]] <br/> [[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žils Demarē]] <br/> [[Leons Deslinjērs]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Pjērs Ferlīns]] <br/> [[Gilbērs (airētājs)|Gilbērs]] <br/> [[Andrē Godēns]] <br/> [[Moriss Kartons]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Lardons (airētājs)|Lardons]] <br/> [[Žoržs Limps]] <br/> [[Gordons Lovs]] <br/> [[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Mesons (airētājs)|Mesons]] <br/> [[Metjū (airētājs)|Metjū]] <br/> [[Rauls Paoli]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Peronjē (airētājs)|Peronjē]] <br/> [[Maksims Piadžo]] <br/> [[Luijs Prevēls]] <br/> [[Luijs Rošē]] <br/> [[Sorels (airētājs)|Sorels]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Šantro (airētājs)|Šantro]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> ''vairāki nezināmi sportisti''}} | — | '''46''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|>74}}|[[Ogists Albērs]] <br/> [[Emīls Bilārs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Lisjēns Bodrjē]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Pjērs de Buloņs]] <br/> [[Žans Dekāzs]] <br/> [[Maksims Desonšē]] <br/> [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Ogists Donni]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] <br/> [[Žans d'Esturnels de Konstāns]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]] <br/> [[Moriss Giflē]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]] <br/> [[Albērs Glandazs]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Gotjē]] <br/> [[Šarls Igo]] <br/> [[Gastons Kejo]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Žoržs Kronjē]] <br/> [[Pols Kutīrs]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Anrī Laverns]] <br/> [[Ežēns Laverns]] <br/> [[Žans Le Brē]] <br/> [[L. Legru]] <br/> [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] <br/> [[Leruā (burātājs)|Leruā]] <br/> [[Leto (burātājs)|Leto]] <br/> [[Robērs Linzeljē]] <br/> [[Eduārs Mantuā]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Anrī Meņo]] <br/> [[Marsels Merāns]] <br/> [[Eduārs Mezāns de Malartī]] <br/> [[Anrī Mialarē]] <br/> [[Emīls Mišelē]] <br/> [[Anrī Monno]] <br/> [[Moriss Monno]] <br/> [[Marsels Muazāns]] <br/> [[Pjērs Musets]] <br/> [[Luijs Ogists-Dormijs]] <br/> [[Olivjē, Branduā barons]] <br/> [[Pols Perkē]] <br/> [[G. Pižārs]] <br/> [[Žoržs Potjē]] <br/> [[Fosions Rosolēns]] <br/> [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sakrē]] <br/> [[Žoržs Semišons]] <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žans De Šabanns La Paliss]] <br/> [[Žans Dekāzs]] <br/> [[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Ogists Teksjē]] <br/> [[Leons Teljē]] <br/> [[Žils Valtons]] <br/> [[Žoržs Varenhorsts]] <br/> [[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Pjērs Žervē]] <br/> [[Anrī Žilardoni]] <br/> [[Žonē-Pastrē]] <br/> [[Marks Žusē]] <br/> ''vairāki nezināmi sportisti''}} | — | '''>74''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|13}}|[[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]}} | — | '''13''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Pjērs Dešāns]] <br/> [[Ž. Van de Vinklēls]]}} | {{hidden|{{align|left|5}}|[[Žanna Fromēna-Merisa]] <br/> [[Madlēna Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Lisila de Fēna]] <br/> [[Roza Gelberta]] <br/> [[Marija Brina]]}} | '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|36}}|[[Viktors Aršenols]] & ''Retournelle'' <br/> [[Šarls de Betūns-Sullī]] & ''Tip-Top''<br/> [[Žofruā d'Andiņē]] <br/> [[Žaks d'Arliņkūrs]] <br/> [[Luijs d'Avriņkūrs]] & ''Mavourneen''<br/> [[Luijs du Duē de Gravils]] <br/> [[Arturs Filipo]] & ''Floridor''<br/> [[Oktāvs Galiss]] <br/> [[Dominiks Gardērs]] & ''Canéla''<br/> [[Marsels Hantjēns]] & ''Mavourneen''<br/> [[Džeimss Henesī]] <br/> [[Žaks la Kāzs]] <br/> [[Renē de Kinsē]] & ''Cy Beau''<br/> [[De Kolumbjē (jātnieks)|De Kolumbjē]] <br/> [[Kordons (jātnieks)|Kordons]] <br/> [[Žoržs de Lagarēns]] & ''Louqsor''<br/> [[De Lamaratīns (jātnieks)|de Lamaratīns]] <br/> [[Ferdinands de Laribuāsjērs]] <br/> [[Anrī Leklērs]] & ''Extra-Dry'' & ''Gilles'' <br/> [[Matjē Marī de Lesepss]] <br/> [[Luijs Napoleons Mirā]] & ''Arcadius'' & ''Bayard'' & ''The General'' <br/> [[Robērs de Monteskjū]] & ''Grey Leg'' <br/> [[Žans de Neflīzs]] <br/> [[Adriēns de Noai]] <br/> [[Anrī Plokjē]] & ''Camelia''<br/> [[Žaks de Prinelē]] & ''Tolla'' <br/> [[Ruā (jātnieks)|Ruā]] & ''Reine de Sabat'' <br/> [[Pols de Senležērs]] <br/> [[Luijs de Šamsavēns]] & ''Terpsichore''<br/> [[Bertrāns Šanī]] <br/> [[Leons Toms]] <br/> [[Žaks de Varī]] <br/> [[Filips Vernē]] <br/> [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] <br/> [[Šarls Ežēns de Voss]] <br/> [[Moriss Žeēns]] & ''Bistouri'' & ''Biscuit''}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Mulēna (jātniece)|Mulēna]]}} | '''37''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/>[[Ipolits Rokē]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Timotē Žordāns]]}} | — | '''12''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Al. Blašērs]] <br/> [[Marsels Hantjēns]] <br/> [[Gastons Omuats]] <br/> [[Žaks Sotero]] <br/> [[Kretjēns Veideliks]] <br/> [[Moriss Viņero]] <br/> [[Žoržs Žoēns]]}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Luīze Anna Marī Desprē]] <br/>[[Žanna Fillēla-Brohi]] <br/> [[Marija Ojē]]}} | '''10''' |- |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|>13}}|[[Eduārs Boduāns]] <br/> [[Valentīns Denē]] <br/> [[Anrī Ells]] <br/> [[Anrī Eruēns]] <br/> [[Emīls Fiso]] <br/> [[Galinārs]] <br/> [[Emīls Grimjo]] <br/> [[Lekoms]] <br/> [[Emīls Mersjē]] <br/> [[Ežēns Mužēns]] <br/> [[Šarls Frederiks Petī]] <br/> [[Ogists Serurjē]] <br/> [[Viktors Tibo]] <br> ''vairāki sportisti ar nezināmi identitāti''.}} | — | '''>13''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|210}}|Ādams <br/> [[Gastons Ahils]] <br/> [[Albērs Aijā]] <br/> [[Fēlikss Aijā]] <br/> [[Lū Alesandri]] <br/> [[Gastons Alibērs]] <br/> [[Luijs Allērs]] <br/> [[Ksavjē Ančeti]] <br/> Andreā <br/> [[Emanuels Andriē]] <br/> Asē <br/> [[Luijs Bastjēns]] <br/> Bazēns <br/> G. Belo <br/> [[Šarls Bersēns]] <br/> [[Aleksandrs Beržess]] <br/> [[Ežēns Beržess]] <br/> [[Ermans Žoržs Beržē]] <br/> [[Mišels Betenfelds]] <br/> [[Žoržs Luijs Bezī]] <br/> [[Rauls Bido]] <br/> [[Žans Marī Borinžē]] <br/> Bormels <br/> [[Fransuā Brins-Bisons]] <br/> [[Moriss Buadons]] <br/> [[Emīls Buārs]] <br/> [[Klemāns de Buasjērs]] <br/> [[Marsels Bulanžē]] <br/> [[Marsels Bulenžē]] <br/> [[Žilbērs Buņols]] <br/> Ž. Brasārs <br/> Bro <br/> [[Žans Bulēžs]] <br/> [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] <br/> Dambremā <br/> [[Marī Luijs Damots]] <br/> [[Vinsents Daržēns]] <br/> [[Fēlikss Debaks]] <br/> [[Anrī Žans Debū]] <br/> Debrinē <br/> [[Anrī Delabords]] <br/> [[Anrī Delamēds]] <br/> [[Fransuā Delibē]] <br/> Delprā <br/> Deprē <br/> [[Elī Difrēss]] <br/> Diklo <br/> Dikreijs <br/> [[Žozefs Dikro]] <br/> [[Konstāns Dilo]] <br/> [[Žoržs Dilons-Kavanags]] <br/> [[Gastons Ditertrs]] <br/> Dizjē <br/> [[Žoržs Dosī]] <br/> [[Žans Dreifuss]] <br/> Erisons <br/> [[Žoržs de la Falēzs]] <br/> Ferāns <br/> [[Fernandess]] <br/> [[Mišels Filipi]] <br/> Fišo <br/> Flao <br/> [[Moriss Flerī]] <br/> [[Žozefs Fontēns]] <br/> [[Stans Fransuā]] <br/> [[Eduārs Fušjē]] <br/> [[Marī Žozefs Gabriels]] <br/> Gardjē <br/> [[Luijs Garnoti]] <br/> [[Šarls Gerēns]] <br/> [[Adriēns Gijons]] <br/> [[Aleksandrs Gilmāns]] <br/> [[Albērs Gotjē]] <br/> [[Luijs Gotjē]] <br/> Grā <br/> Grosārs <br/> [[Žaks Holcšuhs]] <br/> [[Žans Andrē Ilerē]] <br/> [[Ivans Ivanovičs]] <br/> [[Ipolīts Žaks Iverno]] <br/> [[Anrī Ivons]] <br/> [[Albērs Kaens]] <br/> Kalvē <br/> Kamjē <br/> Kanesons <br/> [[Žozefs, Karamanas—Šimē princis]] <br/> [[Pols Karišons]] <br/> de Kazenovs <br/> [[Alfonss Kiršhofers]] <br/> [[Šarls Klapjē]] <br/> [[Šarls Klerī]] <br/> [[Anrī Koklēns]] <br/> Kostjesko <br/> [[Emīls Koste]] <br/> [[Luijs Kudirjē]] <br/> [[Ludoviks Laborderjē]] <br/> [[Lafontēns]] <br/> [[Žans Lafukjērs]] <br/> [[Emīls Lafursāds-Kortīna]] <br/> de Lagardjērs <br/> [[Lisjēns Laržē]] <br/> [[Žils Laržs]] <br/> de Lastiks <br/> [[Elī de Lastūrs]] <br/> Larivjērs <br/> [[Žoržs Lefēvrs]] <br/> [[Leons Lekijē]] <br/> [[Adjutants Lemuāns]] <br/> [[Aleksandrs Lemuāns]] <br/> [[Pols Leruā]] <br/> [[Žoržs Leruā]] <br/> [[Marsels Levī]] <br/> Lezārs <br/> [[Silvēns Lezārs]] <br/> Liketā <br/> Lonē <br/> [[Anrī Lorāns]] <br/> [[Šarls Luaziljons]] <br/> [[Robērs Marks]] <br/> [[Šarls Martī]] <br/> Martini <br/> [[Gistavs Maselēns]] <br/> Masē <br/> [[Anrī Masons]] <br/> [[Lisjēns Meriņaks]] <br/> de Mess <br/> [[Žozefs Ogists Metē]] <br/> [[Luijs Midelērs]] <br/> Millers <br/> [[Lisjēns Millē]] <br/> [[Žans Batists Mimjagē]] <br/> [[Žans Mišels]] <br/> [[Alfonss Mokē]] <br/> [[Marsels Montēls]] <br/> Morejs <br/> [[Ahils Morēns]] <br/> Moso <br/> [[Luijs Negrū]] <br/> [[Alfrēds No]] <br/> Ofors <br/> [[Anrī Pantēns]] <br/> Paserā <br/> Peberē <br/> Pelabons <br/> [[Rafaels Perisuds]] <br/> [[Luijs Perrē]] <br/> [[Žoržs Pino]] <br/> Pio <br/> Pjetori <br/> [[Anrī Plommē]] <br/> [[Žils de Pradēls]] <br/> de Pradinē <br/> Prero <br/> [[Prospērs]] <br/> [[Andrē Marī Rabels]] <br/> [[Leopolds Ramū]] <br/> [[Žoržs Redeils]] <br/> [[Renē Reno]] <br/> [[Žans Žozefs Reno]] <br/> [[Žils Rinjē]] <br/> [[Žils Rofe]] <br/> [[Makss Rodrigess]] <br/> [[Žozefs Rodrigess]] <br/> [[Andrē de Romilī]] <br/> Rokē <br/> [[Žils Rosiņols]] <br/> [[Žozefs Marī Rozē]] <br/> [[Pjērs Rozenbaums]] <br/> [[Ādolfs Rulo]] <br/> [[Fransiss Saburēns]] <br/> Salvanačs <br/> [[Pjērs Samjaks]] <br/> [[Leons Sē]] <br/> de Segonzaks <br/> [[Fernāns Semeleņs]] <br/> [[Kazimirs Semeleņs]] <br/> [[Žozefs Senā]] <br/> de Senteņāns <br/> Serē <br/> [[Frederiks Suduā]] <br/> [[Surzē]] <br/> [[Lorāns de Šampo]] <br/> [[Aleksandrs Šantelā]] <br/> [[Žaks de la Ševalerī]] <br/> [[Andrē de Šonēns]] <br/> [[Ernests Tasārs]] <br/> [[Žans Telefers]] <br/> [[Andrē Tintāns]] <br/> [[Renē Žils Tions de la Šoms]] <br/> [[Leons Tjēbo]] <br/> [[Ādolfs Tomegē]] <br/> [[Pjērs Tomegē]] <br/> de Turnabls <br/> H. Valjaršs <br/> de Vārs <br/> Vateljē <br/> Vēbers <br/> Vēve <br/> [[Armāns Vigjērs]] <br/> [[Anrī Ebrārs de Vilnēvs]] <br/> Vinevanheims <br/> [[Edmons Volless]] <br/> [[Rišārs Volless]] <br/> [[Villijs Zulcbahers]] <br/> Žaktēls <br/> [[Žans Žanvuā]] <br/> [[Moriss Žē]] <br/> [[Anrī Žobjē]] <br/> Žoljē <br/> [[Žoržs Žurdāns]]}} | — | '''210''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|47}}|[[A. Ādams]] <br/> [[Žozefs Bertrāns]] <br/> [[L. Bodēns]] <br/> [[de Romāns]] <br/> [[Šarls Devendevils]] <br/> [[Ešērs (peldētājs)|Ešērs]] <br/> [[R. Ferē]] <br/> [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] <br/> [[Gallē (peldētājs)|Gallē]] <br/> [[Luijs Gaseņē]] <br/> [[Pjērs Gellē]] <br/> [[Heibergers (peldētājs)|Heibergers]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Pols Kaizermans]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Koberski (peldētājs)|Koberski]] <br/> [[Lagārds (peldētājs)|Lagārds]] <br/> [[Landrišs (peldētājs)|Landrišs]] <br/> [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Žans Leklērks]] <br/> [[Žaks Letē]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Lopē (peldētājs)|Lopē]] <br/> [[Luē (peldētājs)|Luē]] <br/> [[Luijs Marks]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Meno (peldētājs)|Meno]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Pols Pērusons]] <br/> [[Pello (peldētājs)|Pello]] <br/> [[Pužols (peldētājs)|Pužols]] <br/> [[Reņo (peldētājs)|Reņo]] <br/> [[Rono (peldētājs)|Rono]] <br/> [[B. Rosjē]] <br/> [[Andrē Siks]] <br/> [[Sušū (peldētājs)|Sušū]] <br/> [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] <br/> [[Leons Tiserāns]] <br/> [[Vallē (peldētājs)|Vallē]] <br/> [[Žils Verbeks]]}} | — | '''47''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Žans Buso]] <br/> [[Ogists Fokē-Lemētrs]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Armāns de la Rošefušolds]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Frederiks Gills]]<ref>Lielbritānijas sportists, kurš startēja Francijas polo komandas sastāvā.</ref>}} | — | '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[Ābels Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]]}} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|59}}|[[Šarls Amberžē]] <br/> [[Luijs Bastjēns]] <br/> [[Ž. Berārs]] <br/> [[Maksims Bertrāns]] <br/> [[G. Besings]] <br/> [[Omērs Božendrs]] <br/> [[L. Buajē]] <br/> [[Gastons Biljē]] <br/> [[Fernāns Bulmāns]] <br/> [[Alfrēds Bulnuā]] <br/> [[Vills Deiviss]] <br/> [[Emīls Dibuā]] <br/> [[Diburdjē]] <br/> [[L. Dimons]] <br/> [[Marsels Doiss]] <br/> [[Ogists Domēns]] <br/> [[Pols Espeits]] <br/> [[Teofils Frā]] <br/> [[Fransens]] <br/> [[Loids Hildebrands]] <br/> [[P. Ibo]] <br/> [[Ādolfs Kairons]] <br/> [[Keljē]] <br/> [[Žoržs Kuandrs]] <br/> [[Oktavs Kuasī]] <br/> [[Pols Legrēns]] <br/> [[Lonērs]] <br/> [[Lonšāms]] <br/> [[Eduārs Meboms]] <br/> [[Žozefs Mallē]] <br/> [[Leons Mesonāvs]] <br/> [[Moriss Monio]] <br/> [[Mosmāns]] <br/> [[Žoržs Nerūts]] <br/> [[Žoržs Ožojā]] <br/> [[Piltons]] <br/> [[Pišārs]] <br/> [[Leons Ponskarms]] <br/> [[A. Poršērs]] <br/> [[Pužē]] <br/> [[Pols Roso]] <br/> [[A. Rožērs]] <br/> [[Ruē]] <br/> [[Fernāns Sāns]] <br/> [[Segnjē]] <br/> [[L. Sonjērs]] <br/> [[M. Steics]] <br/> [[Vladislavs Šalupa]] <br/> [[Šapū]] <br/> [[Albērs Telandjē]] <br/> [[Moriss Terjē]] <br/> [[Tomāns]] <br/> [[Luijs Truseljē]] <br/> [[Emīls Vadbleds]] <br/> [[Ferdināns Vasero]] <br/> [[Eduārs Viks]] <br/> [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] <br/> [[Žilo]] <br/> [[Leons Žinžembrs]]}} | — | '''59''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|34}}|[[Adors (šāvējs)|Adors]] <br/>[[Anžū (šāvējs)|Anžū]] <br/>[[Rožē de Barbarēns]] <br/>[[Cēzars Betē]] <br/>[[Žoržs Broselins]] <br/>[[Moriss Bukē]] <br/>[[Ahils Darniss]] <br/>[[Luijs Ditfuā]] <br/>[[N. Gijo]] <br/>[[Ilarē (šāvējs)|Ilarē]] <br/>[[Ogists Kavadīni]] <br/>[[Žistinjēns de Klarī]] <br/>[[Žozefs Labē]] <br/>[[Gastons Legrāns]] <br/>[[Moriss Lekoks]] <br/>[[Andrē Mersjē]] <br/>[[Pols de Montolons]] <br/>[[Leons Moro]] <br/>[[Rožē Nivjērs]] <br/>[[Žaks Nivjērs]] <br/>[[Amedē Obrī]] <br/>[[Ahils Parošs]] <br/>[[Pjērs Perjē]] <br/>[[Poršanjē (šāvējs)|Poršanjē]] <br/>[[Reverdīns (šāvējs)|Reverdīns]] <br/>[[de Senžamē]] <br/>[[Sions (šāvējs)|Sions]] <br/>[[Sukarē (šāvējs)|Sukarē]] <br/>[[Žils Šarpentjē]] <br/>[[Andrē de Šonēns]] <br/>[[Renē Tomā]] <br/>[[Žils Trinitē]] <br/>[[Eduārs Ženē]] <br/>[[Šarls de Žobērs]]}} | — | '''34''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|[[Makss Dekužī]]<ref name="ZZX-Teniss">Makss Dekužī un Ivonne Prevo startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] sastāvā.</ref> <br/> [[Etjēns Durāns]] <br/> [[Adriēns Fošjē-Magnāns]] <br/> [[Elī de Lastūrs]] <br/> [[Pols Lebretons]] <br/> [[Pols Lekarons]] <br/> [[Gijs Ležēns]] <br/> [[Albērs Lipmans]] <br/> [[Andrē Prevo]] <br/> [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Margerita Furjē]] <br/> [[Ivonne Prevo]]<ref name="ZZX-Teniss"/> <br/> [[Kate Žilū]]}} | '''14''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|29}}|[[Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Šarls Devendevils]] <br/> [[Žans Fardels]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Antuāns Fiolē]] <br/> [[Pjērs Gellē]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Ogists Kamelins]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Ežēns Kulons]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Žans Leklērks]] <br/> [[Renē Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Luijs Marks]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Leons Tiserāns]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Žils Verbeks]] <br/> [[Tomass Bērdžess]]<ref name="GBR-Bērdžess">Lielbritānijas sportists, kurš startēja Francijas komandas sastāvā.</ref> <br/> [[Filips Ubēns]]<ref name="BEL-Ubēns">Beļģijas sportists, kurš startēja Francijas komandas sastāvā.</ref>}} | — | '''29''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|22}}|[[Ežēns Bess]] <br/> [[Alberts Delanuā]] <br/> [[Anrī Deložs]] <br/> [[Šarls Robērs Fedī]] <br/> [[Emīls Gontjē]] <br/> [[Andrē Kastaņē]] <br/> [[Žoržs Klemāns]] <br/> [[Ādolfs Klingelhēfers]] <br/> [[Žans Lekijē]] <br/> [[Ogists Maršē]] <br/> [[Luijs Monjē]] <br/> [[Gastons Rageno]] <br/> [[Moriss Salomē]] <br/> [[Luijs Segonī]] <br/> [[Emīls Šampions]] <br/> [[Albērs Šampudrī]] <br/> [[Žans Šastanjē]] <br/> [[Ežēns Šosels]] <br/> [[Aleksandrs Tifērs]] <br/> [[Emīls Toršbēfs]] <br/> [[Anrī Tozēns]] <br/> [[Žoržs Tukē-Donī]]}} | — | '''22''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|108}}|[[Ferdinands Allegrē]] <br/> [[Baiers (vingrotājs)|Baiers]] <br/> [[Šarls Balosjē]] <br/> [[Noēls Bā]] <br/> [[Albērs Barodē]] <br/> [[Žans Berhuzūks]] <br/> [[Anrī Betremjē]] <br/> [[Bernilons]] <br/> [[Blanšārs]] <br/> [[Šarls Bollē]] <br/> [[Bornē]] <br/> [[Bulanžē (vingrotājs)|Bulanžē]] <br/> [[Žans Marija le Burvelē]] <br/> [[Bušērs]] <br/> [[Bušons]] <br/> [[Žozefs Burgužno]] <br/> [[Burī (vingrotājs)|Burī]] <br/> [[Elī Buržuā]] <br/> [[Debelī]] <br/> [[Šarls Dekerts]] <br/> [[Žozefs Dekross]] <br/> [[Anrī Delalo]] <br/> [[Žils Delevals]] <br/> [[Lisjēns Demanē]] <br/> [[Denī (vingrotājs)|Denī]] <br/> [[Albērs Derobē]] <br/> [[Nikolā Dežagērs]] <br/> [[Gabriels Dežāns]] <br/> [[Žoržs Dibuā]] <br/> [[Aleksis Dušē]] <br/> [[Žans Dufēts]] <br/> [[Gistavs Fabrī]] <br/> [[Favjērs]] <br/> [[Žaks Fernbahs]] <br/> [[Anrī Fretērs]] <br/> [[Emīls Fretērs]] <br/> [[Fjerenss]] <br/> [[Fušē (vingrotājs)|Fušē]] <br/> [[Gašē]] <br/> [[Pols Gibiārs]] <br/> [[Fēlikss Gizels]] <br/> [[Gošē]] <br/> [[Grimms (vingrotājs)|Grimms]] <br/> [[Luijs Imbērs]] <br/> [[Žozefs Kastilioni]] <br/> [[Ogists Kastiljē]] <br/> [[Danjels Kehrs]] <br/> [[Ābrams Kubi]] <br/> [[Kuku]] <br/> [[Kūns (vingrotājs)|Kūns]] <br/> [[Kuzēns]] <br/> [[Labonals]] <br/> [[Laburē]] <br/> [[Lakombs]] <br/> [[Marsels Lalu]] <br/> [[Žozefs Lavjēls]] <br/> [[Danjels Lavjēls]] <br/> [[Lemuāns (vingrotājs)|Lemuāns]] <br/> [[Žozefs Luijs Lestjēns]] <br/> [[Žils Lekūtrs]] <br/> [[Lerū]] <br/> [[Levī (vingrotājs)|Levī]] <br/> [[Žozefs Martiness]] <br/> [[Oto Meiers]] <br/> [[Žoržs Mišo]] <br/> [[Mino]] <br/> [[Montēls (vingrotājs)|Montēls]] <br/> [[Anrī Moreno]] <br/> [[Žoržs Movezēns]] <br/> [[Žans Obērs]] <br/> [[Pols Obrešs]] <br/> [[Olivjē (vingrotājs)|Olivjē]] <br/> [[Džonatans Onoress]] <br/> [[Parizo]] <br/> [[Pelā]] <br/> [[Žils Perrē]] <br/> [[Pjērs Pesē]] <br/> [[Žils Pino]] <br/> [[Polēns Lemērs]] <br/> [[Žans Praderols]] <br/> [[Pjērs Pratvjēls]] <br/> [[Anrī Prillē]] <br/> [[Fernāns Ravū]] <br/> [[Dominiks Ravū]] <br/> [[Žils Rolāns]] <br/> [[Samjēls Ročs]] <br/> [[Rostēns]] <br/> [[Gistavs Sandrā]] <br/> [[Oktāvs Salzārs]] <br/> [[Sidraks]] <br/> [[Šarls Simons]] <br/> [[Strasērs]] <br/> [[Rauls Surzā]] <br/> [[Šāns]] <br/> [[Šapo]] <br/> [[Emīls Šerbs]] <br/> [[Terjē (vingrotājs)|Terjē]] <br/> [[Tirjē]] <br/> [[Tušē]] <br/> [[Van Huls]] <br/> [[Vandenots]] <br/> [[Aleksis Vedē]] <br/> [[Leons Viārs]] <br/> [[Vjēvils]] <br/> [[Žakamēns]] <br/> [[Žardinjē]] <br/> [[Pols Žermēns]] <br/> [[Žillē]]}} | — | '''108''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|[[Remons Basē]]<br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]]}} | — | '''6''' |- ! Kopā: (19 sporta veidi) || >753 || 12 || >765 |} == Medaļu ieguvēji == {{col-begin}} {{col-2}} === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Hermanis Barelē]] || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || {{colbegin|2}}[[Anrī Azbruks]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]]{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Mišelē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Pjērs Žervē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Sakrē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Ogists-Dormijs]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || rowspan=2| {{colbegin|2}} [[Viljams Eksšovs]]<br/> [[Frederiks Blanšī]]<br/> [[Žaks Le Lavasjē]] || rowspan=2| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Žilardoni]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || {{colbegin|2}}[[Emīls Bilārs]] <br/> [[Pols Perkē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Dominiks Gardērs]] & ''Canéla'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Napoleons Mirā]] & ''The General'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gastons Omuats]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Kretjēns Veideliks]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gastons Omuats]] un [[Žoržs Žoēns]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Eruēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Ežēns Mužēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Eruēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Grimjo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Koste]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Lisjēns Meriņaks]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Aijā]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Aijā]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Žoržs de la Falēzs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Šarls Devendevils]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[Ābels Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]]{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} ||Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Bastjēns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Telandjē]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Rožē de Barbarēns]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Ahils Parošs]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|ŠauteNe, 300 metri, guļus]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gistavs Sandrā]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Žoržs Limps]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Andrē Godēns]] || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|2}}[[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || rowspan=2| {{colbegin|2}}[[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Ogists Teksjē]] <br/> [[Žans Batists Šarko]] <br/> [[Robērs Linzeljē]]{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || rowspan=2| {{colbegin|2}}[[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]]{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Moriss Giflē]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žans Dekāzs]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Club Français'' <br/> {{colbegin|2}} [[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Aršenols]] & ''Retournelle'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Leons Toms]] || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/>[[Ipolits Rokē]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Timotē Žordāns]] {{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} ||Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žoržs Žoēns]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Moriss Viņero]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Tibo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Tibo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Ells]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ogists Serurjē]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ogists Serurjē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Masons]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Alfonss Kiršhofers]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Luijs Perrē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žilbērs Buņols]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Leons Tjēbo]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Andrē Siks]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Tritons Lillois'' <br/> {{colbegin|2}}[[Žozefs Bertrāns (peldētājs)|Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Žils Verbeks]]{{colend}} || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Loids Hildebrands]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Fernāns Sāns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ahils Parošs]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Šautene, 50 metri, individuāli]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Luijs Ditfuā]] <br/> [[Moriss Lekoks]] <br/> [[Leons Moro]] <br/> [[Ahils Parošs]] <br/> [[Žils Trinitē]]{{colend}} || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Šautene, 50 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ivonne Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Deložs]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Tozēns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Emīls Šampions]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Anrī Deložs]] <br> [[Gastons Rageno]] <br> [[Žans Šastanjē]] <br> [[Andrē Kastaņē]]<br> [[Albērs Šampudrī]]{{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Noēls Bā]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Racing Club de France'' <br/> {{colbegin|2}} [[Remons Basē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]]<br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]] {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=center|— |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' ||''Rowing Club Castillon'' <br/> {{colbegin|2}}[[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Rauls Paoli]] ''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Ogists Donni]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Moriss Giflē]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Anrī Monno]] <br/> [[Leons Teljē]] <br/> [[Gastons Kejo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza'''|| [[Pjērs Žervē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Lisjēns Bodrjē]] <br/> [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] <br/> [[Eduārs Mantuā]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Luijs de Šamsavēns]] & ''Terpsichore'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žaks de Prinelē]] & ''Tolla'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Robērs de Monteskjū]] & ''Grey Leg'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans de Neflīzs]] || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Kretjēns Veideliks]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žaks Sotero]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Fiso]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Šarls Frederiks Petī]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Šarls Frederiks Petī]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Mersjē]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Marsels Bulenžē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans Batists Mimjagē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Leons Sē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Anrī Lorāns]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Leons Sē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Pupilles de Neptune de Lille'' <br/> {{colbegin|2}} [[Luijs Martēns]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> ''Nezināms dalībnieks'' || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}{{colend}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> [[Luijs Martēns]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|400 metri, brīvais stils]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]]{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Ogists Domēns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Luijs Truseljē]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žistinjēns de Klarī]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Ogists Kavadīni]] <br /> [[Moriss Lekoks]] <br /> [[Leons Moro]] <br /> [[Ahils Parošs]] <br /> [[Renē Tomā]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}}{{colend}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Andrē Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> {{colbegin|2}} [[Žans Fardels]] <br /> [[Favjē]] <br /> [[Antuāns Fiolē]] <br /> [[Pjērs Gellē]] <br /> [[Ogists Kamelins]] <br /> [[Ežēns Kulons]] <br /> [[Lerišs]] <br /> [[Luijs Marks]] <br /> [[Luijs Martēns]] <br /> [[Dezirē Meršē]] <br /> [[Šarls Trefels]]{{colend}} || rowspan=2| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}} [[Tomass Bērdžess]] [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] [[Pols Vasērs]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans Šastanjē]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Toršbēfs]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Lisjēns Demanē]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītās olimpiskā medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā zelta medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā sudraba medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā bronzas medaļa valstij šajā sporta veidā {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|7 || bgcolor=E0E0E0|9 || bgcolor=E6CCB2|10 || '''26''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|4 || '''8''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|4 || bgcolor=E0E0E0|5 || bgcolor=E6CCB2|4 || '''13''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || 5 || 5 || bgcolor=E6CCB2|5 || '''15''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''5''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || '''1''' |- | {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''2''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 4 || 2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''3''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''1''' |- ! Kopā ([[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|1. vieta]]): || 30 || 41 || 39 || 110 |} {{col-end}} === Francijas medaļnieki Jauktās komandas sastāvā === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists (-i) !! Sporta veids !! Disciplīna |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Makss Dekužī]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ivonne Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Sporta veids (-i) !! Dzimums !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Eruēns]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Albērs Aijā]] || align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Ahils Parošs]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || 1 || '''4''' |- | align=left| [[Žaks Bodrjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Emīls Mišelē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Pjērs Žervē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Gonduāns]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1|| 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Žans Kollā]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Emīls Sarāds]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Leons Moro]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || 1 || '''3''' |- | align=left| [[Žaks Dukē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Godinē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Linzeljē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Mialarē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Leons Sisē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Žans Batists Šarko]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Teksjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Teksjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Serurjē]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Viktors Tibo]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo|Helēna Prevo]] || align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 2 <ref>Viena no sudraba medaļām iegūta Jauktās komandas sastāvā.</ref>|| — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Deložs]] || align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || 2 |- | align=left| [[Ogists Albērs]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Alfrēds Dibuā]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Dibuā]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Albērs Divāls]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Moriss Giflē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Giflē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Girē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Igo]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žans Le Brē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Martēns]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Marsels Merāns]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Valtons]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Vilamitjana]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Moriss Lekoks]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Frederiks Petī]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| [[Leons Sē]] || align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| [[Luiss Šeldons]] || align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || 2 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=10|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] | [[Hermanis Barelē]] || 6:38.8 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 8:23.0 || 1 <small>(1. pusfināls)</small> || 7:35.6 || {{gold1}} |- | [[Andrē Godēns]] || 6:45.4 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 8:33.4 || 2 <small>(1. pusfināls)</small> || 7:41.6 || {{silver2}} |- | [[Robērs d'Ellijs]] || 6:38.8 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 8:45.0 || 2 <small>(2. pusfināls)</small> || 8:16.0 || 4 |- | [[Luijs Prevēls]] || 6:29.6 || 1 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 8:36.4 || 1 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Reimons Benuā]] || 6:45.4 || 2 <small>(1. kvalifikācija)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Delaports]] || 6:29.6 || 1 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 9:25.2 || 1 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Ferlīns]] || 6:38.8 || 2 <small>(4. kvalifikācija)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Eduārs Damāns]] || 7:13.0 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lardons (airētājs)|Lardons]] || 7:13.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Maksims Piadžo]] || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=5|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}}[[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:47.4 || 1 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:34.4 || {{silver2}} |- | ''Rowing Club Castillon'' <br/> {{colbegin|3}}[[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Rauls Paoli]] || 6:33.4 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:57.2 || {{bronze3}} |- | ''Cercle Nautique de Reims'' <br/> {{colbegin|3}}[[Pjērs Ferlīns]] <br/> [[Metjū (airētājs)|Metjū]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 7:00.0 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:00.0 || 4 |- | ''Club Nautique de Dieppe'' <br/> {{colbegin|3}}[[Anrī Delabārs]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 7:04.0 || <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Stade Français'' <br/> {{colbegin|3}}[[Gordons Lovs]] <br/> [[Luijs Rošē]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=5|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] | ''Cercle de l'Aviron Roubaix'' <br/> {{colbegin|3}} [[Anrī Azbruks]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]]{{colend}} || 5:59.0 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:11.0 || {{gold1}} <br/> (1. brauciens) |- | ''Club Nautique de Lyon'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žoržs Limps]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:06.2 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:18.0 || {{silver2}} <br/> (1. brauciens) |- | ''Club Nautique de France'' <br/> {{colbegin|3}} [[Renē Beslo]] <br/> [[Leons Deslinjērs]] <br/> [[Peronjē (airētājs)|Peronjē]] <br/> [[Sorels (airētājs)|Sorels]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:40.0 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Club Nautique de Dieppe'' <br/> {{colbegin|3}} [[Anžo (airētājs)|Anžo]] <br/> [[Anrī Delabārs]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> [[Mesons (airētājs)|Mesons]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:20.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žils Demarē]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Renē Valefs]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (8+)]] | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žils Demarē]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Gilbērs (airētājs)|Gilbērs]] <br/> [[Moriss Kartons]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Šantro (airētājs)|Šantro]] <br/> [[Renē Valefs]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} === [[Attēls:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=42|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] | [[Emīls Mišelē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Turquoise'' || 6:12:12 || {{bronze3}} |- | [[Emīls Sakrē]] un ''nezināmi sportisti '' || ''Fantlet'' || 7:04:08 || 4 |- | [[Žans d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pierre et Jean'' || ''Nav zināms'' || 5 |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Mamie'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} |- | [[Luijs Ogists-Dormijs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Carabinier'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} |- | [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Alcyon'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ežēns Laverns]] un [[Anrī Laverns]] || ''Amulet'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fosions Rosolēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ariette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pjērs Žervē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Baby'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Albērs Glandazs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Colette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žans De Šabanns La Paliss]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crabe I'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žils Valtons]], [[Fēlikss Markots]], [[Viljams Martēns]],<br/>[[Žaks Bodrjē]] un [[Žans Le Brē]] || ''Crabe II'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žans Le Brē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crocodile'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[G. Pižārs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Demi Mondaine'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Marsels Muazāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ducky'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]],<br/>[[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || ''Favorite'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Žilardoni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fémur'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žoržs Varenhorsts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Freia'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leto (burātājs)|Leto]] un [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || ''Galopin'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Moriss Giflē]], [[Alfrēds Dibuā]], [[Žils Dibuā]],<br/>[[Robērs Giflē]] un [[Šarls Girē]] || ''Gitana'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ferdinands Šlāters]], [[Emīls Žans Fontēns]] un [[De Kotiņons]] || ''Gwendoline'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Meņo]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Gyp'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Maksims Desonšē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Hébé'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Eduārs Mezāns de Malartī]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Jeannette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pjērs Musets]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Marsouin'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Vilamitjana]], [[Ogists Albērs]],<br/>[[Albērs Divāls]] un [[Šarls Igo]] || ''Martha'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leruā (burātājs)|Leruā]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mascaret'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ogists Donni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mignon'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]],<br/>[[Robērs Linzeljē]] un [[Žans Batists Šarko]] || ''Quand-Même'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Monno]], [[Leons Teljē]] un [[Gastons Kejo]] || ''Sarcelle'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Emīls Mišelē]] un [[Marsels Merāns]] || ''Scamasaxe'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ežēns Laverns]], [[Žoržs Potjē]],<br/>[[Žonē-Pastrē]] un [[Pjērs de Buloņs]] || ''Sidi-Fekkar'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Moriss Monno]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Souriceau'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[L. Legru]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Suzon IV'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pols Kutīrs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Tornade'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]] || ''C.V.A.'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žaks Bodrjē]], [[Lisjēns Bodrjē]],<br/>[[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] un [[Eduārs Mantuā]] || ''Nina Claire'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Viljams Martēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pirouette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Plume-patte'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]] || ''Singy'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Verveine'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]] || ''Ollé'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || 1. brauciena rezultāts || Vieta || 2. brauciena rezultāts || Vieta |- | rowspan=7|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] | [[Pjērs Žervē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Baby'' || 1:06:16 (1:01:52) || {{gold1}} || 1:48:44 (1:44:20) || {{bronze3}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]],<br/>[[Robērs Linzeljē]] un [[Žans Batists Šarko]] || ''Quand-Même'' || 1:08:54 (1:04:30) || {{silver2}} || 1:40:42 (1:36:08) || {{silver2}} |- | [[Anrī Monno]], [[Leons Teljē]] un [[Gastons Kejo]] || ''Sarcelle'' || 1:19:31 (1:15:51) || {{bronze3}} || 2:07:52 (2:04:12) || 4 |- | [[Moriss Monno]] un ''nezināmi sportisti''' || ''Souriceau'' || 1:21:01 (1:17:21) || 4 || 2:08:04 (2:04:24) || 5 |- | [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Plume-Patte'' || 1:21:37 (1:18:45) || 5 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žoržs Semišons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Giselle'' || 1:23:20 (1:18:56) || 6 || 2:34:09 (2:29:45) || 6 |- | [[Emīls Sakrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fantlet'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || 1:35:59 (1:31:35) || {{gold1}} |- | rowspan=18|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] | [[Žils Valtons]], [[Fēlikss Markots]], [[Viljams Martēns]],<br/>[[Žaks Bodrjē]] un [[Žans Le Brē]] || ''Crabe II'' || 3:39:23 (3:21:58) || {{silver2}} || 3:41:24 (3:27:39) || {{bronze3}} |- | [[Emīls Mišelē]] un [[Marsels Merāns]] || ''Scamasaxe'' || 3:42:40 (3:25:15) || {{bronze3}} || 3:30:31 (3:16:46) || {{silver2}} |- | [[Žans De Šabanns La Paliss]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crabe I'' || 3:47:11 (3:29:46) || 4 || 3:50:45 (3:37:00) || 5 |- | [[Žans d'Esturnells de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pierre et Jean'' || 3:52:44 (3:35:19) || 5 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[L. Legru]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Suzon IV'' || 3:53:50 (3:36:25) || 6 || 3:59:27 (3:45:42) || 7 |- | [[Luijs Ogists-Dormijs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pettit-Poucet'' || 3:56:55 (3:39:30) || 7 || 3:27:07 (3:13:22) || {{gold1}} |- | [[Fransuā Teksjē ]] un [[Ogists Teksjē]] || ''C.V.A.'' || 4:00:32 (3:43:07) || 8 || 3:52:52 (3:40:07) || 6 |- | [[Marks Žusē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Dick'' || 4:03:00 (3:45:35) || 9 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Leto (burātājs)|Leto]] un [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || ''Galopin'' || 4:03:58 (3:46:33) || 10 || 4:17:23 (4:05:40) || 9 |- | [[Fosions Rosolēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ariette'' || 4:04:21 (3:46:56) || 11 || 4:08:10 (3:54:25) || 8 |- | [[Žans Le Brē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crocodile'' || 4:06:40 (3:49:15) || 12 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Albērs Glandazs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Colette'' || 4:08:00 (3:51:??) || 13 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Gotjē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Cinara'' || 4:10:00 (3:53:??) || 14 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Ežēns Laverns]], [[Žoržs Potjē]],<br/>[[Žonē-Pastrē]] un [[Pjērs de Buloņs]] || ''Sidi-Fekkar'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pols Kutīrs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Tornade'' || colspan=2 {{n/a| }} || 4:19:52 (4:06:07) || 10 |- | [[G. Pižārs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Demi-Mondaine'' || colspan=2 {{n/a| }} || 4:30:08 (4:16:23) || 11 |- | [[Eduārs Mezāns de Malartī]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Jeannette'' || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Verveine'' || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | rowspan=7|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] | [[Fransuā Vilamitjana]], [[Ogists Albērs]], [[Albērs Divāls]] un [[Šarls Igo]] || ''Marthe'' || 2:17:29 (1:50:50) || {{silver2}} || 3:37:49 (3:16:45) || {{bronze3}} |- | [[Žaks Bodrjē]], [[Lisjēns Bodrjē]], [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] un [[Eduārs Mantuā]] || ''Nina-Claire'' || 2:26:28 (2:00:42) || {{bronze3}} || 4:10:17 (3:49:56) || 4 |- | [[Ežēns Laverns]] un [[Anrī Laverns]] || ''Amulet'' || 2:26:56 (1:59:23) || 4 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Marsels Muazāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ducky'' || 2:31:14 (2:02:52) || 5 || 4:48:07 (4:25:42) || 7 |- | [[Žoržs Varenhorsts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Freia'' || 2:33:54 (2:08:08) || 6 || 4:11:22 (3:52:45) || 5 |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Mamie'' || 2:52:30 (2:32:43) || 7 || 4:30:08 (4:14:26) || 6 |- | [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Alcyon'' || 3:05:06 (2:36:44) || 8 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | rowspan=4|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] | ''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}'' <br/> [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]]un [[Žaks Le Lavasjē]] || ''Olly'' || 2:17:30 (1:47:48) || {{gold1}} || 4:17:34 (3:48:29) || {{gold1}} |- | [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]],<br/>[[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || ''Favorite'' || 2:20:03 (1:46:16) || {{silver2}} || 4:23:57 (3:50:10) || {{silver2}} |- | [[Ferdinands Šlāters]], [[De Kotiņons]] un [[Emīls Žans Fontēns]] || ''Gwendoline'' || 2:24:48 (1:51:01) || {{bronze3}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ogists Donni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mignon'' || 2:26:31 (1:54:11) || 4 || 4:52:13 (4:18:53) || {{bronze3}} |- | rowspan=8|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] | [[Anrī Žilardoni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fémur'' || 3:45:02 (3:05:39) || {{gold1}} || |- | [[Moriss Giflē]], [[Alfrēds Dibuā]], [[Žils Dibuā]],<br/>[[Robērs Giflē]] un [[Šarls Girē]] || ''Gitana'' || 3:52:02 (3:17:53) || {{bronze3}} || 4:35:44 (4:01:34) || {{silver2}} |- | [[Emīls Mišelē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Turquoise'' || 3:55:16 (3:10:56) || 4 || colspan=2 {{n/a|''Diskvalifikācija (DQ)''}} |- | [[Leruā (burātājs)|Leruā]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mascaret'' || 4:01:35 (3:27:25) || 5 || 5:08:51 (4:34:41) || 5 |- | [[Viljams Martēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pirouette'' || 4:18:18 (3:37:16) || 6 || 5:30:07 (4:49:05) || 7 |- | [[Anrī Meņo]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Gyp'' || ''Nav zināms'' || 8 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Singy'' || ''Nav zināms'' || 9 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Pjērs Musets]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Marsouin'' || colspan=2 {{n/a| }} || 5:16:50 (4:42:17) || 6 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=4|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] | [[Emīls Bilārs]] un [[Pols Perkē]] || ''Estérel'' || 29 punkti || {{gold1}} |- | [[Žans Dekāzs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Quand-Même'' || 25 punkti || {{silver2}} |- | [[Žoržs Kronjē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Rozenn'' || 20 punkti || 4 |- | [[Žils Valtons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Luna'' || 18 punkti || 6 |- | [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] | [[Olivjē, Branduā barons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Souvenance'' || 6:20:58 (7:18:58) || 4 |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Club Français'' <br/> {{colbegin|2}}[[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] (kapteinis) <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] (kapteinis) <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]{{colend}} || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''[[Upton Park F.C.]]'') <br/> Zaudējums (0—4) || align=center|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Université de Bruxelles'') <br/> Uzvara (6—2) <br/> {{goal}} [[Gastons Peltjē]], <br/> {{goal}} {{goal}} {{goal}} {{goal}} {{goal}} ??? || {{silver2}} |} === [[Attēls:Golf pictogram.svg|20px]] Golfs === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] | [[Pjērs Dešāns]] || 231 punkti ||10 |- | [[Ž. Van de Vinklēls]] || 252 punkti || 12 |- | rowspan=5|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] | [[Žanna Fromēna-Merisa]] || 56 punkti || 4 |- | [[Madlēna Furnjē-Sarlovēze]] || 58 punkti || 6 |- | [[Lisila de Fēna]] || 65 punkti || 7/8 |- | [[Roza Gelberta]] || 76 punkti || 9 |- | [[Marija Brina]] || 80 punkti || 10 |} === [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | rowspan=13| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] | [[Luijs de Šamsavēns]] || ''Terpsichore'' || 2:26.0 || {{silver2}} |- | [[Anrī Leklērs]] || ''Extra-Dry'' || rowspan=12| ''Nav zināms'' || rowspan=12| 4/37 |- | [[Anrī Leklērs]] || ''Gilles'' |- | [[Šarls de Betūns-Sullī]] || ''Tip-Top'' |- | [[Moriss Žeēns]] || ''Bistouri'' |- | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''Arcadius'' |- | [[Luijs d'Avriņkūrs]] || ''Mavourneen'' |- | [[Arturs Filipo]] || ''Floridor'' |- | [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] || |- | [[De Kolumbjē (jātnieks)|de Kolumbjē]] || |- | [[De Lamaratīns (jātnieks)|de Lamaratīns]] || |- | [[Marsels Hantjēns]] || |- | [[Dominiks Gardērs]] || |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Dominiks Gardērs]] || ''Canéla'' || 1.85 m || {{gold1}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || || ''Nav zināms'' || 6 |- | rowspan=3| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Žaks de Prinelē]] || ''Tolla'' || 5.30 m || {{bronze3}} |- | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''Bayard'' || 4.90 m || 4 |- | [[Anrī Plokjē]] || ''Camelia'' || ''Nav zināms'' || 7 |- | rowspan=13| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''The General'' || {{n/a|—}} || {{gold1}} |- | [[Viktors Aršenols]] || ''Retournelle'' || {{n/a|—}} || {{silver2}} |- | [[Robērs de Monteskjū]] || ''Grey Leg'' || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || ''Mavourneen'' || {{n/a|—}} || 4 |- | [[Moriss Žeēns]] || ''Biscuit'' || {{n/a|—}} || rowspan=9|5/51 |- | [[Renē de Kinsē]] || ''Cy Beau'' || {{n/a|—}} |- | [[Ruā (jātnieks)|Ruā]] || ''Reine de Sabat'' || {{n/a|—}} |- | [[Luijs de Šamsavēns]] || ''Terpsichore'' || {{n/a|—}} |- | [[Žoržs de Lagarēns]] || ''Louqsor'' || {{n/a|—}} |- | [[Kordons (jātnieks)|Kordons]] || || {{n/a|—}} |- | [[Matjē Marī de Lesepss]] || || {{n/a|—}} |- | [[Mulēna (jātniece)|Mulēna]] || || {{n/a|—}} |- | [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] || || {{n/a|—}} |- | rowspan=15| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Leons Toms]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || {{silver2}} |- | [[Žans de Neflīzs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Filips Vernē]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || 4 |- | [[Šarls Ežēns de Voss]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || rowspan=12|5/28 |- | [[Oktāvs Galiss]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks la Kāzs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Džeimss Henesī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Adriēns de Noai]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks de Varī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Bertrāns Šanī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žofruā d'Andiņē]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks d'Arliņkūrs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Luijs du Duē de Gravils]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Ferdinands de Laribuāsjērs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Pols de Senležērs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |} === [[Attēls:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (French Athletic Club Union)'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapteinis) <br /> {{Valsts OS sportists|[[Ipolits Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Uzvara (2—0)'' || align=center|{{silver02}} |} === [[Attēls:Croquet pictogram.svg|20px]] Krokets === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Otrā kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=9| [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] | [[Gastons Omuats]] || 18 punkti || 4 || 18 punkti || 2 || 15 punkti || {{gold1}} |- | [[Žoržs Žoēns]] || 13 punkti || 3 || 16 punkti || 1 || 21 punkts || {{silver2}} |- | [[Kretjēns Veideliks]] || 11 punkti || 1 || 20 punkti || 3 || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Al. Blašērs]] || 17 punkti || 3 || 22 punkti || 4 || colspan=2 {{n/a|—}} |- | [[Luīze Anna Marī Desprē]] || 24 punkti || 5 || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Žanna Fillēla-Brohi]] || rowspan=4| ''Nav zināms'' || rowspan=4| 6/9 || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Marija Ojē]] || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Žaks Sotero]] || colspan=4 {{n/a|—}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || colspan=2|Fināls |- ! Pretinieks / Rezultāts || Uzv. — Zaud. || Vieta |- | rowspan=6| [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] | [[Kretjēns Veideliks]] || {{flagathlete|[[Žanna Fillēla-Brohi|Ž. Fillēla-Brohi]]|FRA}} <br/> Uzvara (''Nav zināms'') || 3—0 || {{gold01}} |- | [[Moriss Viņero]] || {{flagathlete|[[Luīze Anna Marī Desprē|L. A. M. Desprē]]|FRA}} <br/> Uzvara 2–0 (42—20) || 2—1 || {{silver02}} |- | [[Žaks Sotero]] || {{flagathlete|[[Al. Blašērs]]|FRA}} <br/> Uzvara 2–0 (41—19) || 1—2 || {{bronze03}} |- | [[Al. Blašērs]] || {{flagathlete|[[Žaks Sotero|Ž. Sotero]]|FRA}} <br/> Zaudējums 0—2 (19—41) || 0—3 || 4 |- | [[Žanna Fillēla-Brohi]] || {{flagathlete|[[Kretjēns Veideliks|Kr. Veideliks]]|FRA}} <br/> Zaudējums (''Nav zināms'') || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luīze Anna Marī Desprē]] || {{flagathlete|[[Moriss Viņero|M. Viņero]]|FRA}} <br/> Zaudējums (20—42) || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti ||colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || [[Gastons Omuats]] <br/> [[Žoržs Žoēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |} === [[Attēls:Archery pictogram.svg|20px]] Loka šaušana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || [[Viktors Tibo]] || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Šarls Frederiks Petī]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''5 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 4/8 |- | rowspan=7| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || [[Anrī Eruēns]] || 31 punkts || {{gold01}} |- | [[Emīls Fiso]] || 28 punkti || {{bronze03}} |- | [[Anrī Ells]] || 27 punkti || 4 |- | [[Eduārs Boduāns]] || 26 punkti || 5 |- | [[Valentīns Denē]] || 26 punkti || 6 |- | [[Galinārs]] || 26 punkti || 7 |- | [[Lekoms]] || 25 punkti || 8 |- | rowspan=3| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || [[Viktors Tibo]] || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Šarls Frederiks Petī]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''3 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 4/6 |- | rowspan=4| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || [[Ežēns Mužēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Anrī Ells]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |- | [[Emīls Mersjē]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''2 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 5/6 |- | [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || [[Anrī Eruēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || [[Ogists Serurjē]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |- | rowspan=2| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || [[Emīls Grimjo]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Ogists Serurjē]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |} === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=39| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] | [[Emīls Koste]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Anrī Masons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 5—2 || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 5—2 || {{silver2}} |- | [[Marsels Bulenžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Fēlikss Debaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || 4 |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 5 |- | [[Žozefs Senā]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 5—2 ||align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> || 3—4 || 6 |- | [[Žoržs Dilons-Kavanags]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 2—5 || 7 |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 2—5 ||align=center|6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 9 |- | [[Ežēns Beržess]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 10 |- | de Senteņāns || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja''}} || {{n/a|—}} || 11 |- | G. Belo || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 2—5 ||align=center|7 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 12 |- | [[Žozefs Dikro]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}}|| ''Nav zināms'' || 7 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 13 |- | [[Adriēns Gijons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 6 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 15 |- | [[Šarls Gerēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 3—4 ||align=center|5 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 16 |- | Ferāns || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Žobjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Plommē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē de Šonēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Telefers]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Leons Tjēbo]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Žozefs Reno]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan="8" {{n/a|''Izstājās''}} |- | [[Albērs Kaens]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Žaktēls || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rafaels Perisuds]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | H. Valjaršs || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kalvē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Robērs Marks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Martini || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Frederiks Suduā]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vateljē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Grosārs || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Gardjē || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Pio || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Pelabons || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Paserā || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Fušjē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Albērs Gotjē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Leruā]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ermans Žoržs Beržē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=52| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] | [[Lisjēns Meriņaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Alfonss Kiršhofers]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 6—1 || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{silver2}} |- | [[Žans Batists Mimjagē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 6—1 || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Žils Rosiņols]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 5—2 || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 5 |- | [[Leopolds Ramū]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 4—3 || 4 <small>(A pusfināls)</small> || 2—5 || 6 |- | [[Ādolfs Rulo]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 8 |- | [[Luijs Allērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 2—5 || 5/6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 9 |- | [[Aleksandrs Lemuāns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 3—4 || 5/6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 11 |- | [[Žoržs Lefēvrs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 12 |- | [[Marsels Bulanžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 13 |- | [[Lisjēns Millē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 7/8 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 14 |- | [[Mišels Filipi]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 16 |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Aleksandrs Beržess]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Mišels Betenfelds]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bormels || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Marī Borinžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Bulēžs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ž. Brasārs || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bro || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kanesons || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pols Karišons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Delibē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dizjē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Fontēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Gotjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ludoviks Laborderjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Laržs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lisjēns Laržē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Martī]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Ogists Metē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marsels Montēls]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Millers || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Pantēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Renē Reno]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Rinjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransiss Saburēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Samjaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ernests Tasārs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Armāns Vigjērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ivons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Bersēns]] || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emīls Buārs]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Brins-Bisons]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Koklēns]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Kudirjē]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Dosī]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Garnoti]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Žoljē ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gistavs Maselēns]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Pjetori ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vinevanheims ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=87| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] | [[Luijs Perrē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(0 grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—1 || {{silver2}} |- | [[Leons Sē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(M grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—2 || {{bronze3}} |- | [[Žoržs de la Falēzs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 3—3 || 4 |- | [[Edmons Volless]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C pusfināls)</small> || 2—4 || 6 |- | [[Gastons Alibērs]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 2—3 || 7 |- | [[Leons Tjēbo]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(G grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C pusfināls)</small> || 2—4 || 8 |- | [[Anrī Plommē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(G grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 0—6 || 9 |- | [[Elī de Lastūrs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žaks Holcšuhs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(L grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Marī Rozē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Moriss Buadons]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Dreifuss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils de Pradēls]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Aleksandrs Gilmāns]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(L grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marsels Levī]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(J grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rišārs Volless]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(I grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Andrē Ilerē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(Q grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Alfonss Mokē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(N grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Rofe]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rauls Bido]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(K grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ebrārs de Vilnēvs]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(N grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ermans Žoržs Beržē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Žans Debū]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(P grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Eduārs Fušjē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Adriēns Gijons]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(Q grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Liketā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Moso || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē Tintāns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Erisons || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Gardjē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ivans Ivanovičs]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žaks de la Ševalerī]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Morejs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Makss Rodrigess]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vēve || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Villijs Zulcbahers]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bazēns || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Moriss Flerī]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Tomegē]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Grā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Masē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ahils Morēns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Luaziljons]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Salvanačs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Segonzaks || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lorāns de Šampo]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lavirjērs || ''Nav zināms'' || 3 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ādams || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Robērs Marks]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Telefers]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Lastiks || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Leruā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Millers || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs, Karamanas-Šimē princis]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Lagardjērs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Redeils]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Senā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Delabords]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Adjutants Lemuāns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē de Romilī]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Fernandess || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Albērs Kaens]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Turnabls || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dikreijs || ''Nav zināms'' || 3 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Andreā || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kostjesko || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Mess || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(M grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Rodrigess]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(M grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Kazenovs || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Renē Žils Tions de la Šoms]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Pradinē || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Prospērs || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Rozenbaums]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Bastjēns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Stans Fransuā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Peberē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Prero || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gastons Ahils]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Diklo || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Fišo || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vēbers || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Delprā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lafontēns || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ādolfs Tomegē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Vārs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=39| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] | [[Albērs Aijā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{gold1}} |- | [[Žilbērs Buņols]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{silver2}} |- | [[Anrī Lorāns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(G ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{bronze3}} |- | [[Ipolīts Žaks Iverno]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 4 |- | [[Marī Luijs Damots]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(H ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 5 |- | Ž. Brasārs || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 6 |- | Lezārs || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 7 |- | [[Žoržs Žurdāns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 8 |- | [[Žoržs Luijs Bezī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(I ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 9 |- | Ofors || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Žanvuā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Pantēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fēlikss Aijā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Allērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Mišels]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klapjē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(I ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Silvēns Lezārs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ivons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(H ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Debrinē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Deprē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Alfrēds No]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Asē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Flao || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Ogists Metē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransiss Saburēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bormels || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Rokē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Surzē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Serē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Elī Difrēss]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Garnoti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Martī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klerī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Konstāns Dilo]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Lafukjērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Negrū]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emanuels Andriē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lonē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] | [[Albērs Aijā]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 7—0 || {{gold1}} |- | [[Leons Sē]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Žoržs de la Falēzs]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 3—4 || 4 |- | [[Žilbērs Buņols]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Ipolīts Žaks Iverno]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Anrī Lorāns]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Luijs Perrē]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | rowspan=10| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] | [[Žoržs de la Falēzs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Leons Tjēbo]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 5—2 || {{silver2}} |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 6 |- | [[Moriss Buadons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gastons Ditertrs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Leons Lekijē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emīls Lafursāds-Kortīna]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Kazimirs Semeleņs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fernāns Semeleņs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=17| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] | [[Fransuā Delibē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 5—2 || 3 <small>(A pusfināls)</small> || 3—4 (1—0) || 4 |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 5—2 || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 2—5 (1—0) || 6 |- | [[Aleksandrs Šantelā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 3—4 || 5 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Brins-Bisons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 1—6 || 6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Pino]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 2—5 || 6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klapjē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 0—7 || 7 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kamjē || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 2—5 || 7 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Midelērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 0—7 || 8 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lū Alesandri]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ofors || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Bersēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Koklēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dambremā || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Vinsents Daržēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Delamēds]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Flao || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marī Žozefs Gabriels]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} === [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === ; Brīvais stils {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=13|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri]] | [[Moriss Ošpjē]] || 2:48.0 || 4 <small>(5. kvalifikācija)</small> || 2:53.0 || 5 |- | [[Žils Kleveno]] || 3:05.0 || 1 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 2:56.2 || 7 |- | [[Luijs Martēns]] || 2:47.4 || 3 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Renē Tartara]] || 3:13.0 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[R. Ferē]] || 3:12.2 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Viktors Ošpjē]] || 3:46.6 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Viktors Kadē]] || 3:24.0 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 3:47.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Pērusons]] || 3:47.6 || 5 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žaks Letē]] || 4:39.4 || 5 <small>(4. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Ādams]] || 4:28.0 || 5 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Rono (peldētājs)|Rono]] || 4:36.4 || 6 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pužols (peldētājs)|Pužols]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=10|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri]] | [[Luijs Martēns]] || 16:58.0 || 3 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 16:30.4 || 5 |- | [[Žoržs Leijē]] || 17:09.6 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 16:53.2 || 6 |- | [[Moriss Ošpjē]] || 17:13.2 || 2 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 16:53.4 || 7 |- | [[Žils Verbeks]] || 17:18.0 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 16:53.4 || 8 |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 24:15.0 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] || 25:52.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 18:00.0 || 4 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Dezirē Meršē]] || 18:17.2 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 21:33.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Sušū (peldētājs)|Sušū]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=21|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri]] | [[Luijs Martēns]] || 1:22:29.6 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 1:13:08.4 || {{bronze3}} |- | [[Ernests Martēns]] || 1:28:32.6 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 1:26:32.2 || 7 |- | [[Luijs Lofrē]] || 1:35:03.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 1:31:02.8 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] || 1:40:16.8 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lagārds (peldētājs)|Lagārds]] || 1:38:31.8 || 5 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Koberski (peldētājs)|Koberski]] || 1:37:10.4 || 5 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[De Romāns]] || 1:50:36.4 || 6 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 1:46:40.4 || 6 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 2:02:27.0 || 7 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Leijē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Bodēns]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Gallē (peldētājs)|Gallē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Landrišs (peldētājs)|Landrišs]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žils Kleveno]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pjērs Gellē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Heibergers (peldētājs)|Heibergers]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lopē (peldētājs)|Lopē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Reņo (peldētājs)|Reņo]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vallē (peldētājs)|Vallē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Uz muguras {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri]] | [[de Romāns]] || 3:56.6 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 3:38.0 || 6 |- | [[Žoržs Leijē]] || 3:10.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] || 4:42.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] || 4:34.6 || 5 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 4:10.0 || 5 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 5:17.0 || 6 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Pērusons]] || 4:15.6 || 6 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 4:49.0 || 7 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Citas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Komanda / Sportisti || Punkti || Vieta |- | rowspan=3|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] | ''Tritons Lillois'' <br/> [[Žozefs Bertrāns (peldētājs)|Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Žils Verbeks]] || 51 || {{silver2}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille'' <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> ''Nezināms dalībnieks'' || 62 || {{bronze3}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[B. Rosjē]] <br/> [[R. Ferē]] <br/> [[Gaseņē (peldētājs)|Gaseņē]] <br/> [[Pello (peldētājs)|Pello]] || 65 || 4 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metri, šķēršļu josla]] | [[Moriss Ošpjē]] || 3:16.2 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 2:58.0 || 7 |- | [[Žils Verbeks]] || 3:18.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 3:08.4 || 8 |- | [[Žozefs Bertrāns]] || 3:28.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 3:17.0 || 9 |- | [[Luijs Marks]] || 3:29.2 || 4 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 3:30.6 || 10 |- | [[Viktors Ošpjē]] || 3:37.2 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta |- | rowspan=11|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] | [[Šarls Devendevils]] || 68.4 || 60.00 || 188.4 || {{gold1}} |- | [[Andrē Siks]] || 65.4 || 60.00 || 185.4 || {{silver2}} |- | [[de Romāns]] || 50.2 || 47.50 || 145.2 || 4 |- | [[Leons Tiserāns]] || 48.0 || 30.75 || 109.5 || 5 |- | [[Meno (peldētājs)|Meno]] || 38.4 || 32.50 || 103.4 || 7 |- | [[Luijs Marks]] || 32.0 || 34.00 || 100.0 || 8 |- | [[Pols Pērusons]] || 29.6 || 31.00 || 91.6 || 9 |- | [[Pols Kaizermans]] || 56.8 || 16.10 || 88.8 || 10 |- | [[Žans Leklērks]] || 28.0 || 30.00 || 88.0 || 11 |- | [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] || 32.0 || 20.00 || 72.0 || 12 |- | [[Ešērs (peldētājs)|Ešērs]] || 23.0 || 21.50 || 66.0 || 14 |} === [[Attēls:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] || ''Compiègne Polo Club'' <br/> [[Žans Buso]] <br/> [[Ogists Fokē-Lemētrs]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Armāns de la Rošefušolds]] || {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (0—10) || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} || 5 |- | ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (Bagatelle Polo Club de Paris)'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a| — }} || {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|3}}[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]] {{colend}} || {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || {{gold01}} |} === [[Attēls:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === '''OR''' — Olimpiskais rekords {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] | [[Luijs Bastjēns]] || 25:36.2 || {{gold1}} |- | [[Loids Hildebrands]] || 28:09.4 || {{silver2}} |- | [[Ogists Domēns]] || 29:36.2 || {{bronze3}} |- | [[Maksims Bertrāns]] || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Ž. Berārs]] || rowspan=4| ''Nefinišēja'' || rowspan=4| — |- | [[A. Poršērs]] |- | [[Luijs Truseljē]] |- | [[Leons Žinžembrs]] |- | rowspan=9|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] | [[Luijs Truseljē]] || 9 punkti || {{silver2}} |- | [[Šapū]] || 8 punkti || 4 |- | [[Ž. Berārs]] || 5 punkti || 5 |- | [[Ādolfs Kairons]] || 4 punkti || 6 |- | [[Oktavs Kuasī]] || rowspan=2 3 punkti || rowspan=2| 7/8 |- | [[Ferdināns Vasero]] |- | [[Marsels Doiss]] || rowspan=2 2 punkti || rowspan=2| 9/11 |- | [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] |- | [[Žoržs Kuandrs]] || 1 punkti || 12/13 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=55|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Albērs Telandjē]] || 1:36.8 || 1 <small>(7. grupa)</small> || 2:00.6 || 1 <small>(5. ceturtdaļfināls)</small> || 2:42.6 || 1 <small>(3. pusfināls)</small> || 2:52.0 || {{gold01}} |- | [[Fernāns Sāns]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(3. grupa)</small> || 2:00.0 || 1 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || 2:46.6 || 1 <small>(2. pusffināls)</small> || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Ferdināns Vasero]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. grupa)</small> || 2:21.6 || 1 <small>(8. ceturtdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Legrēns]] || 1:30.4 || 1 <small>(4. grupa)</small> || 2:21.6 || 1 <small>(9. ceturdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(3. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Leons Mesonāvs]] || 1:35.8 || 1 <small>(5. grupa)</small> || 1:49.2 || 1 <small>(7. ceturdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žozefs Mallē]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(9. grupa)</small> || 2:45.0 || 1 <small>(6. ceturtdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Loids Hildebrands]] || 1:34.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(1. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Roso]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Gastons Biljē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(6. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Marsels Doiss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(7. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(8. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Leons Ponskarms]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(8. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(7. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ādolfs Kairons]] || 1:34.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(2. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(9. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ogists Domēns]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(2. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teofils Frā]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vills Deiviss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(5. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šapū]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(5. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Espeits]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(6. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Tomāns]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(8. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(5. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Emīls Dibuā]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Dimons]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Diburdjē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pužē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Alfrēds Bulnuā]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Segnjē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Emīls Vadbleds]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šarls Amberžē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Buajē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Nerūts]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Rožērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ruē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Omērs Božendrs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fransens]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Oktavs Kuasī]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pišārs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Sonjērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fernāns Bulmāns]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žilo]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lonērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lonšāms]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ž. Berārs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Maksims Bertrāns]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[M. Steics]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vladislavs Šalupa]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[G. Besings]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Moriss Monio]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Ožojā]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Meboms]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Piltons]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Moriss Terjē]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Keljē]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mosmāns]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[P. Ibo]] || ''Nefinišēja'' || — <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Viks]] || ''Nefinišēja'' || — <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Poršērs]] || ''Diskvalificēts'' || — <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[Attēls:Shooting pictogram.svg|20px]] Šaušana === ; Pistole {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|50 metri]] | [[Ahils Parošs]] || 466 punkti || {{silver2}} |- | [[Luijs Ditfuā]] || 442 punkti || 5 |- | [[Leons Moro]] || 435 punkti || 7/8 |- | [[Žils Trinitē]] || 431 punkti || 10 |- | [[Moriss Lekoks]] || 429 punkti || 11 |- | [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|50 metri, komandas]] | [[Ahils Parošs]] <br/> [[Luijs Ditfuā]] <br/> [[Leons Moro]] <br/> [[Žils Trinitē]] <br/> [[Moriss Lekoks]] || 2203 punkti || {{silver2}} |} ; Šautene {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|300 metri, stāvus]] | [[Ogists Kavadīni]] || 278 punkti || 10 |- | [[Leons Moro]] ||align=center|269 punkti ||align=center|17/18 |- | [[Moriss Lekoks]] || rowspan=2| 268 punkti || rowspan=2| 18/19 |- | [[Ahils Parošs]] |- | [[Renē Tomā]] || 254 punkti ||align=center|24 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|300 metri, uz ceļiem]] | [[Ahils Parošs]] || 287 punkti || 16 |- | [[Ogists Kavadīni]] || rowspan=2| 286 punkti || rowspan=2| 17/18 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Moriss Lekoks]] || 271 punkti || 22/23 |- | [[Renē Tomā]] || 259 punkti || 27/28 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|300 metri, guļus]] | [[Ahils Parošs]] || 332 punkti || {{gold1}} |- | [[Leons Moro]] || 325 punkti || 4 |- | [[Ogists Kavadīni]] || 316 punkti || 7 |- | [[Renē Tomā]] || 295 punkti || 19 |- | [[Moriss Lekoks]] || 284 punkti || 25 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|300 metri, 3 pozīcijas]] | [[Ahils Parošs]] || 887 punkti || 7 |- | [[Ogists Kavadīni]] || rowspan=2| 880 punkti || rowspan=2| 11/12 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Moriss Lekoks]] || 823 punkti || 21 |- | [[Renē Tomā]] || 808 punkti || 26 |- | [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|300 metri, komandas]] | [[Ogists Kavadīni]] <br /> [[Moriss Lekoks]] <br /> [[Leons Moro]] <br /> [[Ahils Parošs]] <br /> [[Renē Tomā]] || 4278 punkti || {{bronze3}} |} ; Bise {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=29|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Tranšeja]] | [[Rožē de Barbarēns]] || 17 punkti (13 punkti) || {{gold1}} |- | [[Žistinjēns de Klarī]] || 17 punkti || {{bronze3}} |- | [[Cēzars Betē]] || 16 punkti || 4 |- | [[Ilarē (šāvējs)|Ilarē]] ||align=center|15 punkti || 5 |- | [[Eduārs Ženē]] || 13 punkti || 6 |- | [[Žozefs Labē]] || rowspan=6| 12 punkti || rowspan=6| 7/12 |- | [[Sidnijs Merlins]] |- | [[Sions (šāvējs)|Sions]] |- | [[Žils Šarpentjē]] |- | [[Andrē de Šonēns]] |- | [[Šarls de Žobērs]] |- | [[Amedē Obrī]] || 11 punkti || 13/14 |- | [[Moriss Bukē]] || rowspan=3| 9 punkti || rowspan=3| 15/17 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Reverdīns (šāvējs)|Reverdīns]] |- | [[Žaks Nivjērs]] || ''Nav zināms'' || 18 |- | [[Gastons Legrāns]] || ''Nav zināms'' || 19 |- | [[Adors (šāvējs)|Adors]] || ''Nav zināms'' || 20 |- | [[Andrē Mersjē]] || ''Nav zināms'' || 21 |- | [[Rožē Nivjērs]] || ''Nav zināms'' || 22 |- | [[Pols de Montolons]] || ''Nav zināms'' || 23 |- | [[De Senžamē]] || ''Nav zināms'' || 24 |- | [[Sukarē (šāvējs)|Sukarē]]|| ''Nav zināms'' || 25 |- | [[Pjērs Perjē]] || ''Nav zināms'' || 26 |- | [[Žoržs Broselins]] || ''Nav zināms'' || 27 |- | [[Ahils Darniss]] || ''Nav zināms'' || 28 |- | [[N. Gijo]] || ''Nav zināms'' || 29 |- | [[Poršanjē (šāvējs)|Poršanjē]] || ''Nav zināms'' || 30 |- | [[Anžū (šāvējs)|Anžū]] || ''Nav zināms'' || 31 |} === [[Attēls:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === ==== Vīrieši ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="6"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] | [[Pols Lekarons]] || {{Valsts OS sportists|[[Albērs Lipmans|A. Lipmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–0; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 1–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/6 |- | [[Etjēns Durāns]] || {{Valsts OS sportists|[[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Pols Lebretons]] || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Albērs Lipmans]] || {{Valsts OS sportists|[[Pols Lekarons|P. Lekarons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (0–6; 1–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Andrē Prevo]] || {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Noriss|A. Noriss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (4–6; 4–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Makss Dekužī]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni|H. Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (''Bez rezultāta'') || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || — |- | rowspan="5"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] | [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Andrē Prevo]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Elī de Lastūrs|E. de Lastūrs]] un <br/> [[Gijs Ležēns|G. Ležēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–3; 7–9; 6–2) || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija|B. de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī|M. Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | [[Etjēns Durāns]] <br/> [[Adriēns Fošjē-Magnāns]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni|H. Mahoni]] un <br/> [[Artūrs Noriss|A. Noriss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (8–6; 1–6; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | [[Elī de Lastūrs]] <br/> [[Gijs Ležēns]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels|Ž. de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo|A. Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3–6; 9–8; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | [[Pols Lebretons]] <br/> [[Pols Lekarons]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}}'' || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss|Č. Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–2; 6–3)'' || {{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels|Ž. de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo|A. Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–2; 6–4) || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (6–1; 6–1; 6–0) || {{silver2}} |} ==== Sievietes ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="2"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Vienspēles]] | [[Ivonne Prevo]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa|Dž. Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–0; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–1; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1–6; 4–6) || {{silver2}} |- | [[Margerita Furjē]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 0–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/5 |} ==== Jaukti ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="2"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Dubultspēles]] | [[Kate Žilū]] <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]] || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3–6; 6–3; 2–6)'' || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/5 |- | ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}}'' || {{n/a| }} || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–3; 6–0)'' || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 4–6) || {{silver2}} |} === [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> {{colbegin|2}}[[Žans Fardels]] <br /> [[Favjē]] <br /> [[Antuāns Fiolē]] <br /> [[Pjērs Gellē]] <br /> [[Ogists Kamelins]] <br /> [[Ežēns Kulons]] <br /> [[Lerišs]] <br /> [[Luijs Marks]] <br /> [[Luijs Martēns]] <br /> [[Dezirē Meršē]] <br /> [[Šarls Trefels]]{{colend}} || {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''Berliner Swimming Club'' <br/> Uzvara (3—2) || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Osborne Swimming Club'' <br/> Zaudējums (1—10) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | ''Libellule de Paris''<br/> {{colbegin|2}}[[Tomass Bērdžess]]<ref name="GBR-Bērdžess"/> <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] <br/> [[Pols Vasērs]] {{colend}} || ''Bez pretinieka'' || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (1—5) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{colbegin|2}}[[Favjē]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/>[[Filips Ubēns]]<ref name="BEL-Ubēns"/> {{colend}} || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (0—2) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |} === [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === ; Skrejceļa disciplīnas '''OR''' — Olimpiskais rekords {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācija || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Atkārtots skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] | [[Žoržs Klemāns]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šarls Robērs Fedī]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Moriss Salomē]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Anrī Deložs]] || 2:00.6 || 1 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Anrī Deložs]] || colspan="6" {{n/a| — }} || 4:06.6 || {{silver2}} |- | [[Luijs Segonī]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 7/9 |- | rowspan="3"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] | [[Ežēns Šosels]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nefinišēja'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. skrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nefinišēja'' || 4 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(2. skrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žans Lekijē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(3. priekšskrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] | [[Ežēns Šosels]] || 27.5 || 1 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Anrī Tozēns]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Anrī Tozēns]] || 1:00.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || (58.3) || {{silver2}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Žans Šastanjē]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || {{bronze3}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Žans Šastanjē]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] | [[Anrī Deložs]] <br> [[Gastons Rageno]] <br> [[Žans Šastanjē]] <br> [[Andrē Kastaņē]]<br> [[Albērs Šampudrī]] || colspan="6" {{n/a| — }} || 29 punkti || {{silver2}} |} ; Šosejas disciplīnas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists (-i) || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="4"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] | [[Emīls Šampions]] || 3:04:17 || {{silver2}} |- | [[Ežēns Bess]] || 4:00:43 || 4 |- | [[Ogists Maršē]] || rowspan="2"| ''Nefinišēja'' || rowspan="2"| 8/13 |- | [[Žoržs Tukē-Donī]] |} ; Laukuma disciplīnas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācija || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] | [[Luijs Monjē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 1.60 m || 7 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] | [[Alberts Delanuā]] || 6.755 m || 3 || ''Nav zināms'' || 5 |- | rowspan="2"|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] | [[Alberts Delanuā]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 5 |- | [[Aleksandrs Tifērs]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] | [[Emīls Toršbēfs]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 3.03 m || {{bronze3}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] | [[Emīls Gontjē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 3.10 m || 4/6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Emīls Gontjē]] || 30.00 m || 13 || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] Vingrošana === {{Col-begin}} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="38"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] | [[Gistavs Sandrā]] || 302 punkti || {{gold1}} |- | [[Noēls Bā]] || 295 punkti || {{silver2}} |- | [[Lisjēns Demanē]] || 293 punkti || {{bronze3}} |- | [[Pjērs Pesē]] || rowspan="2"| 290 punkti || rowspan="2"| 4/5 |- | [[Žils Rolāns]] |- | [[Gistavs Fabrī]] || 283 punkti || 6 |- | [[Žozefs Martiness]] || 277 punkti || 7 |- | [[Marsels Lalu]] || rowspan="2"| 275 punkti || rowspan="2"| 8/9 |- | [[Žoržs Movezēns]] |- | [[Žozefs Luijs Lestjēns]] || 273 punkti || 10 |- | [[Nikolā Dežagērs]] || 272 punkti || 11 |- | [[Gašē]] || rowspan="2"| 270 punkti || rowspan="2"| 12 |- | [[Žozefs Lavjēls]] |- | [[Žans Berhuzūks]] || 268 punkti || 14 |- | [[Šarls Bollē]] || rowspan="2"| 267 punkti || rowspan="2"| 15/16 |- | [[Žozefs Kastilioni]] |- | [[Gošē]] || 266 punkti || 17 |- | [[Anrī Moreno]] || 265 punkti || 18 |- | [[Pols Obrešs]] || 264 punkti || 19/20 |- | [[Danjels Lavjēls]] || 263 punkti || 21 |- | [[Montēls]] || 262 punkti || 22 |- | [[Fēlikss Gizels]] || rowspan="2"| 261 punkti || rowspan="2"| 23/25 |- | [[Šāns]] |- | [[Ferdinands Allegrē]] || 257 punkti || 26 |- | [[Fernāns Ravū]] || 256 punkti || 27 |- | [[Polēns Lemērs]] || 251 punkti || 30 |- | [[Anrī Betremjē]] || rowspan="2"| 249 punkti || rowspan="2"| 32/34 |- | [[Dominiks Ravū]] |- | [[Ogists Kastiljē]] || rowspan="2"| 248 punkti || rowspan="2"| 35/36 |- | [[Žils Perrē]] |- | [[Pols Gibiārs]] ||rowspan="3"|247 punkti ||rowspan="3"|37/39 |- | [[Žils Lekūtrs]] |- | [[Aleksis Vedē]] |- | [[Šarls Balosjē]] ||rowspan="3"|246 punkti ||rowspan="3"|40/42 |- | [[Luijs Imbērs]] |- | [[Pjērs Pratvjēls]] |- | [[Elī Buržuā]] || rowspan="2"| 245 punkti || rowspan="2"| 43/45 |- | [[Džonatans Onoress]] |} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="36"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] |- | [[Bušons]] || 244 punkti || 46 |- | [[Bornē]] || rowspan="2"| 243 punkti || rowspan="2"| 47/48 |- | [[Emīls Fretērs]] |- | [[Žoržs Mišo]] || 242 punkti || 49 |- | [[Žardinjē]] ||rowspan="3"|241 punkti ||rowspan="3"|50/52 |- | [[Labonals]] |- | [[Tirjē]] |- | [[Žaks Fernbahs]] ||rowspan="3"|236 punkti ||rowspan="3"|56/58 |- | [[Emīls Šerbs]] |- | [[Strasērs]] |- | [[Grimms (vingrotājs)|Grimms]] || rowspan="2"| 233 punkti || rowspan="2"| 60/61 |- | [[Šarls Simons]] |- | [[Bulanžē (vingrotājs)|Bulanžē]] || rowspan="2"| 232 punkti || rowspan="2"| 62/63 |- | [[Levī (vingrotājs)|Levī]] |- | [[Albērs Derobē]] || 231 punkti || 64 |- | [[Blanšārs]] || rowspan="2"| 230 punkti || rowspan="2"| 65/66 |- | [[Žans Marija le Burvelē]] |- | [[Žils Delevals]] || rowspan="2"| 229 punkti || rowspan="2"| 67/68 |- | [[Oktāvs Salzārs]] |- | [[Fjerenss]] || 228 punkti || 69 |- | [[Žoržs Dibuā]] || 225 punkti || 70 |- | [[Gabriels Dežāns]] || 221 punkti || 74 |- | [[Žozefs Burgužno]] || rowspan="2"| 220 punkti || rowspan="2"| 75/76 |- | [[Anrī Fretērs]] |- | [[Oto Meiers]] || 219 punkti || 77/78 |- | [[Aleksis Dušē]] ||rowspan="3"|216 punkti ||rowspan="3"|79/83 |- | [[Žans Praderols]] |- | [[Leons Viārs]] |- | [[Debelī]] ||rowspan="3"|214 punkti ||rowspan="3"|84/87 |- | [[Žozefs Dekross]] |- | [[Rostēns]] |- | [[Žans Dufēts]] || rowspan="4"| 211 punkti || rowspan="4"| 88/92 |- | [[Laburē]] |- | [[Žans Obērs]] |- | [[Žillē]] |} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="36"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] |- | [[Burī]] || rowspan="4"| 210 punkti || rowspan="4"| 93/96 |- | [[Ābrams Kubi]] |- | [[Pelā]] |- | [[Vjēvils]] |- | [[Olivjē (vingrotājs)|Olivjē]] || 209 punkti || 97 |- | [[Šapo]] || 208 punkti || 98 |- | [[Mino]] || 206 punkti || 100 |- | [[Kūns (vingrotājs)|Kūns]] || 205 punkti || 101 |- | [[Denī]] || rowspan="2"| 204 punkti || rowspan="2"| 102/104 |- | [[Žils Pino]] |- | [[Albērs Barodē]] || 201 punkti || 105 |- | [[Sidraks]] || 200 punkti || 106 |- | [[Rauls Surzā]] || 196 punkti || 108 |- | [[Bušērs]] || rowspan="2"| 195 punkti || rowspan="2"| 109/110 |- | [[Lakombs]] |- | [[Van Huls]] || 194 punkti || 111 |- | [[Favjērs]] || rowspan="2"| 190 punkti || rowspan="2"| 113/114 |- | [[Fušē (vingrotājs)|Fušē]] |- | [[Lemuāns]] || 187 punkti || 115 |- | [[Šarls Dekerts]] || 184 punkti || 116 |- | [[Pols Žermēns]] || 183 punkti || 117 |- | [[Žakamēns]] || 180 punkti || 118/119 |- | [[Danjels Kehrs]] || 178 punkti || 120 |- | [[Kuku]] || 177 punkti || 121 |- | [[Kuzēns]] || rowspan="2"| 175 punkti || rowspan="2"| 122/123 |- | [[Lerū]] |- | [[Vandenots]] || 166 punkti || 125 |- | [[Bernilons]] || rowspan="4"| 164 punkti || rowspan="4"| 126/129 |- | [[Anrī Delalo]] |- | [[Parizo]] |- | [[Samjēls Ročs]] |- | [[Tušē]] || 154 punkti || 130 |- | [[Anrī Prillē]] || 149 punkti || 131 |- | [[Baiers]] || 145 punkti || 132 |- | [[Terjē]] || 133 punkti || 133 |} {{Col-end}} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki / Rezultāts || Vieta |- | [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] | ''Racing Club de France'' <br/> {{colbegin|2}} [[Remons Basē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]]|| align=center| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{silver02}} |} == Skatīt arī == * [[Francija olimpiskajās spēlēs]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150912092938/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/FRA/editions/2 Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Francijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Francija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Francija olimpiskajās spēlēs|1900]] s939xt187ohfrekdzemkc4t75gneauc 4506348 4506029 2026-08-13T11:07:56Z Kleivas 2704 /* Medaļu sadalījums pa sporta veidiem */ 4506348 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = FRA | NOCname = [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = {{url|www.franceolympique.com}} <small>(franču val.)</small> | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = >765 (>753 vīrieši un 12 sievietes) | sports = 19 | flagbearer = | rank = 1 | gold = 30 | silver = 41 | bronze = 39 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list |team=Francija |competition=vasaras olimpiskajās spēlēs |begin_year=1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Francija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Francija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās tās galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās tā bija pārstāvēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20150912092938/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 15. novembris |title=France at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 15. novembris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/FRA/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 13. novembris |title=France at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 13. novembris}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad Francijā tika rīkotas vasaras olimpiskās spēles. Francija šajās olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēja ar vismaz 765 sportistiem (vismaz 753 vīrieši un 12 sievietes), kas startēja gandrīz visos olimpiskajos sporta veidos (izņemot [[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basku pelotā]]), kas bija spēļu programmā. Tikai daļai no Francijas sportistiem ir zināma identitāte vai arī tikai uzvārds, līdz ar to Franciju pārstāvošo sportistu skaits bija vēl lielāks. Pirmo reizi tā bija pārstāvēta [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanā]], [[burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanā]], [[futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbolā]], [[golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kriketā]], [[krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kroketā]], [[loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušanā]], [[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo]], [[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbijā]] un [[ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšana]]. Šajās olimpiskajās spēlēs Francija izcīnīja 110 olimpiskās medaļas (30 zelta, 41 sudraba un 39 bronzas medaļas), 21 olimpiskajā sporta veidā. No Francijas sportistiem medaļām bagātākais bija sporta šāvējs [[Ahils Parošs]], kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 medaļas (1 zelta, 2 sudraba un 1 bronzas medaļu). Pirmās olimpiskās medaļas Francija izcīnīja airēšanā, burāšanā, futbolā, jāšanā, kriketā, kroketā, loka šaušanā, [[peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]], polo, regbijā, šaušanā, tenisā, ūdenspolo, vingrošanā. Vairāki sportisti, kuri startēja Jauktās komandas sastāvā arī izcīnīja olimpiskās medaļas. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Valsts pirmoreiz ir pārstāvēta šajā sporta veidā. {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; width:40%"" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|46}}|[[Anžo (airētājs)|Anžo]] <br/> [[Anrī Azbruks]] <br/> [[Hermanis Barelē]] <br/> [[Reimons Benuā]] <br/> [[Renē Beslo]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Robērs d'Ellijs]] <br/> [[Eduārs Damāns]] <br/> [[Anrī Delabārs]] <br/> [[Šarls Delaports]] <br/> [[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žils Demarē]] <br/> [[Leons Deslinjērs]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Pjērs Ferlīns]] <br/> [[Gilbērs (airētājs)|Gilbērs]] <br/> [[Andrē Godēns]] <br/> [[Moriss Kartons]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Lardons (airētājs)|Lardons]] <br/> [[Žoržs Limps]] <br/> [[Gordons Lovs]] <br/> [[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Mesons (airētājs)|Mesons]] <br/> [[Metjū (airētājs)|Metjū]] <br/> [[Rauls Paoli]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Peronjē (airētājs)|Peronjē]] <br/> [[Maksims Piadžo]] <br/> [[Luijs Prevēls]] <br/> [[Luijs Rošē]] <br/> [[Sorels (airētājs)|Sorels]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Šantro (airētājs)|Šantro]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> ''vairāki nezināmi sportisti''}} | — | '''46''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|>74}}|[[Ogists Albērs]] <br/> [[Emīls Bilārs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Lisjēns Bodrjē]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Pjērs de Buloņs]] <br/> [[Žans Dekāzs]] <br/> [[Maksims Desonšē]] <br/> [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Ogists Donni]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] <br/> [[Žans d'Esturnels de Konstāns]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]] <br/> [[Moriss Giflē]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]] <br/> [[Albērs Glandazs]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Gotjē]] <br/> [[Šarls Igo]] <br/> [[Gastons Kejo]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Žoržs Kronjē]] <br/> [[Pols Kutīrs]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Anrī Laverns]] <br/> [[Ežēns Laverns]] <br/> [[Žans Le Brē]] <br/> [[L. Legru]] <br/> [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] <br/> [[Leruā (burātājs)|Leruā]] <br/> [[Leto (burātājs)|Leto]] <br/> [[Robērs Linzeljē]] <br/> [[Eduārs Mantuā]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Anrī Meņo]] <br/> [[Marsels Merāns]] <br/> [[Eduārs Mezāns de Malartī]] <br/> [[Anrī Mialarē]] <br/> [[Emīls Mišelē]] <br/> [[Anrī Monno]] <br/> [[Moriss Monno]] <br/> [[Marsels Muazāns]] <br/> [[Pjērs Musets]] <br/> [[Luijs Ogists-Dormijs]] <br/> [[Olivjē, Branduā barons]] <br/> [[Pols Perkē]] <br/> [[G. Pižārs]] <br/> [[Žoržs Potjē]] <br/> [[Fosions Rosolēns]] <br/> [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sakrē]] <br/> [[Žoržs Semišons]] <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žans De Šabanns La Paliss]] <br/> [[Žans Dekāzs]] <br/> [[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Ogists Teksjē]] <br/> [[Leons Teljē]] <br/> [[Žils Valtons]] <br/> [[Žoržs Varenhorsts]] <br/> [[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Pjērs Žervē]] <br/> [[Anrī Žilardoni]] <br/> [[Žonē-Pastrē]] <br/> [[Marks Žusē]] <br/> ''vairāki nezināmi sportisti''}} | — | '''>74''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|13}}|[[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]}} | — | '''13''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Pjērs Dešāns]] <br/> [[Ž. Van de Vinklēls]]}} | {{hidden|{{align|left|5}}|[[Žanna Fromēna-Merisa]] <br/> [[Madlēna Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Lisila de Fēna]] <br/> [[Roza Gelberta]] <br/> [[Marija Brina]]}} | '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|36}}|[[Viktors Aršenols]] & ''Retournelle'' <br/> [[Šarls de Betūns-Sullī]] & ''Tip-Top''<br/> [[Žofruā d'Andiņē]] <br/> [[Žaks d'Arliņkūrs]] <br/> [[Luijs d'Avriņkūrs]] & ''Mavourneen''<br/> [[Luijs du Duē de Gravils]] <br/> [[Arturs Filipo]] & ''Floridor''<br/> [[Oktāvs Galiss]] <br/> [[Dominiks Gardērs]] & ''Canéla''<br/> [[Marsels Hantjēns]] & ''Mavourneen''<br/> [[Džeimss Henesī]] <br/> [[Žaks la Kāzs]] <br/> [[Renē de Kinsē]] & ''Cy Beau''<br/> [[De Kolumbjē (jātnieks)|De Kolumbjē]] <br/> [[Kordons (jātnieks)|Kordons]] <br/> [[Žoržs de Lagarēns]] & ''Louqsor''<br/> [[De Lamaratīns (jātnieks)|de Lamaratīns]] <br/> [[Ferdinands de Laribuāsjērs]] <br/> [[Anrī Leklērs]] & ''Extra-Dry'' & ''Gilles'' <br/> [[Matjē Marī de Lesepss]] <br/> [[Luijs Napoleons Mirā]] & ''Arcadius'' & ''Bayard'' & ''The General'' <br/> [[Robērs de Monteskjū]] & ''Grey Leg'' <br/> [[Žans de Neflīzs]] <br/> [[Adriēns de Noai]] <br/> [[Anrī Plokjē]] & ''Camelia''<br/> [[Žaks de Prinelē]] & ''Tolla'' <br/> [[Ruā (jātnieks)|Ruā]] & ''Reine de Sabat'' <br/> [[Pols de Senležērs]] <br/> [[Luijs de Šamsavēns]] & ''Terpsichore''<br/> [[Bertrāns Šanī]] <br/> [[Leons Toms]] <br/> [[Žaks de Varī]] <br/> [[Filips Vernē]] <br/> [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] <br/> [[Šarls Ežēns de Voss]] <br/> [[Moriss Žeēns]] & ''Bistouri'' & ''Biscuit''}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Mulēna (jātniece)|Mulēna]]}} | '''37''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/>[[Ipolits Rokē]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Timotē Žordāns]]}} | — | '''12''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Al. Blašērs]] <br/> [[Marsels Hantjēns]] <br/> [[Gastons Omuats]] <br/> [[Žaks Sotero]] <br/> [[Kretjēns Veideliks]] <br/> [[Moriss Viņero]] <br/> [[Žoržs Žoēns]]}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Luīze Anna Marī Desprē]] <br/>[[Žanna Fillēla-Brohi]] <br/> [[Marija Ojē]]}} | '''10''' |- |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|>13}}|[[Eduārs Boduāns]] <br/> [[Valentīns Denē]] <br/> [[Anrī Ells]] <br/> [[Anrī Eruēns]] <br/> [[Emīls Fiso]] <br/> [[Galinārs]] <br/> [[Emīls Grimjo]] <br/> [[Lekoms]] <br/> [[Emīls Mersjē]] <br/> [[Ežēns Mužēns]] <br/> [[Šarls Frederiks Petī]] <br/> [[Ogists Serurjē]] <br/> [[Viktors Tibo]] <br> ''vairāki sportisti ar nezināmi identitāti''.}} | — | '''>13''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|210}}|Ādams <br/> [[Gastons Ahils]] <br/> [[Albērs Aijā]] <br/> [[Fēlikss Aijā]] <br/> [[Lū Alesandri]] <br/> [[Gastons Alibērs]] <br/> [[Luijs Allērs]] <br/> [[Ksavjē Ančeti]] <br/> Andreā <br/> [[Emanuels Andriē]] <br/> Asē <br/> [[Luijs Bastjēns]] <br/> Bazēns <br/> G. Belo <br/> [[Šarls Bersēns]] <br/> [[Aleksandrs Beržess]] <br/> [[Ežēns Beržess]] <br/> [[Ermans Žoržs Beržē]] <br/> [[Mišels Betenfelds]] <br/> [[Žoržs Luijs Bezī]] <br/> [[Rauls Bido]] <br/> [[Žans Marī Borinžē]] <br/> Bormels <br/> [[Fransuā Brins-Bisons]] <br/> [[Moriss Buadons]] <br/> [[Emīls Buārs]] <br/> [[Klemāns de Buasjērs]] <br/> [[Marsels Bulanžē]] <br/> [[Marsels Bulenžē]] <br/> [[Žilbērs Buņols]] <br/> Ž. Brasārs <br/> Bro <br/> [[Žans Bulēžs]] <br/> [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] <br/> Dambremā <br/> [[Marī Luijs Damots]] <br/> [[Vinsents Daržēns]] <br/> [[Fēlikss Debaks]] <br/> [[Anrī Žans Debū]] <br/> Debrinē <br/> [[Anrī Delabords]] <br/> [[Anrī Delamēds]] <br/> [[Fransuā Delibē]] <br/> Delprā <br/> Deprē <br/> [[Elī Difrēss]] <br/> Diklo <br/> Dikreijs <br/> [[Žozefs Dikro]] <br/> [[Konstāns Dilo]] <br/> [[Žoržs Dilons-Kavanags]] <br/> [[Gastons Ditertrs]] <br/> Dizjē <br/> [[Žoržs Dosī]] <br/> [[Žans Dreifuss]] <br/> Erisons <br/> [[Žoržs de la Falēzs]] <br/> Ferāns <br/> [[Fernandess]] <br/> [[Mišels Filipi]] <br/> Fišo <br/> Flao <br/> [[Moriss Flerī]] <br/> [[Žozefs Fontēns]] <br/> [[Stans Fransuā]] <br/> [[Eduārs Fušjē]] <br/> [[Marī Žozefs Gabriels]] <br/> Gardjē <br/> [[Luijs Garnoti]] <br/> [[Šarls Gerēns]] <br/> [[Adriēns Gijons]] <br/> [[Aleksandrs Gilmāns]] <br/> [[Albērs Gotjē]] <br/> [[Luijs Gotjē]] <br/> Grā <br/> Grosārs <br/> [[Žaks Holcšuhs]] <br/> [[Žans Andrē Ilerē]] <br/> [[Ivans Ivanovičs]] <br/> [[Ipolīts Žaks Iverno]] <br/> [[Anrī Ivons]] <br/> [[Albērs Kaens]] <br/> Kalvē <br/> Kamjē <br/> Kanesons <br/> [[Žozefs, Karamanas—Šimē princis]] <br/> [[Pols Karišons]] <br/> de Kazenovs <br/> [[Alfonss Kiršhofers]] <br/> [[Šarls Klapjē]] <br/> [[Šarls Klerī]] <br/> [[Anrī Koklēns]] <br/> Kostjesko <br/> [[Emīls Koste]] <br/> [[Luijs Kudirjē]] <br/> [[Ludoviks Laborderjē]] <br/> [[Lafontēns]] <br/> [[Žans Lafukjērs]] <br/> [[Emīls Lafursāds-Kortīna]] <br/> de Lagardjērs <br/> [[Lisjēns Laržē]] <br/> [[Žils Laržs]] <br/> de Lastiks <br/> [[Elī de Lastūrs]] <br/> Larivjērs <br/> [[Žoržs Lefēvrs]] <br/> [[Leons Lekijē]] <br/> [[Adjutants Lemuāns]] <br/> [[Aleksandrs Lemuāns]] <br/> [[Pols Leruā]] <br/> [[Žoržs Leruā]] <br/> [[Marsels Levī]] <br/> Lezārs <br/> [[Silvēns Lezārs]] <br/> Liketā <br/> Lonē <br/> [[Anrī Lorāns]] <br/> [[Šarls Luaziljons]] <br/> [[Robērs Marks]] <br/> [[Šarls Martī]] <br/> Martini <br/> [[Gistavs Maselēns]] <br/> Masē <br/> [[Anrī Masons]] <br/> [[Lisjēns Meriņaks]] <br/> de Mess <br/> [[Žozefs Ogists Metē]] <br/> [[Luijs Midelērs]] <br/> Millers <br/> [[Lisjēns Millē]] <br/> [[Žans Batists Mimjagē]] <br/> [[Žans Mišels]] <br/> [[Alfonss Mokē]] <br/> [[Marsels Montēls]] <br/> Morejs <br/> [[Ahils Morēns]] <br/> Moso <br/> [[Luijs Negrū]] <br/> [[Alfrēds No]] <br/> Ofors <br/> [[Anrī Pantēns]] <br/> Paserā <br/> Peberē <br/> Pelabons <br/> [[Rafaels Perisuds]] <br/> [[Luijs Perrē]] <br/> [[Žoržs Pino]] <br/> Pio <br/> Pjetori <br/> [[Anrī Plommē]] <br/> [[Žils de Pradēls]] <br/> de Pradinē <br/> Prero <br/> [[Prospērs]] <br/> [[Andrē Marī Rabels]] <br/> [[Leopolds Ramū]] <br/> [[Žoržs Redeils]] <br/> [[Renē Reno]] <br/> [[Žans Žozefs Reno]] <br/> [[Žils Rinjē]] <br/> [[Žils Rofe]] <br/> [[Makss Rodrigess]] <br/> [[Žozefs Rodrigess]] <br/> [[Andrē de Romilī]] <br/> Rokē <br/> [[Žils Rosiņols]] <br/> [[Žozefs Marī Rozē]] <br/> [[Pjērs Rozenbaums]] <br/> [[Ādolfs Rulo]] <br/> [[Fransiss Saburēns]] <br/> Salvanačs <br/> [[Pjērs Samjaks]] <br/> [[Leons Sē]] <br/> de Segonzaks <br/> [[Fernāns Semeleņs]] <br/> [[Kazimirs Semeleņs]] <br/> [[Žozefs Senā]] <br/> de Senteņāns <br/> Serē <br/> [[Frederiks Suduā]] <br/> [[Surzē]] <br/> [[Lorāns de Šampo]] <br/> [[Aleksandrs Šantelā]] <br/> [[Žaks de la Ševalerī]] <br/> [[Andrē de Šonēns]] <br/> [[Ernests Tasārs]] <br/> [[Žans Telefers]] <br/> [[Andrē Tintāns]] <br/> [[Renē Žils Tions de la Šoms]] <br/> [[Leons Tjēbo]] <br/> [[Ādolfs Tomegē]] <br/> [[Pjērs Tomegē]] <br/> de Turnabls <br/> H. Valjaršs <br/> de Vārs <br/> Vateljē <br/> Vēbers <br/> Vēve <br/> [[Armāns Vigjērs]] <br/> [[Anrī Ebrārs de Vilnēvs]] <br/> Vinevanheims <br/> [[Edmons Volless]] <br/> [[Rišārs Volless]] <br/> [[Villijs Zulcbahers]] <br/> Žaktēls <br/> [[Žans Žanvuā]] <br/> [[Moriss Žē]] <br/> [[Anrī Žobjē]] <br/> Žoljē <br/> [[Žoržs Žurdāns]]}} | — | '''210''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|47}}|[[A. Ādams]] <br/> [[Žozefs Bertrāns]] <br/> [[L. Bodēns]] <br/> [[de Romāns]] <br/> [[Šarls Devendevils]] <br/> [[Ešērs (peldētājs)|Ešērs]] <br/> [[R. Ferē]] <br/> [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] <br/> [[Gallē (peldētājs)|Gallē]] <br/> [[Luijs Gaseņē]] <br/> [[Pjērs Gellē]] <br/> [[Heibergers (peldētājs)|Heibergers]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Pols Kaizermans]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Koberski (peldētājs)|Koberski]] <br/> [[Lagārds (peldētājs)|Lagārds]] <br/> [[Landrišs (peldētājs)|Landrišs]] <br/> [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Žans Leklērks]] <br/> [[Žaks Letē]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Lopē (peldētājs)|Lopē]] <br/> [[Luē (peldētājs)|Luē]] <br/> [[Luijs Marks]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Meno (peldētājs)|Meno]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Pols Pērusons]] <br/> [[Pello (peldētājs)|Pello]] <br/> [[Pužols (peldētājs)|Pužols]] <br/> [[Reņo (peldētājs)|Reņo]] <br/> [[Rono (peldētājs)|Rono]] <br/> [[B. Rosjē]] <br/> [[Andrē Siks]] <br/> [[Sušū (peldētājs)|Sušū]] <br/> [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] <br/> [[Leons Tiserāns]] <br/> [[Vallē (peldētājs)|Vallē]] <br/> [[Žils Verbeks]]}} | — | '''47''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Žans Buso]] <br/> [[Ogists Fokē-Lemētrs]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Armāns de la Rošefušolds]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Frederiks Gills]]<ref>Lielbritānijas sportists, kurš startēja Francijas polo komandas sastāvā.</ref>}} | — | '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[Ābels Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]]}} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|59}}|[[Šarls Amberžē]] <br/> [[Luijs Bastjēns]] <br/> [[Ž. Berārs]] <br/> [[Maksims Bertrāns]] <br/> [[G. Besings]] <br/> [[Omērs Božendrs]] <br/> [[L. Buajē]] <br/> [[Gastons Biljē]] <br/> [[Fernāns Bulmāns]] <br/> [[Alfrēds Bulnuā]] <br/> [[Vills Deiviss]] <br/> [[Emīls Dibuā]] <br/> [[Diburdjē]] <br/> [[L. Dimons]] <br/> [[Marsels Doiss]] <br/> [[Ogists Domēns]] <br/> [[Pols Espeits]] <br/> [[Teofils Frā]] <br/> [[Fransens]] <br/> [[Loids Hildebrands]] <br/> [[P. Ibo]] <br/> [[Ādolfs Kairons]] <br/> [[Keljē]] <br/> [[Žoržs Kuandrs]] <br/> [[Oktavs Kuasī]] <br/> [[Pols Legrēns]] <br/> [[Lonērs]] <br/> [[Lonšāms]] <br/> [[Eduārs Meboms]] <br/> [[Žozefs Mallē]] <br/> [[Leons Mesonāvs]] <br/> [[Moriss Monio]] <br/> [[Mosmāns]] <br/> [[Žoržs Nerūts]] <br/> [[Žoržs Ožojā]] <br/> [[Piltons]] <br/> [[Pišārs]] <br/> [[Leons Ponskarms]] <br/> [[A. Poršērs]] <br/> [[Pužē]] <br/> [[Pols Roso]] <br/> [[A. Rožērs]] <br/> [[Ruē]] <br/> [[Fernāns Sāns]] <br/> [[Segnjē]] <br/> [[L. Sonjērs]] <br/> [[M. Steics]] <br/> [[Vladislavs Šalupa]] <br/> [[Šapū]] <br/> [[Albērs Telandjē]] <br/> [[Moriss Terjē]] <br/> [[Tomāns]] <br/> [[Luijs Truseljē]] <br/> [[Emīls Vadbleds]] <br/> [[Ferdināns Vasero]] <br/> [[Eduārs Viks]] <br/> [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] <br/> [[Žilo]] <br/> [[Leons Žinžembrs]]}} | — | '''59''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|34}}|[[Adors (šāvējs)|Adors]] <br/>[[Anžū (šāvējs)|Anžū]] <br/>[[Rožē de Barbarēns]] <br/>[[Cēzars Betē]] <br/>[[Žoržs Broselins]] <br/>[[Moriss Bukē]] <br/>[[Ahils Darniss]] <br/>[[Luijs Ditfuā]] <br/>[[N. Gijo]] <br/>[[Ilarē (šāvējs)|Ilarē]] <br/>[[Ogists Kavadīni]] <br/>[[Žistinjēns de Klarī]] <br/>[[Žozefs Labē]] <br/>[[Gastons Legrāns]] <br/>[[Moriss Lekoks]] <br/>[[Andrē Mersjē]] <br/>[[Pols de Montolons]] <br/>[[Leons Moro]] <br/>[[Rožē Nivjērs]] <br/>[[Žaks Nivjērs]] <br/>[[Amedē Obrī]] <br/>[[Ahils Parošs]] <br/>[[Pjērs Perjē]] <br/>[[Poršanjē (šāvējs)|Poršanjē]] <br/>[[Reverdīns (šāvējs)|Reverdīns]] <br/>[[de Senžamē]] <br/>[[Sions (šāvējs)|Sions]] <br/>[[Sukarē (šāvējs)|Sukarē]] <br/>[[Žils Šarpentjē]] <br/>[[Andrē de Šonēns]] <br/>[[Renē Tomā]] <br/>[[Žils Trinitē]] <br/>[[Eduārs Ženē]] <br/>[[Šarls de Žobērs]]}} | — | '''34''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|[[Makss Dekužī]]<ref name="ZZX-Teniss">Makss Dekužī un Ivonne Prevo startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] sastāvā.</ref> <br/> [[Etjēns Durāns]] <br/> [[Adriēns Fošjē-Magnāns]] <br/> [[Elī de Lastūrs]] <br/> [[Pols Lebretons]] <br/> [[Pols Lekarons]] <br/> [[Gijs Ležēns]] <br/> [[Albērs Lipmans]] <br/> [[Andrē Prevo]] <br/> [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Margerita Furjē]] <br/> [[Ivonne Prevo]]<ref name="ZZX-Teniss"/> <br/> [[Kate Žilū]]}} | '''14''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|29}}|[[Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Šarls Devendevils]] <br/> [[Žans Fardels]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Antuāns Fiolē]] <br/> [[Pjērs Gellē]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Ogists Kamelins]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Ežēns Kulons]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Žans Leklērks]] <br/> [[Renē Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Luijs Marks]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Leons Tiserāns]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Žils Verbeks]] <br/> [[Tomass Bērdžess]]<ref name="GBR-Bērdžess">Lielbritānijas sportists, kurš startēja Francijas komandas sastāvā.</ref> <br/> [[Filips Ubēns]]<ref name="BEL-Ubēns">Beļģijas sportists, kurš startēja Francijas komandas sastāvā.</ref>}} | — | '''29''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|22}}|[[Ežēns Bess]] <br/> [[Alberts Delanuā]] <br/> [[Anrī Deložs]] <br/> [[Šarls Robērs Fedī]] <br/> [[Emīls Gontjē]] <br/> [[Andrē Kastaņē]] <br/> [[Žoržs Klemāns]] <br/> [[Ādolfs Klingelhēfers]] <br/> [[Žans Lekijē]] <br/> [[Ogists Maršē]] <br/> [[Luijs Monjē]] <br/> [[Gastons Rageno]] <br/> [[Moriss Salomē]] <br/> [[Luijs Segonī]] <br/> [[Emīls Šampions]] <br/> [[Albērs Šampudrī]] <br/> [[Žans Šastanjē]] <br/> [[Ežēns Šosels]] <br/> [[Aleksandrs Tifērs]] <br/> [[Emīls Toršbēfs]] <br/> [[Anrī Tozēns]] <br/> [[Žoržs Tukē-Donī]]}} | — | '''22''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|108}}|[[Ferdinands Allegrē]] <br/> [[Baiers (vingrotājs)|Baiers]] <br/> [[Šarls Balosjē]] <br/> [[Noēls Bā]] <br/> [[Albērs Barodē]] <br/> [[Žans Berhuzūks]] <br/> [[Anrī Betremjē]] <br/> [[Bernilons]] <br/> [[Blanšārs]] <br/> [[Šarls Bollē]] <br/> [[Bornē]] <br/> [[Bulanžē (vingrotājs)|Bulanžē]] <br/> [[Žans Marija le Burvelē]] <br/> [[Bušērs]] <br/> [[Bušons]] <br/> [[Žozefs Burgužno]] <br/> [[Burī (vingrotājs)|Burī]] <br/> [[Elī Buržuā]] <br/> [[Debelī]] <br/> [[Šarls Dekerts]] <br/> [[Žozefs Dekross]] <br/> [[Anrī Delalo]] <br/> [[Žils Delevals]] <br/> [[Lisjēns Demanē]] <br/> [[Denī (vingrotājs)|Denī]] <br/> [[Albērs Derobē]] <br/> [[Nikolā Dežagērs]] <br/> [[Gabriels Dežāns]] <br/> [[Žoržs Dibuā]] <br/> [[Aleksis Dušē]] <br/> [[Žans Dufēts]] <br/> [[Gistavs Fabrī]] <br/> [[Favjērs]] <br/> [[Žaks Fernbahs]] <br/> [[Anrī Fretērs]] <br/> [[Emīls Fretērs]] <br/> [[Fjerenss]] <br/> [[Fušē (vingrotājs)|Fušē]] <br/> [[Gašē]] <br/> [[Pols Gibiārs]] <br/> [[Fēlikss Gizels]] <br/> [[Gošē]] <br/> [[Grimms (vingrotājs)|Grimms]] <br/> [[Luijs Imbērs]] <br/> [[Žozefs Kastilioni]] <br/> [[Ogists Kastiljē]] <br/> [[Danjels Kehrs]] <br/> [[Ābrams Kubi]] <br/> [[Kuku]] <br/> [[Kūns (vingrotājs)|Kūns]] <br/> [[Kuzēns]] <br/> [[Labonals]] <br/> [[Laburē]] <br/> [[Lakombs]] <br/> [[Marsels Lalu]] <br/> [[Žozefs Lavjēls]] <br/> [[Danjels Lavjēls]] <br/> [[Lemuāns (vingrotājs)|Lemuāns]] <br/> [[Žozefs Luijs Lestjēns]] <br/> [[Žils Lekūtrs]] <br/> [[Lerū]] <br/> [[Levī (vingrotājs)|Levī]] <br/> [[Žozefs Martiness]] <br/> [[Oto Meiers]] <br/> [[Žoržs Mišo]] <br/> [[Mino]] <br/> [[Montēls (vingrotājs)|Montēls]] <br/> [[Anrī Moreno]] <br/> [[Žoržs Movezēns]] <br/> [[Žans Obērs]] <br/> [[Pols Obrešs]] <br/> [[Olivjē (vingrotājs)|Olivjē]] <br/> [[Džonatans Onoress]] <br/> [[Parizo]] <br/> [[Pelā]] <br/> [[Žils Perrē]] <br/> [[Pjērs Pesē]] <br/> [[Žils Pino]] <br/> [[Polēns Lemērs]] <br/> [[Žans Praderols]] <br/> [[Pjērs Pratvjēls]] <br/> [[Anrī Prillē]] <br/> [[Fernāns Ravū]] <br/> [[Dominiks Ravū]] <br/> [[Žils Rolāns]] <br/> [[Samjēls Ročs]] <br/> [[Rostēns]] <br/> [[Gistavs Sandrā]] <br/> [[Oktāvs Salzārs]] <br/> [[Sidraks]] <br/> [[Šarls Simons]] <br/> [[Strasērs]] <br/> [[Rauls Surzā]] <br/> [[Šāns]] <br/> [[Šapo]] <br/> [[Emīls Šerbs]] <br/> [[Terjē (vingrotājs)|Terjē]] <br/> [[Tirjē]] <br/> [[Tušē]] <br/> [[Van Huls]] <br/> [[Vandenots]] <br/> [[Aleksis Vedē]] <br/> [[Leons Viārs]] <br/> [[Vjēvils]] <br/> [[Žakamēns]] <br/> [[Žardinjē]] <br/> [[Pols Žermēns]] <br/> [[Žillē]]}} | — | '''108''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|[[Remons Basē]]<br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]]}} | — | '''6''' |- ! Kopā: (19 sporta veidi) || >753 || 12 || >765 |} == Medaļu ieguvēji == {{col-begin}} {{col-2}} === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Hermanis Barelē]] || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || {{colbegin|2}}[[Anrī Azbruks]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]]{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Mišelē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Pjērs Žervē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Sakrē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Ogists-Dormijs]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || rowspan=2| {{colbegin|2}} [[Viljams Eksšovs]]<br/> [[Frederiks Blanšī]]<br/> [[Žaks Le Lavasjē]] || rowspan=2| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Žilardoni]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || {{colbegin|2}}[[Emīls Bilārs]] <br/> [[Pols Perkē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Dominiks Gardērs]] & ''Canéla'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Napoleons Mirā]] & ''The General'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gastons Omuats]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Kretjēns Veideliks]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gastons Omuats]] un [[Žoržs Žoēns]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Eruēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Ežēns Mužēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Anrī Eruēns]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Grimjo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Emīls Koste]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Lisjēns Meriņaks]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Aijā]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Aijā]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Žoržs de la Falēzs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Šarls Devendevils]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[Ābels Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]]{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} ||Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Luijs Bastjēns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Albērs Telandjē]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Rožē de Barbarēns]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Ahils Parošs]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|ŠauteNe, 300 metri, guļus]] |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''Zelts''' || [[Gistavs Sandrā]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Žoržs Limps]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņu četrinieki (M4+)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Andrē Godēns]] || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|2}}[[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || rowspan=2| {{colbegin|2}}[[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Ogists Teksjē]] <br/> [[Žans Batists Šarko]] <br/> [[Robērs Linzeljē]]{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || rowspan=2| {{colbegin|2}}[[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]]{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Moriss Giflē]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žans Dekāzs]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Club Français'' <br/> {{colbegin|2}} [[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Aršenols]] & ''Retournelle'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Leons Toms]] || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/>[[Ipolits Rokē]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Timotē Žordāns]] {{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} ||Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žoržs Žoēns]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Moriss Viņero]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Tibo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Viktors Tibo]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Ells]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ogists Serurjē]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ogists Serurjē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Masons]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Alfonss Kiršhofers]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Luijs Perrē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Žilbērs Buņols]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Leons Tjēbo]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Andrē Siks]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Tritons Lillois'' <br/> {{colbegin|2}}[[Žozefs Bertrāns (peldētājs)|Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Žils Verbeks]]{{colend}} || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Loids Hildebrands]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Fernāns Sāns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ahils Parošs]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|Šautene, 50 metri, individuāli]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Luijs Ditfuā]] <br/> [[Moriss Lekoks]] <br/> [[Leons Moro]] <br/> [[Ahils Parošs]] <br/> [[Žils Trinitē]]{{colend}} || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|Šautene, 50 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ivonne Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Deložs]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Anrī Tozēns]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Emīls Šampions]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}}[[Anrī Deložs]] <br> [[Gastons Rageno]] <br> [[Žans Šastanjē]] <br> [[Andrē Kastaņē]]<br> [[Albērs Šampudrī]]{{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Noēls Bā]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || ''Racing Club de France'' <br/> {{colbegin|2}} [[Remons Basē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]]<br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]] {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || align=center|— |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' ||''Rowing Club Castillon'' <br/> {{colbegin|2}}[[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Rauls Paoli]] ''{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Marsels Merāns]] <br/> [[Emīls Mišelē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Ogists Donni]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Moriss Giflē]] <br/> [[Alfrēds Dibuā]] <br/> [[Žils Dibuā]] <br/> [[Robērs Giflē]] <br/> [[Šarls Girē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Žils Valtons]] <br/> [[Fēlikss Markots]] <br/> [[Viljams Martēns]] <br/> [[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Žans Le Brē]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Teksjē]] <br/> [[Anrī Monno]] <br/> [[Leons Teljē]] <br/> [[Gastons Kejo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza'''|| [[Pjērs Žervē]] || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Žaks Bodrjē]] <br/> [[Lisjēns Bodrjē]] <br/> [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] <br/> [[Eduārs Mantuā]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Fransuā Vilamitjana]] <br/> [[Ogists Albērs]] <br/> [[Albērs Divāls]] <br/> [[Šarls Igo]]{{colend}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Luijs de Šamsavēns]] & ''Terpsichore'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žaks de Prinelē]] & ''Tolla'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Robērs de Monteskjū]] & ''Grey Leg'' || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans de Neflīzs]] || {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Kretjēns Veideliks]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žaks Sotero]] || {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Fiso]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Šarls Frederiks Petī]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Šarls Frederiks Petī]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Mersjē]] || {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Marsels Bulenžē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans Batists Mimjagē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Leons Sē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Anrī Lorāns]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Leons Sē]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Pupilles de Neptune de Lille'' <br/> {{colbegin|2}} [[Luijs Martēns]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> ''Nezināms dalībnieks'' || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}{{colend}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> [[Luijs Martēns]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|400 metri, brīvais stils]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]]{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Ogists Domēns]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Luijs Truseljē]] || {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žistinjēns de Klarī]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Bise, tranšeja]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || {{colbegin|2}}[[Ogists Kavadīni]] <br /> [[Moriss Lekoks]] <br /> [[Leons Moro]] <br /> [[Ahils Parošs]] <br /> [[Renē Tomā]] || {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}}{{colend}} || [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|Šautene, 300 metri, komandas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Andrē Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> {{colbegin|2}} [[Žans Fardels]] <br /> [[Favjē]] <br /> [[Antuāns Fiolē]] <br /> [[Pjērs Gellē]] <br /> [[Ogists Kamelins]] <br /> [[Ežēns Kulons]] <br /> [[Lerišs]] <br /> [[Luijs Marks]] <br /> [[Luijs Martēns]] <br /> [[Dezirē Meršē]] <br /> [[Šarls Trefels]]{{colend}} || rowspan=2| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}} [[Tomass Bērdžess]] [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] [[Pols Vasērs]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Žans Šastanjē]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Emīls Toršbēfs]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] '''Bronza''' || [[Lisjēns Demanē]] || {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Individuālā daudzcīņa]] |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītās olimpiskā medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā zelta medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā sudraba medaļa valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmā izcīnītā bronzas medaļa valstij šajā sporta veidā {| class="wikitable sortable" style="text-align:center; font-size: 85%" |- ! Sporta veids !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|3 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|7 || bgcolor=E0E0E0|9 || bgcolor=E6CCB2|10 || '''26''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|4 || '''8''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Krokets|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|3 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''7''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|4 || bgcolor=E0E0E0|5 || bgcolor=E6CCB2|4 || '''13''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || 5 || 5 || bgcolor=E6CCB2|5 || '''15''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''5''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || '''1''' |- | {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|2 || bgcolor=E0E0E0|2 || bgcolor=E6CCB2|2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''2''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|2 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 4 || 2 || '''6''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|1 || '''3''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || '''1''' |- ! Kopā ([[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|1. vieta]]): || 30 || 41 || 39 || 110 |} {{col-end}} === Francijas medaļnieki Jauktās komandas sastāvā === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists (-i) !! Sporta veids !! Disciplīna |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Makss Dekužī]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] '''Sudrabs''' || [[Ivonne Prevo]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Sporta veids (-i) !! Dzimums !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Eruēns]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Albērs Aijā]] || align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Ahils Parošs]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || 1 || '''4''' |- | align=left| [[Žaks Bodrjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Emīls Mišelē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | align=left| [[Pjērs Žervē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Gonduāns]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1|| 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Žans Kollā]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Emīls Sarāds]] || align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}, {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Leons Moro]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || 1 || '''3''' |- | align=left| [[Žaks Dukē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Godinē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Linzeljē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Mialarē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Leons Sisē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Žans Batists Šarko]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Teksjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Teksjē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ogists Serurjē]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Viktors Tibo]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo|Helēna Prevo]] || align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 2 <ref>Viena no sudraba medaļām iegūta Jauktās komandas sastāvā.</ref>|| — || '''2''' |- | align=left| [[Anrī Deložs]] || align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || 2 |- | align=left| [[Ogists Albērs]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Alfrēds Dibuā]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Dibuā]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Albērs Divāls]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Moriss Giflē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Robērs Giflē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Girē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Igo]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žans Le Brē]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fēlikss Markots]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Martēns]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Marsels Merāns]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Žils Valtons]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Vilamitjana]] || align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Moriss Lekoks]] || align=left| {{osv|Šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Šarls Frederiks Petī]] || align=left| {{osv|Loka šaušana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| [[Leons Sē]] || align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| [[Luiss Šeldons]] || align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || 2 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=10|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vieninieki (1x)]] | [[Hermanis Barelē]] || 6:38.8 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 8:23.0 || 1 <small>(1. pusfināls)</small> || 7:35.6 || {{gold1}} |- | [[Andrē Godēns]] || 6:45.4 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 8:33.4 || 2 <small>(1. pusfināls)</small> || 7:41.6 || {{silver2}} |- | [[Robērs d'Ellijs]] || 6:38.8 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 8:45.0 || 2 <small>(2. pusfināls)</small> || 8:16.0 || 4 |- | [[Luijs Prevēls]] || 6:29.6 || 1 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 8:36.4 || 1 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Reimons Benuā]] || 6:45.4 || 2 <small>(1. kvalifikācija)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Delaports]] || 6:29.6 || 1 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 9:25.2 || 1 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Ferlīns]] || 6:38.8 || 2 <small>(4. kvalifikācija)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(2. pusfināls)</small> || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Eduārs Damāns]] || 7:13.0 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lardons (airētājs)|Lardons]] || 7:13.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Maksims Piadžo]] || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=5|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki (2+)]] | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}}[[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:47.4 || 1 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:34.4 || {{silver2}} |- | ''Rowing Club Castillon'' <br/> {{colbegin|3}}[[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Rauls Paoli]] || 6:33.4 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:57.2 || {{bronze3}} |- | ''Cercle Nautique de Reims'' <br/> {{colbegin|3}}[[Pjērs Ferlīns]] <br/> [[Metjū (airētājs)|Metjū]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 7:00.0 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:00.0 || 4 |- | ''Club Nautique de Dieppe'' <br/> {{colbegin|3}}[[Anrī Delabārs]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 7:04.0 || <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Stade Français'' <br/> {{colbegin|3}}[[Gordons Lovs]] <br/> [[Luijs Rošē]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=5|[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki (4+)]] | ''Cercle de l'Aviron Roubaix'' <br/> {{colbegin|3}} [[Anrī Azbruks]] <br/> [[Anrī Bukērs]] <br/> [[Emīls Delšambrs]] <br/> [[Žans Ko]] <br/> [[Šarlo (airētājs)|Šarlo]]{{colend}} || 5:59.0 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:11.0 || {{gold1}} <br/> (1. brauciens) |- | ''Club Nautique de Lyon'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žoržs Limps]] <br/> [[Šarls Perēns]] <br/> [[Daniels Subērāns]] <br/> [[Emīls Vegelēns]] <br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:06.2 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || 7:18.0 || {{silver2}} <br/> (1. brauciens) |- | ''Club Nautique de France'' <br/> {{colbegin|3}} [[Renē Beslo]] <br/> [[Leons Deslinjērs]] <br/> [[Peronjē (airētājs)|Peronjē]] <br/> [[Sorels (airētājs)|Sorels]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:40.0 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Club Nautique de Dieppe'' <br/> {{colbegin|3}} [[Anžo (airētājs)|Anžo]] <br/> [[Anrī Delabārs]] <br/> [[Robērs Želē]] <br/> [[Mesons (airētājs)|Mesons]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || 6:20.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žils Demarē]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Renē Valefs]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem|Astoņnieki (8+)]] | ''Société Nautique de la Marne'' <br/> {{colbegin|3}} [[Žils Demarē]] <br/> [[Klemāns Dorliā]] <br/> [[Gilbērs (airētājs)|Gilbērs]] <br/> [[Moriss Kartons]] <br/> [[Pols Kokjē]] <br/> [[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Šantro (airētājs)|Šantro]] <br/> [[Renē Valefs]]<br/> ''nezināms sportists''{{colend}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} === [[Attēls:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=42|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klase]] | [[Emīls Mišelē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Turquoise'' || 6:12:12 || {{bronze3}} |- | [[Emīls Sakrē]] un ''nezināmi sportisti '' || ''Fantlet'' || 7:04:08 || 4 |- | [[Žans d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pierre et Jean'' || ''Nav zināms'' || 5 |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Mamie'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} |- | [[Luijs Ogists-Dormijs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Carabinier'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} |- | [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Alcyon'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ežēns Laverns]] un [[Anrī Laverns]] || ''Amulet'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fosions Rosolēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ariette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pjērs Žervē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Baby'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Albērs Glandazs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Colette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žans De Šabanns La Paliss]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crabe I'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žils Valtons]], [[Fēlikss Markots]], [[Viljams Martēns]],<br/>[[Žaks Bodrjē]] un [[Žans Le Brē]] || ''Crabe II'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žans Le Brē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crocodile'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[G. Pižārs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Demi Mondaine'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Marsels Muazāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ducky'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]],<br/>[[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || ''Favorite'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Žilardoni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fémur'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žoržs Varenhorsts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Freia'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leto (burātājs)|Leto]] un [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || ''Galopin'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Moriss Giflē]], [[Alfrēds Dibuā]], [[Žils Dibuā]],<br/>[[Robērs Giflē]] un [[Šarls Girē]] || ''Gitana'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ferdinands Šlāters]], [[Emīls Žans Fontēns]] un [[De Kotiņons]] || ''Gwendoline'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Meņo]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Gyp'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Maksims Desonšē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Hébé'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Eduārs Mezāns de Malartī]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Jeannette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pjērs Musets]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Marsouin'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Vilamitjana]], [[Ogists Albērs]],<br/>[[Albērs Divāls]] un [[Šarls Igo]] || ''Martha'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Leruā (burātājs)|Leruā]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mascaret'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ogists Donni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mignon'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]],<br/>[[Robērs Linzeljē]] un [[Žans Batists Šarko]] || ''Quand-Même'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Monno]], [[Leons Teljē]] un [[Gastons Kejo]] || ''Sarcelle'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Emīls Mišelē]] un [[Marsels Merāns]] || ''Scamasaxe'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ežēns Laverns]], [[Žoržs Potjē]],<br/>[[Žonē-Pastrē]] un [[Pjērs de Buloņs]] || ''Sidi-Fekkar'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Moriss Monno]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Souriceau'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[L. Legru]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Suzon IV'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pols Kutīrs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Tornade'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]] || ''C.V.A.'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žaks Bodrjē]], [[Lisjēns Bodrjē]],<br/>[[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] un [[Eduārs Mantuā]] || ''Nina Claire'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Viljams Martēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pirouette'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Plume-patte'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]] || ''Singy'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Verveine'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]] || ''Ollé'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || 1. brauciena rezultāts || Vieta || 2. brauciena rezultāts || Vieta |- | rowspan=7|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|Līdz 0,5 tonnnām]] | [[Pjērs Žervē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Baby'' || 1:06:16 (1:01:52) || {{gold1}} || 1:48:44 (1:44:20) || {{bronze3}} |- | [[Fransuā Teksjē]], [[Ogists Teksjē]],<br/>[[Robērs Linzeljē]] un [[Žans Batists Šarko]] || ''Quand-Même'' || 1:08:54 (1:04:30) || {{silver2}} || 1:40:42 (1:36:08) || {{silver2}} |- | [[Anrī Monno]], [[Leons Teljē]] un [[Gastons Kejo]] || ''Sarcelle'' || 1:19:31 (1:15:51) || {{bronze3}} || 2:07:52 (2:04:12) || 4 |- | [[Moriss Monno]] un ''nezināmi sportisti''' || ''Souriceau'' || 1:21:01 (1:17:21) || 4 || 2:08:04 (2:04:24) || 5 |- | [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Plume-Patte'' || 1:21:37 (1:18:45) || 5 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Žoržs Semišons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Giselle'' || 1:23:20 (1:18:56) || 6 || 2:34:09 (2:29:45) || 6 |- | [[Emīls Sakrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fantlet'' || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} || 1:35:59 (1:31:35) || {{gold1}} |- | rowspan=18|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 tonna]] | [[Žils Valtons]], [[Fēlikss Markots]], [[Viljams Martēns]],<br/>[[Žaks Bodrjē]] un [[Žans Le Brē]] || ''Crabe II'' || 3:39:23 (3:21:58) || {{silver2}} || 3:41:24 (3:27:39) || {{bronze3}} |- | [[Emīls Mišelē]] un [[Marsels Merāns]] || ''Scamasaxe'' || 3:42:40 (3:25:15) || {{bronze3}} || 3:30:31 (3:16:46) || {{silver2}} |- | [[Žans De Šabanns La Paliss]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crabe I'' || 3:47:11 (3:29:46) || 4 || 3:50:45 (3:37:00) || 5 |- | [[Žans d'Esturnells de Konstāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pierre et Jean'' || 3:52:44 (3:35:19) || 5 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[L. Legru]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Suzon IV'' || 3:53:50 (3:36:25) || 6 || 3:59:27 (3:45:42) || 7 |- | [[Luijs Ogists-Dormijs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pettit-Poucet'' || 3:56:55 (3:39:30) || 7 || 3:27:07 (3:13:22) || {{gold1}} |- | [[Fransuā Teksjē ]] un [[Ogists Teksjē]] || ''C.V.A.'' || 4:00:32 (3:43:07) || 8 || 3:52:52 (3:40:07) || 6 |- | [[Marks Žusē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Dick'' || 4:03:00 (3:45:35) || 9 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Leto (burātājs)|Leto]] un [[Diplāns (burātājs)|Diplāns]] || ''Galopin'' || 4:03:58 (3:46:33) || 10 || 4:17:23 (4:05:40) || 9 |- | [[Fosions Rosolēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ariette'' || 4:04:21 (3:46:56) || 11 || 4:08:10 (3:54:25) || 8 |- | [[Žans Le Brē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Crocodile'' || 4:06:40 (3:49:15) || 12 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Albērs Glandazs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Colette'' || 4:08:00 (3:51:??) || 13 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Anrī Gotjē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Cinara'' || 4:10:00 (3:53:??) || 14 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Ežēns Laverns]], [[Žoržs Potjē]],<br/>[[Žonē-Pastrē]] un [[Pjērs de Buloņs]] || ''Sidi-Fekkar'' || colspan=2 {{n/a|''Diskvalificēti (DQ)''}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Pols Kutīrs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Tornade'' || colspan=2 {{n/a| }} || 4:19:52 (4:06:07) || 10 |- | [[G. Pižārs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Demi-Mondaine'' || colspan=2 {{n/a| }} || 4:30:08 (4:16:23) || 11 |- | [[Eduārs Mezāns de Malartī]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Jeannette'' || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Rūzvelts (burātājs)|Rūzvelts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Verveine'' || colspan=2 {{n/a| }} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | rowspan=7|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1—2 tonnas]] | [[Fransuā Vilamitjana]], [[Ogists Albērs]], [[Albērs Divāls]] un [[Šarls Igo]] || ''Marthe'' || 2:17:29 (1:50:50) || {{silver2}} || 3:37:49 (3:16:45) || {{bronze3}} |- | [[Žaks Bodrjē]], [[Lisjēns Bodrjē]], [[Dibosks (burātājs)|Dibosks]] un [[Eduārs Mantuā]] || ''Nina-Claire'' || 2:26:28 (2:00:42) || {{bronze3}} || 4:10:17 (3:49:56) || 4 |- | [[Ežēns Laverns]] un [[Anrī Laverns]] || ''Amulet'' || 2:26:56 (1:59:23) || 4 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Marsels Muazāns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Ducky'' || 2:31:14 (2:02:52) || 5 || 4:48:07 (4:25:42) || 7 |- | [[Žoržs Varenhorsts]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Freia'' || 2:33:54 (2:08:08) || 6 || 4:11:22 (3:52:45) || 5 |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Mamie'' || 2:52:30 (2:32:43) || 7 || 4:30:08 (4:14:26) || 6 |- | [[Lekuantrē (burātājs)|Lekuantrē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Alcyon'' || 3:05:06 (2:36:44) || 8 || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | rowspan=4|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2—3 tonnas]] | ''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}'' <br/> [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]]un [[Žaks Le Lavasjē]] || ''Olly'' || 2:17:30 (1:47:48) || {{gold1}} || 4:17:34 (3:48:29) || {{gold1}} |- | [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]],<br/>[[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || ''Favorite'' || 2:20:03 (1:46:16) || {{silver2}} || 4:23:57 (3:50:10) || {{silver2}} |- | [[Ferdinands Šlāters]], [[De Kotiņons]] un [[Emīls Žans Fontēns]] || ''Gwendoline'' || 2:24:48 (1:51:01) || {{bronze3}} || colspan=2 {{n/a|''Nefinišēja (DNF)''}} |- | [[Ogists Donni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mignon'' || 2:26:31 (1:54:11) || 4 || 4:52:13 (4:18:53) || {{bronze3}} |- | rowspan=8|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3 līdz 10 tonnas|3—10 tonnas]] | [[Anrī Žilardoni]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Fémur'' || 3:45:02 (3:05:39) || {{gold1}} || |- | [[Moriss Giflē]], [[Alfrēds Dibuā]], [[Žils Dibuā]],<br/>[[Robērs Giflē]] un [[Šarls Girē]] || ''Gitana'' || 3:52:02 (3:17:53) || {{bronze3}} || 4:35:44 (4:01:34) || {{silver2}} |- | [[Emīls Mišelē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Turquoise'' || 3:55:16 (3:10:56) || 4 || colspan=2 {{n/a|''Diskvalifikācija (DQ)''}} |- | [[Leruā (burātājs)|Leruā]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Mascaret'' || 4:01:35 (3:27:25) || 5 || 5:08:51 (4:34:41) || 5 |- | [[Viljams Martēns]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Pirouette'' || 4:18:18 (3:37:16) || 6 || 5:30:07 (4:49:05) || 7 |- | [[Anrī Meņo]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Gyp'' || ''Nav zināms'' || 8 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Fransuā Teksjē]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Singy'' || ''Nav zināms'' || 9 || colspan=2 {{n/a| }} |- | [[Pjērs Musets]] un [[Ogists Teksjē]] || ''Marsouin'' || colspan=2 {{n/a| }} || 5:16:50 (4:42:17) || 6 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists(-i) || Laiva || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=4|[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 10 līdz 20 tonnas|10—20 tonnas]] | [[Emīls Bilārs]] un [[Pols Perkē]] || ''Estérel'' || 29 punkti || {{gold1}} |- | [[Žans Dekāzs]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Quand-Même'' || 25 punkti || {{silver2}} |- | [[Žoržs Kronjē]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Rozenn'' || 20 punkti || 4 |- | [[Žils Valtons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Luna'' || 18 punkti || 6 |- | [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 20+ tonnas|20+ tonnas]] | [[Olivjē, Branduā barons]] un ''nezināmi sportisti'' || ''Souvenance'' || 6:20:58 (7:18:58) || 4 |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Club Français'' <br/> {{colbegin|2}}[[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] (kapteinis) <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] (kapteinis) <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]]{{colend}} || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''[[Upton Park F.C.]]'') <br/> Zaudējums (0—4) || align=center|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Université de Bruxelles'') <br/> Uzvara (6—2) <br/> {{goal}} [[Gastons Peltjē]], <br/> {{goal}} {{goal}} {{goal}} {{goal}} {{goal}} ??? || {{silver2}} |} === [[Attēls:Golf pictogram.svg|20px]] Golfs === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] | [[Pjērs Dešāns]] || 231 punkti ||10 |- | [[Ž. Van de Vinklēls]] || 252 punkti || 12 |- | rowspan=5|[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]] | [[Žanna Fromēna-Merisa]] || 56 punkti || 4 |- | [[Madlēna Furnjē-Sarlovēze]] || 58 punkti || 6 |- | [[Lisila de Fēna]] || 65 punkti || 7/8 |- | [[Roza Gelberta]] || 76 punkti || 9 |- | [[Marija Brina]] || 80 punkti || 10 |} === [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | rowspan=13| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Individuālais konkūrs]] | [[Luijs de Šamsavēns]] || ''Terpsichore'' || 2:26.0 || {{silver2}} |- | [[Anrī Leklērs]] || ''Extra-Dry'' || rowspan=12| ''Nav zināms'' || rowspan=12| 4/37 |- | [[Anrī Leklērs]] || ''Gilles'' |- | [[Šarls de Betūns-Sullī]] || ''Tip-Top'' |- | [[Moriss Žeēns]] || ''Bistouri'' |- | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''Arcadius'' |- | [[Luijs d'Avriņkūrs]] || ''Mavourneen'' |- | [[Arturs Filipo]] || ''Floridor'' |- | [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] || |- | [[De Kolumbjē (jātnieks)|de Kolumbjē]] || |- | [[De Lamaratīns (jātnieks)|de Lamaratīns]] || |- | [[Marsels Hantjēns]] || |- | [[Dominiks Gardērs]] || |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Dominiks Gardērs]] || ''Canéla'' || 1.85 m || {{gold1}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || || ''Nav zināms'' || 6 |- | rowspan=3| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Žaks de Prinelē]] || ''Tolla'' || 5.30 m || {{bronze3}} |- | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''Bayard'' || 4.90 m || 4 |- | [[Anrī Plokjē]] || ''Camelia'' || ''Nav zināms'' || 7 |- | rowspan=13| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Luijs Napoleons Mirā]] || ''The General'' || {{n/a|—}} || {{gold1}} |- | [[Viktors Aršenols]] || ''Retournelle'' || {{n/a|—}} || {{silver2}} |- | [[Robērs de Monteskjū]] || ''Grey Leg'' || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || ''Mavourneen'' || {{n/a|—}} || 4 |- | [[Moriss Žeēns]] || ''Biscuit'' || {{n/a|—}} || rowspan=9|5/51 |- | [[Renē de Kinsē]] || ''Cy Beau'' || {{n/a|—}} |- | [[Ruā (jātnieks)|Ruā]] || ''Reine de Sabat'' || {{n/a|—}} |- | [[Luijs de Šamsavēns]] || ''Terpsichore'' || {{n/a|—}} |- | [[Žoržs de Lagarēns]] || ''Louqsor'' || {{n/a|—}} |- | [[Kordons (jātnieks)|Kordons]] || || {{n/a|—}} |- | [[Matjē Marī de Lesepss]] || || {{n/a|—}} |- | [[Mulēna (jātniece)|Mulēna]] || || {{n/a|—}} |- | [[Viņēls (jātnieks)|Viņēls]] || || {{n/a|—}} |- | rowspan=15| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Leons Toms]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || {{silver2}} |- | [[Žans de Neflīzs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Filips Vernē]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || 4 |- | [[Šarls Ežēns de Voss]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} || rowspan=12|5/28 |- | [[Oktāvs Galiss]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks la Kāzs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Džeimss Henesī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Adriēns de Noai]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks de Varī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Bertrāns Šanī]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žofruā d'Andiņē]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Žaks d'Arliņkūrs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Luijs du Duē de Gravils]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Ferdinands de Laribuāsjērs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |- | [[Pols de Senležērs]] || {{n/a|—}} || {{n/a|—}} |} === [[Attēls:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (French Athletic Club Union)'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapteinis) <br /> {{Valsts OS sportists|[[Ipolits Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br /> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Uzvara (2—0)'' || align=center|{{silver02}} |} === [[Attēls:Croquet pictogram.svg|20px]] Krokets === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Otrā kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=9| [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar vienu bumbu|Vienspēles ar vienu bumbu]] | [[Gastons Omuats]] || 18 punkti || 4 || 18 punkti || 2 || 15 punkti || {{gold1}} |- | [[Žoržs Žoēns]] || 13 punkti || 3 || 16 punkti || 1 || 21 punkts || {{silver2}} |- | [[Kretjēns Veideliks]] || 11 punkti || 1 || 20 punkti || 3 || {{n/a|—}} || {{bronze3}} |- | [[Al. Blašērs]] || 17 punkti || 3 || 22 punkti || 4 || colspan=2 {{n/a|—}} |- | [[Luīze Anna Marī Desprē]] || 24 punkti || 5 || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Žanna Fillēla-Brohi]] || rowspan=4| ''Nav zināms'' || rowspan=4| 6/9 || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Marsels Hantjēns]] || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Marija Ojē]] || colspan=4 {{n/a|—}} |- | [[Žaks Sotero]] || colspan=4 {{n/a|—}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || colspan=2|Fināls |- ! Pretinieks / Rezultāts || Uzv. — Zaud. || Vieta |- | rowspan=6| [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vienspēles ar divām bumbām|Vienspēles ar divām bumbām]] | [[Kretjēns Veideliks]] || {{flagathlete|[[Žanna Fillēla-Brohi|Ž. Fillēla-Brohi]]|FRA}} <br/> Uzvara (''Nav zināms'') || 3—0 || {{gold01}} |- | [[Moriss Viņero]] || {{flagathlete|[[Luīze Anna Marī Desprē|L. A. M. Desprē]]|FRA}} <br/> Uzvara 2–0 (42—20) || 2—1 || {{silver02}} |- | [[Žaks Sotero]] || {{flagathlete|[[Al. Blašērs]]|FRA}} <br/> Uzvara 2–0 (41—19) || 1—2 || {{bronze03}} |- | [[Al. Blašērs]] || {{flagathlete|[[Žaks Sotero|Ž. Sotero]]|FRA}} <br/> Zaudējums 0—2 (19—41) || 0—3 || 4 |- | [[Žanna Fillēla-Brohi]] || {{flagathlete|[[Kretjēns Veideliks|Kr. Veideliks]]|FRA}} <br/> Zaudējums (''Nav zināms'') || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luīze Anna Marī Desprē]] || {{flagathlete|[[Moriss Viņero|M. Viņero]]|FRA}} <br/> Zaudējums (20—42) || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti ||colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles|Dubultspēles]] || [[Gastons Omuats]] <br/> [[Žoržs Žoēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |} === [[Attēls:Archery pictogram.svg|20px]] Loka šaušana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 33 metri]] || [[Viktors Tibo]] || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Šarls Frederiks Petī]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''5 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 4/8 |- | rowspan=7| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Cordon Doré vīriešiem|''Au Cordon Doré'', 50 metri]] || [[Anrī Eruēns]] || 31 punkts || {{gold01}} |- | [[Emīls Fiso]] || 28 punkti || {{bronze03}} |- | [[Anrī Ells]] || 27 punkti || 4 |- | [[Eduārs Boduāns]] || 26 punkti || 5 |- | [[Valentīns Denē]] || 26 punkti || 6 |- | [[Galinārs]] || 26 punkti || 7 |- | [[Lekoms]] || 25 punkti || 8 |- | rowspan=3| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 33 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 33 metri]] || [[Viktors Tibo]] || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Šarls Frederiks Petī]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''3 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 4/6 |- | rowspan=4| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri Au Chapelet vīriešiem|''Au Chapelet'', 50 metri]] || [[Ežēns Mužēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Anrī Ells]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |- | [[Emīls Mersjē]] || ''Nav zināms'' || {{bronze03}} |- | ''2 nezināmi sportisti'' || ''Nav zināms'' || 5/6 |- | [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Championnat Du Monde vīriešiem|''Championnat Du Monde'']] || [[Anrī Eruēns]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Herse vīriešiem|''Sur la Perche à la Herse'']] || [[Ogists Serurjē]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |- | rowspan=2| [[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sur la Perche à la Pyramide vīriešiem|''Sur la Perche à la Pyramide'']] || [[Emīls Grimjo]] || ''Nav zināms'' || {{gold01}} |- | [[Ogists Serurjē]] || ''Nav zināms'' || {{silver02}} |} === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=39| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] | [[Emīls Koste]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Anrī Masons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 5—2 || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 5—2 || {{silver2}} |- | [[Marsels Bulenžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Fēlikss Debaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || 4 |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 5 |- | [[Žozefs Senā]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 5—2 ||align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> || 3—4 || 6 |- | [[Žoržs Dilons-Kavanags]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 2—5 || 7 |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 2—5 ||align=center|6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 9 |- | [[Ežēns Beržess]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || ''Nav zināms'' || 8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 10 |- | de Senteņāns || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja''}} || {{n/a|—}} || 11 |- | G. Belo || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 2—5 ||align=center|7 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 12 |- | [[Žozefs Dikro]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}}|| ''Nav zināms'' || 7 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 13 |- | [[Adriēns Gijons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 6 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 15 |- | [[Šarls Gerēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 3—4 ||align=center|5 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 16 |- | Ferāns || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Žobjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Plommē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē de Šonēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Telefers]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Leons Tjēbo]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Žozefs Reno]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan="8" {{n/a|''Izstājās''}} |- | [[Albērs Kaens]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Žaktēls || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rafaels Perisuds]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | H. Valjaršs || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kalvē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Robērs Marks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Martini || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2| Žūrijas neizvēlējās || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Frederiks Suduā]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vateljē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Grosārs || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Gardjē || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Pio || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Pelabons || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | Paserā || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Fušjē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Albērs Gotjē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Leruā]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ermans Žoržs Beržē]] || colspan=2| ''Žūrija neizvēlējās'' || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=52| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|Florete, profesionāļi]] | [[Lisjēns Meriņaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Alfonss Kiršhofers]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 6—1 || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{silver2}} |- | [[Žans Batists Mimjagē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 6—1 || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Žils Rosiņols]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 5—2 || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 5 |- | [[Leopolds Ramū]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 4—3 || 4 <small>(A pusfināls)</small> || 2—5 || 6 |- | [[Ādolfs Rulo]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2 {{n/a|—}} || 7—0 || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 8 |- | [[Luijs Allērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 2—5 || 5/6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 9 |- | [[Aleksandrs Lemuāns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 3—4 || 5/6 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 11 |- | [[Žoržs Lefēvrs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 12 |- | [[Marsels Bulanžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 13 |- | [[Lisjēns Millē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 7/8 <small>(A pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 14 |- | [[Mišels Filipi]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || 1—6 || 6/8 <small>(B pusfināls)</small> || {{n/a|—}} || 16 |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Aleksandrs Beržess]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Mišels Betenfelds]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bormels || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Marī Borinžē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Bulēžs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ž. Brasārs || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bro || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kanesons || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pols Karišons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Delibē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dizjē || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Fontēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Gotjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ludoviks Laborderjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Laržs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lisjēns Laržē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Martī]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Ogists Metē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marsels Montēls]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Millers || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Pantēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Renē Reno]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Rinjē]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransiss Saburēns]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Samjaks]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ernests Tasārs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Armāns Vigjērs]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ivons]] || colspan=2| Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrijas izvēle || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Bersēns]] || colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emīls Buārs]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Brins-Bisons]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Koklēns]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Kudirjē]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Dosī]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Garnoti]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Žoljē ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gistavs Maselēns]] ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Pjetori ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vinevanheims ||colspan=2|Žūrija neizvēlējās || colspan="8" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=87| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] | [[Luijs Perrē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(0 grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || 4—1 || {{silver2}} |- | [[Leons Sē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(M grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—2 || {{bronze3}} |- | [[Žoržs de la Falēzs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || 3—3 || 4 |- | [[Edmons Volless]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C pusfināls)</small> || 2—4 || 6 |- | [[Gastons Alibērs]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A pusfināls)</small> || 2—3 || 7 |- | [[Leons Tjēbo]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(G grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C pusfināls)</small> || 2—4 || 8 |- | [[Anrī Plommē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(G grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A pusfināls)</small> || 0—6 || 9 |- | [[Elī de Lastūrs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žaks Holcšuhs]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(L grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Marī Rozē]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Moriss Buadons]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Dreifuss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils de Pradēls]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Aleksandrs Gilmāns]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(L grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marsels Levī]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(J grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rišārs Volless]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(I grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Andrē Ilerē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(Q grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Alfonss Mokē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(N grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žils Rofe]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Rauls Bido]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(K grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ebrārs de Vilnēvs]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(N grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ermans Žoržs Beržē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Žans Debū]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(P grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Eduārs Fušjē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Adriēns Gijons]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(Q grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Liketā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Moso || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē Tintāns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Erisons || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Gardjē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ivans Ivanovičs]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žaks de la Ševalerī]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Morejs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Makss Rodrigess]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vēve || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Villijs Zulcbahers]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bazēns || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Moriss Flerī]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Tomegē]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(D grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Grā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Masē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ahils Morēns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Luaziljons]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Salvanačs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Segonzaks || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lorāns de Šampo]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lavirjērs || ''Nav zināms'' || 3 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ādams || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Robērs Marks]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Telefers]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(F grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Lastiks || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Leruā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Millers || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(H grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs, Karamanas-Šimē princis]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Lagardjērs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Redeils]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Senā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(I grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Delabords]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Adjutants Lemuāns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Andrē de Romilī]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(J grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Fernandess || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Albērs Kaens]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Turnabls || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(K grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dikreijs || ''Nav zināms'' || 3 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Andreā || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kostjesko || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(L grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Mess || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(M grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Rodrigess]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(M grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Kazenovs || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Renē Žils Tions de la Šoms]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Pradinē || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Prospērs || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Rozenbaums]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(N grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Bastjēns]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Stans Fransuā]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Peberē || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Prero || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(O grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gastons Ahils]] || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Diklo || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Fišo || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Vēbers || ''Nav zināms'' || 3/7 <small>(P grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Delprā || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lafontēns || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ādolfs Tomegē]] || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | de Vārs || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(Q grupa)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=39| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]] | [[Albērs Aijā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{gold1}} |- | [[Žilbērs Buņols]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{silver2}} |- | [[Anrī Lorāns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(G ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| {{bronze3}} |- | [[Ipolīts Žaks Iverno]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 4 |- | [[Marī Luijs Damots]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(H ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 5 |- | Ž. Brasārs || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 6 |- | Lezārs || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 7 |- | [[Žoržs Žurdāns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 8 |- | [[Žoržs Luijs Bezī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(I ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(C pusfināls)</small> || ''Nav zināms''|| 9 |- | Ofors || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Žanvuā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Pantēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fēlikss Aijā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Allērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Mišels]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klapjē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(I ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Silvēns Lezārs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Ivons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 2 <small>(H ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(C pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Debrinē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Deprē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Alfrēds No]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(A ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Asē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Flao || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žozefs Ogists Metē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransiss Saburēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(B ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Bormels || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Rokē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Surzē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(C ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Serē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Elī Difrēss]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Garnoti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Martī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(D ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klerī]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Konstāns Dilo]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žans Lafukjērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Negrū]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(E ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emanuels Andriē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Lonē || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3/6 <small>(F ceturdaļfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amatieri—profesionāļi]] | [[Albērs Aijā]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 7—0 || {{gold1}} |- | [[Leons Sē]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 4—3 || {{bronze3}} |- | [[Žoržs de la Falēzs]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 3—4 || 4 |- | [[Žilbērs Buņols]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Ipolīts Žaks Iverno]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Anrī Lorāns]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | [[Luijs Perrē]] || colspan="8" {{n/a|—}} || 2—5 || 5/8 |- | rowspan=10| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] | [[Žoržs de la Falēzs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4 <small>(A pusfināls)</small> || 6—1 || {{gold1}} |- | [[Leons Tjēbo]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 5—2 || {{silver2}} |- | [[Klemāns de Buasjērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 3 <small>(B pusfināls)</small> || 3—4 || 6 |- | [[Moriss Buadons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Pjērs Žoržs Luijs d'Užē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || ''Nav zināms'' || 5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Gastons Ditertrs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Leons Lekijē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan=2 {{n/a|''Nestartēja (DNF)''}} || colspan="6" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Emīls Lafursāds-Kortīna]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Kazimirs Semeleņs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fernāns Semeleņs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=17| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens, profesionāļi]] | [[Fransuā Delibē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 5—2 || 3 <small>(A pusfināls)</small> || 3—4 (1—0) || 4 |- | [[Ksavjē Ančeti]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 5—2 || 4 <small>(B pusfināls)</small> || 2—5 (1—0) || 6 |- | [[Aleksandrs Šantelā]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 3—4 || 5 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Fransuā Brins-Bisons]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 1—6 || 6 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Žoržs Pino]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 2—5 || 6 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Klapjē]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 0—7 || 7 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Kamjē || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 2—5 || 7 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Luijs Midelērs]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || 0—7 || 8 <small>(B pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Lū Alesandri]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Ofors || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Šarls Bersēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Koklēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Dambremā || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Vinsents Daržēns]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Anrī Delamēds]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | Flao || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | [[Marī Žozefs Gabriels]] || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="2"| ''Nav zināms'' || colspan="2" {{n/a|—}} || colspan="4" {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} === [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === ; Brīvais stils {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=13|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri]] | [[Moriss Ošpjē]] || 2:48.0 || 4 <small>(5. kvalifikācija)</small> || 2:53.0 || 5 |- | [[Žils Kleveno]] || 3:05.0 || 1 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 2:56.2 || 7 |- | [[Luijs Martēns]] || 2:47.4 || 3 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Renē Tartara]] || 3:13.0 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[R. Ferē]] || 3:12.2 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Viktors Ošpjē]] || 3:46.6 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Viktors Kadē]] || 3:24.0 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 3:47.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Pērusons]] || 3:47.6 || 5 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žaks Letē]] || 4:39.4 || 5 <small>(4. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Ādams]] || 4:28.0 || 5 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Rono (peldētājs)|Rono]] || 4:36.4 || 6 <small>(5. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pužols (peldētājs)|Pužols]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=10|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri]] | [[Luijs Martēns]] || 16:58.0 || 3 <small>(4. kvalifikācija)</small> || 16:30.4 || 5 |- | [[Žoržs Leijē]] || 17:09.6 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 16:53.2 || 6 |- | [[Moriss Ošpjē]] || 17:13.2 || 2 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 16:53.4 || 7 |- | [[Žils Verbeks]] || 17:18.0 || 1 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 16:53.4 || 8 |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 24:15.0 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] || 25:52.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 18:00.0 || 4 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Dezirē Meršē]] || 18:17.2 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 21:33.0 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Sušū (peldētājs)|Sušū]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=21|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri]] | [[Luijs Martēns]] || 1:22:29.6 || 3 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 1:13:08.4 || {{bronze3}} |- | [[Ernests Martēns]] || 1:28:32.6 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 1:26:32.2 || 7 |- | [[Luijs Lofrē]] || 1:35:03.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 1:31:02.8 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] || 1:40:16.8 || 4 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lagārds (peldētājs)|Lagārds]] || 1:38:31.8 || 5 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Koberski (peldētājs)|Koberski]] || 1:37:10.4 || 5 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[De Romāns]] || 1:50:36.4 || 6 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 1:46:40.4 || 6 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 2:02:27.0 || 7 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Leijē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Bodēns]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Gallē (peldētājs)|Gallē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Landrišs (peldētājs)|Landrišs]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žils Kleveno]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pjērs Gellē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Heibergers (peldētājs)|Heibergers]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lopē (peldētājs)|Lopē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Reņo (peldētājs)|Reņo]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vallē (peldētājs)|Vallē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mortjē (peldētājs)|Mortjē]] || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Uz muguras {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri]] | [[de Romāns]] || 3:56.6 || 2 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 3:38.0 || 6 |- | [[Žoržs Leijē]] || 3:10.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] || 4:42.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lapostolē (peldētājs)|Lapostolē]] || 4:34.6 || 5 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Luē (peldētājs)|Luē]] || 4:10.0 || 5 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fumūzs (peldētājs)|Fumūzs]] || 5:17.0 || 6 <small>(1. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Pērusons]] || 4:15.6 || 6 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teksjē (peldētājs)|Teksjē]] || 4:49.0 || 7 <small>(3. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Citas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Komanda / Sportisti || Punkti || Vieta |- | rowspan=3|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešu komandām|200 metri, komandas]] | ''Tritons Lillois'' <br/> [[Žozefs Bertrāns (peldētājs)|Žozefs Bertrāns]] <br/> [[Viktors Kadē]] <br/> [[Moriss Ošpjē]] <br/> [[Viktors Ošpjē]] <br/> [[Žils Verbeks]] || 51 || {{silver2}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille'' <br/> [[Luijs Martēns]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Dezirē Meršē]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> ''Nezināms dalībnieks'' || 62 || {{bronze3}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[B. Rosjē]] <br/> [[R. Ferē]] <br/> [[Gaseņē (peldētājs)|Gaseņē]] <br/> [[Pello (peldētājs)|Pello]] || 65 || 4 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metri, šķēršļu josla]] | [[Moriss Ošpjē]] || 3:16.2 || 2 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 2:58.0 || 7 |- | [[Žils Verbeks]] || 3:18.0 || 3 <small>(2. kvalifikācija)</small> || 3:08.4 || 8 |- | [[Žozefs Bertrāns]] || 3:28.2 || 3 <small>(3. kvalifikācija)</small> || 3:17.0 || 9 |- | [[Luijs Marks]] || 3:29.2 || 4 <small>(1. kvalifikācija)</small> || 3:30.6 || 10 |- | [[Viktors Ošpjē]] || 3:37.2 || 4 <small>(2. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta |- | rowspan=11|[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] | [[Šarls Devendevils]] || 68.4 || 60.00 || 188.4 || {{gold1}} |- | [[Andrē Siks]] || 65.4 || 60.00 || 185.4 || {{silver2}} |- | [[de Romāns]] || 50.2 || 47.50 || 145.2 || 4 |- | [[Leons Tiserāns]] || 48.0 || 30.75 || 109.5 || 5 |- | [[Meno (peldētājs)|Meno]] || 38.4 || 32.50 || 103.4 || 7 |- | [[Luijs Marks]] || 32.0 || 34.00 || 100.0 || 8 |- | [[Pols Pērusons]] || 29.6 || 31.00 || 91.6 || 9 |- | [[Pols Kaizermans]] || 56.8 || 16.10 || 88.8 || 10 |- | [[Žans Leklērks]] || 28.0 || 30.00 || 88.0 || 11 |- | [[Ševrāns (peldētājs)|Ševrāns]] || 32.0 || 20.00 || 72.0 || 12 |- | [[Ešērs (peldētājs)|Ešērs]] || 23.0 || 21.50 || 66.0 || 14 |} === [[Attēls:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] || ''Compiègne Polo Club'' <br/> [[Žans Buso]] <br/> [[Ogists Fokē-Lemētrs]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Armāns de la Rošefušolds]] || {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (0—10) || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} || 5 |- | ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (Bagatelle Polo Club de Paris)'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a| — }} || {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|3}}[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Konstantīns Enrikess]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Ogists Žirū]] {{colend}} || {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || {{gold01}} |} === [[Attēls:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === '''OR''' — Olimpiskais rekords {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=8|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometri]] | [[Luijs Bastjēns]] || 25:36.2 || {{gold1}} |- | [[Loids Hildebrands]] || 28:09.4 || {{silver2}} |- | [[Ogists Domēns]] || 29:36.2 || {{bronze3}} |- | [[Maksims Bertrāns]] || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Ž. Berārs]] || rowspan=4| ''Nefinišēja'' || rowspan=4| — |- | [[A. Poršērs]] |- | [[Luijs Truseljē]] |- | [[Leons Žinžembrs]] |- | rowspan=9|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — punktu brauciens vīriešiem|Punktu brauciens]] | [[Luijs Truseljē]] || 9 punkti || {{silver2}} |- | [[Šapū]] || 8 punkti || 4 |- | [[Ž. Berārs]] || 5 punkti || 5 |- | [[Ādolfs Kairons]] || 4 punkti || 6 |- | [[Oktavs Kuasī]] || rowspan=2 3 punkti || rowspan=2| 7/8 |- | [[Ferdināns Vasero]] |- | [[Marsels Doiss]] || rowspan=2 2 punkti || rowspan=2| 9/11 |- | [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] |- | [[Žoržs Kuandrs]] || 1 punkti || 12/13 |} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=55|[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Albērs Telandjē]] || 1:36.8 || 1 <small>(7. grupa)</small> || 2:00.6 || 1 <small>(5. ceturtdaļfināls)</small> || 2:42.6 || 1 <small>(3. pusfināls)</small> || 2:52.0 || {{gold01}} |- | [[Fernāns Sāns]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(3. grupa)</small> || 2:00.0 || 1 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || 2:46.6 || 1 <small>(2. pusffināls)</small> || ''Nav zināms'' || {{silver2}} |- | [[Ferdināns Vasero]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. grupa)</small> || 2:21.6 || 1 <small>(8. ceturtdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Legrēns]] || 1:30.4 || 1 <small>(4. grupa)</small> || 2:21.6 || 1 <small>(9. ceturdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(3. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Leons Mesonāvs]] || 1:35.8 || 1 <small>(5. grupa)</small> || 1:49.2 || 1 <small>(7. ceturdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žozefs Mallē]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(9. grupa)</small> || 2:45.0 || 1 <small>(6. ceturtdaļfināls)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Loids Hildebrands]] || 1:34.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(1. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Roso]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Gastons Biljē]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(6. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(2. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Marsels Doiss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(7. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(8. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Leons Ponskarms]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(8. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 2 <small>(7. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ādolfs Kairons]] || 1:34.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(2. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(9. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ogists Domēns]] || ''Nav zināms'' || 1 <small>(2. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Teofils Frā]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(4. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vills Deiviss]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(5. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šapū]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(5. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pols Espeits]] || ''Nav zināms'' || 2 <small>(6. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žermēns (riteņbraucējs)|Žermēns]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(7. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(3. ceturdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Tomāns]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(8. grupa)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(5. ceturtdaļfināls)</small> || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Emīls Dibuā]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Dimons]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Diburdjē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pužē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Alfrēds Bulnuā]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Segnjē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Emīls Vadbleds]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(2. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šarls Amberžē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Buajē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Nerūts]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Rožērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ruē]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(3. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Omērs Božendrs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fransens]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Oktavs Kuasī]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Pišārs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[L. Sonjērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(4. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Fernāns Bulmāns]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žilo]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lonērs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Lonšāms]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(5. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ž. Berārs]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Maksims Bertrāns]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[M. Steics]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vladislavs Šalupa]] || ''Nav zināms'' || 4/8 <small>(6. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[G. Besings]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Moriss Monio]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žoržs Ožojā]] || ''Nav zināms'' || 4/7 <small>(7. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Meboms]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Piltons]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Moriss Terjē]] || ''Nav zināms'' || 4/6 <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Keljē]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Mosmāns]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[P. Ibo]] || ''Nefinišēja'' || — <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Eduārs Viks]] || ''Nefinišēja'' || — <small>(9. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[A. Poršērs]] || ''Diskvalificēts'' || — <small>(8. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[Attēls:Shooting pictogram.svg|20px]] Šaušana === ; Pistole {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešiem|50 metri]] | [[Ahils Parošs]] || 466 punkti || {{silver2}} |- | [[Luijs Ditfuā]] || 442 punkti || 5 |- | [[Leons Moro]] || 435 punkti || 7/8 |- | [[Žils Trinitē]] || 431 punkti || 10 |- | [[Moriss Lekoks]] || 429 punkti || 11 |- | [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 50 metri ar pistoli vīriešu komandām|50 metri, komandas]] | [[Ahils Parošs]] <br/> [[Luijs Ditfuā]] <br/> [[Leons Moro]] <br/> [[Žils Trinitē]] <br/> [[Moriss Lekoks]] || 2203 punkti || {{silver2}} |} ; Šautene {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni stāvus pozīcijā vīriešiem|300 metri, stāvus]] | [[Ogists Kavadīni]] || 278 punkti || 10 |- | [[Leons Moro]] ||align=center|269 punkti ||align=center|17/18 |- | [[Moriss Lekoks]] || rowspan=2| 268 punkti || rowspan=2| 18/19 |- | [[Ahils Parošs]] |- | [[Renē Tomā]] || 254 punkti ||align=center|24 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni pozīcijā uz ceļiem vīriešiem|300 metri, uz ceļiem]] | [[Ahils Parošs]] || 287 punkti || 16 |- | [[Ogists Kavadīni]] || rowspan=2| 286 punkti || rowspan=2| 17/18 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Moriss Lekoks]] || 271 punkti || 22/23 |- | [[Renē Tomā]] || 259 punkti || 27/28 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni guļus pozīcijā vīriešiem|300 metri, guļus]] | [[Ahils Parošs]] || 332 punkti || {{gold1}} |- | [[Leons Moro]] || 325 punkti || 4 |- | [[Ogists Kavadīni]] || 316 punkti || 7 |- | [[Renē Tomā]] || 295 punkti || 19 |- | [[Moriss Lekoks]] || 284 punkti || 25 |- | rowspan=5|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni trijās pozīcijās vīriešiem|300 metri, 3 pozīcijas]] | [[Ahils Parošs]] || 887 punkti || 7 |- | [[Ogists Kavadīni]] || rowspan=2| 880 punkti || rowspan=2| 11/12 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Moriss Lekoks]] || 823 punkti || 21 |- | [[Renē Tomā]] || 808 punkti || 26 |- | [[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 300 metri ar šauteni vīriešu komandām|300 metri, komandas]] | [[Ogists Kavadīni]] <br /> [[Moriss Lekoks]] <br /> [[Leons Moro]] <br /> [[Ahils Parošs]] <br /> [[Renē Tomā]] || 4278 punkti || {{bronze3}} |} ; Bise {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=29|[[Šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tranšeja ar bisi vīriešiem|Tranšeja]] | [[Rožē de Barbarēns]] || 17 punkti (13 punkti) || {{gold1}} |- | [[Žistinjēns de Klarī]] || 17 punkti || {{bronze3}} |- | [[Cēzars Betē]] || 16 punkti || 4 |- | [[Ilarē (šāvējs)|Ilarē]] ||align=center|15 punkti || 5 |- | [[Eduārs Ženē]] || 13 punkti || 6 |- | [[Žozefs Labē]] || rowspan=6| 12 punkti || rowspan=6| 7/12 |- | [[Sidnijs Merlins]] |- | [[Sions (šāvējs)|Sions]] |- | [[Žils Šarpentjē]] |- | [[Andrē de Šonēns]] |- | [[Šarls de Žobērs]] |- | [[Amedē Obrī]] || 11 punkti || 13/14 |- | [[Moriss Bukē]] || rowspan=3| 9 punkti || rowspan=3| 15/17 |- | [[Leons Moro]] |- | [[Reverdīns (šāvējs)|Reverdīns]] |- | [[Žaks Nivjērs]] || ''Nav zināms'' || 18 |- | [[Gastons Legrāns]] || ''Nav zināms'' || 19 |- | [[Adors (šāvējs)|Adors]] || ''Nav zināms'' || 20 |- | [[Andrē Mersjē]] || ''Nav zināms'' || 21 |- | [[Rožē Nivjērs]] || ''Nav zināms'' || 22 |- | [[Pols de Montolons]] || ''Nav zināms'' || 23 |- | [[De Senžamē]] || ''Nav zināms'' || 24 |- | [[Sukarē (šāvējs)|Sukarē]]|| ''Nav zināms'' || 25 |- | [[Pjērs Perjē]] || ''Nav zināms'' || 26 |- | [[Žoržs Broselins]] || ''Nav zināms'' || 27 |- | [[Ahils Darniss]] || ''Nav zināms'' || 28 |- | [[N. Gijo]] || ''Nav zināms'' || 29 |- | [[Poršanjē (šāvējs)|Poršanjē]] || ''Nav zināms'' || 30 |- | [[Anžū (šāvējs)|Anžū]] || ''Nav zināms'' || 31 |} === [[Attēls:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === ==== Vīrieši ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="6"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] | [[Pols Lekarons]] || {{Valsts OS sportists|[[Albērs Lipmans|A. Lipmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–0; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 1–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/6 |- | [[Etjēns Durāns]] || {{Valsts OS sportists|[[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Pols Lebretons]] || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Albērs Lipmans]] || {{Valsts OS sportists|[[Pols Lekarons|P. Lekarons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (0–6; 1–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Andrē Prevo]] || {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Noriss|A. Noriss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (4–6; 4–6) || colspan=3 {{n/a|Nekvalificējās}} || 7/12 |- | [[Makss Dekužī]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni|H. Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (''Bez rezultāta'') || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || — |- | rowspan="5"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] | [[Žoržs de la Šapels]] <br/> [[Andrē Prevo]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Elī de Lastūrs|E. de Lastūrs]] un <br/> [[Gijs Ležēns|G. Ležēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–3; 7–9; 6–2) || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija|B. de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī|M. Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | [[Etjēns Durāns]] <br/> [[Adriēns Fošjē-Magnāns]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni|H. Mahoni]] un <br/> [[Artūrs Noriss|A. Noriss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (8–6; 1–6; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | [[Elī de Lastūrs]] <br/> [[Gijs Ležēns]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels|Ž. de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo|A. Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3–6; 9–8; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | [[Pols Lebretons]] <br/> [[Pols Lekarons]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 3–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |- | ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}}'' || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss|Č. Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–2; 6–3)'' || {{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels|Ž. de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo|A. Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–2; 6–4) || {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs|L. Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (6–1; 6–1; 6–0) || {{silver2}} |} ==== Sievietes ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="2"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Vienspēles]] | [[Ivonne Prevo]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa|Dž. Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–0; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–1; 6–1) || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1–6; 4–6) || {{silver2}} |- | [[Margerita Furjē]] || {{n/a| }} || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 0–6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/5 |} ==== Jaukti ==== {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Pirmā kārta || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan="2"| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Dubultspēles]] | [[Kate Žilū]] <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]] || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3–6; 6–3; 2–6)'' || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/5 |- | ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}}'' || {{n/a| }} || {{n/a| }} || ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova|H. Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens|A. Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6–3; 6–0)'' || {{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere|Š. Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs|R. Dohertijs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2–6; 4–6) || {{silver2}} |} === [[Attēls:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vīriešu turnīrs]] | ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> {{colbegin|2}}[[Žans Fardels]] <br /> [[Favjē]] <br /> [[Antuāns Fiolē]] <br /> [[Pjērs Gellē]] <br /> [[Ogists Kamelins]] <br /> [[Ežēns Kulons]] <br /> [[Lerišs]] <br /> [[Luijs Marks]] <br /> [[Luijs Martēns]] <br /> [[Dezirē Meršē]] <br /> [[Šarls Trefels]]{{colend}} || {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''Berliner Swimming Club'' <br/> Uzvara (3—2) || {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Osborne Swimming Club'' <br/> Zaudējums (1—10) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | ''Libellule de Paris''<br/> {{colbegin|2}}[[Tomass Bērdžess]]<ref name="GBR-Bērdžess"/> <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Ogists Pesluā]] <br/> [[Pols Vasērs]] {{colend}} || ''Bez pretinieka'' || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (1—5) || {{n/a|Nekvalificējās}} || {{bronze3}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{colbegin|2}}[[Favjē]] <br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/>[[Filips Ubēns]]<ref name="BEL-Ubēns"/> {{colend}} || {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (0—2) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || 4/7 |} === [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === ; Skrejceļa disciplīnas '''OR''' — Olimpiskais rekords {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācija || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Atkārtots skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || ''Nav zināms'' || 4/5 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] | [[Žoržs Klemāns]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Šarls Robērs Fedī]] || ''Nav zināms'' || 3 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Moriss Salomē]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Anrī Deložs]] || 2:00.6 || 1 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Anrī Deložs]] || colspan="6" {{n/a| — }} || 4:06.6 || {{silver2}} |- | [[Luijs Segonī]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 7/9 |- | rowspan="3"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] | [[Ežēns Šosels]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nefinišēja'' || 4 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || ''Nav zināms'' || 4 <small>(1. skrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Ādolfs Klingelhēfers]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nefinišēja'' || 4 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || ''Nav zināms'' || 3 <small>(2. skrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Žans Lekijē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 1 <small>(3. priekšskrējiens)</small> || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | rowspan="2"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] | [[Ežēns Šosels]] || 27.5 || 1 <small>(1. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Anrī Tozēns]] || ''Nav zināms'' || 4 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Anrī Tozēns]] || 1:00.2 ('''[[1900. gada vasaras olimpisko spēļu uzstādītie rekordi|OR]]''') || 1 <small>(2. priekšskrējiens)</small> || colspan="4" {{n/a| — }} || (58.3) || {{silver2}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Žans Šastanjē]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || {{bronze3}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Žans Šastanjē]] || colspan="6" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 4 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] | [[Anrī Deložs]] <br> [[Gastons Rageno]] <br> [[Žans Šastanjē]] <br> [[Andrē Kastaņē]]<br> [[Albērs Šampudrī]] || colspan="6" {{n/a| — }} || 29 punkti || {{silver2}} |} ; Šosejas disciplīnas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists (-i) || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="4"| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] | [[Emīls Šampions]] || 3:04:17 || {{silver2}} |- | [[Ežēns Bess]] || 4:00:43 || 4 |- | [[Ogists Maršē]] || rowspan="2"| ''Nefinišēja'' || rowspan="2"| 8/13 |- | [[Žoržs Tukē-Donī]] |} ; Laukuma disciplīnas {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists (-i) || colspan=2|Kvalifikācija || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] | [[Luijs Monjē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 1.60 m || 7 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] | [[Alberts Delanuā]] || 6.755 m || 3 || ''Nav zināms'' || 5 |- | rowspan="2"|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] | [[Alberts Delanuā]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 5 |- | [[Aleksandrs Tifērs]] || colspan="2" {{n/a| — }} || ''Nav zināms'' || 6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] | [[Emīls Toršbēfs]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 3.03 m || {{bronze3}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] | [[Emīls Gontjē]] || colspan="2" {{n/a| — }} || 3.10 m || 4/6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Emīls Gontjē]] || 30.00 m || 13 || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] Vingrošana === {{Col-begin}} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="38"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] | [[Gistavs Sandrā]] || 302 punkti || {{gold1}} |- | [[Noēls Bā]] || 295 punkti || {{silver2}} |- | [[Lisjēns Demanē]] || 293 punkti || {{bronze3}} |- | [[Pjērs Pesē]] || rowspan="2"| 290 punkti || rowspan="2"| 4/5 |- | [[Žils Rolāns]] |- | [[Gistavs Fabrī]] || 283 punkti || 6 |- | [[Žozefs Martiness]] || 277 punkti || 7 |- | [[Marsels Lalu]] || rowspan="2"| 275 punkti || rowspan="2"| 8/9 |- | [[Žoržs Movezēns]] |- | [[Žozefs Luijs Lestjēns]] || 273 punkti || 10 |- | [[Nikolā Dežagērs]] || 272 punkti || 11 |- | [[Gašē]] || rowspan="2"| 270 punkti || rowspan="2"| 12 |- | [[Žozefs Lavjēls]] |- | [[Žans Berhuzūks]] || 268 punkti || 14 |- | [[Šarls Bollē]] || rowspan="2"| 267 punkti || rowspan="2"| 15/16 |- | [[Žozefs Kastilioni]] |- | [[Gošē]] || 266 punkti || 17 |- | [[Anrī Moreno]] || 265 punkti || 18 |- | [[Pols Obrešs]] || 264 punkti || 19/20 |- | [[Danjels Lavjēls]] || 263 punkti || 21 |- | [[Montēls]] || 262 punkti || 22 |- | [[Fēlikss Gizels]] || rowspan="2"| 261 punkti || rowspan="2"| 23/25 |- | [[Šāns]] |- | [[Ferdinands Allegrē]] || 257 punkti || 26 |- | [[Fernāns Ravū]] || 256 punkti || 27 |- | [[Polēns Lemērs]] || 251 punkti || 30 |- | [[Anrī Betremjē]] || rowspan="2"| 249 punkti || rowspan="2"| 32/34 |- | [[Dominiks Ravū]] |- | [[Ogists Kastiljē]] || rowspan="2"| 248 punkti || rowspan="2"| 35/36 |- | [[Žils Perrē]] |- | [[Pols Gibiārs]] ||rowspan="3"|247 punkti ||rowspan="3"|37/39 |- | [[Žils Lekūtrs]] |- | [[Aleksis Vedē]] |- | [[Šarls Balosjē]] ||rowspan="3"|246 punkti ||rowspan="3"|40/42 |- | [[Luijs Imbērs]] |- | [[Pjērs Pratvjēls]] |- | [[Elī Buržuā]] || rowspan="2"| 245 punkti || rowspan="2"| 43/45 |- | [[Džonatans Onoress]] |} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="36"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] |- | [[Bušons]] || 244 punkti || 46 |- | [[Bornē]] || rowspan="2"| 243 punkti || rowspan="2"| 47/48 |- | [[Emīls Fretērs]] |- | [[Žoržs Mišo]] || 242 punkti || 49 |- | [[Žardinjē]] ||rowspan="3"|241 punkti ||rowspan="3"|50/52 |- | [[Labonals]] |- | [[Tirjē]] |- | [[Žaks Fernbahs]] ||rowspan="3"|236 punkti ||rowspan="3"|56/58 |- | [[Emīls Šerbs]] |- | [[Strasērs]] |- | [[Grimms (vingrotājs)|Grimms]] || rowspan="2"| 233 punkti || rowspan="2"| 60/61 |- | [[Šarls Simons]] |- | [[Bulanžē (vingrotājs)|Bulanžē]] || rowspan="2"| 232 punkti || rowspan="2"| 62/63 |- | [[Levī (vingrotājs)|Levī]] |- | [[Albērs Derobē]] || 231 punkti || 64 |- | [[Blanšārs]] || rowspan="2"| 230 punkti || rowspan="2"| 65/66 |- | [[Žans Marija le Burvelē]] |- | [[Žils Delevals]] || rowspan="2"| 229 punkti || rowspan="2"| 67/68 |- | [[Oktāvs Salzārs]] |- | [[Fjerenss]] || 228 punkti || 69 |- | [[Žoržs Dibuā]] || 225 punkti || 70 |- | [[Gabriels Dežāns]] || 221 punkti || 74 |- | [[Žozefs Burgužno]] || rowspan="2"| 220 punkti || rowspan="2"| 75/76 |- | [[Anrī Fretērs]] |- | [[Oto Meiers]] || 219 punkti || 77/78 |- | [[Aleksis Dušē]] ||rowspan="3"|216 punkti ||rowspan="3"|79/83 |- | [[Žans Praderols]] |- | [[Leons Viārs]] |- | [[Debelī]] ||rowspan="3"|214 punkti ||rowspan="3"|84/87 |- | [[Žozefs Dekross]] |- | [[Rostēns]] |- | [[Žans Dufēts]] || rowspan="4"| 211 punkti || rowspan="4"| 88/92 |- | [[Laburē]] |- | [[Žans Obērs]] |- | [[Žillē]] |} {{Col-3}} {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | rowspan="36"| [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā <br/> daudzcīņa]] |- | [[Burī]] || rowspan="4"| 210 punkti || rowspan="4"| 93/96 |- | [[Ābrams Kubi]] |- | [[Pelā]] |- | [[Vjēvils]] |- | [[Olivjē (vingrotājs)|Olivjē]] || 209 punkti || 97 |- | [[Šapo]] || 208 punkti || 98 |- | [[Mino]] || 206 punkti || 100 |- | [[Kūns (vingrotājs)|Kūns]] || 205 punkti || 101 |- | [[Denī]] || rowspan="2"| 204 punkti || rowspan="2"| 102/104 |- | [[Žils Pino]] |- | [[Albērs Barodē]] || 201 punkti || 105 |- | [[Sidraks]] || 200 punkti || 106 |- | [[Rauls Surzā]] || 196 punkti || 108 |- | [[Bušērs]] || rowspan="2"| 195 punkti || rowspan="2"| 109/110 |- | [[Lakombs]] |- | [[Van Huls]] || 194 punkti || 111 |- | [[Favjērs]] || rowspan="2"| 190 punkti || rowspan="2"| 113/114 |- | [[Fušē (vingrotājs)|Fušē]] |- | [[Lemuāns]] || 187 punkti || 115 |- | [[Šarls Dekerts]] || 184 punkti || 116 |- | [[Pols Žermēns]] || 183 punkti || 117 |- | [[Žakamēns]] || 180 punkti || 118/119 |- | [[Danjels Kehrs]] || 178 punkti || 120 |- | [[Kuku]] || 177 punkti || 121 |- | [[Kuzēns]] || rowspan="2"| 175 punkti || rowspan="2"| 122/123 |- | [[Lerū]] |- | [[Vandenots]] || 166 punkti || 125 |- | [[Bernilons]] || rowspan="4"| 164 punkti || rowspan="4"| 126/129 |- | [[Anrī Delalo]] |- | [[Parizo]] |- | [[Samjēls Ročs]] |- | [[Tušē]] || 154 punkti || 130 |- | [[Anrī Prillē]] || 149 punkti || 131 |- | [[Baiers]] || 145 punkti || 132 |- | [[Terjē]] || 133 punkti || 133 |} {{Col-end}} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki / Rezultāts || Vieta |- | [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] | ''Racing Club de France'' <br/> {{colbegin|2}} [[Remons Basē]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Fransisko Enrikess de Subirija]]|| align=center| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{silver02}} |} == Skatīt arī == * [[Francija olimpiskajās spēlēs]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150912092938/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/FRA/summer/1900/ Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/FRA/editions/2 Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Francijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Francija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Francija olimpiskajās spēlēs|1900]] jhwllhwaf8oy6s8t3y3jo2dc3jg737r Paks Čhanuks 0 525910 4506294 4410783 2026-08-13T08:14:27Z Bendžamins 76862 4506294 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Paks Čhanuks | vārds_orig = 박찬욱 | attēls = Park Chan-wook, 2026 Cannes Film Festival.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Paks Čhanuks 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1963|8|23}} | dz. vieta = {{vieta|Dienvidkoreja|Seula}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, producents, scenārists | darbības gadi = 1992–pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Paks Čhanuks''' ({{Val|ko|박찬욱}}, dzimis {{Dat|1963|8|23}}) ir [[Dienvidkoreja]]s [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[Kinoproducents|producents]], darbojies arī kā kino kritiķis. Paks Čhanuks ir vislabāk pazīstams pēc savām filmām "[[Apvienotā drošības zona (filma)|Apvienotā drošības zona]]" (2000), "[[Slāpes (2009. gada filma)|Slāpes]]" (''박쥐'', 2009), "[[Jaunkundze (filma)|Jaunkundze]]" (2016) un "[[Lēmums aiziet]]" (2022), kā arī pēc "Atriebības triloģijas" filmām "[[Līdzjūtība Atriebības kungam]]" (복수는 나의 것, 2002), "[[Vecais zēns (2003. gada filma)|Vecais zēns]]" (2003) un "[[Līdzjūtība Atriebības kundzei]]" (친절한 금자씨, 2005). Pazīstams arī ar saviem darbiem angļu valodā, kā filma "[[Nekrietnās spēles]]" (''Stoker'', 2013) un televīzijas seriāls ''[[The Little Drummer Girl]]'' (2018). 2024. gadā bijis viens no autoriem un režisoriem ''[[HBO]]'' vēsturiskajam miniseriālam "[[Piekritējs]]". Viņa filmas ir iemantojušas slavu ar savu kinematogrāfiju un kadrējumu, melno humoru un bieži vien brutālām tēmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/2015/08/watch-bold-beautiful-7-minute-supercut-tribute-to-the-films-of-park-chan-wook-260524/|title=Watch: Bold, Beautiful 7-Minute Supercut Tribute To The Films Of Park Chan-Wook|last=Garrison|first=Gary|website=IndieWire|access-date=2022-11-15|date=2015-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theplaylist.net/cannes-09-park-chan-wooks-thirst-is-20090517/|title=Cannes 09: Park Chan-Wook's 'Thirst' Is An Absurdist Treat That Becomes Muddled; Overstays Its Welcome|website=theplaylist.net|access-date=2022-11-15}}</ref> == Karjera == Savu pirmo filmu, ''[[Daleun...haega kkuneun kkum]]'', režisējis 1992. gadā. Pēc pieciem gadiem viņš režisēja savu otro filmu ''Trio''. Čhanuka pirmās filmas neguva lielus panākumus un viņš pievērsās filmu kritiķa karjerai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avclub.com/park-chan-wook-1798217399|title=Park Chan-wook|website=The A.V. Club|access-date=2022-11-15|date=2009-08-06|language=en}}</ref> 2000. gadā Paks Čhanuks režisēja trilleri "[[Apvienotā drošības zona]]" (공동경비구역, 2000), kas guva gan komerciālus panākumus, gan kritiķu atzinību. Filmas panākumi ļāva Čhanukam veidot nākamo filmu neatkarīgāk un ar lielāku radošo brīvību. Paka Čhanuka neoficiāli dēvētā "Atriebības triloģija" sastāv no filmām "[[Līdzjūtība Atriebības kungam]]" (2002), "[[Vecais zēns (2003. gada filma)|Vecais zēns]]" (2003) un "[[Līdzjūtība Atriebības kundzei]]" (2005). Sākotnēji filmas nebija plānotas kā triloģija. Filmu "Vecais zēns" izrādīja 2004. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. Festivāla žūrijas vadītājs [[Kventins Tarantīno]], kurš ir liels Čhanuka darbu cienītājs, personīgi uzstāja, lai filmai pasniegtu [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] (beigās to pasniedza [[Maikls Mūrs|Maikla Mūra]] filmai "[[9/11 pēc Fārenheita]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avclub.com/the-new-cult-canon-oldboy-1798214907|title=The New Cult Canon: Oldboy|website=The A.V. Club|access-date=2022-11-15|date=2008-10-02|language=en}}</ref> "Vecais zēns" saņēma festivāla otru augstāko apbalvojumu, ''Grand Prix'' balvu. Tarantīno filmu "Apvienotā drošības zona" ir nodēvējis par vienu no labākajām kopš 1992. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.openculture.com/2022/05/quentin-tarantino-names-his-20-favorite-movies-covering-two-decades.html|title=Quentin Tarantino Names His 20 Favorite Movies, Covering Two Decades {{!}} Open Culture|access-date=2022-11-15|language=en}}</ref> 2004. gada maija intervijā Čhanuks kā savus iedvesmas avotus minēja [[Sofokls|Sofoklu]], [[Viljams Šekspīrs|Šekspīru]], [[Francs Kafka|Kafku]], [[Fjodors Dostojevskis|Dostojevski]], [[Onorē de Balzaks|de Balzaku]] un [[Kurts Vonnegūts|Kurtu Vonnegūtu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/business/business-news/dialogue-park-chan-wook-129856/|title=Dialogue: Park Chan-Wook|website=The Hollywood Reporter|access-date=2022-11-15|date=2007-02-09|language=en}}</ref> 2006. gadā viņš bija žūrijas loceklis 63. [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]]. 2007. gadā Čhanuks saņēma Alfrēda Bauera balvu [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā]] par filmu "[[Es esmu kiborgs, bet tas nekas]]" (싸이보그지만 괜찮아). [[Attēls:Park Chan Wook.jpg|thumb|Paks Čhanuks prezentējot filmu "Jaunkundze" 2016. gadā]] 2009. gadā Čhanuks režisēja vampīru filmu "[[Slāpes (2009. gada filma)|Slāpes]]", par ko viņš saņēma Kannu kinofestivāla [[Žūrijas balva (Kannu kinofestivāls)|Žūrijas balvu]] jeb ''Prix du Jury''. 2013. gadā Čhanuks režisēja savu pirmo filmu angļu valodā, "[[Nekrietnās spēles]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.screendaily.com/distribution/shooting-begins-on-stoker-for-scott-free-searchlight-indian-paintbrush/5031460.article|title=Shooting begins on Stoker for Scott Free, Searchlight, Indian Paintbrush|last=Kay2011-09-01T15:57:00+01:00|first=Jeremy|website=Screen|access-date=2022-11-15|language=en}}</ref> Filmā galvenās lomas atveidoja [[Mia Vašikovska]], [[Metjū Gūds]] un [[Nikola Kidmena]]. Bija arī viens no producentiem [[Pons Čunho|Pona Čunho]] filmai "[[Cauri sniegiem]]" (2013). 2016. gadā iznāca viņa filma "[[Jaunkundze (filma)|Jaunkundze]]". Filma nominēta Zelta palmas zara balvai Kannu kinofestivālā. Tā saņēma ''Prix Vulcain'' balvu tehniskajiem māksliniekiem. Filmai ir 95% vērtējums tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_handmaiden|title=The Handmaiden|website=[[Rotten Tomatoes]]|access-date=15.11.2022}}</ref> un tā guva finansiālus panākumus ne tikai Dienvidkorejā, bet arī starptautiski.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl3799942657/|title=The Handmaiden|website=Box Office Mojo|access-date=2022-11-15}}</ref> 2018. gadā ''[[BBC One]]'' kanālā iznāca Čhanuka spiegu miniseriāls ''[[The Little Drummer Girl]]'', kas balstīts uz [[Džons le Karē|Džona le Karē]] romānu. Galvenās lomas seriālā attēloja [[Maikls Šenons]], [[Florensa Pjū]] un [[Aleksandrs Skašgords]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/michael-shannon-the-little-drummer-girl-series-cast/|title=Michael Shannon Joins Park Chan-wook's The Little Drummer Girl|last=Foutch|first=Haleigh|website=Collider|access-date=2022-11-15|date=2018-01-25|language=en}}</ref> 2020. gadā Čhanuks paziņoja, ka viņš strādā pie savas jaunās filmas, ko pats raksturoja kā melodrāmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thefilmstage.com/park-chan-wooks-next-film-is-a-melodrama-starring-tang-wei-and-park-hae-il/|title=Park Chan-wook’s Next Film is a Melodrama Starring Tang Wei and Park Hae-il|last=Raup|first=Jordan|website=The Film Stage|access-date=2022-11-15|date=2020-05-19|language=en}}</ref> 2020. gada oktobrī atklāts filmas nosaukums, "[[Lēmums aiziet]]", ar stāstu, kas aprakstīts kā romantiska slepkavības mistērijas filma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.screendaily.com/news/park-chan-wook-set-to-start-shooting-decision-to-leave-for-cj-moho/5154053.article|title=Park Chan-wook set to start shooting ‘Decision To Leave’ for CJ, Moho|last=Noh2020-10-14T15:59:00+01:00|first=Jean|website=Screen|access-date=2022-11-15|language=en}}</ref> Filmas pirmizrāde notika 2022. gadā un par to viņš saņēma labākā režisora balvu [[2022. gada Kannu kinofestivāls|75. Kannu kinofestivālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/05/cannes-film-festival-2022-winners-full-list-1235035036/|title=Cannes Film Festival: Ruben Östlund Wins Second Palme D’Or With ‘Triangle Of Sadness’ – Full List|last=Tartaglione|first=Nancy|website=Deadline|access-date=2022-11-15|date=2022-05-28|language=en}}</ref> 2025. gada [[82. Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]] pirmizrādi piedzīvoja Čhanuka melnā komēdija "[[Citas izvēles nav]]". Filmu nominēja trīs [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvām]]. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! width="33" |Gads !Nosaukums ! width="65" |Režisors ! width="65" |Scenārists ! width="65" |Producents |- |1992 | style="text-align:left" |''[[Daleun...haega kkuneun kkum]]'' |{{jā}} |{{jā}} | |- |1997 | style="text-align:left" |''Trio'' |{{jā}} |{{jā}} | |- | rowspan="2" |2000 | style="text-align:left" |''[[Anakiseuteu]]'' | |{{jā}} | |- | style="text-align:left" |"[[Apvienotā drošības zona]]" |{{jā}} |{{jā}} | |- |2001 | style="text-align:left" |''The Humanist'' | |{{jā}} | |- | rowspan="2" |2002 | style="text-align:left" |"[[Līdzjūtība Atriebības kungam]]" |{{jā}} |{{jā}} | |- | style="text-align:left" |''A Bizarre Love Triangle'' | |{{jā}} | |- |2003 | style="text-align:left" |"[[Vecais zēns (2003. gada filma)|Vecais zēns]]" |{{jā}} |{{jā}} | |- | rowspan="2" |2005 | style="text-align:left" |"[[Līdzjūtība Atriebības kundzei]]" |{{jā}} |{{jā}} | |- | style="text-align:left" |''[[Sonyeon, cheonguke gada]]'' | |{{jā}} | |- |2006 | style="text-align:left" |"[[Es esmu kiborgs, bet tas nekas]]" |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} |- |2008 | style="text-align:left" |''[[Misseu Hongdangmu]]'' | |{{jā}} |{{jā}} |- |2009 | style="text-align:left" |"[[Slāpes (2009. gada filma)|Slāpes]]" |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} |- | rowspan="2" |2013 | style="text-align:left" |"[[Nekrietnās spēles]]" |{{jā}} | | |- | style="text-align:left" |"[[Cauri sniegiem]]" | | |{{jā}} |- | rowspan="2" |2016 | style="text-align:left" |"[[Jaunkundze (filma)|Jaunkundze]]" |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} |- | style="text-align:left" |''[[Bimileun Eopda]]'' | |{{jā}} | |- |2022 | style="text-align:left" |"[[Lēmums aiziet]]" |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} |- |2025 | style="text-align: left;" |"[[Citas izvēles nav]]" |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorejas kinorežisori]] [[Kategorija:Dienvidkorejas rakstnieki]] 8xhox7jvr6c3x8b2aqs72dg5k8iz5ya Datora atmiņa 0 529234 4506086 4135071 2026-08-12T17:29:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506086 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Tulkojuma, atsauču, noformējuma problēmas}} [[Attēls:RAM_Module_(SDRAM-DDR4).jpg|thumb|DDR4 SDRAM modulis. No 2021. gada vairāk nekā 90 procenti no personālajos datoros un serveros izmantotās datora atmiņas bija šāda veida.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.emsnow.com/ddr5-era-to-officially-begin-in-2021-with-dram-market-currently-transitioning-between-generations-says-trendforce/|title=DDR5 Era To Officially Begin In 2021, With DRAM Market Currently Transitioning Between Generations, Says TrendForce|publisher=EMSNow|access-date=2 November 2022|date=5 November 2020|last=Read|first=Jennifer}}</ref>]] [[Datorika|Datorā]] '''atmiņa''' ir ierīce vai sistēma, ko izmanto, lai saglabātu informāciju tūlītējai lietošanai [[Dators|datorā]] vai saistītā [[Datora aparatūra|datora aparatūrā]] un [[Cipardati|digitālās]] [[Elektronika|elektroniskās]] ierīcēs.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/technology/computer-memory|title=Computer memory|last=Hemmendinger|first=David|website=[[Encyclopedia Britannica]]|access-date=16 October 2019|date=February 15, 2016}}</ref> Termins ''atmiņa'' bieži ir sinonīms terminam ''primārā krātuve'' vai ''galvenā atmiņa''. Arhaisks atmiņas sinonīms ir '''glabātuve''' . Datora atmiņa darbojas ar lielāku ātrumu, salīdzinot ar krātuvi, kas ir lēnāka, bet lētāka un lielāka. Papildus atvērto programmu glabāšanai datora atmiņa kalpo kā diska kešatmiņa un rakstīšanas buferis, lai uzlabotu gan lasīšanas, gan rakstīšanas veiktspēju. Operētājsistēmas aizņem RAM ietilpību kešatmiņas saglabāšanai, kamēr tas nav nepieciešams programmatūrai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kernel.org/doc/html/latest/admin-guide/sysctl/vm.html|title=Documentation for /proc/sys/vm/}}</ref> Ja nepieciešams, datora atmiņas saturu var pārsūtīt uz krātuvi. Izplatīts veids, kā to izdarīt, ir atmiņas pārvaldības tehnika, ko sauc par ''virtuālo atmiņu'' . Mūsdienu atmiņa tiek realizēta kā pusvadītāju atmiņa,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://smithsonianchips.si.edu/ice/cd/MEMORY97/SEC01.PDF|title=The MOS Memory Market|publisher=[[Smithsonian Institution]]|website=Integrated Circuit Engineering Corporation|access-date=16 October 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://smithsonianchips.si.edu/ice/cd/STATUS98/SEC07.PDF|title=MOS Memory Market Trends|publisher=[[Smithsonian Institution]]|website=Integrated Circuit Engineering Corporation|access-date=16 October 2019}}</ref> kur dati tiek glabāti atmiņas šūnās, kas veidotas no MOS tranzistoriem un citiem [[Integrālā shēma|integrētās shēmas]] komponentiem.<ref name="computerhistory">{{Publikācijas atsauce|title=1960 - Metal Oxide Semiconductor (MOS) Transistor Demonstrated|url=https://www.computerhistory.org/siliconengine/metal-oxide-semiconductor-mos-transistor-demonstrated/|journal=The Silicon Engine|publisher=[[Computer History Museum]]}}</ref> Ir divi galvenie pusvadītāju atmiņas veidi - gaistošā un nepastāvīgā. Negaistošās atmiņas piemēri ir [[zibatmiņa]] un [[Lasāmatmiņa|ROM]], [[PROM]], EPROM un EEPROM atmiņa. Nepastāvīgās atmiņas piemēri ir dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa (DRAM), ko izmanto primārajai krātuvei, un statiskā brīvpiekļuves atmiņa (SRAM), ko izmanto [[Procesora kešatmiņa|CPU kešatmiņai]] . Lielākā daļa pusvadītāju atmiņas ir sakārtotas atmiņas šūnās, kurās katrā ir viens [[bits]] (0 vai 1). [[Zibatmiņa]]s organizācija ietver gan vienu bitu katrā atmiņas šūnā, gan daudzlīmeņu šūnu, kas spēj saglabāt vairākus bitus vienā šūnā. Atmiņas šūnas ir sagrupētas vārdos ar fiksētu vārda garumu, piemēram, 1, 2, 4, 8, 16, 32, 64 vai 128 biti. Katram vārdam var piekļūt, izmantojot ''N'' bitu bināro adresi, tādējādi ļaujot atmiņā saglabāt 2 <sup>''N''</sup> vārdus. == Vēsture == [[Attēls:ENIAC_Penn2.jpg|thumb| Detaļa no [[ENIAC]] daļas aizmugures, kurā redzamas [[Elektronu lampa|vakuuma caurules]] .]] [[Attēls:8_bytes_vs._8Gbytes.jpg|thumb| 8{{Spaces}}[[Baits|GB]] [[Secure Digital|microSDHC]] karte virs 8{{Spaces}}[[Baits|baitu]] magnētiskā kodola atmiņas (1{{Spaces}}kodols ir 1{{Spaces}}[[bits]]).]] 1940. gadu sākumā atmiņas tehnoloģija bieži pieļāva dažu baitu ietilpību. Pirmais elektroniski programmējamais [[Dators|digitālais dators]] [[ENIAC]], izmantojot tūkstošiem [[Elektronu lampa|vakuumlampu]], varēja veikt vienkāršus aprēķinus, iekļaujot vakuuma lampās saglabātos 20 ciparus ar desmit decimāldaļām. Nākamais nozīmīgais sasniegums datora atmiņas attīstībā radās ar akustiskās aizkaves līnijas atmiņu, ko 1940. gadu sākumā izstrādāja J. Prespers Ekerts. Pateicoties stikla caurulei, kas piepildīta ar [[Dzīvsudrabs|dzīvsudrabu]] un abos galos savienota ar kvarca kristālu, aizkaves līnijas varēja uzglabāt informācijas bitus skaņas viļņu veidā, kas izplatās caur dzīvsudrabu, un kvarca kristāli darbojas kā devēji bitu lasīšanai un rakstīšanai. Aizkaves līnijas atmiņa bija ierobežota līdz dažiem tūkstošiem bitu. Divas alternatīvas aizkaves līnijai, Williams caurule un Selectron caurule, radās 1946. gadā, un abas izmantoja elektronu starus stikla caurulēs kā uzglabāšanas līdzekli. Izmantojot [[Elektronstaru lampa|katodstaru lampas]], Freds Viljamss izgudroja Viljamsa lampu, kas bija pirmā [[Brīvpiekļuves atmiņa|brīvpiekļuves datora atmiņa]]. Williams caurule varēja uzglabāt vairāk informācijas nekā Selectron caurule (Selectron bija ierobežota līdz 256 bitiem, savukārt Williams caurule varēja uzglabāt tūkstošiem bitu) un bija lētāka. Tomēr Williams caurule bija ļoti jutīga pret vides traucējumiem. Centieni izveidot nepastāvīgu atmiņu sākas 1940. gadu sākumā. Magnētiskā kodola atmiņa ļāva atsaukt atmiņu pēc strāvas zuduma. To 1940. gadu beigās izstrādāja Frederiks V. Vīhe un Ans Vans, bet 50. gadu sākumā to uzlaboja Džejs Foresters un Jans A. Rajčmans, pirms to 1953. gadā sāka komercializēt ar Whirlwind datoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.computerhistory.org/storageengine/whirlwind-computer-debuts-core-memory/|title=1953: Whirlwind computer debuts core memory|website=[[Computer History Museum]]|access-date=2 August 2019}}</ref> Magnētiskā kodola atmiņa bija dominējošā atmiņas forma līdz MOS pusvadītāju atmiņas attīstībai 1960. gados.<ref name="computerhistory1966">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.computerhistory.org/siliconengine/semiconductor-rams-serve-high-speed-storage-needs/|title=1966: Semiconductor RAMs Serve High-speed Storage Needs|website=[[Computer History Museum]]|access-date=19 June 2019}}</ref> Pirmā pusvadītāju atmiņa tika ieviesta kā [[Trigeris|flip-flop]] ķēde 1960. gadu sākumā, izmantojot [[Bipolārais tranzistors|bipolārus tranzistorus]].<ref name="computerhistory1966"/> Pusvadītāju atmiņu, kas izgatavota no [[Elektroniskais komponents|diskrētām ierīcēm]], 1961. gadā [[Texas Instruments]] pirmo reizi nosūtīja [[ASV Gaisa spēki|Amerikas Savienoto Valstu gaisa spēkiem]]. Tajā pašā gadā lietojumprogrammu inženieris Bobs Normans uzņēmumā Fairchild Semiconductor ierosināja [[Integrālā shēma|integrētās shēmas]] (IC) mikroshēmas cietvielu atmiņas koncepciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.computerhistory.org/storageengine/transistors-make-fast-memories/|title=1953: Transistors make fast memories {{!}} The Storage Engine {{!}} Computer History Museum|website=www.computerhistory.org|access-date=2019-11-14}}</ref> Pirmā bipolārā pusvadītāju atmiņas IC mikroshēma bija SP95, ko [[IBM]] ieviesa 1965. gadā.<ref name="computerhistory1966" /> Lai gan pusvadītāju atmiņa piedāvāja labāku veiktspēju salīdzinājumā ar magnētisko kodolu atmiņu, tā joprojām bija lielāka un dārgāka, un tā nepārvietoja magnētisko kodolu atmiņu līdz 1960. gadu beigām.<ref name="computerhistory1966" /><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Orton|first=John W.|title=Semiconductors and the Information Revolution: Magic Crystals that made IT Happen|date=2009|publisher=[[Academic Press]]|isbn=978-0-08-096390-7|page=104|url=https://books.google.com/books?id=6YLL9197NfMC&pg=PA104}}</ref> === MOS atmiņa === Metāla-oksīda-pusvadītāju lauka efekta tranzistora (MOSFET) izgudrojums ļāva praktiski izmantot metāla-oksīda-pusvadītāju (MOS) tranzistorus kā atmiņas šūnu krātuves elementus. MOS atmiņu izstrādāja Džons Šmits uzņēmumā Fairchild Semiconductor 1964. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=kG4rAQAAIAAJ&q=John+Schmidt|title=Solid State Design - Vol. 6|date=1965|publisher=Horizon House}}</ref> Papildus augstākai veiktspējai MOS pusvadītāju atmiņa bija lētāka un patērēja mazāk enerģijas nekā magnētiskā kodola atmiņa.<ref name="computerhistory1970">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.computerhistory.org/siliconengine/mos-dynamic-ram-competes-with-magnetic-core-memory-on-price/|title=1970: MOS Dynamic RAM Competes with Magnetic Core Memory on Price|website=[[Computer History Museum]]|access-date=29 July 2019}}</ref> 1965. gadā Dž. Vuds un R. Bols no Royal Radar Establishment ierosināja digitālās glabāšanas sistēmas, kas papildus MOSFET barošanas ierīcēm barošanai izmanto CMOS (komplementārās MOS) atmiņas šūnas, komutētu šķērssavienojumu, slēdžus un aizkaves līniju krātuvi. Silikona vārtu MOS integrētās shēmas (MOS IC) tehnoloģijas izstrāde, ko Federiko Fagins veica Fērčildā 1968. gadā, ļāva ražot MOS atmiņas mikroshēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.computerhistory.org/siliconengine/silicon-gate-technology-developed-for-ics/|title=1968: Silicon Gate Technology Developed for ICs|website=[[Computer History Museum]]|access-date=10 August 2019}}</ref> NMOS atmiņu 1970. gadu sākumā komercializēja [[IBM]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Critchlow|first=D. L.|date=2007|title=Recollections on MOSFET Scaling|journal=IEEE Solid-State Circuits Society Newsletter|volume=12|issue=1|pages=19–22|doi=10.1109/N-SSC.2007.4785536|doi-access=free}}</ref> 70. gadu sākumā MOS atmiņa apsteidza magnētisko kodolu atmiņu kā dominējošo atmiņas tehnoloģiju.<ref name="computerhistory1970" /> Divi galvenie mainīgās [[brīvpiekļuves atmiņa]]s (RAM) veidi ir statiskā brīvpiekļuves atmiņa (SRAM) un dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa (DRAM). Bipolāro SRAM izgudroja Roberts Normans uzņēmumā Fairchild Semiconductor 1963. gadā,<ref name="computerhistory1966"/> kam sekoja MOS SRAM izstrāde, ko veica Džons Šmits uzņēmumā Fairchild 1964. gadā.<ref name="computerhistory1970"/> SRAM kļuva par alternatīvu magnētisko kodolu atmiņai, taču katram datu [[Bits|bitam]] ir nepieciešami seši tranzistori.<ref name="ibm100">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ibm.com/ibm/history/ibm100/us/en/icons/dram/|title=DRAM|publisher=[[IBM]]|website=IBM100|access-date=20 September 2019|date=9 August 2017}}</ref> SRAM komerciāla izmantošana sākās 1965. gadā, kad IBM ieviesa savu SP95 SRAM mikroshēmu System/360 Model 95.<ref name="computerhistory1966" /> [[Toshiba]] ieviesa bipolārās DRAM atmiņas šūnas savam Toscal BC-1411 [[Kalkulators|elektroniskajam kalkulatoram]] 1965. gadā.<ref name="bc-spec">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oldcalculatormuseum.com/s-toshbc1411.html|title=Spec Sheet for Toshiba "TOSCAL" BC-1411|website=Old Calculator Web Museum|access-date=8 May 2018}}</ref><ref name="bc">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oldcalculatormuseum.com/toshbc1411.html|title=Toshiba "Toscal" BC-1411 Desktop Calculator}}</ref> Lai gan tas piedāvāja uzlabotu veiktspēju, bipolārais DRAM nevarēja konkurēt ar zemāku cenu par toreiz dominējošo magnētisko kodolu atmiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.computerhistory.org/siliconengine/semiconductor-rams-serve-high-speed-storage-needs/|title=1966: Semiconductor RAMs Serve High-speed Storage Needs|website=Computer History Museum}}</ref> MOS tehnoloģija ir mūsdienu DRAM pamats. 1966. gadā Roberts H. Dennards IBM Tomasa J. Vatsona pētniecības centrā strādāja pie MOS atmiņas. Pētot MOS tehnoloģijas raksturlielumus, viņš atklāja, ka ir iespējams izveidot [[Kondensators|kondensatorus]] un ka MOS kondensatora lādiņa vai lādiņa neuzglabāšana var attēlot bitu 1 un 0, savukārt MOS tranzistors var kontrolēt lādiņa ierakstīšanu kondensators. Tā rezultātā viņš izstrādāja viena tranzistora DRAM atmiņas šūnu.<ref name="ibm100"/> 1967. gadā Denards iesniedza patentu viena tranzistora DRAM atmiņas šūnai, kuras pamatā ir MOS tehnoloģija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Robert-Dennard|title=Robert Dennard|website=[[Encyclopedia Britannica]]|access-date=8 July 2019}}</ref> Tā rezultātā 1970. gada oktobrī tika izveidota pirmā komerciālā DRAM IC mikroshēma Intel 1103.<ref name="Intel2003">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.intel.com/Assets/PDF/General/35yrs.pdf|title=Intel: 35 Years of Innovation (1968–2003)|publisher=Intel|access-date=26 June 2019}}</ref><ref name="HC">[http://history-computer.com/ModernComputer/Basis/dram.html ''The DRAM memory of Robert Dennard''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200801004808/https://history-computer.com/ModernComputer/Basis/dram.html |date={{dat|2020|08|01||bez}} }} history-computer.com</ref><ref name="Lojek-1103">{{Grāmatas atsauce|last=Lojek|first=Bo|title=History of Semiconductor Engineering|date=2007|publisher=[[Springer Science & Business Media]]|isbn=9783540342588|pages=362–363|url=https://books.google.com/books?id=2cu1Oh_COv8C&pg=PA362|quote=The i1103 was manufactured on a 6-mask silicon-gate P-MOS process with 8 μm minimum features. The resulting product had a 2,400 µm, 2 memory cell size, a die size just under 10 mm², and sold for around $21.}}</ref> Sinhronā dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa (SDRAM) vēlāk debitēja ar [[Samsung Electronics|Samsung]] KM48SL2000 mikroshēmu 1992. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.datasheetarchive.com/KM48SL2000-7-datasheet.html|title=KM48SL2000-7 Datasheet|publisher=[[Samsung]]|access-date=19 June 2019|date=August 1992|archive-date={{dat|2019|06|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190620131939/https://www.datasheetarchive.com/KM48SL2000-7-datasheet.html}}</ref><ref name="electronic-design">{{Publikācijas atsauce|date=1993|title=Electronic Design|url=https://books.google.com/books?id=QmpJAQAAIAAJ|journal=[[Electronic Design]]|publisher=Hayden Publishing Company|volume=41|issue=15–21|quote=The first commercial synchronous DRAM, the Samsung 16-Mbit KM48SL2000, employs a single-bank architecture that lets system designers easily transition from asynchronous to synchronous systems.}}</ref> Termins ''atmiņa'' bieži tiek lietots arī, lai apzīmētu pastāvīgo atmiņu, tostarp [[Lasāmatmiņa|lasāmatmiņu]] (ROM), izmantojot mūsdienu [[Zibatmiņa|zibatmiņu]]. [[PROM|Programmējamo lasāmatmiņu]] (PROM) 1956. gadā izgudroja Vens Tsings Čovs, strādājot Amerikas Bosch Arma Corporation Arma nodaļā.<ref name="Huang2008">{{Grāmatas atsauce|last=Han-Way Huang|title=Embedded System Design with C805|url=https://books.google.com/books?id=3zRtCgAAQBAJ&pg=PA22|date=5 December 2008|publisher=Cengage Learning|isbn=978-1-111-81079-5|page=22}}</ref><ref name="AufaureZimányi2013">{{Grāmatas atsauce|last=Marie-Aude Aufaure|last2=Esteban Zimányi|title=Business Intelligence: Second European Summer School, eBISS 2012, Brussels, Belgium, July 15-21, 2012, Tutorial Lectures|url=https://books.google.com/books?id=7iK5BQAAQBAJ&pg=PA136|date=17 January 2013|publisher=Springer|isbn=978-3-642-36318-4|page=136}}</ref> 1967. gadā Dawon Kahng un Simon Sze no Bell Labs ierosināja, ka MOS pusvadītāju ierīces peldošos vārtus varētu izmantot pārprogrammējamas ROM šūnai, kā rezultātā Dovs Frohmans no [[Intel]] 1971. gadā izgudroja EPROM (dzēšamo PROM).<ref name="computerhistory1971">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.computerhistory.org/storageengine/reusable-semiconductor-rom-introduced/|title=1971: Reusable semiconductor ROM introduced|website=[[Computer History Museum]]|access-date=19 June 2019}}</ref> EEPROM (elektriski dzēšams PROM) izstrādāja Yasuo Tarui, Yutaka Hayashi un Kiyoko Naga Elektrotehniskajā laboratorijā 1972. gadā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Tarui|first=Y.|last2=Hayashi|first2=Y.|last3=Nagai|first3=K.|date=1972|title=Electrically reprogrammable nonvolatile semiconductor memory|journal=IEEE Journal of Solid-State Circuits|volume=7|issue=5|pages=369–375|bibcode=1972IJSSC...7..369T|doi=10.1109/JSSC.1972.1052895|issn=0018-9200}}</ref> Zibatmiņu 80. gadu sākumā izgudroja Fudžio Masuoka uzņēmumā [[Toshiba]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/global/2002/0624/030.html|title=Unsung hero|last=Fulford|first=Benjamin|website=Forbes|access-date=18 March 2008|date=24 June 2002}}</ref><ref>{{Patent|US|4531203|Fujio Masuoka}}</ref> Masuoka un kolēģi prezentēja [[Zibatmiņa|NOR zibspuldzes]] izgudrojumu 1984. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.flash25.toshiba.com/|title=Toshiba: Inventor of Flash Memory|website=[[Toshiba]]|access-date=20 June 2019|archive-date={{dat|2019|06|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190620160642/http://www.flash25.toshiba.com/}}</ref> un pēc tam [[Zibatmiņa|NAND zibspuldzi]] 1987. gadā. Toshiba komercializēja NAND zibatmiņu 1987. gadā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eweek.com/storage/1987-toshiba-launches-nand-flash|title=1987: Toshiba Launches NAND Flash|website=[[eWeek]]|access-date=20 June 2019|date=April 11, 2012}}</ref><ref name="computerhistory1971" /><ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|last=Stanek|first=William R.|title=Windows Server 2008 Inside Out|url=https://books.google.com/books?id=SbxixF4iAEcC|year=2009|publisher=O'Reilly Media, Inc.|isbn=978-0-7356-3806-8|pages=1520|quote=[...] Windows Server Enterprise supports clustering with up to eight-node clusters and very large memory (VLM) configurations of up to 32&nbsp;GB on 32-bit systems and 2&nbsp;TB on 64-bit systems.}}</ref> Tehnoloģiju attīstība ir padarījusi iespējamu tā saukto lielapjoma atmiņas (VLM) datoru attīstību.<ref name=":2"/> == Nepastāvīga atmiņa == [[Attēls:Kinds-of-RAM.JPG|thumb|Dažādi atmiņas moduļi, kas satur dažāda veida DRAM (no augšas uz leju): DDR SDRAM, SDRAM, EDO DRAM un FPM DRAM]] Gaistošā atmiņa ir datora atmiņa, kurai ir nepieciešama jauda, lai uzturētu saglabāto informāciju. Lielākā daļa mūsdienu [[Pusvadītājs|pusvadītāju]] nepastāvīgās atmiņas ir vai nu statiskā RAM (SRAM) vai dinamiskā RAM (DRAM).{{Efn|Other volatile memory technologies that have attempted to compete or replace SRAM and DRAM include [[Z-RAM]] and [[A-RAM]].}} DRAM dominē galddatoru sistēmas atmiņā. SRAM tiek izmantota [[Procesora kešatmiņa|CPU kešatmiņai]]. SRAM ir atrodama arī mazās iegultās sistēmās, kurām nepieciešams maz atmiņas. SRAM saglabā savu saturu tik ilgi, kamēr ir pievienota barošana, un var izmantot vienkāršāku interfeisu, taču katram bitam ir nepieciešami seši tranzistori. Dinamiskā RAM ir sarežģītāka saskarei un kontrolei, jo ir nepieciešami regulāri atsvaidzināšanas cikli, lai nezaudētu tās saturu, taču tā izmanto tikai vienu tranzistoru un vienu kondensatoru uz bitu, ļaujot tai sasniegt daudz lielāku blīvumu un izmaksas par bitu ir daudz lētākas.<ref name=":1"/><ref name="HC"/><ref name=":2"/> == Negaistoša atmiņa == Negaistošā atmiņa var paturēt saglabāto informāciju pat tad, ja tā netiek darbināta. Negaistošās atmiņas piemēri [[Lasāmatmiņa|ir lasāmatmiņa]], [[zibatmiņa]], lielākā daļa magnētisko datoru atmiņas ierīču veidu (piemēram, [[Cietais disks|cietie diski]], [[diskete]]s un magnētiskās lentes), optiskie diski un agrīnas datora uzglabāšanas metodes, piemēram, papīra lente un [[perfokarte]]s.<ref name=":2"/> Izstrādājamās pastāvīgās atmiņas tehnoloģijas ietver feroelektrisko RAM, programmējamu metalizācijas elementu, griešanās momenta magnētisko RAM, SONOS, rezistīvo brīvpiekļuves atmiņu, sacīkšu trases atmiņu, nanoRAM, 3D XPoint un tūkstošpēdu atmiņu. == Daļēji nepastāvīga atmiņa == Trešā atmiņas kategorija ir ''daļēji nepastāvīga''. Šis termins tiek lietots, lai aprakstītu atmiņu, kurai ir ierobežots nemainīgs ilgums pēc strāvas padeves atslēgšanas, bet pēc tam dati tiek zaudēti. Tipisks mērķis, izmantojot daļēji gaistošu atmiņu, ir nodrošināt augstu veiktspēju un ilgmūžību, kas saistīta ar nepastāvīgām atmiņām, vienlaikus nodrošinot dažas nepastāvīgās atmiņas priekšrocības. Piemēram, daži nepastāvīgās atmiņas veidi rakstīšanas laikā nolietojas. ''Nolietotai'' šūnai ir palielinājusies nepastāvība, bet citādi tā turpina darboties. Datu atrašanās vietas, kas tiek ierakstītas bieži, tādējādi var tikt novirzītas uz nolietotu ķēžu izmantošanu. Kamēr atrašanās vieta tiek atjaunināta zināmā glabāšanas laikā, dati paliek spēkā. Pēc laika perioda bez atjaunināšanas vērtība tiek kopēta uz mazāk nolietotu ķēdi ar ilgāku saglabāšanu. Vispirms ierakstot nolietotajā zonā, tiek nodrošināts augsts rakstīšanas ātrums, vienlaikus izvairoties no nenolietoto ķēžu nodiluma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US7710777B1/|title=Semi-volatile NAND flash memory|last=Montierth, Briggs, Keithley|access-date=20 May 2018}}</ref> Kā otru piemēru var minēt, ka STT-RAM var padarīt nepastāvīgu, veidojot lielas šūnas, taču tas palielina bitu izmaksas un jaudas prasības un samazina rakstīšanas ātrumu. Mazu elementu izmantošana uzlabo izmaksas, jaudu un ātrumu, bet rada daļēji nepastāvīgu uzvedību. Dažās lietojumprogrammās palielināto nepastāvību var pārvaldīt, lai nodrošinātu daudzas nemainīgas atmiņas priekšrocības, piemēram, atvienojot strāvu, bet piespiežot aktivizēties, pirms dati tiek zaudēti, vai kešatmiņā saglabājot tikai lasāmus datus un atmetot kešatmiņā saglabātos datus, ja izslēgšanas laiks pārsniedz nemainīgo slieksni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US9342403B2/|title=Method and apparatus for managing a spin-transfer torque memory|last=Keppel, Naeimi, Nasrullah|website=Google Patents|access-date=20 May 2018}}</ref> Termins daļēji nepastāvīgs tiek izmantots arī, lai aprakstītu daļēji nepastāvīgu uzvedību, kas veidota no citiem atmiņas veidiem. Piemēram, var apvienot gaistošu un nemainīgu atmiņu, kur ārējs signāls kopē datus no gaistošas atmiņas uz nemainīgo atmiņu, bet, ja barošana tiek atvienota pirms kopēšanas, dati tiek zaudēti. Vai arī ar akumulatoru nodrošināta nepastāvīgā atmiņa, un, ja tiek zaudēta ārējā barošana, ir zināms periods, kurā akumulators var turpināt darbināt gaistošu atmiņu, taču, ja barošana ir izslēgta ilgāku laiku, akumulators izlādējas un dati tiek zaudēti.<ref name=":2"/> == Vadība == Pareiza atmiņas pārvaldība ir ļoti svarīga, lai datorsistēma darbotos pareizi. Mūsdienu [[Operētājsistēma|operētājsistēmām]] ir sarežģītas sistēmas, lai pareizi pārvaldītu atmiņu. Ja tas netiek darīts, var rasties kļūdas, lēna veiktspēja vai [[Datorvīruss|vīrusi]] un [[Ļaunprogrammatūra|ļaunprātīga programmatūra]]. === Kļūdas === Nepareiza atmiņas pārvaldība ir izplatīts kļūdu cēlonis. Piemēri: * Atmiņas noplūde rodas, ja programma pieprasa atmiņu no operētājsistēmas un nekad neatgriež atmiņu, kad tā ir pabeigta. Programmai ar šo kļūdu pakāpeniski būs nepieciešams arvien vairāk atmiņas, līdz programma pārstāj darboties, jo operētājsistēma vairs nespēj piegādāt atmiņu. * Segmentācijas kļūda rodas, ja programma mēģina piekļūt atmiņai, kurai tai nav atļaujas piekļūt. Parasti programmas darbību, kas to dara, operētājsistēma pārtrauks. * [[Bufera pārpilde]] notiek, kad programma ieraksta datus līdz tai piešķirtās atmiņas kapacitātes beigām un pēc tam turpina rakstīt datus atmiņā, kas ir piešķirta citiem mērķiem. Tas var izraisīt nepareizu programmas darbību, tostarp atmiņas piekļuves kļūdas, nepareizus rezultātus, avāriju vai sistēmas drošības pārkāpumu. Tādējādi tas novājina programmas darbību un var tikt ļaunprātīgi izmantota. === Agrīnās datorsistēmas === Agrīnās datorsistēmās programmas parasti noteica vietu, kur ierakstīt atmiņu un kādus datus tur ievietot. Šī atrašanās vieta bija fiziska atrašanās vieta faktiskajā atmiņas aparatūrā. Agrīnajos datoros nebija sarežģītas atmiņas pārvaldības sistēmas, ko izmanto mūsdienās. Šai pieejai ir savas nepilnības. Ja norādītā atrašanās vieta nav pareiza, dators ierakstīs datus citā programmas daļā. Šādas kļūdas sekas ir neparedzamas. Dažos gadījumos kļūda var pārrakstīt operētājsistēmas izmantoto atmiņu. [[Urķis|Hakeri]] var izmantot šo aizsardzības trūkumu, lai radītu [[Ļaunprogrammatūra|vīrusus un ļaunprātīgu programmatūru]] . === Virtuālā atmiņa === Virtuālā atmiņa ir sistēma, kurā fizisko atmiņu pārvalda operētājsistēma, parasti ar atmiņas pārvaldības vienības palīdzību. Tas ļauj izmantot vairāku veidu atmiņu. Piemēram, dažus datus var saglabāt RAM, bet citus datus glabā [[Cietais disks|cietajā diskā]] (piemēram, mijmaiņas failā), kas darbojas kā kešatmiņas hierarhijas paplašinājums. Tas piedāvā vairākas priekšrocības. Datorprogrammētājiem vairs nav jāuztraucas par to, kur fiziski tiek glabāti viņu dati un vai lietotāja datoram pietiks atmiņas. Operētājsistēma aktīvi izmantotos datus ievietos RAM, kas ir daudz ātrāka nekā cietie diski. Ja RAM apjoms nav pietiekams visu pašreizējo programmu palaišanai, var rasties situācija, ka dators pavada vairāk laika, pārvietojot datus no RAM uz disku un atpakaļ, nekā veicot uzdevumus. === Aizsargāta atmiņa === Aizsargātā atmiņa ir sistēma, kurā katrai programmai tiek piešķirts atmiņas apgabals, kas jāizmanto, un tai neļauj iziet ārpus šī diapazona. Ja operētājsistēma konstatē, ka programma ir mēģinājusi mainīt atmiņu, kas tai nepieder, programma tiek pārtraukta (vai citādi ierobežota vai novirzīta). Tādā veidā pārstāj darboties tikai pārkāpjošā programma, un nepareiza darbība (nejauša vai tīša) neietekmē citas programmas. Aizsargātas atmiņas izmantošana ievērojami uzlabo gan datorsistēmas uzticamību, gan drošību. Bez aizsargātas atmiņas kļūda vienā programmā var ietekmēt citas programmas izmantoto atmiņu. Tā var izraisīt citas programmas darbību ārpus bojātas atmiņas, novedot pie neparedzamiem rezultātiem. Ja operētājsistēmas atmiņa ir bojāta, visa datorsistēma var avarēt un tā būs jāpārstartē. Dažkārt programmas apzināti maina citu programmu izmantoto atmiņu. To veic vīrusi un ļaunprātīga programmatūra, lai pārņemtu datoru darbību. To var arī labvēlīgi izmantot vēlamās programmas, kas paredzētas citu programmu modificēšanai, kā arī atkļūdotāji, piemēram, lai ievietotu pārtraukumpunktus vai āķus. == Skatīt arī == {{Vikikrātuves kategorija|Computer memory}} * Atmiņas ģeometrija * Atmiņas hierarhija * Atmiņas organizācija * Procesora reģistri glabā datus, bet parasti tos neuzskata par atmiņu, jo tajos tiek saglabāts tikai viens vārds un nav iekļauts adresācijas mehānisms. * Pusvadītāju atmiņa * Informācijas vienības == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ciparu elektronika]] [[Kategorija:Datoratmiņa]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] cmh24ku0rq79kz36hbqn2eggyu9gzhm Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur 3 531256 4506228 4503037 2026-08-12T20:20:16Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4506228 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kubanchikssa}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 15. janvāris, plkst. 11.52 (EET) == Pilsētu raksti == Sveiki! Būtu ļoti jauki, ja Jūs pievienotu pilsētu rakstiem vēl vismaz divas lietas: koordinātas infokastē (var norakstīt no citu valodu rakstiem) — tās automātiski izsauks novietojuma kartes, kā arī raksta apakšdaļu. To var paņemt kaut vai no raksta [[Krimska]] sākot no rindiņas == Atsauces == līdz pašām beigām. Kategorijas pievienojas automātiski no navboxa. Veiksmi vikidarbā! [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 19.53 (EET) :Paldies! Bet es nesaprotu līdz galam kā noformēt koordinātas. Krievu vikipēdijā tas nav tas pats... :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 19.57 (EET) ::Skaties to pašu [[Krimska]]. Cik noprotu, Jūs ņemat tukšu infokasti un aizpildāt. Es parasti ņemu pabeigtu rakstu par citu pilsētu, iekopēju tukšā lapā un pēc tam mainu informāciju. Ar Preview var redzēt, kas vēl nav pareizi un pielabot. A koordinātas vienkārši jāieraksta pozīcijās latd=.... utt. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.00 (EET) :::Paldies! :) [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.08 (EET) :Kikos, labāk būtu infokastē koordinātes ielasīt no vikidatiem. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.31 (EET) ::Pilnībā atbalstu! Kurš mums ir tik smārts, ka var to sakonfigurēt? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.35 (EET) :::Vai koordinātas ir vispār obligātas? No vienas puses nu nav i nav..? :D [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.39 (EET) ::::Tad nestrādās automātiskās kartes. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 23.40 (EET) Vēl viens tāds knifiņš: pēc raksta izveides ir labi lapas kreisajā pusē uz viņu izveidot citvalodu saites, citiem vārdiem, sasaistīt ar pārējām. Tad arī standarta veidnes zem ==Ārējās saites== sāk strādāt. To dara tā (pie datora un latviska interfeisa): atrodam lapas kreisajā pusē zem "citās valodās" uzrakstu "Pievienot saites", uzspiežam, izvēlamies angļu vai krievu valodu, nākošajā lodziņā ierakstām pilsētas nosaukumu, uzspiežam "sasaistīt", vēl pārbaudām, vai ir īstā (ja ir citas ar šo nosaukumu), un apstiprinām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 00.18 (EET) :Redzu redzu, tu ar Korenovsku tikko tā izdarīji? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 00.23 (EET) ::Ar visām, kur vēl nebija izdarījis kāds cits. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 00.42 (EET) :::Kāds? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 11.50 (EET) ::::Nezinu, un slinkums dziļi rakņāties, lai uzzinātu. Te ir ne mazums cilvēku, kas tādus tehniskus sīkumus pielabo, ja pamana un ir laiks. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 12.09 (EET) == Mani labojumi un citi nieki == Hau! Par manām izdarībām: [[Ukraiņu nacionālistu organizacija]] es dzēšu ārā, jo latviski tas ir nepareizi, garumzīmi vajag. Pareizā vieta - [[Ukraiņu nacionālistu organizācija]]. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.00 (EEST) :Paldies! Nepamanīju. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.05 (EEST) :Bet kāds ir loterijas mērķis? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.06 (EEST) ::Mērķis - izspēlēt prīzi :) Ideja - uzrakstīt par visām tām konkursa valstīm, kurās organizatori aktīvi darbojas, un noignorēt tās, kurās viņi ir tikai ķeksīša pēc. Tāpēc šīgada valstu saraksta vēl nav, autors dod laiku slinkākajiem organizatoriem parādīties. Biafra sev ielika pagājušā gada. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.26 (EEST) :::Skaidrs, bet kas par balvu? :) [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.30 (EEST) ::::Kā sanāks. Labos gados izlozētais uzvarētājs tiek pie dāvanu kartes grāmatveikalā. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.59 (EEST) :::::O! Tas taču nebūs slikti! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 21.21 (EEST) ::::::Nu, var pamēģināt pacīnīties par kādu prīzi labākajam jaunajam dalībniekam. Tur, atšķirībā no loterijas, visu nosaka skaitliskais rezultāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 22.00 (EEST) : Pēc atsauču virsraksta vajag vēl arī attiecīgo veidni <nowiki>{{atsauces}}</nowiki>, citādi viņas parādās pašā lapas apakšā. Es parasti uzreiz iekopēju arī standarta ārsaišu veidnes, bet tas nav obligāti. : Ar loteriju nesteidzamies, vēl nav skaidrs, kādas valstis būs sarakstā. ----[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.22 (EEST) ::vai tagad labāk rakstu? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 6. aprīlis, plkst. 16.36 (EEST) :::Āha, viss iet pamazām uzaugšu. Bet ar reliģiskām lietām uzmanīgi, tais lietās ļaudis ir nervozi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. aprīlis, plkst. 17.09 (EEST) ::::Paldies [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 6. aprīlis, plkst. 17.18 (EEST) == Vārda nomaiņa == [[Dalībnieka_diskusija:Pirags#Mainīt_vārdu|Šī jautājuma]] sakarā — globālā konta pārdēvēšana ir lieta, ko mūsu Vikipēdijas admini un birokrāti nevar izdarīt, tam nepieciešamas stjuarta vai "globālā pārdēvētāja" tiesības. Vispirms lietderīgi apskatīties [[Special:CentralAuth|šeit]], vai iecerētais vārds nav jau aizņemts; tad jānosūta [[Special:GlobalRenameRequest|pārdēvēšanas pieprasījums]]. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 00.14 (EEST) :P.S. Vajag arī piereģistrēt savu e-pastu, ja tas nav vēl izdarīts — uz to atnāks apstiprinājums vai papildu jautājumi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 18.45 (EEST) :Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Saint]] 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.11 (EEST) ::Ja kas, paraksta nomaiņa nav vārda nomaiņa; protams, ja pietiek ar to vien, tad nav problēmu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.45 (EEST) :::Jāā, to jau zinu :) Bet kāpēc krievu vikipēdijas admīniem ir laikam tiesības mainīt vārdus, bet mums it kā nē? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.48 (EEST) ::::Ir pavisam ap 60 cilvēku, kam ir nomaiņas tiesības — mēs esam pārāk maza vikipēdija, lai mums tāds mainītājs būtu. Var arī caur krievu vikipēdiju pieprasīt, tas nav būtiski, rezultāts būs tāds pats. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.54 (EEST) :::::Okay, paldies! Nē, nē.. Saint Tas bija vnk paskatītites kā tas strādā. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) ::::Bet vārdu "Saint" ir jau aizņēmis kāds itālis. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.55 (EEST) == Kā vieglāk atcelt daudzus labojumus == Ja ir vienā rakstā jāatceļ vairākas izmaiņas, vienalga, viena vai vairāku lietotāju veiktas, tad visātrāk ir tā: atveram "Hronoloģiju", pie versijām ieliekam aplīšu punktiņu tur, kur ir pēdējā stabilā versija (šai gadījumā tas bija Baisuļa vakardienas labojums) un spiežam "Salīdzināt izvēlētās versijas". Parādās visas izmaiņas. Spiežam "Atcelt", parādās vecais variants un to arī saglabājam (pie tam var, ja kāda no izmaiņām bijusi derīga, to iekopēt tekstā atpakaļ). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 17.54 (EEST) :Sapratu, paldies! :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 17.57 (EEST) == Datumi == Rekomendēju veidni <nowiki>{{dat|1970|6|11|L}}</nowiki>, kas dod {{dat|1970|6|11|L}}. L vietā var lietot citas opcijas (sk. veidnes aprakstā). Principā saites uz gadaskaitļiem un datumiem cenšamies lietot tikai tad, ja aprakstītais notikums ir bijis nozīmīgs šim gadam vai datumam, tā kā Utkina gadījumā labāk lietot <nowiki>{{dat|1970|6|11||bez}}</nowiki>, kas dod {{dat|1970|6|11||bez}}. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.28 (EEST) :Sveiks! Ok, bet ja mēnesis nav zināms? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.31 (EEST) :...beidzot man pieleca, ko nozīmē tas "bez"... :D -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.32 (EEST) ::ā, tad ja mēnesis nav zināms, tad arī rakstīt '''bez''' vnk? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.35 (EEST) :::"bez" ir bez saitēm. Var lietot arī vienkārši <nowiki>{{dat|2023}}</nowiki> un būs tikai gadaskaitlis. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.52 (EEST) == Iekavas (07.07.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3881603 šis labojums] lapā [[Bēla Kuns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bēla Kuns|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124; dz_vieta = Lele, &#91;&#91;Austroungārija&#93;&#93;&lt;br&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#91;&#91;Hododa&#93;&#93;, &#91;&#91;Satumares žudecs&#93;&#93;, (tagad &#123;&#123;ROM&#125;&#125;) |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 8. jūlijs, plkst. 02.02 (EEST) :Viss ok laikam. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 8. jūlijs, plkst. 02.08 (EEST) == Iekavas (20.08.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3902734 šis labojums] lapā [[Baltā kustība]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Baltā kustība|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: '''Baltā kustība''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;ru&#124;Белое движение&#125;&#125;, tāpat tiek izmantoti nosaukumi '''Baltā gvarde''' (&#123;&#123;val&#124;ru&#124;Белая |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 20. augusts, plkst. 15.02 (EEST) == 2023. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada labāko jauno dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.37 (EET) :Paldies! [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 02.32 (EET) :Liels paldies visiem, kas nobalsoja! Nevaru nepieminēt arī citu entuziasma pilno jaundalībnieku līdzdalību, esmu pārliecināts, ka mums ir jāturpina mūsu centieni un jāiegulda mūsu Vikipēdijas attīstībā. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 02.38 (EET) == Kubaņas kazaki == Nevar vienkārši "Kubaņas kazaku [valoda]". "Kubaņi" arī ir ļoti neveikla konstrukcija. Upes nosaukums cēlies no adigu valodām un tās apkārtnes iedzīvotāju nosaukums atvasināts no upes. Variants "kubaņieši" (līdzīgi kā latgalieši, pērnavieši, itālieši, kubieši - kādas teritorijas/vietas iedzīvotāji) būtu tipiskais veidojums. Pie tam sastopams [http://laiki.lv/kapec-krievu-kazaki-brivpratigi-dodas-uz-fronti-lai-karotu-pret-ukrainu-kazakiem/ šur tur netā]. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 13.00 (EET) :Paldies, bet šaubos. Galu galā, mēs taču nesaucam amerikāņus par amerikāniešiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 13.12 (EET) ::Ukraiņi, nevis ukrainieši. ::Es pajautāju VVC, došu ziņu, kad saņemšu atbildi. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 13.17 (EET) :::Valodas izjūta saka priekšā, ka "kubaņieši". --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 18.59 (EET) ::::Man arī. Kad nesaka "los kabanos" :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 19.34 (EET) ::::VVC galvenais lingvists saka, ka šīs iedzīvotāju grupas oficiālais nosaukums latviešu valodā ir '''Kubaņas kazaki''', kā norādīts arī Vikipēdijas latviskajā versijā. Sarunvalodā viņus var dēvēt arī par '''kubaņiešiem'''. Ja šīs personas identificē sevi kā ukraiņus, tad viņus iespējams saukt par '''kozakiem''', kā ieteikts izdevumā: Hansons A., Poļakova M. ''Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Ieteikumi.'' Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2023, 101. lpp [[Dalībnieks:Luize Melne|Luize Melne]] ([[Dalībnieka diskusija:Luize Melne|diskusija]]) 2024. gada 8. aprīlis, plkst. 13.44 (EEST) == CEE Spring 2024 == Sveiks! Konkurss noslēdzies :) Pēc Jāņiem savilkšu rezultātus. un tad jau citi konkursi jāgaida. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 21. jūnijs, plkst. 15.20 (EEST) :labi [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 21. jūnijs, plkst. 15.22 (EEST) == Uzvārdi == Kāda jēga no šiem uzvārdu "rakstiem"? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 10.06 (EEST) :Tādus būtu jātaisa tikai kā nozīmju atdalīšanas lapas, ja ir vairāki raksti par cilvēkiem ar attiecīgo uzvārdu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 10.17 (EEST) ::Bet es procesā [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 10.22 (EEST) :::Pat ja procesā — var nesanāk pabeigt. Man arī daudz kas palicis nepabeigts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == [[:Attēls:Skolas iela Salaspils.jpg]] == Lūgums ''Google street view'' bildes neielādēt. Kvalitāte ir slikta, visādi papildu uzraksti un nodzēsti uzraksti, bet galvenais — neatbilst ''fair use'' kritērijiem. Iela Salaspilī nav iela kaut kādā Austrālijas vidienes pilsētā, to pašam nobildēt nevajadzētu būt problēmu. Var, protams, ielikt ārēju saiti uz Google Maps. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 21. jūlijs, plkst. 21.52 (EEST) :ok [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 21. jūlijs, plkst. 21.53 (EEST) == [[:Attēls:CVETKOVS STEFANS Nazara dēls.gif|CVETKOVS STEFANS Nazara dēls.gif]] == {{Informācija-autortiesības|CVETKOVS STEFANS Nazara dēls.gif}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Papildināju. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.24 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == [[:Attēls:LUSFZgalvenaaeeka.jpg|LUSFZgalvenaaeeka.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|LUSFZgalvenaaeeka.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 22. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Čau! Tā ir mana bilde, tomēr aizmirsu atzīmēt to. Vai ir kodu kopsavilkums ar licencēm, ko var pievienot? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 22. septembris, plkst. 21.58 (EEST) ::Atradu. Paskaties, lūdzu, vai viss ok. Paldies. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 22. septembris, plkst. 22.03 (EEST) :::Gadījumā bilde nav vispirms ielādēta pie mums lokāli un pēc tam ar visu hrononoģiju pārnesta uz Commons? Vajadzēja ielādēt uzreiz Commons. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. septembris, plkst. 22.33 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2024 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&oldid=28172893 --> == 2024. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2024. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2024. gada labāko jauno dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} <small>atvainojos par novēloto paziņošanu :(</small> [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 08.33 (EEST) :Sveiki, liels paldies! Tomēr jau diez vai jaunais:) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) == Vai nav jau spams? == Nu jau tavs devums velk uz spamu. Man patīk Tava aktivitāte, bet kvalitāte zūd. Aicinu rakstiem pievienot infokastes, un mazliet vairāk informāciju. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 20. aprīlis, plkst. 00.42 (EEST) :Mums [[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|neliela diskusija]] par šo. @[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 20. aprīlis, plkst. 00.46 (EEST) ::Bet stapwiki saites gan saliec, neatstāj rakstus bez tām. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 08.16 (EEST) :::[[Vikipēdija:Aritmoze|Šī slimība]] laikam katram kaut kādā mērā jāpārslimo. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 10.30 (EEST) ::::Es atradu iespēju veidot vairākus rakstus, tomēr man vajag arī rīku, ar kuru varēšu uzreiz pievienot starpwiki saites. Vai tad pēdejie nebija ok? Infokarba+info. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 11.45 (EEST) :::::Latviešu Vikipēdijā vēsturisku iemeslu dēļ nemīl īsus aizmetņus - kaut vai tādēļ, ka ja pats autors tos neizvilks līdz pilnvērtīgam rakstam, neviens cits jau arī vairs tur neņemsies. Es pats uzskatu to un daudz ko citu par novecojušu pieeju, bet pats tomēr cenšos rakstīt vismaz 2 kB pat bez infokastes. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 11.53 (EEST) ::::::Visu cieņu LV wiki, bet mums reāli lielākā daļa rakstu tādi. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 11.56 (EEST) :::::::Neraugoties uz visām Treisija pūlēm, tomēr ne lielākā daļa - nupat notestēju desmit lapas uz "nejauša lapa", divas tādas no desmit plus lapa par vecu gadskaitli, kur neko nepiedomāsi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 12.41 (EEST) ::::::::Mazliet atšifrēšu iepriekšējo referentu ļoti diplomātiskās tēzes. Lv wiki ir tik maziņa (maz kontributoru), ka raksta veidotājam jāpieņem pēc noklusējuma ar 98% varbūtību, ka NEVIENS NEKAD rakstu nepapildinās. Maksimums - pārlasīs, vai nav galīgu glupību un gramatisko kļūdu. Tātad jātaisa raksts vismaz laba aizmetņa līmenī. Vēlams - ar pilnvērtīgu infokasti, kurā (administratīvo vienību gadījumā) ir taksons (province/štats/vilajets utt), centrs, iedzīvotāju skaits, karogs, ģerbonis, blīvums, platība, dibināšanas gads, administratīvais rangs, mājaslapa, attēls, karte. Tas viss ir viegli pārceļams no lielajām viki, dažas pat atnāk no vikidatiem automātiski, ja ieliek pareizo kodu un pievieno iw. Par iw - kādu vēl automatizāciju gribas? Lai vikipēdija pati uzmin, kur vikidatos latviešu valodas rakstiņš jāpievieno? Tas jau ir maksimāli automatizēts at četru pogu nospiešanu. Kāpēc vēl iw ir svarīgs (izņemot infokastes un ārējo saišu aizpildīšanu) - ja rakstiņš ir (ļoti) īss, tad lasītājam tiek dota iespēja palasīties citā wiki, kur vairāk informācijas. Ja iw nepievieno, tad nekā. Un konkrēta piebilde par administratīvajām vienībām - NELIKT šo vienību kopskaitu ievadā - ja notiek izmaiņas (izveidota jauna, apvienotas esošās), tad jāmaina tas skaitlis VISOS rakstos. Nav produktīvi. Un tekstā nevajag atkārtot infokastes informāciju - infokastē tā no vikidatiem atjaunojas, bet tekstā nē. <small>(Piedošanu par trampiskajiem capslockiem).</small> --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :::::::::pievienojos kolēģiem. administratīvā iedalījuma vienību raksti bez infokastes ir haltūra. tu vari labāk! un vēl ieteiktu šiem īsajiem rakstiem likt kkādu aizmetņa veidni, vislabāk attiecīgās valsts aizmetņa veidni, apakšā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 11.45 (EEST) ::::::::::Infokastes jau viņš akurāt liek :) Es infokasti pieminēju tādēļ, ka arī bez tās vajadzētu būt kādam garākam tekstam... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 14.40 (EEST) :::::::::::Tās infokastītes, kas ir pēdējos rakstos ir tīrā ''otmazka''. Neieskaitās. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 14.45 (EEST) ::::::::::::To dara bots, ja ir velme palīdzēt, lūgums papildināt kādu infokasti paraugam, lai veido uzreiz kā vajag. Es tak neesmu pret, tomēr viens daru tā, kā ērtāk un ātrāk, nekā personīga tikai bizness. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 20.43 (EEST) :::::::::::::Lūgums [[Ziemeļu Karību Krasta autonomais reģions|te]] [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 20.46 (EEST) ::::::::::::::pieņemams minimums, manuprāt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :::::::::::::::Tehnisks jautājums - Tu strādā no datora vai kādas mobilās ierīces? Un kāds interfeiss (man Vector legacy (2010))? Iespējams, mēs vienkārši redzam lietas ļoti atšķirīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.16 (EEST) ::::::::::::::::No datora, par interfeisu nezinu, kā apskatīties? Man ir defolts, neko nemainīju. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.18 (EEST) :::::::::::::::::Defolts ir tāds strīdīgs variants :) Augšā pa labi Izvēles -> Izskats -> Vector legacy (pēc noklusējuma), bet tā tāda mobilā versija, tāpēc daudzi, ieskaitot mani, izvēlas rediģēšanai veco versiju Vector (2010). Starp citu, pie Izvēles -> Labošana arī šo to derīgu var atrast. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.25 (EEST) ::::::::::::::::Pašā augšā (iespējams) Izvēles → Izskats. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.24 (EEST) :::::::::::::::::Tagad Vector 2010, bet pa lielam tas pats [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.40 (EEST) ::::::::::::::::::Krievu wiki arī Vector 2010 laikam. Bet es vairs neskatos, dabūju banu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.41 (EEST) :::::::::::::::::::lietoju Vector'22. bet tiešām nevaru iedomāties, kāda var būt principiāla atšķirība. mēs te runājam, lai būtu infokaste un lai tajā būtu galvenā informācija. kā tas izskatās - tas jau atkarīgs no katra lietotāja izvēlēm (vai ne-izvēlēm). [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) ::::::::::::::::::::nopietni papildiniet ar kko to infokasti, lai es varu pēc noklusējuma taisīt uzreiz ok. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.58 (EEST) :::::::::::::::::::::iedzīvotāju skaits, administrativais centrs [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 22.00 (EEST) ::::::::::::::::::::::Iedzīvotāju skaitu Āfrikā un citviet grūti noteikt, tāpēc arī nolēmu rakstīt aptuveni, parasti dati ir uz 2008. gadu. Nu tā kopumā.''Check this one'' [[Gao reģions]] [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 22.05 (EEST) :::::::::::::::::::::::Šo rakstu izveidoja bots, lūgums apskatīties un izlabot, kko, lai tuprmāk pēc parauga. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 22.58 (EEST) ::::::::::::::::::::::::[[Ansbaha]] [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 22.59 (EEST) :::::::::::::::::::::::::Pielaboju Ansbahu līdz otimālam (labāk nelikt priekšniekus - mainīgs lielums un neviens to neapdeitos). Adm vienībām var lietot [[Karmārtenšīra]] (ar apdz. vietas infokasti) vai [[Lombardija]] (ar adm vienības infokasti). Abas infokastes faktiski izmanto vienu bāzi, bet adm vienības infokaste reizēm gļuko, ja vikidatos nekorekti aizpildīts iedzīvotāju skaits. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 23. aprīlis, plkst. 07.59 (EEST) ::::::::::::::::::::::::::{{ping|Votre Provocateur}} vai plāno ieviest infokastes visām tām admin. vienībām? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 15.19 (EEST) :::::::::::::::::::::::::::Plānoju, pagaidām neko nerakstu, aizņemts [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 20.03 (EEST) ::::::::::::::::::::::::::::paldies! lieliska ziņa. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 21.25 (EEST) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == [[:Attēls:Toms Rostoks 1.jpg|Toms Rostoks 1.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Toms Rostoks 1.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == Haltūra == Tiešām tik stipri ir jāsteidzas, ka nevari ieguldīt mazliet vairāk darba un vismaz vārdu/nosaukumu atveidošanu pārbaudīt? Ir šāda [https://www.personvarduatveide.lv/?locale=lv ļoti noderīga vieta]. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 18. jūnijs, plkst. 15.24 (EEST) == [[:Attēls:DaunisAuers.webp|DaunisAuers.webp]] == {{Informācija-autortiesības|DaunisAuers.webp}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == Kategorijas == Rakstos neliec vispārīgas kategorijas, piemēram, visiem dzīvniekiem nevajag pievienot kategoriju "Dzīvnieki" vai vēsturiskām tēmām - kategoriju "Vēsture". Lūdzu kategorizē rakstus apakškategorijās! [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 22.23 (EEST) :Sveiks, tomēr 90% apakškategoriju, ko gribu pielietot vienkārši nepastāv, vai nevaru veidot pats? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 22.36 (EET) ::Protams, ka var veidot pats, tikai jāskatās, vai tāda kategorija jau nepastāv ar drusku atšķirīgu nosaukumu. Un jācenšas sasaistīt ar citvalodu kategorijām, tāpat kā rakstus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 22.44 (EET) :::papildu šim -- izveidot tukšu kategoriju bez tās kategorizēšanas (atstājot to ārpus kategoriju koka) ir 100x lielāks ļaunums nekā atstāt kategoriju sarkanu rakstā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 5. augusts, plkst. 23.35 (EEST) == [[Ziemeļrietumsemītu valodas]] == Lūdzu salabo! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 18.48 (EET) :Gatavs [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 22.35 (EET) ::Ir saprotams, ka valodu klasifikācijā cik pētnieku, tik viedokļu (sevišķi attiecībā uz mirušajām/liturģiskajām valodām) un en wiki ir normāls bardaks. Tāpēc labāk pieturēties pie kāda viena normāli sakārtota avota, kā [https://glottolog.org/ Glottolog]. Viņiem arī ir savi tarakāni, bet tā sistēma vismaz ir izsekojama. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 08.34 (EET) == atsauces == Sveiks. Visu cieņu par tavu wiki devumu, tomēr daudzos tevis izveidotos rakstos ir atsauču trūkums, nu infokastu trūkums arī, bet atsauces ir tas svarīgākais. Cik es skatījos [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|šajā linkā]], tev svaigākajos pārsimt rakstos nav atsauču. Par to kā labi noformēt atsauces [[Palīdzība:Atsauces|lasi šeit]] :-) [[Special:Contributions/&#126;2025-34672-63|&#126;2025-34672-63]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-34672-63|talk]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Apjomīgās rakstu pievienošanas problēmas == Sveiks! Lūdzu, piebremzē ar rakstu pievienošanas tempu. Vairākiem rakstiem norā'diju uz problēmām. Ja uz noformējumu vēl var pievērt acis, tad atsauču trūkums, izdomāti vai [[Diskusija:Sengotlandiešu valoda|kļūdaini rakstu nosaukumi]] un [[Diskusija:Fretroks|neeksistējošas tēmas]] ir nopietna problēma. Rakstu skaits nav svarīgs, ja pazūd kvalitāte. Pieņemu, ka raksti top ar LLM palīdzību, bet tas neizslēdz autora/rakstu ievietotāja atbildību. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 13.17 (EET) :kvalitāte ir prioritāte. priecīgus svētkus! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 10.30 (EET) == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; color: #000; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2025 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2025 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2025_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2026]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Look forwards to collaborating in the year ahead. Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2026. gada 14. Februāris, plkst. 09.42 (EET) </div> (This message was sent to [[:Dalībnieks:Votre Provocateur]] and is being posted here due to a redirect.) <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2025&oldid=30070084 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.32 (EEST) == [[:Attēls:GustavsShkenders.png|GustavsShkenders.png]] == {{Informācija-autortiesības|GustavsShkenders.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 21.00 (EEST) == Wikipedia Asian Month 2025 Golden Barnstar == <div lang="en" dir="ltr"> <div style="text-align: center;"> [[File:2025 Wikipedia Asian Month Special Barnstar.png|500px]]</div> [[User:Betty2407|Betty2407]] ([[User talk:Betty2407|talk]]) 08:38, 6 June 2026 (UTC) on behalf of Wikipedia Asian Month User Group </div> <!-- Message sent by User:Betty2407@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Betty2407/WAMMassMessagelist2&oldid=30642952 --> == Iekavas (12.08.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4506178 šis labojums] lapā [[Arābu—Bizantijas kari]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Arābu—Bizantijas kari|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: == Ārējās saites == &#123;&#123;sisterlinks-inline&#125;&#125; &#123;&#123;Enciklopēdiju ārējās saites&#125;&#125; [[Kategorija:Kalifāts]]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> [[Kategorija:Grieķijas vēsture]] |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 23.20 (EEST) p6s3f20bdwefous3bw04wq99qhuw1sj Enerģētika 0 534741 4506252 4493299 2026-08-13T06:08:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506252 wikitext text/x-wiki '''Enerģētika''' ir [[Saimniecība|tautsaimniecības]] nozare, kas aptver [[Energoresurss|energoresursu]], [[siltumenerģija]]s un [[elektroenerģija]]s ieguvi, pārdali, pārveidi un izmantošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.llu.lv/lv/energetikis-kas-tas-par-zveru|title=Enerģētiķis – kas tas par zvēru? {{!}} LBTU|website=www.llu.lv|access-date=2023-02-24}}</ref> Enerģijas ražošanā tiek izmantoti [[Izsmeļamie neatjaunīgie resursi|izsmeļamie]], [[Atjaunīgie resursi|atjaunīgie]] resursi un [[kodolenerģija]]; enerģētikas nozarē energoresursiem ir nodalāmi vairāki izguves un apstrādes posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.profesijupasaule.lv/energetika|title=Enerģētika {{!}} Profesiju pasaule|website=www.profesijupasaule.lv|access-date=2023-02-24}}</ref> * energoresursu ieguve un piegāde energoresursu lietotājam; * energoresursu enerģijas pārveide siltumenerģijā vai elektroenerģijā; * siltumenerģijas un elektroenerģijas piegāde patērētājiem. [[Uzņēmējdarbība|Uzņēmējdarbību]], kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai energoresursu (piemēram, dabasgāzes) iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību, sauc par [[Energoapgāde|energoapgādi]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=49833|title=Enerģētikas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-02-24|language=lv}}</ref> Latvijā enerģētikas nozare ir daudzveidīgs nacionālās tautsaimniecības sektors, kas būtiski ietekmē valsts makroekonomikas attīstību.<ref name=":5" /> == Energoresursi == Energoresursi jeb resursi, ir enerģijas avoti — [[Materiāls|materiāli]] vai [[Parādība|dabas parādības]], kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.studysmarter.co.uk/explanations/environmental-science/energy-resources/|title=Energy Resources: Meaning, Types & Importance {{!}} StudySmarter|website=StudySmarter UK|access-date=2023-02-24|language=en-GB}}</ref> Tos parasti iedala trīs kategorijās — atjaunīgajos jeb atjaunojamos resursos, neatjaunīgajos (fosilajos) resursos un kodolenerģijā.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> === Atjaunīgie resursi === {{Pamatraksts|Atjaunīgie resursi}} [[Attēls:Share of electricity production from renewables.svg|thumb|310x310px|[[Elektroenerģija]]s daļa, kas tika saražota no atjaunīgajiem energoresursiem (2021. gada dati)]] Atjaunīgie resursi ir resursi, kas enerģijas radīšanas procesa laikā netiek izsmelti vai īsā laika posmā pēc izsmelšanas dabiski atjaunojas.<ref name=":2" /> Par atjaunīgajiem resursiem tiek uzskatīta [[Vēja enerģija|vēja]], [[Saules enerģija|saules]], [[Ģeotermālā enerģija|ģeotermālā]], [[Viļņu enerģija|viļņu]], paisuma un bēguma, [[hidroenerģija]], kā arī [[aerotermālā enerģija]] (siltumenerģija, kura uzkrājas gaisā), ģeotermālā enerģija (siltumenerģija, kura atrodas zem cietzemes virsmas) un [[hidrotermālā enerģija]] (siltumenerģija, kura atrodas virszemes ūdeņos), atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes, [[biogāze]] un [[biomasa]].<ref name=":1" /> === Neatjaunīgie resursi === {{Pamatraksts|Izsmeļamie neatjaunīgie resursi}} Neatjaunīgie jeb neatjaunojamie resursi ir resursi, kuri enerģijas ražošanas procesa laikā tiek izsmelti, un tos nevar aizstāt, kad tie ir izlietoti.<ref name=":2" /> Tie ir dabiskie izrakteņi — [[akmeņogles]], [[dabasgāze]], [[nafta]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://education.nationalgeographic.org/resource/nonrenewable-resources|title=Nonrenewable Resources|website=education.nationalgeographic.org|access-date=2023-02-24|language=en}}</ref> Atkarībā no interpretācijas, arī [[kodolenerģija]] var tikt uzskatīta par neatjaunīgu resursu,<ref name=":3" /> jo kodolenerģijas radīšanas procesā tiek izmantots [[Urāns (elements)|urāns-235]], kas iegūts no [[urāna rūda]]s, kas nav atjaunojama,<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://education.nationalgeographic.org/resource/non-renewable-energy|title=Non-Renewable Energy|website=education.nationalgeographic.org|access-date=2023-02-24|language=en|archive-date=2023-02-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20230224221302/https://education.nationalgeographic.org/resource/non-renewable-energy/}}</ref> taču bieži kodolenerģija tiek izdalīts kā atsevišķs resursu veids. === Kodolenerģijas resursi === Kodolenerģijas resursi ir [[kodoldegvielas cikls|kodoldegvielas ciklā]] no [[urāns (elements)|urāna]] rūdas iegūtā [[Kodolreaktors#kodoldegviela|kodoldegviela]], ko izmanto [[atomelektrostacija|atomelektrostacijās]], no [[kodolreakcija|kodolreakcijās]] izdalītā siltuma ražojot [[elektrība|elektrību]]. {{Pamatraksts|Kodolenerģija}} [[Attēls:Doel nuclear power plant.JPG|thumb|[[Dūlas atomelektrostacija]]s skursteņi, pa kuriem izdalās [[tvaiks]]]] Kodolenerģija ir [[enerģija]]s veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās, ko var izmantot, lai radītu elektroenerģiju (vai siltumenerģiju). Kodolenerģija var tikt iegūta divos veidos — ar [[Kodolu dalīšanās|kodolskaldīšanu]] vai [[Kodolsintēze|kodolsintēzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/raksts1.pdf|title=SAULES ENERĢIJA UZ ZEMES|last=Dumbrājs|first=Oļģerts|website=LU portal|access-date=24.02.2023}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.studysmarter.co.uk/explanations/environmental-science/energy-resources/fission-energy/|title=Fission Energy: Fission and Fusion {{!}} StudySmarter|website=StudySmarter UK|access-date=2023-02-24|language=en-GB}}</ref> Kodolskaldīšanas laikā atoma kodols tiek sadalīts mazākos kodolos. Šis process atbrīvo enerģiju, ko var izmantot, lai ražotu siltumu un elektrību. Mūsdienās visa kodolenerģija tiek iegūta kodolskaldīšanas ceļā. Kodolsintēze ietver divu atoma kodolu saplūšanu, kas atbrīvo vēl lielāku enerģiju.<ref name=":4" /> Lai gan laboratorijas apstākļos ir izdevies kodolsintēzes rezultātā panākt pozitīvu enerģijas bilanci, to nav izdevies noturēt pietiekami ilgi, lai process būtu enerģētiski izdevīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.energy.gov/articles/doe-national-laboratory-makes-history-achieving-fusion-ignition|title=DOE National Laboratory Makes History by Achieving Fusion Ignition|website=Energy.gov|access-date=2023-02-24|language=en}}</ref> Gan kodolskaldīšana, gan kodolsintēze ir uzskatāmi par videi draudzīgiem enerģijas avotiem, jo, atšķirībā no citiem neatjaunojamiem resursiem, enerģijas radīšanas laikā tiek izdalītas maz [[Siltumnīcas gāze|siltumnīcas gāzu]] emisijas. Tomēr atomelektrostacijās (kodolskaldīšanas rezultātā) rodas [[Radioaktīvie atkritumi|radioaktīvi atkritumi]], kas ir rūpīgi jāapsaimnieko, lai novērstu vides piesārņojumu. Turklāt kodoliekārtu nodošana ekspluatācijā un ekspluatācijas pārtraukšana aizņem ilgu laiku, un [[urāna rūda]] ir izsmeļams resurss.<ref name=":4" /> == Transportēšana == Materiālu un pārtikas [[Loģistika|transportēšana]] ir nepieciešama visām mūsdienu cilvēku kopienām; tāpat energoresursu transportēšana ir vienlīdz svarīga. Bieži vien energoresursi (vai to ieguves vietas) atrodas tālu no vietas, kur tie tiks patērēti, tāpēc to transportēšana ir faktors, kurš tiek ņemts vērā enerģētikas nozarē. Daži enerģijas resursi (piemēram, šķidrie vai gāzveida kurināmie) tiek transportēti ar [[Tankkuģis|tankkuģiem]], autocisternām vai cauruļvadiem, savukārt elektroenerģijas transportēšanai vienmēr ir nepieciešams kabeļu tīkls. Bezriska un efektīva enerģijas transportēšana ir izaicinājums zinātniekiem un [[Inženieris|inženieriem]], [[Politiķis|politiķiem]] un [[Ekonomists|ekonomistiem]]. == Enerģētika Latvijā == Latvijā enerģētikas nozare ir daudzveidīgs tautsaimniecības sektors, kas ietekmē valsts [[makroekonomika]]s attīstību un ietver atšķirīgus darbības veidus: energoiekārtu ražošanu (elektromotori, [[Elektroģenerators|ģeneratori]], [[Transformators|transformatori]] un kontroles iekārtas utt.), enerģijas resursu izpēti un ieguvi, enerģijas ražošanu, pārvadi un patērēšanu. Latvijā izmanto importētos fosilos, vietējos fosilos (kūdru) un atjaunojamos energoresursus, kā arī importēto elektroenerģiju tautsaimniecības nozaru, komerciālo lietotāju un iedzīvotāju nodrošināšanai ar [[Kurināmais|kurināmo]], elektroenerģiju un siltumenerģiju.<ref name=":5" /> Kopš 2023. gada 1. janvāra Latvijā par enerģētikas politikas jomu atbild [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrija]]. === Statistika === Latvijas energoresursu bilancē 2016. gadā kopējais primāro energoresursu patēriņš bija 185 PJ, ko veidoja 29,4% kurināmā koksne, 60,4% fosilie resursi (naftas produkti – 34%, dabasgāze – 25,4% un ogles – 1%). 164 PJ primāro energoresursu tieši nokļuva pie lietotāja, bet daļa nonāca pārveidošanas sektorā, lai ražotu elektroenerģiju un siltumenerģiju. Pārveidošanas sektorā saražotais enerģijas apmērs ir mazāks par patērēto enerģijas zudumu pārvades un sadales dēļ, arī enerģijas transformācijas dēļ. Īpaši izteikti enerģijas zudumi ir elektrības, kā arī siltumenerģijas sadales, pārvades un pārveides procesos, taču, pateicoties investīcijām infrastruktūrā, situācija ar katru gadu ievērojami uzlabojas un zudumu apmērs samazinās. 2000. gadā pārveidošanas sektora [[energoefektivitāte]] bija aptuveni 70%, bet 2016. gadā – vairāk nekā 89%.<ref name=":5" /> 2020. gadā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] [[Latvija]]i bija trešais augstākais atjaunīgās enerģijas patēriņa rādītājs (42,1% no kopējās patērētās enerģijas), aiz [[Zviedrija]]s (60,1%) un [[Somija]]s (43,8%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/eurostat/cache/infographs/energy/bloc-4c.html|title=Shedding light on energy in the EU: What is the share of renewable energy in the EU?|website=Shedding light on energy in the EU|access-date=2023-02-25|language=en}}</ref> === Vēsture === ==== 19. un 20. gadsimts ==== Latvijā 19. gadsimta nogalē sākās pieprasījums pēc elektroenerģijas, kā rezultātā tika uzbūvētas nelielas privātas elektrostacijas, kas apkalpoja tuvākos reģionus. Uzstādot elektroģeneratoru ar [[Tvaika dzinējs|tvaika dzinēju]], elektrostacijas ierīkoja ēkās, kas atradās [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa stacija]]s, Rīgas biržas un [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] tuvumā, [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrības namā]] un [[Rīgas pils|Rīgas pilī]]. Liepājā Pirmā elektrostacija sāka darboties 1899. gadā, Daugavpilī – 1911. gadā, Ventspilī – 1912. gadā, Cēsīs – 1912. gadā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/89576|title=enerģētika Latvijā|website=enciklopedija.lv|access-date=2023-02-25|language=en}}</ref> [[Attēls:Ķeguma HES celtniecība 1937.gads.png|thumb|[[Ķeguma HES]] celtniecība, 1937. gads]] 1939. gada 15. oktobrī tika iedarbināts [[Ķeguma HES]] pirmais hidroagregāts, kā arī elektrolīnija Ķegums–Rīga un Parka apakšstacija Rīgā.<ref name=":5" /> Gadsimta vidū sākās darbs pie Daugavas [[Hidroelektrostacija|hidroelektrostacijām]]. Daudzi Latvijas zinātnieki, izglītības un kultūras darbinieki, kā arī darba kolektīvi aktīvi protestēja pret [[Pļaviņu HES]] celtniecību, jo sākotnējais plāns paredzēja to, ka celtniecības rezultātā tiktu appludināts ģeoloģiskais dabas piemineklis [[Staburags]],<ref name="lsm.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/plavinu-hidroelektrostacijai-un-staburaga-appludinasanai--50.a139234/|title=Pļaviņu hidroelektrostacijai un Staburaga applūdināšanai – 50|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-25|language=lv}}</ref> taču, par spīti sabiedrības iebildumiem, tika ņemts [[Padomju Savienība|PSRS]] enerģētikas speciālistu viedoklis un Pļaviņu HES tika uzcelta viņu ieplānotajā vietā.<ref name="lsm.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Staburaga glābšanas mēģinājumu - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-02-25|language=lv}}</ref> 1968. gadā tika pabeigta Pļaviņu HES celtniecība, 1974. gadā — [[Rīgas HES]]. Centralizēta siltumapgāde Latvijā sākās 20. gadsimta vidū. Rīgā 1952. gadā sākās pirmās siltumtrases projektēšana, un tās celtniecība noritēja vienlaicīgi ar [[TEC-1|Rīgas TEC-1]] būvniecību. Latvijas pilsētās vienlaicīgi attīstījās centralizētās siltumapgādes katlumājas, kas siltumenerģiju galvenokārt ražoja mazos apjomos ar zemu energoefektivitāti, par kurināmo izmantojot ogles, [[Malka|malku]], kūdras briketes.<ref name=":5" /> ==== Pēc neatkarības atjaunošanas ==== Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] 1991. gadā būtiski izmainījās elektroenerģijas ražošanas struktūra un mainījās valsts siltumapgādes politika. 2005. gadā tika pabeigta Rīgas TEC-1 rekonstrukcija, izbūvējot videi draudzīgu kombinētā cikla energobloku un pieauga ražotnes jauda. 2009. gadā darbu sāka [[TEC-2|Rīgas TEC-2]] pirmais rekonstruētais energobloks. Paralēli lielajām elektrostacijām strauji tika attīstīta atjaunojamo energoresursu izmantošana – tika būvētas mazās HES, biomasas koģenerācijas stacijas un vēja elektrostacijas.<ref name=":5" /> [[Attēls:Wind Power Generator - panoramio.jpg|thumb|Vēja turbīna [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastā]], 2010. gads]] Siltumapgādes jomā nozīmīgas kļuva centralizētās sistēmas, kas patērēja 70‒75% no kopējās siltumenerģijas. Palielinājās atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvars centralizētās siltumapgādes katlumājās, aizvietojot fosilo kurināmo ar koksnes šķeldu. Tika rekonstruētas 16 katlumājas Balvos, [[Slampe|Slampē]], Brocēnos, Liepā, Daugavgrīvā u. c., aizvietojot tajās ogles un [[Mazuts|mazuta]] degšanas iekārtas ar šķeldas katlu kurtuvēm. 21. gadsimtā centralizētajā siltumapgādē sāka ieviest dabasgāzes, biogāzes un šķeldas mazās koģenerācijas stacijas, kurās vienlaicīgi ražo siltumenerģiju un elektroenerģiju.<ref name=":5" /> Sakarā ar [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] problēmu aktualizēšanos,<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/379390-vejs-energija-latvijas-nakotnei|title=Vējš – enerģija Latvijas nākotnei|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2023-02-25|language=lv}}</ref> plāniem Latvijas teritorijā izbūvēt vairākus [[Saules parks|saules parkus]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-nakamajos-gados-planots-uzbuvet-vairakus-lielus-saules-parkus.a484041/|title=Latvijā nākamajos gados plānots uzbūvēt vairākus lielus saules parkus|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-25|language=lv}}</ref> investīcijām "zaļajā enerģijā",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvenergo-plano-ieguldit-200-miljonus-eiro-zalas-energijas-razosana.a484137/|title=«Latvenergo» plāno ieguldīt 200 miljonus eiro «zaļās enerģijas» ražošanā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-25|language=lv}}</ref> Eiropas Savienības izvirzītiem projektiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/economy/20210930STO13911/es-pasakumi-drosai-un-zalai-energijai|title=ES pasākumi drošai un zaļai enerģijai {{!}} Aktuāli {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2023-02-25|date=2021-08-10|language=lv}}</ref> atbalsta programmām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://energy.ec.europa.eu/topics/renewable-energy/financing/support-schemes-renewable-energy_en|title=Support schemes for renewable energy|website=energy.ec.europa.eu|access-date=2023-02-25|language=en}}</ref> un mērķiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://energy.ec.europa.eu/topics/renewable-energy/renewable-energy-directive-targets-and-rules/renewable-energy-targets_en|title=Renewable energy targets|website=energy.ec.europa.eu|access-date=2023-02-25|language=en}}</ref> kā arī neizmantoto vēja potenciālu,<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/ekonomika/kas-notiek-veja-energijas-attistibu-latvija/|title=Kas notiek ar vēja enerģijas attīstību Latvijā?|website=tv3.lv|access-date=2023-02-25|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> tiek prognozēts, ka Latvijā pieaugs no atjaunīgajiem resursiem ražotās enerģijas īpatsvars.<ref name=":5" /><ref name=":6" /> Papildus tam, [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā]] saasināja enerģētikas krīzes sekas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/lv/infographics/eu-measures-to-cut-down-energy-bills/|title=Enerģētiskā krīze: trīs ES koordinēti pasākumi enerģijas rēķinu samazināšanai|website=www.consilium.europa.eu|access-date=2023-02-25|language=lv}}</ref> un aktualizēja jautājumu par dabasgāzes importēšanu,<ref name=":7" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aug-interese-par-saules-un-veja-energijas-razosanu-latgale.a471200/|title=Aug interese par saules un vēja enerģijas ražošanu Latgalē|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-25|language=lv}}</ref> tādējādi paātrinot atjaunīgo energoresursu enerģijas avotu uzstādīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/news/lv/agenda/briefing/2022-12-12/2/energetikas-krize-atjaunigas-energijas-paatrinata-izversana|title=Enerģētikas krīze: atjaunīgās enerģijas paātrināta izvēršana {{!}} 12-12-2022 {{!}} Aktuāli {{!}} Eiropas Parlaments|website=www.europarl.europa.eu|access-date=2023-02-25|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Enerģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Enerģētika]] jjt38udz4ph55d48h2ngh6fthyvp45m Manors Solomons 0 536916 4506025 4397041 2026-08-12T14:28:48Z Bendžamins 76862 4506025 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|7|24}} | birth_place = | caps1 = 68 | caps2 = 70 | caps3 = 19 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Izraēla}} [[Maccabi Petah Tikva F.C.|Maccabi Petah Tikva]] | clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | countryofbirth = {{vieta|Izraēla|Kfarsaba}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | goals1 = 8 | goals2 = 16 | goals3 = 4 | height = 170 | image = Manor Solomon - Press Conference - Israel Football Association - 26 May 2022 (cropped).jpg | caption = Manors Solomons 2022. gadā | nationalcaps2 = 14 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Izraēla}} Izraēlas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Izraēla}} Izraēlas U17 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|08|12|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|12|sk|bez}} | name = | playername = Manors Solomons | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2019 | years2 = 2019—2023 | years3 = 2022—2023 | nationalteam3 = {{flaga|Izraēla}} Izraēlas U18 | nationalyears3 = 2016 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam4 = {{flaga|Izraēla}} Izraēlas U19 | nationalyears4 = 2017 | nationalcaps4 = 6 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam5 = {{flaga|Izraēla}} Izraēlas U21 | nationalyears5 = 2017—2018 | nationalcaps5 = 6 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam6 = {{fb|ISR}} | nationalyears6 = 2018— | nationalcaps6 = 49 | nationalgoals6 = 8 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur]] | years4 = 2023—2026 | caps4 = 5 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 39 | goals5 = 10 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | years6 = 2025—2026 | caps6 = 6 | goals6 = 1 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years7 = 2026 | caps7 = 16 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | years8 = 2026— | caps8 = 0 | goals8 = 0 }}'''Manors Solomons''' ({{Val|he|מנור סולומון}}, dzimis {{Dat|1999|7|24}}) ir [[Izraēla]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Solomons pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[West Ham United FC|West Ham United]]''. Savu karjeru sācis Izraēlas komandā [[Maccabi Petah Tikva F.C.|''Maccabi Petah Tikva'']]. Vēlāk spēlējis arī Ukrainas komandā [[Doneckas "Šahtar"]], Anglijas komandās ''[[Fulham FC|Fulham]]'' un ''[[Tottenham Hotspur]]'', Spānijas komandā ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'' un Itālijas komandā ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]''. [[Izraēlas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2018. gadā. == Sasniegumi == '''Shakhtar Donetsk''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2018—19, 2019—20, 2021—22 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2018—19 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2021 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Izraēlas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Solomons, Manors}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Izraēlas futbolisti]] [[Kategorija:Izraēlas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar" spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] r4m4frrw35zwr90qmn1g0zz4o3sbvgc Brenans Džonsons 0 546544 4506008 4475630 2026-08-12T13:08:49Z Bendžamins 76862 4506008 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|5|23}} | birth_place = | caps1 = 91 | caps2 = 40 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Lincoln City F.C.|Lincoln City]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Notingema}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | goals1 = 24 | goals2 = 10 | height = 179 | image = Brennan Johnson (cropped).jpg | caption = Brenans Džonsons 2021. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalyears2 = 2017 | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|08|12|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|12|SK|bez}} | name = | playername = Brenans Džonsons | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2019—2023 | years2 = 2020—2021 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 4 | nationalcaps5 = 45 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 7 | nationalteam3 = {{flaga|Velsa}} Velsas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Velsa}} Velsas U21 | nationalteam5 = {{fb|WAL}} | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019 | nationalyears5 = 2020— | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | caps3 = 81 | goals3 = 18 | years3 = 2023—2026 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | years4 = 2026 | caps4 = 18 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | years5 = 2026— | caps5 = 0 | goals5 = 0 }}'''Brenans Praiss Džonsons''' ({{Val|en|Brennan Price Johnson}}; dzimis {{Dat|2001|5|23}}) ir [[Velsa]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Velsas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Džonsons pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Everton FC|Everton]]''. No 2019. līdz 2023. gadam spēlējis ''[[Nottingham Forest]]'' rindās, bet līdz 2026. gadam spēlējis ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Džonsons ir dzimis [[Notingema|Notingemā]], [[Anglija|Anglijā]], kur tolaik spēlēja viņa tēvs, [[Jamaikas futbola izlase]]s dalībnieks [[Deivids Džonsons]]. Sākotnēji pārstāvējis dažādu vecumu Anglijas jauniešu izlases, bet pieaugušo līmenī viņš izvēlējās pārstāvēt Velsu. [[Velsas futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Tottenham Hotspur F.C.''' * [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]: [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/21052025-kuriozi_varti_un_fantastisks_glabins_tote|title= Kuriozi vārti un fantastisks glābiņš: Totenhemai pirmā starptautiskā trofeja 41 gada laikā|accessdate=2025-05-22 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> '''Crystal Palace''' * [[UEFA Konferences līga]]: 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/27052026-pern_crystal_palace_pirmais_anglijas_kaus|title= Pērn "Crystal Palace" pirmais Anglijas kauss, šogad pirmā Eiropas trofeja|accessdate=2026-05-27 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Velsas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Džonsons, Brenans}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Notingemšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Velsas futbolisti]] [[Kategorija:Velsas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Lincoln City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] chf4mhbosanhc3t6fp8kbklpwm6c83g Policijas iecirknis 31 0 546563 4506230 4371252 2026-08-12T20:34:11Z Tankists 100139 4506230 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Policijas iecirknis 31 | image = District31_logo.png | genre = [[krimināldrāma]]<ref name="moviedb">{{tīmekļa atsauce |title=District 31 |url=https://www.themoviedb.org/tv/67593-district-31 |website=The Movie Database (TMDB) |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241201224828/https://www.themoviedb.org/tv/67593-district-31 |archivedate={{dat|2024|12|01||bez}} |language=en}}</ref><ref name="tvdb">{{tīmekļa atsauce |title=District 31 |url=https://thetvdb.com/series/district-31 |website=TheTVDB.com |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220516030636/https://thetvdb.com/series/district-31 |archivedate={{dat|2022|05|16||bez}} |language=en}}</ref><br />[[detektīvs]]<ref name="replaylv" /> | format = ikdienas drāmas seriāls | picture_format = [[1080i]] [[16:9]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) | audio_format = | runtime = 22 minūtes | creator = [[Luc Dionne|Liks Dions]]<ref name="luc">{{tīmekļa atsauce |title=Biographie de Luc Dionne |url=https://ici.radio-canada.ca/district31/biographie-luc-dionne/ |website=ICI Radio-Canada |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240517012855/https://ici.radio-canada.ca/district31/biographie-luc-dionne/ |archivedate={{dat|2024|05|17||bez}} |language=fr}}</ref> | writer = Liks Dions | director = Daniela Meto<br />Katrīna Terjēna<br />[[Žans Klods Lors]]<br />Simons Barets<br />Lorāns Bošmēns<br />[[Žans Karls Bušē]] | starring = * [[Vincent-Guillaume Otis|Vensāns Gijoms Otiss]] * [[Michel Charette|Mišels Šarets]] * [[Gildors Ruā]] * [[Sébastien Delorme|Sebastjēns Delorms]] * [[Ženevjeva Bruijeta]] * [[Katrīna Senlorāna]] * [[Katrīna Prū-Lemē]] | composer = Mikloss Simpsons | country = {{CAN}} | language = [[Franču valoda|franču]] <br />{{small|([[Kanādas franču valoda|kanādiešu paveids]])}} | location = | network = ''[[Ici Radio-Canada Télé]]'' | company = ''AETIOS Productions''<ref name="aetios">{{tīmekļa atsauce |title=District 31 {{!}} Aetios Productions inc. |url=https://aetiosproductions.com/en/productions/16-district-31 |website=Aetios production |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240725024249/https://www.aetiosproductions.com/en/productions/16-district-31 |archivedate={{dat|2024|07|25||bez}} |language=en}}</ref> | first_aired = {{dat|2016|9|12|n|bez}} | last_aired = {{dat|2022|4|21|n|bez}} | num_seasons = 6 | num_episodes = 716 | cinematography = Fransuā Laplants Delagrāvs | producer = [[Fabjēna Laruša]]<br />Mišels Trido | channel_LV = [[LTV7]] | list_episodes = | related = | website = https://ici.radio-canada.ca/district31/ | production_website = }} '''"Policijas iecirknis 31"'''<ref name="replaylv">{{tīmekļa atsauce |title=Policijas iecirknis 31 |url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/1157/policijas-iecirknis-31 |website=replay.lsm.lv |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241201220603/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/1157/policijas-iecirknis-31 |archivedate={{dat|2024|12|1||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|11|29||bez}}}}</ref> ({{val|fr|District 31}}) ir [[Franču valoda|frančvalodīgs]] [[Kanāda]]s televīzijas seriāls. To no 2016. gada 12. septembra līdz 2022. gada 21. aprīlim pārraidīja Kanādas sabiedriskās televīzijas ''[[Ici Radio-Canada Télé]]'' kanālā.<ref name="icicanada">{{tīmekļa atsauce |title=District 31 {{!}} ICI Radio-Canada |url=https://ici.radio-canada.ca/district31/ |website=ICI Radio-Canada |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241128204631/https://ici.radio-canada.ca/district31/ |archivedate={{dat|2024|11|28||bez}} |language=fr}}</ref> Seriālam ir iznākušas 716 sērijas (6 sezonas). Seriālu Latvijā pārraida [[LTV7]].<ref name="replaylv" /> Seriāla darbība notiek mūsdienu Kanādā, [[Frankofonija|frankofonajā]] [[Kvebeka|Kvebekas provincē]], izdomāta [[Monreālas policija|Lielās Monreālas policijas dienesta]] (SPGM)<ref name="fictional">{{tīmekļa atsauce |title=Service de police du Grand Montréal |url=https://fictionalpoliceforcescanada.fandom.com/wiki/Service_de_police_du_Grand_Montr%C3%A9al |website=Fictional Police Forces in Canadian Media Wiki |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241128180357/https://fictionalpoliceforcescanada.fandom.com/wiki/Service_de_police_du_Grand_Montr%C3%A9al |archivedate={{dat|2024|11|28||bez}} |language=en}}</ref> 31. iecirknī. Lai tuvinātu savus izmeklētājus sabiedrībai, SPGM ir pārvietojis savus izmeklētājus no galvenās mītnes uz iecirkņiem, kas sadalīti uz 36 rajoniem. Jaunajā 31. iecirknī sāk strādāt detektīvseržante Nadīna Legrāna un viņas kolēģis Patriks Bisonets, kuri ir norīkoti [[slepkavība|slepkavību]] izmeklēšanā. Sastopoties ar [[Monreāla]]s ikdienas noziegumiem: slepkavībām, [[Laupīšana|laupīšanām]], [[Narkotikas|narkotiku]] [[Tirdzniecība|tirdzniecību]] un [[Seksuāla uzmākšanās|dzimumnoziegumiem]],<ref name="d31">{{tīmekļa atsauce |title=District 31 |url=https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Series/District31 |website=TV Tropes |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241128203225/https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Series/District31 |archivedate={{dat|2024|11|28||bez}} |language=en}}</ref> Nadīnas un Patrika starpā veidojas sarežģītu privātu un koleģiālu attiecību līkloči.<ref name="replaylv" /> == Lomās == === Galvenais aktieru sastāvs === * [[Vensāns Gijoms Otiss]] — Patriks Bisonets, [[seržants|detektīvseržants]], slepkavību izmeklētājs<ref name="tvtropes">{{tīmekļa atsauce |title=District 31 / Characters |url=https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Characters/District31 |website=TV Tropes |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241128180848/https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Characters/District31 |archivedate={{dat|2024|11|28||bez}} |language=en}}</ref> * [[Magalija Lepina-Blondo]]<ref name="detektīvleitnante">{{ziņu atsauce |title=Šarmantā detektīvleitnante ar koķeto smaidu - kāda ir seriāla "Policijas iecirknis 31" zvaigzne Magalija Lepina-Blondo |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/584740-sarmanta-detektivleitnante-ar-koketo-smaidu-kada-ir-seriala-policijas-iecirknis-31-zvaigzne-magalija-lepina-blondo |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2023|12|2||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241201215942/https://jauns.lv/raksts/izklaide/584740-sarmanta-detektivleitnante-ar-koketo-smaidu-kada-ir-seriala-policijas-iecirknis-31-zvaigzne-magalija-lepina-blondo |archivedate={{dat|2024|12|1||bez}} |language=lv}}</ref>  — Nadīna Legrāna,† detektīvseržante/[[Leitnants|detektīvleitnante]] (1.—2. sezona, 133 sērijas) * [[Liks Pikārs]] — Žofruā "Džefs" Morēns,† izmeklētājs, pagaidu detektīvleitnants (2. sezona) * [[Mišels Šarets]] — Bruno Gaņē, detektīvseržants, slepkavību izmeklētājs * [[Gildors Ruā]] — Daniels Šiasons, [[majors]], 31. iecirkņa komandieris, bijušais [[Kanādas drošības izlūkošanas dienests|Kanādas izlūkdienesta]] darbinieks * [[Helēna Buržuā-Leklēra]] — Izabella Ruā, detektīvseržante, dzimumnoziegumu izmeklētāja (1.—3. sezonā galvenajā lomā, 6. sezonā — otrajā plānā) * [[Katrīna Senlorāna]] — Noelija Sentilēra, izmeklētāja-[[Konstebls|konstebla]] (3.—4. sezona), pēc tam dzimumnoziegumu un ģimenes noziegumu lietu detektīvseržante (4.—6. sezona) * [[Sebastjēns Delorms]] — Stefāns "Pupū" Puljots,† detektīvseržants, organizētās noziedzības lietu izmeklētājs (1.—6. sezona) * [[Sintija Vu-Maē]] — Dasja "Taxi" Bernāra, vecākā kriminālizlūkošanas analītiķe * [[Paskāla Monpetī]] — Sonja Blanšāra, [[Kriminālprocesa un kriminālvajāšanas direktors|Kvebekas prokuratūras]] prokurore * [[Patriks Labē]] — Lorāns Klutjē, bijušais 31. iecirkņa [[leitnants]], Šiasona labākais draugs un izlūkdienesta darbinieks (1.—5. sezona) * [[Katrīna Prū-Lemē]] — Floransa Gindona, detektīvseržante, dzimumnoziegumu un noziegumu ģimenē izmeklētāja (4.—6. sezona) * [[Marks Furnjē]] — Īvs Žakobs, policijas iekšlietu pārvaldes detektīvseržants, pēc tam slepkavību izmeklēšanas nodaļas vadītājs (1.—5. sezonā otrā plāna lomā, 6. sezonā — galvenajā lomā) * [[Ženevjeva Bruijeta]] — Gabriela Simāra, detektīvleitnante (3.—6. sezona) * [[Eva Landrī]] — Melānija Šarona, [[Leitnants|leitnante]] (6. sezona) * [[Patriss Godāns]] — Janiks Dibo, detektīvseržants, slepkavību izmeklētājs/sērijveida slepkava (3. sezona; viesloma 4. sezonā) * [[Sebastjēns Iberdo]] — Manuels Dipuī, detektīvseržants, organizētās noziedzības lietu izmeklētājs (6. sezona) * [[Džefs Budro]] — Žans Briērs, žurnālists === Regulārais aktieru sastāvs/otrā plāna lomas === * Frederiks Klutjē — Žeroms Lanževēns, 31. iecirkņa dežūras/apgādes seržants un policistu arodbiedrības pārstāvis iecirknī * Ralfs Prospers — Fransuā, policists 31. iecirkņa reģistratūrā * [[Viržīnija Ranžē-Boregāra]] — Stefānija Malo, [[ārsts|ģimenes ārste]], tiesu medicīnas eksperte (2.—6. sezona) * Igo Žirū — Normāns Oklērs, [[Kvebekas provinces policija]]s detektīvseržants, organizētās noziedzības izmeklētājs * [[Šarlote Lego]] — Amēlija Beribē/Nadja/Mis Bārbekjū, prostitūta un policijas informatore (1.—3. sezona; viesloma 5. un 6. sezonā) * [[Rišārs Robitajs]] — Pjērs Siguēns, advokāts * [[Stefāns Kotē]] — Sebastjēns Dirāns, advokāts * [[Katrīna de Leā]] — Veronika Lenuāra, advokāte (4.—6. sezona) * Ženevjeva Buavēna-Rusī — Kima Lalanda, prokurore * Igo Dibē — Karls Sendenī, [[Monreālas policija]]s direktors (3.—6. sezona) * Rožē Ležē — Aleksī Soriols, Monreālas policijas direktora vietnieks, krimināllietu operāciju direktors (2., 3. un 6. sezona) * [[Paskāla Bisjēra]] — Viktorija Bofora, [[Sabiedriskās drošības ministrija (Kvebeka)|Kvebekas Sabiedriskās drošības ministre]] (2.—5. sezona) * [[Sofija Demarē]] — Šarlēna Baribo,† prostitūta un Janika Dibo ieslodzītā (3. sezona) * [[Ženevjeva Šmita]] — Nansija Riopela, nogalinātās Žiljetas māte (4. sezona) * [[Brižita Paketa]] — Melisa Korbeja, detektīvseržante no Neatkarīgo izmeklēšanu biroja (4.—6. sezona) '''Piezīme:''' † — personāžs ir miris == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |120 |2016. gada 12. septembris |2017. gada 17. aprīlis |- |'''2''' |120 |2017. gada 11. septembris |2018. gada 16. aprīlis |- |'''3''' |120 |2018. gada 16. aprīlis |2019. gada 15. aprīlis |- |'''4''' |116 |2019. gada 9. septembris |2020. gada 7. septembris |- |'''5''' |120 |2020. gada 14. septembris |2021. gada 19. aprīlis |- |'''6''' |120 |2021. gada 13. septembris |2022. gada 18. aprīlis |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://ici.radio-canada.ca/district31/}} {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Kanādas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Monreāla]] [[Kategorija:Kvebeka]] 1cn0z6dj604mv0mpkpelhcq56yvxa8m Kategorija:2026. gada ziemas olimpiskās spēles 14 548375 4506220 3900740 2026-08-12T20:14:54Z Edgars2007 9590 pievienoju [[Kategorija:Sports Itālijā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4506220 wikitext text/x-wiki ''Šī kategorija satur informāciju un ir saistīta ar '''[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]]''', kas tiks aizvadītas [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]].'' {{Commonscat|2026 Winter Olympics|2026. gada ziemas olimpiskās spēles}} [[Kategorija:Ziemas olimpiskās spēles pēc gada]] [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:Sports Itālijā]] 8a8acwb7o0vpop8ycxdtm2rkvfgbi6r Dvaits Maknīls 0 548825 4506007 4235733 2026-08-12T13:07:17Z Bendžamins 76862 4506007 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|11|22}} | birth_place = | caps1 = 134 | caps2 = 114 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley FC|Burnley]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Ročdeila}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | goals1 = 7 | goals2 = 14 | height = 183 | image = Dwight McNeil controls the ball.jpg | caption = Dvaits Maknīls 2018. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears2 = 2019—2021 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|08|12|SK|bez}} | name = | playername = Dvaits Maknīls | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2022 | years2 = 2022—2026 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | years3 = 2026— | caps3 = 0 | goals3 = 0 }}'''Dvaits Džeimss Metjū Maknīls''' ({{Val|en|Dwight James Matthew McNeil}}; dzimis {{Dat|1999|11|22}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Maknīls pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. No 2018. līdz 2022. gadam pārstāvējis Anglijas komandu [[Burnley FC|''Burnley'']], bet līdz 2026. gadam spēlējis [[Everton FC|''Everton'']]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Maknīls, Dvaits}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] 3sdnrlwosdphn9tywiblyub6lksa5vc Konstantins Borisovs 0 549400 4506311 4162079 2026-08-13T09:01:29Z Meistars Joda 781 4506311 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Konstantins Borisovs | vārds_orig = ''Константин Борисов'' | attēls = Konstantin Borisov (cropped).jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Konstantins Borisovs 2023. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1984 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Smoļenska]], {{USSR}} (tagad {{RUS}}) | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = [[Krievi|krievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = ''[[Roskosmos]]'' [[kosmonauts]] | nodarbošanās = | kos_koplaiks = 199 d 2 h 20 min | kos_iesaukums = 2018. gads | kos_misija = 1. ''[[SpaceX Crew-7|Crew-7]]'', [[SKS 69. ekspedīcija|SKS-69]], [[SKS 70. ekspedīcija|SKS-70]] | kos_kuģi = ''[[Endurance (Crew Dragon)]]'' }} }} '''Konstantins Borisovs''' ({{val|ru|Константин Сергеевич Борисов}}, dzimis {{dat|1984|8|14}}) ir [[Krievija]]s [[kosmonauts]] un ekonomists. == Bērnība == Konstantins Borisovs piedzima [[Smoļenska|Smoļenskā]]. Viņa tēvs Sergejs Borisovs bija militārais lidotājs (kopš 1987. gada — Tupoļeva konstruktoru biroja izmēģinātājpilots), Māte Gaļina bija sākumskolas skolotāja. Konstantins Borisovs mācījās Žukovskas 3. vidusskolā ar padziļinātu [[angļu valoda]]s apguvi. == Darba gaitas un turpmākā izglītība == 2005. gadā viņš absolvēja [[Pļehanova Krievijas ekonomiskā akadēmija|Pļehanova Krievijas ekonomisko akadēmiju]], iegūstot bakalaura grādu ekonomikā. NO 2005. līdz 2006. gadam Borisovs strādāja par biznesa kontroliera asistentu uzņēmumā ''Volvo Vostok''. 2007. gadā Konstantins Borisovs ieguva maģistra grādu operāciju pētniecībā un sistēmu analīzē [[Vorikas Universitāte|Vorikas Universitātē]] ([[Koventri]], [[Apvienotā Karaliste]]). Studiju laikā Apvienotajā Karalistē 2006. gadā viņš pabeidza 30 stundu programmu pirmsslimnīcas aprūpē un kardiopulmonālajā reanimācijā. No 2007. gada decembra līdz 2011. gada jūlijam viņš strādāja par analītiķi uzņēmuma ''A. T. Carney GmbH'' Maskavas birojā. Pēc tam līdz 2013. gada martam viņš bija konsultants ''Boston Consulting Group Limited'' Maskavas birojā. Kopš 2014. gada janvāra viņš strādāja uzņēmumā ''Ferronordic Machines'' ([[Himki]]) par inovāciju ieviešanas vadītāju. 2017. gadā Borisovs Maskavā nokārtoja instruktora līmeņa sertifikācijas eksāmenu un ieguva kvalifikāciju "Pirmās neatliekamās palīdzības ''Emergency First Response'' apmācības instruktors". 2018. gadā viņš ar izcilību absolvēja [[Maskavas Aviācijas institūts|Maskavas Aviācijas institūtu]], iegūstot maģistra grādu gaisa kuģu [[dzīvības nodrošināšanas sistēma|dzīvības nodrošināšanas sistēmās]]. == Kosmonauta karjera == 2017. gada 14. martā Konstantins Borisovs pieteicās 2018. gada kosmonautu uzņemšanai. 2018. gada 10. augustā viņš tika uzņemts par kosmonauta kandidātu Gagarina Kosmonautu sagatavošanas centra kosmonautu grupā. 2019. gada 30. augustā viņš sekmīgi nokārtoja eksāmenu, iegūstot [[nirējs|nirēja]] kvalifikāciju. 2020. gada 2. decembrī Borisovs izgāja kosmonautu vispārējo sagatavošanu, un viņam tika piešķirta kvalifikācija "kosmonauts izmēģinātājs". 2022. gada 20. janvārī Konstantins Borisovs tika apstiprināts 69. / 70. ekspedīcijas pamatapkalpē. 2023. gada 22. februārī Krievijas starpresoru komisija viņu apstiprināja ''[[SpaceX Crew-6]]'' dublieru apkalpē, un 1. martā — ''SpaceX Crew-7'' pamatapkalpē. Konstantina Borisova pirmais kosmiskais lidojums sākās 2023. gada 26. augustā, ar kosmosa kuģi ''[[SpaceX Crew-7]]'' dodoties uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] (SKS). Viņš bija [[SKS 69. ekspedīcija|69.]] un [[SKS 70. ekspedīcija|70.]] ekspedīcijas lidojuma inženieris. Uz Zemes viņš atgriezās 2024. gada 12. martā. Kosmisko lidojumu kopsavilkums: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starts ! Nolaišanās ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[SpaceX Crew-7]]'' | {{dat|2023|8|26|SK}} | {{dat|2024|3|12|SK}} | [[Jasmina Moghbeli]]<br />[[Andreass Mogensens]]<br />[[Satoši Furukava]] | Misijas speciālists | 199 d 2 h 20 min | [[SKS 69. ekspedīcija|SKS-69]], [[SKS 70. ekspedīcija|SKS-70]] |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.gctc.ru/main.php?id=5160 БОРИСОВ Константин Сергеевич] ФГБУ "НИИ ЦПК имени Ю.А.Гагарина", {{ru ikona}} * [http://www.astronaut.ru/as_rusia/2016/text/borisov.htm Константин Сергеевич Борисов] astronaut.ru, {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Borisovs, Konstantins}} [[Kategorija:Krievijas kosmonauti]] 5qx4hfxoc6w86bw23cpxuur67dibmy9 1. maija iela 0 562316 4506202 4203594 2026-08-12T20:03:52Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4506202 wikitext text/x-wiki '''1. maija iela''' Latvijā var būt: * iela [[valstspilsēta|valstpilsētās]]: ** [[1. maija iela (Daugavpils)|1. maija iela]] — iela Daugavpilī; ** [[1. maija iela (Jēkabpils)|1. maija iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. * iela novadu pilsētās: ** [[1. maija iela (Auce)|1. maija iela]] — iela [[Auce|Aucē]]; ** [[1. maija iela (Bauska)|1. maija iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]]; ** [[1. Maija iela (Gulbene)|1. maija iela]] — iela [[Gulbene|Gulbenē]]; ** [[1. maija iela (Limbaži)|1. maija iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]]; ** [[1. maija iela (Ludza)|1. maija iela]] — iela [[Ludza|Ludzā]]; ** [[1. maija iela (Pļaviņas)|1. maija iela]] — iela [[Pļaviņas|Pļaviņās]]; ** [[1. maija iela (Preiļi)|1. maija iela]] — iela [[Preiļi|Preiļos]]; ** [[1. maija iela (Subate)|1. maija iela]] — iela [[Subate|Subatē]]; ** [[1. maija iela (Talsi)|1. maija iela]] — iela [[Talsi|Talsos]]. * iela novadu apdzīvotās vietās: ** [[1. maija iela (Emburga)|1. maija iela]] — iela Salgales pagasta [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburgā]]; ** [[1. maija iela (Kriškalni)|1. maija iela]] — iela Aiviekstes pagasta [[Kriškalni|Kriškalnos]]; ** [[1. maija iela (Malta)|1. maija iela]] — iela Maltas pagasta [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]]; ** [[1. maija iela (Skaistkalne)|1. maija iela]] — iela Skaistkalnes pagasta [[Skaistkalne|Skaistkalnē]]. == Skatīt arī == * [[1. maija laukums]] * [[Maija iela]] * [[4. maija iela]] {{Ielu nosaukums}} f7zxr1ejczd88vcb3do1qbr6ypqgfvw Austrumtrāķija 0 567243 4506146 4402764 2026-08-12T19:27:08Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Austrumu Trāķija]] uz [[Austrumtrāķija]], pārrakstot pāradresācijas lapu 4402764 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Източна Тракия на картата на Мармара, Турция.png|thumb|Austrumu Trāķija]] '''Austrumu Trāķija''' ({{val|tr|Doğu Trakya}}) ir vēsturiska apgabala — [[Trāķija]]s austrumu daļa, kas saskaņā ar 1913. gada Bukarestes līgumu palika [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. Vēlāk 1920—1922. gadā tā kļuva par [[Grieķija]]s daļu ([[Sevras līgums]]), un visbeidzot tika nodota jaunajai [[Turcija|Turcijas Republikai]] ([[Lozannas līgums]]). [[Rietumtrāķija]] nonāca Grieķijas sastāvā, bet Ziemeļtrāķija, plašāk pazīstama kā [[Austrumu Rumēlija|Austrumrumēlija]], palika [[Bulgārija]]s sastāvā. Pašlaik Austrumu Trāķija ir vienīgā Turcijas Eiropas teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības. == Klimats == [[File:EastTrace Landscape.jpg|thumb|Austrumu Trāķijas ainava [[Edirnes ils|Edirnes ilā]]|left]] Austrumtrāķijā ir hibrīds [[Vidusjūras klimats|vidusjūras]]/mitrs subtropu klimats [[Egejas jūra|Egejas]] un [[Marmora jūra]]s piekrastē, okeāna klimats [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē un mitrs kontinentāls klimats iekšzemē. Vasaras ir siltas līdz karstas, mitras un mēreni sausas, savukārt ziemas ir aukstas un mitras, dažkārt sniegotas. Piekrastes klimats saglabā salīdzinoši mērenu temperatūru. == Iedzīvotāji == Viduslaikos Austrumtrāķijas un kopumā Trāķijas iedzīvotāji bija galvenokārt [[Grieķi|grieķi un]] [[slāvi]], lai gan no 7. gadsimta beigām grieķu ietekme reģionā pakāpeniski mazinājās, un slāvi skaitliski dominēja gandrīz visos reģiona iekšējos reģionos, veidojot ievērojamu daļu pilsētu, īpaši [[Edirne|Adrianopoles]], iedzīvotāju. Pēc [[Konstantinopoles ieņemšana|Konstantinopoles ieņemšanas 1204. gadā]] [[bulgāri]] kļuva par nozīmīgu [[Etniskā grupa|etnisko grupu]] reģionā. Pēc turku iebrukumiem 14. un 15. gadsimtā viņiem pievienojās spēcīgs [[Turki|turku]] elements, kas pakāpeniski palielināja savu klātbūtni reģionā, galvenokārt [[pārtautošana|asimilējot]] grieķus un bulgārus. Pašlaik Austrumtrāķijas iedzīvotājus pārstāv turki, un tur ir ievērojama islamizētu [[Čigāni|romu]] kopiena. Grieķu un bulgāru minoritātes, kas bija nozīmīgas 20. gadsimta sākumā, ir strauji samazinājušās. Tajā pašā laikā Grieķijas un Bulgārijas kaimiņreģionos joprojām ir ievērojams skaits turku-musulmaņu iedzīvotāju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Senās Grieķijas ģeogrāfija]] f5b1bonht9gxtbbarcc38qvmvsuacys 4506153 4506146 2026-08-12T19:28:58Z Treisijs 347 4506153 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Източна Тракия на картата на Мармара, Турция.png|thumb|Austrumu Trāķija]] '''Austrumtrāķija''' ({{val|tr|Doğu Trakya}}) ir vēsturiska apgabala — [[Trāķija]]s austrumu daļa, kas saskaņā ar 1913. gada Bukarestes līgumu palika [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. Vēlāk 1920—1922. gadā tā kļuva par [[Grieķija]]s daļu ([[Sevras līgums]]), un visbeidzot tika nodota jaunajai [[Turcija|Turcijas Republikai]] ([[Lozannas līgums]]). [[Rietumtrāķija]] nonāca Grieķijas sastāvā, bet Ziemeļtrāķija, plašāk pazīstama kā [[Austrumu Rumēlija|Austrumrumēlija]], palika [[Bulgārija]]s sastāvā. Pašlaik Austrumtrāķija ir vienīgā Turcijas Eiropas teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības. == Klimats == [[File:EastTrace Landscape.jpg|thumb|Austrumu Trāķijas ainava [[Edirnes ils|Edirnes ilā]]|left]] Austrumtrāķijā ir hibrīds [[Vidusjūras klimats|vidusjūras]]/mitrs subtropu klimats [[Egejas jūra|Egejas]] un [[Marmora jūra]]s piekrastē, okeāna klimats [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē un mitrs kontinentāls klimats iekšzemē. Vasaras ir siltas līdz karstas, mitras un mēreni sausas, savukārt ziemas ir aukstas un mitras, dažkārt sniegotas. Piekrastes klimats saglabā salīdzinoši mērenu temperatūru. == Iedzīvotāji == Viduslaikos Austrumtrāķijas un kopumā Trāķijas iedzīvotāji bija galvenokārt [[Grieķi|grieķi un]] [[slāvi]], lai gan no 7. gadsimta beigām grieķu ietekme reģionā pakāpeniski mazinājās, un slāvi skaitliski dominēja gandrīz visos reģiona iekšējos reģionos, veidojot ievērojamu daļu pilsētu, īpaši [[Edirne|Adrianopoles]], iedzīvotāju. Pēc [[Konstantinopoles ieņemšana|Konstantinopoles ieņemšanas 1204. gadā]] [[bulgāri]] kļuva par nozīmīgu [[Etniskā grupa|etnisko grupu]] reģionā. Pēc turku iebrukumiem 14. un 15. gadsimtā viņiem pievienojās spēcīgs [[Turki|turku]] elements, kas pakāpeniski palielināja savu klātbūtni reģionā, galvenokārt [[pārtautošana|asimilējot]] grieķus un bulgārus. Pašlaik Austrumtrāķijas iedzīvotājus pārstāv turki, un tur ir ievērojama islamizētu [[Čigāni|romu]] kopiena. Grieķu un bulgāru minoritātes, kas bija nozīmīgas 20. gadsimta sākumā, ir strauji samazinājušās. Tajā pašā laikā Grieķijas un Bulgārijas kaimiņreģionos joprojām ir ievērojams skaits turku-musulmaņu iedzīvotāju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Senās Grieķijas ģeogrāfija]] k209wl7whcrovjolmg2npw7xwis4mo8 Diskusija:Austrumtrāķija 1 567244 4506148 4043633 2026-08-12T19:27:08Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Diskusija:Austrumu Trāķija]] uz [[Diskusija:Austrumtrāķija]] 4043633 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2024 |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma = daba un ģeogrāfija |tēma2 = Vēsture |valsts = Turcija |valsts2 = Grieķija }} n3ms082h8b62av0wr3oq6whjn7x7ou6 Bukovinas hercogiste 0 567777 4506003 4251265 2026-08-12T12:51:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506003 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bukowina Donaumonarchie.png|thumb|Bukovinas hercogistes karte]] '''Bukovinas hercogiste''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Герцогство Буковина,'' [[Vācu valoda|vācu]]: ''Herzogtum Bukowina / Herzogtum Buchenland'') bija kroņa zeme [[Austroungārijas impērija]]s austrumos, kas pastāvēja no 1849. līdz 1918. gadam [[Bukovina]]s zemēs. Hercogiste tika izveidota 1849. gadā [[1848.-1849. gada revolūcija Austrijas Impērijā|1848. gada revolūcijas]] un Austrijas Impērijas [[Federalizācija|federalizācijas]] rezultātā. Austroungārijas impērijas sabrukuma dēļ tā beidza pastāvēt 1918. gadā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zup|first=Iulia Elena|title=Landesverfassungen für das Herzogtum Bukowina und ihre Übersetzungen ins Rumänische|url=https://www.researchgate.net/publication/345321441_Landesverfassungen_fur_das_Herzogtum_Bukowina_und_ihre_Ubersetzungen_ins_Rumanische|journal=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jnsm.com.ua/cgi-bin/m/tm.pl?Month=03&Day=04&a=T|title=Цей день в історії : 4 березня 1849 : Герцогство Буковина|last=Лук'янюк|first=Володимир|last2=Лук'янюк|first2=Володимир|website=Цей день в історії|access-date=2024-03-30|date=2018-08-24|language=en}}</ref> == Vēsture == Turpmākās Bukovinas hercogistes zemes bija daļa no [[Kijivas Krievzeme]]s, bet pēc tam — no krievu kņazistēm. No 14. līdz 18. gadsimtam Bukovina bija daļa no [[Moldāvijas Kņaziste|Moldāvijas kņazistes]]. [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku karā (1768—1774)]] reģionu okupēja [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas karaspēks]], 1775. gadā [[Osmaņu impērija]] parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru Bukovina tika nodota Austrijas Impērijai. 1786. gadā austrieši reģionu kā Čerņivcu apriņķi iekļāva [[Galīcijas un Lodomērijas Karaliste|Galīcijas un Lodomērijas Karalistē]]. Pēc revolūcijām, kas pārņēma Austrijas Impēriju, 1849. gadā to atdalīja atsevišķā hercogistē. Par tās administratīvo centru kļuva [[Čerņivci|Čerņivči]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://buktour.icu/bukovyna/buk-history.html|title=Історія краю|website=buktour.icu|access-date=2024-03-30|archive-date=2024-03-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20240330213241/https://buktour.icu/bukovyna/buk-history.html}}</ref> No 19. gadsimta otrās puses sākās slāvu inteliģences dalīšanās "ukrainofilos" un "moskvofilos", kas īpaši saasinājās pēc 1903. gada. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Bukovina kļuva par karadarbības vietu starp Austroungāriju un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. To vairākas reizes okupēja Krievijas karaspēks. Šajās teritorijās no 1914. gada 19. augusta līdz 7. oktobrim un no 1914. gada 15. novembra līdz 1915. gada 1. februārim pastāvēja [[Čerņivcu guberņa]]. Pēc [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās 1915. gadā]] Bukovina atgriezās Austroungārijas kontrolē. 1916. gada augustā pēc [[Brusilova pārrāvums|Brusilova pārrāvuma]] Bukovinu atkal okupēja Krievijas karaspēks. 1917. gada februārī Krievijā notika [[1917. gada Krievijas revolūcija|revolūcija]]. Bukovinā tika nodibinātas strādnieku un kareivju deputātu padomes. Tajā pašā laikā Bukovinas muižnieki un garīdzniecība vēlējās saglabāt hercogisti Austroungārijas impērijas sastāvā, ko viņi vairākkārt deklarēja. Drīz pēc [[Oktobra revolūcija]]s Krievija pasludināja dekrētu par mieru, un sākās sarunas ar [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]]. Tajā pašā laikā turpinājās revolūcija Bukovinā. 1918. gada februāra beigās Bukovinas teritoriju okupēja Austroungārijas un Rumānijas karaspēks. 1918. gada 9. februārī [[Ukrainas Tautas Republika]]s Centrālā Rada parakstīja mieru ar Centrālajām lielvalstīm, atzīstot pirmskara robežu ar Austriju. 1918. gada 9. februārī Ukraina un Austroungārija parakstīja slepenu līgumu, saskaņā ar kuru Austrumgalīcija un Bukovina tika apvienotas vienā kroņa reģionā. 1918. gada 3. martā [[Krievijas SFPR]] ar Centrālajām lielvalstīm parakstīja [[Brestļitovskas miera līgums|Brestas mieru]]. Tajā nebija nekas konkrēti minēts par Bukovinu, bet bija noteikts, ka KSFPR karaspēks atbrīvos Ukrainas teritoriju. 1918. gada 7. maijā Bukarestes mieru parakstīja Rumānija, kas pretendēja uz Dienvidbukovinu. Saskaņā ar līgumu Rumānija atdeva Austroungārijai daļu zemes, tostarp uz robežas ar Bukovinu. Austroungārijas sabrukuma rezultātā izveidojās [[Rietumukrainas Tautas Republika]], kas 3. novembrī pasludināja, ka tās sastāvā ietilpst [[Galīcija]]s, [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu]] un Bukovinas teritorijas. Taču tas netika īstenots. 1918. gada 10. novembrī Rumānija atkal pieteica karu Centrālajām lielvalstīm, un novembra sākumā, okupējusi Bukovinas ziemeļu un dienvidu daļu, Rumānija to anektēja. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] [[Kategorija:Ungārijas vēsture]] [[Kategorija:Rumānijas vēsture]] cfdktx1f6z2ri69zzbl590mq2bkb9zn Riteņbraukšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 575707 4506324 4166753 2026-08-13T09:41:35Z Meistars Joda 781 4506324 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Riteņbraukšana | games = 2024. gada Vasaras | image = | caption = | venue = [[Jēnas tilts]] (šoseja)<br>''[[Vélodrome de Saint-Quentin-en-Yvelines]]'' (treks un BMX sacīkstes)<br>[[Elankūra]]s kalns (kalnu riteņbraukšana)<br>[[Konkordijas laukums]] (BMX frīstails) | dates = {{dat||7|27|N}} — {{dat||8|11|N}} | num_events = 22 | competitors = 514 | nations = | prev = [[Riteņbraukšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] | next = ''[[Riteņbraukšana 2028. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2028]]'' }} '''[[Riteņbraukšana]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika no 2024. gada 27. jūlija līdz 11. augustam. Riteņbraukšanā sadalīja 22 medaļu komplektus. [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] šajās olimpiskajās spēlēs pārstāvēja seši riteņbraucēji: šosejas riteņbraukšanā [[Toms Skujiņš]] un [[Anastasija Karbonāri]], kalnu riteņbraukšanā [[Mārtiņš Blūms]], BMX sacīkstēs [[Kristens Krīgers]] un [[Veronika Monika Stūriška]], BMX frīstailā — [[Ernests Zēbolds]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%;position:relative;" width=60%; |- | style="background-color:#FA7894;text-align:center;" |H||Priekšsacīkstes | style="background-color:#FA7894;text-align:center;" |Q||Kvalifikācija | style="background-color:#FAD978;text-align:center;" |¼||Ceturtdaļfināls | style="background-color:#FAD978;text-align:center;" |PI||Pēdējās iespējas brauciens | style="background-color:#D9FFB2;text-align:center;" |½||Pusfināls | style="background-color:#7DE5FA;text-align:center;" |F||Fināls |- |colspan="12" align=center|S — skrečs, T — tempa brauciens, E — izslēgšanas brauciens, P — punktu brauciens |} {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; line-height:1.25em; text-align:center" |+'''BMX, kalnu riteņbraukšana un šosejas riteņbraukšana'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/paris-2024/schedule/cycling-bmx-freestyle|title=Olympic Schedule - Cycling BMX Freestyle |website=olympics.com|language=en|access-date={{dat|2024|7|17||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/paris-2024/schedule/cycling-bmx-racing|title=Olympic Schedule - Cycling BMX Racing |website=olympics.com|language=en|access-date={{dat|2024|7|17||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/paris-2024/schedule/cycling-mountain-bike|title=Olympic Schedule - Cycling Mountain Bike |website=olympics.com|language=en|access-date={{dat|2024|7|17||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/paris-2024/schedule/cycling-road|title=Olympic Schedule - Cycling Road |website=olympics.com|language=en|access-date={{dat|2024|7|17||bez}}}}</ref> ! Disciplīna↓/Datums → || 27.07. || 28.07. || 29.07. || 30.07. || 31.07. || colspan=2| 1.08. || colspan=2| 2.08. || 3.08. || 4.08. |- | colspan="12" class="event" | '''BMX''' |- | align="left" | Frīstails vīriešiem || || || || style="background:#FA7894"| Q || style="background:#7DE5FA"| F ||colspan=2| ||colspan=2| || || |- | align="left" | Sacīkstes vīriešiem || || || || || || style="background:#FAD978"| ¼ || style="background:#FAD978"| PI || style="background:#D9FFB2"| ½ || style="background:#7DE5FA"| F || || |- | align="left" | Frīstails sievietēm || || || || style="background:#FA7894"| Q || style="background:#7DE5FA"| F ||colspan=2| ||colspan=2| || || |- | align="left" | Sacīkstes sievietēm || || || || || || style="background:#FAD978"| ¼ || style="background:#FAD978"| PI || style="background:#D9FFB2"| ½ || style="background:#7DE5FA"| F || || |- | colspan="12" class="event" | '''Kalnu riteņbraukšana''' |- | align="left" | Kross vīriešiem || || || style="background:#7DE5FA"| F || || ||colspan=2| ||colspan=2| || || |- | align="left" | Kross sievietēm || || style="background:#7DE5FA"| F || || || ||colspan=2| ||colspan=2| || || |- | colspan="12" class="event" | '''Šosejas riteņbraukšana''' |- | align="left" | Grupas brauciens vīriešiem || || || || || ||colspan=2| ||colspan=2| ||style="background:#7DE5FA"| F || |- | align="left" | Individuālais brauciens vīriešiem || style="background:#7DE5FA"| F || || || || ||colspan=2| ||colspan=2| || || |- | align="left" | Grupas brauciens sievietēm || || || || || ||colspan=2| ||colspan=2| || ||style="background:#7DE5FA"| F |- | align="left" | Individuālais brauciens sievietēm || style="background:#7DE5FA"| F || || || || ||colspan=2| ||colspan=2| || || |} {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; line-height:1.25em; text-align:center" |+'''Treka riteņbraukšana'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/paris-2024/schedule/cycling-track|title=Olympic Schedule - Cycling Track |website=olympics.com|language=en|access-date={{dat|2024|7|17||bez}}}}</ref> ! Disciplīna↓/Datums → || colspan="3"|5.08. || colspan="2"|6.08. || colspan="2"|7.08. || colspan="4"|8.08. || colspan="2"|9.08. || colspan="2"|10.08. || colspan="4"|11.08. |- | align="left" | Sprints vīriešiem || colspan=3| || colspan=2| ||colspan=2 style="background:#FA7894"| H || colspan=4 style="background:#FAD978"| ¼ || style="background:#D9FFB2"|½ || style="background:#7DE5FA"| F || colspan=2| || colspan=4| |- | align="left" | Komandu sprints vīriešiem || colspan=3 style="background:#FA7894" |H || style="background:#D9FFB2"|½|| style="background:#7DE5FA"|F || colspan=2| || colspan=4| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4| |- | align="left" | Keirins vīriešiem || colspan=3| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4| || colspan=2| || style="background:#FA7894" | H || || colspan=2 style="background:#FAD978"| ¼ || style="background:#D9FFB2"|½ || style="background:#7DE5FA"| F |- | align="left" | Komandu iedzīšana vīriešiem || colspan=3 style="background:#FA7894" |H || colspan=2 style="background:#D9FFB2"|½|| colspan=2 style="background:#7DE5FA"|F || colspan=4| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4| |- | align="left" | Daudzcīņa vīriešiem || colspan=3| || colspan=2| || colspan=2| || style="background:#FA7894"| S || style="background:#FA7894"| T || style="background:#FA7894"| E || style="background:#7DE5FA"| P || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4| |- | align="left" | Medisons vīriešiem || colspan=3| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4| || colspan=2| || colspan=2 style="background:#7DE5FA"| F || colspan=4| |- | align="left" | Sprints sievietēm || colspan=3| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4| || colspan=3 style="background:#FA7894"| H || style="background:#FAD978"| ¼ || colspan=2 style="background:#D9FFB2"| ½ || colspan=2 style="background:#7DE5FA"| F |- | align="left" | Komandu sprints sievietēm || style="background:#FA7894" |H || style="background:#D9FFB2"|½|| style="background:#7DE5FA"|F || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4| |- | align="left" | Keirins sievietēm || colspan=3| || colspan=2| || colspan=2 style="background:#FA7894" | H || colspan=2 style="background:#FAD978"| ¼ || style="background:#D9FFB2"|½ || style="background:#7DE5FA"| F || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4| |- | align="left" | Komandu iedzīšana sievietēm || colspan=3| || colspan=2 style="background:#FA7894" |H || style="background:#D9FFB2"|½|| style="background:#7DE5FA"|F || colspan=4| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4| |- | align="left" | Daudzcīņa sievietēm || colspan=3| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4| || colspan=2| || colspan=2| || style="background:#FA7894"| S || style="background:#FA7894"| T || style="background:#FA7894"| E || style="background:#7DE5FA"| P |- | align="left" | Medisons sievietēm || colspan=3| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=4| || colspan=2 style="background:#7DE5FA"| F || colspan=2| || colspan=4| |} == Medaļu tabula == {{Medals table | caption = | host = FRA | flag_template = flagIOC | event = 2024. gada vasaras | gold_FRA = 3 | silver_FRA = 3 | bronze_FRA = 3 | host_FRA = yes | gold_AUS = 3 | silver_AUS = 2 | bronze_AUS = 3 | gold_GBR = 2 | silver_GBR = 5 | bronze_GBR = 4 | gold_USA = 3 | silver_USA = 2 | bronze_USA = 1 | gold_BEL = 2 | silver_BEL = 0 | bronze_BEL = 3 | gold_NED = 3 | silver_NED = 3 | bronze_NED = 1 | gold_NZL = 2 | silver_NZL = 2 | bronze_NZL = 1 | gold_ARG = 1 | silver_ARG = 0 | bronze_ARG = 0 | gold_CHN = 1 | silver_CHN = 0 | bronze_CHN = 0 | gold_ITA = 1 | silver_ITA = 2 | bronze_ITA = 1 | gold_POR = 1 | silver_POR = 1 | bronze_POR = 0 | gold_GER = 0 | silver_GER = 1 | bronze_GER = 1 | gold_POL = 0 | silver_POL = 1 | bronze_POL = 0 | gold_RSA = 0 | silver_RSA = 0 | bronze_RSA = 1 | gold_SWE = 0 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 1 | gold_SUI = 0 | silver_SUI = 0 | bronze_SUI = 1 | gold_DEN = 0 | silver_DEN = 0 | bronze_DEN = 1 }} == Medaļnieki == === Šosejas riteņbraukšana === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | Grupas brauciens vīriešiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/parize_2024/03082024-lieliskais_skujins_piecinieka_grupas_brau|title=Lieliskais Skujiņš pieciniekā grupas braucienā, Evenepūls triumfē pat ar vēlu ķibeli|website=sportacentrs.com|date={{dat|2024|8|3|n|bez}}|access-date={{dat|2024|8|3||bez}}}}</ref> | {{flaga|BEL}} [[Remko Evenepūls]] | {{flaga|FRA}} [[Valentēns Maduā]] | {{flaga|FRA}} [[Kristofs Laports]] |- | Individuālais brauciens vīriešiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8067236/belgijas-ritenbraucejs-izcina-olimpisko-zeltu|title=Beļģijas riteņbraucējs izcīna olimpisko zeltu|website=apollo.lv|date={{dat|2024|7|27|n|bez}}|access-date={{dat|2024|7|28||bez}}}}</ref> | {{flaga|BEL}} [[Remko Evenepūls]] | {{flaga|ITA}} [[Filipo Ganna]] | {{flaga|BEL}} [[Vauts van Ārts]] |- | Grupas brauciens sievietēm | {{flaga|USA}} [[Kristena Folknere]] | {{flaga|NED}} [[Marianna Vosa]] | {{flaga|BEL}} [[Lote Kopeki]] |- | Individuālais brauciens sievietēm<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8067201/australijas-ritenbrauceja-klust-par-olimpisko-cempioni|title=Austrālijas riteņbraucēja kļūst par olimpisko čempioni|website=tvnet.lv|date={{dat|2024|7|27|n|bez}}|access-date={{dat|2024|7|27||bez}}}}</ref> | {{flaga|AUS}} [[Greisa Brauna]] | {{flaga|GBR}} [[Anna Hendersone]] | {{flaga|USA}} [[Hloja Daigerta]] |} === Treka riteņbraukšana === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | Sprints vīriešiem | {{flaga|NED}} [[Harijs Lavreisens]] | {{flaga|AUS}} [[Metjū Ričardsons]] | {{flaga|GBR}} [[Džeks Kārlins]] |- | Komandu sprints vīriešiem | {{ValstsOS|NED|2024. gada vasaras}}<br />[[Rojs van den Bergs]]<br />[[Harijs Lavreisens]]<br />[[Džefrijs Hoglands]] | {{ValstsOS|GBR|2024. gada vasaras}}<br />[[Eds Lavs]]<br />[[Hamišs Tērnbulls]]<br />[[Džeks Kārlins]] | {{ValstsOS|AUS|2024. gada vasaras}}<br />[[Lī Hofmans]]<br />[[Metjū Ričardsons]]<br />[[Metjū Glecers]] |- | Keirins vīriešiem | {{flaga|NED}} [[Harijs Lavreisens]] | {{flaga|AUS}} [[Metjū Ričardsons]] | {{flaga|AUS}} [[Metjū Glecers]] |- | Medisons vīriešiem | {{ValstsOS|POR|2024. gada vasaras}}<br />[[Juri Leitau]]<br />[[Rui Oliveira]] | {{ValstsOS|ITA|2024. gada vasaras}}<br />[[Simone Konsonni]]<br />[[Elia Vivjāni]] | {{ValstsOS|DEN|2024. gada vasaras}}<br />[[Niklass Larsens]]<br />[[Mikāls Merkevs]] |- | Daudzcīņa vīriešiem | {{flaga|FRA}} [[Benžamēns Tomass]] | {{flaga|POR}} [[Juri Leitau]] | {{flaga|BEL}} [[Fabio Van den Bose]] |-valign="top" | Komandu iedzīšana vīriešiem | {{ValstsOS|AUS|2024. gada vasaras}}<br />[[Olivers Bledins]]<br />[[Sems Velsfords]]<br />[[Konors Līhijs]]<br />[[Kelands O'Braiens]] | {{ValstsOS|GBR|2024. gada vasaras}}<br />[[Ītans Heiters]]<br />[[Denjels Bigems]]<br />[[Čārlijs Tanfīlds]]<br />[[Ītans Vernons]]<br />[[Olivers Vuds]] | {{ValstsOS|ITA|2024. gada vasaras}}<br />[[Simone Konsonni]]<br />[[Filipo Ganna]]<br />[[Frančesco Lamons]]<br />[[Džonatans Milans]] |- | Sprints sievietēm | {{flaga|NZL}} [[Elesa Endrūsa]] | {{flaga|GER}} [[Lea Frīdriha]] | {{flaga|GBR}} [[Emma Finukeina]] |- | Komandu sprints sievietēm | {{ValstsOS|GBR|2024. gada vasaras}}<br />[[Keitija Mārčenta]]<br>[[Sofija Keipvela]]<br>[[Emma Finukeina]] | {{ValstsOS|NZL|2024. gada vasaras}}<br />[[Rebeka Peča]]<br>[[Šeina Fultone]]<br>[[Elesa Endrūsa]] | {{ValstsOS|GER|2024. gada vasaras}}<br />[[Paulīne Graboša]]<br>[[Emma Hince]]<br>[[Lea Frīdriha]] |- | Keirins sievietēm | {{flaga|NZL}} [[Elesa Endrūsa]] | {{flaga|NED}} [[Hetija van de Vauva]] | {{flaga|GBR}} [[Emma Finukeina]] |- | Medisons sievietēm | {{ValstsOS|ITA|2024. gada vasaras}}<br />[[Kjara Konsonni]]<br />[[Vitorija Gvacīni]] | {{ValstsOS|GBR|2024. gada vasaras}}<br />[[Elinora Bārkere]]<br />[[Nea Evansa]] | {{ValstsOS|NED|2024. gada vasaras}}<br />[[Maike van der Deina]]<br />[[Lisa van Belle]] |- | Daudzcīņa sievietēm | {{flaga|USA}} [[Dženifere Valente]] | {{flaga|POL}} [[Darja Pikulika]] | {{flaga|NZL}} [[Elija Volastone]] |- | Komandu iedzīšana sievietēm | {{ValstsOS|USA|2024. gada vasaras}}<br />[[Dženifere Valente]]<br />[[Lilija Viljamsa]]<br />[[Hloja Daigerta]]<br />[[Kristena Folknere]] | {{ValstsOS|NZL|2024. gada vasaras}}<br />[[Elija Volastone]]<br />[[Brionija Bota]]<br />[[Emilija Šīrmena]]<br />[[Nikola Šīldsa]] | {{ValstsOS|GBR|2024. gada vasaras}}<br />[[Elinora Bārkere]]<br />[[Džosija Naita]]<br />[[Anna Morisa]]<br />[[Džesika Robertsa]] |} === Kalnu riteņbraukšana === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | Kross vīriešiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/29.07.2024-kalnu-ritenbraucejs-blums-sava-olimpiskaja-debija-izcina-17-vietu.a563091/|title=Kalnu riteņbraucējs Blūms savā olimpiskajā debijā izcīna 17. vietu|website=lsm.lv|access-date={{dat|2024|7|29||bez}}}}</ref> | {{flaga|GBR}} [[Tomass Pidkoks]] | {{flaga|FRA}} [[Viktors Koreckis]] | {{flaga|RSA}} [[Alans Haterlijs]] |- | Kross sievietēm | {{flaga|FRA}} [[Polina Ferāna-Prevo]] | {{flaga|USA}} [[Heilija Batena]] | {{flaga|SWE}} [[Jenni Risvedsa]] |} === BMX === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | Sacīkstes vīriešiem | {{flaga|FRA}} [[Žoriss Dodē]] | {{flaga|FRA}} [[Silvēns Andrē]] | {{flaga|FRA}} [[Romēns Majē]] |- | Sacīkstes sievietēm<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/parize_2024/02082024-sakakibara_aizvada_nevainojamas_sacikstes|title=Sakakibara aizvada nevainojamas BMX sacīkstes un iegūst olimpisko zeltu|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2024|8|2||bez}}}}</ref> | {{flaga|AUS}} [[Saja Sakakibara]] | {{flaga|NED}} [[Manona Vēnstra]] | {{flaga|SUI}} [[Zoē Klāsensa]] |- | Frīstails vīriešiem | {{flaga|ARG}} [[Hosē Torress Hils]] | {{flaga|GBR}} [[Kīrans Reilijs]] | {{flaga|FRA}} [[Anthonī Žanžans]] |- | Frīstails sievietēm | {{flaga|CHN}} [[Dena Javeņa]] | {{flaga|USA}} [[Perisa Benegasa]] | {{flaga|AUS}} [[Natalja Dīma]] |} == Latvijas sportisti == {{pamatraksts|Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{#section:Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cycling}} == Atsauces == {{atsauces}} {{2024. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Sporta veidi 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|2024]] [[Kategorija:2024. gads riteņbraukšanā]] 7lk5jsdhbcomo3p7bzcc57aepw76pv7 Latvijas jauniešu galvaspilsēta 0 577743 4506169 4323529 2026-08-12T19:41:34Z ~2026-44414-39 149013 Papildināts saturs 4506169 wikitext text/x-wiki '''Latvijas jauniešu galvaspilsēta''' ir [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] rīkots ikgadējs konkurss, kura mērķis ir popularizēt darbu ar jaunatni pašvaldību vidū un tā nozīmi sabiedrībā. Jauniešu galvaspilsētas tituls tiek pasniegts kopš 2016. gada.<ref>[https://jaunatneslietas.gov.lv/content/latvijas-jauniesu-galvaspilseta Latvijas Jauniešu galvaspilsēta]</ref> Konkursā var pieteikties ikviena pašvaldība, kurā tiek veikts darbs ar jaunatni. Uzvarētāji tiek nosaukti katra gada 12. augustā, jauniešu iespēju festivāla "Kopums" ietvaros. == Uzskaitījums == * [[2016. gads Latvijā|2016. gads]] — [[Jelgava]] * [[2017. gads Latvijā|2017. gads]] — [[Liepāja]] * [[2018. gads Latvijā|2018. gads]] — [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novads]] * [[2019. gads Latvijā|2019. gads]] — [[Ikšķiles novads|Ikšķiles]] un [[Olaines novads|Olaines novadu]] apvienība * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Ventspils]] * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Rēzekne]] * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Jūrmala]] * [[2023. gads Latvijā|2023. gads]] — [[Bauskas novads]] * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Līvānu novads]] * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Liepāja]] * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Rēzekne]] * [[2027. gads Latvijā|2027. gads]] – [[Jelgavas novads]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Konkursi]] [[Kategorija:Jaunatne]] sqxexib8vuhy0g412pkriyq5cxnba9q 4506172 4506169 2026-08-12T19:42:44Z ~2026-44414-39 149013 /* Uzskaitījums */ 4506172 wikitext text/x-wiki '''Latvijas jauniešu galvaspilsēta''' ir [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] rīkots ikgadējs konkurss, kura mērķis ir popularizēt darbu ar jaunatni pašvaldību vidū un tā nozīmi sabiedrībā. Jauniešu galvaspilsētas tituls tiek pasniegts kopš 2016. gada.<ref>[https://jaunatneslietas.gov.lv/content/latvijas-jauniesu-galvaspilseta Latvijas Jauniešu galvaspilsēta]</ref> Konkursā var pieteikties ikviena pašvaldība, kurā tiek veikts darbs ar jaunatni. Uzvarētāji tiek nosaukti katra gada 12. augustā, jauniešu iespēju festivāla "Kopums" ietvaros. == Uzskaitījums == * [[2016. gads Latvijā|2016. gads]] — [[Jelgava]] * [[2017. gads Latvijā|2017. gads]] — [[Liepāja]] * [[2018. gads Latvijā|2018. gads]] — [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novads]] * [[2019. gads Latvijā|2019. gads]] — [[Ikšķiles novads|Ikšķiles]] un [[Olaines novads|Olaines novadu]] apvienība * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Ventspils]] * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Rēzekne]] * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Jūrmala]] * [[2023. gads Latvijā|2023. gads]] — [[Bauskas novads]] * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Līvānu novads]] * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Liepāja]] * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Rēzekne]] * [[2027. gads Latvijā|2027. gads]] — [[Jelgavas novads]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Konkursi]] [[Kategorija:Jaunatne]] ps6k0ijag8hcynxlhu5ni5xqvhs0sp2 2026. gads Latvijā 0 577773 4506248 4505850 2026-08-13T05:40:53Z Lasks 38532 /* Augusts */ 4506248 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[22. augusts]] — [[Carnikava]] iegūs pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]] — [[Ilze Biruta Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 0dh1pvwj908n0bc5cqg6kjsesuo7lqj 4506249 4506248 2026-08-13T05:41:12Z Lasks 38532 /* Augusts */ 4506249 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]] — bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[22. augusts]] — [[Carnikava]] iegūs pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]] — [[Ilze Biruta Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] nn5y6hg8yogaag31jr1la04coij3gos Veidne:Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9 10 578636 4506206 4114573 2026-08-12T20:06:01Z Olgerts V 41522 noformējums 4506206 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name= Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9 |title= [[Daugavpils ielu uzskaitījums|Daugavpils ielas]], kuru nosaukums sākas ar 0—9 | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |above = {{Daugavpils ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group1 = 0—9 |list1 = * [[1. Dāliju iela]] * [[1. Kumelīšu iela]] * [[1. līnija (Daugavpils)|1. līnija]] * [[1. maija iela (Daugavpils)|1. maija iela]] * [[1. Narcišu iela]] * [[1. Oficieru iela]] * [[1. Pasažieru iela]] * [[1. Preču iela]] * [[2. Dāliju iela]] * [[2. Kumelīšu iela]] * [[2. līnija (Daugavpils)|2. līnija]] * [[2. Narcišu iela]] * [[2. Oficieru iela]] * [[2. Pasažieru iela]] * [[2. Preču iela]] * [[3. Dāliju iela]] * [[3. līnija (Daugavpils)|3. līnija]] * [[4. Dāliju iela]] * [[4. līnija (Daugavpils)|4. līnija]] * [[5. Dāliju iela]] * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Daugavpils ielu veidnes]] </noinclude> bqgx1jjwpqmn7kto0bm64xze8dtr6xn 75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls 0 586965 4505997 4488466 2026-08-12T12:14:34Z Bendžamins 76862 4505997 wikitext text/x-wiki {{Kinofestivāla infokaste |name=75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls |image=75th_Berlin_International_Film_Festival_poster.jpg |caption=Oficiālais kinofestivāla plakāts |opening=''[[Das Licht]]'' (režisors [[Toms Tikvers]]) |closing= |location={{vieta|Vācija|Berlīne}} |founded=1951 |awards=[[Zelta lācis]] |host= |artistic_director=Trisija Tutla |directors= |number= |date=Atklāšana: {{dat|2025|2|13}}<br />Slēgšana: {{dat|2025|2|23}} |website={{URL|http://www.berlinale.de}} |main=[[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] |previous=[[74. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|74.]] |next=76. }} '''75. ikgadējais [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]''' norisinājās no 2025. gada 13. līdz 23. februārim [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]]. Pamatkonkursa žūrijas prezidents bija amerikāņu kinorežisors [[Tods Heinss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title={{!}} Berlinale {{!}} News & Topics {{!}} News |url=https://www.berlinale.de/en/2025/news-press-releases/258434.html |access-date=2024-11-15 |website=www.berlinale.de |language=en}}</ref> Pēc [[Karlo Šatria]] un Marietas Risenbēkas atlaišanas 2024. gadā šis bija pirmais festivāls ar Trisiju Tutlu festivāla mākslinieciskās direktores amatā.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Roxborough |first=Scott |date=2023-09-02 |title=Berlin Film Festival Artistic Director Carlo Chatrian to Step Down After 2024 Edition |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/berlin-film-festival-director-carlo-chatrain-step-down-2024-1235580707/ |access-date=2024-02-26 |work=[[The Hollywood Reporter]] |language=en}}</ref> [[Dāgs Johans Haugeruds|Dāga Johana Haugeruda]] režisētā filma ''[[Drømmer]]'' ieguva [[Zelta lācis|Zelta lāci]]. Žūrijas galveno balvu Sudraba lāci saņēma [[Gabriels Maskaro|Gabriela Maskaro]] filma ''[[O Último Azul]]''. Savukārt Sudraba lāci par labāko galveno lomu piešķīra [[Rouza Bairna|Rouzai Bairnai]] par lomu filmā ''[[If I Had Legs I'd Kick You]]''.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |title=The Prizes of the International Jury |url=https://www.berlinale.de/en/festival/awards-and-juries/international-jury.html |access-date=2025-02-22 |website=www.berlinale.de |language=en}}</ref> Festivālu atklāja režisora [[Toms Tikvers|Toma Tikvera]] Vācijas drāmas filma ''[[Das Licht]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Roxborough |first=Scott |date=5 December 2024 |title=Tom Tykwer's 'The Light' to Open 2025 Berlin Film Festival |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/tom-tykwer-new-film-the-light-to-open-2025-berlin-festival-1236078243/ |access-date=12 December 2024 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> Atklāšanas ceremonijā britu aktrisei [[Tilda Svintone|Tildai Svintonei]] pasniedza Goda Zelta lācis.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |title=The Honorary Golden Bear |url=https://www.berlinale.de/en/festival/awards-and-juries/honorary-golden-bear.html |access-date=2024-12-20 |website=www.berlinale.de |language=en}}</ref> == Konkursa filmas == Sekojošās filmas sacentās par [[Zelta lācis|Zelta lāci]]. {| class="wikitable" style="width:100%; margin-bottom:4px" !Filmas nosaukums !Režisors !Valsts |- |''[[Ari (filma)|Ari]]'' |[[Leonora Seraljē]] |Francija, Beļģija |- |"[[Zilais mēness]]" (''Blue Moon'') |[[Ričards Linkleters]] |ASV, Īrija |- |"[[Bezgalīgā zilgme]]" (''O Último Azul'') |[[Gabriels Maskaru]] |Brazīlija, Meksika, Čīle, Nīderlande |- |''[[Dreams]]'' |[[Mišels Franko]] |Meksika, ASV |- style="background:#FFDEAD;" |'''''[[Drømmer]]''''' |'''[[Dāgs Johans Haugeruds]]''' |'''Norvēģija''' |- |''[[Girls on Wire]]'' |[[Viviana Kū]] |Ķīna |- |''[[Hot Milk]]'' |[[Rebeka Lenkevica]] |Apvienotā Karaliste, Grieķija |- |"[[Ledus tornis]]" (''La Tour de Glace'') |[[Lusila Hadžihaliloviča]] |Francija, Vācija, Itālija |- |"[[Ja varētu, es tev spertu]]" (''If I Had Legs I'd Kick You'') |[[Mērija Bronstīna]] |ASV |- |''[[Kontinental '25]]'' |[[Radu Žude]] |Rumānija, Brazīlija, Šveice, Apvienotā Karaliste, Luksemburga |- |''[[Living the Land]]'' |[[Huo Mengs]] |Ķīna |- |''[[El mensaje]]'' |[[Ivans Funds]] |Argentīna, Spānija |- |''[[Mother's Baby]]'' |[[Johanna Modera]] |Austrija, Šveice, Vācija |- |''[[Reflet dans un diamant mort]]'' |[[Helēna Kateta un Bruno Forcāni]] |Beļģija, Luksemburga, Itālija, Francija |- |''[[La cache]]'' |[[Lionels Baiers]] |Šveice, Luksemburga, Francija |- |''[[Timestamp (filma)|Timestamp]]'' |[[Katerina Gornostaja]] |Ukraina, Luksemburga, Nīderlande, Francija |- |''[[Was Marielle weiß]]'' |[[Frederiks Hambaleks]] |Vācija |- |''[[What Does That Nature Say to You]]'' |[[Hons Sansu]] |Dienvidkoreja |- |''[[Yunan]]'' |[[Amers Fakers Eldins]] |Vācija, Kanāda, Itālija, Palestīna, Katara, Jordānija, Saūda Arābija |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{kino-aizmetnis}} [[Kategorija:Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] [[Kategorija:2025. gada kinofestivāli|berlīnes]] 6b4e466zuw4rg7or4zpilknmigpy5tg Daugavas iela (Daugavpils) 0 590623 4506161 4464848 2026-08-12T19:36:40Z Olgerts V 41522 4506161 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Daugavas iela|Daugavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Daugavas iela |attēls = Ночью - panoramio (6).jpg |attēla paraksts = Daugavas iela pie krustojuma ar Saules ielu |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 12 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 330 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]], [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]], [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]], [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]] |ielas garums = 8080 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Nikolaja dambis * Krasta iela * Piedaugavas iela * Viļa Plūdoņa gatve |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Daugavas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s labajā krastā. Daugavas iela sākas pilsētas centrā kā [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] turpinājums rietumu virzienā un ved līdz Daugavpils ziemeļrietumu robežai [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] apkaimē. Tur iela pārtop bezvārda ceļā [[Kooperators (Līksnas pagasts)|Kooperatora]] vasarnīcu ciemā un tālāk stiepjas pa [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastu]] līdz [[Autoceļš A14 (Latvija)|A14 autoceļam]]. Daugavas iela savieno [[Centrs (Daugavpils)|Centra]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]], [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietokšņa]], [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintaru]] un [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] apkaimes. Daugavas ielas garums ir 8080 metri, tā ir viena no garākām ielām pilsētā. Ielā ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Ielas posms no tās sākuma līdz [[Vienības tilts|Vienības tiltam]] ir valsts galvenā [[Autoceļš A13 (Latvija)|autoceļa A13]] daļa, bet posms no Vienības tilta līdz sazarojumam [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintaru apkaimē]] — valsts reģionālā [[Autoceļš P67|autoceļa P67]] daļa. Pa Daugavas ielu kursē [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršrutu autobusi. Ielas apkārtnē atrodas Daugavpils pašvaldības un [[Daugavpils Universitāte]]s ēkas, [[Dubrovina parks]], Esplanādes parks ar ūdenskrātuvi, [[Daugavpils cietoksnis]]. Netālu no cietokšņa Daugavas iela šķērso [[Šuņica]]s upi, kā arī [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|dzelzceļa līniju]] zem sena ķieģeļu viadukta. == Vēsture == [[Attēls:Railroad Bridge - panoramio - Ivars Indāns.jpg|274px|thumb|Viadukts Daugavas ielā]] [[Attēls:Дорога в город - panoramio (3).jpg|274px|thumb|Daugavas iela pie [[Daugavpils cietoksnis|cietokšņa]]]] {{Ārējie resursi|image1 = [https://disk.yandex.ru/a/lhMIwYWg3ZNyQC/5b51a0a90a9ec19e2be675a5 Ielas skats 19.—20. gadsimtu mijā] |image2 = Iela 1930. gados: * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14132/ savienoums ar Raiņa ielu] * skats gar Daugavu [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14133/ (1)], [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/28495/ (2)] |image3 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/51662/ Ielas skats 1960. gados] }} Daugavas ielu, kopā ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] daļu pilsētas centrā, uzbūvēja 19. gadsimta pirmajā pusē kā aizsargdambi pret plūdiem. Kapteiņa Meļņikova izstrādāto projektu 1833. gada 27. aprīlī apstiprināja personīgi ķeizars [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs&nbsp;I]], tāpēc dambi ilgu laiku sauca par '''Nikolaja dambi'''. Dambja celtniecība tika pabeigta 1841. gadā, un uz dambja izveidoja šoseju (tagadējās 18. novembra iela un Daugavas iela).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nikolaja dambis. Daugavpils |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14132/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}}}}</ref> 20. gadsimta sākumā Daugavas ielas nosaukums bija '''Krasta iela''' ({{val|ru|Набережная улица}}) vai '''Piedaugavas iela''' ({{val|ru|Придвинская улица}}). Savu tagadējo vārdu tā ieguva 1925. gada 12. janvārī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Izmaiņas Daugavpils ielu nosaukumos |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4766 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|29||bez}} |date={{dat|1925|1|12||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> 1940. gada aprīli uz neilgu laiku (līdz [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] sākumam) ielas posms no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] līdz [[Šuņica|Šūņupītei]] tika nosaukts par '''Viļa Plūdoņa gatvi'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Edvarta Virzas iela un Viļa Plūdoņa gatve Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4765 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|7|1||bez}} |date={{dat|1940|4|3||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 8 — dzīvojamā ēka, uzcelta 20. gadsimta sākumā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4755 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> * Nr. 22 un 24 — dzīvojamās ēkas, uzceltas 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamās ēkas (2) |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4756 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> * Nr. 131 — bijušās sanatorijas "Mežciems" (dibināta 1883. gadā) viesnīca, reģiona nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sanatorija |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4758 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> * Kieģeļu mūra dzelzceļa viadukts pār ielu, [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|dzelzceļa līnijā Daugavpils—Kurcums]] (agrāk [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburga—Varšava]]), uzbūvēts 1902. gadā. Tilta garums 28 metri, augstums 4,9 metri, ailas platums 10,7 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzelzceļa viadukts Cietokšņa ielā Daugavpilī |url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/12811/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Daugavas iela ir savienota ar šādām ielām:<ref>Visi krustojumi ir T veida, jo iela iet gar upes krastu.</ref> * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (ielas turpinājums) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Muzeja iela (Daugavpils)|Muzeja iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Vienības tilts]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Vaļņu iela (Daugavpils)|Vaļņu iela]] / [[Mihaila iela]] (apļveida krustojums) * [[Vaļņu iela (Daugavpils)|Vaļņu iela]] (otro reizi) * [[Ceriņu iela (Daugavpils)|Ceriņu iela]] * {{P ceļš|67}} ("Rīgas šoseja") * [[Sabuļu iela]] * [[Jaunciema iela (Daugavpils)|Jaunciema iela]] * [[Magoņu iela (Daugavpils)|Magoņu iela]] * [[Alberta iela (Daugavpils)|Alberta iela]] * [[Rožu iela (Daugavpils)|Rožu iela]] * [[Bezdelīgu iela (Daugavpils)|Bezdelīgu iela]] * [[Dienvidu iela (Daugavpils)|Dienvidu iela]] * [[Tālavas iela (Daugavpils)|Tālavas iela]] * [[Parka iela (Daugavpils)|Parka iela]] * [[Dundagas iela (Daugavpils)|Dundagas iela]] * [[Lauku iela (Daugavpils)|Lauku iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] [[Kategorija:Ielas Dzintaros (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Mežciemā (Daugavpils)]] 79xiyfxlhmlsftd05q00nhwoeqa4aya Parka iela (Daugavpils) 0 591629 4506229 4418676 2026-08-12T20:26:38Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ 4506229 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Parka iela|Parka iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Parka iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]] |ielas garums = 2630 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Volodarska iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Parka iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] apkaimē. Parka iela sākas krustojumā ar [[Vizbuļu iela (Daugavpils)|Vizbuļu ielu]] ([[autoceļš P67]]) pie bijušās [[Mežciems (stacija)|Mežciema stacijas]], ved galvenokārt rietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielu]]. Parka ielā ir privātmāju apbūve, kā arī daudz neapbūvēto gabalu. Parka iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|5||bez}}}}</ref> Ielas kopējais garums ir aptuveni 2630 metri, visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Pa Parka ielu kursē [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršruta autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Parka iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/lv-autobuss-nr-5-autoosta-mezciems-cietoksnis-autoosta#9750 |publisher=5. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |archive-date={{dat|2025|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250710071943/https://satiksme.daugavpils.lv/lv-autobuss-nr-5-autoosta-mezciems-cietoksnis-autoosta#9750 }}</ref> Parka iela ir ielas sākotnējais nosaukums, bet [[Latvijas PSR]] laikā iela bija pārdēvēta par '''Volodarska ielu''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ул. Володарского |url=http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&lat=55.91359&lon=26.4464&layers=00B000000000TTT |website=Kartes.gisnet.lv |accessdate={{dat|2025|9|12||bez}} |archive-date={{dat|2025|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251209231240/http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&lat=55.91359&lon=26.4464&layers=00B000000000TTT }}</ref> Krievijas revolucionāra {{Starpviki saite|lv = V. Volodarskis|lv_text = V. Volodarska|val = ru|val_title = В. Володарский}} vārdā. == Ievērojami objekti == * Nr. 2 — bijusī Draudzīgā aicinājuma Mežciema skola (darbojās līdz 2002. gadam) un zirgu manēža “Mežciems”. == Ielu savienojumi == Parka iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Ventas iela (Daugavpils)|Ventas iela]] (ielas turpinājums) * [[Vizbuļu iela (Daugavpils)|Vizbuļu iela]] (autoceļš {{P ceļš|67}}) * [[Skaistas iela (Daugavpils)|Skaistas iela]] (T veida krustojums) * [[Tūristu iela (Daugavpils)|Tūristu iela]] (T veida krustojums) * [[Plāteru iela]] * [[Putnu iela (Daugavpils)|Putnu iela]] (T veida krustojums) * [[Tālavas iela (Daugavpils)|Tālavas iela]] (T veida krustojums) * [[Staņislavska iela]] (T veida krustojums) * [[Tvaikoņu iela (Daugavpils)|Tvaikoņu iela]] (T veida krustojums) * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Muzeja iela (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Mežciemā (Daugavpils)]] rzid4cbaayr37la8wo4zwa886e3ypms 4506231 4506229 2026-08-12T20:36:37Z Olgerts V 41522 noform. 4506231 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Parka iela|Parka iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Parka iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]] |ielas garums = 2630 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Volodarska iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Parka iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] apkaimē. Parka iela sākas krustojumā ar [[Vizbuļu iela (Daugavpils)|Vizbuļu ielu]] ([[autoceļš P67]]) pie bijušās [[Mežciems (stacija)|Mežciema stacijas]], ved galvenokārt rietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielu]]. Parka ielā ir privātmāju apbūve, kā arī daudz neapbūvēto gabalu. Parka iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|5||bez}}}}</ref> Ielas kopējais garums ir aptuveni 2630 metri, visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Pa Parka ielu kursē [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršruta autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Parka iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/lv-autobuss-nr-5-autoosta-mezciems-cietoksnis-autoosta#9750 |publisher=5. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |archive-date={{dat|2025|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250710071943/https://satiksme.daugavpils.lv/lv-autobuss-nr-5-autoosta-mezciems-cietoksnis-autoosta#9750 }}</ref> '''Parka iela''' ir šīs ielas sākotnējais nosaukums, bet [[Latvijas PSR]] laikā tā bija pārdēvēta par '''Volodarska ielu''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ул. Володарского |url=http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&lat=55.91359&lon=26.4464&layers=00B000000000TTT |website=Kartes.gisnet.lv |accessdate={{dat|2025|9|12||bez}} |archive-date={{dat|2025|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251209231240/http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&lat=55.91359&lon=26.4464&layers=00B000000000TTT }}</ref> Krievijas revolucionāra {{Starpviki saite|lv = V. Volodarskis|lv_text = V. Volodarska|val = ru|val_title = В. Володарский}} vārdā. == Ievērojami objekti == * Nr. 2 — bijusī Draudzīgā aicinājuma Mežciema skola (darbojās līdz 2002. gadam) un zirgu manēža “Mežciems”. == Ielu savienojumi == Parka iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Ventas iela (Daugavpils)|Ventas iela]] (ielas turpinājums) * [[Vizbuļu iela (Daugavpils)|Vizbuļu iela]] (autoceļš {{P ceļš|67}}) * [[Skaistas iela (Daugavpils)|Skaistas iela]] (T veida krustojums) * [[Tūristu iela (Daugavpils)|Tūristu iela]] (T veida krustojums) * [[Plāteru iela]] * [[Putnu iela (Daugavpils)|Putnu iela]] (T veida krustojums) * [[Tālavas iela (Daugavpils)|Tālavas iela]] (T veida krustojums) * [[Staņislavska iela]] (T veida krustojums) * [[Tvaikoņu iela (Daugavpils)|Tvaikoņu iela]] (T veida krustojums) * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Muzeja iela (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Mežciemā (Daugavpils)]] 55gqm0bu4iu1fyhr5yfmrkmzvro1z9s Mērdoka noslēpumi 0 594792 4506158 4492921 2026-08-12T19:35:18Z Tankists 100139 4506158 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Mērdoka noslēpumi | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = Murdoch_Mysteries.jpg | caption = | genre = [[detektīvs]]<br />[[mistērijas filma|mistērija]]<br />[[vēsturiskā drāma]] | format = | creator = R. B. Kārnijs<br />Kels Kūns<br />Aleksandra Zarovni<br />[[Morīna Dženingsa]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = [[Janniks Bisons]]<br />[[Helēna Džoja]]<br />(1.—18. sezona)<br />[[Tomass Kreigs]]<br />[[Džonijs Heriss]]<br />[[Džordžīna Railija]]<br />(5.—9. sezona)<br />[[Pols Sunhjuns Lī]]<br />(18. sezona—pašlaik) | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = ''Murdoch Mysteries Theme Song'' | endtheme = | composer = [[Roberts Kārli]] | country = {{CAN}}<br />{{GBR}} | language = | num_seasons = 19 | num_episodes = 330 | list_episodes = | executive_producer = [[Shaftesbury Films|Kristīna Dženingsa]]<br />Pīters Mičels<br />Janniks Bisons<br />Helēna Džoja<br />Skots Gārvijs<br />Noels Hedžess | producer = Jans Pīters Meibūms<br />Džūlija Leisija<br />Lora Hārbina<br />Šeins Kinīrs | editor = | location = [[Ontārio]], [[Kanāda]] | cinematography = | camera = | runtime = 43—46 minūtes | company = ''[[Shaftesbury Films]]''<br />''[[Rogers Media]]''<br />(1.—5. sezona)<br />[[UKTV]]<br />''[[ITV Studios]]'' | distributor = | channel = ''[[Citytv]]''<br />(1.—5. sezona)<br />[[CBC Television|CBC]]<br />(6. sezona—pašlaik) | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2008|01|20|n|bez}} — pašlaik | last_aired = | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = "[[Frenkijas Dreikas noslēpumi]]" | website = https://www.cbc.ca/television/murdochmysteries | production_website = }} '''"Mērdoka noslēpumi"'''<ref>{{ziņu atsauce |title=Mīlošs vīrs un gādīgs tēvs - kāds dzīvē ir populārā seriāla "Mērdoka noslēpumi" zvaigzne Janniks Bizons |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/473783-miloss-virs-un-gadigs-tevs-kads-dzive-ir-populara-seriala-merdoka-noslepumi-zvaigzne-janniks-bizons |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2021|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250320173316/https://jauns.lv/raksts/izklaide/473783-miloss-virs-un-gadigs-tevs-kads-dzive-ir-populara-seriala-merdoka-noslepumi-zvaigzne-janniks-bizons |archivedate={{dat|2025|3|20||bez}} |language=lv}}</ref> ({{val|en|Murdoch Mysteries}}) ir [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Murdoch Mysteries |url=https://www.imdb.com/title/tt1091909/?ref_=mv_close |publisher=Shaftesbury Films, ITV Studios Global Entertainment, UKTV |accessdate={{dat|2025|4|12||bez}} |language=en |date={{dat|2008|1|24||bez}}}}</ref><ref name="vied">{{tīmekļa atsauce |title=Mērdoka noslēpumi |url=https://viedtelevizija.lv/skaties/merdoka-noslepumi |website=viedtelevizija.lv |language=lv}}</ref> [[Seriāls|televīzijas seriāls]], kura pirmizrāde notika 2008. gada 20. janvārī kanālā ''[[Citytv]]'', bet kopš 2013. gada to pārraida kanālā ''[[CBC Television]]''. Tam ir iznākušas 19 sezonas (330 sērijas). Seriāla sižeta pamatā ir britu un kanādiešu rakstnieces [[Morīna Dženingsa|Morīnas Dženingsas]] detektīvstāstu sērija ''Detective Murdoch'' un seriāla galvenajā lomā ir [[Janniks Bisons]], kurš atveido Viljamu Mērdoku, Toronto policijas detektīvu, kas [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā strādā [[Toronto]], [[Ontārio|Ontārio provincē]], [[Kanāda|Kanādā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Murdoch Mysteries |url=https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/murdoch-mysteries |website=www.thecanadianencyclopedia.ca |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |language=en}}</ref> Latvijā seriālu pārraida [[Latvijas Televīzija|LTV]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mērdoka noslēpumi |url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/1339/merdoka-noslepumi |website=replay.lsm.lv |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |language=lv |archive-date={{dat|2025|04|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250403004149/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/1339/merdoka-noslepumi }}</ref><ref name="jaunslv">{{ziņu atsauce |title=LTV1 programma – uzzini, ko skatīties {{!}} Jauns.lv |url=https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/29-06-2026 |accessdate={{dat|2026|8|12||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2026|6|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20260812192113/https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/29-06-2026 |archivedate={{dat|2026|8|12||bez}} |language=lv |quote=14:20 Mērdoka noslēpumi}}</ref> un ''[[Epic Drama]]'',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mērdoka noslēpumi - Epic Drama TV |url=https://blog.epicdrama.lv/show/merdoka-noslepumi/ |website=blog.epicdrama.lv |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250320171637/https://blog.epicdrama.lv/show/merdoka-noslepumi/ |archivedate={{dat|2025|3|20||bez}} |language=lv |date={{dat|2023|5|25||bez}}}}</ref> kā arī tas pieejams straumēšanas platformā "[[Latvijas Mobilais Telefons|LMT Viedtelevīzija]]".<ref name="vied" /> 2026. gada maijā CBC paziņoja par "Mērdoka noslēpumu" 20. sezonas, kas sastāvēs no 21 sērijas, pārraidīšanu 2026./2027. gada TV sezonā.<ref>{{ziņu atsauce |title=CBC Unveils New Slate Showcasing Canadian Storytelling and Stars including Samantha Bee, Sarah Podemski and P.K. Subban |url=https://mediacentre.cbc.ca/announcement/5702/cbc-unveils-new-slate-showcasing-canadian-storytelling-and-stars-including-samantha-bee-sarah-podemski-and-p-k-subban/ |accessdate={{dat|2026|8|12||bez}} |work=CBC Media Centre |date={{dat|2026|6|26||bez}} |language=en |quote=Murdoch Mysteries (Season 20 premieres Fall 2026, 21x60, Shaftesbury in association with ITV Studios and UKTV and distributed by Shaftesbury Sales Company and ITV Studios)}}</ref> Seriāla pirmsākumi meklējami 2004.—2005. gadā iznākušajā trīs televīzijas filmu sērijā ''Murder 19C: The Detective Murdoch Mysteries'',<ref>Chow, Jason. "Murder 19C is a Kin to Law and Order." ''[[National Post]]'', 2004. gada 12. maijā, p. AL 3.</ref> kurā Mērdoka lomu atveidoja [[Peter Outerbridge|Pīters Outerbridžs]].<ref>Strachan, Alex. "Unusual setting doesn't spoil Murdoch." ''[[Regina Leader-Post]]'', 2008. gada 24. janvārī, p. C9.</ref> == Sižets == Seriāla darbība norisinās [[Toronto]], sākot no 1895. gada, un sižeta līnija seko detektīvam Viljamam Mērdokam ([[Janniks Bisons]]) no Toronto policijas 4. iecirkņa, kurš, izmantojot šim laikam neparastas izmeklēšanas metodes, veiksmīgi atrisina noziegumu lietas. Šīs metodes ietver [[Daktiloskopija|daktiloskopiju]] (seriālā sauktu par "pirkstu pēdām"), [[asins analīze]]s, [[Novērošana|novērošanu]] un [[Trasoloģija|trasoloģiju]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Citytv {{!}} Murdoch Mysteries |url=http://www.citytv.com/micro/murdochmysteries/index.asp |website=CityTV.com |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080914101734/http://www.citytv.com/micro/murdochmysteries/index.asp |archivedate={{dat|2008|9|14||bez}} |language=en |date={{dat|2008|9|14||bez}}}}</ref> Dažās epizodēs ir izmantotas anahroniskas tehnoloģijas, kad Mērdoks dažkārt izmanto sava laika [[tehnoloģija]]s, lai izveidotu improvizētus mūsdienu tehnoloģiju [[prototips|prototipus]], kas seriāla 21. gadsimta auditorijai būtu vieglāk atpazīstamas. Piemēram, kādā epizodē viņš izveido primitīvu [[Hidrolokators|sonāra]] versiju, lai [[Ontārio ezers|Ontārio ezerā]] atrastu nogrimušu kuģi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Murdoch Mysteries / Artful Detective Steam(punk)s to Season 10 |url=https://recollections.biz/blog/murdoch-mysteries-artful-detective-building-steampunk-season-10/ |website=Recollections Blog |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |language=en |date={{dat|2016|6|21||bez}}}}</ref> Citā sērijā ārzemju policistam ir fotogrāfija, kas Mērdokam vajadzīga kā pierādījums, tāpēc Mērdoks liek viņam nosūtīt fotogrāfiju caur [[Telegrāfs|telegrāfu]], šī tehnoloģija atgādina mūsdienu [[fakss|faksu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Monsieur Murdoch |url=https://murdochmysteries.fandom.com/wiki/Monsieur_Murdoch |website=Murdoch Mysteries Wiki |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=S4E5 - Murdoch invents sending an image over a telegraph with mapping a shape to a value. Who knew that 80 years later we would do that with computers... |url=https://www.reddit.com/r/murdochmysteries/comments/1b42knp/s4e15_murdoch_invents_sending_an_image_over_a/ |website=r/murdochmysteries |publisher=[[Reddit]] |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |language=en |date={{dat|2024|3|1||bez}}}}</ref> Šis seriāla sižeta aspekts raksturots kā iepazīstināšana ar [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] apakšžanra [[stīmpanks|stīmpanka]] elementiem,<ref>{{ziņu atsauce |title=Murdoch Mysteries takes the stuffing out of period drama |url=https://www.theglobeandmail.com/arts/television/murdoch-mysteries-takes-the-stuffing-out-of-period-drama/article6776080/ |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |work=[[The Globe and Mail]] |date={{dat|2012|12|30||bez}} |language=en}}</ref> lai gan tā nevienmēr ir visu sēriju sižeta līnija. Detektīvam Mērdokam palīdz trīs citi galvenie varoņi: inspektors Brekenrīds ([[Tomass Kreigs]]), daktere Džūlija Ogdena ([[Helēna Džoja]]) un nepieredzējušais, bet dedzīgais [[konstebls]] Džordžs Krebtrijs ([[Džonijs Heriss]]), kurš vēlas kļūt par [[mistērija]]s romānu rakstnieku. Brekenrīds, Mērdoka tiešais priekšnieks, ir strups un skeptisks [[Jorkšīra|jorkšīrietis]], kuram garšo [[viskijs]] un kurš dod priekšroku tradicionālajām izmeklēšanas metodēm, nevis Mērdoka ekscentriskajām metodēm, lai gan viņš parasti priecājas un lepojas, kad Mērdoks gūst panākumus, neskatoties uz dīvainajām metodēm. Krebtrijs bieži vien nespēj aptvert progresīvākas metodes, taču viņa entuziasms un lojalitāte padara viņu par labu palīgu. Tāpat kā Krebtrijs, Dr. Ogdena ir liela Mērdoka metožu atbalstītāja. Viņas prasme [[Patoloģija|patoloģijā]] lieti noder, atklājot daudz noderīgu pierādījumu, kas palīdz Mērdokam lietu risināšanā. Visā seriāla garumā, Mērdoka pieaugošā romantiskā aizraušanās ar Ogdenu un nespēja izteikt viņai savas jūtas, veido seriāla apakšsižetu. Piektajā sezonā pēc tam, kad daktere Ogdena apprecējās ar dakteri Dārsiju Gārlendu (kolēģi, ar kuru viņa iepazinās [[Bufalo]]), viņas pataloganatomes darba vietu morgā ieņem daktere Emīlija Greisa ([[Džordžīna Railija]]). Viņa un konstebls Krebtrijs izrāda romantisku interesi viens par otru. 18. sezonā (2024—2025) Brekenrīds tiek paaugstināts par Toronto galveno policistu. Alberts Čoi ([[Pols Sunhjuns Lī]]) viņu aizstāj 4. iecirkņa inspektora amatā, tādējādi kļūstot par Mērdoka priekšnieku.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Fletcher |first1=Bernie |title=Reel Beach: A lake-side chat with Thomas Craig of Murdoch Mysteries |url=https://beachmetro.com/2024/08/22/reel-beach-a-lake-side-chat-with-thomas-craig-of-murdoch-mysteries/ |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |work=Beach Metro Community News |date={{dat|2024|8|22||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Staff |first1=News |title=‘Kim’s Convenience’ star Paul Sun-Hyung Lee joins ‘Murdoch Mysteries’ cast |url=https://ottawa.citynews.ca/2024/07/23/kims-convenience-star-paul-sun-hyung-lee-joins-murdoch-mysteries-cast/ |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |work=CityNews Ottawa |date={{dat|2024|7|23||bez}} |language=en}}</ref> Reālā vēsture ir svarīgs elements lielākajā daļā sēriju, un sižeta līnijās, un dažkārt fikcionālajā izmeklēšanas sižetā tiek iesaistīti īsti vēsturiski personāži, piemēram, [[Bizonu Bills]], [[Herberts Velss]], [[Nikola Tesla]], [[Džeks Londons]], [[Arturs Konans Doils]], [[Viktorija (karaliene)|karaliene Viktorija]], [[Lūsija Moda Montgomerija]] un daudzi citi. 12. sezonā [[Frenks Loids Raits]] parādās kā arhitekts, kuru Mērdoks un Ogdena nolīgst savas savrupmājas projektēšanai, kurā iestrādāti daudzi stilistiski jauninājumi, piemēram, atvērtā tipa izkārtojums bez durvīm vai sienām, kas atdala telpas, zems plakanais jumts un vitrāžas logi ar ģeometriskiem ornamentiem, kas atsauc atmiņā Raita pazīstamo dabu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Murdoch Mysteries Mansion: How Faithful is it to Frank Lloyd Wright’s Designs? |url=https://www.ovationtv.com/murdoch-mysteries-mansion-how-faithful-is-it-to-frank-lloyd-wrights-designs/ |website=www.ovationtv.com |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2025|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250619095016/https://ovationtv.com/murdoch-mysteries-mansion-how-faithful-is-it-to-frank-lloyd-wrights-designs/ }}</ref> Seriāla varoņi bieži aizmigloti prognozē nākotni. Piemēram, tiek netieši norādīts, ka Apvienotās Karalistes un ASV valdību slepenajā sadarbībā ir radīts augsti attīstīts lidaparāts, kas ir līdzīgs [[Dirižablis|dirižablim]], un Krebtrijs un Mērdoks atsaucas uz slepena valdības objekta būvniecību [[Nevada|Nevadā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]] "51. koncesija" (atsauce uz [[51. zona|51. zonu]]). Tēli atsaucas arī uz 19. gadsimta izgudrojumiem un ekstrapolē<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ekstrapolēt {{!}} Tēzaurs |url=https://tezaurs.lv/ekstrapol%C4%93t |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |language=lv}}</ref> tos uz nākotnes izgudrojumiem, piemēram, [[Mikroviļņu krāsns|mikroviļņu krāsnīm]], [[Nakts redzamības ierīce|nakts redzamības ierīcēm]], [[Dators|datoriem]], spēlēm ''[[Cluedo]]'' un "[[Karātavas (spēle)|Karātavas]]", roku lipekļu rotaļlietām<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Murdoch Au Naturel |url=https://murdochmysteries.fandom.com/wiki/Murdoch_Au_Naturel#Trivia |website=Murdoch Mysteries Wiki |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |language=en |quote=Decades later, popular Silly Putty is a toy based on silicone polymers that have unusual physical properties. It bounces, but breaks when given a sharp blow and can also flow like a liquid.}}</ref> un šaujamieroču [[slāpētājs|slāpētājiem]]. Vēl viena seriāla pamattēma ir saistīta ar to, ka Mērdoks ir [[Katoļticība|katolis]] Toronto, kas tolaik bija pārsvarā [[Protestantisms|protestantu]] pilsēta, un ar reliģisko pārliecību saistītiem aizspriedumiem, ar kuriem viņš ik pa brīdim sastopas. Citas sižeta līnijas, kas aptver vairākas sērijas, ietver sieviešu [[Sufražisms|sufražistu]] kustību Kanādā, kustību, kas pastāvēja seriālā attainotajā laikā, un [[Diskriminācija|diskrimināciju]] pret [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Minoritāte|minoritātēm]] un [[LGBT|viendzimuma pāriem]] Toronto šajā laika periodā. == Lomās == ;Galvenais aktieru sastāvs * [[Janniks Bisons]] — [[Detektīvs (profesija)|Detektīvs]] Viljams Henrijs Mērdoks * [[Helēna Džoja]] — Dr. Džūlija Ogdena, pataloganatome, [[Psihiatrija|psihiatre]], [[Ķirurģija|ķirurģe]] un Mērdoka mīļotā * [[Tomass Kreigs]] — Inspektors (kopš 18. sezonas — prefekts) Tomass Čārlzs Brekenrīds * [[Džonijs Heriss]] — [[Konstebls]] Džordžs Krebtrijs * [[Džordžīna Railija]] — Dr. Emīlija Greisa, pataloganatome un īslaicīga Krebtrija mīļotā (5. sezona — otrā plāna tēls; 6.—9. sezona — galvenais tēls) * [[Pols Sunhjuns Lī]] — Inspektors Alberts Čoi (18. sezona — pašlaik) ;Regulārais aktieru sastāvs/otrā plāna lomas * [[Laklans Mērdoks]] — Konstebls Henrijs Higinss * [[Muna Traorē]] — Rebeka Džeimsa, pataloganatome (9.—11. sezona) * Arvena Hamfrīsa — Mārgarita Brekenrīda, Brekenrīda sieva * [[Danjels Meslanijs]] — Detektīvs Lūelins Votss (10. sezona — pašlaik) * [[Šenīsa Bentone]] — Vaioleta Hārta, pataloganatome (11. sezona — pašlaik) * [[Siobhan Murphy|Ševona Mērfija]] — Rūta Higinsa-Ņūsoma, sabiedrības dāma, vēlāk Higinsa sieva (10. sezona — pašlaik) * [[Klēra Makonela]] — Fiona Esmeralda "Efija" Ņūsoma, advokāte, vēlāk prokurore, Rūtas māsīca un vēlāk Krebtrija sieva (12. sezona — pašlaik) * [[Pīters Kelegans]] — Terenss Maierss, Kanādas valdības slepenais aģents * [[Pīters Stebingss]] — Džeimss Pendriks, izgudrotājs (3. sezona — pašlaik) * [[Bea Santosa]] — Luīza Čerija, žurnāliste (10. sezona — pašlaik) ;Mazās regulārās lomas * [[Sāra Gadona]] — Rūbija Ogdena, žurnāliste, pasaules apceļotāja un Džūlijas Ogdenas māsa (2. — 4. sezona) * [[Liza Folknere]] — Anna Fulforda, bārmene un bibliotekāre, īslaicīga detektīva Mērdoka mīļākā (3. — 5. sezona; 14. — 15. sezona) * [[Alex Paxton-Beesley|Aleksa Pekstone-Bīzlija]] — Vinifreda "Fredija" Pinka, privātdetektīve<br />(9. — 15. sezona) * Erina Agostino — Nīna Blūma, burleskas dejotāja<br />(9. — 11. sezona; 16. sezona) ;Galvenie antagonisti * [[Maikls Sīters]] — Džeimss Giliss † (2. — 10. sezona; vēlāk atsevišķās sērijās parādās kā spoks) * Keita Grīnhausa — Sallija Pendrika † (3. sezona; 13. sezona) * Daiva Džonstone — Īva Pīrsa † (6. — 9. sezona; 10. sezona — kā spoks) * [[Metjū Benets]] — Elins Klegs † (4. — 16. sezona) * Sāra Svaira — Emīlija† un Dorotija Ernstas (13. — 17. sezona) * [[Kolins Mokrijs]] — Reifs Felovss (13. — 18. sezona) * Brendans Marejs — Frenks Rodss (14. — 16. sezona) * [[Roger Cross|Rodžers Kross]] — Moriss Meidžorss (15. — 16. sezona) '''Piezīme:''' † — personāžs ir miris == Sezonu pārskats == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide ! rowspan="2" |Kanāls |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''TV filmas''' |3 |2004. gada 13. maijs |2005. gada 8. septembris | rowspan="1" |''[[Bravo (Kanādas TV kanāls)|Bravo!]]'' |- |'''1''' |13 |2008. gada 20. janvāris |2008. gada 13. aprīlis | rowspan="5" |''[[Citytv]]'' |- |'''2''' |13 |2009. gada 10. februāris |2009. gada 27. maijs |- |'''3''' |13 |2010. gada 14. marts |2010. gada 13. jūnijs |- |'''4''' |13 |2011. gada 7. jūnijs |2011. gada 31. augusts |- |'''5''' |13 |2012. gada 6. jūnijs |2012. gada 28. augusts |- |'''6''' |13 |2013. gada 7. janvāris |2013. gada 15. aprīlis | rowspan="15" |[[CBC Television|CBC]] |- |'''7''' |18 |2013. gada 30. septembris |2014. gada 7. aprīlis |- |'''8''' |18 |2014. gada 6. oktobris |2015. gada 30. marts |- |'''9''' |19 |2015. gada 5. oktobris |2016. gada 21. marts |- |'''10''' |19 |2016. gada 10. oktobris |2017. gada 20. marts |- |'''11''' |19 |2017. gada 25. septembris |2018. gada 19. marts |- |'''12''' |18 |2018. gada 24. septembris |2019. gada 4. marts |- |'''13''' |18 |2019. gada 16. septembris |2020. gada 2. marts |- |'''14''' |11 |2021. gada 4. janvāris |2021. gada 15. marts |- |'''15''' |24 |2021. gada 13. septembris |2022. gada 11. aprīlis |- |'''16''' |24 |2022. gada 12. septembris |2023. gada 10. aprīlis |- |'''17''' |24 |2023. gada 2. oktobris |2024. gada 8. aprīlis |- |'''18''' |22 |2024. gada 30. septembris |2025. gada 14. aprīlis |- |'''19''' |21 |2025. gada 6. oktobris |2026. gada 13. aprīlis |- |'''20''' |21 |2026. gada 25. oktobris |2027. gada 5. aprīlis |} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Kanādas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Toronto]] [[Kategorija:Ontārio]] bpsyyqnyfu627xktavoz5izdcsp195q Hadsons un Reksis 0 596227 4506123 4483833 2026-08-12T19:05:27Z Tankists 100139 4506123 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Hadsons un Reksis | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = HudsonPoster.jpg | caption = Reklāmas plakāts ar [[Džons Rīrdons|Džonu Rīrdonu]] Čārlija Hadsona lomā | genre = [[detektīvs]]<br />[[komēdijdrāma]] | format = | creator = Kens Kjuperuss | developer = | writer = | director = Felipe Rodrigess<br />Elisone Rīda<br />Džons Vačers | creative_director = | presenter = | starring = [[Džons Rīrdons]]<br />(1.—7.; 9. sezona)<br />[[Lūks Robertss]]<br />(8. sezona)<br />[[Maiko Ngujena]]<br />[[Kevins Henčards]]<br />[[Džastins Kellijs]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{CAN}} | language = | num_seasons = 8 | num_episodes = 122 | list_episodes = | executive_producer = Olivers Bačerts<br />Skots Gārvijs<br />Frīdemans Goēzs<br />Pols Poups<br />Natalīna Rodrigesa<br />Džons Rīrdons | producer = | editor = | location = [[Sentdžonsa (Kanāda)|Sentdžonsa]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Filmed Here: Movies and TV Shows Shot in Newfoundland and Labrador |url=https://www.newfoundlandlabrador.com/trip-ideas/travel-stories/filmed-here-movies-and-tv-shows-shot-in-nl |website=[[Newfoundland and Labrador]] Tourism |access-date=December 17, 2025}}</ref> [[Ņūfaundlenda un Labradora]] | cinematography = | camera = | runtime = 44 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hudson & Rex – SHAFTESBURY |url=https://www.shaftesbury.ca/productions/hudson-and-rex |website=shaftesbury.ca |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190418194043/https://www.shaftesbury.ca/productions/hudson-and-rex |archivedate={{dat|2019|4|18||bez}} |language=en |date={{dat|2024|10|22||bez}}}}</ref> | company = ''[[Shaftesbury Films]]''<br />''Pope Productions''<br />''[[Beta Film]]'' | distributor = ''Beta Film'' | channel = ''[[Citytv]]'' | picture_format = [[1080i]] ([[16:9]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) | audio_format = Stereo | first_run = | first_aired = {{dat|2019|03|25|n|bez}} — pašlaik | last_aired = | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = "[[Komisārs Reksis]]" | website = https://www.citytv.com/shows/hudson-rex/ | production_website = }} '''"Hadsons un Reksis"'''<ref name="ltv">{{tīmekļa atsauce |title=Hadsons un Reksis |url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/1359/hadsons-un-reksis |website=replay.lsm.lv |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |language=lv |archive-date={{dat|2025|04|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250405203225/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/1359/hadsons-un-reksis }}</ref> ({{val|en|Hudson & Rex}}) ir [[Kanāda]]s [[Seriāls|televīzijas seriāls]], kas ir [[Austrija]]s-[[Itālija]]s detektīvseriāla "[[Komisārs Reksis]]" [[jauns ekranizējums]]. Seriāla sižets ir par [[Sentdžonsa (Kanāda)|Sentdžonsa]]s policijas departamenta Smago noziegumu nodaļas [[Detektīvs (profesija)|detektīvu]] Čārliju Hadsonu ([[Džons Rīrdons]]), kuru vēlāk nomaina Marks Hadsons ([[Lūks Robertss]]), un viņu pārinieku, policijas [[Vācu aitu suns|vācu aitu suni]] Reksi. Seriālam ir iznākušas 8 sezonas (122 sērijas). Seriālu Latvijā pārraida [[Latvijas Televīzija|LTV]]<ref name="ltv" /><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hadsons un Reksis / Raidījums |url=https://ltv.lsm.lv/raidijumi/hadsons-un-reksis |website=ltv.lsm.lv |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |language=lv |archive-date={{dat|2024|11|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241112063754/https://ltv.lsm.lv/raidijumi/hadsons-un-reksis }}</ref> un ''[[Duo 3]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=TV programma kanālam Duo 3 uz 25.01.2025 |url=https://guide.baltcom.lv/?ch=14 |website=guide.baltcom.lv |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250125163459/https://guide.baltcom.lv/?ch=14 |archivedate={{dat|2025|01|25||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|1|25||bez}} }}</ref> Seriāla pirmizrāde kanālā ''[[Citytv]]'' notika 2019. gada 25. martā. Filmēšana sākās 2018. gada oktobrī [[Sentdžonsa (Kanāda)|Sentdžonsā]], [[Ņūfaundlenda un Labradora|Ņūfaundlendā un Labradorā]].<ref>{{ziņu atsauce |last1=Petski |first1=Denise |title=‘Rex’ Police Drama Based On International Series Set For Canada’s Citytv |url=https://deadline.com/2018/10/rex-police-drama-based-international-series-canada-citytv-detective-dog-1202480843/ |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |work=[[Deadline]] |date={{dat|2018|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181011173438/https://deadline.com/2018/10/rex-police-drama-based-international-series-canada-citytv-detective-dog-1202480843/ |archivedate={{dat|2018|10|11||bez}} |language=en}}</ref> Otrās sezonas pirmizrāde notika 2019. gada 24. septembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Hudson & Rex on Citytv |title=See you soon for season 2 on @city_tv 🐕 on September 24th! |url=https://x.com/hudsonandrex/status/1163523279094734849 |website=x.com (formerly Twitter) |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |language=en |date={{dat|2019|8|19||bez}}}}</ref> 2020. gada jūnijā ''Citytv'' raidījumā ''Breakfast Television'' tika paziņots, ka trešās sezonas veidošana tiks uzsākta 2020. gada jūlijā, tādējādi nodrošinot provinču sabiedrības veselības vadlīniju ievērošanu [[COVID-19 pandēmija]]s laikā Kanādā.<ref>{{ziņu atsauce |title=2020-21 Canadian TV season renewal scorecard |url=https://www.tv-eh.com/category/hudson-rex/ |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |work=TV, eh? |date={{dat|2020|6|16||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hudson & Rex Season 3 - Rogers Sports & Media |url=https://www.rogerssportsandmedia.com/hudson-rex-season-3/ |website=rogerssportsandmedia.com |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20201116081700/https://www.rogerssportsandmedia.com/hudson-rex-season-3/ |archivedate={{dat|2020|11|16||bez}} |language=en |date={{dat|2020|11|16||bez}} }}</ref> Trešās sezonas pirmizrāde notika 2021. gada 5. janvārī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Citytv on Twitter |url=https://twitter.com/City_tv/status/1336329753477804035 |website=Twitter |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |language=en}}</ref> Ceturtās sezonas pirmizrāde notika 2021. gada 21. oktobrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=HUDSON & REX ON CITYTV OFFICIAL FACEBOOK PAGE ANNOUNCES PREMIERE DATE |url=https://premieredate.news/tv-series/6792-hudson-rex.html |website=premieredate.news |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |language=en}}</ref> 5. sezona tika izlaista 2022. gada oktobrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Season 5 of Hudson & Rex is to Air on City in Fall 2022 |url=https://premieredate.news/tv-series/6792-hudson-rex.html |website=premieredate.news |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |language=en}}</ref> Vēlāk sekoja sestā sezona. 2024. gada 12. jūnijā tika paziņota septītās sezonas veidošana, un to sāka pārraidīt 2025. gada 14. janvārī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=We’re wagging our tails with excitement! Our favourite cop-and-canine duo is BACK for an all-new season of #HudsonAndRex returning in 2025 on Citytv. It’s season 7 – that’s season 49 in dog years! 🐶 |url=https://www.instagram.com/reel/C8Cn5kpO3KT |website=instagram.com |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |language=en}}</ref> Sākotnējā Rekša atveidotāja radinieki pārņēma vadošo lomu 7. sezonas 3. sērijā pēc suņa Dīzela fom Burgimvalda nāves 2024. gada augustā.<ref name="kept" /><ref name="diizels">{{ziņu atsauce |title=Astoņu gadu vecumā miris seriāla “Hadsons un Reksis” suns Dīzels |url=https://www.tv3.lv/dzivesstils/dzivnieki/astonu-gadu-vecuma-miris-seriala-hadsons-un-reksis-suns-dizels/ |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |work=[[tv3.lv]] |date={{dat|2025|2|26||bez}} |language=lv}}</ref> Rīrdons nepiedalījās lielākajā daļā 7. sezonas, kamēr viņš atveseļojās no mandeļu vēža.<ref>{{ziņu atsauce |last1=News |first1=ABC |title=Hallmark star John Reardon shares recovery from tonsil cancer |url=https://abcnews.go.com/GMA/Wellness/hallmark-star-john-reardon-shares-recovery-tonsil-cancer/story?id=117129947 |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |work=[[ABC News]] |language=en}}</ref> Rīrdonu galvenajā lomā 8. sezonā nomainīja angļu aktieris [[Lūks Robertss]], kurš atveido detektīvu Marku Hadsonu.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Dutta |first1=Shubhabrata |title=Hudson & Rex Renewed for Season 8 at Citytv |url=https://thecinemaholic.com/hudson-rex-season-8/ |accessdate={{dat|2025|12|14||bez}} |work=The Cinemaholic |date={{dat|2025|3|6||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=David |first1=Greg |title=Proven hits return to Citytv & Citytv+; Hudson & Rex names new lead |url=https://www.tv-eh.com/2025/06/03/proven-hits-return-to-citytv-citytv-hudson-rex-names-new-cast-member |accessdate={{dat|2025|12|14||bez}} |work=TV, eh? |date={{dat|2025|6|3||bez}} |language=en}}</ref><ref name="kept">{{ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Briony |title=Why ‘Hudson & Rex’ kept the death of its canine star a secret for six months |url=https://www.thestar.com/entertainment/television/why-hudson-rex-kept-the-death-of-its-canine-star-a-secret-for-six-months/article_3c3842d8-efb2-11ef-a49f-5feaa4c61d88.html |accessdate={{dat|2025|12|14||bez}} |work=Toronto Star |date={{dat|2025|9|30||bez}} |language=en}}</ref> 2026. gada 28. maijā ziņots, ka Rīrdons atgriezīsies Čārlija Hadsona lomā seriāla 9. sezonā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Reunited and ready. 🐾❤️ - Instagram |url=https://www.instagram.com/reels/DY4a68UJ1Rj/ |website=[[Instagram]] |date={{dat|2026|5|28||bez}} |accessdate={{dat|2026|8|12||bez}} |language=en}}</ref><ref name="cbc">{{ziņu atsauce |title=John Reardon returns as star of Hudson & Rex after fan backlash |url=https://www.cbc.ca/news/canada/newfoundland-labrador/hudson-rex-john-reardon-9.7215102 |accessdate={{dat|2026|8|12||bez}} |work=[[CBC.ca]] |date={{dat|2026|5|28||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Kwan |first1=Maggie |title=See John Reardon Back as Charlie on 'Hudson & Rex' After Cancer Treatment |url=https://www.tvinsider.com/1279195/john-reardon-hudson-rex-returns-after-cancer-treatment/ |accessdate={{dat|2026|8|12||bez}} |work=TV Insider |date={{dat|2026|8|3||bez}} |language=en}}</ref> == Sižets == {{Seriāla satura brīdinājums}} Detektīvs Čārlijs Hadsons ir izdomātā [[Sentdžonsa (Kanāda)|Sentdžonsa]]s policijas departamenta (SJPD) Smago noziegumu nodaļas detektīvs. Hadsons uzauga, lasot [[mistērija (literatūra)|mistērijas]] romānus, un tāpēc vienmēr gribēja būt policijas detektīvs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=John Reardon & Diesel talk Hudson & Rex |url=https://www.youtube.com/watch?v=4ozqrFeAYAo |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |language=en |date={{dat|2019|3|25||bez}}}}</ref> Viņš kļuva par K9 nodaļas vācu aitu suņa pārinieku pēc tam, kad Rekša iepriekšējā pāriniece [[Konstebls|konstebla]] Greisa Lindsija tika nogalināta, vajājot nolaupītāju. Standarta darbības procedūra K9 suņiem, kuru pārinieki ir miruši, ir suņa atvaļināšana no dienesta policijā. Ja suns kļūtu mentāli nestabils, iespējams, ka pēc oficiāla novērtējuma viņam tiktu veikta [[eitanāzija]]. Reksis pārbaudījumus paveica lieliski.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Star |first1=Debra Yeo Toronto |title=In Hudson & Rex, a detective’s best friend is his dog |url=https://www.thestar.com/entertainment/television/2019/03/24/in-hudson-rex-a-detectives-best-friend-is-his-dog.html |website=Toronto Star |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190501095601/https://www.thestar.com/entertainment/television/2019/03/24/in-hudson-rex-a-detectives-best-friend-is-his-dog.html |archivedate={{dat|2019|5|1||bez}} |language=en |date={{dat|2025|1|27||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hudson & Rex: Season 3, Episode 1 script {{!}} Subs like Script |url=https://subslikescript.com/series/Hudson__Rex-9111220/season-3/episode-1-Origin_Story |website=subslikescript.com |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |language=en}}</ref> Reksim ir arī citas spējas, kas padara viņu par lielu ieguldījumu Smago noziegumu vienībā. Tas ietver nelaimē nonākušu cilvēku mierināšanu, smaržu izsekošanu un narkotiku, ieroču, elektronikas iekārtu un asins pēdu apošņāšanu. Rekša asais deguns un ausis palīdz detektīvam Hadsonam veikt izmeklēšanu katrā sērijā. Duets saņem palīdzību no superintendanta Džozefa "Džo" Donovana, vecākās kriminālistikas ekspertes Sāras Trongas un [[Informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] (IT) speciālista Džesija Milsa katrā pierādījumu vākšanas un to interpretācijas epizodē. Pirmā sezona sākas kādu laiku pēc tam, kad Hadsons pēc šķiršanās no sievas ir atgriezies savā dzimtajā pilsētā Sentdžonsā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Hudson & Rex's John Reardon on Why He Loves Working With His Canine Costar |url=https://www.thetvjunkies.com/hudson-rex-john-reardon-interview/ |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |date={{dat|2019|3|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190328021305/https://www.thetvjunkies.com/hudson-rex-john-reardon-interview/ |archivedate={{dat|2019|3|28||bez}} |language=en}}</ref> Pašā pirmajā sērijā centrālais notikums ir nolaupīšana. Lielākajā daļā sēriju tiek risinātas slepkavības, kas noved pie unikāliem pavērsieniem. Fona stāsts par Hadsona un Reksa satikšanos tiek prezentēts kā trešās sezonas pirmajā sērijā. Septītās sezonas sākumā Čārlijs pamet Sentdžonsu, lai meklētu savu brāli, kurš ir pazudis [[Meksika|Meksikā]]. Donovans, Sāra un Džesijs rūpējas par Reksu un strādā kopā ar viņu līdz sezonas beigām, kad Marks Hadsons – [[Helifeksa]]s policijas detektīvs, kas nav Čārlija radinieks – tiek pārcelts uz SJPD un sadarbojas ar Reksu. == Lomās == * [[Džons Rīrdons]] — [[Detektīvs (profesija)|Detektīvs]] Čārlijs Hadsons, Rekša pirmais pārinieks<br />(1.—7. sezona; 9. sezona) * [[Lūks Robertss]] — Detektīvs Marks Hadsons, Rekša tagadējais pārinieks<br />(7. sezona — viesloma; 8. sezona — galvenais tēls) * [[Maiko Ngujena]] — Vecākā [[kriminālistika]]s eksperte Sāra Tronga * [[Kevins Henčards]] — Superintendants Džozefs "Džo" Donovans * [[Džastins Kellijs]] — Detektīvs-IT speciālists Džesijs Milss * Dīzels fom Burgimvalds (''Diesel vom Burgimwald'') — Reksis, vācu aitu suns, K-9 nodaļas policijas suns un Hadsona partneris (1.—7. sezona) ** Izijs un Iko (Dīzela brāļadēli) — Reksis (1.—7. sezona)<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Star |first=Debra Yeo Toronto |date=2025-01-27 |title=In Hudson & Rex, a detective’s best friend is his dog |url=https://www.thestar.com/entertainment/television/in-hudson-rex-a-detective-s-best-friend-is-his-dog/article_f5b7ba3e-aa7e-5234-b6b5-894dabad1448.html |access-date=2025-02-26 |website=Toronto Star |language=en}}</ref> ** Dilons, Dante, un Drīmers (Dīzela radinieki) — Reksis (7.—8. sezona)<ref>{{ziņu atsauce |last1=Staff |first1=News |title=Fans, crew mourn death of canine star of Citytv detective series 'Hudson & Rex' |url=https://toronto.citynews.ca/2025/02/12/fans-crew-mourn-death-of-canine-star-of-citytv-detective-series-hudson-rex/ |accessdate={{dat|2025|4|4||bez}} |work=CityNews Toronto |date={{dat|2025|2|12||bez}} |language=en}}</ref> == Sezonu pārskats == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |13 |2019. gada 25. marts |2019. gada 25. jūlijs |- |'''2''' |19 |2019. gada 24. septembris |2020. gada 24. marts |- |'''3''' |16 |2021. gada 5. janvāris |2021. gada 20. aprīlis |- |'''4''' |16 |2021. gada 7. oktobris |2022. gada 19. aprīlis |- |'''5''' |20 |2022. gada 25. septembris |2023. gada 25. aprīlis |- |'''6''' |16 |2023. gada 4. oktobris |2024. gada 30. aprīlis |- |'''7''' |8 |2025. gada 14. janvāris |2025. gada 11. marts |- |'''8''' |14 |2025. gada 22. septembris |2026. gada 3. marts |} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Kanādas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Sentdžonsa (Kanāda)]] [[Kategorija:Ņūfaundlenda un Labradora]] dl7goxh0he18ukrdd0h5xxjrqozyzyd 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 0 600626 4506017 4503323 2026-08-12T13:26:07Z Lasks 38532 4506017 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = 2027. gada maijs | pusfināls = | pirmais pusfināls = 2027. gada maijs | otrais pusfināls = 2027. gada maijs | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = {{karogs|Bulgārija}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 19 (pašlaik) | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalstī [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijā]] pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsētas (zaļā krāsā) |places= | label1=[[Burgasa]]|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Green pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Burgasa]] | [[Burgasas arēna]] | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 19 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref name="Albania1">{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albania: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/albania-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}</ref> | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | | | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}</ref> | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | | | | |- | {{ESC|Bulgārija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref name="Denmark">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. februārī''<ref name="Denmark" /> |- | {{ESC|Grieķija}}<ref name=":9">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of "Sing for Greece" |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | | | | |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Italy1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Italy2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Italy: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/italy-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Italy1" /><ref name="Italy2" /> |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Israel1">{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית "הכוכב הבא" |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Israeli Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program "The Next Star"}}</ref><ref name="Israel2">{{tīmekļa atsauce |title=Israel: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/israel-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}</ref> | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]] | | | | |- | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | | | | |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lithuania confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://escspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | | | | |- | {{ESC|Luksemburga}}<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[RTL Group|RTL]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":7" /> |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[NRK]] | | | | |- | {{ESC|Rumānija}}<ref name="RO1">{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}</ref> | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=San Marino: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī'<ref name=":1" /> |- | {{ESC|Šveice}}<ref name=":10">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}</ref> | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | | | | |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<ref name=":6">{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}</ref> | [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]] | | | | |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] inz8pn5t5bv7ewf7ftrkpc3ggkbgjpn 4506297 4506017 2026-08-13T08:36:23Z Lasks 38532 4506297 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 19 (pašlaik) | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == [[Attēls:Arena Burgas.jpg|left|thumb|200x200px|''[[Burgasas arēna]]'', 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta]] Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 19 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref name="Albania1">{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albania: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/albania-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}</ref> | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | | | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}</ref> | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | | | | |- | {{ESC|Bulgārija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref name="Denmark">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. februārī''<ref name="Denmark" /> |- | {{ESC|Grieķija}}<ref name=":9">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of "Sing for Greece" |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | | | | |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Italy1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Italy2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Italy: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/italy-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Italy1" /><ref name="Italy2" /> |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Israel1">{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית "הכוכב הבא" |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Israeli Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program "The Next Star"}}</ref><ref name="Israel2">{{tīmekļa atsauce |title=Israel: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/israel-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}</ref> | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]] | | | | |- | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | | | | |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lithuania confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://escspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | | | | |- | {{ESC|Luksemburga}}<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[RTL Group|RTL]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":7" /> |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[NRK]] | | | | |- | {{ESC|Rumānija}}<ref name="RO1">{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}</ref> | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=San Marino: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī'<ref name=":1" /> |- | {{ESC|Šveice}}<ref name=":10">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}</ref> | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | | | | |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<ref name=":6">{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}</ref> | [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]] | | | | |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 1ss1hs1xaw9fxgwnotbf6lo0v31per5 4506304 4506297 2026-08-13T08:42:31Z Lasks 38532 /* Norises vietas izvēle */ 4506304 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = ''United by Music'' ("Mūzikas vienoti") | attēls = | att_izm = | fināls = {{dat|2027|5|15|N}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2027|5|11|N}} | otrais pusfināls = {{dat|2027|5|13|N}} | vadītājs (i) = | koordinators = [[Martins Grīns]] | režisors = | pārraidītājs = [[Bulgārijas Nacionālā Televīzija|BNT]] | vieta = ''[[Burgasas arēna]]'', {{vieta|Bulgārija|Burgasa}} | uzvarētājs = | balsošanas sistēma = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un "Pārējās pasaules" atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 19 (pašlaik) | valstis, kas debitē = {{ESC|Kanāda}} | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | valstis, kas izstājās = | diskvalificētās valstis= | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2027 Map.svg | col1 = #2268b1 | tag1 = Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam <!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --> | col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos | col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]] | nākamais = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]] }} '''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalsts [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pilsētā [[Burgasa|Burgasā]], pēc valsts pārstāves [[Dara (dziedātāja)|Daras]] uzvaras 2026. gada konkursā ar dziesmu ''[[Bangaranaga]]''. Šī būs pirmā reize, kad konkurss notiks [[Bulgārija|Bulgārijā]]. == Norises vieta == [[Attēls:Arena Burgas.jpg|left|thumb|200x200px|''[[Burgasas arēna]]'', 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta]] Pēc Bulgārijas uzvaras {{escy|2026}}. gada konkursā, [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|Bulgārijas Nacionālās televīzijas]] direktore Milena Milotinova paziņoja, ka Bulgārija ir gatava rīkot 2027. gada konkursu [[Sofija|Sofijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Vassilev |first=Vladimir |title=Генералният директор на БНТ към европейските меломани: Добре дошли в София догодина! |trans-title=The General Director of BNT to European music lovers: Welcome to Sofia next year! |url=https://novini.bg/article/2026051704043376928 |access-date=2026-05-17 |website=novini.bg |language=bg}}</ref> === Norises vietas izvēle === {{Location map many|Bulgārija|width=235px|float=right|caption=Pilsētas, kas bija izteikušas interesi rīkot konkursu (sarkanā krāsā). Kandidātpilsēta (zaļā krāsā). Rīkotājpilsēta (zilā krāsā) |places= | label1='''[[Burgasa]]'''|lat1=42.502965|long1=27.470179|position1=left|mark1=Blue pog.svg | label2=[[Sofija]]|lat2=42.7|long2=23.33|position2=right|mark2=Green pog.svg | label3=[[Plovdiva]]|lat3=42.1354|long3=24.7453|position3=left|mark3=Red pog.svg | label4=[[Varna]]|lat4=43.2166|long4=27.9166|position4=left|mark4=Red pog.svg }} Dienu pēc 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla, [[Burgasa]]s mērs Dimitars Nikolovs paziņoja, ka pilsēta ir ieinteresēta konkursa rīkošanā. Tajā pašā dienā ar tādiem pašiem paziņojumiem nāca klajā arī [[Sofija]]s mērs Vasīlijs Terzjevs un [[Plovdiva]]s mērs Kostadins Dimitrovs.<ref name="BurgasArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Burgas Expresses its Interest in Hosting |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-burgas-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="SofiaArena17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Mayor Confirms Sofia Will Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-sofia-will-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref><ref name="Plovdiv17may">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Plovdiv Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2026/05/17/eurovision-2027-plovdiv-intends-to-bid-to-host/ |website=Eurovoix |access-date=17 May 2026}}</ref> 18. maijā interesi par konkursa rīkošanu paziņoja arī [[Varna|Varnas]] pilsētas mērs Blagomirs Kotsevs.<ref name="Varna18may">{{tīmekļa atsauce |last1=Vecic |first1=Tamara |title=Eurovision 2027: Varna Expresses Interest in Hosting|url=https://eurovoix.com/2026/05/18/%f0%9f%87%a7%f0%9f%87%ac-eurovision-2027-varna-expresses-interest-in-hosting/ |website=Eurovoix |access-date=18 May 2026}} </ref> 21. maijā Bulgārijas parlaments izveidoja darba grupu, lai valsts sagatavotos konkursa rīkošanai. Norises vietu plānots paziņot 2026. gada jūlija beigās.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Borisov |first=Viktor |date=2026-06-08 |title=Домакинството на "Евровизия": Кой ще бъде градът - домакин на песенния конкурс? |trans-title=Hosting Eurovision: Which city will host the song contest? |url=https://bntnews.bg/news/domakinstvoto-na-evroviziya-koi-shte-bade-gradat-domakin-na-pesenniya-konkurs-1397430news.html |access-date=2026-06-09 |website=bntnews.bg |publisher=BNT |language=bg}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2027: Host City Bidding Process Commenced Today |url=https://eurovoix.com/2026/06/08/eurovision-2027-host-city-bidding-process-commenced/ |website=Eurovoix |access-date=8 June 2026}}</ref> 13. jūlijā tika paziņots, ka tālāku dalību cīņā par konkursa rīkošanu turpinās divas pilsētas — Sofija un Burgasa.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-13 |title=Бургас и София продължават надпреварата за град-домакин на 'Евровизия 2027' |trans-title=Burgas and Sofia continue on the race for the host city of Eurovision 2027 |url=https://bntnews.bg/news/burgas-i-sofiya-prodalzhavat-nadprevarata-za-grad-domakin-na-evroviziya-2027-1403047news.html |access-date=2026-07-13 |website=bntnews.bg |publisher=BNT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Burgas or Sofia will host Eurovision 2027 in Bulgaria |url=https://www.eurovision.com/stories/burgas-and-sofia-in-the-running-host-eurovision-2027-bulgaria/ |website=Eurovision.com |access-date=13 July 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Sofia or Burgas to Host Eurovision 2027 |url=https://eurovoix.com/2026/07/13/sofia-burgas-host-eurovision-2027/ |website=Eurovoix |access-date=13 July 2026}}</ref> 13. augustā par konkursa rīkotājpilsētu kļuva [[Burgasa]]. {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsēta {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col" | Pilsēta ! scope="col" | Vieta ! scope="col" | Piezīmes ! scope="col" | {{Abbr|Ats.|Atsauces}} |-style="background:#CEDFF2" ! scope="row" style="background:#CEDFF2" | '''[[Burgasa]]''' † | '''[[Burgasas arēna]]''' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|15000}} apmeklētāju. | <ref name="BurgasArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Plovdiva]] | ''[[Kolodruma]]'' | Piedāvātajā vietā var rīkot pasākumus līdz {{sk|7500}} apmeklētāju. | <ref name="Plovdiv17may" /> |-style="background:#F2E0CE" ! scope="row" style="background:#F2E0CE" | [[Sofija]] | [[Sofijas arēna]] | Rīkojusi [[2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Vietas ietilpība ir {{sk|17906}}. | <ref name="SofiaArena17may" /> |- ! scope="row" | [[Varna]] | [[Kultūras un sporta pils]] | Piedāvātās vietas ietilpība ir {{sk|6000}}. | <ref name="Varna18may" /> |} == Dalībvalstis == Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 19 valstis. Pēc četru gadu pārtraukuma konkursā atgriezīsies [[Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ziemeļmaķedonija]]. Pirmo reizi, konkursā piedalīsies [[Kanāda Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kanāda]]. {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="150" | Dalībvalsts ! width="100" | Raidorganizācija ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda |- | {{ESC|Albānija}}<ref name="Albania1">{{tīmekļa atsauce|last=Shepherd|first=Em |date=2026-08-04|title=Albania: Applications for Festivali i Këngës Open in September|url=https://eurovoix.com/2026/08/04/albania-applications-festivali-i-kenges-open-in-september/|website=Eurovoix |access-date=2026-08-04}}</ref> | [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]] | | | | |- | {{ESC|Austrija}}<ref>{{ziņu atsauce |title=Austria: Begins Search for Eurovision 2027 Representative |url=https://eurovoix.com/2026/07/28/austria-begins-search-for-eurovision-2027-representative/}}</ref> | [[Österreichischer Rundfunk|ORF]] | | | | |- | {{ESC|Bulgārija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}</ref> | [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]] | | | | |- | {{ESC|Dānija}}<ref name="Denmark">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}</ref> | [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 13. februārī''<ref name="Denmark" /> |- | {{ESC|Grieķija}}<ref name=":9">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-06-09 |title=Grecja potwierdza udział w Eurowizji 2027 i kolejną edycję „Sing for Greece” |trans-title=Greece confirms its participation in Eurovision 2027 and the next edition of "Sing for Greece" |url=https://escspot.pl/2026/06/09/grecja-eurowizja-2027-sing-for-greece/ |access-date=2026-06-09 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]] | | | | |- | {{ESC|Itālija}}<ref name="Italy1">{{tīmekļa atsauce |last1=Franco |first1=Renato |title=Stefano De Martino: «Il mio Sanremo? Meno canzoni, più internazionalità, una serata per decidere chi andrà all’Eurovision» |url=https://www.corriere.it/spettacoli/26_luglio_03/stefano-de-martino-il-mio-sanremo-meno-canzoni-piu-internazionalita-una-serata-per-decidere-chi-andra-all-eurovision-27d83dfa-03f8-4920-9fe1-26d06ad4dxlk.shtml |website={{lang|it|[[Corriere della Sera]]}} |access-date=3 July 2026 |language=it |date=3 July 2026 |trans-title=Stefano De Martino: «My Sanremo? Fewer songs, more internationality, an evening to decide who will go to Eurovision»}}</ref><ref name="Italy2">{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Italy: Eurovision Representative to be Chosen on February 19 |url=https://eurovoix.com/2026/07/03/italy-eurovision-representative-to-be-chosen-on-february-19/ |website=Eurovoix |access-date=3 July 2026}}</ref> | [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 19. februārī''<ref name="Italy1" /><ref name="Italy2" /> |- | {{ESC|Izraēla}}<ref name="Israel1">{{tīmekļa atsauce |last=Harari |first=Amit |title=נציג ישראל לאירוויזיון 2027 ייבחר בתוכנית "הכוכב הבא" |url=https://www.kan.org.il/content/kan-news/culture/1075098/ |access-date=2026-07-12 |website=Kan News |language=he|publisher=[[Israeli Public Broadcasting Corporation]]|first2=Dorit|last2=Assaraf Mizrahi|trans-title=Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen on the program "The Next Star"}}</ref><ref name="Israel2">{{tīmekļa atsauce |title=Israel: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/12/israel-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=12 July 2026}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Boker |first=Ran |date=2026-07-12 |title=כך ייבחר נציג ישראל לאירוויזיון 2027 |trans-title=This is how Israel's representative for Eurovision 2027 will be chosen |url=https://www.ynet.co.il/entertainment/article/bjfybte4me |access-date=2026-07-12 |work=[[Ynet]] |language=he}}</ref> | [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas koorporācijas|IPBC]] | | | | |- | {{ESC|Kanāda}}<ref name="canada">{{tīmekļa atsauce |publisher=EBU |date=2026-07-01 |title=EBU and CBC/Radio-Canada announce Canada’s participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=https://www.ebu.ch/news/2026/07/ebu-and-cbc-radio-canada-announce-canada-s-participation-in-eurovision-song-contest-2027 |access-date=2026-07-01 |website=ebu.ch |language=en}}</ref> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] | | | | |- | {{ESC|Latvija}}<ref name="Latvia1">{{tīmekļa atsauce |date=2026-07-24 |title=«Supernovas» jaunā sezona: fināls notiks «Xiaomi Arēnā», galavārds par uzvarētāju – tikai skatītājiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/24.07.2026-supernovas-jauna-sezona-finals-notiks-xiaomi-arena-galavards-par-uzvaretaju-tikai-skatitajiem.a656154/ |access-date=2026-07-29 |website=lsm.lv|publisher=LSM |language=lv}}</ref><ref name="Latvia2">{{tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Latvia: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/07/24/latvia-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=25 July 2026}}</ref> | [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. februārī''<ref name="Latvia1" /> |- | {{ESC|Lielbritānija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shepherd |first1=Em |date=18 June 2026 |title=United Kingdom: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/united-kingdom-eurovision-2027-participation/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[BBC]] | | | | |- | {{ESC|Lietuva}}<ref name=":15">{{tīmekļa atsauce |last=Ignatiuk |first=Szymon |date=2026-08-11 |title=Litwa potwierdza udział w Eurowizji 2027 |trans-title=Lithuania confirms its participation in Eurovision 2027 |url=https://escspot.pl/2026/08/11/litwa-udzial-eurowizja-2027/ |access-date=2026-08-11 |website=ESCSpot |language=pl}}</ref> | [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]] | | | | |- | {{ESC|Luksemburga}}<ref name=":7">{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-05-21 |title=Luxembourg intends to participate at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205390/luxembourg-intends-to-participate-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-05-21 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> | [[RTL Group|RTL]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 30. janvārī''<ref name=":7" /> |- | {{ESC|Norvēģija}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Farren |first1=Neil |title=Norway: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/18/norway-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=18 June 2026}}</ref> | [[NRK]] | | | | |- | {{ESC|Rumānija}}<ref name="RO1">{{ziņu atsauce |date=2026-07-22 |title=CA al TVR a aprobat participarea României la Eurovision Song Contest 2027 |trans-title=TVR's Board of Directors has approved Romania's participation in Eurovision Song Contest 2027 |url=http://www.tvr.ro/ca-al-tvr-a-aprobat-participarea-romaniei-la-eurovision-song-contest-2027_55716.html |access-date=2026-07-22 |website=tvr.ro |language=ro|publisher=[[TVR (TV network)|Televiziunea Română]]}}</ref> | [[Rumānijas televīzija|TVR]] | | | | |- | {{ESC|Sanmarīno}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/05/13/after-eurovision-2026-disappointment-san-marino-prepares-for-2027/|title=SMRTV director Roberto Sergio confirms San Marino and Media Evolution are already preparing for Eurovision 2027 after semi-final disappointment.|date=2026-05-13|website=Euromix|access-date=2026-05-14}}</ref> | [[Sanmarīno RTV|SMRTV]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 6. martā''<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jiandani |first=Sanjay (Sergio) |date=2026-08-03 |title=San Marino: SMRTV confirms participation at Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/206366/san-marino-smrtv-confirms-participation-at-eurovision-2027/ |access-date=2026-08-03 |website=Eurovision News, Polls and Information by ESCToday |language=en-US}}</ref> |- | {{ESC|Somija}}<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/05/12/uuden-musiikin-kilpailu-2027-on-february-20/|title=🇫🇮 Finland: Uuden Musiikin Kilpailu 2027 on February 20|first=Steven|last=Heap|date=2026-05-12|language=en-GB|website=Eurovoix|access-date=2026-05-12}}</ref> | [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]] | colspan="4" bgcolor="#D6E0EF" align="center" | ''2027. gada 20. februārī'<ref name=":1" /> |- | {{ESC|Šveice}}<ref name=":10">{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2027 - Schweizer ESC-Saison startet – Song-Einreichung im August |trans-title=Swiss Eurovision season begins – song submissions in August |url=https://www.srf.ch/sendungen/eurovision-song-contest/eurovision-song-contest-2027-schweizer-esc-saison-startet-song-einreichung-im-august |access-date=2026-06-11 |website=srf.ch |publisher=[[Schweizer Radio und Fernsehen|SRF]] |language=de-CH}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Conte |first1=Davide |title=Switzerland: Eurovision 2027 Participation Confirmed |url=https://eurovoix.com/2026/06/11/switzerland-eurovision-2027-participation-confirmed/ |website=Eurovoix |access-date=11 June 2026}}</ref> | [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]] | | | | |- | {{ESC|Vācija}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}</ref> | [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}} | | | | |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}<ref name=":6">{{tīmekļa atsauce |last1=Jiandani |first1=Sanjay |title=North Macedonia: MRT confirms return to Eurovision 2027 |url=https://esctoday.com/205385/north-macedonia-mrt-confirms-return-to-eurovision-2027/ |website=ESCToday |access-date=21 May 2026}}</ref> | [[Maķedonija Radio un Televīzija|MRT]] | | | | |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] tmqnqqhgf10xciqqe5uecrd9zpeqxdg Denniss Cirkins 0 608247 4506312 4483785 2026-08-13T09:07:04Z Bendžamins 76862 4506312 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6}} | birth_place = | caps1 = 114 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | countryofbirth = {{vieta|Īrija|Dublina}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]] | goals1 = 8 | height = 182 | image = | caption = | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|08|13|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|13|sk|bez}} | name = | playername = Denniss Cirkins | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2021—2026 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2021 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]] | years2 = 2026— | caps2 = 0 | goals2 = 0 }} '''Denniss Cirkins''' ({{Val|en|Dennis Cirkin}}, dzimis {{Dat|2002|4|6}}) ir [[Latvija|Latviešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Cirkins pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]''. Cirkins dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], viņa vecāki ir no [[Latvija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14032025-latviesu_izcelsmes_sanderlendas_aizsargs_|title=Latviešu izcelsmes Sanderlendas aizsargs Cirkins pirmoreiz izsaukts uz Anglijas U21 izlasi|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-08-21|date=2025-03-14|language=lv}}</ref> Uzaudzis ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' akadēmijā, bet 2021. gadā pārcēlies uz ''[[EFL League One|League One]]'' komandu ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''. Savā pirmajā sezonā palīdzējis komandai iekļūt [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātā]], bet 2025. gadā jau [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Savā pirmajā Premjerlīgas sezonā aizvadījis deviņus mačus. 2026. gada vasarā kā brīvais aģents pievienojies čempionāta komandai ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]''. Pārstāvējis Anglijas jauniešu futbola izlases. {{Dat|2026|3|19|5=bez}} saņēmis izsaukumu uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18838/latvijas-izlases-sastavs-marta-spelem-ar-gibraltaru/|title=Latvijas izlases sastāvs marta spēlēm ar Gibraltāru|website=LFF.lv|access-date=2026-03-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Cirkins, Denniss}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dublinā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]] 7k6v1pc92a4h0c8qobxqjqgikelwgs8 Arturs Masuaku 0 608442 4506016 4482239 2026-08-12T13:22:28Z Bendžamins 76862 4506016 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|11|7}} | birth_place = | caps1 = 27 | caps2 = 51 | caps3 = 105 | clubnumber = 26 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Valenciennes FC|Valenciennes]] | clubs2 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Lille}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]] | goals1 = 1 | goals2 = 1 | goals3 = 1 | height = 179 | image = Arthur Masuaku, 2023 (cropped).jpg | caption = Arturs Masuaku 2023. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalyears2 = 2011 | nationalyears1 = 2011 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|08|12|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|12|sk|bez}} | name = | playername = Arturs Masuaku | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2013—2014 | years2 = 2014—2016 | years3 = 2016—2023 | nationalcaps3 = 49 | nationalgoals3 = 4 | nationalteam3 = {{fb|COD}} | nationalyears3 = 2018— | years4 = 2022—2023 | caps4 = 31 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 51 | goals5 = 0 | years6 = 2025—2026 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | caps6 = 3 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | years7 = 2026 | caps7 = 4 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]] | years8 = 2026— | caps8 = 0 | goals8 = 0 }} '''Arturs Masuaku''' ({{Val|fr|Arthur Masuaku}}; dzimis {{Dat|1993|11|7}}) ir [[Kongo DR]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Masuaku spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā ''[[Konyaspor]]''. Iepriekš pārstāvējis Francijas komandas ''[[Valenciennes FC|Valenciennes]]'' un ''[[RC Lens|Lens]]'', Grieķijas komandu ''[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]'', Anglijas komandas ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' un ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]'', kā arī Turcijas komandu ''[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]''. [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Olympiacos''' * [[Grieķijas Superlīga]]: 2014—15, 2015—16 * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2014—15 '''Beşiktaş''' * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2023—24 * [[Turcijas Superkauss]]: 2024 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Kongo DR futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Masuaku, Arturs}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas futbolisti]] [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş" spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:Konyaspor spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] dzuetwfbuclrheb0tvpyc1xuvutl5pq Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vietu saraksts 0 608508 4506298 4481940 2026-08-13T08:37:24Z Lasks 38532 /* Norises vietas */ 4506298 wikitext text/x-wiki [[File:Eurovision all cities.svg|right|thumb|300px|Valstis, kurās ir noticis Eirovīzijas dziesmu konkurss{{Efn|[[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990. gada konkurss]] norisinājās [[Dienvidslāvija]]s pilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], kas mūsdienās atrodas [[Horvātija|Horvātijā]].}}<br />{{legend|#4d9221|Valstis, kurās konkurss ir rīkots vienu reizi}}{{legend|#c51b7d|Valstis, kurās konkurss ir rīkots vairākas reizes}}]] [[File:Olimpiskā Skonto halle, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|thumb|250x250px| [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] norises vieta [[Skonto halle]]]] Šis saraksts ir '''Eirovīzijas dziesmu konkursu norises vietu uzskaitījums'''. Eirovīzijas dziesmu konkurss parasti notiek iepriekšējā gada konkursa uzvarētājvalstī, taču tas var notikt arī jebkurā citā Eirovīzijas dalībvalstī. Latvija, līdz šim, ir rīkojusi vienu Eirovīzijas dziesmu konkursu — [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]], [[Rīga|Rīgā]], [[Skonto halle|Skonto hallē]]. == Norises vietas == {| class="wikitable" ! Gads ! Valsts ! Pilsēta ! Norises vieta |- | [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | {{flag|Šveice}} | [[Lugāno]] | ''Teatro Kursaal'' |- | [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]{{efn|name=Vācija|No 1956. līdz 1990. gadam konkursā piedalījās tikai Rietumvācija.}} | {{flag|Vācija}} | [[Frankfurte pie Mainas]] | ''hr-Sendesaal'' |- | [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | {{flag|Nīderlande}} | [[Hilversuma]] | ''AVRO Studios'' |- | [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | {{flag|Francija}} | [[Kannas]] | ''Palais des Festivals'' |- | [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | {{flag|Lielbritānija}} | [[Londona]] | ''Royal Festival Hall'' |- | [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | {{flag|Francija}} | Kannas | ''Palais des Festivals'' |- | [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | {{flag|Luksemburga}} | [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | ''Villa Louvigny'' |- | [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] | {{flag|Lielbritānija}} | Londona | ''BBC televīzijas centrs'' |- | [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] | {{flag|Dānija}} | [[Kopenhāgena]] | ''Tivoli Concert Hall'' |- | [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] | {{flag|Itālija}} | [[Neapole]] | ''Sala di Concerto della RAI'' |- | [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] | {{flag|Luksemburga}} | Luksemburga | ''Villa Louvigny'' |- | [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] | {{flag|Austrija}} | [[Vīne]] | ''Großer Festsaal der Wiener Hofburg'' |- | [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] | {{flag|Lielbritānija}} | Londona | [[Karaliskā Alberthola]] |- | [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] | {{flag|Spānija}} | [[Madride]] | ''Teatro Real'' |- | [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] | {{flag|Nīderlande}} | [[Amsterdama]] | ''RAI Congrescentrum'' |- | [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] | {{flag|Īrija}} | [[Dublina]] | ''Gaiety Theatre'' |- | [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] | {{flag|Lielbritānija}} | [[Edinburga]] | ''Usher Hall'' |- | [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] | {{flag|Luksemburga}} | Luksemburga | ''Théâtre Municipal'' |- | [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] | {{flag|Lielbritānija}} | [[Braitona]] | ''Brighton Dome'' |- | [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | {{flag|Zviedrija}} | [[Stokholma]] | ''Sankt Eriks-Mässan'' |- | [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] | {{flag|Nīderlande}} | [[Hāga]] | ''Nederlands Congresgebouw'' |- | [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | {{flag|Lielbritānija}} | Londona | ''Vembli konferenču centrs'' |- | [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | {{flag|Francija}} | [[Parīze]] | ''Palais des Congrès'' |- | [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | {{flag|Izraēla}} | [[Jeruzāleme]] | ''Binyanei HaUma'' |- | [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] | {{flag|Nīderlande}} | Hāga | ''Nederlands Congresgebouw'' |- | [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] | {{flag|Īrija}} | Dublina | ''RDS Simmonscourt Pavilion'' |- | [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] | {{flag|Lielbritānija}} | [[Herogita]] | ''Herogitas starptautiskais centrs'' |- | [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]{{efn|name=Vācija}} | {{flag|Vācija}} | [[Minhene]] | ''Rudi-Sedlmayer-Halle'' |- | [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] | {{flag|Luksemburga}} | Luksemburga | ''Théâtre Municipal'' |- | [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | {{flag|Zviedrija}} | [[Gēteburga]] | ''[[Scandinavium]]'' |- | [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | {{flag|Norvēģija}} | [[Bergena]] | ''Grieghallen'' |- | [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | {{flag|Beļģija}} | [[Brisele]] | ''Brussels Expo'' |- | [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] | {{flag|Īrija}} | Dublina | ''RDS Simmonscourt Pavilion'' |- | [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] | {{flag|Šveice}} | [[Lozanna]] | ''Palais de Beaulieu'' |- | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | {{flag|Dienvidslāvija}} | [[Zagreba]]{{efn|name=Zagreba|Mūsdienās atrodas [[Horvātija|Horvātijā]].}} | ''Koncertna dvorana Vatroslav Lisinski'' |- | [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] | {{flag|Itālija}} | [[Roma]] | ''15. skatuve Cinecittà studijā'' |- | [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | {{flag|Zviedrija}} | [[Malme]] | ''Malmö Isstadion'' |- | [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | {{flag|Īrija}} | [[Milstrēte]] | ''Milstrētes arēna'' |- | [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | rowspan="2" | {{flag|Īrija}} | rowspan="2" | Dublina | rowspan="2" | ''Pointas teātris'' |- | [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |- | [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | {{flag|Norvēģija}} | [[Oslo]] | ''Oslo Spektrum'' |- | [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | {{flag|Īrija}} | Dublina | ''Pointas teātris'' |- | [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | {{flag|Lielbritānija}} | [[Birmingema]] | ''National Indoor Arena'' |- | [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | {{flag|Izraēla}} | Jeruzāleme | ''Binyanei HaUma'' |- | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | {{flag|Zviedrija}} | Stokholma | ''[[Avicii Arena|Globe arēna]]'' |- | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | {{flag|Dānija}} | Kopenhāgena | ''[[Parken stadions]]'' |- | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | {{flag|Igaunija}} | [[Tallina]] | ''[[Unibet Arēna|Saku Suurhall]]'' |- | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | {{flag|Latvija}} | [[Rīga]] | [[Skonto halle]] |- | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | {{flag|Turcija}} | [[Stambula]] | ''Abdi İpekçi Arena'' |- | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | {{flag|Ukraina}} | [[Kijiva]] | ''Sporta pils'' |- | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | {{flag|Grieķija}} | [[Atēnas]] | ''Olimpiskais atlētu centrs'' |- | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | {{flag|Somija}} | [[Helsinki]] | ''[[Hartwall Arena]]'' |- | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | {{flag|Serbija}} | [[Belgrada]] | ''Belgradas arēna'' |- | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | {{flag|Krievija}} | [[Maskava]] | ''[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]]'' |- | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | {{flag|Norvēģija}} | Oslo | ''[[Unity Arena|Telenor arēna]]'' |- | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | {{flag|Vācija}} | [[Diseldorfa]] | ''[[Merkur Spiel-Arena|Diseldorfas arēna]]'' |- | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | {{flag|Azerbaidžāna}} | [[Baku]] | ''Baku Kristāla halle'' |- | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | {{flag|Zviedrija}} | Malme | ''[[Malmes arēna]]'' |- | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | {{flag|Dānija}} | Kopenhāgena | ''B&W Hallerne'' |- | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | {{flag|Austrija}} | Vīne | ''[[Wiener Stadthalle]]'' |- | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | {{flag|Zviedrija}} | Stokholma | ''[[Avicii Arena|Globe arēna]]'' |- | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | {{flag|Ukraina}} | Kijiva | ''Starptautiskais izstāžu centrs'' |- | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | {{flag|Portugāle}} | [[Lisabona]] | ''[[Altice Arena]]'' |- | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | {{flag|Izraēla}} | [[Telaviva]] | ''Expo Tel Aviv'' |- | <s>[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]</s>{{efn|name=Covid|Konkurss atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ.}} | rowspan="2" | {{flag|Nīderlande}} | rowspan="2" | [[Roterdama]] | rowspan="2" | ''Rotterdam Ahoy'' |- | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |- | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | {{flag|Itālija}} | [[Turīna]] | ''PalaOlimpico'' |- | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | {{flag|Lielbritānija}} | [[Liverpūle]] | ''Liverpūles arēna'' |- | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | {{flag|Zviedrija}} | Malme | ''Malmes arēna'' |- | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | {{flag|Šveice}} | [[Bāzele]] | ''St. Jakobshalle'' |- | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | {{flag|Austrija}} | Vīne | ''Wiener Stadthalle'' |- | [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]] | {{flag|Bulgārija}} | [[Burgasa]] | ''Burgasas arēna'' |} == Skaits == {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- !Skaits !Valsts !Pilsēta !Gadi |- | rowspan="9" | 9 | rowspan="9" | {{flag|Lielbritānija}} | rowspan="4" | [[Londona]] | {{escyr|1960}} |- | {{escyr|1963}} |- | {{escyr|1968}} |- | {{escyr|1977}} |- | [[Edinburga]] | {{escyr|1972}} |- | [[Braitona]] | {{escyr|1974}} |- | [[Herogita]] | {{escyr|1982}} |- | [[Birmingema]] | {{escyr|1998}} |- | [[Liverpūle]] | {{escyr|2023}} |- | rowspan="14" | 7 | rowspan="7" | {{flag|Zviedrija}} | rowspan="3" | [[Stokholma]] | {{escyr|1975}} |- | {{escyr|2000}} |- | {{escyr|2016}} |- | [[Gēteburga]] | {{escyr|1985}} |- | rowspan="3" | [[Malme]] | {{escyr|1992}} |- | {{escyr|2013}} |- | {{escyr|2024}} |- | rowspan="7" | {{flag|Īrija}} | rowspan="6" | [[Dublina]] | {{escyr|1971}} |- | {{escyr|1981}} |- | {{escyr|1988}} |- | {{escyr|1994}} |- | {{escyr|1995}} |- | {{escyr|1997}} |- | [[Milstrēte]] | {{escyr|1993}} |- | rowspan="6" | 5 | rowspan="6" | {{flag|Nīderlande}} | [[Hilversuma]] | {{escyr|1958}} |- | [[Amsterdama]] | {{escyr|1970}} |- | rowspan="2" | [[Hāga]] | {{escyr|1976}} |- | {{escyr|1980}} |- | rowspan="2" | [[Roterdama]] | <s>{{escyr|2020}}</s>{{efn|name=Covid}} |- | {{escyr|2021}} |- | rowspan="4" | 4 | rowspan="4" | {{flag|Luksemburga}} | rowspan="4" | [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{escyr|1962}} |- | {{escyr|1966}} |- | {{escyr|1973}} |- | {{escyr|1984}} |- | rowspan="21" | 3 | rowspan="3" | {{flag|Francija}} | rowspan="2" | [[Kannas]] | {{escyr|1959}} |- | {{escyr|1961}} |- | [[Parīze]] | {{escyr|1978}} |- | rowspan="3" | {{flag|Austrija}} | rowspan="3" | [[Vīne]] | {{escyr|1967}} |- | {{escyr|2015}} |- | ''{{escyr|2026}}'' |- | rowspan="3" | {{flag|Vācija}}{{efn|name=Vācija}} | [[Frankfurte pie Mainas]] | {{escyr|1957}} |- | [[Minhene]] | {{escyr|1983}} |- | [[Diseldorfa]] | {{escyr|2011}} |- | rowspan="3" | {{flag|Dānija}} | rowspan="3" | [[Kopenhāgena]] | {{escyr|1964}} |- | {{escyr|2001}} |- | {{escyr|2014}} |- | rowspan="3" | {{flag|Izraēla}} | rowspan="2" | [[Jeruzāleme]] | {{escyr|1979}} |- | {{escyr|1999}} |- | [[Telaviva]] | {{escyr|2019}} |- | rowspan="3" | {{flag|Itālija}} | [[Neapole]] | {{escyr|1965}} |- | [[Roma]] | {{escyr|1991}} |- | [[Turīna]] | {{escyr|2022}} |- | rowspan="3" | {{flag|Šveice}} | [[Lugāno]] | {{escyr|1956}} |- | [[Lozanna]] | {{escyr|1989}} |- | [[Bāzele]] | {{escyr|2025}} |- | rowspan="2" | 2 | rowspan="2" | {{flag|Ukraina}} | rowspan="2" | [[Kijiva]] | {{escyr|2005}} |- | {{escyr|2017}} |- | rowspan="12" | 1 | {{flag|Spānija}} | [[Madride]] | {{escyr|1969}} |- | {{flag|Beļģija}} | [[Brisele]] | {{escyr|1987}} |- | {{flag|Dienvidslāvija}} | [[Zagreba]]{{efn|name=Zagreba}} | {{escyr|1990}} |- | {{flag|Igaunija}} | [[Tallina]] | {{escyr|2002}} |- | {{flag|Latvija}} | [[Rīga]] | {{escyr|2003}} |- | {{flag|Turcija}} | [[Stambula]] | {{escyr|2004}} |- | {{flag|Grieķija}} | [[Atēnas]] | {{escyr|2006}} |- | {{flag|Somija}} | [[Helsinki]] | {{escyr|2007}} |- | {{flag|Serbija}} | [[Belgrada]] | {{escyr|2008}} |- | {{flag|Krievija}} | [[Maskava]] | {{escyr|2009}} |- | {{flag|Azerbaidžāna}} | [[Baku]] | {{escyr|2012}} |- | {{flag|Portugāle}} | [[Lisabona]] | {{escyr|2018}} |} == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{notelist}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.eurovision.tv/}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vietas}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] m1pqrt1lzze3k6ku20idia924hyvcrj 4506300 4506298 2026-08-13T08:38:30Z Lasks 38532 /* Skaits */ 4506300 wikitext text/x-wiki [[File:Eurovision all cities.svg|right|thumb|300px|Valstis, kurās ir noticis Eirovīzijas dziesmu konkurss{{Efn|[[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990. gada konkurss]] norisinājās [[Dienvidslāvija]]s pilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], kas mūsdienās atrodas [[Horvātija|Horvātijā]].}}<br />{{legend|#4d9221|Valstis, kurās konkurss ir rīkots vienu reizi}}{{legend|#c51b7d|Valstis, kurās konkurss ir rīkots vairākas reizes}}]] [[File:Olimpiskā Skonto halle, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|thumb|250x250px| [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] norises vieta [[Skonto halle]]]] Šis saraksts ir '''Eirovīzijas dziesmu konkursu norises vietu uzskaitījums'''. Eirovīzijas dziesmu konkurss parasti notiek iepriekšējā gada konkursa uzvarētājvalstī, taču tas var notikt arī jebkurā citā Eirovīzijas dalībvalstī. Latvija, līdz šim, ir rīkojusi vienu Eirovīzijas dziesmu konkursu — [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]], [[Rīga|Rīgā]], [[Skonto halle|Skonto hallē]]. == Norises vietas == {| class="wikitable" ! Gads ! Valsts ! Pilsēta ! Norises vieta |- | [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956]] | {{flag|Šveice}} | [[Lugāno]] | ''Teatro Kursaal'' |- | [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]{{efn|name=Vācija|No 1956. līdz 1990. gadam konkursā piedalījās tikai Rietumvācija.}} | {{flag|Vācija}} | [[Frankfurte pie Mainas]] | ''hr-Sendesaal'' |- | [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958]] | {{flag|Nīderlande}} | [[Hilversuma]] | ''AVRO Studios'' |- | [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]] | {{flag|Francija}} | [[Kannas]] | ''Palais des Festivals'' |- | [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]] | {{flag|Lielbritānija}} | [[Londona]] | ''Royal Festival Hall'' |- | [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]] | {{flag|Francija}} | Kannas | ''Palais des Festivals'' |- | [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]] | {{flag|Luksemburga}} | [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | ''Villa Louvigny'' |- | [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]] | {{flag|Lielbritānija}} | Londona | ''BBC televīzijas centrs'' |- | [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]] | {{flag|Dānija}} | [[Kopenhāgena]] | ''Tivoli Concert Hall'' |- | [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]] | {{flag|Itālija}} | [[Neapole]] | ''Sala di Concerto della RAI'' |- | [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]] | {{flag|Luksemburga}} | Luksemburga | ''Villa Louvigny'' |- | [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]] | {{flag|Austrija}} | [[Vīne]] | ''Großer Festsaal der Wiener Hofburg'' |- | [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]] | {{flag|Lielbritānija}} | Londona | [[Karaliskā Alberthola]] |- | [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]] | {{flag|Spānija}} | [[Madride]] | ''Teatro Real'' |- | [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]] | {{flag|Nīderlande}} | [[Amsterdama]] | ''RAI Congrescentrum'' |- | [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]] | {{flag|Īrija}} | [[Dublina]] | ''Gaiety Theatre'' |- | [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]] | {{flag|Lielbritānija}} | [[Edinburga]] | ''Usher Hall'' |- | [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]] | {{flag|Luksemburga}} | Luksemburga | ''Théâtre Municipal'' |- | [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]] | {{flag|Lielbritānija}} | [[Braitona]] | ''Brighton Dome'' |- | [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]] | {{flag|Zviedrija}} | [[Stokholma]] | ''Sankt Eriks-Mässan'' |- | [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]] | {{flag|Nīderlande}} | [[Hāga]] | ''Nederlands Congresgebouw'' |- | [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]] | {{flag|Lielbritānija}} | Londona | ''Vembli konferenču centrs'' |- | [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]] | {{flag|Francija}} | [[Parīze]] | ''Palais des Congrès'' |- | [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | {{flag|Izraēla}} | [[Jeruzāleme]] | ''Binyanei HaUma'' |- | [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]] | {{flag|Nīderlande}} | Hāga | ''Nederlands Congresgebouw'' |- | [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]] | {{flag|Īrija}} | Dublina | ''RDS Simmonscourt Pavilion'' |- | [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]] | {{flag|Lielbritānija}} | [[Herogita]] | ''Herogitas starptautiskais centrs'' |- | [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]{{efn|name=Vācija}} | {{flag|Vācija}} | [[Minhene]] | ''Rudi-Sedlmayer-Halle'' |- | [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]] | {{flag|Luksemburga}} | Luksemburga | ''Théâtre Municipal'' |- | [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]] | {{flag|Zviedrija}} | [[Gēteburga]] | ''[[Scandinavium]]'' |- | [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]] | {{flag|Norvēģija}} | [[Bergena]] | ''Grieghallen'' |- | [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]] | {{flag|Beļģija}} | [[Brisele]] | ''Brussels Expo'' |- | [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]] | {{flag|Īrija}} | Dublina | ''RDS Simmonscourt Pavilion'' |- | [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]] | {{flag|Šveice}} | [[Lozanna]] | ''Palais de Beaulieu'' |- | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]] | {{flag|Dienvidslāvija}} | [[Zagreba]]{{efn|name=Zagreba|Mūsdienās atrodas [[Horvātija|Horvātijā]].}} | ''Koncertna dvorana Vatroslav Lisinski'' |- | [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]] | {{flag|Itālija}} | [[Roma]] | ''15. skatuve Cinecittà studijā'' |- | [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]] | {{flag|Zviedrija}} | [[Malme]] | ''Malmö Isstadion'' |- | [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]] | {{flag|Īrija}} | [[Milstrēte]] | ''Milstrētes arēna'' |- | [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]] | rowspan="2" | {{flag|Īrija}} | rowspan="2" | Dublina | rowspan="2" | ''Pointas teātris'' |- | [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]] |- | [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]] | {{flag|Norvēģija}} | [[Oslo]] | ''Oslo Spektrum'' |- | [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]] | {{flag|Īrija}} | Dublina | ''Pointas teātris'' |- | [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] | {{flag|Lielbritānija}} | [[Birmingema]] | ''National Indoor Arena'' |- | [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | {{flag|Izraēla}} | Jeruzāleme | ''Binyanei HaUma'' |- | [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]] | {{flag|Zviedrija}} | Stokholma | ''[[Avicii Arena|Globe arēna]]'' |- | [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] | {{flag|Dānija}} | Kopenhāgena | ''[[Parken stadions]]'' |- | [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]] | {{flag|Igaunija}} | [[Tallina]] | ''[[Unibet Arēna|Saku Suurhall]]'' |- | [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | {{flag|Latvija}} | [[Rīga]] | [[Skonto halle]] |- | [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | {{flag|Turcija}} | [[Stambula]] | ''Abdi İpekçi Arena'' |- | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | {{flag|Ukraina}} | [[Kijiva]] | ''Sporta pils'' |- | [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | {{flag|Grieķija}} | [[Atēnas]] | ''Olimpiskais atlētu centrs'' |- | [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | {{flag|Somija}} | [[Helsinki]] | ''[[Hartwall Arena]]'' |- | [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | {{flag|Serbija}} | [[Belgrada]] | ''Belgradas arēna'' |- | [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | {{flag|Krievija}} | [[Maskava]] | ''[[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]]'' |- | [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | {{flag|Norvēģija}} | Oslo | ''[[Unity Arena|Telenor arēna]]'' |- | [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | {{flag|Vācija}} | [[Diseldorfa]] | ''[[Merkur Spiel-Arena|Diseldorfas arēna]]'' |- | [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | {{flag|Azerbaidžāna}} | [[Baku]] | ''Baku Kristāla halle'' |- | [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | {{flag|Zviedrija}} | Malme | ''[[Malmes arēna]]'' |- | [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | {{flag|Dānija}} | Kopenhāgena | ''B&W Hallerne'' |- | [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]] | {{flag|Austrija}} | Vīne | ''[[Wiener Stadthalle]]'' |- | [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | {{flag|Zviedrija}} | Stokholma | ''[[Avicii Arena|Globe arēna]]'' |- | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | {{flag|Ukraina}} | Kijiva | ''Starptautiskais izstāžu centrs'' |- | [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] | {{flag|Portugāle}} | [[Lisabona]] | ''[[Altice Arena]]'' |- | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | {{flag|Izraēla}} | [[Telaviva]] | ''Expo Tel Aviv'' |- | <s>[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020]]</s>{{efn|name=Covid|Konkurss atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ.}} | rowspan="2" | {{flag|Nīderlande}} | rowspan="2" | [[Roterdama]] | rowspan="2" | ''Rotterdam Ahoy'' |- | [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] |- | [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | {{flag|Itālija}} | [[Turīna]] | ''PalaOlimpico'' |- | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | {{flag|Lielbritānija}} | [[Liverpūle]] | ''Liverpūles arēna'' |- | [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | {{flag|Zviedrija}} | Malme | ''Malmes arēna'' |- | [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | {{flag|Šveice}} | [[Bāzele]] | ''St. Jakobshalle'' |- | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | {{flag|Austrija}} | Vīne | ''Wiener Stadthalle'' |- | [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]] | {{flag|Bulgārija}} | [[Burgasa]] | ''Burgasas arēna'' |} == Skaits == {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- !Skaits !Valsts !Pilsēta !Gadi |- | rowspan="9" | 9 | rowspan="9" | {{flag|Lielbritānija}} | rowspan="4" | [[Londona]] | {{escyr|1960}} |- | {{escyr|1963}} |- | {{escyr|1968}} |- | {{escyr|1977}} |- | [[Edinburga]] | {{escyr|1972}} |- | [[Braitona]] | {{escyr|1974}} |- | [[Herogita]] | {{escyr|1982}} |- | [[Birmingema]] | {{escyr|1998}} |- | [[Liverpūle]] | {{escyr|2023}} |- | rowspan="14" | 7 | rowspan="7" | {{flag|Zviedrija}} | rowspan="3" | [[Stokholma]] | {{escyr|1975}} |- | {{escyr|2000}} |- | {{escyr|2016}} |- | [[Gēteburga]] | {{escyr|1985}} |- | rowspan="3" | [[Malme]] | {{escyr|1992}} |- | {{escyr|2013}} |- | {{escyr|2024}} |- | rowspan="7" | {{flag|Īrija}} | rowspan="6" | [[Dublina]] | {{escyr|1971}} |- | {{escyr|1981}} |- | {{escyr|1988}} |- | {{escyr|1994}} |- | {{escyr|1995}} |- | {{escyr|1997}} |- | [[Milstrēte]] | {{escyr|1993}} |- | rowspan="6" | 5 | rowspan="6" | {{flag|Nīderlande}} | [[Hilversuma]] | {{escyr|1958}} |- | [[Amsterdama]] | {{escyr|1970}} |- | rowspan="2" | [[Hāga]] | {{escyr|1976}} |- | {{escyr|1980}} |- | rowspan="2" | [[Roterdama]] | <s>{{escyr|2020}}</s>{{efn|name=Covid}} |- | {{escyr|2021}} |- | rowspan="4" | 4 | rowspan="4" | {{flag|Luksemburga}} | rowspan="4" | [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]] | {{escyr|1962}} |- | {{escyr|1966}} |- | {{escyr|1973}} |- | {{escyr|1984}} |- | rowspan="21" | 3 | rowspan="3" | {{flag|Francija}} | rowspan="2" | [[Kannas]] | {{escyr|1959}} |- | {{escyr|1961}} |- | [[Parīze]] | {{escyr|1978}} |- | rowspan="3" | {{flag|Austrija}} | rowspan="3" | [[Vīne]] | {{escyr|1967}} |- | {{escyr|2015}} |- | ''{{escyr|2026}}'' |- | rowspan="3" | {{flag|Vācija}}{{efn|name=Vācija}} | [[Frankfurte pie Mainas]] | {{escyr|1957}} |- | [[Minhene]] | {{escyr|1983}} |- | [[Diseldorfa]] | {{escyr|2011}} |- | rowspan="3" | {{flag|Dānija}} | rowspan="3" | [[Kopenhāgena]] | {{escyr|1964}} |- | {{escyr|2001}} |- | {{escyr|2014}} |- | rowspan="3" | {{flag|Izraēla}} | rowspan="2" | [[Jeruzāleme]] | {{escyr|1979}} |- | {{escyr|1999}} |- | [[Telaviva]] | {{escyr|2019}} |- | rowspan="3" | {{flag|Itālija}} | [[Neapole]] | {{escyr|1965}} |- | [[Roma]] | {{escyr|1991}} |- | [[Turīna]] | {{escyr|2022}} |- | rowspan="3" | {{flag|Šveice}} | [[Lugāno]] | {{escyr|1956}} |- | [[Lozanna]] | {{escyr|1989}} |- | [[Bāzele]] | {{escyr|2025}} |- | rowspan="2" | 2 | rowspan="2" | {{flag|Ukraina}} | rowspan="2" | [[Kijiva]] | {{escyr|2005}} |- | {{escyr|2017}} |- | rowspan="13" | 1 | {{flag|Spānija}} | [[Madride]] | {{escyr|1969}} |- | {{flag|Beļģija}} | [[Brisele]] | {{escyr|1987}} |- | {{flag|Dienvidslāvija}} | [[Zagreba]]{{efn|name=Zagreba}} | {{escyr|1990}} |- | {{flag|Igaunija}} | [[Tallina]] | {{escyr|2002}} |- | {{flag|Latvija}} | [[Rīga]] | {{escyr|2003}} |- | {{flag|Turcija}} | [[Stambula]] | {{escyr|2004}} |- | {{flag|Grieķija}} | [[Atēnas]] | {{escyr|2006}} |- | {{flag|Somija}} | [[Helsinki]] | {{escyr|2007}} |- | {{flag|Serbija}} | [[Belgrada]] | {{escyr|2008}} |- | {{flag|Krievija}} | [[Maskava]] | {{escyr|2009}} |- | {{flag|Azerbaidžāna}} | [[Baku]] | {{escyr|2012}} |- | {{flag|Portugāle}} | [[Lisabona]] | {{escyr|2018}} |- | {{flag|Bulgārija}} | [[Burgasa]] | {{escyr|2027}} |} == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{notelist}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.eurovision.tv/}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vietas}} [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 09i350n00d30knbb7y303tn2i3a8amq Rodrigo Santoro 0 609732 4506004 4353715 2026-08-12T12:53:20Z Bendžamins 76862 4506004 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Rodrigo Santoro | vārds_orig = Rodrigo Santoro | attēls = Rodrigo Santoro at Berlinale 2025.jpg | komentārs = Rodrigo Santoro 2025. gadā | dz vārds = Rodrigo Džunkeira dos Reiss Santoro | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1975|08|22}} | dz vieta = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro|Petropolisa}} | nodarbošanās = aktieris, producents | darbības gadi = 1993—pašlaik }} '''Rodrigo Džunkeira dos Reiss Santoro''' ([[Portugāļu valoda|portugāļu]]: ''Rodrigo Junqueira dos Reis Santoro''; dzimis [[1975. gads|1975. gadā]] [[22. augusts|22. augustā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] un [[Brazīlija|brazīlešu]] aktieris, kurš plašāk pazīstams pēc lomām filmās "[[300: Termopilu kauja]]", "[[300: Impērijas dzimšana]]" un "[[Tāda ir mīlestība]]", kā arī pēc Paulo lomas seriālā "[[Pazudušie]]" un Ektora Eskatona lomas seriālā "[[Mežonīgo Rietumu pasaule]]". Rodrigo Santoro ir ''[[Chopard Trophee|Chopard]]'' balvas laureāts, ko viņš saņēma [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] 2004. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0763928/awards/|title=Rodrigo Santoro - Awards|website=IMDb|access-date=2025-09-14|language=en}}</ref> == Dzīvesgājums un karjera == Rodrigo Santoro ir dzimis 1975. gada 22. augustā. Pēc skolas beigšanas topošais aktieris vispirms iestājās Riodežaneiro [[Pontifikāla katoļu universitāte|Pontifikālās katoļu universitātes]] [[žurnālistika]]s programmā. Tomēr pēc divarpus gadu studijām 18 gadus vecais Rodrigo kopā ar draugu uzsāka mācības slavenā Brazīlijas televīzijas kanāla ''[[TV Globo]]'' aktiermeistarības skolā. Tur viņam tika piedāvāts vadīt semināru topošajiem aktieriem, pēc kura Rodrigo sāka filmēties dažādās Brazīlijas [[Ziepju opera|ziepju operās]] gan galvenajās, gan otrā plāna lomās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://daman.co.id/exclusive-photos-and-interview-of-rodrigo-santoro/|title=Exclusive Photos and Interview of Rodrigo Santoro - DA MAN Magazine - Make Your Own Style!|website=daman.co.id|access-date=2025-09-13|date=2012-06-18|language=en}}</ref> 2000. gadā, ar ''[[Miramax]]'' kompānijas atbalstu, ASV tika izlaista filma "Salauztais aprīlis" (Abril Despedaçado). Tā bija pirmā Rodrigo Santoro filma, kas tika izrādīta Amerikā. Pēc tās viņš iepazinās ar cilvēkiem no ASV filmu industrijas un drīz pēc tam filmējās savā pirmajā amerikāņu filmā ''The Roman Spring of Mrs. Stone''. Vēlāk, pateicoties aktieru atlases režisorei Marijai Selvejai, Rodrigo ieguva lomu filmā "[[Tāda ir mīlestība]]", kas viņam atnesa pirmo atzinību Amerikā.<ref name=":0" /> 2004. gadā Rodrigo Santoro kopā ar [[Nikola Kidmena|Nikolu Kidmenu]] filmējās ''[[Chanel No. 5]]'' [[Smaržas|smaržu]] reklāmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://luxurylaunches.com/beauty/made-in-2004-for-33-million-this-chanel-no-5-ad-starring-nicole-kidman-is-still-the-most-expensive-ad-ever-made.php|title=Made in 2004 for $33 million, this Chanel No 5 ad starring Nicole Kidman is still the most expensive ad ever made|last=Sharma|first=Neha Tandon|website=Luxurylaunches|access-date=2025-09-14|date=2020-11-27|language=en}}</ref> Nākamā nozīmīgā loma viņam bija seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (3. sezona)|trešajā sezonā]], kurā viņš atveidoja Paulo — Nikijas (ko atveidoja [[Kīle Sančesa]]) mīļāko. Sākotnēji Paulo un Nikija bija iecerēti kā divi no jaunajiem galvenajiem varoņiem, taču pēc negatīvām atsauksmēm no skatītājiem viņi tika ātri izņemti no sižeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/lost-nikki-paulo-episode-expose/|title=These Hated 'Lost' Characters Gave Us One of the Show's Most Twisted Episodes|last=Kelly|first=Logan|website=Collider|access-date=2025-09-14|date=2024-07-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/lost-show-paulo-nikki-deaths-explained/|title=Why Lost Killed Off Paulo & Nikki So Soon|last=Raymond|first=Nicholas|website=ScreenRant|access-date=2025-09-14|date=2022-04-17|language=en}}</ref> Rodrigo Santoro seriālā parādījās tikai septiņās sērijās, taču, kā viņš pats atzina, tā bija lieliska pieredze — viņam patika sadarboties ar aktieriem un scenāristiem, kā arī iespēja apmeklēt [[Havaju salas]], kur viņš varēja nodoties savai aizrautībai — [[Sērfings|sērfošanai]].<ref name=":0" /> 2007. gadā Rodrigo Santoro atveidoja [[Ahemenīdu impērija]]s valdnieku [[Kserkss I|Kserksu]] [[Kserkss I|I]] filmā "[[300: Termopilu kauja]]". Pēc aktiera teiktā, tā bija ļoti sarežģīta loma gan sagatavošanās, gan izpildes ziņā. Lai sagatavotos filmēšanai, Santoro bija jānoskuj galva un visi ķermeņa mati — tas bija jādara ar skuvekli pirms katras filmēšanas dienas, jo vaksācija izrādījās pārāk sāpīga. Tā bija arī viņa pirmā pieredze darbā ar zaļā fona (''green screen'') tehnoloģiju, kas radīja papildu izaicinājumus. Tomēr, kā viņš atzinis, viņu reti atpazīst kā Kserksu šajā lomā.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ew.com/movies/rodrigo-santoro-300-getting-waxed-40-year-old-virgin/|title=Rodrigo Santoro compares getting waxed for '300' to 'The 40-Year-Old-Virgin' scene|website=EW.com|access-date=2025-09-14|language=en}}</ref> Vēlāk Santoro atkārtoja šo lomu filmas turpinājumā "[[300: Impērijas dzimšana]]". Pēc tam Rodrigo Santoro atveidoja [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]] divās biogrāfiskās filmās par [[Če Gevara|Ernesto Če Gevaras]] dzīvi. Viņš ierunāja arī [[Ornitoloģija|ornitologu]] Tulio animācijas filmās "[[Rio (filma)|Rio]]" un "[[Rio 2]]". 2016. gadā Santoro atveidoja [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] filmā "[[Ben-Hurs (2016. gada filma)|Ben-Hurs]]" — 1959. gada [[Ben-Hurs|tāda paša nosaukuma filmas]] pārfilmējumā. No 2016. līdz 2020. gadam Rodrigo Santoro filmējās seriālā “[[Mežonīgo Rietumu pasaule]]”. 2022. gadā viņš atveidoja [[Fernāns Magelāns|Fernānu Magelānu]] miniseriālā “[[Bez ierobežojumiem]]”. == Filmogrāfija == === Filma === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |2001 |"Salauztais aprīlis" (Abril Despedaçado) |Tonho |- | rowspan="4" |2003 |''[[The Roman Spring of Mrs. Stone]]'' |jauns vīrs |- |"[[Karandiru]]" (Carandiru) |transvestīts "Dāma Dī" |- |"[[Tāda ir mīlestība]]" (Love Actually) |Kārls |- |"[[Čārlija eņģeļi: Pilna jauda]]" (Charlie's Angels: Full Throttle) |Rendijs Emerss |- |2004 |"Vēstures īpašnieks" (A Dona da História) |jaunais Luiss Klaudiu |- | rowspan="2" |2007 |''[[Redbelt]]'' |Bruno Silva |- |"[[300: Termopilu kauja]]" (300) |[[Kserkss I]] |- | rowspan="4" |2008 |"[[Es mīlu tevi, Filip Moris]]" (I Love You Phillip Morris) |Džimijs |- |"Lauvas midzenis" (Leonera) |Ramiro |- |"[[Če, 1. daļa]]" (Che: Part One) |[[Rauls Kastro]] |- |"[[Če, 2. daļa]]" (Che: Part Two) |Rauls Kastro |- |2009 |''[[Post Grad]]'' |Deivids Santjago |- | rowspan="2" |2011 |"[[Rio (filma)|Rio]]" |Tulio; balss loma |- |''[[There Be Dragons]]'' |Oriols |- | rowspan="2" |2012 |"[[Hemingvejs un Gelhorna]]" (Hemingway & Gellhorn) |Pako Zara |- |"[[Kas gaidāms, kad gaidāms bērns]]" (What to Expect When You Are Expecting) |Alekss |- | rowspan="2" |2013 |"[[Pēdējā sadursme]]" (The Last Stand) |Frenks Martiness |- |"[[300: Impērijas dzimšana]]" (300: Rise of an Empire) |Kserkss I |- | rowspan="4" |2014 |"[[Fokuss (filma)|Fokuss]]" (Focus) |Garriga |- |"[[Rio 2]]" |Tulio; balss loma |- |[[33 (filma)|33]] |Lorenss Golborns |- |"[[Rio, es tevi mīlu]]" (Rio, Eu Te Amo) |Ele |- | rowspan="2" |2015 |"[[Pelē: Leģendas dzimšana]]" (Pele: Birth of a Legend) |brazīliešu komentētājs |- |''[[Jane Got a Gun]]'' |Fičums |- |2016 |"[[Ben-Hurs (2016. gada filma)|Ben-Hurs]]" (Ben-Hur) |[[Jēzus Kristus]] |- |2020 |''[[Project Power]]'' |Bigijs |- |2021 |"[[7 ieslodzītie]]" (7 Prisioneiros) |Luka |- |2024 |"[[Noasa šķirts]]" (A Arca de Noé'')'' |Vinijs |- |2025 |"[[Bezgalīgā zilgme]]" (O Último Azul) |Kadu |- |2026 |''[[Corrida dos Bichos]]'' |Abu |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1993—1994 |"Aci pret aci" (Olho no Olho) |Pedro |Otrā plāna loma; 186 sērijas |- |1998 |"Hilda Viesuļvētra" (Hilda Furacão) |Freijs Maltuss |Galvenā loma; 32 sērijas |- |1999 |"Maiga inde" (Suave Veneno) |Eliseo Veira |Galvenā loma; 209 sērijas |- |2003 |"Mīlestības pilnas sievietes" (Mulheres Apaixondas) |Diogo Nogueira |Galvenā loma; 203 sērijas |- |2006—2007 |"[[Pazudušie]]" (Lost) |Paulo |Galvenā loma; 7 sērijas |- |2016—2020 |"[[Mežonīgo Rietumu pasaule]]" (Westworld) |Ektors Eskatons |14 sērijas |- |2022 |"[[Bez ierobežojumiem]]" (Sin Limites) |[[Fernāns Magelāns]] |Galvenā loma; 6 sērijas |- |2023 |"[[Vilku bars]]" (Wolf Pack) |Garets Brigss |Otrā plana loma; 8 sērijas |} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Santoro, Rodrigo}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Riodežaneiro štatā dzimušie]] 8j3kebkt3r4rtd6y260a8k2q8jqy90p Hoans Hordans 0 610506 4506014 4340599 2026-08-12T13:18:51Z Bendžamins 76862 4506014 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|7|6}} | birth_place = | caps1 = 85 | caps2 = 12 | caps3 = 35 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] B | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid|Valladolid]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Regenkosa}} | currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[CF Estrela da Amadora|Estrela da Amadora]] | goals1 = 12 | goals2 = 1 | goals3 = 3 | height = 182 | image = Joan Jordán 2020.jpg | caption = Hoans Hordans 2020. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|Katalonija}} | nationalyears1 = 2015—2024 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|08|12|sk|bez}} | name = | playername = Hoans Hordans | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012—2015 | years2 = 2014—2017 | years3 = 2016—2017 | years4 = 2017—2019 | caps4 = 71 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[SD Eibar|Eibar]] | goals4 = 10 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | years5 = 2019—2026 | caps5 = 139 | goals5 = 3 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés|Alavés]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 25 | goals6 = 5 | clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[CF Estrela da Amadora|Estrela da Amadora]] | years7 = 2026— | caps7 = 0 | goals7 = 0 }} '''Hoans Hordans Moreno''' ({{Val|es|Joan Jordán Moreno}}, dzimis {{Dat|1994|7|6}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Hordans spēlē [[Portugāles Premjerlīga]]s komandā ''[[CF Estrela da Amadora|Estrela da Amadora]]''. Iepriekš spēlējis Spānijas komandās ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ''[[Real Valladolid|Valladolid]]'', ''[[SD Eibar|Eibar]]'', ''[[Deportivo Alavés]]'' un ''[[Sevilla FC|Sevilla]]''. == Sasniegumi == '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019—20]], [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022—23]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hordans, Hoans}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]] [[Kategorija:SD Eibar spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] je8avvkl7ov3u509pi1sz2ols5pccc5 Entonijs Azizi 0 611357 4506256 4502764 2026-08-13T06:14:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506256 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Entonijs Azizi | vārds_orig = ''Anthony Azizi'' | dz vārds = Kamals Rovšans | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1969|5|29}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka (štats)|Ņujorka}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1997—pašlaik }} '''Kamals Rovšans''' ({{val|en|Kamal Rowshan}}; dzimis {{dat|1969|5|29}}), profesionāli zināms kā '''Entonijs Azizi''' (''Anthony Azizi'') ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris, kurš plašāk pazīstams pēc lomām filmās "[[Ērgļa acs]]" (''Eagle Eye'', 2008) un "[[Transformeri 3: Mēness no otras puses]]" (2011), kā arī pēc lomām seriālos "[[Pazudušie]]", "[[90210]]", "[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy'') un "[[Izlaušanās]]". == Dzīvesgājums == Kamals Rovšans dzimis 1969. gada 29. maijā [[Bruklina|Bruklinā]], Ņujorkā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.famousbirthdays.com/people/anthony-azizi.html|title=Anthony Azizi|website=Famous Birthdays|access-date=2025-10-10|language=en}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.voanews.com/a/a-13-2006-03-22-voa49/397862.html|title=Actor Uses Fame to Promote Women's Rights|website=Voice of America|access-date=2025-10-10|date=2009-10-31|language=en}}</ref> Viņa vecāki bija no [[Irāna]]s. Bērnībā viņi mudināja Kamalu kļūt par ārstu, taču topošais aktieris vienmēr bija vēlējies spēlēt teātrī, jo, kā viņš pats saka, viņam vienkārši pietrūka pacietības lai kļūtu par ārstu.<ref name=":1" /> Jau astoņu gadu vecumā Kamals Rovšans sāka rakstīt un režisēt savas lugas, ko iestudēja skolā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://davidsontalent.co.uk/wdk-listing/anthony-azizi/|title=Anthony Azizi|website=Davidson & Co. Talent|access-date=2025-10-10|language=en|archive-date=2025-09-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20250909005236/https://davidsontalent.co.uk/wdk-listing/anthony-azizi/}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncislamagazine.com/interviews/anthony-azizi/|title=Anthony Azizi {{!}} NCISLA Magazine|access-date=2025-10-10|language=en}}</ref> Vēlāk viņš mācījās Frīdomas augstskolā, kopā ar topošajiem aktieriem [[Dveins Džonsons|Dveinu Džonsonu]] un [[Denjels De Kims|Denjelu De Kimu]]. Kamalu uzņēma Mullenbergas koledžā ar [[Futbols|futbola]] stipendiju, taču traumas dēļ bija spiests pamest sportu.<ref name=":0" /><ref name=":2" /><ref name=":3" /> Tajā pašā koledžā viņš ieguva [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]] [[Tēlotāja māksla|tēlotājmākslā]], un, kā viņš vēlāk stāsta, tieši pateicoties koledžas teātra režisoram, viņš nolēma nopietni pievērsties aktiera karjerai. Pēc universitātes absolvēšanas Kamals dzīvoja kopā ar draugu Ņujorkā. Lai gan šajā laikā viņš dzīvoja pieticīgi, pats aktieris atzīst, ka tas bijis viens no laimīgākajiem posmiem viņa dzīvē. Viņš turpināja spēlēt dažādos teātra uzvedumos, līdz pēc kādas lomas ieguva savu pirmo aktiera aģentu.<ref name=":2" /> == Karjera == Savā kino karjeras sākumā Kamals Rovšans mainīja savu skatuves vārdu uz Entoniju Azizi.<ref name=":1" /> Pēc pārcelšanās uz [[Losandželosa|Losandželosu]] viņš debitēja komēdijfilmā ''[[McHayle's Navy]]'', kur galveno lomu atveidoja [[Tims Karijs]]. Entonijs Azizi atzinīgi novērtē Karija mentorēšanu filmēšanas laikā, uzsverot, cik daudz viņš no viņa iemācījies par aktiera darbu.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> Turpmāk Azizi sāka atveidot nelielas lomas kara filmās, piemerām, "[[Trīs karaļi]]" un "[[Aizmirstais bataljons]]" (''The Lost Battalion''), kā arī uzstājās vieslomās populārajos seriālos ''[[JAG]]'' un "[[Gilmoru meitenes]]" (''Gilmore Girls''). 2003. gadā viņš ieguva savu pirmo galveno lomu televīzijā — seriālā ''[[Threat Matrix]]''. Tā bija pirmā reize, kad Irānas izcelsmes aktieri izvēlējās galvenajai lomai, ar ko Azizi īpaši lepojas.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> Tomēr seriāls plašu atpazīstamību neieguva un to atcēla pēc pirmās sezonas 2004. gadā. 2002. un un 2005. gadā Entonijs Azizi atveidoja divas dažādas lomas četrās seriāla "[[24 (seriāls)|24 stundas]]" sērijās. No 2005. līdz 2006. gadam viņš spēlēja otrā plāna lomu seriālā ''[[Commander in Chief]]'', kuru, neskatoties uz vairākām [[Zelta globusa balva]]s nominācijām, atcēla pēc pirmās sezonas. 2008. gadā Azizi atveidoja otrā plāna lomu [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] producētā filmā "[[Ērgļa acs]]" (''Eagle Eye'', 2008). Tajā pašā gadā viņš pievienojās seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtajai sezonai]], kur atveidoja algotņa Omāra otrā plāna lomu. Šajā projektā viņš filmējās kopā ar savu augstskolas draugu Denjelu De Kimu, kuram bija viena no galvenajiem lomam seriālā.<ref name=":2" /> 2010. gadā Azizi šo lomu atkārtoja vēl divās sērijās [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]]. Kā aktieris atzīst, viņam ļoti paticis strādāt ar seriāla "Pazudušie" veidotāju [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramsu]], kurš vēlāk, 2011. gadā, uzaicināja Azizi vieslomā citā savā projektā — seriālā "[[Izvēlētā persona]]".<ref name=":3" /> 2011. gadā Entonijs Azizi atveidoja nelielu lomu [[Transformeri (filmu cikls)|"Transformeru" franšīzes]] [[Transformeri 3: Mēness no otras puses|trešajā daļā]] un parādījās astoņās seriālā "[[90210]]" sērijās, kas ir seriāla "[[Beverlihilsa, pasta indekss 90210]]" (''Beverly Hills, 90210'') turpinājums. Pēc tam Azizi turpināja uzstāties vieslomās dažādos televīzijas projektos, tostarp [[CSI franšīze|"CSI" franšīzes]] seriālos, kā arī tādos populāros seriālos kā "[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy''), "[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]" un "[[Pēdējais kuģis]]" (''The Last Ship''). No 2024. līdz 2025. gadam aktieris filmējās [[Izraēla]]s seriālā "[[Teherāna (seriāls)|Teherāna]]" (''Tehran''), kas vēsta par ''[[Mossad]]'' aģenta darbību slepenā operācijā. == Personīgā dzīve == Entoniju Azizi bērnībā vecāki mācīja [[Persiešu valoda|persiešu valodu]], un viņš prot arī [[Spāņu valoda|spāņu]], [[Franču valoda|franču]] un nedaudz [[Ķīniešu valoda|ķīniešu valodu]].<ref name=":1" /> 2000. gada aprīlī viņš apprecējās ar aktrisi [[Simbelīna Smita|Simbelīnu Smitu]], un vēlāk viņiem piedzima dvīņu dēli — Kempbels un Smits.<ref name=":0" /> Aktieris ir arī [[Bahāju ticība|bahāisma]] sekotājs. == Filmogrāfija == === Filma === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- | rowspan="2" |1997 |''[[McHayle's Navy]]'' |rokaspuisis |- |''[[For Richer or Poorer]]'' |taksists Maliks |- |1999 |"[[Trīs karaļi]]" (''Three Kings'') |Irākas nemiernieks |- | rowspan="2" |2001 |"[[Aizmirstais bataljons]]" (''The Lost Battalion'') |ierindnieks Nets Henčmens |- |''[[Tomcats]]'' |sikhu kapelāns |- |2006 |''[[Wristcutters: A Love Story]]'' |Hasans |- |2007 |"[[Čārlija Vilsona karš]]" (''Charlie Wilson's War'') |sanitārs |- |2008 |"[[Ērgļa acs]]" (''Eagle Eye'') |Rahims Halids |- | rowspan="3" |2011 |''[[Guns, Girls and Gambling]]'' |Krova kungs |- |"[[Transformeri 3: Mēness no otras puses]]" (''Transformers: Dark of the Moon'') |leitnants Suleimanis |- |"[[Priesteris (filma)|Priesteris]]" (''Priest'') |persiešu pārdevējs |- |2015 |''[[Septembers of Shiraz]]'' |Mihdijs |- |2017 |''[[Armed Response]]'' |Akrams |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1997 |"[[Smita kumgs un kundze (seriāls)|Smita kumgs un kundze]]" (''Mr. & Mrs. Smith'') |Baraks |sērija: ''The Sins of the Father Episode'' |- |2000 |''[[Strong Medicine]]'' |neatliekamās palīdzības ārsts |sērija: ''Second Look'' |- |1997; 2002 |''[[JAG]]'' |leitnants Alekss Zahars |2 sērijas |- | rowspan="2" |2004 |"[[Vairogs (seriāls)|Vairogs]]" (''The Shield'') |Petrošs |sērija: ''All In'' |- |"[[Gilmoru meitenes]]" (''Gilmore Girls'') |Lučiano |sērija: ''A Messenger, Nothing More'' |- |2003—2004 |''[[Threat Matrix]]'' |Mohammads "Mo" Hasans |galvenā loma; 15 sērijas |- | rowspan="2" |2005 |"[[Ņujorkas policisti]]" (''NYPD Blue'') |Nestors Duarte |sērija: ''Sergeant Sipowicz' Lonely Hearts Club Band'' |- |"[[Rietumu spārns]]" (''The West Wing'') |Asefi Hoseins Kamals "Čets" Bins Hamids |sērija: ''The Wake Up Call'' |- |2002; 2005 |"[[24 (seriāls)|24 stundas]]" (''24'') |Mamūds Rašīds Fahīns/Rafiks |2 sērijas; 2 sērijas |- |2005—2006 |''[[Commander in Chief]]'' |Vinss Teilors |otrā plāna loma; 19 sērijas |- | rowspan="3" |2006 |"[[Bīstamās mājsaimnieces]]" (''Desperate Housewives'') |Falatija kungs |2 sērijas |- |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |Džinds Allāhs |sērija: ''Lessons Learned'' |- |''[[Sleeper Cell]]'' |Jasers |sērija: ''School'' |- | rowspan="4" |2007 |''[[Without a Trace]]'' |Galibs Als Nahans |sērija: ''Tail Spin'' |- |"[[Lasvegasa (seriāls)|Lasvegasa]]" (''Las Vegas'') |Levons Nadžars |sērija: ''Pharaoh' Nuff'' |- |"[[CSI Maiami]]" (''CSI Miami'') |Alens Komdens |sērija: ''Just Murdered'' |- |"[[Veronika Marsa]]" (''Veronica Mars'') |Rašads Krimanijs |sērija: ''Un-American Graffiti'' |- | rowspan="2" |2008 |''[[The Unit]]'' |Amins Als Nura |sērija: ''Inquisition'' |- |"[[Čāks (seriāls)|Čāks]]" (''Chuck'') |Šeiks Radživs Amads |sērija: ''Chuck Versus the DeLorean'' |- | rowspan="3" |2009 |"[[Izlaušanās]]" (''Prison Break'') |Navīns Banardžijs |2 sērijas |- |"[[Melu teorija]]" (''Lie to Me'') |Omārs Kans |sērija: ''Sacrifice'' |- |''[[Flashforward]]'' |Samads |sērija: ''A561984'' |- |2008; 2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Omārs Idriss]] |7 sērijas |- | rowspan="2" |2010 |"[[Mentālists]]" (''Mentalist'') |Lūiss Anglets |sērija: ''The Red Box'' |- |''[[Leverage]]'' |Vezarats Līders |sērija: ''The Reunion Job'' |- | rowspan="3" |2011 |"[[CSI Ņujorka]]" (''CSI NY'') |Brokstons Lenglijs |sērija: ''Food for Thought'' |- |"[[90210]]" |tēvocis Amals |8 sērijas |- |"[[Izvēlētā persona]]" (''Person of Interest'') |Jusufs |sērija: ''Get Carter'' |- | rowspan="2" |2012 |"[[NCIS: Losandželosa]]" (''NCIS LA'') |Adanans Als Ahmadijs |sērija: ''Recruit'' |- |"[[CSI Lasvegasa]]" (''CSI LA'') |Adrians Dināns |sērija: ''Strip Maul'' |- | rowspan="3" |2013 |"[[Grejas anatomija]]" (''Grey's Anatomy'') |sīriešu ārsts |sērija: ''She's Killing Me'' |- |"[[Bruklina 99]]" (''Brooklyn Nine-Nine'') |Ahmeds |sērija: ''Pilot'' |- |"[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy'') |Amirs Ganezi |2 sērijas |- |2014 |"[[Sekretāres kundze]]" (''Madam Secretary'') |naftas ministrs Barakars |sērija: ''Collateral Damage'' |- |2016 |"[[Noziedzīgie prāti: Ārpus robežām]]" (''Criminal Minds Beyond the Borders'') |ministra vietnieks Arkems Sarkiss |sērija: ''Denial'' |- | rowspan="4" |2017 |"[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]" (''The Blacklist'') |Farūks al Tanijs |sērija: ''Lipet's Seafood Company (No. 111)'' |- |"[[Svešais starp savējiem]]" (''Homeland'') |Nasers |sērija: ''Imminent Risk'' |- |"[[Pēdējais kuģis]]" (''The Last Ship'') |Omārs |4 sērijas |- |"[[Kā izbēgt sodu par slepkavību]]" (''How to Get Away with Murder'') |prokurors |sērija: ''It's for the Greater Good'' |- | rowspan="2" |2018 |"[[Čikagās sardze]]" (''Chicago P.D.'') |Akīms Daberijs |sērija: ''Trigger'' |- |"[[Iesācēji]]" (''The Rookie'') |Pīters Askarijs |sērija: ''The Roundup'' |- | rowspan="2" |2019 |"[[Jūras spēks komanda]]" (''SEAL Team'') |drošības vadītājs |sērija: ''All Along the Watchtower: Part 1'' |- |"[[Rezidents (seriāls)|Rezidents]]" (''The Resident'') |Amirs Jahīms |sērija: ''Out for Blood'' |- |2022 |''[[FBI (seriāls)|FBI]]'' |Džems Polats |sērija: ''Ghost from the Past'' |- |2023 |''[[Star Trek: Picard]]'' |orionietīs |sērija: ''The Next Generation'' |- |2024 |''[[9-1-1]]'' |Džimijs Bredlijs |2 sērijas |- |2024—2025 |"[[Teherāna (seriāls)|Teherāna]]" (''Tehran'') |Musavijs |7 sērijas |- |2025 |''[[Suits LA]]'' |Pellegrīni |4 sērijas |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Azizi, Entonijs}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] s3w4i3jjprajvjn74yvwbtva1ahmd3w 2026. gada laikapstākļi Latvijā 0 619435 4506327 4505964 2026-08-13T09:55:47Z Biafra 13794 /* Augusts */ preciz. 4506327 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] q3g30rlsob9ymw9mcr03t56hsw6ookv Veidne:2026. gada orbitālie starti 10 619615 4506077 4505801 2026-08-12T17:04:10Z Dainis 876 4506077 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> hsynfn8lgwf34phsa2xenjrqpp73mwh 2026. gads kosmonautikā 0 619616 4506076 4505799 2026-08-12T17:03:49Z Dainis 876 /* Augusts */ 4506076 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] a2ljir6qx3npqauco00hk631lwsnltg Usmans Diomande 0 628190 4506011 4498019 2026-08-12T13:12:22Z Bendžamins 76862 4506011 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|12|4}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 13 | caps3 = 87 | clubnumber = 2 | clubs1 = {{flaga|Dānija}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[CD Mafra|Mafra]] | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 5 | height = 190 | image = Ousmane Diomandé Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-58.jpg | caption = Usmans Diomande 2026. gadā | nationalgoals1 = 1 | nationalteam1 = {{fb|CIV}} | nationalyears1 = 2023— | nationalcaps1 = 16 | pcupdate = {{dat|2026|08|12|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|12|sk|bez}} | name = | playername = Usmans Diomande | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2022—2023 | years2 = 2022—2023 | years3 = 2023—2026 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | years4 = 2026— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }} '''Usmans Diomande''' ({{Val|fr|Ousmane Diomande}}, dzimis {{Dat|2003|12|4}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Diomande spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Nottingham Forest]]''. Iepriekš spēlējis Portugāles komandās ''[[CD Mafra|Mafra]]'' un ''[[Sporting CP]]''. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Sporting CP''' * [[Portugāles Premjerlīga]]: 2023—24, 2024—25 * [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]: 2024—25 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}} {{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Diomande, Usmans}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Midtjylland spēlētāji]] [[Kategorija:CD Mafra spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 2awdbep1vrdz6jdhh13j9gyxdo9els1 Dāvids Guncadze 0 630177 4506290 4459605 2026-08-13T07:49:49Z Biafra 13794 jāuzlabo 4506290 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Dāvids Guncadze''' ({{val|ka|დავით გუნცაძე}}; 1861—1925) bija [[Gruzīni|ɡruzīnu]] virsnieks, [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dalībnieks. Pēc [[Rīgas operācija|atkāpšanās no Rīgas]] no 1917. ɡada 9. septembra Guncadze komandēja [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] 43. armijas korpusu, 12. oktobrī viņu paauɡstināja ģenerālleitnanta pakāpē. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 22. novembrī Guncadzi iecēla par par 12. armijas komandiera vietas izpildītāju, decembrī par 12. armijas [[kara revolucionārās komitejas]] locekli. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēɡšanas armiju 1918. ɡada aprīlī izformēja un Dāvids Guncadze pievienojās [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|Brīvprātīgo armijai]] un [[Dienvidkrievijas armija]]i. No 1918. gada 5. oktobra līdz 1919. gada 22. janvārim dienēja Dienvidkrievijas Bruņoto spēku virspavēlnieka štābā. 1919. gada pavasarī komandēja brigādi [[Astrahaņa]]s korpusā, pēc tam bija virsnieku rezervē līdz [[Krima]]s evakuācijai. Kopš 1922. gada viņš atradās trimdā Dienvidslāvijā, miris 1925. gadā [[Zagreba|Zagrebā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Guncadze, Dāvids}} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] fjpcc6cilmjrpbhzahszhrofr68ufgy Fakundo Medina 0 633613 4506005 4497741 2026-08-12T13:00:13Z Bendžamins 76862 4506005 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Fakundo Medina | image = Facundo Medina Argentina v Spain 19 July 2026-212 (cropped).jpg | caption = Fakundo Medina 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|5|28}} | birth_place = {{vieta|Argentīna|Viljafjorito}} | height = 184 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|GER}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | clubnumber = 2 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|ARG}} [[Club Atlético River Plate|River Plate]] | youthyears2 = 2018 | youthclubs2 = {{flaga|ARG}} [[Talleres de Córdoba|Talleres]] | years1 = 2018—2020 | clubs1 = {{flaga|ARG}} [[Talleres de Córdoba|Talleres]] | caps1 = 33 | goals1 = 1 | years2 = 2020—2026 | clubs2 = {{flaga|FRA}} [[RC Lens|Lens]] | caps2 = 147 | goals2 = 6 | years3 = 2025—2026 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|FRA}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | caps3 = 17 | goals3 = 0 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalteam1 = {{flaga|ARG}} Argentīna U20 | nationalcaps1 = 12 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2019—2021 | nationalteam2 = {{flaga|ARG}} Argentīna U23 | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2020— | nationalteam3 = {{fb|ARG}} | nationalcaps3 = 14 | nationalgoals3 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|08|12|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|12|SK|bez}} | clubs4 = {{flaga|GER}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | years4 = 2026— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }} '''Fakundo Aksels Medina''' ({{val|es|Facundo Axel Medina}}, dzimis {{dat|1999|5|28}}) ir [[Argentīna|Argentīnas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Leverkūzenes "Bayer"]]. F. Medina ir ''[[Club Atlético River Plate|River Plate]]'' kluba audzēknis. 2018. gadā pievienojās ''[[Talleres de Córdoba|Talleres]]'' komandai un aizvadīja divas sezonas [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas Pirmajā divīzijā]]. 2020. gada vasarā pārgāja uz [[Francija]]s klubu ''[[RC Lens]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://golazoargentino.com/2020/07/02/argentina-defender-facundo-medina-completes-move-to-racing-club-de-lens/|title=Argentina defender Facundo Medina completes move to Racing Club de Lens|language=en|date={{dat|2020|7|2|N|bez}}| website=golazoargentino.com|accessdate={{dat|2026|6|4||bez}}}}</ref> [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlases]] sastāvā debitēja {{dat|2020|10|13||bez}} [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]]. Piedalījās [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Argentīnas olimpiskās izlases sastāvā. == Sasniegumi == ;Argentīnas U23 izlase * [[Panamerikas spēles]]: 2019 ;''Argentīna'' * [[FIFA Pasaules kauss]] finālists: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Argentīnas futbolists-aizmetnis}}{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Medina, Fakundo}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Buenosairesas provincē dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Buenosairesas "River Plate" spēlētāji]] [[Kategorija:Talleres de Córdoba spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] qdvzaa8e8onnz2hufnhjiigrkavqdqg Tomass Venclova 0 634934 4506307 4488608 2026-08-13T08:52:47Z Meistars Joda 781 4506307 wikitext text/x-wiki [[Attēls:20070320 Tomas Venclova by Kubik 02.JPG|thumb|270px|Tomass Venclova 2007. gadā]] '''Tomass Venclova''' ({{val-lt|Tomas Venclova}}, dzimis 1937. gada 11. septembrī) ir lietuviešu dzejnieks, publicists, tulkotājs, literatūras zinātnieks un profesors. Viens no pieciem [[Lietuva]]s Helsinku grupas dibinātājiem. == Dzīvesgājums == Dzimis 1937. gadā [[Klaipēda|Klaipēdā]] skolotāja un rakstnieka Antana Venclovas (1906–1971) un viņa sievas Elīzas, dzimušas Račkauskas, ģimenē. Pēc Klaipēdas aneksijas 1939. gada martā viņa ģimene pārcēlās uz Kauņu. Pēc Otrā pasaules kara beiɡām mācījās Viļņas 1. zēnu ģimnāzijā, studēja [[Viļņas Universitāte]]s Vēstures un filoloģijas fakultātē (1954–1960). No 1961. līdz 1965. gadam viņš dzīvoja Maskavā, arī Ļeņingradā, 1966. gadā viņš nodibināja [[semiotika]]s grupu Viļņas Universitātē. 1975. gadā Tomass Venclova uzrakstīja atklātu vēstuli Lietuvas KP Centrālajai komitejai, kurā viņš norādīja: "Komunistiskā ideoloģija man ir tāla un, manuprāt, lielā mērā nepatiesa. Tās absolūtā valdīšana ir nesusi mūsu valstij daudzas nelaimes. Informācijas barjeras un represijas, kas tiek piemērotas tiem, kas domā citādi, iedzen sabiedrību stagnācijā un valsti atpalicībā. <…> Es nevarētu un negribētu strādāt nevienu citu darbu, izņemot literāro un kultūras darbu. Tomēr kultūras darba iespējas man ar katru gadu sašaurinās, un pati mana eksistence šajā valstī kļūst bezjēdzīga un apšaubāma. <…> Lūdzu, atļaujiet man <…> doties uz ārzemēm kopā ar ģimeni". 1975. gadā viņš pievienojās Lietuvas Helsinku grupai. 1977. gadā viņam atļāva doties uz ASV un pasnieɡt [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē Bērkli]], drīz atņemot [[Padomju Savienība]]s pilsonību. No 1980. līdz 2012. gadam viņš bija [[Jeila Universitāte]]s krievu un poļu literatūras mācībspēks, 1985. gadā ieguva filozofijas doktora grādu. 2019. gadā Tomass Venclova atgriezās Viļņā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Venclova, Tomass}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuviešu rakstnieki]] hijxzzfacgxxil3116kik5ic9y9bgif Džons Kārters (filma) 0 635028 4506239 4492894 2026-08-13T01:28:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506239 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Džons Kārters" | attēls = John Carter Logo.svg | oriģinālnos = ''John Carter'' | žanrs = [[zinātniskās fantastikas filma|zinātniskā fantastika]], [[piedzīvojumu filma]], [[asa sižeta filma]] | režisors = [[Endrū Stentons]] | producents = * [[Lindsija Kolinsa]] * [[Džims Moriss]] * [[Kolins Vilsons (producents)|Kolins Vilsons]] | scenārijs = * Endrū Stentons * [[Marks Endrūss]] * [[Maikls Čabons]] * balstoties uz [[Edgars Raiss Barouzs|Edgara Raisa Barouza]] grāmatu | aktieri = * [[Teilors Kitčs]] * [[Lina Kolinsa]] * [[Samanta Mortone]] * [[Vilems Defo]] * [[Marks Strongs]] * [[Tomass Heidens Čērčs]] * [[Kīrens Haindzs]] * [[Dominiks Vests]] | mūzika = [[Maikls Džakino]] | operators = [[Denjels Mindels]] | montāža = [[Ēriks Zambranens]] | studija = ''[[Walt Disney Pictures]]'' | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|250—263 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|284 miljoni}} | ilgums = 132 minūtes | izdošana = {{dat|2012}} }} '''"Džons Kārters"''' ({{val|en|John Carter}}) ir 2012. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zināstniskas fantastikas]] [[piedzīvojumu filma]], kas balstīta uz tāda paša nosaukuma [[Edgars Raiss Barouzs|Edgara Raisa Barouza]] grāmatu — pirmo no vienpadsmit romānu cikla par Džonu Kārteru. Filmas režisors ir [[Endrū Stentons]]. Galveno lomu atveido [[Teilors Kitčs]], pārējas lomas atveido [[Lina Kolinsa]], [[Samanta Mortone]], [[Vilems Defo]], [[Marks Strongs]], [[Tomass Heidens Čērčs]], [[Kīrens Haindzs]] un [[Dominiks Vests]]. Mēģinājumi ekranizēt Barouza grāmatu aizsākās jau 1931. gadā un turpinājās arī 1950., 1980. un 1990. gados. Tomēr projektu neizdevās īstenot dažādu problēmu dēļ. Filmas izstrāde sākās tikai ap 2010. gadu, un režisors Endrū Stentons šim projektam sekoja līdzi kopš 1990. gadiem, kad radās viņa interese par romāna ekranizāciju. "Džons Kārters" kļuva par Stentona debiju pilnmetrāžas spēlfilmu režijā, jo iepriekš viņš bija režisējis tikai animācijas filmas. Filmas budžets tiek lēsts no 250 līdz 263 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāriem]]. Filmas uzņemšanas laikā neradās būtiskas ražošanas problēmas, lai gan bija vairāki papildu filmēšanas posmi. Filmas reklamēšanai iztērēti vēl aptuveni 100 miljoni dolāru.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/navigi-garlaicigais-dzons-karters-walt-disney-nesisot-200-miljonu-zaudejumus|title=«Nāvīgi garlaicīgais» Džons Kārters Walt Disney nesīšot 200 miljonu zaudējumus|website=Dienas Bizness|access-date=2026-07-02|date=2012-03-20|language=lv}}</ref> Filmas pirmizrāde notika 2012. gadā un pasaules kinoteātros nopelnīja tikai 284 miljonus dolāru. Ņemot vērā tās augsto ražošanas un mārketinga budžetu, filmu uzskatīja par vienu no lielākajām komerciālajām neveiksmēm vēsturē un radīja būtiskus zaudējumus ''[[Walt Disney Pictures]]''. Kritiķi atzinīgi novērtēja filmas vizuālos efektus un asa sižeta ainas, taču kritizēja novecojušo materiālu Barouza grāmatā, scenāriju, tēlu attīstību, filmas garumu un slikto reklāmas kampaņu. Daļa recenzentu uzskatīja, ka filmas reklāmas kampaņa nespēja pietiekami skaidri atspoguļot tās sižetu un mērķauditoriju. == Sižets == 1881. gadā Edgars Barouzs steidzas uz sava tēvoča Džona Kārtera savrupmāju, kur atklāj, ka tēvocis ir miris un viņa ķermenis ievietots kriptā, kuru var atvērt tikai no iekšpuses. Tēvoča advokāts nodod Edgaram viņa dienasgrāmatu, kurā, iespējams, slēpjas atslēga atbilžu atrašanai. 1868. gadā bijušais [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijas]] armijas kapteinis Džons Kārters meklē noslēpumainu [[Zelts|zelta]] alu [[Arizona|Arizonā]], kad viņu arestē [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienības]] pulkvedis Pauelss un viņa karavīri, kuri pieprasa Kārtera palīdzību cīņā pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņiem]]. Tomēr, mēģinot bēgt, Kārters, kuru vajā Pauelss un viņa vīri, sastopas ar indiāņiem. Izceļas apšaude, un Kārters, paņēmis ievainoto Pauelsu, aizjāj no indiāņiem kalnos. Tur Kārters atrod zelta alu, kur viņam uzbrūk dīvains plikpaurains vīrietis, kuru viņš nogalina ar [[Revolveris|revolveri]]. Nejauši aktivizējot vīrieša medaljonu, Kārters tiek pārnests uz planētu Barsūmu, ko viņš pazīst kā Marsu. Atšķirīgā kaulu blīvuma un zemākas [[gravitācija]]s dēļ Kārters spēj veikt lielus lēcienus. Uz Marsa Kārteru sagūsta dīvaina četrroku, ilkņiem apveltītu būtņu grupa, ko sauc par Tarkiem. Barsūmā starp divām pilsētām — Zedangu un Hēliumu, jau tūkstoš gadus plosās karš. Vienas kaujas laikā Zedangas vadoni Sab Tānu apmeklē dīvaini plikpauraini cilvēki Mataja Šanga vadībā, kurus sauc par Tēriem un tie Tānam nodod spēcīgu ieroci. Sab Tāns piedāvā Hēliuma valdniekam Tardosam pamieru ar nosacījumu, ka viņam ļaus apprecēt Tardosa meitu Deja. Tomēr neapmierinātā Deja bēg. Tikmēr Tarku vadonis Tars Tārkass atved Kārteru pie savas cilts, kur mēģina piespiest viņu lēkt. Kārters atsakās, un viņu nodod Tarku sievietes Solas aprūpē. Nākamajā dienā virs Tarku apmetnes izceļas kauja starp Deja un Sab Tāna lidojošajiem kuģiem. Kārteram izdodas aizbēgt un izglābt princesi, iznīcinot Sab Tāna kuģi, kas pamudina Tarsu pasludināt Kārteru par vienu no savējiem. Tomēr tajā pašā naktī Kārters un Deja ieiet vietējā templī, kur uzzina par noslēpumainu svēto upi, kas varētu palīdzēt Kārteram atgriezties uz [[Zeme]]s. Par ieiešanu templī Kārters un Deja kopā ar Solu, kura viņiem seko, tiek sagūstīti. Tomēr Tars Tārkass atbrīvo Kārteru ar nosacījumu, ka viņš paņems līdzi Solu, kura izrādās viņa meita. Kārters, Deja, Sola un viņas mīlulis jāj svētās upes virzienā, kad izrādās, ka Deja viņus ved uz Hēliumu. Kārters atsakās palīdzēt jebkurai no pusēm, un viņi turpina ceļu uz upi. Pēc ierašanās un kuģošanas lejup pa upi viņi nonāk vietā, kur, izmantojot medaljonu, atklājas, ka to darbina "devītais stars", kas tiek izmantots arī Sab Tāna ieročā. Pie upes viņiem uzbrūk agresīva citplanētiešu rase, kuru vada Matajs. Kārteram izdodas uzbrucējus aizturēt, un tad ierodas Dejas tēva kuģis, lai viņus glābtu, tostarp arī Sab Tānu. Atgriežoties Hēliumā, Kārters pamostas un ar kapteiņa Kantosa palīdzību nokļūst pie Dejas, kura gatavojas kāzām ar Sab Tānu. Deja pastāsta Kārteram, kā aktivizēt medaljonu, un, kad Sab Tāns ielaužas viņas istabā, Kārters pazūd, atstājot Deju pārliecībā, ka viņš ir atgriezies uz Zemes. Tomēr Kārters paliek, lai palīdzētu viņai, taču Matajs viņu sagūsta. Matajs paskaidro, ka Tēru rase manipulē ar civilizācijām, iznīcinot tās, un ka viņi plāno to pašu izdarīt ar Barsūmu ar Sab Tāna palīdzību. Tomēr Solas mīlulis nāk Kārteram palīgā, un viņam izdodas aizbēgt pie Solas. Kārters atgriežas pie Tarkiem kopā ar Solu, taču cits tarks — Tals Hadžuss, jau ir sagrābis varu, gāžot Tarsu. Kārters tiek ieslodzīts cietumā, kur viņš satiek Tarsu. Nākamajā dienā viņi abi tiek izvesti uz [[Gladiators|gladiatoru cīņu]], kur pret viņiem tiek palaisti divi milzīgi zvēri. Solai izdodas pievienoties savam tēvam, un kopā ar Kārteru viņi uzvar abas radības. Pēc tam Kārters izaicina Talu, viņu nogalina un kļūst par tarku vadoni, pārliecinot viņus doties palīgā Hēliumam. Hēliumā, sagūstījuši Zedangas kuģus, Tarki un Kārters dodas uz Dejas un Sab Tāna kāzām. Izceļas kauja, kuras laikā Sab Tāns tiek nogalināts, bet Matajam izdodas aizbēgt. Kārters apprec Deju un naktī izmet medaljonu, nolemjot palikt uz Marsa. Tomēr Matajs ielaužas un ar varu nosūta Kārteru uz Zemi. Uz Zemes Kārters pamostas alā blakus Pauela skeletam. Viņš uzsāk ilgus meklējumus un galu galā, šķiet, atrod vēl vienu medaljonu, taču pēc tam nomirst. Savā dienasgrāmatā Kārters paskaidro, ka lūdzis savam brāļadēlam Edgaram būt par viņa ķermeņa aizbildni, it kā viņš būtu devies uz Marsu, kamēr viņa ķermenis uz Zemes atrodas komā. Viņš arī brīdina, ka Tēri joprojām viņu vēro. Edgars steidzas uz kriptu un viņam izdodas atvērt to, taču tā ir tukša. Tikmēr Kārters nošauj Tēri, kurš stāv Edgaram aiz muguras. Kārters paskaidro Edgaram, ka nav varējis atrast medaljonu un nolēmis izvilināt Tēru, lai to atgūtu. Atvadījies no Edgara, Kārters atgriežas uz Marsa. == Lomās == {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Teilors Kitčs|Teilors Kitčš]] kā [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijas]] armijas kapteinis Džons Kārters * [[Lina Kolinsa]] kā Hēliuma princese Deja Torisa * [[Samanta Mortone]] kā Tarsa Tārkasa meita Sola * [[Vilems Defo]] kā Tarku vādonis un Solas tēvs Tarss Tārkass * [[Marks Strongs]] kā Tēru vadonis Matajs Šangs * [[Tomass Heidens Čērčs]] kā Tarks Tals Hadžuss * [[Kīrens Haindzs]] kā Hēliuma vadonis un Deidžas tēvs Tardoss Morss {{Col-2}} * [[Dominiks Vests]] kā Zedangas vadonis Sabs Tāns * [[Džeimss Pjūrfojs]] kā Hēliuma kuģa kapteinis Kantoss Kāns * [[Braians Krenstons]] kā [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienības]] pulkvedis Pauelss * [[Derils Sabara]] kā Džona brāļadēls Edgars Barouzs * [[Deivids Švimmers]] kā jauna Tarka balss * [[Džons Favro]] kā Tarks bukmeikers * [[Pollija Volkere]] kā Sarkodža {{Col-end}} == Tapšana == === Agrīnie mēģinājumi === [[Edgars Raiss Barouzs|Edgara Raisa Barouza]] pirmais romāns par Džonu Kārteru "[[Marsa princese]]" pilnā grāmatas izdevumā tika publicēts 1917. gadā, bet sākotnēji pa daļām iznāca 1912. gadā žurnālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deseret.com/2012/3/8/20499696/john-carter-100-years-in-the-making/|title='John Carter' 100 years in the making|last=News|first=Deseret|last2=Peterson|first2=Jeffrey|website=Deseret News|access-date=2026-07-02|date=2012-03-08|language=en|last3=News|first3=For the Deseret}}</ref> Jau 1931. gadā animators un vēlākās ''[[Looney Tunes]]'' sērijas režisors [[Bobs Klempets]] vērsās pie Barouza ar ieceri ekranizēt romānu animācijas filmas formātā. Barouzs deva Klempetam radošu brīvību, un viņš sāka veidot daudzas skices, lai attīstītu filmas vizuālo koncepciju. Vēlāk projektam pievienojās Barouza dēls Džons, kurš izgatavoja vairākas romāna varoņu kustīgās figūras, lai palīdzētu Klempetam saprast koncepciju.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/john-carter-movie-history-why-it-failed/|title=The Untold Story of Disney's $307 Million Bomb 'John Carter': 'It's a Disaster'|last=Taylor|first=Drew|website=TheWrap|access-date=2026-07-02|date=2022-03-09|language=en}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mouseplanet.com/the-disney-john-carters-that-never-were/3514/|title=The Disney John Carters That Never Were|access-date=2026-07-02|date=2012-01-04|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://limegreen-loris-912771.hostingersite.com/lost-cartoons-the-animated-john-carter-of-mars/|title=Lost Cartoons: The Animated “John Carter of Mars”|last=Korkis|first=Jim|website=Jim Hill Media|access-date=2026-07-02|date=2003-06-02|language=en|archive-date=2026-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260702205737/https://limegreen-loris-912771.hostingersite.com/lost-cartoons-the-animated-john-carter-of-mars/}}</ref> Klempets cerēja nākotnē izveidot animācijas seriālu, kura pamatā būtu Barouza romāni. 1936. gadā viņš sagatavoja un demonstrēja testa materiālus potenciālajiem izplatītājiem, taču tas izraisīja negatīvu reakciju un projekts netika īstenots. Pēc tam Klempetam tika piedāvāts veidot animācijas seriālu pēc Barouza populārākā romāna "[[Tarzāns]]" motīviem, taču viņš no šī piedāvājuma atteicās. Ja Klempeta projekts būtu īstenots, tas varētu būt kļuvis par pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu, kas apsteigtu 1937. gadā izdoto filmu "[[Sniegbaltīte un septiņi rūķīši]]".<ref name=":1" /><ref name=":3" /> === Jauni mēģinājumi === Pēc Barouza nāves 1950. gadā interesi par Džona Kārtera ekranizāciju izrādīja ''[[stop-motion]]'' animācijas pionieris [[Rejs Harihauzens]]. Tomēr nākamie nopietnie mēģinājumi īstenot filmas adaptāciju sākās tikai 1980. gadu beigās, kad tiesības uz romāniem iegādājās ''[[The Walt Disney Company]]'' priekšsēdētāja [[Džefrijs Kacenbergs|Džefrija Kacenberga]] vadībā. Viņš nolēma veidot filmu par Kārteru kopā ar studijas ''[[Carolco Pictures]]'' vadītājiem [[Mario Kasars|Mario Kasaru]] un [[Endrū Vajna|Endrū Vajnu]].<ref name=":1" /><ref name=":2" /> ''Disney'' iecerēja attīstīt projektu par plašu filmu franšīzi, kas būtu salīdzināma ar "[[Zvaigžņu kari]]em". Scenārija izstrādei tika piesaistīts [[Čārlzs Pogs]], kurš iepriekš bija strādājis pie filmas "[[Muša (filma)|Muša]]", kā arī [[Terijs Bleks]], scenārista [[Šeins Bleks|Šeina Bleka]] brālis. Vēlāk projektam pievienojās arī scenāristi [[Terijs Rosio]] un [[Teds Eliots]].<ref name=":1" /><ref name=":2" /> 1990. gadā par filmas režisoru tika izraudzīts [[Džons Maktīrnans]], kurš iepriekš bija režisējis filmas "[[Cietais rieksts]]", "[[Plēsoņa (filma)|Plēsoņa]]" un "[[Sarkanā oktobra medības]]". Viņš pieaicināja scenāristu [[Bobs Geils|Bobu Geilu]], kurš izstrādāja scenāriju, kurā bija iekļauti humora elementi un idejas no agrīnajiem scenārija melnrakstiem. Maktīrnans projektam piesaistīja arī konceptuālo mākslinieku un ilustratoru [[Viljams Stauts|Viljamu Stautu]]. Savukārt 1992. gadā scenārija pilnveidošanai Maktīrnans pieaicināja scenāristu [[Sems Resniks|Semu Resniku]], ar kuru iepriekš bija sadarbojies televīzijas filma "Robins Huds" veidošanā. Džona Kārtera lomai tika apsvērts [[Toms Krūzs]], bet princeses Dejas lomai — [[Džūlija Robertsa]]. Tomēr projekta izstrādes gaitā Maktīrnans secināja, ka tā laika tehnoloģijas vēl neļauj pārliecinoši radīt filmai nepieciešamos vizuālos efektus. Arī Stauta entuziasms mazinājās, lai gan viņš jau bija sācis kostīmu izstrādi. Galu galā Maktīrnans pameta projektu, lai režisētu filmu "[[Pēdējais varonis|Pēdējais grāvējfilmu varonis]]".<ref name=":1" /><ref name=":2" /> 1995. gadā pēc filmu "[[Šova meičas]]" un "[[Slepkavnieku sala]]" komerciālajām neveiksmēm studija ''Carolco Studios'' bankrotēja. Tiesības uz Džona Kārtera tēlu nonāca ''Disney'' īpašumā, bet vēlāk atgriezās Barouza mantinieku rīcībā.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> ''Disney'' veica vēl vienu mēģinājumu izstrādāt filmas scenāriju, pieaicinot rakstniekus [[Džordžs R. R. Mārtins|Džordžu R. R. Mārtinu]] un [[Mailenda Snodgrasa|Mailendu Snodgrasu]], taču viņu neieinteresētības dēļ scenārijs netika ņemts vērā ražošanā.<ref name=":2" /> === 2000. gadi === 2004. gadā producents [[Džeimss Džekss]] un kinokritiķis Harijs Noulzs centās iegūt tiesības uz filmas veidošanu studijai ''[[Paramount Pictures]]'', konkurējot ar ''[[Columbia Pictures]]''. Tiesības galu galā ieguva ''Paramount'', kas nolīga scenāristu [[Marks Protasevičs|Marku Protaseviču]] un režisoru [[Roberts Rodrigess|Robertu Rodrigesu]]. Rodrigess iecerēja uzņemt filmu, izmantojot digitālās filmēšanas tehnoloģijas, kuras bija izmantojis filmā "[[Grēku pilsēta]]". Viņš arī plānoja piesaistīt mākslinieku Frenku Frazetu, kurš ilustrēja Barouza grāmatas. Tomēr Rodrigess bija izstājies no [[Amerikas Režisoru ģilde]]s pēc domstarpībām, kas radās saistībā ar filmas "Grēku pilsēta" titriem, kuros viņš kā līdzrežisoru norādīja [[Frenks Millers|Frenku Milleru]], grafiskā romāna, uz kura bija balstīta filma, autoru. Tā kā ''Paramount'' nevēlējās sadarboties ar režisoru, kurš nebija ģildes biedrs, studija aizstāja Rodrigesu ar [[Kerijs Konrans|Keriju Konranu]], filmas "[[Debesu kapteinis un nākotnes pasaule]]" režisoru, un scenārija pārstrādi uzticēja [[Erens Krūgers|Erenam Krūgeram]].<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Tomēr 2005. gadā Konrans un Krūgers pameta projektu, un viņu vietā tika nolīgti režisors [[Džons Favro]] un scenārists [[Marks Ferguss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://editorial.rottentomatoes.com/article/favreau-handed-the-john-carter-of-mars-project/|title=Favreau Handed the &quot;John Carter of Mars&quot; Project|access-date=2026-07-02|language=en}}</ref> Viņi plānoja iekļaut scenārijā sižeta elementus no pirmajām trim grāmatām par Kārteru, kā arī apvienot datorgrafiku ar praktiskajiem specefektiem un grimu.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Tomēr 2006. gadā ''Paramount Pictures'' nolēma neatjaunot tiesības uz Džonu Kārteru, koncentrējoties uz "[[Zvaigžņu ceļš]]" filmu sērijas attīstīšanu. Favro un Ferguss aizgāja citā projektā — "[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]".<ref name=":1" /> === Atgriešanās ''Disney'' un Stentona ierašanās === [[Endrū Stentons]], kurš pievienojās ''[[Pixar]]'' 1980. gadu beigās, kopš tā laika interesējās par projektu par Džonu Kārteru, jo pats ir šo grāmatu cienītājs.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vulture.com/2012/03/john-carter-doomed-by-first-trailer.html|title=The Inside Story of How John Carter Was Doomed by Its First Trailer|last=Brodesser-Akner|first=Claude|website=Vulture|access-date=2026-07-02|date=2012-03-12|language=en}}</ref> Pēc animācijas filmu "[[Meklējot Nemo]]" un "[[VALL-E]]" panākumiem 2000. gadu beigās Stentons pārliecināja ''Disney'' vadību iegūt tiesības uz Džona Kārtera ekranizāciju no Barouza mantiniekiem. Neraugoties uz studijas skepsi, scenārija sarežģītību un Stentona pieredzes trūkumu pilnmetrāžas spēlfilmās, tika pieņemts lēmums uzsākt filmas izstrādi, ņemot vērā viņa iepriekšējos panākumus animācijas filmās. Līdz 2008. gadam Stentons kopā ar scenāristu [[Marks Endrūss|Marku Endrūsu]] bija pabeidzis scenārija pirmo melnrakstu. Vēlāk projektam pievienojās scenārists [[Maikls Čabons]]. 1990. gadu vidū Čabons bija iecerējis režisēt filmu pēc paša scenārija, kas, pēc viņa teiktā, bija iedvesmots no Barouza grāmatām. Filmas uzņemšanu bija plānots sākt, taču projekts netika īstenots. Čabons vēlāk norādīja, ka viens no iemesliem bija tas, ka [[Jans de Bonts]], kurš bija iesaistīts projekta attīstībā, cietā neveiksmi ar savu filmu "[[Ātrums 2]]". Pēc pievienošanās Stentona un Endrūsa komandai, Čabons palīdzēja pilnveidot scenāriju. Stentons projektam piesaistīja māksliniecisko dizaineru [[Neitans Kroulijs|Neitanu Krouliju]], komponistu [[Maikls Džakino|Maiklu Džakino]] un operatoru [[Denjels Mindels|Denjelu Mindelu]].<ref name=":1" /> === Aktieru sastāvs === Pēc Endrū Stentona teiktā, viņam nebija stingras aktieru atlases koncepcijas, izņemot ieceri ļaundaru lomās izvēlēties [[Apvienotā Karaliste|britu]] aktierus, jo filmas aktieru sastāvā jau bija paredzēts iekļaut daudzu Marsa rasu pārstāvjus kas rāda daudzveidību.<ref name=":1" /> Toms Krūzs atkārtoti kandidēja uz Džona Kārtera lomu, taču Stentons par piemērotāko kandidātu uzskatīja [[Teilors Kitčs|Teiloru Kitču]], kuru bija pamanījis seriālā "[[Visu uzvarai]]". Režisors vēlāk norādīja, ka būtu apsvēris iespēju turpināt pārrunas ar Krūzu, ja Kitčs nebūtu apstiprināts lomai.<ref name=":1" /> Stentons apsvēra arī [[Džošua Diamels|Džošua Diamela]] kandidatūru, taču galu galā izvēlējās Kitču, jo uzskatīja, ka viņam ir pārliecinoša ekrāna saspēle ar [[Lina Kolinsa|Linu Kolinsu]], kura filmā atveidoja princesu Deju.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/movies/a159986/taylor-kitsch-to-play-john-carter-of-mars/|title=Taylor Kitsch to play 'John Carter Of Mars'|website=Digital Spy|access-date=2026-07-02|date=2009-06-15|language=en}}</ref> [[Vilems Defo]] nolēma atkārtoti sadarboties ar Stentonu, ar kuru iepriekš bija strādājis animācijas filmas "Meklējot Nemo" ierunāšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.comingsoon.net/movies/news/563290-john-carter-interview-willem-dafoe-tars-tarkas|title=Interview: Willem Dafoe on Becoming Tars Tarkas for 'John Carter'|last=pbadmin|website=ComingSoon.net - Movie Trailers, TV & Streaming News, and More|access-date=2026-07-02|date=2012-03-05|language=en}}</ref> 2009. gadā aktieru sastāvam pievienojās [[Samanta Mortone]], kuru Stentons personīgi uzaicināja piedalīties projektā. Tajā pašā laikā lomām tika apstiprināti arī [[Pollija Volkere]] un [[Dominiks Vests]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://movieweb.com/samantha-morton-and-dominic-west-board-john-carter-of-mars/|title=Samantha Morton and Dominic West Board John Carter of Mars|last=Jacobs|first=Evan|website=MovieWeb|access-date=2026-07-02|date=2009-08-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slashfilm.com/505088/samantha-morton-dominic-west-and-polly-walker-join-john-carter-of-mars/|title=Samantha Morton, Dominic West And Polly Walker Join John Carter Of Mars|last=Sciretta|first=Peter|website=SlashFilm|access-date=2026-07-02|date=2009-08-24|language=en}}</ref> Pēc Stentona uzaicinājuma 2010. gadā filmai pievienojās [[Kīrens Haindzs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/exclusive-interview-ciaran-hinds-talks-john-carter-of-mars-and-harry-potter-and-the-deathly-hallows/|title=Exclusive Interview: Ciaran Hinds talks JOHN CARTER OF MARS and HARRY POTTER AND THE DEATHLY HALLOWS|last=Weintraub|first=Steven|website=Collider|access-date=2026-07-02|date=2010-02-25|language=en}}</ref> Vēlāk tajā pašā gadā aktieru sastāvu papildināja [[Marks Strongs]], [[Džeimss Pjūrfojs]] un [[Tomass Heidens Čērčs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/thomas-haden-church-james-purefoy-and-mark-strong-join-john-carter-of-mars/|title=Thomas Haden Church, James Purefoy, and Mark Strong Join JOHN CARTER OF MARS|last=Goldberg|first=Matt|website=Collider|access-date=2026-07-02|date=2009-09-30|language=en}}</ref> Tāpat 2010. gadā Stentons uzaicināja [[Braians Krenstons|Braianu Krenstonu]] atveidot nelielu lomu, jo bija novērtējis viņa aktierspēli seriālā "[[Pārkāpt robežu]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/bryan-cranston-x-men-first-class-home-again-rock-of-ages/|title=Bryan Cranston Almost Did X-MEN: FIRST CLASS; Writing and Directing HOME AGAIN|last=Weintraub|first=Steven|website=Collider|access-date=2026-07-02|date=2011-08-12|language=en}}</ref> Tajā pašā gadā filmas aktieru sastāvam pievienojās arī [[Derils Sabara]]. Aktieris [[Deivids Švimmers]], kurš bija oriģinālo grāmatu cienītājs, ar filma "Džons Kārters" grima mākslinieka starpniecību interesējās par iespēju piedalīties filmā jebkurā lomā. Lai gan filmēšana jau bija pabeigta, viņam tika dota iespēja ierunāt vienu no Tarkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffpost.com/entry/david-schwimmer-madagascar-3_n_1574105|title=David Schwimmer Is An Enigma, And He Likes It That Way|last=Writer|first=Mike RyanSenior Entertainment|last2=Post|first2=The Huffington|website=HuffPost|access-date=2026-07-02|date=2012-06-06|language=en}}</ref> Arī Džons Favro pateicoties Stentonam saņēma iespēju piedalīties filmā, saņemot nelielu lomu kā viens no Tarkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gizmodo.com/why-jon-favreau-is-glad-hes-not-directing-john-carter-5825055|title=Why Jon Favreau is glad he's not directing John Carter|last=Woerner|first=Meredith|website=Gizmodo|access-date=2026-07-02|date=2011-07-27|language=en}}</ref> === Filmēšana === Filmas galvenā filmēšana sākās 2010. gada janvārī studijā netālu no [[Londona]]s. Studija atradās plašā rūpniecisko ēku kompleksā, kas agrāk bija izmantots [[Tanks|tanku]] ražošanai. Operators Denjels Mindels uzskatīja, ka filmēšanu vajadzēja veikt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Četru stūru reģions|Četru stūru reģionā]], kura ainava, viņaprāt, vairāk atgādināja [[Marss (planēta)|Marsu]] nekā filmēšana studijā, izmantojot zaļā ekrāna tehnoloģiju. Lai gan filmēšanas vēlāk notika Četru stūru reģionā, Mindels norādīja, ka sākotnējā filmēšanas vietas izvēle radīja sarežģījumus. Savukārt Lina Kolinsa atzina, ka filmēšana Anglijā bija sarežģīta arī tādēļ, ka daudzi aktieri ilgstoši atradās prom no savām ģimenēm. Pēc filmēšanas pārcelšanas uz ASV darba apstākļi, pēc viņas teiktā, uzlabojās. Stentons atteicās arī no Frenka Frazetas un Roberta Rodrigesa iecerētās vizuālās koncepcijas, dodot priekšroku reālistiskākam kostīmu un tēlu noformējumam. Vairāki Stentona kolēģi no ''Pixar'' ieteica filmu sākt ar Džona Kārtera ierašanos uz Marsa, izlaižot sižeta līniju par viņa brāļadēlu un konfliktu ar pulkvedi Pauelu. Tomēr Stentons atteicās, atsaucoties uz iespējamu pārpratumu skatītāju vidū.<ref name=":1" /> Pēc filmēšanā iesaistīto cilvēku teiktā, filmas uzņemšanas laikā neradās problēmas, kas parasti tiek saistītas ar vēlākām neveiksmēm kinoteātros. Filmas uzņemšana nepārsniedza plānoto budžetu, un neviens no aktieriem projektu nepameta. Tomēr aptuveni gadu pēc filmēšanas sākuma tika pieņemts lēmums veikt plašas atkārtotas filmēšanas. Atsevišķi avoti norāda, ka filma tikusi pārfilmēta divas reizes. 2011. gada rudenī žurnālā ''The New Yorker'' tika publicēts raksts, kura autors apmeklēja filmas atkārtotās filmēšanas norises vietu [[Losandželosa|Losandželosā]] un aprakstīja saspringto atmosfēru uzņemšanas laukumā. Lai gan sāka izplatīties baumas par filmas iespējamo neveiksmi, Stentons norādīja, ka plašas atkārtotas filmēšanas bija plānotas jau iepriekš, jo viņš "nekad nebija piedalījies filmas uzņemšanā, kas būtu pabeigta vienā mēģinājumā".<ref name=":1" /> Arī ''Disney'' vadība piekrita atkārtoto filmēšanu veikšanai. Maikls Čabons vēlāk stāstīja, ka pēc filmas "[[Konans Barbārs (2011. gada filma)|Konans Barbārs]]" neveiksmes kinoteātros 2011. gadā viņš pirmo reizi sācis domāt, ka līdzīgs liktenis varētu piemeklēt arī "Džonu Kārteru", jo abas filmas bija balstītas uz populāru piedzīvojumu stāstu adaptācijām.<ref name=":1" /> Aptuveni tajā pašā laikā notika izmaiņas ''Disney'' vadībā: [[Dīns Kūks|Dīnu Kūku]], kurš bija apstiprinājis "Džona Kārtera" veidošanu, nomainīja [[Ričs Ross]].<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/entertainment/disney-film-boss-quits-after-200m-john-carter-flop-1.1284276|title=Disney film boss quits after $200M John Carter flop}}</ref> Pēc Čabona teiktā, Stentonam nācās samierināties ar to, ka jaunā vadība filmu nesaprata un pret to izturējās vienaldzīgi, lai gan studijai bija pienākums projektu producēt.<ref name=":1" /> Pēc Kolinsas teiktā, atkārtotās filmēšanas būtiski ietekmēja arī viņas atveidoto tēlu. Piemēram, no filmas tika izgrieztas ainas, kurās viņas varone iesita Kārteram, savukārt tika pievienotas jaunas ainas ar viņas varones tēvu. Pēc Kolinsas domām, šīs izmaiņas padarīja varoni mazāk skarbu, un viņa pati vairs nebija pārliecināta par tēla interpretāciju, bieži jautājot režisoram Stantonam, kādu tēlu viņai jāatveido.<ref name=":1" /> == Reklamēšana == Filmas reklāmas kampaņa bieži tiek minēta kā viena no neveiksmīgākajām kino vēsturē.<ref name=":4" /> Filmas negatīvo publicitāti veicināja arī vairāki ar tās izplatīšanu saistīti lēmumi. Sākotnēji filmai bija paredzēts nosaukums "Marsa princese", kas aizgūts no pirmā romāna nosaukuma, taču Stentons to drīz nomainīja, baidoties, ka tas varētu atsvešināt pusaudžu vecuma vīriešu auditoriju.<ref name=":1" /> Jaunais nosaukums bija "Džons Kārters no Marsa", kas sakrīt ar pēdējā romāna nosaukumu. Pēc Čabona teiktā, ''Disney'' mārketinga kampaņu vadīja M. T. Kārnija, kurai nebija iepriekšējas pieredzes filmu reklamēšanā.<ref name=":1" /><ref name=":4" /> Kārnijas vadītajā sanāksmē tika aplūkots 11 filmu saraksts, tostarp komerciāli neveiksmīgās filmas "[[Misija uz Marsu]]" un "[[Marsam vajadzīgas mammas]]", kā arī citas filmas, kuru nosaukumā bija vārds "Marss". Pēc tam Kārnija paziņoja, ka filmas nosaukums ir mainīts uz "Džons Kārters".<ref name=":1" /> Stentons vēlāk norādīja, ka samierinājies ar šo lēmumu, lai gan saīsinājums ''JKM'', kas apzīmēja nosaukumu "Džons Kārters no Marsa", tika izmantots uz filmas plakātiem un citos reklāmas materiālos. Stentonam arī izdevās panākt, ka filmas noslēgumā tiek parādīts sākotnēji iecerētais nosaukums "Džons Kārters no Marsa".<ref name=":1" /> Līdz 2011. gada vasarai, filmas veidošanas komandai to nezinot, ''Disney'' izpilddirektors [[Bobs Aigers]] bija sācis sarunas ar [[Džordžs Lūkass|Džordžu Lūkasu]] par ''[[Lucasfilm]]'' un [[Zvaigžņu kari|"Zvaigžņu karu" franšīzes]] iegādi. Lai gan darījums tika pabeigts tikai pēc filmas "Džons Kārters" iznākšanas, tas mazināja ''Disney'' vadības interesi par filmu, kuru sākotnēji bija iecerēts attīstīt kā jaunu filmu franšīzi un iespējamu konkurenti "Zvaigžņu kariem".<ref name=":1" /><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-features/john-carter-bombed-1235109193/|title=‘John Carter’ Changed Hollywood, but Not in the Way Disney Hoped|last=Newby|first=Richard|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-07-02|date=2022-03-11|language=en}}</ref> Kā daļu no filmas reklāmas kampaņas Stentons uzstājas ''TED Talk'' konferencē ar lekciju par stāstniecības mākslu, taču vēlāk tika rīkota dīvainā reklāmas akcija, kurā personas ar vārdu Džons Kārters varēja apmeklēt slepeno filmas seansu. Vēlāk ''[[Superkauss|Super Bowl]]'' laikā tika demonstrēts filmas reklāmas treileris, kurš neatklāja sižetu un kurā tika izmantota grupas ''[[Led Zeppelin]]'' 1975. gada dziesma ''[[Kashmir]]''.<ref name=":1" /><ref name=":4" /> Šis Kārnijas lēmums izpelnījās kritiku, jo treileris nebija pietiekami saistošs jaunākajai auditorijai. Tas mudināja filmas [[Fans|fanus]] izveidot pašiem savus treilerus, kuros tika uzsvērta filmas literārā izcelsme un tās veidotāju iecere. Filmas iznākšanu nepapildināja plaša preču tirdzniecības kampaņa mazumtirdzniecības veikalos vai ''Disney'' atrakciju parkos. Tāpat filma netika reklamēta ''[[Disney Channel]]'' un ''[[American Broadcasting Company|ABC]]'' televīzijas kanālos.<ref name=":1" /> == Izdošana un atsauksmes == === Izdošana === Filmas slēgtā pirmizrāde Losandželosā notika 2012. gada 22. februārī. Iepriekš ''Disney'' bija pārcēlusi filmas pirmizrādi no 2012. gada 8. jūnija uz 8. martu.<ref name=":1" /> [[Latvija|Latvijā]] filmas pirmizrāde notika 2012. gada 9. martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5625814/kinoteatros-lorakss-un-dzons-karters|title=Kinoteātros «Lorakss» un «Džons Kārters»|website=Kino|access-date=2026-07-02|date=2012-03-09|language=lv}}</ref> Aktieris Vilems Defo vēlāk stāstīja, ka sekojis līdzi filmas atspoguļojumam plašsaziņas līdzekļos, kurā dominēja negatīvs vērtējums. Viņš norādīja: "Es dzirdēju sūdzības par visu, sākot ar nosaukuma maiņu, beidzot ar vadības maiņu un neveiksmīgo reklāmas kampaņu. Taču atceros, ka pat pirms filmas iznākšanas daudzi to jau bija norakstījuši."<ref name=":1" /> Maikls Čabons savukārt atzina, ka, ņemot vērā biļešu iepriekšpārdošanas rezultātus un kases ieņēmumu prognozes, viņš jau pirms pirmizrādes sapratis, ka filmas komerciālās izredzes nav labvēlīgas.<ref name=":1" /> Arī ''[[Deadline Hollywood]]'' redaktore ziņoja, ka par filmu bija informēta mazāk nekā puse tās potenciālās auditorijas un tikai 27% respondentu pauda interesi to noskatīties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2012/02/john-carter-early-tracking-shockingly-soft-could-be-biggest-writeoff-of-all-time-229292/|title='John Carter' Tracking Shockingly Soft: “Could Be Biggest Writeoff Of All Time”|last=Finke|first=Nikki|website=Deadline|access-date=2026-07-02|date=2012-02-16|language=en}}</ref> ASV filma nopelnīja aptuveni 73 miljonus ASV dolāru, bet pārējā pasaulē vēl 211 miljonus dolāru, kopējiem ieņēmumiem sasniedzot 284 miljonus dolāru. Pēc ''Disney'' finanšu pārskatiem filma 2012. gada pirmajā ceturksnī radīja no 80 līdz 120 miljoniem dolāru zaudējumu, savukārt kopējais ar filmu saistītais norakstījums sasniedza 200 miljonus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5714304/kinostudijai-walt-disney-lielako-finansu-neveiksmi-vesture-sagada-dzons-karters|title=Kinostudijai «Walt Disney» lielāko finanšu neveiksmi vēsturē sagādā «Džons Kārters»|website=TV|access-date=2026-07-02|date=2012-03-21|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> === Atsauksmes === Vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 52% pozitīvu kritiķu atsauksmju, savukārt vietnē ''[[Metacritic]]'', pamatojoties uz 43 kritiķu vērtējumiem, tā saņēmusi 51 punktu no 100. Kritiķi galvenokārt norādīja uz filmas sarežģīto un pārslogoto sižetu, kas, viņuprāt, nebija piemērots iecerētās filmu sērijas pirmajai daļai, kā arī kritizēja tās vājo emocionālo ietekmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theindependentcritic.com/john_carter|title=The Independent Critic - "John Carter" Review|website=theindependentcritic.com|access-date=2026-07-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://editorial.rottentomatoes.com/article/Critics-Consensus-John-Carter-Gets-Lost-in-Space/|title=Critics Consensus: John Carter Gets Lost in Space|access-date=2026-07-02|language=en}}</ref> Daļa recenzentu, kuri nebija pazīstami ar Barouza darbiem, filmu raksturoja kā atvasinātu un uzskata to par "Zvaigžņu kari" un "[[Avatars]]" kopiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kcstudio.org/john-carter-of-who-cares/|title=John Carter of Who Cares – A Film Review of John Carter|last=Morales|first=Alex|website=KC STUDIO|access-date=2026-07-02|date=2012-03-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/mzs/the-unloved-part-2-john-carter|title=The Unloved, Part 2: John Carter|website=www.rogerebert.com|access-date=2026-07-02|date=2014-01-01|language=en}}</ref> Vienlaikus filmas vizuālais noformējums kopumā tika vērtēts pozitīvāk, un vairāki kritiķi uzskatīja, ka neveiksmīgā reklāmas kampaņa būtiski ietekmēja filmas komerciālos panākumus. === Neveiksmes iemesli === Žurnāla ''[[Entertainment Weekly]]'' žurnālists Džons Jangs norādīja, ka filmas "Džons Kārters" komerciālo neveiksmi veicināja arī plaši atpazīstama režisora un populāro aktieru trūkums. Salīdzinot filmu ar "Avataru", Jangs rakstīja, ka arī tajā galveno lomu atveidoja tolaik mazpazīstamais [[Sems Vortingtons]], taču filmā piedalījās arī [[Mišela Rodrigesa]] un [[Sigurnija Vīvere]], turklāt tās režisors bija atzītais [[Džeimss Kemerons|Džeimss Kamerons]].<ref name=":7">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2012/03/12/showbiz/movies/box-office-lorax-ew/index.html|title=‘The Lorax’ stands firm, ‘John Carter’ fumbles {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-02|date=2012-03-12|last=Young,EW.com|first=John|language=en}}</ref> Gan Jangs, gan ''Deadline Hollywood'' redaktore Nikija Finke uzskatīja, ka filmas mārketinga kampaņa un reklāmas treileri nespēja skaidri izskaidrot filmas ieceri un piesaistīt potenciālo auditoriju.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://theweek.com/articles/477390/why-john-carter-flopped-6-theories|title=Why John Carter flopped: 6 theories|last=updated|first=Kevin Fallon last|website=The Week|access-date=2026-07-02|date=2012-03-12|language=en}}</ref> Filmai neizdevās piesaistīt arī tās iecerēto mērķauditoriju, jo 59% skatītāju bija vecāki par 25 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/blogs/company-town-blog/story/2012-03-11/box-office-big-budget-john-carter-eddie-murphy-comedy-bomb|title=Box Office: Big budget 'John Carter,' Eddie Murphy comedy bomb|website=Los Angeles Times|access-date=2026-07-02|date=2012-03-11|language=en}}</ref> Nikija Finke uzskatīja, ka studijas mārketinga stratēģija bija vairāk orientēta uz Barouza darbu cienītājiem nevis uz plašāku auditoriju.<ref name=":8" /> Džons Jangs savukārt rakstīja, ka filmas reklāmas treileris, kas tika demonstrēts ''Super Bowl'' laikā, "kļūdaini pieņēma, ka auditorija ir pietiekami labi pazīstama ar Džona Kārtera zīmolu un ka ar filmas nosaukumu vien pietiks, lai radītu interesi".<ref name=":7" /> Tika arī pausts viedoklis, ka sākotnējās neveiksmīgās reklāmas kampaņas izraisīto negatīvo priekšstatu par filmu vairs neizdevās mainīt, neraugoties uz vēlākajiem pozitīvajiem vērtējumiem par tās kvalitāti. Pēc ''[[HitFix]]'' lietotāja Gregorija Eldvūda domām, auditoriju kopumā neinteresēja filmas par Marsu, ko, viņaprāt, apliecināja arī filmu "Misija uz Marsu", "[[Sarkanā planēta (filma)|Sarkanā planēta]]" un "Marsam vajadzīgas mammas" komerciālās neveiksmes.<ref name=":8" /> === Sekas === Teiloram Kitčam filma "Džons Kārters" 2012. gadā kļuva par viņa pirmo lielo komerciālo neveiksmi, kam tajā pašā gadā sekoja vēl divas lielas neveiksmīgas filmas ar viņu galvenajā lomā: 209 miljonus dolāru vērtā filma "[[Karakuģis (filma)|Karakuģis]]" un 45 miljonus dolāru vērtā filma "[[Mežoņi]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.buzzfeednews.com/article/annehelenpetersen/taylor-kitsch-is-the-most-charming-man-on-instagram|title=How Taylor Kitsch Is Fixing His Broken Movie Star Image|last=Petersen|first=Anne Helen|website=BuzzFeed News|access-date=2026-07-02|date=2018-02-27|language=en}}</ref> Pēc Linas Kolinsas teiktā, pēc filmas iznākšanas viņa uz laiku atkāpās no uzmanības centra, jo, kā norādījis viņas menedžeris, aktrise saņēma ievērojamu kritiku.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/john-carter-movie-failure-lynn-collins-reaction/|title=Lynn Collins Opens Up About Devastating John Carter Movie Blowback|last=Hodge|first=Christian|website=ScreenRant|access-date=2026-07-02|date=2022-03-13|language=en}}</ref> Turpmāk viņa vairs nepiedalījās lielbudžeta filmu projektos un galvenokārt pievērsās darbam televīzijas seriālos. Pēc filmas iznākšanas režisors Endrū Stentons devās uz Ņujorku, kur trīs nedēļas uzturējās ārpus sabiedrības uzmanības. Vēlāk, saņemot ''Disney'' izpilddirektora Boba Aigera atbalstu, viņš atgriezās studijā un režisēja komerciāli veiksmīgo filmu "[[Meklējot Doriju]]".<ref name=":1" /> ''Walt Disney Studios'' priekšsēdētājs Ričs Ross centās atbildību par filmas neveiksmi daļēji attiecināt uz studiju ''Pixar'', taču šāda nostāja izraisīja neapmierinātību studijā. Ross 2012. gadā atkāpās no amata, uzņemoties atbildību par filmu "Džons Kārters" un "Marsam vajadzīgas mammas" komerciālajām neveiksmēm.<ref name=":1" /><ref name=":5" /> Pēc filmas "[[Vientuļais reindžers]]" komerciālās neveiksmes 2013. gadā ''Disney'' pārskatīja savu filmu stratēģiju, lielāku uzmanību pievēršot iepriekš veiksmīgu filmu turpinājumiem un pārveidojumiem.<ref name=":6" /> Vēl strādājot pie "Džona Kārtera", Stentons sāka darbu ar Marku Endrūsu pie otrās filmas scenārija un vēlāk prezentēja iecerēto otrās un trešās filmas logotipus. Viņš plānoja atkārtoti sadarboties ar scenāristu Maiklu Čabonu un bija piedāvājis lomas arī Kolinsai un Kitčam, kuri piekrita dalībai turpinājumu projektos.<ref name=":1" /> Tomēr pēc pirmās filmas komerciālās neveiksmes turpinājumu izstrāde tika pārtraukta, un 2014. gadā ''Disney'' zaudēja tiesības uz Barouza romānu adaptācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/how-much-money-john-carter-lost-disney/|title=How Much Money John Carter Lost Disney That They Fired The Studio Chief|last=Pierce-Bohen|first=Kayleena|website=ScreenRant|access-date=2026-07-02|date=2023-06-25|language=en}}</ref> Neskatoties uz to, Stentons intervijā ''[[TheWrap]]'' atklāja savu ieceri par iespējamu turpinājumu ar nosaukumu "Marsa dievi".<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:2012. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Walt Disney Pictures filmas]] pop83dx64q7f07bujwaf2x9zq3d3snv GIGN 0 636434 4506347 4501219 2026-08-13T11:04:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4506347 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Nacionālā žandarmērijas intervences grupa<br />''Groupe d'Intervention de la Gendarmerie Nationale'' (GIGN) | attēls = Écusson région gendarmerie GIGN.svg | virsraksts = Vienības oficiālā emblēma (2021) | valsts = {{FRA}} | pastāvēšana = 1973 – pašlaik | pakļautība = [[File:Gendarmerie nationale logo.svg|30px]] [[Francijas Nacionālā žandarmērija|Francijas žandarmērija]] | karaspēka veids = [[Policijas speciālo uzdevumu vienība]] | krāsas = | devīze = ''S'engager pour la vie'' (tulk. "Apņemšanās uz mūžu") | lielums = ~1000 operatori (400 atrodas Satori) | militārās operācijas = | pašreizējais komandieris = Brigādes ģenerālis [[Benuā Vileminoss]] | komandieri = Kristiāns Pruto<br>Deniss Favjē }} '''Nacionālā žandarmērijas intervences grupa''', saīsināti '''GIGN''' ({{val|fr|Groupe d'Intervention de la Gendarmerie Nationale}}), ir [[Francijas Nacionālā žandarmērija|Francijas žandarmērijas]] elites [[pretterorisms|pretterorisma]] vienība. Tā kā Nacionālā žandarmērija ir pakļauta gan Aizsardzības ministrijai, gan Iekšlietu ministrijai, GIGN tiek uzskatīta par gan armijas, gan policijas specvienību. Tās personāla skaits ir 1000 cilvēku.<ref>[http://www.lefigaro.fr/actualite-france/2008/10/10/01016-20081010ARTFIG00569-plongee-au-cur-des-secrets-du-gign-.php Plongée au cœur des secrets du GIGN] {{Wayback|url=http://www.lefigaro.fr/actualite-france/2008/10/10/01016-20081010ARTFIG00569-plongee-au-cur-des-secrets-du-gign-.php |date=20141207024712 }}, ''Le Figaro'', 10 octobre 2008.</ref> Vienības misijas ietver bruņotu noziedznieku neitralizēšanu, īpaši to, kas saistīti ar ķīlnieku glābšanu, pretterorisma aktivitātēm, situāciju risināšanu, kas saistītas ar lidmašīnu nolaupīšanām un cietumu nemieriem, kā arī citu īpaši bīstamu noziedznieku notveršanu. GIGN štābs atrodas [[Satori (Versaļa)|Satori]], uz dienvidiem no [[Versaļa]]s.<ref name="autogenerated2">[http://www.specialoperations.com/Foreign/France/GIGN/default.htm SOC — France — GIGN] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090126115326/http://specialoperations.com/Foreign/France/GIGN/default.htm |date=2009-01-26 }} SpecialOperations.com Retrieved 14 April 2007.</ref> == Vēsture == [[File:Positionnement des unités d'intervention.svg|thumb| [[Meklēšanas un reaģēšanas brigāde|BRI-BAC]], GIGN un [[RAID (Francijas policija)|RAID]] vienību izvietojums Francijā (2021).]] 20. gs. 70. gadu pirmajā pusē, mainoties situācijai gan [[Francija|Francijā]], gan ārvalstīs ([[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]), žandarmērijas ietvaros tika izveidotas vairākas speciālās vienības. Viena no šīm vienībām bija Mobilā žandarmērijas desantnieku eskadra, kas tika izveidota 1971. gada 1. janvārī (ar bāzi Mondemarsānā), paredzēta darbībai kopā ar 11. gaisa desanta divīziju ārpus Francijas. Kopš tā laika eskadras personāls ir vairākkārt piedalījies dažādās Francijas valdības vadītās operācijās tās aizjūras teritorijās un bijušajās kolonijās: [[Čada|Čadā]] (1980. gadā), [[Libāna|Libānā]] (1978.–1985. gadā) un vairākas reizes Centrālāfrikas Republikā. Pēc [[Minhenes slaktiņš|teroristu uzbrukuma Minhenes Olimpiskajās spēlēs 1972. gadā]] Francija nolēma izveidot pretterorisma vienību. 1974. gada 1. martā žandarmērija izveidoja speciālu pretterorisma vienību, kas tagad labāk pazīstama kā Nacionālā žandarmērijas intervences grupa (GIGN), leitnanta Kristiāna Pruto vadībā. Viena no GIGN veiktajām operācijām bija Al-Haram mošejas atbrīvošana Mekā 1979. gadā. Astoņdesmito gadu sākumā pēc vairākām pretterorisma operācijām un ņemot vērā esošo situāciju un uzkrāto pieredzi, izmantojot specvienības, militārās žandarmērijas vadība secināja, ka nepieciešama ciešāka koordinācija starp visām tās elites vienībām. Tā rezultātā 1984. gada 1. janvārī tika izveidota Drošības un ātrās iejaukšanās direktorāts (GSIGN). Līdztekus Prezidenta drošības vienībai un pretterorisma vienībai tajā ietilpa arī desantnieku eskadra, kas tika pārdēvēta par Nacionālās žandarmērijas (EPIGN) ātrās reaģēšanas desantnieku eskadru. Par tās atrašanās vietu kļuva Satori pie Versaļas , Parīzes priekšpilsēta. No šī brīža eskadras galvenais uzdevums kļuva atbalstīt divu citu jaunizveidotā departamenta vienību darbības. Veiksmīgās kopīgās operācijas ar Ātrās reaģēšanas vienību Kiprā (1984. gadā) un Buā d'Arsī (1985. gadā), kā arī atbalsts [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] vizītēm Vācijā (1985. gadā), Togo (1986. gadā), Jordānijā un Ēģiptē kopā ar Prezidenta drošības vienību pārliecinoši apstiprināja Francijas žandarmerijas vadībai viņu lēmuma pareizību. 2007. gada 1. septembrī GSIGN tika likvidēta un tika izveidota jauna vienība ar veco nosaukumu GIGN.<ref>[[:fr:Groupement de sécurité et d'intervention de la Gendarmerie nationale|Groupement de sécurité et d'intervention de la Gendarmerie nationale]]</ref> Sākotnēji GIGN sastāvēja no 15 operatoriem, bet vēlāk vienība tika paplašināta līdz 48 operatoriem 1984. gadā, 57 operatoriem 1988. gadā, 87 operatoriem 2000. gadā. un 387 operatoriem 2017. gadā. Grupa divas reizes ir apbalvota ar [[Militārās varonības krusts (Francija)|Militārās varonības krustu]]: 2011. gadā par nopelniem dienesta laikā Afganistānā, Kotdivuārā un Lībijā, un 2013. gadā par nopelniem dienesta laikā Afganistānā.<ref>{{cite web |url=http://www.gendarmerie.interieur.gouv.fr/gign/Actus/La-croix-de-la-Valeur-militaire-pour-le-GIGN |author= |title=La croix de la Valeur militaire pour le GIGN |publisher=Ministère de l'intérieur/Gendarmerie nationale |date= |access-date=2014-12-14 |language=fr |archive-url=https://web.archive.org/web/20141214202415/http://www.gendarmerie.interieur.gouv.fr/gign/Actus/La-croix-de-la-Valeur-militaire-pour-le-GIGN |archive-date=2014-12-14 |url-status= }}</ref><ref>{{cite web |url=http://www.opex360.com/2013/08/01/une-seconde-croix-de-la-valeur-militaire-pour-le-gign/ |author= |title=Une seconde Croix de la Valeur Militaire pour le GIGN |publisher=Zone Militaire |date=2013-08-01 |access-date=2014-12-14 |language=fr |archive-url=https://web.archive.org/web/20141024190834/http://www.opex360.com/2013/08/01/une-seconde-croix-de-la-valeur-militaire-pour-le-gign/ |archive-date=2014-10-24 |url-status= }}</ref> [[File:GIGN61 Domenjod 170322.jpg|thumb|GIGN operators ar savu suni — 2022. gada marts]] == Struktūra == Pašlaik GIGN sastāv no sešiem "vienībām", kas atrodas divu štābu pakļautībā (administratīvajā un operatīvajā): * Intervences spēki (uzbrukuma vienība) (franču valodā: Force Intervention (FI) — sākotnēji GIGN). 100 karavīri, kas kalpo kā GIGN galvenā uzbrukuma vienība. Tā ir sadalīta četros vados (franču valodā: sections), no kuriem divi atrodas pastāvīgā kaujas gatavībā. Šie vadi ir tālāk sadalīti atsevišķās operatoru komandās. Divi intervences vadi specializējas augstkalnu izpletņlēkšanā, bet pārējie divi — niršanā. * Izlūkošanas vienība (FOR) (franču valodā: Force Observation / Recherche (FOR) — agrāk EPIGN): aptuveni 40 vīrieši un sievietes, kas specializējas izlūkošanas darbā, kas saistīts ar tiesu policijas darbu un cīņu pret terorismu. * FSP (franču valodā: Force Sécurité / Protection (FSP) — agrāk EPIGN un GSPR): 65 vīrieši un sievietes, kas specializējas izpildvaras un konfidenciālas informācijas aizsardzībā. * Prezidenta drošības grupas (GSPR) žandarmu vienība (līdzīga FSO) (franču valodā: Détachement GSPR). GSPR sākotnēji bija žandarmu vienības daļa, bet tagad ir kopīga policijas un žandarmu vienība. To galvenais uzdevums ir aizsargāt Francijas prezidentu. * Operatīvā atbalsta grupa (franču valodā: Force Appui opérationnel (FAO)): atbalsta grupa ar specializētām vienībām (tālās darbības snaiperi, uzlaušanas, uzbrukuma aprīkojums, speciālās ierīces, atmīnēšana utt.). * Spēku formēšana (franču valodā: Force Formation (FF)): šo spēku uzdevums ir atlasīt, apmācīt un pārkvalificēt (tā saukto izmantošanu) ne tikai GIGN operatorus, bet arī atsevišķus žandarmu personālus vai ārvalstu personālu. Sievietes žandarmes ir atļautas visos spēkos, izņemot intervences spēkus (uzbrukuma vienības). Grupai ir vairākas taktiskās specialitātes, tostarp: [[snaiperis|snaiperi]] tālas darbības rādiusā, uzlaušana, novērošana un izlūkošana, vadības aizsardzība, brīvā kritiena izpletņlēkšana ar lēcieniem (militārā izpletņlēkšana augstkalnā), niršana utt. Trīspadsmit reģionālās vienības, ko sauc par "GIGN filiālēm" (franciski: Antennes GIGN), kurās strādā GIGN atlasīts un apmācīts personāls, papildina tās darbības Francijas metropolē un Francijas aizjūras departamentos un teritorijās. Vietējās vienības, kas sākotnēji bija pazīstamas kā PI2G (franciski: Pelotons d'intervention interrégionaux de la Gendarmerie), tika pārdēvētas par GIGN filiālēm 2016. gada aprīlī; 2016. gada 26. jūlijā ārzemēs Šīs vienības, kas sākotnēji bija pazīstamas kā GPI (franciski: Groupes de pelotons d’intervention), tika pārdēvētas par GIGN filiālēm. Kopš 2016. gada sešas GIGN lielpilsētu filiāles atrodas [[Dižona|Dižonā]], [[Nante|Nantē]], [[Oranža (Francija)|Oranžā]], [[Reimsa|Reimsā]], [[Tulūza|Tulūzā]] un [[Tūra|Tūrā]], bet septiņas ārvalstu filiāles atrodas Gvadelupā, Martinikā, Franču Gviānā, [[Reinjona|Reinjonā]], [[Majota|Majotā]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] un [[Jaunkaledonija|Jaunkaledonijā]]. Divdesmit kodolaizsardzības vienības, ko sauc par PSPG (franciski: Pelotons spécialisés de protection de la Gendarmerie) un kas atrodas katras Francijas atomelektrostacijas teritorijā, nav GIGN daļa, bet darbojas tās kontrolē. == GIGN komandieri == * ''[[Chef d'escadron]]'' [[Kristiāns Pruto]]: 1973–1982 * ''[[Kapteinis]]'' [[Pols Berils]]: 1982–1983 (pagaidu) * ''Kapteinis'' Filips Maselīns: 1983–1985 * ''Chef d'escadron'' Filips Legoržē: 1985–1989 * ''Chef d'escadron'' Lionels Česno: 1989–1992 * ''Chef d'escadron'' Deniss Favjē: 1992–1997 * ''Chef d'escadron'' Ēriks Žerārs: 1997–2002 * [[Pulkvežleitnants]] Frederiks Galluā: 2002-2007 * ''[[Brigādes ģenerālis]]'' [[Deniss Favjē]]: 2007–2011 * ''Brigādes ģenerālis'' Tjerī Orosko: 2011–2014 * ''Brigādes ģenerālis'' Obērs Bonno: 2014–2017 * ''Brigādes ģenerālis'' Lorāns Felips: 2017–2020<ref>{{cite web|title=Promotion to brigadier general on August 1, 2018|url=https://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do;jsessionid=287069C58D39A0AEA6A9AEE966E3AC8D.tplgfr21s_3?cidTexte=JORFTEXT000037257874&dateTexte=&oldAction=rechJO&categorieLien=id&idJO=JORFCONT000037257534|website=Legifrance.gouv.fr}}</ref> * ''[[Ģenerālmajors|Divīzijas ģenerālis]]'' Žislēns Retī: August 2020 - October 2025 <ref name="Réty">{{cite web|title=Official Journal of the French Republic November 2022|url=https://www.legifrance.gouv.fr/jorf/id/JORFTEXT000046591812|website=Legifrance.gouv.fr}}</ref> * ''[[Brigādes ģenerālis]]'' Benuā Vileminoss no 2025. gada novembra == Ieroči un ekipējums== [[File:GIGN66 Domenjod 160622.jpg|thumb|GIGN operatori ar ieročiem un ekipējumu 2022. gadā]] GIGN izmanto plašu šaujamieroču un aprīkojuma klāstu, tostarp<ref>{{Cite web |last=Sof |first=Eric |date=2013-06-24 |title=French GIGN: A history of excellence |url=https://combatoperators.com/units/swat/gign/ |access-date=2026-07-23 |website=Combat Operators |language=en-US}}</ref>: === Šaujamieroči === {| class="wikitable" |+ !Nosaukums !Valsts !Tips !Piezīmes |- |[[Taser|Taser X26]] |{{ASV}} |[[Nenāvējoši ieroči]] |kopš 2003 |- |[[Manurhin MR 73]] |{{FRA}} |[[Revolveris]] | Netiek izmantots operatīvi<ref>{{Cite web|url=https://www.all4shooters.com/en/shooting/pistols/manurhin-mr73-in-357-magnum-the-french-revolver-classic-under-test/|title=Im Test: Manurhin MR 73 in .357 Magnum|first=Tino|last=Schmidt|date=5 July 2021|website=All4shooters.com|access-date=8 July 2026}}</ref> |- |[[Glock|Glock 17]] | rowspan="3" |{{AUT}} | rowspan="4" |[[Pistole]] |<ref>{{Cite web|url=https://www.swatmag.com/article/top-choice-elite-military-units-specops-glocks/|title=Top Choice of Elite Military Units: SpecOps Glocks - SWAT Survival &#124; Weapons &#124; Tactics|website=Swatmag.com|date=21 November 2017|access-date=8 July 2026}}</ref> |- |[[Glock|Glock 19]] |<ref name="tl">{{Cite web|url=http://www.tactical-life.com/online/special-weapons/frances-gign-anti-terror-unit/|title=Tactical-Life.com » France's GIGN Anti-Terror Unit|website=Tactical-life.com|access-date=8 July 2026|archive-date={{dat|2013|03|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130301020634/http://www.tactical-life.com/online/special-weapons/frances-gign-anti-terror-unit/}}</ref> |- |[[Glock|Glock 26]] |<ref name="tl"/> |- |[[FN Five-seven|FN Five-seveN]] |{{BEL}} |<ref name="tl"/> |- |[[HK MP5|Heckler & Koch MP5]] | rowspan="2" |{{GER}} | rowspan="3" |[[Mašīnpistole]] |A3, A5, SD un K-PDW varianti<ref name="tl"/> |- |[[HK UMP|Heckler & Koch UMP]] |<ref name="tl"/> |- |[[SIG MPX]] |{{ASV}} | |- |[[Heckler & Koch MP7]] |{{GER}} | rowspan="2" |[[Personīgais pašaizsardzības ierocis]] | |- |[[FN P90]] |{{BEL}} |<ref name="tl"/> |- |[[Remington Model 870|Remington 870]] | rowspan="2" |{{ASV}} | rowspan="4" |[[Bise]] |<ref name="tl"/> |- |[[Mossberg 500|Mossberg 590]] | |- |[[Benelli M3]] | rowspan="2" |{{Itālija}} |M3T.<ref name="tl"/> |- |[[Benelli M4]] | |- |[[Heckler & Koch HK416]] |{{GER}} | rowspan="6" |[[Triecienšautene]] | |- |[[FN SCAR]] |{{Beļģija}} |L un H varianti |- |[[M4 karabīne|Colt M4]] | rowspan="2" |{{ASV}} | |- |[[SIG MCX]] |MCX Rattler variants<ref>{{Cite web|url=https://www.defensa.com/otan-y-europa/fusil-asalto-sig-mcx-para-unidades-operaciones-especiales|title=Fusil asalto SIG MCX para unidades Operaciones Especiales francesas - Noticias Defensa defensa.com OTAN y Europa|date=21 June 2024|website=Defensa.com|access-date=8 July 2026}}</ref> |- |[[SIG SG 550]] |{{Šveice}} |551, 552, 553 varianti<ref name="tl"/> |- |[[CZ 805 BREN|CZ BREN 2]] |{{Čehija}} |7,62x39 mm kalibra, lai aizstātu HK 416.<ref>{{Cite web|url=https://gunsamerica.com/digest/french-special-police-gign-selects-cz-806-7-62x39mm/|title=French Special Police GIGN Selects CZ BREN 2–In 7.62x39mm|first=Max|last=Slowik|website=Gunsamerica.com|date=13 April 2017|access-date=8 July 2026}}</ref> |- |[[Heckler & Koch HK417]] |{{GER}} | rowspan="7" |[[Snaiperu šautene]] | |- |[[Accuracy International Arctic Warfare]] | rowspan="2" |{{GBR}} |.308 un .338 varianti<ref name="tl"/> |- |[[Accuracy International AX50|Accuracy International AXSR]] | |- |[[Tikka T3]] |{{FIN}} |<ref name="tl"/> |- |[[PGM 338]] | rowspan="2" |{{FRA}} |<ref name="tl"/> |- |[[PGM Hecate II|PGM Hécate II]] |12.7x99mm variants<ref name="tl"/> |- |[[FN Minimi]] |{{BEL}} |[[Ložmetējs]] | |- |[[Heckler & Koch HK69A1|Heckler & Koch HK69]] |{{GER}} | rowspan="3" |[[Granātmetējs]] | |- |[[Brügger & Thomet GL06|B&T GL-06]] |{{SUI}} | |- |[[Milkor MGL]] |{{Dienvidāfrika}} | |} === Individuālais ekipējums === * [[Granāta]]s * [[Balistiskais vairogs]] * Bruņu ķiveres ar piestiprinātiem vizieriem * [[Bruņu veste]]s * [[Bandāna]]s * Taktiskie cimdi * [[Nakts redzamības ierīce]]s === Transportlīdzekļi === [[File:GIGN29 Domenjod 140618.jpg|thumb|Sherpa Light uzbrukuma transportlīdzeklis demonstrācijas laikā — 2018. gada jūnijs|left]] Dažādu veidu [[bruņumašīna]]s, gan civilā stila apvidus automašīnas, gan specializēti [[bruņutransportieris|bruņutransportieri]], dažām no tām ir uz jumta uzstādītas uzbrukuma kāpnes. Helikopteru atbalstu nodrošina žandarmērijas helikopteri, un lielu grupu taktiskai izvietošanai GIH ({{val|fr|Groupe interarmées d'hélicoptères}}) — apvienots armijas/gaisa spēku speciālo operāciju vienība, kas aprīkota ar [[Aérospatiale SA 330 Puma|SA330 PUMA]] helikopteriem un atrodas netālu esošajā Vilakublē gaisa spēku bāzē. GIH tika izveidota 2006. gadā, un kopš 2008. gada tai ir uzdots arī atbalstīt Nacionālās policijas RAID vienību. == Formastērps == GIGN ir pazīstams ar savu zilo uniformu. 40 gadus GIGN aģenti ir valkājuši zilas formas tērpus. Iemesls tam nav zināms, taču, visticamāk, tas ir vēlamāks, jo tas ir vislabāk piemērots kaujai pilsētā un ir labi redzams ķīlnieku glābšanas operāciju laikā. GIGN formas tērps ir izgatavots arī no materiāla, kas piemērots desantiem no helikopteriem un lidmašīnām. Tomēr GIGN ne vienmēr izmanto zilas formas tērpus; GIGN aģenti izmanto formas tērpus un aprīkojumu, kas piemērots konkrētām misijām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Groupe d'intervention de la Gendarmerie nationale|National Gendarmerie Intervention Group}} * [http://www.gendarmerie.interieur.gouv.fr/gign/ GIGN page on the Gendarmerie Nationale's Official webpage] {{fr ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=jgLRKOZVBEA ''GIGN, 40 ans d'assauts''] (Franču dokumentālā filma) [[Kategorija:Francija]] [[Kategorija:Policija]] lywz785ckj7m8u7jx0fuhbshmsn1lq0 2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā 0 636435 4506233 4505865 2026-08-12T21:04:28Z Vylks 50297 /* Rezultāti */ 4506233 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = | Izmērs = | Stadions = ''[[Alexander Stadium]]'' | Norises vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | Laiks = 10.—16. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 50 | Iepriekšējais = [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024]] | Nākamais = ''2028'' }} '''2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 27. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], no 2026. gada 10. līdz 16. augustam. Sacensības pamatā notiek ''[[Alexander Stadium]]''. Čempionāta rīkošanas tiesības Birmingemai tika piešķirtas 2022. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/birmingham-awarded-2026-european-athletics-championships|title=Birmingham awarded 2026 European Athletics Championships|language=en |date={{dat|2022|11|11|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> Šī ir pirmā reize, kad Eiropas čempionāts vieglatlētikā norisinās Apvienotajā Karalistē. Pirmo reizi sacensību programmā ir iekļauta 4x100 metru jauktā stafete. Sākot ar šo čempionātu, soļošanas distances tika nomainītas uz maratona un pusmaratona soļošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/three-new-events-at-birmingham-2026-agreed-at-european-athletics-council|title=Three new events at Birmingham 2026 agreed at European Athletics Council|language=en |date={{dat|2025|5|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Romels Gleivs]]|GBR}} || 10,09 | {{Flagathlete|[[Džeremaija Azu]]|GBR}} || 10,16 | {{Flagathlete|[[Ouens Ansā]]|GER}} || 10,19 |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,17 | {{Flagathlete|[[Muhamads Abdalla Kunta]]|FRA}} || 44,40 | {{Flagathlete|[[Jonass Feiferss]]|NED}} || 44,41 '''NR''' |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:15,29 SB | {{Flagathlete|[[Florians Brems]]|GER}} || 13:15,60 | {{Flagathlete|[[Etjēns Dagino]]|FRA}} || 13:16,09 |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |110 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Džeisons Džozefs]]|SUI}} || 13,12 SB | {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,16 SB | {{Flagathlete|[[Jakubs Šimaņskis]]|POL}} || 13,26 SB |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,44 m | {{Flagathlete|[[Simons Ēhammers]]|SUI}} || 8,29 m | {{Flagathlete|[[Božidars Sarabojukovs]]|BUL}} || 8,26 m |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Leonardo Fabri]]|ITA}} || 22,31 m | {{Flagathlete|[[Dzane Veirs]]|ITA}} || 21,12 m | {{Flagathlete|[[Viktors Petešons]]|SWE}} || 20,97 m |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 84,25 m WL '''NR''' | {{Flagathlete|[[Merlins Hummels]]|GER}} || 81,30 m | {{Flagathlete|[[Mihailo Kohans]]|UKR}} || 79,49 m |- |Desmitcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Eimija Hanta]]|GBR}} || 11,00 | {{Flagathlete|[[Eva Svoboda]]|POL}} || 11,02 | {{Flagathlete|[[Delfīne Nkansa]]|BEL}} || 11,06 PB |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Nadja Batokleti]]|ITA}} || 15:37,84 | {{Flagathlete|[[Marta Garsija]]|ESP}} || 15:39,98 SB | {{Flagathlete|[[Mikola Majori]]|ITA}} || 15:40,65 |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |100 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Nadine Visere]]|NED}} || 12,67 | {{Flagathlete|[[Pia Skšišovska]]|POL}} || 12,67 | {{Flagathlete|[[Latisija Baptē]]|FRA}} || 12,73 |- |400 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Emma Zapletalova]]|SVK}} || 52,91 | {{Flagathlete|[[Emilija Ņūnema]]|GBR}} || 53,33 PB | {{Flagathlete|[[Fatumata Binta Diallo]]|POR}} || 53,55 '''NR''' |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,73 m | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 19,64 m PB | {{Flagathlete|[[Jemisi Mabrija]]|GER}} || 19,50 m |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Silja Kosonena]]|FIN}} || 76,28 m | {{Flagathlete|[[Sāra Fantīni]]|ITA}} || 74,35 m | {{Flagathlete|[[Beatrise Nedberge Llano]]|NOR}} || 72,88 m |- |Septiņcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 4x100 metru stafete | || | || | || |- | 4x400 metru stafete | {{NOR}}<br />[[Karstens Varholms]]<br />[[Amālije Jūela]]<br />[[Andrēass Ofstads Kulsengs]]<br />[[Henriete Jēgere]] || 3:09,62 '''CR''' '''NR''' | {{GBR2}}<br />[[Bens Džefrīss]]<br />[[Šarlote Henriha]]<br />[[Tobijs Heriss]]<br />[[Jemi Mērija Džona]] || 3:10,47 | {{NED}}<br />[[Jonass Feiferss]]<br />[[Līke Klavere]]<br />[[Terenss Agards]]<br />[[Mirte van der Shota]] || 3:10,77 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = GBR | flag_template = | event = | team = | source = | gold_BEL = 0 | silver_BEL = 0 | bronze_BEL = 1 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 0 | bronze_BUL = 1 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 0 | bronze_FRA = 2 | gold_GER = 0 | silver_GER = 2 | bronze_GER = 2 | gold_GBR = 2 | silver_GBR = 2 | bronze_GBR = 0 | host_GBR = yes | gold_GRE = 1 | silver_GRE = 0 | bronze_GRE = 0 | gold_HUN = 1 | silver_HUN = 0 | bronze_HUN = 0 | gold_ITA = 2 | silver_ITA = 1 | bronze_ITA = 1 | gold_NED = 2 | silver_NED = 1 | bronze_NED = 1 | gold_NOR = 2 | silver_NOR = 0 | bronze_NOR = 0 | gold_POL = 0 | silver_POL = 2 | bronze_POL = 0 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 1 | bronze_ESP = 0 | gold_SWE = 0 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 1 | gold_SUI = 0 | silver_SUI = 1 | bronze_SUI = 0 | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 0 | bronze_UKR = 1 }} == Latvijas sportisti == Latvijas izlases sastāvā startam Eiropas čempionātā tika iekļauti septiņi sportisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/5953/latvijas-izlase-dodas-uz-eiropas-cempionatu-vieglatletika|title=Latvijas izlase dodas uz Eiropas čempionātu vieglatlētikā |date={{dat|2026|7|30|N|bez}} |website=athletics.lv |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Anete Sietiņa]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Krišjānis Suntažs]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Oskars Grava]]||200 m|| || |- |align=left|[[Valters Kreišs]]||Kārtslēkšana|| || |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||Maratona soļošana|| || |- |align=left|[[Modra Liepiņa]]||Pusmaratona soļošana|| || |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.birmingham26.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2026. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Lielbritānijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] irg3s9xu48mrbexzrv9on3trexra5lu 4506234 4506233 2026-08-12T21:05:31Z Vylks 50297 /* Medaļu kopvērtējums */ 4506234 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = | Izmērs = | Stadions = ''[[Alexander Stadium]]'' | Norises vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | Laiks = 10.—16. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 50 | Iepriekšējais = [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024]] | Nākamais = ''2028'' }} '''2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 27. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], no 2026. gada 10. līdz 16. augustam. Sacensības pamatā notiek ''[[Alexander Stadium]]''. Čempionāta rīkošanas tiesības Birmingemai tika piešķirtas 2022. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/birmingham-awarded-2026-european-athletics-championships|title=Birmingham awarded 2026 European Athletics Championships|language=en |date={{dat|2022|11|11|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> Šī ir pirmā reize, kad Eiropas čempionāts vieglatlētikā norisinās Apvienotajā Karalistē. Pirmo reizi sacensību programmā ir iekļauta 4x100 metru jauktā stafete. Sākot ar šo čempionātu, soļošanas distances tika nomainītas uz maratona un pusmaratona soļošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/three-new-events-at-birmingham-2026-agreed-at-european-athletics-council|title=Three new events at Birmingham 2026 agreed at European Athletics Council|language=en |date={{dat|2025|5|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Romels Gleivs]]|GBR}} || 10,09 | {{Flagathlete|[[Džeremaija Azu]]|GBR}} || 10,16 | {{Flagathlete|[[Ouens Ansā]]|GER}} || 10,19 |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,17 | {{Flagathlete|[[Muhamads Abdalla Kunta]]|FRA}} || 44,40 | {{Flagathlete|[[Jonass Feiferss]]|NED}} || 44,41 '''NR''' |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:15,29 SB | {{Flagathlete|[[Florians Brems]]|GER}} || 13:15,60 | {{Flagathlete|[[Etjēns Dagino]]|FRA}} || 13:16,09 |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |110 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Džeisons Džozefs]]|SUI}} || 13,12 SB | {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,16 SB | {{Flagathlete|[[Jakubs Šimaņskis]]|POL}} || 13,26 SB |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,44 m | {{Flagathlete|[[Simons Ēhammers]]|SUI}} || 8,29 m | {{Flagathlete|[[Božidars Sarabojukovs]]|BUL}} || 8,26 m |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Leonardo Fabri]]|ITA}} || 22,31 m | {{Flagathlete|[[Dzane Veirs]]|ITA}} || 21,12 m | {{Flagathlete|[[Viktors Petešons]]|SWE}} || 20,97 m |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 84,25 m WL '''NR''' | {{Flagathlete|[[Merlins Hummels]]|GER}} || 81,30 m | {{Flagathlete|[[Mihailo Kohans]]|UKR}} || 79,49 m |- |Desmitcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Eimija Hanta]]|GBR}} || 11,00 | {{Flagathlete|[[Eva Svoboda]]|POL}} || 11,02 | {{Flagathlete|[[Delfīne Nkansa]]|BEL}} || 11,06 PB |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Nadja Batokleti]]|ITA}} || 15:37,84 | {{Flagathlete|[[Marta Garsija]]|ESP}} || 15:39,98 SB | {{Flagathlete|[[Mikola Majori]]|ITA}} || 15:40,65 |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |100 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Nadine Visere]]|NED}} || 12,67 | {{Flagathlete|[[Pia Skšišovska]]|POL}} || 12,67 | {{Flagathlete|[[Latisija Baptē]]|FRA}} || 12,73 |- |400 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Emma Zapletalova]]|SVK}} || 52,91 | {{Flagathlete|[[Emilija Ņūnema]]|GBR}} || 53,33 PB | {{Flagathlete|[[Fatumata Binta Diallo]]|POR}} || 53,55 '''NR''' |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,73 m | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 19,64 m PB | {{Flagathlete|[[Jemisi Mabrija]]|GER}} || 19,50 m |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Silja Kosonena]]|FIN}} || 76,28 m | {{Flagathlete|[[Sāra Fantīni]]|ITA}} || 74,35 m | {{Flagathlete|[[Beatrise Nedberge Llano]]|NOR}} || 72,88 m |- |Septiņcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 4x100 metru stafete | || | || | || |- | 4x400 metru stafete | {{NOR}}<br />[[Karstens Varholms]]<br />[[Amālije Jūela]]<br />[[Andrēass Ofstads Kulsengs]]<br />[[Henriete Jēgere]] || 3:09,62 '''CR''' '''NR''' | {{GBR2}}<br />[[Bens Džefrīss]]<br />[[Šarlote Henriha]]<br />[[Tobijs Heriss]]<br />[[Jemi Mērija Džona]] || 3:10,47 | {{NED}}<br />[[Jonass Feiferss]]<br />[[Līke Klavere]]<br />[[Terenss Agards]]<br />[[Mirte van der Shota]] || 3:10,77 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = GBR | flag_template = | event = | team = | source = | gold_BEL = 0 | silver_BEL = 0 | bronze_BEL = 1 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 0 | bronze_BUL = 1 | gold_FIN = 1 | silver_FIN = 0 | bronze_FIN = 0 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 2 | bronze_FRA = 2 | gold_GER = 0 | silver_GER = 2 | bronze_GER = 2 | gold_GBR = 3 | silver_GBR = 3 | bronze_GBR = 0 | host_GBR = yes | gold_GRE = 1 | silver_GRE = 0 | bronze_GRE = 0 | gold_HUN = 1 | silver_HUN = 0 | bronze_HUN = 0 | gold_ITA = 2 | silver_ITA = 2 | bronze_ITA = 1 | gold_NED = 2 | silver_NED = 1 | bronze_NED = 2 | gold_NOR = 2 | silver_NOR = 0 | bronze_NOR = 1 | gold_POL = 0 | silver_POL = 2 | bronze_POL = 1 | gold_POR = 0 | silver_POR = 0 | bronze_POR = 1 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 1 | bronze_ESP = 0 | gold_SWE = 0 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 1 | gold_SUI = 1 | silver_SUI = 1 | bronze_SUI = 0 | gold_SVK = 1 | silver_SVK = 0 | bronze_SVK = 0 | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 0 | bronze_UKR = 1 }} == Latvijas sportisti == Latvijas izlases sastāvā startam Eiropas čempionātā tika iekļauti septiņi sportisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/5953/latvijas-izlase-dodas-uz-eiropas-cempionatu-vieglatletika|title=Latvijas izlase dodas uz Eiropas čempionātu vieglatlētikā |date={{dat|2026|7|30|N|bez}} |website=athletics.lv |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Anete Sietiņa]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Krišjānis Suntažs]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Oskars Grava]]||200 m|| || |- |align=left|[[Valters Kreišs]]||Kārtslēkšana|| || |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||Maratona soļošana|| || |- |align=left|[[Modra Liepiņa]]||Pusmaratona soļošana|| || |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.birmingham26.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2026. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Lielbritānijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] 4kasdmbxbugon3d16mcsng4yu6wq0hy Soda sitienu sērija (futbols) 0 636637 4506051 4505769 2026-08-12T16:29:33Z Lietotaajs 19361 4506051 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}} {{distinguish|11 metru soda sitiens}} [[File:Penalty kick Lahm Cech Champions League Final 2012.jpg|thumb|[[Filips Lāms]] izpilda sitienu soda sitienu sērijā [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]]] Futbolā '''soda sitienu sērija''', kas agrāk bija pazīstama kā '''sitieni no 11 metru atzīmes''' un sarunvalodā bieži tiek saukta vienkārši par '''pendelēm''', ir veids, kā noteikt spēles uzvarētāju, ja mačs nedrīkst beigties neizšķirti un rezultāts joprojām ir neizšķirts pēc pamatlaika, kā arī [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]] (ja tas tiek spēlēts). Piemēram, [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā 11 metru soda sitienu sērijas tiek izmantotas izslēgšanas spēlēs, [[Izslēgšanas sistēma|1/16 finālā]], [[Izslēgšanas sistēma|astotdaļfinālā]], [[Izslēgšanas sistēma|ceturtdaļfinālā]], [[Izslēgšanas sistēma|pusfinālā]] un [[Izslēgšanas sistēma|finālā]]. Soda sitienu sērijā abas komandas pārmaiņus izpilda sitienus pa vārtiem no 11 metru atzīmes, un vārtus sargā tikai pretinieku komandas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]. Katra komanda sāk ar pieciem sitieniem, kurus jāizpilda pieciem dažādiem spēlētājiem. Par uzvarētāju kļūst komanda, kura pēc šiem sitieniem ir guvusi vairāk vārtu. Sērija tiek pārtraukta nekavējoties, ja viena komanda iegūst tādu pārsvaru, kuru pretinieks vairs matemātiski nevar atspēlēt. Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, sērija turpinās ar papildu kārtām pēc "[[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās uzvaras]]" principa (''sudden death'').<ref name="Laws">{{cite web|url=https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|title=Laws of the Game 2025/26|website=IFAB|access-date=21 February 2026|pages=97–100|archive-url=https://web.archive.org/web/20250814061754/https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|archive-date=14 August 2025}}</ref> Vārti, kas gūti 11 metru soda sitienu sērijā netiek ieskaitīti spēlētāja individuālajā vārtu statistikā, netiek pieskaitīti komandas spēles rezultātam, bet tiek uzskaitīti atsevišķi no vārtiem, kas gūti spēles laikā (tostarp papildlaikā, ja tāds bijis). Lai gan atsevišķs sitiens soda sitienu sērijā pēc būtības līdzinās [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienam spēles laikā, starp tiem ir vairākas atšķirības. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka pēc sitiena izpildīšanas ne sitiena izpildītājs, ne jebkurš cits spēlētājs (izņemot vārtsargu) nedrīkst atkārtoti spēlēt bumbu. Soda sitienu sērija ir viens no trim [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]] paredzētajiem veidiem, kā noteikt uzvarētāju, ja spēle beigusies neizšķirti. Pārējie divi veidi ir: papildlaiks un divu spēļu summas gadījumā – [[izbraukumā gūto vārtu noteikums]].<ref name="Laws" /> Parasti 11 metru soda sitienu sēriju izmanto tikai tad, ja viens vai abi pārējie paņēmieni nav ļāvuši noskaidrot uzvarētāju. Kārtību, kādā konkrētajā spēlē tiek noteikts uzvarētājs, iepriekš nosaka attiecīgo sacensību organizētājs. Lielākajā daļā profesionālo sacensību, ja pēc 90 minūšu pamatlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks, kas sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem. Ja arī pēc papildlaika uzvarētājs nav noskaidrots, tiek izpildīta 11 metru soda sitienu sērija. Lai gan soda sitienu sērijas futbolā plaši tiek izmantotas kopš 20. gadsimta 70. gadiem, tās ir izraisījušas daudz diskusiju. Daudzi futbola līdzjutēji un speciālisti uzskata, ka to iznākumu pārāk lielā mērā ietekmē [[veiksme]], nevis komandas meistarība, un ka uzvarētāja noteikšana, balstoties uz individuālām divcīņām starp sitiena izpildītāju un vārtsargu, pilnībā neatspoguļo futbola kā [[Komandu sports|komandas sporta]] būtību.<ref>{{cite web|url=http://www.bases.org.uk/write/545_Expert_statement_on_Psychological_preparation_for_Football_penalty_shootouts.pdf|title=The BASES Expert Statement on the Psychological Preparation for Football Penalty Shootouts|author1=Wilson, M|author2=Wood, G|publisher=British Association of Sports and Exercise Sciences|access-date=28 January 2015|author3=Jordet, G.|archive-url=https://web.archive.org/web/20160106200749/http://www.bases.org.uk/write/545_Expert_statement_on_Psychological_preparation_for_Football_penalty_shootouts.pdf|archive-date=6 January 2016}}</ref> Tomēr pētījumi liecina, ka komandas kopējais spēks un meistarība joprojām ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē uzvarētāju arī 11 metru soda sitienu sērijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2214804320300240?via%3Dihub|title=Pressure versus ability: Evidence from penalty shoot-outs between teams from different divisions|website=sciencedirect|access-date=August 6, 2026|date=December 2020|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/24748668.2020.1799171|title=Almost a lottery: the influence of team strength on success in penalty shootouts|website=tandfonline|access-date=6 August 2026|date=2 September 2020|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/17479541261416771|title=Team strength and penalty shootouts in soccer: Market value predicts the winner|website=journals.sagepub.com|access-date=August 6, 2026|date=February 3, 2026|language=en}}</ref> Turklāt daudzi uzskata, ka tieši spriedze, psiholoģiskais spiediens un neprognozējamība padara šīs sērijas par vienu no aizraujošākajiem noslēgumiem sportā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu.usatoday.com/story/sports/columnist/martin-rogers/2018/07/01/world-cup-how-nfl-nba-mlb-get-soccer-shootout/749658002/|title=World Cup shootouts are great and here is how other sports can adopt the thrilling finale|website=eu.usatoday.com|access-date=August 6, 2026|language=en}}</ref> == Pārskats == Soda sitienu sērijas laikā visi spēlētāji, izņemot sitiena izpildītāju un abus vārtsargus, atrodas laukuma centra aplī.<ref name="Laws" /> Komandas, kas izpilda sitienu, vārtsargs atrodas vārtu līnijas un soda laukuma līnijas krustpunktā (16,5 m no vārtiem), pie viena no tiesneša asistentiem. Vārti, kas gūti 11 metru soda sitienu sērijā, parasti netiek ieskaitīti spēlētāju individuālajā vārtu statistikā.{{Nepieciešama atsauce}} Neizšķirts futbolā ir bieži sastopams spēles iznākums. Tāpēc soda sitienu sērijas tiek izmantotas tikai tajās sacensībās, kurās ir nepieciešams noteikt uzvarētāju.<ref name="Laws" /> Visbiežāk tās tiek izmantotas [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros zaudētājs izstājas no sacensībām, nevis līgas turnīros, kuros komandas savā starpā spēlē pēc apļa sistēmas. Parasti pirms soda sitienu sērijas tiek izspēlēts papildlaiks, taču tas nav obligāts.<ref name="Laws" /> Piemēram, šādos turnīros uzvarētāju nosaka ar 11 metru soda sitienu sēriju uzreiz pēc pamatlaika beigām: ''[[Copa Libertadores]]'', ''[[Copa América]]'' (ceturtdaļfinālos, pusfinālos un spēlē par trešo vietu), [[CONCACAF Zelta kauss]] (ceturtdaļfinālos un pusfinālos), ''[[FA Community Shield]]'', ''[[Anglijas Līgas kauss|EFL League Cup]]'' un [[Anglijas futbola līgas trofeja|''English Football League Trophy'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.concacaf.com/competitions/gold-cup/regulations|title=Gold Cup|last=Concacaf|website=Concacaf|access-date=2026-08-06|language=en}}</ref> Dažu sacensību noteikumi paredz, ka soda sitienu sēriju var izmantot arī grupu turnīrā, lai noteiktu komandu vietu sadalījumu. Tas iespējams ļoti retos gadījumos, kad divas komandas, kas savā starpā aizvadījušas pēdējo grupas spēli, turnīru noslēdz ar pilnīgi vienādiem rādītājiem un nevienai citai komandai grupā nav tādu pašu rezultātu. Šāds gadījums notika [[2003. gada UEFA Eiropas sieviešu U-19 čempionāts|2003. gada UEFA Eiropas sieviešu U-19 čempionātā]], kad Itālijas un Zviedrijas izlases uzreiz pēc savstarpējās neizšķirtās spēles izpildīja 11 metru soda sitienu sēriju, lai noteiktu vietu sadalījumu grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablese/eur-women-u19-03.html|title=European Women U-19 Championship 2002-03|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-06}}</ref> Savukārt [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]] šāds noteikums vēl nepastāvēja. Kad [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlases [[1990. gada FIFA Pasaules kauss#F grupa|grupu turnīru]] pabeidza ar pilnīgi vienādiem rādītājiem, to vietu secība tika noteikta izlozes ceļā.<ref>{{cite book|author=FIFA Technical Study Group|title=FIFA World Cup Italia'90: Official Report|publisher=FIFA|year=1990|page=59|url=https://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part2_277.pdf|quote=So the last two matches in Group F would decide whether teams could proceed forward by their own efforts, or make FIFA resort to drawing lots in Rome. [..] Ireland and Holland fought yet another 1–1 result and the draw in Rome placed Ireland in second place and Holland third.|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924153727/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part2_277.pdf|archive-date=24 September 2015}}</ref> Vairākas līgas, piemēram, Japānas ''[[J.League]]'',<ref>Hirata, T.; Szymanski, S. "The J. League and the World Cup". In Lee, YH; Fort, R (eds.). ''The Sports Business in The Pacific Rim''. Sports Economics, Management and Policy.</ref> ir eksperimentējušas ar soda sitienu sērijām arī pēc neizšķirtām līgas spēlēm, uzvarētājam piešķirot papildu punktu. Līdzīga sistēma sākotnēji tika izmantota arī ''[[Major League Soccer]]'' (MLS) Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, taču tur izmantotā 11 metru soda sitienu procedūra atšķīrās no starptautiski pieņemtās. Arī [[Dienvidslāvijas Pirmās līga|Dienvidslāvijas Pirmās līgas]] pēdējās sezonās pirms valsts sabrukuma neizšķirti tika atcelti – uzvarētājs pēc soda sitienu sērijas saņēma vienu punktu, bet zaudētājs punktus nesaņēma. Šī sistēma bija pretrunīgi vērtēta un nepopulāra, un to bieži ironiski dēvēja par "Šaibera pendelēm", atsaucoties uz toreizējo Dienvidslāvijas Futbola asociācijas prezidentu [[Slavko Šaibers|Slavko Šaiberu]], kurš bija šīs reformas iniciators. Lai gan komanda, kas uzvar 11 metru soda sitienu sērijā, tiek uzskatīta par spēles uzvarētāju un turpina dalību turnīrā (vai kļūst par čempioni finālā), FIFA statistiski šo spēli joprojām uzskaita kā neizšķirtu. Piemēram, Nīderlandes izlase oficiāli tiek uzskatīta par neuzvarētu [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, lai gan pusfinālā tā zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]] soda sitienu sērijā un neiekļuva finālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2014/m=7/news=van-gaal-we-can-still-make-history-2403702.html|title=Van Gaal: We can still make history|work=FIFA.com|access-date=2026-08-06|date=2014-07-11|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2018-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180129004925/http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2014/m=7/news=van-gaal-we-can-still-make-history-2403702.html}}</ref> == Procedūra == Tālāk sniegts soda sitienu sērijas procedūras kopsavilkums. Šī procedūra ir noteikta Spēles noteikumu 10. noteikumā „Spēles iznākuma noteikšana”.<ref name="Laws" /> [[File:Hearts vs. Gretna Scottish Cup final.jpg|thumb|[[Stīvens Preslijs]] realizē 11 metru soda sitienu [[Edinburgas "Hearts"|Edinburgas]] [[Edinburgas "Hearts"|"Hearts"]] labā, [[2006. gada Skotijas kausa fināls|2006. gada Skotijas kausa finālā]], soda sitienu sērijā, pret ''[[Gretna FC|Gretna]]'']] [[File:Didier Drogba Manuel Neuer last penalty kick Champions League Final 2012.jpg|thumb|[[Didjē Drogba|Didjē Drogbā]] izšķirošoais 11 metru soda sitiens [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]]] # Tiesnesis ar [[Monētas mešana|monētas mešanu]] nosaka, uz kuriem vārtiem tiks izpildīta 11 metru soda sitienu sērija. Drošības apsvērumu dēļ vai gadījumā, ja vārti vai laukuma segums kļūst neizmantojami, tiesnesis drīkst mainīt izvēlētos vārtus.<ref name="Laws" /> # Pēc tam tiesnesis atkārtoti met monētu, lai noteiktu, kura komanda izpildīs pirmo sitienu. # Visi spēlētāji, izņemot sitiena izpildītāju un abus vārtsargus, atrodas [[Futbola laukums|laukuma]] centra aplī. # Katrs sitiens tiek izpildīts saskaņā ar soda sitiena izpildes noteikumiem. Sitienu izpilda no [[Soda laukums|soda sitiena atzīmes]], kas atrodas 11 metru attālumā no vārtu līnijas un vienādā attālumā no abām sānu līnijām. Vārtus aizsargā tikai pretinieku komandas vārtsargs. Līdz sitiena izpildei viņam jāatrodas uz vārtu līnijas starp vārtu stabiem, taču viņš drīkst lēkāt uz vietas, vicināt rokas, pārvietoties pa vārtu līniju un citādi mēģināt novērst sitiena izpildītāja uzmanību. # Katra komanda pati nosaka secību, kādā tās tiesīgie spēlētāji izpilda sitienus. # Katrs spēlētājs drīkst sist bumbu tikai vienu reizi. Pēc sitiena izdarīšanas viņš vairs nedrīkst spēlēt ar bumbu atkārtoti. # Neviens cits spēlētājs, izņemot sitiena izpildītāju un vārtsargu, nedrīkst pieskarties bumbai.<ref name="Laws" /> # Vārti tiek ieskaitīti, ja pēc sitiena bumba, tai pieskaroties tikai sitiena izpildītājam, pilnībā šķērso vārtu līniju starp stabiem un zem pārliktņa, nepieskaroties nevienam citam spēlētājam, spēles amatpersonai vai citai personai, izņemot vārtsargu. Bumba pirms vārtu gūšanas drīkst vairākas reizes atsisties pret vārtsargu, vārtu stabiem vai pārliktni, ja tiesnesis uzskata, ka tās kustība joprojām ir sākotnējā sitiena rezultāts. Šis jautājums tika precizēts pēc incidenta [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] 11 metru soda sitienu sērijā starp [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. [[Bruno Bellone|Bruno Bellones]] izpildītais sitiens atsitās pret vārtu stabu, pēc tam trāpīja vārtsargam [[Karlušs Gallu|Karlušam]] mugurā un tikai tad ielidoja vārtos. Tiesnesis [[Joans Igna]] vārtu guvumu ieskaitīja Francijas labā. Savukārt Brazīlijas izlases kapteinis [[Ediņu Nazarets Filju|Ediņu]] saņēma dzelteno kartīti par protestēšanu, jo uzskatīja, ka sitiens bija jāatzīst par neveiksmīgu jau brīdī, kad bumba atsitās pret vārtu stabu. Lai novērstu līdzīgas domstarpības nākotnē, 1987. gadā [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) precizēja Spēles noteikumu 14. noteikumu, kas reglamentē 11 metru soda sitienu izpildi, skaidri nosakot, ka vārtu guvums ir spēkā, ja pēc sākotnējā sitiena bumba, atsitusies pret vārtu stabu, pārliktni vai vārtsargu, tomēr pilnībā šķērso vārtu līniju un tiesnesis uzskata, ka bumbas kustība ir nepārtraukts sākotnējā sitiena rezultāts. Šis precizējums apstiprināja tiesneša Joana Ignas pieņemto lēmumu.<ref>{{cite web|url=http://www.corshamref.org.uk/newsletter/news06jul.htm|title=The Corsham Referee Newsletter|last=Carosi|first=Julian|access-date=20 June 2008|date=July 2006|number=31|archive-url=https://web.archive.org/web/20081006164438/http://corshamref.org.uk/newsletter/news06jul.htm|archive-date=6 October 2008}} and {{cite book|chapter-url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1987/1987app.pdf|title=Minutes of the AGM|publisher=Soccer South Bay Referee Association|location=Llandudno|date=13 June 1987|access-date=29 November 2009|pages=18–22|chapter=III.8(a) Proposal by the Scottish Football Association: Law XIV—Penalty Kick|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430130743/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1987/1987app.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> # Komandas sitienus izpilda pārmaiņus, līdz katra komanda ir izpildījusi piecus sitienus. Tomēr sērija beidzas agrāk, ja viena komanda iegūst tādu pārsvaru, ko otra komanda ar atlikušajiem sitieniem vairs nevar panākt. Piemēram, [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] soda sitienu sērija noslēdzās pēc tam, kad [[Fabio Groso]] realizēja Itālijas izlases piekto sitienu. Lai gan Francijas izlasei (kura līdz tam bija realizējusi trīs sitienus) vēl bija atlicis viens sitiens, tā vairs nevarēja panākt Itāliju, tāpēc sērija tika pārtraukta un Itālija tika pasludināta par uzvarētāju. Līdzīgi arī [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] [[Gonsalo Montjels|Gonsalo Montjela]] precīzi izpildītais ceturtais realizētais sitiens Argentīnas izlases labā nodrošināja komandai pasaules čempionu titulu. Lai arī gan Francijai, gan Argentīnai vēl bija atlicis pa vienam sitienam, Francija vairs nevarēja izlīdzināt rezultātu, tādēļ 11 metru soda sitienu sērija tika noslēgta priekšlaicīgi. # Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, sērija turpinās pēc [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās]] [[Pēkšņā uzvara (sports)|uzvaras]] principa – komandas pārmaiņus izpilda pa vienam sitienam, līdz viena komanda gūst vārtus, bet otra savā sitienā negūst. # Par spēles uzvarētāju kļūst komanda, kas sērijā guvusi vairāk vārtu. # Sērijā drīkst piedalīties tikai tie spēlētāji, kuri atradās laukumā spēles beigās vai īslaicīgi bija to atstājuši (piemēram, savainojuma vai ekipējuma sakārtošanas dēļ).<ref name="Laws" /> Ja vienai komandai sērijas sākumā ir vairāk spēlētāju nekā pretiniekam (piemēram, savainojumu vai noraidījumu dēļ), komandai ar lielāku spēlētāju skaitu tas jāsamazina līdz pretinieku komandas spēlētāju skaitam. Šo procedūru sauc par „skaita izlīdzināšanu” (''reduce to equate''). Izslēgtie spēlētāji sērijā vairs nepiedalās ne kā sitienu izpildītāji, ne kā vārtsargi, izņemot gadījumu, ja jāaizstāj savainots vārtsargs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/aboutfifa/developing/refereeing/news/newsid%3D74400.html|title=FIFA.com - The Laws change and the game gets better|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-08-07|language=en|archive-date=2008-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080514104336/http://www.fifa.com/aboutfifa/developing/refereeing/news/newsid%3D74400.html}}</ref> # Ja sērijas laikā vārtsargs gūst savainojumu, viņu drīkst nomainīt ar rezerves spēlētāju (ja vēl ir pieejama maiņa saskaņā ar sacensību noteikumiem) vai ar spēlētāju, kurš iepriekš tika izslēgts skaita izlīdzināšanas procedūrā.<ref name="Laws" /> # Ja sērijas laikā vārtsargs tiek noraidīts, viņa vietā vārtos stājas cits spēlētājs, kurš pabeidza spēli laukumā.<ref name="Laws" /> # Ja sērijas laikā savainojumu gūst vai tiek noraidīts laukuma spēlētājs, maiņa nav atļauta. Pretinieku komandai attiecīgi jāsamazina savu spēlētāju skaits, lai saglabātu vienādu spēlētāju skaitu.<ref name="Laws" /> # Jebkurš spēlētājs, kurš paliek laukumā, drīkst ieņemt vārtsarga vietu, pat ja spēles laikā nav bijis vārtsargs. # Neviens spēlētājs nedrīkst izpildīt otro sitienu, kamēr visi pārējie tiesīgie komandas spēlētāji, tostarp vārtsargs, nav izpildījuši savu pirmo sitienu. # Ja pēc tam, kad visi tiesīgie spēlētāji ir izpildījuši pa vienam sitienam, rezultāts joprojām ir neizšķirts, nākamajā kārtā spēlētājiem nav obligāti jāievēro tā pati sitienu secība.<ref name="Laws" /> # 11 metru soda sitienu sēriju nedrīkst aizkavēt, gaidot spēlētāju, kurš atstājis laukumu. Ja viņš laikus neatgriežas, viņa sitiens tiek zaudēts un netiek izpildīts. # Tiesnesis nedrīkst pārtraukt spēli, ja soda sitienu sērijas laikā vienai no komandām laukumā paliek mazāk nekā septiņi spēlētāji.<ref name="Laws" /> == Taktika == Aizsargāt vārtus no 11 metru soda sitienu ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, ar ko vārtsargs var saskarties. Daži vārtsargi jau iepriekš izlemj, uz kuru pusi lēkt, tādējādi iegūstot vairāk laika, lai aizsniegtu vārtu stūri. 2011. gadā žurnālā ''Psychological Science'' publicēts pētījums atklāja, ka vārtsargi, kuru komanda atradās iedzinējos, 71% gadījumu lēca uz labo pusi, bet tad, kad komanda bija vadībā, tas notika 48% gadījumu, savukārt pie neizšķirta rezultāta – 49% gadījumu. Tiek uzskatīts, ka šī parādība varētu būt saistīta ar noteiktu priekšroku labajai pusei, kas novērojama sociālajiem zīdītājiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2011/08/02/138922339/under-pressure-soccer-goalies-tend-to-dive-right|title=Under Pressure, Soccer Goalies Tend To Dive Right|work=NPR|access-date=2026-08-08|date=2011-08-02|last=S|language=en}}</ref> Citi vārtsargi cenšas nolasīt sitiena izpildītāja kustības un paredzēt, uz kuru pusi tiks raidīta bumba. Savukārt sitiena izpildītājs var mēģināt vārtsargu maldināt ar māņkustību vai aizkavēt sitienu, lai redzētu, uz kuru pusi vārtsargs sāk kustēties. Sitot augstu un pa vārtu centru, kur vārtsargs, iespējams, jau ir atstājis brīvu vietu, pastāv vislielākais risks raidīt bumbu pāri vārtu pārliktnim.<ref>How to actually, seriously play soccer 2007/2008, p.130: "Don't shoot right down the pipe"</ref> Ja vārtsargs spēles laikā atvaira 11 metru soda sitienu, pastāv iespēja, ka sitiena izpildītājs vai kāds viņa komandas biedrs gūs vārtus no atlēkušās bumbas. Tomēr tas neattiecas uz 11 metru soda sitienu sēriju, jo pēc sitiena izpildītājs vairs nedrīkst atkārtoti spēlēt ar bumbu. Tā kā visa 11 metru soda sitienu sērija notiek pie vieniem un tiem pašiem vārtiem, līdzjutēji, kas atrodas aiz vārtiem, var atbalstīt vienu komandu un mēģināt novērst otras komandas sitienu izpildītāju uzmanību. Lai novērstu šādas iespējamās priekšrocības, 2016. gadā Spēles noteikumos tika veiktas izmaiņas, paredzot monētas mešanu starp abām komandām pirms 11 metru soda sitienu sērijas. Monētas mešanas uzvarētājs iegūst tiesības izvēlēties, uz kuriem vārtiem tiks izpildīti sitieni. Iepriekš šo lēmumu pieņēma tiesnesis pēc saviem ieskatiem. Tiesnesis drīkst mainīt izvēlētos vārtus tikai drošības apsvērumu dēļ vai tad, ja izvēlētie vārti vai laukuma segums nav izmantojami.<ref name="Laws" /> Vārtsargs nedrīkst izmantot provokatīvus vai uzmanību novērsošus paņēmienus, piemēram, tīrīt savus futbola apavus vai lūgt tiesnesim pārbaudīt, vai bumba ir pareizi novietota. Par šādu rīcību var tikt piešķirta dzeltenā kartīte par nesportisku uzvedību. Labs piemērs ir [[Brūss Grobelārs|Brūsa Grobelāra]] uzvedība [[1984. gada Eiropas kausa fināls|1984. gada Eiropas kausa fināla]] 11 metru soda sitienu sērijā. Viņš demonstrēja tā sauktās „ļodzīgās kājas”, izdarot komiskas kustības, lai novērstu ''[[AS Roma|Roma]]'' spēlētāja [[Frančesko Graciāni]] uzmanību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/european-cup-final-home-truths-from-rome-7766965.html|title=European Cup Final: Home truths from Rome|website=The Independent|access-date=2026-08-09|date=2012-05-18|language=en}}</ref> Vārtsargam ir aizliegts atkāpties no vārtu līnijas pirms sitiena, lai samazinātu sitiena izpildītāja leņķi. [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2003. gada UEFA Čempionu līgas fināla]] 11 metru soda sitienu sērijā tas izraisīja diskusijas, jo atkārtojumi liecināja, ka abi vārtsargi bija izkustējušies no vārtu līnijas pirms sitieniem. Līdzīga situācija tika novērota arī [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kad to darīja [[Ježijs Dudeks]].{{Nepieciešama atsauce}} Lai samazinātu iespēju, ka sitiena izpildītājs realizēs 11 metru soda sitienu, vārtsargi var izmantot dažādas taktikas:<ref>{{Atsauce|title=Tim Krul and the Greatest Substitute Ever Made {{!}} The Long Walk On FIFA+|url=https://www.youtube.com/watch?v=XMF6uu_HpZk|date=2022-11-10|accessdate=2026-08-09|last=FIFA}}</ref> * Vizuāli novērst sitiena izpildītāja uzmanību, piemēram, rādot ar pirkstu vai izdarot dažādus žestus. Pētījumi liecina, ka šāda vārtsarga uzvedība ir saistīta ar aptuveni 10% mazāku vārtu gūšanas iespēju sitiena izpildītājam<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Furley|first=Philip|last2=Noël|first2=Benjamin|last3=Memmert|first3=Daniel|date=2017-05-03|title=Attention towards the goalkeeper and distraction during penalty shootouts in association football: a retrospective analysis of penalty shootouts from 1984 to 2012|url=https://doi.org/10.1080/02640414.2016.1195912|journal=Journal of Sports Sciences|volume=35|issue=9|pages=873–879|doi=10.1080/02640414.2016.1195912|issn=0264-0414|pmid=27292083}}</ref> * Verbāli kaitināt, traucēt vai provocēt sitiena izpildītāju * Fiziski mēģināt pietuvoties sitiena izpildītājam vai citādi mēģināt viņu psiholoģiski ietekmēt * Aizkavēt sitiena izpildi, piemēram, apzināti ilgāk ieņemt pozīciju vārtos. Pētījumi liecina, ka šāda vārtsarga aizkavējoša uzvedība ir saistīta ar aptuveni 20% mazāku vārtu gūšanas iespēju sitiena izpildītājam<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2009-11-01|title=Temporal links to performing under pressure in international soccer penalty shootouts|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1469029209000338?via%3Dihub|journal=Psychology of Sport and Exercise|language=en|volume=10|issue=6|doi=10.1016/j.p|issn=1469-0292}}</ref> == Vēsture == === Izcelsme === Laikposmā no 1867. līdz 1970. gadam futbola noteikumos nebija paredzēta īpaša procedūra, kā noteikt uzvarētāju neizšķirta rezultāta gadījumā. Pirmajā futbola turnīrā – [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā – neizšķirtas spēles izšķīra ar papildlaiku un pārspēlēm. Šādu praksi vēlāk pārņēma arī citas agrīnās izslēgšanas spēļu sacensības. 20. gadsimta 20. gadu sākumā dažās labdarības spēlēs sāka izmantot [[Stūra sitiens|stūra sitienus]] kā veidu, kā noteikt uzvarētāju un izvairīties no pārspēlēm.<ref>"En Passant". ''Athletic News'': 1. 2 April 1923. <q>This change is not quite so unnecessary as it might appear, for matches have been decided by corner-kicks to prevent replays in charity games late in the season.</q></ref> Tā rezultātā 1923. gadā Spēles noteikumos tika veikti grozījumi, skaidri nosakot, ka vienīgais veids, kā gūt vārtus, ir bumbas nogādāšana vārtos, un spēle, kas noslēdzas ar vienādu gūto vārtu skaitu, tiek uzskatīta par neizšķirtu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1923)|title=Laws of the Game (1923) - Wikisource, the free online library|website=en.wikisource.org|access-date=2026-08-09|language=en}}</ref> Lielos turnīros gadījumos, kad pārspēle vai papildu spēle nebija iespējama, uzvarētāju iepriekš mēdza noteikt ar izlozi. Piemēram, tā tika noteikta [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] uzvara pār [[Padomju Savienības futbola izlase|Padomju Savienību]] [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gada Eiropas čempionāta]] pusfinālā. Toreiz arī fināls noslēdzās neizšķirti, taču tā uzvarētāju noteica pārspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/68e.html|title=European Championship 1968|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Tomēr dažādas mūsdienu 11 metru soda sitienu sērijai līdzīgas procedūras jau tika izmantotas vairākās vietēja līmeņa sacensībās un mazākos turnīros. Piemēri vietējā līmeņa sacensībās: [[Dienvidslāvijas kauss futbolā|Dienvidslāvijas kausa]] izcīņā – no 1952. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesj/joegcupdetail.html|title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - Cup History 1947-2006/07|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> ''[[Coppa Italia]]'' – no 1958. līdz 1959. gadam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesi/italcup59.html|title=Coppa Italia 1958/59|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Šveices starpreģionu jauniešu kausā – no 1959. līdz 1960. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwit-jugendcup.html|title=Switzerland - Youth Cup|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Šādas metodes tika izmantotas arī starptautiskās sacensībās, piemēram: 1962. gada ''Uhrencup'' turnīrā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesu/uhren.html|title=Coupe Horlog�re - Uhren Cup (Switzerland)|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> 1962. gada ''Ramón de Carranza Trophy'' finālā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesc/carranza.html|title=Trofeo Ram�n de Carranza|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> 1965. gada ''Bolivarian Games'' turnīra spēlē par sudraba medaļu starp amatieru komandām, kas pārstāvēja [[Venecuēlas futbola izlase|Venecuēlu]] un [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesb/bolivarianos.html|title=Bolivarian Games: Soccer Tournaments|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Īpaši interesants gadījums notika 1963. gada [[Albānijas kauss futbolā|Albānijas kausa]] finālā, kur [[Pavlo Bukoviku]] realizēja visus savas komandas ''[[KF Besa Kavajë|KS Besa]]'' sitienus un palīdzēja tai uzvarēt 11 metru soda sitienu sērijā ar rezultātu 5–2. Šādu sacensību formātu bija izstrādājis [[Albānijas Futbola federācija|Albānijas Futbola federācijas]] prezidents [[Antons Mazreku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.panorama.com.al/sport/speciale-nga-uvil-zajmi-i-dhuroi-kupen-tiranes-ali-mema-heroi-i-penalltive-kavajase/|title=I dhuroi Kupën Tiranës, Ali Mema, heroi i penalltive kavajase|website=www.panorama.com.al|access-date=2026-08-09|language=sq}}</ref> [[File:מיקה אלמוג ספורטאי השנה.jpg|Mihaels Almogs|thumb]] Mūsdienu pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas izgudrotājs nav skaidri zināms; par tās aizsācējiem 20. gadsimta 60. gados tiek uzskatīti gan [[Izraēla|izraēlietis]] [[Josefs Dagans]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.infolive.tv/en/infolive.tv-10153-israelnews-israeli-behind-goal|title=Israel News - Israeli Behind the Goal {{!}} Infolive.tv|website=www.infolive.tv|access-date=2026-08-09|language=en|archive-date=2009-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20090422055325/http://www.infolive.tv/en/infolive.tv-10153-israelnews-israeli-behind-goal}}</ref> gan vācu tiesnesis [[Karls Valds]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/muenchen/wolfratshausen/fussball-elfmeter-erfinder-penzberg-karl-wald-1.4779939|title=Penzberg: Der Erfinder des Elfmeterschießens|last=Kaip|first=Konstantin|website=Süddeutsche.de|access-date=2026-08-09|date=2020-02-02|language=de}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fr.de/sport/fussball/dramen-punkt-jubilaeum-elfmeterschiessen-13781448.html|title=Dramen vom Punkt: Jubiläum für das Elfmeterschießen|website=www.fr.de|access-date=2026-08-09|date=2020-05-29|language=de}}</ref><ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=http://www.stern.de/sport/wm2006/news/karl-wald-der-vater-des-elfmeterschiessens-564500.html|title=Karl Wald: Der Vater des Elfmeterschießens - Sport {{!}} STERN.DE|access-date=2026-08-09|language=de|archive-date=2011-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110427085811/http://www.stern.de/sport/wm2006/news/karl-wald-der-vater-des-elfmeterschiessens-564500.html}}</ref> Tiek ziņots, ka Daganam šo ideju radīja iedvesma pēc tam, kad [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]] izlase [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada olimpisko spēļu]] ceturtdaļfinālā pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]] zaudēja ar lozes palīdzību. Mihaels Almogs, kurš vēlāk kļuva par [[Izraēlas Futbola asociācija|Izraēlas Futbola asociācijas]] prezidentu, Dagana priekšlikumu aprakstīja vēstulē, kas tika publicēta ''FIFA News'' 1969. gada augustā.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=He always puts it to the right : a history of the penalty kick|url=http://archive.org/details/healwaysputsitto0000mill|publisher=London : Orion|date=1999|isbn=978-0-7528-2728-5|first=Clark|last=Miller}}</ref> Ko Eve Teiks, [[Malaizijas Futbola asociācija|Malaizijas Futbola asociācijas]] [[Tiesnesis (futbols)|tiesnešu]] komitejas loceklis, vadīja centienus panākt šī priekšlikuma pieņemšanu FIFA.<ref name=":3" /> FIFA priekšlikums tika apspriests 1970. gada 20. februārī [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) darba grupā, kas ieteica to pieņemt, lai gan atzina, ka nav ar to “pilnībā apmierināta”.<ref>{{cite web|url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970wpag.pdf|title=Minutes of the Working Party|publisher=Soccer South Bay Referee Association|access-date=29 November 2009|date=20 February 1970|location=London|page=4, §&nbsp;12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430131015/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970wpag.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> Priekšlikums tika pieņemts IFAB ikgadējā ģenerālajā sanāksmē 1970. gada 27. jūnijā.<ref>{{cite web|url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970min.pdf|title=Minutes of the AGM|publisher=Soccer South Bay Referee Association|access-date=29 November 2009|date=27 June 1970|location=Inverness|page=§&nbsp;5(g)|no-pp=y|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430093219/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970min.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> 1970. gada maijā Bavārijas Futbola asociācija iekļāva pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju savos noteikumos pēc tam, kad to bija ierosinājis vācu tiesnesis Karls Valds.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /> Tiek ziņots, ka Valds jau kopš 20. gadsimta 60. gadu sākuma neoficiāli izmantoja pēcspēles sitienu sērijas, lai noteiktu spēļu uzvarētājus.<ref>{{Atsauce|title=50 Jahre Elfmeterschießen - ein deutsches Drama {{!}} Sportschau|url=https://www.youtube.com/watch?v=dK4-sI_ViHw|date=2020-08-06|accessdate=2026-08-09|last=Sportschau Fußball}}</ref> Viņam arī tiek piedēvēta ietekme uz vēlākajām [[Vācijas Futbola asociācija|Vācijas Futbola]] [[Vācijas Futbola asociācija|asociācijas]], [[UEFA]] un [[FIFA]] noteikumu izmaiņām.<ref name=":0" /> IFAB lēmums par pēcspēles 11 metru sitienu sērijas pieņemšanu nāca pārāk vēlu, lai to pielietotu [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada Pasaules kausa]] izcīņā. Tā turnīra noteikumi joprojām paredzēja noteikt uzvarētāju ar lozes palīdzību jebkurā izslēgšanas spēlē, izņemot finālu, ja pēc papildlaika rezultāts bija neizšķirts. (FIFA atteicās iepriekš paziņot, kas notiktu gadījumā, ja arī pats fināls pēc papildlaika beigtos neizšķirti.)<ref>"Drawing of lots – that's how teams will be parted". ''Evening Standard''. London: 43. 26 May 1970.</ref> 1970. gada turnīra tehniskajā ziņojumā tika ieteikts turpmākajos turnīros atteikties no uzvarētāja noteikšanas ar lozes palīdzību, norādot, ka “šis priekšlikums tomēr kopš tā laika ir zaudējis aktualitāti saistībā ar Starptautiskās valdes lēmumu izmantot 11 metru soda sitienus, lai atrisinātu šādu neizšķirta situāciju”.<ref>{{cite book|title=World Championship – Jules Rimet Cup 1970 Final Competition: Technical Study|author=FIFA Technical Study Group|publisher=Fédération Internationale de Football Association|year=1970|url=https://digitalhub.fifa.com/m/f92cb161c61b1d7/original/awx4libq9t7u5lxuhlqy-pdf.pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20211210044141/https://digitalhub.fifa.com/m/f92cb161c61b1d7/original/awx4libq9t7u5lxuhlqy-pdf.pdf|archive-date=10 December 2021}}</ref> Faktiski lozes palīdzība nekad nebija nepieciešama, lai noteiktu uzvarētāju Pasaules kausa izslēgšanas spēlē finālturnīrā, lai gan tā tika izmantota [[1970. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1969. gada kvalifikācijas spēlē]], kad [[Marokas futbola izlase|Maroka]] ar lozes palīdzību kvalificējās tālāk uz [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas]] rēķina. === Attīstība === [[File:Selecció Barcelona 0–0 UE Centelles penalty shoot-out.png|thumb|''Barcelona'' sieviešu komandas spēlētāja realizē 11 metru soda sitienu pēcspēles sitienu sērijā, 1970. gada 25. decembrī]] Anglijā pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija profesionālā spēlē notika 1970. gadā ''[[Boothferry Park]]'' stadionā, [[Kingstona pie Hallas|Kingstonā pie Hallas]], kur ''Watney Cup'' pusfinālā tikās ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' un ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Uzvarēja ''Manchester United''. Pirmais spēlētājs, kurš izpildīja sitienu, bija [[Džordžs Bests]], bet pirmais, kurš nerealizēja sitienu, bija [[Deniss Lo]]. [[Ians Makeknijs]], kurš atvairīja Lo sitienu, kļuva arī par pirmo vārtsargu, kurš pats izpildīja sitienu pēcspēles sērijā. Viņa sitiens trāpīja pa pārliktni un atlēca pāri vārtiem, tādējādi izslēdzot ''Hull City'' no kausa izcīņas. Pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas tika izmantotas, lai noteiktu spēļu uzvarētājus UEFA [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausa]] izcīņā 1970.–71. gada sezonā. 1970. gada 30. septembrī Kausu ieguvēju kausa pirmajā kārtā pēc neizšķirta, 4–4, divu spēļu summā, ''[[Budapeštas "Honvéd"|Honvéd]]'' uzvarēja pirmajā pēcspēles sitienu sērijā ar 5–4, pret ''[[Aberdeen FC|Aberdeen]],''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160930021314/http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c2/C2_71.htm|title=Cup Winners' Cup 1970-71|website=www.linguasport.com|access-date=2026-08-10}}</ref> kad [[Džims Forests|Džima Foresta]] sitiens, trāpīja pa vārtu pārliktni. Pēc piecām nedēļām, 1970. gada 4. novembrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/ec/ec197071det.html|title=European Champions' Cup and Fairs' Cup 1970-71 - Details|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-10}}</ref> notika pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija Eiropas kausa vēsturē — tajā tikās ''[[Everton FC|Everton F.C.]]'' un ''[[Borussia Mönchengladbach]]''. Šoreiz uzvarēja Anglijas komanda ar rezultātu 4–3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160930021454/http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c1/C1_71.htm|title=Champions Cup 1970-71|website=www.linguasport.com|access-date=2026-08-10}}</ref> 1970. gada decembrī draudzības kausa spēlē starp [[FC Barcelona (sievietes)|''Barcelona'' sieviešu komandu]] un ''UE Centelles'' bija nepieciešama pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija. Tās formāts atšķīrās no mūsdienās ierastā — sitieni tika izpildīti pa trim. Vispirms trīs sitienus izpildīja ''Barcelona'', pēc tam trīs — ''Centelles''. Pēc tam, kad divās kārtās pēc kārtas tika iegūti vienādi rezultāti, sērija turpinājās līdz pirmajai neizšķirta pārtraukšanai jeb “pēkšņajai uzvarai”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.es/es/noticias/barca/futbol-femenino/fc-barcelona-futbol-femenino-camp-nou-seleccio-barcelona-centelles-immacualda-cabeceran-11420004|title=La història comença amb setze heroïnes|last=Salinas|first=David|website=Diario Sport|access-date=2026-08-10|date=2020-12-24|language=es}}</ref> [[1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona|1972.–73. gada Eiropas kausa]] pirmajā kārtā tiesnesis priekšlaicīgi pārtrauca pēcspēles sitienu sēriju starp ''[[CSKA Sofia]]'' un ''[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]''. CSKA bija vadībā ar 3–2, taču ''Panathinaikos'' bija izpildījuši tikai četrus sitienus. ''Panathinaikos'' iesniedza protestu UEFA, spēle tika anulēta un nākamajā mēnesī pārspēlēta.<ref>"UEFA annul Cup result". ''[[The Times]]''. ''[[Reuters]]''. 9 October 1972. p.&#x20;7.</ref><ref>Barham, Albert (25 October 1972). "Derby could silence their critics". ''[[The Guardian]]''. p.&#x20;27.</ref> CSKA tajā uzvarēja, un pēcspēles sitienu sērija nebija nepieciešama. Līdzīgos apstākļos noslēdzās arī 1973. gada ''[[Campeonato Paulista]]'' fināls. ''[[Santos Futebol Clube|Santos]]'' bija vadībā pret ''[[Associação Portuguesa de Desportos|Portuguesa]]'' ar 2–0, kad abas komandas bija izpildījušas pa trim sitieniem, taču tiesnesis Armandu Markešs kļūdaini pasludināja ''Santos'' par uzvarētājiem. Patiesībā abām komandām vēl bija jāizpilda pa diviem sitieniem, un ''Portuguesa'' joprojām varēja izlīdzināt rezultātu. ''Portuguesa'' treneris [[Otu Glorija]] ātri aizveda komandu prom no stadiona. Tiek uzskatīts, ka viņš to darīja, lai pēc kļūdas atklāšanas pēcspēles sēriju vairs nevarētu turpināt un spēle būtu jāpārspēlē, tādējādi dodot ''Portuguesa'' labākas izredzes uzvarēt. Kad ''Santos'' iebilda pret pārspēli, Sanpaulu Futbola asociācijas prezidents Osvaldu Teišeira Duarte anulēja sākotnējo spēli un pasludināja abas komandas par kopīgām čempionēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20110706151624/http://www.cartaovermelho.com.br/index.php?name=News&file=article&sid=35&theme=Printer|title=Decisão do Campeonato Paulista de 1973 :: Cartão Vermelho :: O primeiro site do Brasil especializado em arbitragem de futebol|last=Vermelho|first=Cartão|website=www.cartaovermelho.com.br|access-date=2026-08-10|language=en-US}}</ref><ref>[[Pelē]]; Duarte, Orlando; Bellos, Alex; Hahn, Daniel (2006). ''Pelé: the autobiography''. Simon & Schuster. {{ISBN|978-0-7432-7583-5}}.</ref> Pirmais lielais starptautiskais turnīrs, kura uzvarētājs tika noteikts ar pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju, bija [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada Eiropas čempionāta]] fināls starp [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākiju]] un [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvāciju]]. UEFA bija paredzējusi fināla pārspēli divas dienas vēlāk,<ref>Road, Alan (20 June 1976). "Side Lines: Thomas the send-off". ''The Observer''. p.&#x20;20. <q>Clive Thomas ... has been asked by the European Football Federation to stay in the country to referee a possible replay of tonight's European championship between the West Germany and the Czechs in Belgrade.</q></ref> taču komandas nolēma izmantot pēcspēles sitienu sēriju.<ref>Lacey, David (21 June 1976). "Czechs owe championship to Viktor". ''The Guardian''. p.&#x20;17. <q>Extra time brought no more goals and so, the countries having decided against a replay on Tuesday, the tournament had to be decided on penalties.</q></ref> Čehoslovākija uzvarēja ar 5–3. Izšķirošo sitienu realizēja [[Antonīns Panenka]], raidot bumbu ar vieglu sitienu pāri vārtsargam (“[[Panenka (soda sitiens)|panenku]]”), pēc tam kad [[Uli Hēness]] savu iepriekšējo sitienu bija raidījis pāri vārtu pārliktnim. Pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]] notika 1977. gada 9. janvārī [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrikas]] [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|zonas kvalifikācijas turnīra]] pirmajā kārtā, kad [[Tunisijas futbola izlase|Tunisija]] uzvarēja [[Marokas futbola izlase|Maroku]].<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/fifaworldcuppreliminaryhistory_byyear__13876.pdf|title=History of the FIFA World Cup Preliminary Competition (by year)|author=Communications Division|publisher=[[FIFA]]|work=Good to Know|access-date=5 May 2009|date=27 July 2007|page=22|archive-url=https://web.archive.org/web/20100615220946/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/fifaworldcuppreliminaryhistory_byyear__13876.pdf|archive-date=15 June 2010}}</ref> Pirmā pēcspēles sitienu sērija Pasaules kausa finālturnīrā notika [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]], kad [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvācija]] pusfinālā pārspēja [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Ja [[1982. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1982. gada fināls]] būtu beidzies neizšķirti, pēcspēles 11 metru sitieni nebūtu piemēroti, ja vien arī pārspēle nebūtu beigusies neizšķirti.<ref>"World Cup facts and figures". ''Chicago Tribune''. 6 June 1982. p.&#x20;C2.</ref><ref name="Norman1986">{{cite news|url=https://news.google.com/newspapers?id=y0ojAAAAIBAJ&dq=final%20penalties%20world-cup&pg=3134%2C4177671|title=Soccer purists blast penalty shoootouts|work=The Palm Beach Post|access-date=27 June 2010|date=25 June 1986|last=Chad|first=Norman|page=5C}}{{Dead link|date=October 2025|bot=InternetArchiveBot}}</ref> Sākot ar [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gadu]], pēcspēles sitieni pēc fināla tika paredzēti tāpat kā iepriekšējās izslēgšanas kārtās.<ref name="Norman1986" />{{Nepieciešama atsauce}} == Slaveni gadījumi == === Starptautiskās sacensības === Deviņu FIFA 11 pret 11 spēlētāju turnīru fināli, tostarp trīs vīriešu Pasaules kausa fināli, ir noslēgušies ar pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju. Dažas no ievērojamākajām spēlēm ir šādas: * [[1991. gada FIFA Pasaules jauniešu čempionāta fināls]] starp [[Portugāles U-20 futbola izlase|Portugāli]] un [[Brazīlijas U-20 futbola izlase|Brazīliju]] [[Lisabona|Lisabonā]] tika izšķirts pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā. Portugāle uzvarēja ar 4–2, un pēdējo sitienu realizēja [[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]]. * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1994. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] ''[[Rose Bowl]]'' stadionā [[Pasadīna|Pasadīnā]], Kalifornijā, [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] un [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] spēle pēc papildlaika noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu. Brazīlija pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070302011553/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/pwc/mr_3104.html|title=1994 FIFA World Cup USA (TM) Brazil - Italy|website=fifaworldcup.yahoo.com|access-date=2026-08-11}}</ref> * [[1999. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm fināls|1999. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm finālā]], kas arī notika ''Rose Bowl'' stadionā, mājinieces [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV]] un [[Ķīnas sieviešu futbola izlase|Ķīnas]] izlase pēc papildlaika spēlēja neizšķirti 0–0. ASV pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 5–4, kļūstot par pirmo mājinieču komandu, kas izcīnījusi šo turnīra titulu. * [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] arī tika izšķirts pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā. Pēc pamatlaika rezultāta 1–1 sekoja bezvārtu 30 minūšu papildlaiks. [[Berlīnes olimpiskais stadions|Berlīnes]] [[Berlīnes olimpiskais stadions|olimpiskajā stadionā]] Itālija pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Franciju ar 5–3, izcīnot savu ceturto pasaules čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20060811010105/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/match/64/mr.html|title=Italy - France|website=fifaworldcup.yahoo.com|access-date=2026-08-11}}</ref> * [[2011. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm fināls|2011. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm finālā]], kas notika ''[[Deutsche Bank Park|Waldstadion]]'' laukumā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], ASV un [[Japānas sieviešu futbola izlase|Japānas]] izlases pēc papildlaika spēlēja neizšķirti 2–2. Šoreiz ASV piedzīvoja zaudējumu — Japāna pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–1, kļūstot par pirmo Āzijas valsti, kas izcīnījusi Pasaules kausa titulu pieaugušo līmenī — gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. * [[2013. gada FIFA Pasaules U-20 kausa fināls|2013. gada FIFA Pasaules U-20 kausa finālā]] [[Stambula|Stambulā]] pēcspēles 11 metru sitienu sērija bija nepieciešama pēc tam, kad spēle pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 0–0. [[Francijas U-20 futbola izlase|Francija]] ar 4–1 pārspēja [[Urugvajas U-20 futbola izlase|Urugvaju]]. Francijai tas bija pirmais Pasaules U-20 kausa tituls, un tā kļuva par pirmo valsti, kas bija uzvarējusi visos piecos FIFA 11 pret 11 spēlētāju vīriešu turnīros: [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]], [[FIFA Konfederāciju kauss|FIFA Konfederāciju kausā]], [[FIFA Pasaules U-20 kauss|FIFA Pasaules U-20 kausā]], [[FIFA Pasaules U-17 kauss|FIFA Pasaules U-17 kausā]] un olimpiskajā futbola turnīrā. * [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] tika izšķirts pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, jo papildlaiks noslēdzās ar rezultātu 3–3. Argentīna pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Franciju ar 4–2 un pirmo reizi kopš 1986. gada izcīnīja Pasaules kausa trofeju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63932622|title=World Cup final: Argentina beat France on penalties in dramatic Qatar showpiece|work=BBC Sport|access-date=2026-08-11|date=2022-12-17|language=en-GB}}</ref> Pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] spēlē notika dramatiskajā [[Rietumvācija – Francija (1982. gada FIFA Pasaules kauss)|1982. gada pusfinālā starp Rietumvāciju un Franciju]]. Pēc tam, kad pēcspēles sitienu sērija noslēdzās ar vienādu rezultātu, tā turpinājās līdz pirmajai kļūdai jeb “[[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņajai]] [[Pēkšņā uzvara (sports)|uzvarai]]”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/07/10/sports/france-world-cup-history.html|title=A Look Back at France’s World Cup History to Discern its Future|work=The New York Times|access-date=2026-08-11|date=2018-07-10|last=McAleavy|first=Emma L.|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/night-of-seville-the-best-semi-final-in-world-cup-history|title=Night of Seville: The best Semi-final in World Cup history|last=Sharma|first=Varis|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-08-11|date=2018-07-09|language=en-gb}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1994-07-13-ss-15193-story.html|title=WORLD CUP USA '94 : The Penultimate Game : Looking for the Best Semifinal of All Time? Go Back to Seville, Spain, on July 8, 1982: West Germany vs. France|website=Los Angeles Times|access-date=2026-08-11|date=1994-07-13|language=en-US}}</ref> Vārtsargi ir spējuši uzvarēt pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas arī ar saviem sitieniem. Piemēram, [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 2004'']] ceturtdaļfināla spēlē [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] vārtsargs [[Rikārdu]] atvairīja [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] spēlētāja [[Dariuss Vasels|Dariusa Vasela]] sitienu, turklāt to izdarīja bez cimdiem, un pēc tam pats realizēja uzvaru nesošo sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/euro_2004/3830451.stm|title=Portugal break England hearts|access-date=2026-08-12|date=2004-06-24|language=en-GB}}</ref> Vēl viens piemērs ir ''[[Velez Sarsfield|Vélez Sársfield]]'' vārtsargs [[Hosē Luiss Čilaverts]] [[1994. gada Copa Libertadores fināls|1994. gada ''Copa Libertadores'' finālā]]. Čilavertam bija izveidojusies izcila brīvsitienu speciālista reputācija, un kluba karjeras laikā viņš guva 41 vārtus. Vēlāk, [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR]] vārtsargs [[Lionels Mpasi]] raidīja bumbu vārtu augšējā labajā stūrī pret [[Mohameds Abu Gabals|Mohamedu Gabaski]], kurš divus gadus iepriekš Kamerūnā notikušajā turnīrā bija izcēlies kā 11 metru soda sitienu atvairīšanas speciālists Ēģiptes izlases ceļā līdz finālam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/68045654|title=Afcon 2023: Egypt 1-1 DR Congo (aet, 7-8 on pens) - Mpasi the last-16 hero for Leopards|work=BBC Sport|access-date=2026-08-12|date=2024-01-28|language=en-GB}}</ref> [[Antonīns Panenka]] ([[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākija]]) [[1976. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|''UEFA Euro 1976'' finālā]] pret [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvāciju]] izšķīra pēcspēles 11 metru sitienu sērijas likteni ar savu [[Panenka (soda sitiens)|slaveno sitienu]] vārtu vidū pāri vārtsargam. Anglijas izlase ir zaudējusi septiņas no desmit pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijām lielo turnīru finālturnīros, tostarp [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] pusfinālā un [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 1996'']] pusfinālā. Pēdējā no šīm neveiksmēm sekoja uzvarai pār [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] ar tādu pašu metodi iepriekšējā kārtā. Pēc Euro 1996 Anglija piedzīvoja vēl četrus zaudējumus pēcspēles sitienu sērijās pēc kārtas lielo turnīru finālturnīros — pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausā]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 2004'']] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausā]], kā arī [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 2012'']]. Zaudējumu sērija beidzās 2018. gada Pasaules kausā, kad Anglija pēcspēles soda sitienu sērijā uzvarēja [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]]. Šī uzvara ļāva Anglijai pirmo reizi 12 gadu laikā iekļūt Pasaules kausa ceturtdaļfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/07/03/england-vs-colombia-world-cup-2018-live-score-harry-kane-latest/|title=England banish penalty curse to pass Colombia test and reach World Cup quarter-final|work=The Telegraph|access-date=2026-08-12|date=2018-07-03|last=Wallace|first=Sam|issn=0307-1235|language=en-GB}}</ref> [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|UEFA Euro 2020 finālā]] Anglija atkal zaudēja pēcspēles sitienu sērijā Itālijai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/51198762|title=Euro 2020 final: England beaten by Italy on penalties|work=BBC Sport|access-date=2026-08-12|date=2021-07-10|language=en-GB}}</ref> Savukārt nākamajā pēcspēles sitienu sērijā Anglija [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|''UEFA Euro 2024'']] ceturtdaļfinālā uzvarēja [[Šveices futbola izlase|Šveici]]. Savukārt [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] zaudēja četrās pēcspēles soda sitienu sērijās pēc kārtas: pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 1992'']], [[Francijas futbola izlase|Franciju]], [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|''Euro 1996'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausā]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], ''[[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2000]]'', līdz beidzot ''[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2004]]'' uzvarēja [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]]. ''Euro 2000'' Nīderlandei bija iespēja izpildīt divus 11 metru soda sitienus pašas spēles laikā un vēl četrus sitienus pēcspēles sērijā, taču pret Itālijas vārtsargu [[Frančesko Toldo]] tā spēja realizēt tikai vienu sitienu. [[Franks de Būrs]] nerealizēja gan spēles laikā izpildīto 11 metru soda sitienu, gan savu sitienu pēcspēles sērijā — abos gadījumos bumbu atvairīja Toldo. Viņš atvairīja arī [[Pauls Bosvelts|Paula Bosvelta]] sitienu, palīdzot Itālijai uzvarēt sērijā ar 3–1. Nīderlandes neveiksmju sērija šķita pārtraukta [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausā]], kad tā ceturtdaļfinālā ar 11 metru soda sitienu palīdzību uzvarēja [[Kostarikas futbola izlase|Kostariku]], tomēr pusfinālā pēcspēles sitienu sērijā zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]] Nīderlande pēcspēles sitienu sērijā zaudēja Argentīnai, šoreiz ceturtdaļfinālā. [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] lielajos čempionātos ir zaudējusi sešās pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijās, tostarp trijos Pasaules kausos pēc kārtas (1990.–1998. gadā, ieskaitot 1994. gada finālu), ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2008]]'' ceturtdaļfinālā un ''[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2016]]'' ceturtdaļfinālā. Tomēr Itālija ir arī uzvarējusi piecās pēcspēles sitienu sērijās, tostarp ''Euro 2000'' pusfinālā pret Nīderlandi, ''Euro 2012'' ceturtdaļfinālā pret Angliju, [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada Pasaules kausa finālā]] pret Franciju, ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'' pusfinālā pret Spāniju un Euro 2020 finālā pret Angliju. 2005. gada 16. novembrī pirmo reizi Pasaules kausa finālturnīra vieta tika tieši izšķirta ar pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju. 2006. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas izslēgšanas kārtā rezultāts starp [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] izlasēm divu spēļu summā bija neizšķirts, 1–1. Urugvaja pirmajā spēlē [[Sentenario stadions|savā laukumā]] uzvarēja ar 1–0, bet Austrālija atbildes spēlē [[Austrālijas stadions|savā laukumā]] uzvarēja ar tādu pašu rezultātu. Pēc tam sekoja bezvārtu 30 minūšu papildlaiks, un pēcspēles sitienu sērijā Austrālija uzvarēja ar 4–2. Tas atkārtojās arī divās [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlēs: vispirms 2022. gada 29. martā [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|CAF]] trešajā kārtā starp [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], kur Senegāla pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–1 pēc tam, kad divu spēļu summā rezultāts bija 1–1, un pēc tam 2022. gada 13. jūnijā AFC–CONMEBOL kvalifikācijas izslēgšanas spēlē starp Austrāliju un [[Peru futbola izlase|Peru]], kad Austrālija uzvarēja ar 5–4 pēcspēles soda sitienu sērijā, jo vienīgā spēle noslēdzās ar 0–0. [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītās aizkavēšanās dēļ šoreiz neitrālā laukumā Katarā tika aizvadīta tikai viena spēle, nevis tradicionālā izslēgšanas kārta ar spēlēm abu komandu laukumos. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] laikā Vācijā, [[Šveices futbola izlase|Šveice]] uzstādīja nevēlamu rekordu astotdaļfināla pēcspēles soda sitienu sērijā pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]], nerealizējot nevienu no saviem sitieniem, zaudējot ar 0–3. Ukrainas vārtsargs [[Oleksandrs Šovkovskis]] kļuva par pirmo vārtsargu, kurš pēcspēles sitienu sērijā neielaida nevienus vārtus. Viņš atvairīja divus Šveices sitienus, bet vēl viens sitiens trāpīja pa vārtu pārliktni. Šis rezultāts nozīmēja, ka Šveice kļuva par pirmo valsti, kas tika izslēgta no Pasaules kausa, neielaižot nevienus vārtus. Turklāt tā joprojām ir vienīgā valsts, kas Pasaules kausa finālturnīrā piedalījusies, neielaižot nevienus vārtus. Neraugoties uz šo zaudējumu, Šveice ''Euro 2020'' astotdaļfinālā pēcspēles soda sitienu sērijā ar 5–4 uzvarēja Franciju. Šajā pašā turnīrā notika arī pēcspēles soda sitienu sērija starp Vāciju un Argentīnu — divām līdz tam veiksmīgākajām komandām Pasaules kausa finālturnīru pēcspēles soda sitienu sērijās. Abas komandas bija piedalījušās trijās šādās sērijās un visās uzvarējušas. Vācija uzvarēja arī šajā sērijā, tādējādi kļūstot par vienīgo komandu ar perfektu 4–0 bilanci Pasaules kausa finālturnīru pēcspēles soda sitienu sērijās. 2007. gada 20. jūnijā tika uzstādīts jauns UEFA rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20071017163842/http://uefa.com/competitions/euro/news/kind%3D1/newsid%3D548583.html|title=Netherlands News|website=www.uefa.com|access-date=2026-08-12|language=en}}</ref> [[2007. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempionāta]] pusfināla spēle [[Abe Lenstra Stadion|Hērenvēnā]] starp [[Nīderlandes U-21 futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Anglijas U-21 futbola izlase|Angliju]] noslēdzās ar rezultātu 1–1, un, pirms tika noskaidrots uzvarētājs, tika izpildīti 32 soda sitieni. Galu galā Nīderlande pēcspēles soda sitienu sērijā uzvarēja ar 13–12. == Skatīt arī == * [[11 metru soda sitiens]] == Bibliogrāfija == * ''On Penalties'' – autors Endrjū Entonijs ({{ISBN|0-224-06116-X}}) == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.rsssf.org/miscellaneous/penalties.html Penalty Shoot-out Trivia] — [[Rec.sport.soccer Statistics Foundation|RSSSF]] {{En ikona}} [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] thtx319uwdlrklrxjfdem79aee1erxq Klāss Vāvere 0 636956 4506250 4505450 2026-08-13T05:41:49Z Lasks 38532 4506250 wikitext text/x-wiki '''Klāss Vāvere''' (dzimis {{dat|1964|3|4}},<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/volfa-dziesma-strawberry-fields-forever-klasa-vaveres-dzimsanas-dienu-sagaidot.a226325/|title=Volfa dziesma: «Strawberry Fields Forever», Klāsa Vāveres dzimšanas dienu sagaidot|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> miris {{dat|2026|7|31}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/08.08.2026-muziba-devies-muzikas-zurnalists-klass-vavere.a658026/|title=Mūžībā devies mūzikas žurnālists Klāss Vāvere|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref>) bija latviešu mūzikas apskatnieks, populārās mūzikas pētnieks, grāmatu autors un tulkotājs. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem publicējies Latvijas presē, vadījis mūzikai veltītus radioraidījumus un sastādījis mūzikas ierakstu izlases. Vāvere bija vairāku populārajai un rokmūzikai veltītu grāmatu autors un [[Nacionālā enciklopēdija (Latvija)|Nacionālās enciklopēdijas]] Nozaru redakcijas kolēģijas pārstāvis populārās mūzikas jomā. == Darbība == Vāvere ar mūzikas aprakstīšanu nodarbojās kopš 20. gadsimta 80. gadu vidus. Viņš publicējās laikrakstos un žurnālos "[[Padomju Jaunatne]]", "[[Liesma (žurnāls)|Liesma]]", "[[Latvijas Jaunatne]]", "[[Labrīt]]", "[[Diena (laikraksts)|Diena]]", "Nakts", "[[Klubs]]", "[[Mūzikas Saule]]", "[[9Vīri]]" un citos izdevumos. 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē žurnālā "Liesma" Vāvere sāka veidot Latvijas [[rokmūzika|roka]] enciklopēdiju. Vāvere vadījis autorraidījumu "Šūpuļdziesmas pieaugušajiem" radiostacijā [[Radio SWH]]. Viņš arī sastādījis [[kompaktdisks|CD]] izlašu sēriju "Lullabies/Šūpuļdziesmas". 2004. gadā izdeva šajā sērijā viņa sastādīto izlasi "Film Lullabies/Kino šūpuļdziesmas", kurā apkopota dažādu [[kinofilma|kinofilmu]] mūzika. 2009. gadā izdevniecībā "[[Dienas Grāmata]]" iznāca Vāveres grāmata "101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai", kurā autors aprakstījis 101 [[populārā mūzika|populārās mūzikas]] albumu, aptverot dažādus izpildītājus un mūzikas žanrus. 2016. gadā apgāds "Mansards" izdeva Vāveres grāmatu "Šūpuļdziesmas pieaugušajiem". Tā veidota kā autobiogrāfisks stāsts, kurā autora dzīves pieredze aplūkota caur attiecībām ar populāro mūziku. 2017. gadā Vāvere publicēja grāmatas audiopielikumu "Šūpuļdziesmu radio" — 333 skaņdarbu izlasi no 29 albumiem. == Darbība Nacionālajā enciklopēdijā == Vāvere bija [[Nacionālā enciklopēdija (Latvija)|Nacionālās enciklopēdijas]] Nozaru redakcijas kolēģijas pārstāvis populārās mūzikas jomā. Viņš koordinēja un veidoja enciklopēdijas saturu par ārvalstu populāro mūziku. Līdz 2020. gadam Vāvere enciklopēdijai bija sagatavojis vairāk nekā 100 šķirkļu. Viņš sarakstījis šķirkļus par populārās mūzikas žanriem un stilistiku, tostarp par populāro mūziku, popmūziku, [[rokenrols|rokenrolu]], [[kantrimūzika|kantrimūziku]] un [[šlāgermūzika|šlāgermūziku]], kā arī daudzus šķirkļus par starptautiski pazīstamiem mūziķiem un grupām, tostarp ''[[ABBA]]'', ''[[Bee Gees]]'' un ''[[The Rolling Stones]]''. == Nāve == Dzīves beigās Klāss Vāvere ilgāku laiku dzīvoja [[Meksika|Meksikā]]. 2026. gada 31. jūlijā viņš devās pārgājienā kalnos, kur pazuda. Viņa līķi atrada 2. augustā kādā ūdenstilpē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.08.2026-meksikas-mediji-klass-vavere-gajis-boja-pargajiena-laika-kalnos.a658141/|title=Meksikas mediji: Klāss Vāvere gājis bojā pārgājiena laikā kalnos|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Bibliogrāfija == * "101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai" (2009) * "Šūpuļdziesmas pieaugušajiem" (2016) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vāvere, Klāss}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas kritiķi]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] l1zexbht8kd1sklc1b66xcyjk7enu6i Moby 0 636972 4506117 4505519 2026-08-12T18:45:26Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4506117 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Moby'' | Attēls = Moby 12 17 2018 -16 (31743191557).jpg | Att_izm = 220px | Apraksts = ''Moby'' 2018. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = Ričards Melvils Hols | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1965|9|11}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | Instrumenti = balss, ģitāra, basģitāra, klavieres, bungas, plašu atskaņotāji | Žanrs = [[elektronika (mūzikas žanrs)|elektronika]], [[triphops]], [[hausmūzika]], [[ambientā mūzika]], [[alternatīvais roks]], [[tehno]], [[pankroks]], [[elektroniskais roks]] | Gadi = kopš 1983. gada | Dzimums = V | Darbojies_arī = | Nodarbošanās = mūziķis, producents, aktīvists }} '''Ričards Melvils Hols''' ({{Val|en|Richard Melville Hall}}; dzimis {{Dat|1965|9|11}}), pazīstams kā '''''Moby''''', ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] mūziķis, dziesmu autors un aktīvists. Viņš visā pasaulē pārdevis 20 miljonus ierakstu. ''[[AllMusic]]'' viņu uzskata par "vienu no nozīmīgākajām [[deju mūzika]]s figūrām 1990. gadu sākumā, palīdzot padarīt deju mūziku pieejamu plašai auditorijai gan ASV, gan Apvienotajā Karalistē".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/artist/moby-mn0000477116|title=Moby — Biography, Discography, Albums & Expert Reviews|website=AllMusic|access-date=2026-08-10|language=en}}</ref> Deviņu gadu vecumā viņš sāka spēlēt ģitāru un klavieres, bet 1980. gados spēlēja vairākās pagrīdes pankroka grupās, tostarp ''[[Vatican Commandos]]'', ''[[Flipper]]'' un ''[[Ultra Vivid Scene]]''. Vēlāk pievērsās elektroniskajai deju mūzikai. 1989. gadā viņš pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]] un kļuva par aktīvu dīdžeju, producentu un remiksētāju. Viņa 1991. gada singls ''Go'' padarīja viņu pazīstamu plašākai publikai, īpaši Eiropā, kur tas sasniedza top 10 Nīderlandes un Apvienotās Karalistes mūzikas topos. Laikposmā no 1992. līdz 1997. gadam ''[[Billboard]] Dance Club Songs'' topā astoņas viņa dziesmas bija starp top 10 hitiem, tostarp ''Move (You Make Me Feel So Good)'', ''Feeling So Real'' un ''James Bond Theme (Moby Re-Version)''. Visu šo desmitgadi viņš arī radīja mūziku ar dažādiem pseidonīmiem un izdeva kritiķu augstu novērtēto albumu ''Everything Is Wrong'' (1995). Viņa pankroka ietekmētais albums ''Animal Rights'' (1996) atsvešināja ievērojamu daļu viņa fanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thenation.com/article/archive/mobys-muzak/|title=Moby’s Relentless Pursuit of Authenticity|access-date=2026-08-10|date=2018-05-03|last=Stephen|first=Bijan|issn=0027-8378|language=en}}</ref> Komerciālus panākumus un kritiķu atzinību ''Moby'' saņēma ar savu piekto albumu ''Play'' (1999), kas pēc sākotnēji nelielas ievērības 2000. gadā kļuva par negaidītu pasaules mēroga hitu. Tas joprojām ir viņa visvairāk pārdotais albums ar pārdotiem 12 miljoniem eksemplāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://music.yahoo.com/read/news/12054910|title=Moby Didn't Feel Pressure To Follow Up 'Play,' '18' Bows At Number Four|website=music.yahoo.com|access-date=2026-08-10}}</ref> Tā septītais singls ''South Side'', kurā piedalās [[Gvena Stefani]], iekļuva ASV ''[[Billboard Hot 100]]'' topā, sasniedzot 14. vietu. Pēc ''Play'' ''Moby'' izdeva dažādu stilu albumus, kuros apvienota elektroniskā, deju, roka un ''[[downtempo]]'' mūzika. Šo albumu vidū bija ''18'' (2002), ''Hotel'' (2005) un ''Last Night'' (2008), kam sekoja ''Wait for Me'' (2009), ''Destroyed'' (2011) un ''Innocents'' (2013). Atgriežoties pie sava sākotnējā muzikālā stila, viņš pēc tam kopā ar ''The Void Pacific Choir'' izdeva divus pankroka iedvesmotus albumus, 2016. gada ''These Systems Are Failing'' un 2017. gada ''More Fast Songs About the Apocalypse'', kam sekoja melodiskākais ''Everything Was Beautiful, and Nothing Hurt'' (2018) un ''All Visible Objects'' (2020). Pēc uzstāšanās kopā ar [[Losandželosa]]s filharmonijas orķestri 2018. gadā pie ''Moby'' vērsās ''[[Deutsche Grammophon]]'' pārstāvis un piedāvāja iespēju izdot orķestra albumu šīs izdevniecības paspārnē. Tā rezultātā 2021. gadā izdots ''Reprise'', kurā ''Moby'' atgriezās pie sava plašā mūzikas kataloga un pārveidoja dažus no saviem pazīstamākajiem skaņdarbiem, piesaistot jaunus vokālistus. Albums kļuva par viņa augstāko pozīciju mūzikas topos vairāk nekā desmit gadu laikā, iekļūstot 16 valstu topos. Tam sekoja albums ''Resound NYC'' (2023), kurā bija iekļauti vēl vairāk pārveidotu skaņdarbu un jaunu vokālistu. Starp šiem vēlākajiem albumiem ''Moby'' pievērsās arī [[Ambientā mūzika|ambientai mūzikai]], tostarp gandrīz četras stundas ilgajam albumam ''Long Ambients 1: Calm. Sleep.'' (2016), ''Long Ambients 2'' (2019), ''Live Ambients – Improvised Recordings Vol. 1'' (2020) un ''Ambient 23'' (2023), kā arī sadarbības projektam ''Always Centered at Night'' (2024). Papildus savai muzikālajai darbībai ''Moby'' pazīstams ar [[vegānisms|vegānismu]] un atbalstu dzīvnieku tiesībām un humānajai palīdzībai. 2020. gadā viņš nodibināja ''Little Walnut Productions'', lai atbalstītu radošo aktīvismu kino, televīzijas un teātra projektos. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Dīdžeji]] 2mdqd3i9egs7sqsxjx9otxqcfm0khin Vsevolods Mitrēvičs 0 636988 4506049 4505847 2026-08-12T16:01:31Z Divydas 149006 fotogrāfija 4506049 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = Vsevolods Mitrēvičs Xintai dambrete.png | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|2005|12|26}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------>| karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------>| PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------>| tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = #BFD7FF | medaļu tabula = {{Medal|Competition|Pasaules čempionāts}} {{Medal|Gold|Polija 2023|PČ (ātrspēle)}} {{Medal|Bronze|Polija 2024|PČ (ātrspēle)}} {{Medal|Competition|Eiropas čempionāts}} {{Medal|Gold|Tallina 2023|EČ (klasika)}} {{Medal|Bronze|Tallina 2026|EČ (rapids)}} {{Medal|Bronze|Tallina 2026|EČ (ātrspēle)}} {{Medal|Competition|Eiropas komandu čempionāts}} {{Medal|Bronze|Follonica 2023|EKČ (ātrspēle)}} }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions klasiskajā laika kontrolē ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišui ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> 2026. gadā izcīnīja pirmo vietu Latvijas čempionātā junioriem līdz 26 gadu vecumam un studentiem simtlauciņu dambretē. Taja pašā gadā [[Tallina|Tallinā]] notikušajā Eiropas jauniešu čempionātā U-26 vecuma grupā izcīnīja 3, vietu gan ātrajā dambretē, gan ātrspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambrete.lv/cinas-aizvadijusi-studenti-un-u26-grupas-speletaji/|title=Cīņas aizvadījuši studenti un U26 grupas spēlētāji – Latvijas Dambretes Federācija|access-date=2026-08-11|date=2026-01-01|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/10082026-latvijai_vairakas_medalas_ec_jauniesiem_1|title=Latvijai vairākas medaļas EČ jauniešiem 100 lauciņu dambretē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] knzq5tsekrepswn1tasek96bmkbqzfp Kavinsky 0 636989 4506098 4505527 2026-08-12T18:25:07Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4506098 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Kavinsky'' | Attēls = Kavinsky.jpg | Att_izm = 220px | Apraksts = ''Kavinsky'' 2007. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = Vensāns Pjērs Klods Beloržē | Dzimis = {{dat|1975|7|31}} | Vieta_dz = {{vieta|Francija|Parīze}} | Instrumenti = | Žanrs = [[hausmūzika]] | Gadi = 2005—2026 | Dzimums = V | Darbojies_arī = | Nodarbošanās = dīdžejs, ierakstu producents, aktieris | Vieta_mr = {{vieta|Francija|Parīze}} | Miris = {{Miršanas datums un vecums|2026|7|28|1975|7|31}} | Mlapa = [https://kavinsky.com/ kavinsky.com] }} '''Vensāns Pjērs Klods Beloržē''' ({{Val|fr|Vincent Pierre Claude Belorgey}}; dzimis {{Dat|1975|7|31}}, miris {{Dat|2026|7|28}}), profesionāli zināms kā '''''Kavinsky''''', bija [[Franči|franču]] dīdžejs, ierakstu producents un aktieris. Viņa producēšanas stils atgādina 1980. gadu [[elektroniskā popmūzika|elektropopa]] filmu skaņu celiņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/news/music/portishead-19-1276750|title=Portishead's Geoff Barrow to release 'Drive' soundtrack on vinyl|last=Cooper|first=Leonie|website=NME|access-date=2026-08-10|date=2012-03-02|language=en}}</ref> Pēc paša ''Kavinsky'' teiktā, viņa mūziku iedvesmojušas filmas, ko viņš skatījies bērnībā, un ka viņš no tām paņēmis labākās daļas, apvienojot tās vienā koncepcijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://this.bigstereo.net/2011/10/05/kavinsky/|title=Kavinsky|work=BIGSTEREO|access-date=2026-08-10|language=en}}</ref> ''Kavinsky'' salīdzināts ar citiem franču [[hausmūzika]]s mūziķiem, tostarp ''[[Danger]]'' un ''[[Daft Punk]]''. Plašāku atpazīstamību viņš ieguva pēc tam, kad viņa dziesma ''Nightcall'' iekļauta 2011. gada filmā "[[Draivs (filma)|Draivs]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interviewmagazine.com/music/kavinsky-outrun|title=Kavinsky Makes a Run for It|last=Buyanovsky|first=Dan|website=Interview Magazine|access-date=2026-08-10|date=2013-03-06|language=en}}</ref> Viņa debijas studijas albums ''OutRun'' izdots 2013. gadā, kam 2022. gadā sekoja albums ''Reborn''. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{aktieru ārējās saites}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas mūziķi]] [[Kategorija:Dīdžeji]] [[Kategorija:Francijas aktieri]] mr1r4ia3ki3407ff1e2oq37011a9z3u S-400 0 637004 4506124 4505683 2026-08-12T19:13:12Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4506124 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Oboronexpo2014part2-33.jpg|thumb|''S-400'' palaišanas iekārta un radars militārajā izstādē]] '''''S-400'' Triumfs''' ({{val|ru|С-400 Триумф}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] izstrādāta [[zenītraķete|zenītraķešu]] palaišanas kompleksa ''[[S-300]]'' modifikācija, ko kopš 2007. gada izmanto [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]]. ''S-400'' Krievija eksportējusi uz [[Alžīrija|Alžīriju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Indija|Indiju]], [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Turcija|Turciju]]. ''S-400'' Krievija izmantoja [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada uzbrukuma laikā Ukrainā]]. [[Attēls:1537th Anti-Aircraft Rocket Regiment's S-400 at the Ashuluk TG during Kavkaz 2020 exercise (22-09-2020).webm|thumb|''S-400'' Triumfs palaišana militāro mācību ''Кавказ-2020'' laikā 2020. gada 22. septembrī]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:PSRS ieroči]] [[Kategorija:Kaujas raķetes]] qkqrzbwwri1cgeyvpoe76nj8tgvlybh Dauka 0 637026 4506001 4505920 2026-08-12T12:46:43Z Edgars2007 9590 Aizvieto lapas saturu ar '{{copyvio|https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ka-radas-animacijas-filmu-studija-dauka.a450286/}}' 4506001 wikitext text/x-wiki {{copyvio|https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/ka-radas-animacijas-filmu-studija-dauka.a450286/}} 3oivv3r30y5jy37wvwj0nbp18w46puw Vilhelms Vitekopfs 0 637038 4506078 4505996 2026-08-12T17:04:23Z Votre Provocateur 111653 4506078 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilhelms Vitekopfs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1882 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}} | m_dat_alt = Nezināms | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šahists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vilhelms Vitekopfs''' (dzimis {{dat|1882|6|24}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:737754{{!}}article:DIVL366|title=Valdības Vēstnesis (23.11.1939), 15. lpp. |access-date=12.08.2026 }}</ref> miršanas datums nezināms) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes Latvijas [[Šahs|šahists]]. Piedalījies 4., 5. un 6. Baltijas Šaha kongresā. 1913. gadā notikušajā 6. Baltijas Šaha kongresā V. Vitekopfs saņēma A. Gīzes ziedoto gandarījuma balvu par labāko rezultātu negodalgoto dalībnieku savstarpējās cīņās. 1. Latvijas Šaha kongresa dalībnieks. Pirmā Pasaules kara dalībnieks 301. kājnieku pulka sastāvā, lielu kara daļu pavadījis Burgas gūstekņu nometnē virsniekiem, gūstā nonākšanas dēļ sākotnēji pasludināts par bezvēsts pazudušu. Repatriējies kā vācbaltietis. == Rezultāti nozīmīgākajos šaha turnīros == * [[4. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Rīga, 1907) — 5. vieta apakšgrupā; * [[5. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Liepāja, 1911) - 10. vieta; * [[6. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Jelgava, 1913) — 7. vieta; * [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1. Latvijas Šaha kongress]] (Rīga, 1924) — 14. vieta; == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = | fideId = | chessgames = | chessgamesId =149169 | 365chess = }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vitekopfs, Vilhelms}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] 1s3rp5fitzh4uj7s2hscw6j658zzdv4 4506079 4506078 2026-08-12T17:05:07Z Votre Provocateur 111653 4506079 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilhelms Vitekopfs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1882 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}} | m_dat_alt = Nezināms | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šahists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vilhelms Vitekopfs''' (dzimis {{dat|1882|6|24}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:737754{{!}}article:DIVL366|title=Valdības Vēstnesis (23.11.1939), 15. lpp. |access-date=12.08.2026 }}</ref> miršanas datums nezināms) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes Latvijas [[Šahs|šahists]]. Piedalījies 4., 5. un 6. Baltijas Šaha kongresā. 1913. gadā notikušajā 6. Baltijas Šaha kongresā V. Vitekopfs saņēma A. Gīzes ziedoto gandarījuma balvu par labāko rezultātu negodalgoto dalībnieku savstarpējās cīņās. 1. Latvijas Šaha kongresa dalībnieks. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] dalībnieks 301. kājnieku pulka sastāvā, lielu kara daļu pavadījis Burgas gūstekņu nometnē [[Virsnieks|virsniekiem]], gūstā nonākšanas dēļ sākotnēji pasludināts par bezvēsts pazudušu. [[Repatriācija|Repatriējies]] kā vācbaltietis. == Rezultāti nozīmīgākajos šaha turnīros == * [[4. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Rīga, 1907) — 5. vieta apakšgrupā; * [[5. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Liepāja, 1911) - 10. vieta; * [[6. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Jelgava, 1913) — 7. vieta; * [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1. Latvijas Šaha kongress]] (Rīga, 1924) — 14. vieta; == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = | fideId = | chessgames = | chessgamesId =149169 | 365chess = }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vitekopfs, Vilhelms}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] hassb09hhcqu4lbu7g9mtli16s3kc1n 4506081 4506079 2026-08-12T17:05:35Z Votre Provocateur 111653 4506081 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilhelms Vitekopfs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1882 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}} | m_dat_alt = Nezināms | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šahists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vilhelms Vitekopfs''' (dzimis {{dat|1882|6|24}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:737754{{!}}article:DIVL366|title=Valdības Vēstnesis (23.11.1939), 15. lpp. |access-date=12.08.2026 }}</ref> miršanas datums nezināms) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes Latvijas [[Šahs|šahists]]. Piedalījies 4., 5. un 6. Baltijas Šaha kongresā. 1913. gadā notikušajā 6. Baltijas Šaha kongresā V. Vitekopfs saņēma A. Gīzes ziedoto gandarījuma balvu par labāko rezultātu negodalgoto dalībnieku savstarpējās cīņās. 1. Latvijas Šaha kongresa dalībnieks. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] dalībnieks 301. kājnieku pulka sastāvā, lielu kara daļu pavadījis Burgas gūstekņu nometnē [[Virsnieks|virsniekiem]], gūstā nonākšanas dēļ sākotnēji pasludināts par bezvēsts pazudušu. [[Repatriācija|Repatriējies]] kā vācbaltietis. == Rezultāti nozīmīgākajos šaha turnīros == * [[4. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Rīga, 1907) — 5. vieta apakšgrupā; * [[5. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Liepāja, 1911) - 10. vieta; * [[6. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Jelgava, 1913) — 7. vieta; * [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1. Latvijas Šaha kongress]] (Rīga, 1924) — 14. vieta; == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = | fideId = | chessgames = | chessgamesId =149169 | 365chess = }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vitekopfs, Vilhelms}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] cgjs7kq67fj6ufv799b1di9sd4oov6g 4506082 4506081 2026-08-12T17:07:15Z Votre Provocateur 111653 4506082 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilhelms Vitekopfs | vārds_orig = ''Wilhelm Wittekopf'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1882 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}} | m_dat_alt = Nezināms | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šahists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vilhelms Vitekopfs''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Wilhelm Wittekopf''; dzimis {{dat|1882|6|24}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:737754{{!}}article:DIVL366|title=Valdības Vēstnesis (23.11.1939), 15. lpp. |access-date=12.08.2026 }}</ref> miršanas datums nezināms) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes Latvijas [[Šahs|šahists]]. Piedalījies 4., 5. un 6. Baltijas Šaha kongresā. 1913. gadā notikušajā 6. Baltijas Šaha kongresā V. Vitekopfs saņēma A. Gīzes ziedoto gandarījuma balvu par labāko rezultātu negodalgoto dalībnieku savstarpējās cīņās. 1. Latvijas Šaha kongresa dalībnieks. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] dalībnieks 301. kājnieku pulka sastāvā, lielu kara daļu pavadījis Burgas gūstekņu nometnē [[Virsnieks|virsniekiem]], gūstā nonākšanas dēļ sākotnēji pasludināts par bezvēsts pazudušu. [[Repatriācija|Repatriējies]] kā vācbaltietis. == Rezultāti nozīmīgākajos šaha turnīros == * [[4. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Rīga, 1907) — 5. vieta apakšgrupā; * [[5. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Liepāja, 1911) - 10. vieta; * [[6. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Jelgava, 1913) — 7. vieta; * [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1. Latvijas Šaha kongress]] (Rīga, 1924) — 14. vieta; == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = | fideId = | chessgames = | chessgamesId =149169 | 365chess = }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vitekopfs, Vilhelms}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] a0jazrmlcg8k7975u6os0enzfu9rysf 4506083 4506082 2026-08-12T17:07:33Z Votre Provocateur 111653 4506083 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilhelms Vitekopfs | vārds_orig = ''Wilhelm Wittekopf'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1882 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}} | m_dat_alt = Nezināms | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šahists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vilhelms Vitekopfs''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Wilhelm Wittekopf''; dzimis {{dat|1882|6|24}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:737754{{!}}article:DIVL366|title=Valdības Vēstnesis (23.11.1939), 15. lpp. |access-date=12.08.2026 }}</ref> miršanas datums nezināms) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija|Latvijas]] [[Šahs|šahists]]. Piedalījies 4., 5. un 6. Baltijas Šaha kongresā. 1913. gadā notikušajā 6. Baltijas Šaha kongresā V. Vitekopfs saņēma A. Gīzes ziedoto gandarījuma balvu par labāko rezultātu negodalgoto dalībnieku savstarpējās cīņās. 1. Latvijas Šaha kongresa dalībnieks. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] dalībnieks 301. kājnieku pulka sastāvā, lielu kara daļu pavadījis Burgas gūstekņu nometnē [[Virsnieks|virsniekiem]], gūstā nonākšanas dēļ sākotnēji pasludināts par bezvēsts pazudušu. [[Repatriācija|Repatriējies]] kā vācbaltietis. == Rezultāti nozīmīgākajos šaha turnīros == * [[4. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Rīga, 1907) — 5. vieta apakšgrupā; * [[5. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Liepāja, 1911) - 10. vieta; * [[6. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Jelgava, 1913) — 7. vieta; * [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1. Latvijas Šaha kongress]] (Rīga, 1924) — 14. vieta; == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = | fideId = | chessgames = | chessgamesId =149169 | 365chess = }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vitekopfs, Vilhelms}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] eqdabi8l34vym3v3uy8gdp2qqp6s7nu 4506084 4506083 2026-08-12T17:07:55Z Votre Provocateur 111653 4506084 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilhelms Vitekopfs | vārds_orig = ''Wilhelm Wittekopf'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1882 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}} | m_dat_alt = Nezināms | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šahists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vilhelms Vitekopfs''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Wilhelm Wittekopf''; dzimis {{dat|1882|6|24}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:737754{{!}}article:DIVL366|title=Valdības Vēstnesis (23.11.1939), 15. lpp. |access-date=12.08.2026 }}</ref> miršanas datums nezināms) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija|Latvijas]] [[Šahs|šahists]]. Piedalījies 4., 5. un 6. Baltijas Šaha kongresā. 1913. gadā notikušajā 6. Baltijas Šaha kongresā V. Vitekopfs saņēma A. Gīzes ziedoto gandarījuma balvu par labāko rezultātu negodalgoto dalībnieku savstarpējās cīņās. 1. Latvijas Šaha kongresa dalībnieks. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] dalībnieks 301. kājnieku pulka sastāvā, lielu kara daļu pavadījis Burgas gūstekņu nometnē [[Virsnieks|virsniekiem]], gūstā nonākšanas dēļ sākotnēji pasludināts par bezvēsts pazudušu. [[Repatriācija|Repatriējies]] kā vācbaltietis. == Rezultāti nozīmīgākajos šaha turnīros == * [[4. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Rīga, 1907) — 5. vieta apakšgrupā; * [[5. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Liepāja, 1911) - 10. vieta; * [[6. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Jelgava, 1913) — 7. vieta; * [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1. Latvijas Šaha kongress]] (Rīga, 1924) — 14. vieta; == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = | fideId = | chessgames = | chessgamesId =149169 | 365chess = }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vitekopfs, Vilhelms}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] 75shwz6stne9o001qvf504z1r6n3g3z Diskusija:Jumis (grāmatvedības sistēma) 1 637041 4506013 4505977 2026-08-12T13:17:59Z Egilus 27634 /* iespējams interešu konflikts */ Atbilde 4506013 wikitext text/x-wiki == iespējams interešu konflikts == esmu saistīta ar SIA "Jumis Pro" un esmu rediģējusi šo šķirkli. Turpmāk ierosinājumus izmaiņām atstāšu šeit, diskusijas lapā, saskaņā ar Vikipēdijas vadlīnijām par interešu konfliktu. [[Dalībnieks:JekaCern|JekaCern]] ([[Dalībnieka diskusija:JekaCern|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 13.32 (EEST) :Mēs neuztveram šo noteikumu pārāk burtiski - šeit, latviešu versijā, galvenais ir ieturēt neitrālu stilu (un tas ir grūti, jo tā, kā parasti raksta pašu uzņēmumu vietnēs, enciklopēdijā rakstīt nevar) un turēties tikai pie publicētās informācijas bez insaidiem (tas ir vēl grūtāk). Ja kāds var ieturēt neitrālu enciklopēdisko stilu rakstā, izvairoties no reklāmas, tad nevienu no adminiem te nesatrauks viņa interešu konflikti reālajā dzīvē. :Jā, un tas, ka rakstu izveidojuši un rediģējuši iesaistīti ļaudis, bija arī tāpat redzams. Problēmas bija stilā, nevis redaktētāja darbavietā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 16.17 (EEST) e9jkne71gp7uby3p1g2sgglnjynh4xa Attēls:The Blue Trail lv.jpg 6 637043 4505999 2026-08-12T12:29:49Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Bezgalīgā zilgme]]" plakāts. Avots – [https://www.bezrindas.lv/lv/bezgaliga-zilgme/16416 bezrindas.lv] 4505999 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Bezgalīgā zilgme]]" plakāts. Avots – [https://www.bezrindas.lv/lv/bezgaliga-zilgme/16416 bezrindas.lv] == Licence == {{Filmas plakāts}} e8lsqju623hezaiud7bql5twtjb7ji4 Bezgalīgā zilgme 0 637044 4506002 2026-08-12T12:49:12Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Bezgalīgā zilgme | operators = | attēls = The Blue Trail lv.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Gabriels Maskaru]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Deniza Vainberga]] * [[Rodrigo Santoro]] | mūzika = | oriģinālnos = ''O Último Azul'' | studija = * ''Desvia Filmes'' * ''Cinevinay'' * ''Viking Film'' * ''Quijote Cine'' | montāža = | izplatītājs = * ''Vitrine Filmes'' * ''Cinemart'' | izdoša... 4506002 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Bezgalīgā zilgme | operators = | attēls = The Blue Trail lv.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Gabriels Maskaru]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Deniza Vainberga]] * [[Rodrigo Santoro]] | mūzika = | oriģinālnos = ''O Último Azul'' | studija = * ''Desvia Filmes'' * ''Cinevinay'' * ''Viking Film'' * ''Quijote Cine'' | montāža = | izplatītājs = * ''Vitrine Filmes'' * ''Cinemart'' | izdošana = {{Filmas datums|2025|2|16|[[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlīne]]|2025|8|28|Brazīlija}} | ilgums = 86 minūtes | valsts = * {{BRA}} * {{MEX}} * {{CHL}} * {{NED}} | valoda = [[Portugāļu valoda|portugāļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Bezgalīgā zilgme"''' ({{Val|pt|O Último Azul}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Antiutopija|antiutopiska]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Gabriels Maskaru]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Deniza Vainberga]] un [[Rodrigo Santoro]]. Filmas darbība norisinās antiutopiskā laikā, kad, lai maksimāli palielinātu ekonomisko produktivitāti, Brazīlijas valdība liek vecāka gadagājuma cilvēkiem pārcelties uz attāliem mājokļu rajoniem. 77 gadus vecā Terēza atsakās un dodas ceļojumā pa [[Amazones lietus mežs|Amazones lietusmežiem]], kas uz visiem laikiem mainīs viņas likteni. Filmas "Bezgalīgā zilgme" pirmizrāde notika {{Dat|2025|2|16|5=bez}} [[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|75. Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta lācis|Zelta lāča balvu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.screendaily.com/news/berlinale-unveils-line-ups-for-competition-new-perspectives-section/5200946.article|title=Berlinale unveils line-ups for Competition, new Perspectives section|website=Screen|access-date=2026-08-12|language=en}}</ref> Filma saņēma Sudraba lāča Lielo žūrijas balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/02/berlin-film-festival-winners-2025-1236298118/|title=Berlin Film Festival: Norwegian Film ‘Dreams (Sex Love)’ Wins Golden Bear, Andrew Scott & Rose Byrne Take Acting Honors — Full List|last=Ntim|first=Zac|website=Deadline|access-date=2026-08-12|date=2025-02-22|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2025. gada filmas]] [[Kategorija:Brazīlijas filmas]] [[Kategorija:Meksikas filmas]] [[Kategorija:Čīles filmas]] [[Kategorija:Nīderlandes filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Antiutopiskas filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Fantāzijas filmas]] gkgbgqbb67i6em0o6k4e32nzbbrlnla Gērijs O'Nīls 0 637046 4506030 2026-08-12T14:50:23Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1983|5|18}} | birth_place = | caps1 = 174 | caps2 = 7 | caps3 = 9 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Portsmouth FC|Portsmouth]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Walsall FC|Walsall]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Velsa}} [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Bekenema}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]] (galvenais treneris) | goals1 = 16 | goals2 =... 4506030 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1983|5|18}} | birth_place = | caps1 = 174 | caps2 = 7 | caps3 = 9 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Portsmouth FC|Portsmouth]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Walsall FC|Walsall]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Velsa}} [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Bekenema}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]] (galvenais treneris) | goals1 = 16 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 173 | image = GaryO'NeilWHU.jpg | caption = Gērijs O'Nīls 2012. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalyears2 = 2002—2003 | nationalyears1 = 2001—2002 | nationalcaps1 = 8 | name = | playername = Gērijs O'Nīls | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2000—2007 | years2 = 2003 | years3 = 2004 | nationalcaps3 = 9 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears3 = 2003—2004 | years4 = 2007—2011 | caps4 = 109 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]] | goals4 = 10 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | years5 = 2011—2013 | caps5 = 48 | goals5 = 3 | years6 = 2013—2014 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]] | caps6 = 29 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City F.C.|Norwich City]] | years7 = 2014—2016 | caps7 = 51 | goals7 = 0 | years8 = 2016—2018 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Bristol City F.C.|Bristol City]] | caps8 = 33 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]] | years9 = 2018—2019 | caps9 = 29 | goals9 = 3 | totalcaps = 489 | totalgoals = 35 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | manageryears1 = 2022—2023 | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]] | manageryears2 = 2023—2024 | managerclubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg|Strasbourg]] | manageryears3 = 2026 | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]] | manageryears4 = 2026— }} '''Gērijs Pols O'Nīls''' ({{Val|en|Gary Paul O'Neil}}, dzimis {{Dat|1983|5|18}}) ir [[Angļi|angļu]] futbola treneris un bijušais futbolists, kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada O'Nīls ir [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'' galvenais treneris. No 2003. gada līdz 2016. gadam aizvadījis kopumā 216 mačus [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], gūstot arī 18 vārtus. Premjerlīgā pārstāvējis ''[[Portsmouth FC|Portsmouth]]'', ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]'', ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' un ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]''. Savu trenera karjeru sācis, vadot Premjerlīgas komandu ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]''. Vēlāk vadījis arī ''[[Wolverhampton Wanderers]]'', kā arī [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu [[Strasbūras "Racing"]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:O'Nīls, Gērijs}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbola treneri]] [[Kategorija:Portsmouth FC spēlētāji]] [[Kategorija:Cardiff City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bristol City FC spēlētāji]] [[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]] ipxivwoedr4fvoa9ul73ckmt6c51l8z Frīģieši 0 637047 4506031 2026-08-12T14:52:33Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Frīģija]] 4506031 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frīģija]] 553cai70wsrea8763mhr38cfx42x3ew Līdieši 0 637048 4506032 2026-08-12T14:52:41Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Līdija]] 4506032 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Līdija]] k6q7mo3b0g4t8pb8ac5hp0op72tqa9s Veidne:Lielbritānija olimpiskajās spēlēs 10 637049 4506035 2026-08-12T14:53:47Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Navbox | name = Lielbritānija olimpiskajās spēlēs | title = {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija olimpiskajās spēlēs |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * [[Lielbritānija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] * Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās... 4506035 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Lielbritānija olimpiskajās spēlēs | title = {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija olimpiskajās spēlēs |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * [[Lielbritānija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] * [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] * [[Lielbritānija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] * [[Lielbritānija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] * [[Lielbritānija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] * [[Lielbritānija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] * [[Lielbritānija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] * [[Lielbritānija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] * [[Lielbritānija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Lielbritānija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Lielbritānija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] * [[Lielbritānija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] * [[Lielbritānija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Lielbritānija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Lielbritānija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Lielbritānija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Lielbritānija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Lielbritānija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Lielbritānija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Lielbritānija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Lielbritānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Lielbritānija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] * [[Lielbritānija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] * [[Lielbritānija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] * [[Lielbritānija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] * [[Lielbritānija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] * [[Lielbritānija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] * [[Lielbritānija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] * [[Lielbritānija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] * [[Lielbritānija 2028. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2028]] | group2 = [[Ziemas olimpiskās spēles]] | list2 = * [[Lielbritānija 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]] * [[Lielbritānija 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] * [[Lielbritānija 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]] * [[Lielbritānija 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Lielbritānija 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Lielbritānija 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]] * [[Lielbritānija 1956. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1956]] * [[Lielbritānija 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Lielbritānija 1964. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Lielbritānija 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Lielbritānija 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Lielbritānija 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Lielbritānija 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Lielbritānija 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Lielbritānija 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Lielbritānija 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Lielbritānija 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]] * [[Lielbritānija 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]] * [[Lielbritānija 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]] * [[Lielbritānija 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]] * [[Lielbritānija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] * [[Lielbritānija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] * [[Lielbritānija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]] * [[Lielbritānija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]] * [[Lielbritānija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2026]] | group3 = Neoficiālās olimpiskās spēles | list3 = * [[Lielbritānija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906]] | group4 = Skatīt arī | list4 = * [[Lielbritānijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja]] * [[Lielbritānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]] * [[Lielbritānijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]] * [[Lielbritānija paraolimpiskajās spēlēs|Paraolimpiskās spēles]] | below = ''Lielbritānija ir rīkojusi [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada (Londonas)]], [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada (Londonas)]] un [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada (Londona)]] vasaras olimpiskās spēles.'' }}<noinclude> [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskās veidnes]] </noinclude> 7k28f8ay8pht6tu1jrptyk9ee97cv8o 4506037 4506035 2026-08-12T14:54:56Z Kleivas 2704 4506037 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Lielbritānija olimpiskajās spēlēs | title = {{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija olimpiskajās spēlēs |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * [[Lielbritānija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] * [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] * [[Lielbritānija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] * [[Lielbritānija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] * [[Lielbritānija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] * [[Lielbritānija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] * [[Lielbritānija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] * [[Lielbritānija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] * [[Lielbritānija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Lielbritānija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Lielbritānija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] * [[Lielbritānija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] * [[Lielbritānija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Lielbritānija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Lielbritānija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Lielbritānija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Lielbritānija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Lielbritānija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Lielbritānija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Lielbritānija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Lielbritānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Lielbritānija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] * [[Lielbritānija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] * [[Lielbritānija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] * [[Lielbritānija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] * [[Lielbritānija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] * [[Lielbritānija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] * [[Lielbritānija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] * [[Lielbritānija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] * [[Lielbritānija 2028. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2028]] | group2 = [[Ziemas olimpiskās spēles]] | list2 = * [[Lielbritānija 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]] * [[Lielbritānija 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] * [[Lielbritānija 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]] * [[Lielbritānija 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Lielbritānija 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Lielbritānija 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]] * [[Lielbritānija 1956. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1956]] * [[Lielbritānija 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Lielbritānija 1964. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Lielbritānija 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Lielbritānija 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Lielbritānija 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Lielbritānija 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Lielbritānija 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Lielbritānija 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Lielbritānija 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Lielbritānija 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]] * [[Lielbritānija 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]] * [[Lielbritānija 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]] * [[Lielbritānija 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]] * [[Lielbritānija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] * [[Lielbritānija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] * [[Lielbritānija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]] * [[Lielbritānija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]] * [[Lielbritānija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2026]] | group3 = Neoficiālās olimpiskās spēles | list3 = * [[Lielbritānija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906]] | group4 = Skatīt arī | list4 = * [[Britu Olimpiskā asociācija]] * [[Lielbritānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]] * [[Lielbritānijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]] * [[Lielbritānija paraolimpiskajās spēlēs|Paraolimpiskās spēles]] | below = ''Lielbritānija ir rīkojusi [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada (Londonas)]], [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada (Londonas)]] un [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada (Londona)]] vasaras olimpiskās spēles.'' }}<noinclude> [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskās veidnes]] </noinclude> hgcdihqe7q2gu3rwdmc26k8zbfjwc3q Kategorija:Lielbritānijas olimpiskās veidnes 14 637050 4506036 2026-08-12T14:54:34Z Kleivas 2704 Jauna lapa: [[Kategorija:Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Veidnes]] 4506036 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Veidnes]] p3js9ggi1ax76xqreotzru5srbht9m3 Fabiāns Hircelers 0 637051 4506038 2026-08-12T15:02:54Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|26}} | birth_place = | caps1 = 36 | caps2 = 29 | caps3 = 45 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich II]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim II]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[TSV 1860 Munich|TSV Munich II]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Teksasa|Hjūstona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion FC|Brighton & Hove Albion]] (galvena... 4506038 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|26}} | birth_place = | caps1 = 36 | caps2 = 29 | caps3 = 45 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich II]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim II]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[TSV 1860 Munich|TSV Munich II]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Teksasa|Hjūstona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion FC|Brighton & Hove Albion]] (galvenais treneris) | goals1 = 3 | goals2 = 5 | goals3 = 2 | image = Fabian Hürzeler 24012026 (8).jpg | caption = Fabiāns Hircelers 2026. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 5 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U16 | nationalyears2 = 2008—2009 | nationalyears1 = 2008 | nationalcaps1 = 1 | name = | playername = Fabiāns Hircelers | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2013 | years2 = 2013—2014 | years3 = 2014—2016 | nationalcaps3 = 10 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17 | nationalyears3 = 2009—2010 | years4 = 2016—2020 | caps4 = 87 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[FC Pipinsried]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Eimsbütteler TV]] | years5 = 2020—2022 | caps5 = 14 | goals5 = 2 | totalcaps = 211 | totalgoals = 15 | managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Pipinsried]] | manageryears1 = 2016—2020 | managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC St. Pauli]] | manageryears2 = 2022—2024 | managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion FC|Brighton & Hove Albion]] | manageryears3 = 2024— | nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U19 | nationalyears4 = 2011 | nationalcaps4 = 1 | nationalgoals4 = 0 }} '''Fabiāns Marks Hircelers''' ({{Val|de|Fabian Marc Hürzeler}}, dzimis {{Dat|1993|2|26}}) ir [[Vācieši|vāciešu]] futbola treneris un bijušais futbolists, kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Hircelers ir [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'' galvenais treneris. Savu spēlētāja karjeru pavadījis Vācijā. 22 gadu vecumā pametis profesionālo futbolu un turpinājis spēlēt amatieru līmenī. No 2016. gada līdz 2020. gadam bijis ''[[FC Pipinsried]]'' spēlējošais treneris. 2022. gadā kļuvis par ''[[FC St. Pauli]]'' galveno treneri un 2024. gadā ar komandu iekļuvis [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. 2024. gadā, 31 gada vecumā, kļuvis par ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'' treneri, tādējādi kļūstot par visu laiku jaunāko [[Anglijas Premjerlīga]]s galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/4035442|title=Brighton appoint Hurzeler as head coach|website=www.premierleague.com|access-date=2026-08-12|date=2024-06-15|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hircelers, Fabiāns}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] e99g7a3l71b2mgc4gnsp052b83y5qd6 Pasaules tirgus 0 637052 4506044 2026-08-12T15:24:48Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Pasaules saimniecība]] 4506044 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pasaules saimniecība]] 7l4qy40gwgvdy2r8ng8bq96t40a1tvd Dalībnieka diskusija:Divydas 3 637053 4506046 2026-08-12T15:41:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4506046 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Divydas}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 18.41 (EEST) ksa8qzq9rvc1v3hkr8teu5apy23j0nu Injigo Peress 0 637054 4506048 2026-08-12T15:46:45Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|1|18}} | birth_place = | caps1 = 38 | caps2 = 81 | caps3 = 33 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Basconia|Basconia]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao B|Bilbao Athletic]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Pamplona}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] (galvenais treneris) | goals1 = 8 | goals2 = 9 | goals3 = 1 | i... 4506048 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|1|18}} | birth_place = | caps1 = 38 | caps2 = 81 | caps3 = 33 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Basconia|Basconia]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao B|Bilbao Athletic]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Pamplona}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] (galvenais treneris) | goals1 = 8 | goals2 = 9 | goals3 = 1 | image = CSC 0149 (29636216028) Perez (cropped).jpg | caption = Injigo Peress 2018. gadā | name = | playername = Injigo Peress | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2006—2007 | years2 = 2007—2010 | years3 = 2009—2014 | years4 = 2011 | caps4 = 13 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[SD Huesca|Huesca]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]] | years5 = 2013—2014 | caps5 = 13 | goals5 = 0 | totalcaps = 391 | totalgoals = 26 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] (asistents) | manageryears1 = 2022—2023 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | manageryears2 = 2024—2026 | managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | manageryears3 = 2026— | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[CD Numancia|Numancia]] | years6 = 2014—2018 | caps6 = 138 | goals6 = 4 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | years7 = 2018—2022 | caps7 = 75 | goals7 = 4 }} '''Injigo Peress Soto''' ({{Val|es|Iñigo Pérez Soto}}, dzimis {{Dat|1988|1|18}}) ir [[Spānija]]s futbola treneris un bijušais futbolists, kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Peress ir [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandas ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'' galvenais treneris. Kā spēlētājs pārstāvējis [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandas [[Bilbao "Athletic"]] un ''[[CA Osasuna|Osasuna]]''. 2024. gadā kļuvis par ''[[Rayo Vallecano]]'', ko vadījis līdz 2026. gadam. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Osasuna''' * [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrā divīzija]]: 2018—19 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Peress, Injigo}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Navarrā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:SD Huesca spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]] [[Kategorija:CA Osasuna spēlētāji]] ckeh824i2h9lg30vk4v781zv9zx7ebj Ojgens Polanskis 0 637055 4506050 2026-08-12T16:07:41Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17}} | birth_place = | caps1 = 53 | caps2 = 26 | caps3 = 21 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | countryofbirth = {{vieta|Polija|Sosnoveca}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] (galvenais treneris) | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 1... 4506050 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17}} | birth_place = | caps1 = 53 | caps2 = 26 | caps3 = 21 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | countryofbirth = {{vieta|Polija|Sosnoveca}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] (galvenais treneris) | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | image = Eugen Polanski.jpg | caption = Ojgens Polanskis 2007. gadā | nationalcaps2 = 18 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalteam2 = {{fb|POL}} | nationalyears2 = 2011—2014 | nationalyears1 = 2005—2008 | nationalcaps1 = 19 | name = | playername = Ojgens Polanskis | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2004—2008 | years2 = 2008—2010 | years3 = 2009—2010 | years4 = 2010—2013 | caps4 = 66 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05 II]] | years5 = 2011 | caps5 = 1 | goals5 = 0 | totalcaps = 290 | totalgoals = 14 | managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach|Borussia Mönchengladbach II]] | manageryears1 = 2022—2025 | managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | manageryears2 = 2025— | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | years6 = 2013—2016 | caps6 = 123 | goals6 = 9 }} '''Ojgens Polanskis''' ({{Val|pl|Eugen Polanski}}, dzimis {{Dat|1986|3|17}}) ir [[Polija]]s futbola treneris un bijušais futbolists, kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Polanskis ir [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Menhengladbahas "Borussia"]] galvenais treneris. Savas spēlētāja karjeras laikā spēlējis [[Vācijas Bundeslīga]]s komandās [[Menhengladbahas "Borussia"]], ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]'' un ''[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]'', kā arī [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Getafe CF|Getafe]]''. No 2011. gada līdz 2014. gadam pārstāvējis [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Piedalījies [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Polijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Polanskis, Ojgens}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Silēzijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas futbolisti]] [[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Polijas futbola treneri]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 3ajt0v6vv8245c8qfsu8qx9bfy0t6ca Safavīdu impērija 0 637061 4506073 2026-08-12T16:59:53Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Sefevīdi]] 4506073 wikitext text/x-wiki #redirect [[Sefevīdi]] qsmia113kynmd47uvzq0qbepafn9jps The Blue Trail 0 637062 4506091 2026-08-12T18:01:30Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Bezgalīgā zilgme]] 4506091 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bezgalīgā zilgme]] 7vrv302u4107yigig8u4ux8ysqpkw09 Phoebe Bridgers 0 637063 4506093 2026-08-12T18:10:26Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Fībi Bridžersa]] 4506093 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fībi Bridžersa]] ac3avh87zadby0w6vl5vhh47e3kf3wo Bridgers 0 637064 4506094 2026-08-12T18:10:50Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Fībi Bridžersa]] 4506094 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fībi Bridžersa]] ac3avh87zadby0w6vl5vhh47e3kf3wo Bridžersa 0 637065 4506095 2026-08-12T18:11:08Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Fībi Bridžersa]] 4506095 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fībi Bridžersa]] ac3avh87zadby0w6vl5vhh47e3kf3wo Gerontokrātija 0 637066 4506097 2026-08-12T18:23:57Z Tankists 100139 Jauna lapa: '''Gerontokrātija'''<ref name="veest">{{tīmekļa atsauce |title=Gerontokrātija — Vēsture |url=https://vesture.eu/Gerontokr%C4%81tija |website=vesture.eu |accessdate={{dat|2026|8|12||bez}} |language=lv}}</ref> ({{val|en|gerontocracy}}; no [[Grieķu valoda|grieķu]] {{gree|γέρων}}, ''gerōn'' — ‘vecs’, {{gree|κράτος}}, ''krátos'' — ‘vara’) ir [[valsts pārvaldes forma]], kur vara pieder vecākajiem [[sabiedrība]]s pārstāvjiem.<ref name="veest" />... 4506097 wikitext text/x-wiki '''Gerontokrātija'''<ref name="veest">{{tīmekļa atsauce |title=Gerontokrātija — Vēsture |url=https://vesture.eu/Gerontokr%C4%81tija |website=vesture.eu |accessdate={{dat|2026|8|12||bez}} |language=lv}}</ref> ({{val|en|gerontocracy}}; no [[Grieķu valoda|grieķu]] {{gree|γέρων}}, ''gerōn'' — ‘vecs’, {{gree|κράτος}}, ''krátos'' — ‘vara’) ir [[valsts pārvaldes forma]], kur vara pieder vecākajiem [[sabiedrība]]s pārstāvjiem.<ref name="veest" /> == Piemēri politiskajās sistēmās == === Āfrika === Ziņojot par toreiz 92 gadus vecā [[Pols Bija|Pola Bijas]] kampaņu kandidēšanai uz astoto termiņu [[Kamerūna]]s [[Kamerūnas prezidentu uzskaitījums|prezidenta]] amatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[sabiedriskie mediji|sabiedriskā raidorganizācija]] [[NPR]] atzīmēja lielu gados vecāku valstu vadītāju skaitu visā [[Āfrika|Āfrikā]], tostarp [[Pīters Mutarika|Pīteru Mutariku]] no [[Malāvija]]s, [[Joveri Museveni]] no [[Uganda]]s, [[Alasans Uatara|Alasanu Uataru]] no [[Kotdivuāra]]s, [[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo|Teodoro Objangu Ngemu Mbasogo]] no [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] un [[Emersons Mnangagva|Emersonu Mnangagvu]] no [[Zimbabve]]s. Mutarikam toreiz bija 85 gadi, Museveni ― 81 gads, savukārt pēdējiem trim visiem bija 83 gadi. Pats Bija ir vecākais amatā esošais valsts vadītājs pasaulē.<ref name="Bartlett 2025">{{ziņu atsauce |last1=Bartlett |first1=Kate |title=Africa's oldest leader isn't ready to retire — and he's not the only one defying age |url=https://www.npr.org/2025/10/11/nx-s1-5570875/cameroon-biya-africa |access-date=11 October 2025 |date=11 October 2025 |ref=Bartlett 2025 |work=NPR}}</ref> === Padomju Savienība === [[Attēls:Устинов и Брежнев.jpg|thumb|[[Leonīds Brežņevs]] (toreiz 72 gadi; labajā pusē) un [[Dmitrijs Ustinovs]] (toreiz 71 gads; kreisajā pusē) 1979. gada Revolūcijas dienas parādē]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] gerontokrātija arvien vairāk nostiprinājās, sākot ar 1970. gadiem;<ref>[https://www.nytimes.com/1970/07/06/archives/the-coming-change-of-generations-in-the-kremlin.html The Coming Change of Generations in the Kremlin], ''[[The New York Times]]'', 6 July 1970</ref> tā valstī bija izplatīta vismaz līdz 1985. gadam, kad pie varas nāca dinamiskāka, jaunāka un ambiciozāka valdība [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] vadībā.<ref>Zwass, Adam. ''The Council for Mutual Economic Assistance'', p. 127. M. E. Sharpe, 1989, {{ISBN|0-87332-496-X}}.</ref> Padomju gerontokrātijas spilgtākais pārstāvis [[Leonīds Brežņevs]]<ref>Gerner, Kristian and Hedlund, Stefan. ''Ideology and Rationality in the Soviet Model'', p. 346. [[Routledge]], 1989, {{ISBN|0-415-02142-1}}.</ref> nomira 1982. gadā 75 gadu vecumā. Brežņevam 1975. gadā bija [[Miokarda infarkts|sirdslēkme]], kas noveda pie ģeneralizētas [[ateroskleroze]]s attīstības, kas viņu pakāpeniski novājināja un radīja grūtības runāt. Pēdējos divus savas dzīves gadus Brežņevs savas veselības dēļ faktiski bija nomināls PSRS valsts vadītājs.<ref>[[Jerrold Post|Post, Jerrold M.]] ''Leaders and Their Followers in a Dangerous World'', p. 96. Cornell University Press, 2004, {{ISBN|0-8014-4169-2}}.</ref> Brežņeva valdības premjerministrs [[Aleksejs Kosigins]] atkāpās no amata 1980. gada oktobrī, vien divus mēnešus pirms savas nāves 76 gadu vecumā, tobrīd būdams ļoti slims.<ref>{{laikraksta atsauce | title = Soviet Union: And Then There Was One | magazine = [[Time]] | url = http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,924497,00.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20101125121814/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,924497,00.html | archive-date = 25 November 2010 | access-date = 24 September 2024 | date = 3 November 1980 }}</ref> 1980. gadā [[PSKP CK Politbirojs|PSKP CK Politbiroja]] locekļa — politiķa, kurš bija pārdzīvojis [[Lielais terors|Lielo teroru]] un nācis pie varas 1930. un 1940. gados — vidējais vecums bija 70 gadi (salīdzinājumā ar 55 gadiem 1952. gadā un 61 gadu 1964. gadā), un līdz 1982. gadam Brežņeva valdības ārlietu ministrs [[Andrejs Gromiko]], aizsardzības ministrs [[Dmitrijs Ustinovs]] un premjerministrs [[Nikolajs Tihonovs]] (kurš nomainīja Kosiginu) visi bija septiņdesmit un septiņdesmit gadus veci, savukārt viņa pirmais vietnieks [[Vasīlijs Kuzņecovs]] jau bija astoņdesmit gadus vecs.<ref>Kort, Michael. ''The Soviet Colossus: History and Aftermath'', p. 335. M. E. Sharpe, 2006, {{ISBN|0-7656-1454-5}}.</ref> [[Jurijs Andropovs]], 68 gadus vecais Brežņeva pēctecis, stājoties amatā, bija smagi slims ar [[Nieru mazspēja|nieru mazspēju]],<ref>Post, p. 97.</ref> un pēc Andropova nāves piecpadsmit mēnešus vēlāk viņu amatā nomainīja toreiz 72 gadus vecais [[Konstantīns Čerņenko]], kurš mira trīspadsmit mēnešus vēlāk. Čerņenko kļuva par trešo [[Padomju Savienības vadītāju uzskaitījums|PSRS vadītāju]], kurš nomira nepilnu trīs gadu laikā, un, uzzinot par viņa nāvi nakts vidū, [[ASV prezidents]] [[Ronalds Reigans]], kurš bija septiņus mēnešus vecāks par Čerņenko un nedaudz vairāk kā trīs gadus vecāks par Čerņenko priekšgājēju Andropovu, esot izteicies: "Kā es varu kaut ko dabūt no krieviem, ja viņi turpina mirt?"<ref>{{ziņu atsauce | author-link=Maureen Dowd | last=Dowd | first=Maureen | url=https://www.nytimes.com/1990/11/18/books/where-s-the-rest-of-him.html | title=Where's the Rest of Him? | newspaper=[[The New York Times]]| date=18 November 1990 | page=7:1 | access-date=10 December 2020 }}</ref> [[Gruzijas Komunistiskā partija|Gruzijas Komunistiskās partija]]s pirmais sekretārs [[Vasīlijs Mžavanadze]] atkāpās no amata 70 gadu vecumā, bet viņa [[Lietuvas PSR]] kolēģis [[Antans Sņečkus]] nāves brīdī bija 71 gadu vecs. === Citas komunistiskās valstis === [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-1987-0529-029, Berlin, Tagung Warschauer Pakt, Gruppenfoto.jpg|thumb|right|350px|Septiņu [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstu vadītāju tikšanās 1987. gadā [[Berlīne|Berlīnē]]. No kreisās: [[Gustavs Husāks]], [[Todors Živkovs]], [[Ērihs Honekers]], [[Mihails Gorbačovs]], [[Nikolaje Čaušesku]], [[Vojcehs Jaruzelskis]] un [[Jānošs Kādārs]]. Viņu kopējais vidējais vecums tolaik bija 69 gadi.]] Komunistisko valstu vadītājiem, kas bija vecāki par septiņdesmit gadu: *[[Albānijas Tautas Republika|Albānijas TSR]] (Pirmais sekretārs [[Envers Hodža]] nomira 76 gadu vecumā) *[[Bulgārijas Tautas Republika|Bulgārijas TR]] (Ģenerālsekretāram [[Todors Živkovs|Todoram Živkovam]] bija 78 gadi, kad viņš atkāpās no amata) *[[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|Čehoslovākijas SR]] (Prezidentam [[Gustavs Husāks|Gustavam Husākam]] bija 76 gadi, kad viņš atkāpās no amata) *[[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] (gandrīz katrs [[Vācijas Sociālistiskā Vienotības partija|Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijas]] vadītājs, beidzot savu pilnvaru termiņu, bija sasniedzis vai pārsniedzis 70 gadu vecumu){{efn|Prezidents [[Vilhelms Pīks]] savas nāves brīdī bija 84 gadus vecs, premjerministrs [[Oto Grotevols]] — 70 gadus vecs, pirmais sekretārs [[Valters Ulbrihts]] — 77 gadus vecs, kad viņš tika atcelts no pirmā sekretāra amata, un 80 gadus vecs, kad viņš nomira kā prezidents un (nominālais) Centrālkomitejas priekšsēdētājs, bet ģenerālsekretārs un valsts vadītājs [[Ērihs Honekers]] — 77 gadus vecs, kad viņš bija spiests atkāpties no amata, pēc Honekera valsts vadītājs bija [[Egons Krencs]], kurš no amata atkāpās 52 gadu vecumā pēc komunistiskā režīma sabrukuma.}} *[[Ungārijas Tautas Republika|Ungārijas TR]] (Ģenerālsekretāram [[Jānošs Kādārs|Jānošam Kādāram]] bija 75 gadi, kad viņš atkāpās no amata) *[[Laosa]] (visi bijušie prezidenti, stājoties amatā, bija vecāki par 70 gadiem,{{efn|[[Sufanuvongs]] atkāpās no amata 77 gadu vecumā, prezidenta pienākumu izpildītājs [[Phumi Vongvičits]] atkāpās no amata 82 gadu vecumā, [[Kaisons Phomvihans]] nomira amatā 71 gada vecumā, [[Nuhaks Phumsavans]] atkāpās no amata 87 gadu vecumā, Khamtajs Siphandons atkāpās no amata 82 gadu vecumā, [[Čumali Sajasons]] atkāpās no amata 79 gadu vecumā, bet [[Bunhangs Voračits]] atkāpās no amata 83 gadu vecumā.}} savukārt pašreizējais prezidents [[Thongluns Sisulits]], stājoties amatā, bija 75 gadus vecs) *[[Ziemeļkoreja]] ([[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstākie līderi]] [[Kims Irsens]] un [[Kims Čenirs]] nāves brīdī bija attiecīgi 82 un 70 gadus veci) *[[Rumānijas Tautas Republika|Rumānijas SR]] (Ģenerālsekretāram un vadonim [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajem Čaušesku]] bija 71 gads, kad viņam izpildīja nāvessodu) *[[Somālija]] (Prezidentam [[Siāds Barre|Siādam Barrem]] bija 71 gads, kad viņu gāza no amata) *[[Vjetnama]] (Prezidents [[Ho Ši Mins]] un ģenerālsekretārs [[Le Zuans]] nāves brīdī abi bija 79 gadus veci, savukārt ģenerālsekretārs [[Ngujens Fu Trongs]] bija 80 gadus vecs, un viņš arī bija bijis prezidenta amatā līdz 76 gadu vecumam. Lielākā daļa nodzīvojušo ģenerālsekretāru aizgāja pensijā sasnieguši vai pārsnieguši 70 gadu vecumu){{efn|[[Do Miei]] atstāja amatu 80 gadu vecumā, [[Nongs Dik Maņs]] atstāja amatu 70 gadu vecumā, [[Ngujens Van Liņs]] atstāja amatu 75 gadu vecumā un [[Čions Tiņs]] atstāja amatu 79 gadu vecumā, atstājot tikai [[Le Kha Fjeu]], kurš devās pensijā 69 gadu vecumā.}} *[[Dienvidslāvijas SFR]] (Prezidents un maršals [[Josips Brozs Tito]] nomira 87 gadu vecumā) Mūsdienās Kubu raksturo kā gerontokrātiju: "Lai gan Kubas iedzīvotāji mūsdienās galvenokārt ir [[Ekvatoriālā rase|melnādainie]] vai [[mulati]] un gados jauni, valdošā elite pārsvarā ir baltādainie gerontokrāti," 2008. gadā rakstīja ''[[The Economist]]''.<ref>{{ziņu atsauce |date=30 December 2008 |title=The Cuban revolution at 50 - Heroic myth and prosaic failure |url=http://www.economist.com/world/americas/displaystory.cfm?story_id=12851254 |newspaper=The Economist}}</ref> [[Kuba]]s vadītājs [[Fidels Kastro]] ''[[de facto]]'' pārvaldīja valsti gandrīz 50 gadus, faktiski aizejot pensijā 2008. gadā 82 gadu vecumā, lai gan viņš palika [[Kubas Komunistiskā partija|Kubas Komunistiskās partijas]] vadītājs līdz 2011. gadam. Fidelu nomainīja viņa brālis [[Rauls Kastro]], kuram bija 89 gadi, kad viņš aizgāja pensijā. === Teokrātijas === [[Attēls:Ali Khamenei in 2020 Friday Prayer 014.jpg|thumb|80 gadu vecais [[Irānas Augstākais vadītājs|Irānas augstākais līderis]] [[Alī Hāmenejī]] vada piektdienas dievkalpojumu 2020. gada 17. janvārī]] [[Teokrātija|Teokrātiskās]] valstīs un [[Reliģija|reliģiskās organizācijas]], kurās vadība ir koncentrēta reliģisko vecāko rokās, var uzskatīt par gerontokrātijām, tāpat kā [[Irāna]]s, [[Saūda Arābija]]s, [[Svētais Krēsls|Vatikāna]] un [[Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca]]s gadījumā. Irānā [[Irānas parlaments|parlamenta]] deputātu kandidātiem jābūt jaunākiem par 75 gadiem, neatkarīgi no vecāko reliģisko vadītāju vecuma. Saūda Arābija, kas nomināli ir teokrātiska monarhija, ir salīdzināta ar dažādām vēlīnām komunistiskajām valstīm, kuras pārvaldīja gerontokrāti. Pirmais karalis [[Ibn Saūds]] un visi turpmākie karaļi no viņa bērnu vidus valdīja līdzās daudziem vecākajiem garīdzniekiem. Tomēr kopš 2017. gada vara ir koncentrēta [[Muhammeds bin Selmāns|Muhammeda bin Selmāna]] rokās, kuram bija 31 gads, kad viņa tēvs, karalis [[Selmāns Āl Saūds]], iecēla bin Selmānu par Saūda Arābijas kroņprinci. MbS, kā bin Selmāna vārds bieži tiek saīsināts, no varas ir atstūmis malā ietekmīgus, vecākus [[Saūdu dinastija]]s locekļus. == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts pārvaldes formas]] [[Kategorija:Politiskās sistēmas]] [[Kategorija:Politiski termini]] pmdr0nvtmx1ndeexcmg7jjw7qx1aflf 4506105 4506097 2026-08-12T18:31:37Z Tankists 100139 /* Citas komunistiskās valstis */ 4506105 wikitext text/x-wiki '''Gerontokrātija'''<ref name="veest">{{tīmekļa atsauce |title=Gerontokrātija — Vēsture |url=https://vesture.eu/Gerontokr%C4%81tija |website=vesture.eu |accessdate={{dat|2026|8|12||bez}} |language=lv}}</ref> ({{val|en|gerontocracy}}; no [[Grieķu valoda|grieķu]] {{gree|γέρων}}, ''gerōn'' — ‘vecs’, {{gree|κράτος}}, ''krátos'' — ‘vara’) ir [[valsts pārvaldes forma]], kur vara pieder vecākajiem [[sabiedrība]]s pārstāvjiem.<ref name="veest" /> == Piemēri politiskajās sistēmās == === Āfrika === Ziņojot par toreiz 92 gadus vecā [[Pols Bija|Pola Bijas]] kampaņu kandidēšanai uz astoto termiņu [[Kamerūna]]s [[Kamerūnas prezidentu uzskaitījums|prezidenta]] amatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[sabiedriskie mediji|sabiedriskā raidorganizācija]] [[NPR]] atzīmēja lielu gados vecāku valstu vadītāju skaitu visā [[Āfrika|Āfrikā]], tostarp [[Pīters Mutarika|Pīteru Mutariku]] no [[Malāvija]]s, [[Joveri Museveni]] no [[Uganda]]s, [[Alasans Uatara|Alasanu Uataru]] no [[Kotdivuāra]]s, [[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo|Teodoro Objangu Ngemu Mbasogo]] no [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] un [[Emersons Mnangagva|Emersonu Mnangagvu]] no [[Zimbabve]]s. Mutarikam toreiz bija 85 gadi, Museveni ― 81 gads, savukārt pēdējiem trim visiem bija 83 gadi. Pats Bija ir vecākais amatā esošais valsts vadītājs pasaulē.<ref name="Bartlett 2025">{{ziņu atsauce |last1=Bartlett |first1=Kate |title=Africa's oldest leader isn't ready to retire — and he's not the only one defying age |url=https://www.npr.org/2025/10/11/nx-s1-5570875/cameroon-biya-africa |access-date=11 October 2025 |date=11 October 2025 |ref=Bartlett 2025 |work=NPR}}</ref> === Padomju Savienība === [[Attēls:Устинов и Брежнев.jpg|thumb|[[Leonīds Brežņevs]] (toreiz 72 gadi; labajā pusē) un [[Dmitrijs Ustinovs]] (toreiz 71 gads; kreisajā pusē) 1979. gada Revolūcijas dienas parādē]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] gerontokrātija arvien vairāk nostiprinājās, sākot ar 1970. gadiem;<ref>[https://www.nytimes.com/1970/07/06/archives/the-coming-change-of-generations-in-the-kremlin.html The Coming Change of Generations in the Kremlin], ''[[The New York Times]]'', 6 July 1970</ref> tā valstī bija izplatīta vismaz līdz 1985. gadam, kad pie varas nāca dinamiskāka, jaunāka un ambiciozāka valdība [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] vadībā.<ref>Zwass, Adam. ''The Council for Mutual Economic Assistance'', p. 127. M. E. Sharpe, 1989, {{ISBN|0-87332-496-X}}.</ref> Padomju gerontokrātijas spilgtākais pārstāvis [[Leonīds Brežņevs]]<ref>Gerner, Kristian and Hedlund, Stefan. ''Ideology and Rationality in the Soviet Model'', p. 346. [[Routledge]], 1989, {{ISBN|0-415-02142-1}}.</ref> nomira 1982. gadā 75 gadu vecumā. Brežņevam 1975. gadā bija [[Miokarda infarkts|sirdslēkme]], kas noveda pie ģeneralizētas [[ateroskleroze]]s attīstības, kas viņu pakāpeniski novājināja un radīja grūtības runāt. Pēdējos divus savas dzīves gadus Brežņevs savas veselības dēļ faktiski bija nomināls PSRS valsts vadītājs.<ref>[[Jerrold Post|Post, Jerrold M.]] ''Leaders and Their Followers in a Dangerous World'', p. 96. Cornell University Press, 2004, {{ISBN|0-8014-4169-2}}.</ref> Brežņeva valdības premjerministrs [[Aleksejs Kosigins]] atkāpās no amata 1980. gada oktobrī, vien divus mēnešus pirms savas nāves 76 gadu vecumā, tobrīd būdams ļoti slims.<ref>{{laikraksta atsauce | title = Soviet Union: And Then There Was One | magazine = [[Time]] | url = http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,924497,00.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20101125121814/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,924497,00.html | archive-date = 25 November 2010 | access-date = 24 September 2024 | date = 3 November 1980 }}</ref> 1980. gadā [[PSKP CK Politbirojs|PSKP CK Politbiroja]] locekļa — politiķa, kurš bija pārdzīvojis [[Lielais terors|Lielo teroru]] un nācis pie varas 1930. un 1940. gados — vidējais vecums bija 70 gadi (salīdzinājumā ar 55 gadiem 1952. gadā un 61 gadu 1964. gadā), un līdz 1982. gadam Brežņeva valdības ārlietu ministrs [[Andrejs Gromiko]], aizsardzības ministrs [[Dmitrijs Ustinovs]] un premjerministrs [[Nikolajs Tihonovs]] (kurš nomainīja Kosiginu) visi bija septiņdesmit un septiņdesmit gadus veci, savukārt viņa pirmais vietnieks [[Vasīlijs Kuzņecovs]] jau bija astoņdesmit gadus vecs.<ref>Kort, Michael. ''The Soviet Colossus: History and Aftermath'', p. 335. M. E. Sharpe, 2006, {{ISBN|0-7656-1454-5}}.</ref> [[Jurijs Andropovs]], 68 gadus vecais Brežņeva pēctecis, stājoties amatā, bija smagi slims ar [[Nieru mazspēja|nieru mazspēju]],<ref>Post, p. 97.</ref> un pēc Andropova nāves piecpadsmit mēnešus vēlāk viņu amatā nomainīja toreiz 72 gadus vecais [[Konstantīns Čerņenko]], kurš mira trīspadsmit mēnešus vēlāk. Čerņenko kļuva par trešo [[Padomju Savienības vadītāju uzskaitījums|PSRS vadītāju]], kurš nomira nepilnu trīs gadu laikā, un, uzzinot par viņa nāvi nakts vidū, [[ASV prezidents]] [[Ronalds Reigans]], kurš bija septiņus mēnešus vecāks par Čerņenko un nedaudz vairāk kā trīs gadus vecāks par Čerņenko priekšgājēju Andropovu, esot izteicies: "Kā es varu kaut ko dabūt no krieviem, ja viņi turpina mirt?"<ref>{{ziņu atsauce | author-link=Maureen Dowd | last=Dowd | first=Maureen | url=https://www.nytimes.com/1990/11/18/books/where-s-the-rest-of-him.html | title=Where's the Rest of Him? | newspaper=[[The New York Times]]| date=18 November 1990 | page=7:1 | access-date=10 December 2020 }}</ref> [[Gruzijas Komunistiskā partija|Gruzijas Komunistiskās partija]]s pirmais sekretārs [[Vasīlijs Mžavanadze]] atkāpās no amata 70 gadu vecumā, bet viņa [[Lietuvas PSR]] kolēģis [[Antans Sņečkus]] nāves brīdī bija 71 gadu vecs. === Citas komunistiskās valstis === [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-1987-0529-029, Berlin, Tagung Warschauer Pakt, Gruppenfoto.jpg|thumb|right|350px|Septiņu [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstu vadītāju tikšanās 1987. gadā [[Berlīne|Berlīnē]]. No kreisās: [[Gustavs Husāks]], [[Todors Živkovs]], [[Ērihs Honekers]], [[Mihails Gorbačovs]], [[Nikolaje Čaušesku]], [[Vojcehs Jaruzelskis]] un [[Jānošs Kādārs]]. Viņu kopējais vidējais vecums tolaik bija 69 gadi.]] Komunistisko valstu vadītājiem, kas bija vecāki par septiņdesmit gadu: *[[Albānijas Tautas Republika|Albānijas TSR]] (Pirmais sekretārs [[Envers Hodža]] nomira 76 gadu vecumā) *[[Bulgārijas Tautas Republika|Bulgārijas TR]] (Ģenerālsekretāram [[Todors Živkovs|Todoram Živkovam]] bija 78 gadi, kad viņš atkāpās no amata) *[[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|Čehoslovākijas SR]] (Prezidentam [[Gustavs Husāks|Gustavam Husākam]] bija 76 gadi, kad viņš atkāpās no amata) *[[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] (gandrīz katrs [[Vācijas Sociālistiskā Vienotības partija|Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijas]] vadītājs, beidzot savu pilnvaru termiņu, bija sasniedzis vai pārsniedzis 70 gadu vecumu){{efn|Prezidents [[Vilhelms Pīks]] savas nāves brīdī bija 84 gadus vecs, premjerministrs [[Oto Grotevols]] — 70 gadus vecs, pirmais sekretārs [[Valters Ulbrihts]] — 77 gadus vecs, kad viņš tika atcelts no pirmā sekretāra amata, un 80 gadus vecs, kad viņš nomira kā prezidents un (nominālais) Centrālkomitejas priekšsēdētājs, bet ģenerālsekretārs un valsts vadītājs [[Ērihs Honekers]] — 77 gadus vecs, kad viņš bija spiests atkāpties no amata, pēc Honekera valsts vadītājs bija [[Egons Krencs]], kurš no amata atkāpās 52 gadu vecumā pēc komunistiskā režīma sabrukuma.}} *[[Ungārijas Tautas Republika|Ungārijas TR]] (Ģenerālsekretāram [[Jānošs Kādārs|Jānošam Kādāram]] bija 75 gadi, kad viņš atkāpās no amata) *[[Laosa]] (visi bijušie prezidenti, stājoties amatā, bija vecāki par 70 gadiem,{{efn|[[Sufanuvongs]] atkāpās no amata 77 gadu vecumā, prezidenta pienākumu izpildītājs [[Phumi Vongvičits]] atkāpās no amata 82 gadu vecumā, [[Kaisons Phomvihans]] nomira amatā 71 gada vecumā, [[Nuhaks Phumsavans]] atkāpās no amata 87 gadu vecumā, Khamtajs Siphandons atkāpās no amata 82 gadu vecumā, [[Čumali Sajasons]] atkāpās no amata 79 gadu vecumā, bet [[Bunhangs Voračits]] atkāpās no amata 83 gadu vecumā.}} savukārt pašreizējais prezidents [[Thongluns Sisulits]], stājoties amatā, bija 75 gadus vecs) *[[Ziemeļkoreja]] ([[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstākie līderi]] [[Kims Irsens]] un [[Kims Čenirs]] nāves brīdī bija attiecīgi 82 un 70 gadus veci) *[[Rumānijas Tautas Republika|Rumānijas SR]] (Ģenerālsekretāram un vadonim [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajem Čaušesku]] bija 71 gads, kad viņam izpildīja nāvessodu) *[[Somālija]] (Prezidentam [[Siāds Barre|Siādam Barrem]] bija 71 gads, kad viņu gāza no amata) *[[Vjetnama]] (Prezidents [[Ho Ši Mins]] un ģenerālsekretārs [[Le Zuans]] nāves brīdī abi bija 79 gadus veci, savukārt ģenerālsekretārs [[Ngujens Fu Trongs]] bija 80 gadus vecs, un viņš arī bija bijis prezidenta amatā līdz 76 gadu vecumam. Lielākā daļa nodzīvojušo ģenerālsekretāru aizgāja pensijā sasnieguši vai pārsnieguši 70 gadu vecumu){{efn|[[Do Miei]] atstāja amatu 80 gadu vecumā, [[Nongs Dik Maņs]] atstāja amatu 70 gadu vecumā, [[Ngujens Van Liņs]] atstāja amatu 75 gadu vecumā un [[Čions Tiņs]] atstāja amatu 79 gadu vecumā, atstājot tikai [[Le Kha Fjeu]], kurš devās pensijā 69 gadu vecumā.}} *[[Dienvidslāvijas SFR]] (Prezidents un maršals [[Josips Brozs Tito]] nomira 87 gadu vecumā) Mūsdienās [[Kuba|Kubu]] raksturo kā gerontokrātiju: "Lai gan Kubas iedzīvotāji mūsdienās galvenokārt ir [[Ekvatoriālā rase|melnādainie]] vai [[mulati]] un gados jauni, valdošā elite pārsvarā ir baltādainie gerontokrāti," 2008. gadā rakstīja ''[[The Economist]]''.<ref>{{ziņu atsauce |date=30 December 2008 |title=The Cuban revolution at 50 - Heroic myth and prosaic failure |url=http://www.economist.com/world/americas/displaystory.cfm?story_id=12851254 |newspaper=The Economist}}</ref> Kubas vadītājs [[Fidels Kastro]] ''[[de facto]]'' pārvaldīja valsti gandrīz 50 gadus, faktiski aizejot pensijā 2008. gadā 82 gadu vecumā, lai gan viņš palika [[Kubas Komunistiskā partija|Kubas Komunistiskās partijas]] vadītājs līdz 2011. gadam. Fidelu nomainīja viņa brālis [[Rauls Kastro]], kuram bija 89 gadi, kad viņš aizgāja pensijā. === Teokrātijas === [[Attēls:Ali Khamenei in 2020 Friday Prayer 014.jpg|thumb|80 gadu vecais [[Irānas Augstākais vadītājs|Irānas augstākais līderis]] [[Alī Hāmenejī]] vada piektdienas dievkalpojumu 2020. gada 17. janvārī]] [[Teokrātija|Teokrātiskās]] valstīs un [[Reliģija|reliģiskās organizācijas]], kurās vadība ir koncentrēta reliģisko vecāko rokās, var uzskatīt par gerontokrātijām, tāpat kā [[Irāna]]s, [[Saūda Arābija]]s, [[Svētais Krēsls|Vatikāna]] un [[Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca]]s gadījumā. Irānā [[Irānas parlaments|parlamenta]] deputātu kandidātiem jābūt jaunākiem par 75 gadiem, neatkarīgi no vecāko reliģisko vadītāju vecuma. Saūda Arābija, kas nomināli ir teokrātiska monarhija, ir salīdzināta ar dažādām vēlīnām komunistiskajām valstīm, kuras pārvaldīja gerontokrāti. Pirmais karalis [[Ibn Saūds]] un visi turpmākie karaļi no viņa bērnu vidus valdīja līdzās daudziem vecākajiem garīdzniekiem. Tomēr kopš 2017. gada vara ir koncentrēta [[Muhammeds bin Selmāns|Muhammeda bin Selmāna]] rokās, kuram bija 31 gads, kad viņa tēvs, karalis [[Selmāns Āl Saūds]], iecēla bin Selmānu par Saūda Arābijas kroņprinci. MbS, kā bin Selmāna vārds bieži tiek saīsināts, no varas ir atstūmis malā ietekmīgus, vecākus [[Saūdu dinastija]]s locekļus. == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts pārvaldes formas]] [[Kategorija:Politiskās sistēmas]] [[Kategorija:Politiski termini]] hba4e55qbfcnxzyxmdmpz61jcl3hdxx 4506108 4506105 2026-08-12T18:33:15Z Tankists 100139 4506108 wikitext text/x-wiki '''Gerontokrātija'''<ref name="veest">{{tīmekļa atsauce |title=Gerontokrātija — Vēsture |url=https://vesture.eu/Gerontokr%C4%81tija |website=vesture.eu |accessdate={{dat|2026|8|12||bez}} |language=lv}}</ref> ({{val|en|gerontocracy}}; no [[Grieķu valoda|grieķu]] {{gree|γέρων}}, ''gerōn'' — ‘vecs’, {{gree|κράτος}}, ''krátos'' — ‘vara’) ir [[valsts pārvaldes forma]], kur vara pieder vecākajiem [[sabiedrība]]s pārstāvjiem.<ref name="veest" /> == Piemēri politiskajās sistēmās == === Āfrika === Ziņojot par toreiz 92 gadus vecā [[Pols Bija|Pola Bijas]] kampaņu kandidēšanai uz astoto termiņu [[Kamerūna]]s [[Kamerūnas prezidentu uzskaitījums|prezidenta]] amatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[sabiedriskie mediji|sabiedriskā raidorganizācija]] [[NPR]] atzīmēja lielu gados vecāku valstu vadītāju skaitu visā [[Āfrika|Āfrikā]], tostarp [[Pīters Mutarika|Pīteru Mutariku]] no [[Malāvija]]s, [[Joveri Museveni]] no [[Uganda]]s, [[Alasans Uatara|Alasanu Uataru]] no [[Kotdivuāra]]s, [[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo|Teodoro Objangu Ngemu Mbasogo]] no [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] un [[Emersons Mnangagva|Emersonu Mnangagvu]] no [[Zimbabve]]s. Mutarikam toreiz bija 85 gadi, Museveni ― 81 gads, savukārt pēdējiem trim visiem bija 83 gadi. Pats Bija ir vecākais amatā esošais valsts vadītājs pasaulē.<ref name="Bartlett 2025">{{ziņu atsauce |last1=Bartlett |first1=Kate |title=Africa's oldest leader isn't ready to retire — and he's not the only one defying age |url=https://www.npr.org/2025/10/11/nx-s1-5570875/cameroon-biya-africa |access-date=11 October 2025 |date=11 October 2025 |ref=Bartlett 2025 |work=NPR}}</ref> === Padomju Savienība === [[Attēls:Устинов и Брежнев.jpg|thumb|[[Leonīds Brežņevs]] (toreiz 72 gadi; labajā pusē) un [[Dmitrijs Ustinovs]] (toreiz 71 gads; kreisajā pusē) 1979. gada Revolūcijas dienas parādē]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] gerontokrātija arvien vairāk nostiprinājās, sākot ar 1970. gadiem;<ref>[https://www.nytimes.com/1970/07/06/archives/the-coming-change-of-generations-in-the-kremlin.html The Coming Change of Generations in the Kremlin], ''[[The New York Times]]'', 6 July 1970</ref> tā valstī bija izplatīta vismaz līdz 1985. gadam, kad pie varas nāca dinamiskāka, jaunāka un ambiciozāka valdība [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] vadībā.<ref>Zwass, Adam. ''The Council for Mutual Economic Assistance'', p. 127. M. E. Sharpe, 1989, {{ISBN|0-87332-496-X}}.</ref> Padomju gerontokrātijas spilgtākais pārstāvis [[Leonīds Brežņevs]]<ref>Gerner, Kristian and Hedlund, Stefan. ''Ideology and Rationality in the Soviet Model'', p. 346. [[Routledge]], 1989, {{ISBN|0-415-02142-1}}.</ref> nomira 1982. gadā 75 gadu vecumā. Brežņevam 1975. gadā bija [[Miokarda infarkts|sirdslēkme]], kas noveda pie ģeneralizētas [[ateroskleroze]]s attīstības, kas viņu pakāpeniski novājināja un radīja grūtības runāt. Pēdējos divus savas dzīves gadus Brežņevs savas veselības dēļ faktiski bija nomināls PSRS valsts vadītājs.<ref>[[Jerrold Post|Post, Jerrold M.]] ''Leaders and Their Followers in a Dangerous World'', p. 96. Cornell University Press, 2004, {{ISBN|0-8014-4169-2}}.</ref> Brežņeva valdības premjerministrs [[Aleksejs Kosigins]] atkāpās no amata 1980. gada oktobrī, vien divus mēnešus pirms savas nāves 76 gadu vecumā, tobrīd būdams ļoti slims.<ref>{{laikraksta atsauce | title = Soviet Union: And Then There Was One | magazine = [[Time]] | url = http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,924497,00.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20101125121814/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,924497,00.html | archive-date = 25 November 2010 | access-date = 24 September 2024 | date = 3 November 1980 }}</ref> 1980. gadā [[PSKP CK Politbirojs|PSKP CK Politbiroja]] locekļa — politiķa, kurš bija pārdzīvojis [[Lielais terors|Lielo teroru]] un nācis pie varas 1930. un 1940. gados — vidējais vecums bija 70 gadi (salīdzinājumā ar 55 gadiem 1952. gadā un 61 gadu 1964. gadā), un līdz 1982. gadam Brežņeva valdības ārlietu ministrs [[Andrejs Gromiko]], aizsardzības ministrs [[Dmitrijs Ustinovs]] un premjerministrs [[Nikolajs Tihonovs]] (kurš nomainīja Kosiginu) visi bija septiņdesmit un septiņdesmit gadus veci, savukārt viņa pirmais vietnieks [[Vasīlijs Kuzņecovs]] jau bija astoņdesmit gadus vecs.<ref>Kort, Michael. ''The Soviet Colossus: History and Aftermath'', p. 335. M. E. Sharpe, 2006, {{ISBN|0-7656-1454-5}}.</ref> [[Jurijs Andropovs]], 68 gadus vecais Brežņeva pēctecis, stājoties amatā, bija smagi slims ar [[Nieru mazspēja|nieru mazspēju]],<ref>Post, p. 97.</ref> un pēc Andropova nāves piecpadsmit mēnešus vēlāk viņu amatā nomainīja toreiz 72 gadus vecais [[Konstantīns Čerņenko]], kurš mira trīspadsmit mēnešus vēlāk. Čerņenko kļuva par trešo [[Padomju Savienības vadītāju uzskaitījums|PSRS vadītāju]], kurš nomira nepilnu trīs gadu laikā, un, uzzinot par viņa nāvi nakts vidū, [[ASV prezidents]] [[Ronalds Reigans]], kurš bija septiņus mēnešus vecāks par Čerņenko un nedaudz vairāk kā trīs gadus vecāks par Čerņenko priekšgājēju Andropovu, esot izteicies: "Kā es varu kaut ko dabūt no krieviem, ja viņi turpina mirt?"<ref>{{ziņu atsauce | author-link=Maureen Dowd | last=Dowd | first=Maureen | url=https://www.nytimes.com/1990/11/18/books/where-s-the-rest-of-him.html | title=Where's the Rest of Him? | newspaper=[[The New York Times]]| date=18 November 1990 | page=7:1 | access-date=10 December 2020 }}</ref> [[Gruzijas Komunistiskā partija|Gruzijas Komunistiskās partija]]s pirmais sekretārs [[Vasīlijs Mžavanadze]] atkāpās no amata 70 gadu vecumā, bet viņa [[Lietuvas PSR]] kolēģis [[Antans Sņečkus]] nāves brīdī bija 71 gadu vecs. === Citas komunistiskās valstis === [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-1987-0529-029, Berlin, Tagung Warschauer Pakt, Gruppenfoto.jpg|thumb|right|350px|Septiņu [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstu vadītāju tikšanās 1987. gadā [[Berlīne|Berlīnē]]. No kreisās: [[Gustavs Husāks]], [[Todors Živkovs]], [[Ērihs Honekers]], [[Mihails Gorbačovs]], [[Nikolaje Čaušesku]], [[Vojcehs Jaruzelskis]] un [[Jānošs Kādārs]]. Viņu kopējais vidējais vecums tolaik bija 69 gadi.]] [[Sociālistiska valsts|Komunistisko valstu]] vadītājiem, kas bija vecāki par septiņdesmit gadu: *[[Albānijas Tautas Republika|Albānijas TSR]] (Pirmais sekretārs [[Envers Hodža]] nomira 76 gadu vecumā) *[[Bulgārijas Tautas Republika|Bulgārijas TR]] (Ģenerālsekretāram [[Todors Živkovs|Todoram Živkovam]] bija 78 gadi, kad viņš atkāpās no amata) *[[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|Čehoslovākijas SR]] (Prezidentam [[Gustavs Husāks|Gustavam Husākam]] bija 76 gadi, kad viņš atkāpās no amata) *[[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] (gandrīz katrs [[Vācijas Sociālistiskā Vienotības partija|Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijas]] vadītājs, beidzot savu pilnvaru termiņu, bija sasniedzis vai pārsniedzis 70 gadu vecumu){{efn|Prezidents [[Vilhelms Pīks]] savas nāves brīdī bija 84 gadus vecs, premjerministrs [[Oto Grotevols]] — 70 gadus vecs, pirmais sekretārs [[Valters Ulbrihts]] — 77 gadus vecs, kad viņš tika atcelts no pirmā sekretāra amata, un 80 gadus vecs, kad viņš nomira kā prezidents un (nominālais) Centrālkomitejas priekšsēdētājs, bet ģenerālsekretārs un valsts vadītājs [[Ērihs Honekers]] — 77 gadus vecs, kad viņš bija spiests atkāpties no amata, pēc Honekera valsts vadītājs bija [[Egons Krencs]], kurš no amata atkāpās 52 gadu vecumā pēc komunistiskā režīma sabrukuma.}} *[[Ungārijas Tautas Republika|Ungārijas TR]] (Ģenerālsekretāram [[Jānošs Kādārs|Jānošam Kādāram]] bija 75 gadi, kad viņš atkāpās no amata) *[[Laosa]] (visi bijušie prezidenti, stājoties amatā, bija vecāki par 70 gadiem,{{efn|[[Sufanuvongs]] atkāpās no amata 77 gadu vecumā, prezidenta pienākumu izpildītājs [[Phumi Vongvičits]] atkāpās no amata 82 gadu vecumā, [[Kaisons Phomvihans]] nomira amatā 71 gada vecumā, [[Nuhaks Phumsavans]] atkāpās no amata 87 gadu vecumā, Khamtajs Siphandons atkāpās no amata 82 gadu vecumā, [[Čumali Sajasons]] atkāpās no amata 79 gadu vecumā, bet [[Bunhangs Voračits]] atkāpās no amata 83 gadu vecumā.}} savukārt pašreizējais prezidents [[Thongluns Sisulits]], stājoties amatā, bija 75 gadus vecs) *[[Ziemeļkoreja]] ([[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstākie līderi]] [[Kims Irsens]] un [[Kims Čenirs]] nāves brīdī bija attiecīgi 82 un 70 gadus veci) *[[Rumānijas Tautas Republika|Rumānijas SR]] (Ģenerālsekretāram un vadonim [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajem Čaušesku]] bija 71 gads, kad viņam izpildīja nāvessodu) *[[Somālija]] (Prezidentam [[Siāds Barre|Siādam Barrem]] bija 71 gads, kad viņu gāza no amata) *[[Vjetnama]] (Prezidents [[Ho Ši Mins]] un ģenerālsekretārs [[Le Zuans]] nāves brīdī abi bija 79 gadus veci, savukārt ģenerālsekretārs [[Ngujens Fu Trongs]] bija 80 gadus vecs, un viņš arī bija bijis prezidenta amatā līdz 76 gadu vecumam. Lielākā daļa nodzīvojušo ģenerālsekretāru aizgāja pensijā sasnieguši vai pārsnieguši 70 gadu vecumu){{efn|[[Do Miei]] atstāja amatu 80 gadu vecumā, [[Nongs Dik Maņs]] atstāja amatu 70 gadu vecumā, [[Ngujens Van Liņs]] atstāja amatu 75 gadu vecumā un [[Čions Tiņs]] atstāja amatu 79 gadu vecumā, atstājot tikai [[Le Kha Fjeu]], kurš devās pensijā 69 gadu vecumā.}} *[[Dienvidslāvijas SFR]] (Prezidents un maršals [[Josips Brozs Tito]] nomira 87 gadu vecumā) Mūsdienās [[Kuba|Kubu]] raksturo kā gerontokrātiju: "Lai gan Kubas iedzīvotāji mūsdienās galvenokārt ir [[Ekvatoriālā rase|melnādainie]] vai [[mulati]] un gados jauni, valdošā elite pārsvarā ir baltādainie gerontokrāti," 2008. gadā rakstīja ''[[The Economist]]''.<ref>{{ziņu atsauce |date=30 December 2008 |title=The Cuban revolution at 50 - Heroic myth and prosaic failure |url=http://www.economist.com/world/americas/displaystory.cfm?story_id=12851254 |newspaper=The Economist}}</ref> Kubas vadītājs [[Fidels Kastro]] ''[[de facto]]'' pārvaldīja valsti gandrīz 50 gadus, faktiski aizejot pensijā 2008. gadā 82 gadu vecumā, lai gan viņš palika [[Kubas Komunistiskā partija|Kubas Komunistiskās partijas]] vadītājs līdz 2011. gadam. Fidelu nomainīja viņa brālis [[Rauls Kastro]], kuram bija 89 gadi, kad viņš aizgāja pensijā. === Teokrātijas === [[Attēls:Ali Khamenei in 2020 Friday Prayer 014.jpg|thumb|80 gadu vecais [[Irānas Augstākais vadītājs|Irānas augstākais līderis]] [[Alī Hāmenejī]] vada piektdienas dievkalpojumu 2020. gada 17. janvārī]] [[Teokrātija|Teokrātiskās]] valstīs un [[Reliģija|reliģiskās organizācijas]], kurās vadība ir koncentrēta [[Garīdzniecība|reliģisko vecāko]] rokās, var uzskatīt par gerontokrātijām, tāpat kā [[Irāna]]s, [[Saūda Arābija]]s, [[Svētais Krēsls|Vatikāna]] un [[Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca]]s gadījumā. Irānā [[Irānas parlaments|parlamenta]] deputātu kandidātiem jābūt jaunākiem par 75 gadiem, neatkarīgi no vecāko reliģisko vadītāju vecuma. Saūda Arābija, kas nomināli ir teokrātiska monarhija, ir salīdzināta ar dažādām vēlīnām komunistiskajām valstīm, kuras pārvaldīja gerontokrāti. Pirmais karalis [[Ibn Saūds]] un visi turpmākie karaļi no viņa bērnu vidus valdīja līdzās daudziem vecākajiem [[Garīdzniecība|garīdzniekiem]]. Tomēr kopš 2017. gada vara ir koncentrēta [[Muhammeds bin Selmāns|Muhammeda bin Selmāna]] rokās, kuram bija 31 gads, kad viņa tēvs, karalis [[Selmāns Āl Saūds]], iecēla bin Selmānu par Saūda Arābijas kroņprinci. MbS, kā bin Selmāna vārds bieži tiek saīsināts, no varas ir atstūmis malā ietekmīgus, vecākus [[Saūdu dinastija]]s locekļus. == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts pārvaldes formas]] [[Kategorija:Politiskās sistēmas]] [[Kategorija:Politiski termini]] j23grx48067we7ezk7phiq1gsqe8i8d 4506112 4506108 2026-08-12T18:37:49Z Tankists 100139 4506112 wikitext text/x-wiki '''Gerontokrātija'''<ref name="veest">{{tīmekļa atsauce |title=Gerontokrātija — Vēsture |url=https://vesture.eu/Gerontokr%C4%81tija |website=vesture.eu |accessdate={{dat|2026|8|12||bez}} |language=lv}}</ref> ({{val|en|gerontocracy}}; no [[Grieķu valoda|grieķu]] {{gree|γέρων}}, ''gerōn'' — ‘vecs’, {{gree|κράτος}}, ''krátos'' — ‘vara’) ir [[Oligarhija|oligarhiska]] [[valsts pārvaldes forma]], kur vara pieder vecākajiem [[sabiedrība]]s pārstāvjiem.<ref name="veest" /> == Piemēri politiskajās sistēmās == === Āfrika === Ziņojot par toreiz 92 gadus vecā [[Pols Bija|Pola Bijas]] kampaņu kandidēšanai uz astoto termiņu [[Kamerūna]]s [[Kamerūnas prezidentu uzskaitījums|prezidenta]] amatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[sabiedriskie mediji|sabiedriskā raidorganizācija]] [[NPR]] atzīmēja lielu gados vecāku valstu vadītāju skaitu visā [[Āfrika|Āfrikā]], tostarp [[Pīters Mutarika|Pīteru Mutariku]] no [[Malāvija]]s, [[Joveri Museveni]] no [[Uganda]]s, [[Alasans Uatara|Alasanu Uataru]] no [[Kotdivuāra]]s, [[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo|Teodoro Objangu Ngemu Mbasogo]] no [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] un [[Emersons Mnangagva|Emersonu Mnangagvu]] no [[Zimbabve]]s. Mutarikam toreiz bija 85 gadi, Museveni ― 81 gads, savukārt pēdējiem trim visiem bija 83 gadi. Pats Bija ir vecākais amatā esošais valsts vadītājs pasaulē.<ref name="Bartlett 2025">{{ziņu atsauce |last1=Bartlett |first1=Kate |title=Africa's oldest leader isn't ready to retire — and he's not the only one defying age |url=https://www.npr.org/2025/10/11/nx-s1-5570875/cameroon-biya-africa |access-date=11 October 2025 |date=11 October 2025 |ref=Bartlett 2025 |work=NPR}}</ref> === Padomju Savienība === [[Attēls:Устинов и Брежнев.jpg|thumb|[[Leonīds Brežņevs]] (toreiz 72 gadi; labajā pusē) un [[Dmitrijs Ustinovs]] (toreiz 71 gads; kreisajā pusē) 1979. gada Revolūcijas dienas parādē]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] gerontokrātija arvien vairāk nostiprinājās, sākot ar [[1970. gadi]]em;<ref>[https://www.nytimes.com/1970/07/06/archives/the-coming-change-of-generations-in-the-kremlin.html The Coming Change of Generations in the Kremlin], ''[[The New York Times]]'', 6 July 1970</ref> tā valstī bija izplatīta vismaz līdz 1985. gadam, kad pie varas nāca dinamiskāka, jaunāka un ambiciozāka valdība [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] vadībā.<ref>Zwass, Adam. ''The Council for Mutual Economic Assistance'', p. 127. M. E. Sharpe, 1989, {{ISBN|0-87332-496-X}}.</ref> Padomju gerontokrātijas spilgtākais pārstāvis [[Leonīds Brežņevs]]<ref>Gerner, Kristian and Hedlund, Stefan. ''Ideology and Rationality in the Soviet Model'', p. 346. [[Routledge]], 1989, {{ISBN|0-415-02142-1}}.</ref> nomira 1982. gadā 75 gadu vecumā. Brežņevam 1975. gadā bija [[Miokarda infarkts|sirdslēkme]], kas noveda pie ģeneralizētas [[ateroskleroze]]s attīstības, kas viņu pakāpeniski novājināja un radīja grūtības runāt. Pēdējos divus savas dzīves gadus Brežņevs savas veselības dēļ faktiski bija nomināls PSRS valsts vadītājs.<ref>[[Jerrold Post|Post, Jerrold M.]] ''Leaders and Their Followers in a Dangerous World'', p. 96. Cornell University Press, 2004, {{ISBN|0-8014-4169-2}}.</ref> Brežņeva valdības premjerministrs [[Aleksejs Kosigins]] atkāpās no amata 1980. gada oktobrī, vien divus mēnešus pirms savas nāves 76 gadu vecumā, tobrīd būdams ļoti slims.<ref>{{laikraksta atsauce | title = Soviet Union: And Then There Was One | magazine = [[Time]] | url = http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,924497,00.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20101125121814/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,924497,00.html | archive-date = 25 November 2010 | access-date = 24 September 2024 | date = 3 November 1980 }}</ref> 1980. gadā [[PSKP CK Politbirojs|PSKP CK Politbiroja]] locekļa — politiķa, kurš bija pārdzīvojis [[Lielais terors|Lielo teroru]] un nācis pie varas [[1930. gadi|1930.]] un [[1940. gadi|1940. gados]] — vidējais vecums bija 70 gadi (salīdzinājumā ar 55 gadiem 1952. gadā un 61 gadu 1964. gadā), un līdz 1982. gadam Brežņeva valdības ārlietu ministrs [[Andrejs Gromiko]], aizsardzības ministrs [[Dmitrijs Ustinovs]] un premjerministrs [[Nikolajs Tihonovs]] (kurš nomainīja Kosiginu) visi bija septiņdesmit un septiņdesmit gadus veci, savukārt viņa pirmais vietnieks [[Vasīlijs Kuzņecovs]] jau bija astoņdesmit gadus vecs.<ref>Kort, Michael. ''The Soviet Colossus: History and Aftermath'', p. 335. M. E. Sharpe, 2006, {{ISBN|0-7656-1454-5}}.</ref> [[Jurijs Andropovs]], 68 gadus vecais Brežņeva pēctecis, stājoties amatā, bija smagi slims ar [[Nieru mazspēja|nieru mazspēju]],<ref>Post, p. 97.</ref> un pēc Andropova nāves piecpadsmit mēnešus vēlāk viņu amatā nomainīja toreiz 72 gadus vecais [[Konstantīns Čerņenko]], kurš mira trīspadsmit mēnešus vēlāk. Čerņenko kļuva par trešo [[Padomju Savienības vadītāju uzskaitījums|PSRS vadītāju]], kurš nomira nepilnu trīs gadu laikā, un, uzzinot par viņa nāvi nakts vidū, [[ASV prezidents]] [[Ronalds Reigans]], kurš bija septiņus mēnešus vecāks par Čerņenko un nedaudz vairāk kā trīs gadus vecāks par Čerņenko priekšgājēju Andropovu, esot izteicies: "Kā es varu kaut ko dabūt no krieviem, ja viņi turpina mirt?"<ref>{{ziņu atsauce | author-link=Maureen Dowd | last=Dowd | first=Maureen | url=https://www.nytimes.com/1990/11/18/books/where-s-the-rest-of-him.html | title=Where's the Rest of Him? | newspaper=[[The New York Times]]| date=18 November 1990 | page=7:1 | access-date=10 December 2020 }}</ref> [[Gruzijas Komunistiskā partija|Gruzijas Komunistiskās partija]]s pirmais sekretārs [[Vasīlijs Mžavanadze]] atkāpās no amata 70 gadu vecumā, bet viņa [[Lietuvas PSR]] kolēģis [[Antans Sņečkus]] nāves brīdī bija 71 gadu vecs. === Citas komunistiskās valstis === [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-1987-0529-029, Berlin, Tagung Warschauer Pakt, Gruppenfoto.jpg|thumb|right|350px|Septiņu [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstu vadītāju tikšanās 1987. gadā [[Berlīne|Berlīnē]]. No kreisās: [[Gustavs Husāks]], [[Todors Živkovs]], [[Ērihs Honekers]], [[Mihails Gorbačovs]], [[Nikolaje Čaušesku]], [[Vojcehs Jaruzelskis]] un [[Jānošs Kādārs]]. Viņu kopējais vidējais vecums tolaik bija 69 gadi.]] [[Sociālistiska valsts|Komunistisko valstu]] vadītājiem, kas bija vecāki par septiņdesmit gadu: *[[Albānijas Tautas Republika|Albānijas TSR]] (Pirmais sekretārs [[Envers Hodža]] nomira 76 gadu vecumā) *[[Bulgārijas Tautas Republika|Bulgārijas TR]] (Ģenerālsekretāram [[Todors Živkovs|Todoram Živkovam]] bija 78 gadi, kad viņš atkāpās no amata) *[[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|Čehoslovākijas SR]] (Prezidentam [[Gustavs Husāks|Gustavam Husākam]] bija 76 gadi, kad viņš atkāpās no amata) *[[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] (gandrīz katrs [[Vācijas Sociālistiskā Vienotības partija|Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijas]] vadītājs, beidzot savu pilnvaru termiņu, bija sasniedzis vai pārsniedzis 70 gadu vecumu){{efn|Prezidents [[Vilhelms Pīks]] savas nāves brīdī bija 84 gadus vecs, premjerministrs [[Oto Grotevols]] — 70 gadus vecs, pirmais sekretārs [[Valters Ulbrihts]] — 77 gadus vecs, kad viņš tika atcelts no pirmā sekretāra amata, un 80 gadus vecs, kad viņš nomira kā prezidents un (nominālais) Centrālkomitejas priekšsēdētājs, bet ģenerālsekretārs un valsts vadītājs [[Ērihs Honekers]] — 77 gadus vecs, kad viņš bija spiests atkāpties no amata, pēc Honekera valsts vadītājs bija [[Egons Krencs]], kurš no amata atkāpās 52 gadu vecumā pēc komunistiskā režīma sabrukuma.}} *[[Ungārijas Tautas Republika|Ungārijas TR]] (Ģenerālsekretāram [[Jānošs Kādārs|Jānošam Kādāram]] bija 75 gadi, kad viņš atkāpās no amata) *[[Laosa]] (visi bijušie prezidenti, stājoties amatā, bija vecāki par 70 gadiem,{{efn|[[Sufanuvongs]] atkāpās no amata 77 gadu vecumā, prezidenta pienākumu izpildītājs [[Phumi Vongvičits]] atkāpās no amata 82 gadu vecumā, [[Kaisons Phomvihans]] nomira amatā 71 gada vecumā, [[Nuhaks Phumsavans]] atkāpās no amata 87 gadu vecumā, Khamtajs Siphandons atkāpās no amata 82 gadu vecumā, [[Čumali Sajasons]] atkāpās no amata 79 gadu vecumā, bet [[Bunhangs Voračits]] atkāpās no amata 83 gadu vecumā.}} savukārt pašreizējais prezidents [[Thongluns Sisulits]], stājoties amatā, bija 75 gadus vecs) *[[Ziemeļkoreja]] ([[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstākie līderi]] [[Kims Irsens]] un [[Kims Čenirs]] nāves brīdī bija attiecīgi 82 un 70 gadus veci) *[[Rumānijas Tautas Republika|Rumānijas SR]] (Ģenerālsekretāram un vadonim [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajem Čaušesku]] bija 71 gads, kad viņam izpildīja nāvessodu) *[[Somālija]] (Prezidentam [[Siāds Barre|Siādam Barrem]] bija 71 gads, kad viņu gāza no amata) *[[Vjetnama]] (Prezidents [[Ho Ši Mins]] un ģenerālsekretārs [[Le Zuans]] nāves brīdī abi bija 79 gadus veci, savukārt ģenerālsekretārs [[Ngujens Fu Trongs]] bija 80 gadus vecs, un viņš arī bija bijis prezidenta amatā līdz 76 gadu vecumam. Lielākā daļa nodzīvojušo ģenerālsekretāru aizgāja pensijā sasnieguši vai pārsnieguši 70 gadu vecumu){{efn|[[Do Miei]] atstāja amatu 80 gadu vecumā, [[Nongs Dik Maņs]] atstāja amatu 70 gadu vecumā, [[Ngujens Van Liņs]] atstāja amatu 75 gadu vecumā un [[Čions Tiņs]] atstāja amatu 79 gadu vecumā, atstājot tikai [[Le Kha Fjeu]], kurš devās pensijā 69 gadu vecumā.}} *[[Dienvidslāvijas SFR]] (Prezidents un maršals [[Josips Brozs Tito]] nomira 87 gadu vecumā) Mūsdienās [[Kuba|Kubu]] raksturo kā gerontokrātiju: "Lai gan Kubas iedzīvotāji mūsdienās galvenokārt ir [[Ekvatoriālā rase|melnādainie]] vai [[mulati]] un gados jauni, valdošā elite pārsvarā ir baltādainie gerontokrāti," 2008. gadā rakstīja ''[[The Economist]]''.<ref>{{ziņu atsauce |date=30 December 2008 |title=The Cuban revolution at 50 - Heroic myth and prosaic failure |url=http://www.economist.com/world/americas/displaystory.cfm?story_id=12851254 |newspaper=The Economist}}</ref> Kubas vadītājs [[Fidels Kastro]] ''[[de facto]]'' pārvaldīja valsti gandrīz 50 gadus, faktiski aizejot pensijā 2008. gadā 82 gadu vecumā, lai gan viņš palika [[Kubas Komunistiskā partija|Kubas Komunistiskās partijas]] vadītājs līdz 2011. gadam. Fidelu nomainīja viņa brālis [[Rauls Kastro]], kuram bija 89 gadi, kad viņš aizgāja pensijā. === Teokrātijas === [[Attēls:Ali Khamenei in 2020 Friday Prayer 014.jpg|thumb|80 gadu vecais [[Irānas Augstākais vadītājs|Irānas augstākais līderis]] [[Alī Hāmenejī]] vada piektdienas dievkalpojumu 2020. gada 17. janvārī]] [[Teokrātija|Teokrātiskās]] valstīs un [[Reliģija|reliģiskās organizācijas]], kurās vadība ir koncentrēta [[Garīdzniecība|reliģisko vecāko]] rokās, var uzskatīt par gerontokrātijām, tāpat kā [[Irāna]]s, [[Saūda Arābija]]s, [[Svētais Krēsls|Vatikāna]] un [[Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca]]s gadījumā. Irānā [[Irānas parlaments|parlamenta]] deputātu kandidātiem jābūt jaunākiem par 75 gadiem, neatkarīgi no vecāko reliģisko vadītāju vecuma. Saūda Arābija, kas nomināli ir teokrātiska monarhija, ir salīdzināta ar dažādām vēlīnām komunistiskajām valstīm, kuras pārvaldīja gerontokrāti. Pirmais karalis [[Ibn Saūds]] un visi turpmākie karaļi no viņa bērnu vidus valdīja līdzās daudziem vecākajiem [[Garīdzniecība|garīdzniekiem]]. Tomēr kopš 2017. gada vara ir koncentrēta [[Muhammeds bin Selmāns|Muhammeda bin Selmāna]] rokās, kuram bija 31 gads, kad viņa tēvs, karalis [[Selmāns Āl Saūds]], iecēla bin Selmānu par Saūda Arābijas kroņprinci. MbS, kā bin Selmāna vārds bieži tiek saīsināts, no varas ir atstūmis malā ietekmīgus, vecākus [[Saūdu dinastija]]s locekļus. == Atsauces un piezīmes == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts pārvaldes formas]] [[Kategorija:Politiskās sistēmas]] [[Kategorija:Politiski termini]] 2h6a97m30ocw9lau4ne5pkj4eq3h8hf Gerontocracy 0 637067 4506099 2026-08-12T18:25:30Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Gerontokrātija]] 4506099 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gerontokrātija]] 8lqeqk0wxp6wi6d4odo56zq9rmfop2y Gerontokrātisks 0 637068 4506100 2026-08-12T18:28:16Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Gerontokrātija]] 4506100 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gerontokrātija]] 8lqeqk0wxp6wi6d4odo56zq9rmfop2y Gerontokrātiska 0 637069 4506101 2026-08-12T18:28:36Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Gerontokrātija]] 4506101 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gerontokrātija]] 8lqeqk0wxp6wi6d4odo56zq9rmfop2y Gerontokrātiskā 0 637070 4506102 2026-08-12T18:28:54Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Gerontokrātija]] 4506102 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gerontokrātija]] 8lqeqk0wxp6wi6d4odo56zq9rmfop2y Gerontokrātiskais 0 637071 4506103 2026-08-12T18:29:18Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Gerontokrātija]] 4506103 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gerontokrātija]] 8lqeqk0wxp6wi6d4odo56zq9rmfop2y Vensāns Beloržē 0 637072 4506109 2026-08-12T18:33:46Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Kavinsky]] 4506109 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kavinsky]] ohnxhrnq9veaeji9840ch33xdg2hi92 Vincent Belorgey 0 637073 4506110 2026-08-12T18:34:08Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Kavinsky]] 4506110 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kavinsky]] ohnxhrnq9veaeji9840ch33xdg2hi92 Gerontocratie 0 637074 4506114 2026-08-12T18:40:07Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Gerontokrātija]] 4506114 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gerontokrātija]] 8lqeqk0wxp6wi6d4odo56zq9rmfop2y Gérontocratie 0 637075 4506115 2026-08-12T18:40:37Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Gerontokrātija]] 4506115 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gerontokrātija]] 8lqeqk0wxp6wi6d4odo56zq9rmfop2y Gerontokratija 0 637076 4506116 2026-08-12T18:41:11Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Gerontokrātija]] 4506116 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gerontokrātija]] 8lqeqk0wxp6wi6d4odo56zq9rmfop2y Ričards Hols 0 637077 4506118 2026-08-12T18:45:55Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Moby]] 4506118 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Moby]] 424u6zwenatk6vbb47tbfebn6ctyl5u Richard Hall 0 637078 4506119 2026-08-12T18:46:13Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Moby]] 4506119 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Moby]] 424u6zwenatk6vbb47tbfebn6ctyl5u Pirmais Silēzijas karš 0 637079 4506125 2026-08-12T19:13:28Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Infobox military conflict | conflict = Pirmais Silēzijas karš | partof = [[Karš par Austrijas mantojumu|Kara par Austrijas mantojumu]] un [[Silēzijas kari]]em | image = Battle of Mollwitz.webp | alt = Watercolour illustration of Prussian infantry advancing at the Battle of Mollwitz | caption = Prūsijas kājnieki uzbrukumš [[Molvicas kauja]]s laikā | date = 1740. gada 16. decembris – 1742. gada 11. jūnijs | place = [[Silēzija]],... 4506125 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Pirmais Silēzijas karš | partof = [[Karš par Austrijas mantojumu|Kara par Austrijas mantojumu]] un [[Silēzijas kari]]em | image = Battle of Mollwitz.webp | alt = Watercolour illustration of Prussian infantry advancing at the Battle of Mollwitz | caption = Prūsijas kājnieki uzbrukumš [[Molvicas kauja]]s laikā | date = 1740. gada 16. decembris – 1742. gada 11. jūnijs | place = [[Silēzija]], [[Morāvija]], [[Bohēmija]] | result = Prūsijas uzvara | territory = Hābsburgu monarhija atdod Prūsijai lielāko daļu Silēzijas. | combatant1 = {{flaga|Prussia|1750}} [[Prūsijas Karaliste]] | combatant2 = [[File:Banner of the Holy Roman Emperor with Arms (1437-1493).svg|23px]] [[Hābsburgu monarhija]] | commander1 = {{flaga|Prussia|1701}} [[Frīdrihs II Lielais]] * [[Anhaltes-Desavas princis Leopolds II]] * [[Kurts Kristofs fon Šverins|grāfs Kurts Kristofs fon Šverins]] | commander2 = [[File:Banner of the Holy Roman Emperor with Arms (1437-1493).svg|23px]] [[Marija Terēzija]] * [[Princis Karls Aleksandrs]] * [[Vilhelms Reinhards fon Neipergs|grāfs Vilhelms Reinhards fon Neipergs]] | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | notes = | campaignbox = }} '''Pirmais Silēzijas karš''' ({{val|de|Erster Schlesischer Krieg}}) bija pirmais no trim tā sauktajiem [[Silēzijas kari]]em, kas norisinājās no 1740. līdz 1742. gadam [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma kara]] ietvaros. Karā par Austrijas Silēzijas kontroli cīnījās [[Prūsija]] un [[Hābsburgu monarhija|Austrija]], kuras pārvaldīja attiecīgi [[Frīdrihs II Lielais]] un [[Marija Terēze]]. Karā piedalījās arī abu pušu sabiedrotie. Karš beidzās ar [[Silēzija]]s, kurā bija jaukta vācu-poļu-čehu-ebreju populācija, nonākšanu uzvarētājas Prūsijas kontrolē. Pirmais Silēzijas karš sākās pēc [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas imperatora]] [[Kārlis VI|Kārļa VI]] nāves (1740. gada 20. oktobrī), kurš 1713. gada 19. aprīlī pieņemtajā [[Pragmatiskā sankcija|Pragmatiskajā sankcijā]] atzina [[sieviete|sieviešu]] kārtas pēcteču (piemēram, Marijas Terēzes, kura piedzima tikai 1717. gadā) tiesības uz troni. Lai gan lielākā daļa valstu Kārļa VI dzīves laikā atzina Pragmatisko sankciju, pēc viņa nāves 1740. gadā viņu izaicināja [[Prūsijas karalis]] Frīdrihs II un Bavārijas Kārlis Albrehts (vēlāk imperators [[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārlis VII]]). Arī Bavārijas kūrfirsts Kārlis Albrehts pretendēja uz imperatora kroni un Hābsburgu zemēm. Prūsija noslēdza aliansi ar Bavāriju, [[Francijas Karaliste|Franciju]], [[Saksijas kūrfirstiste|Saksiju]], [[Ķelnes kūrfirstiste|Ķelni]], [[Spānijas Karaliste (1700—1813)|Spāniju]], Zviedriju un [[Neapoles Karaliste|Neapoli]]. Šīs lielvalstis centās vājināt un iznīcināt Hābsburgu impēriju. Savukārt [[Lielbritānija]], [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnija]], [[Nīderlandes Republika|Nīderlande]] un [[Krievijas Impērija|Krievija]] noslēdza aliansi ar Hābsburgiem. ==Galvenie notikumi un kaujas == * 1740. gada 11. decembrī Frīdrihs II izvirzīja Austrijai ultimātu par Silēzijas atdošanu Prūsijai. Apmaiņā pret to viņš atzina Pragmatisko sankciju un atbalstīja Austrijas līdzvaldnieka [[Francis I Stefans |Franča I Stefana]], mirušā imperatora Kārļa VI znota un Marijas Terēzes vīra, ievēlēšanu par Vācu nācijas Svētās Romas imperatoru. Tomēr Frīdrihs negaidīja Austrijas sekojošo atbildi. * 16. decembrī 25 000 vīru lielas armijas priekšgalā viņš iegāja Silēzijā. [[Protestantisms|Protestantu]] iedzīvotāji sagaidīja prūšus kā atbrīvotājus no piedzīvotajām reliģiskām vajāšanām. Līdz janvāra beigām Silēzija bija atbrīvota no Austrijas karaspēka. [[Glogova]]s, [[Bžega|Brīgas]] un [[Neise]]s cietokšņos, ko aplenca Prūsijas karaspēks, bija palikuši tikai vāji Austrijas armijas garnizoni. Pēc tam Prūsijas karaspēks devās ziemas mītnēs. * 1741. gada 27. februāris: Baumgartenas kauja. * 9. marts: Anhaltes-Desavas princis Leopolds ieņem Glogavas cietoksni. *Martā feldmaršala grāfa Vilhelma Reinharda fon Neiperga vadībā netālu no [[Olomouca]]s sapulcējās 15 000 vīru liela Austrijas armija, kas sastāvēja no 17 bataljoniem, astoņām grenadieru rotām un 13 kavalērijas pulkiem, lai atbrīvotu aplenktos Neises un Brīgas cietokšņus. * 10. aprīlis: Prūsijas armijas uzvara feldmaršala grāfa Kurta Kristofa fon Šverina vadībā [[Molvicas kauja|Molvicas kaujā]]. *18. maijs: [[Nimfemburgas pils|Nimfenburgā]] tiek noslēgts Nimfenburgas līgums starp Bavārijas, Francijas, Saksijas, Prūsijas un Spānijas pārstāvjiem pret Austriju. *Maijs: Brīgas pilsētas bombardēšana. *5. jūnijs: [[Vroclava|Breslavā]] uz 15 gadiem tiek noslēgta Prūsijas un Francijas aizsardzības alianse. *22. jūlijs: Uzbrukums Rotšlosai. *10. augusts: Breslavas okupācija. *9. oktobris: Kleina-Šellendorfas pamiers. *26. novembris: Bavārijas armija kūrfirsta Karla Albrehta vadībā, sakšu armija un franču palīgkorpuss maršala Bellila vadībā negaidītā manevrā ieņem [[Bohēmija]]s galvaspilsētu [[Prāga|Prāgu]]. *Decembra vidus: Frīdrihs iebrūk Bohēmijā, aizbildinoties, ka Austrija neievēro Kleina-Šellendorfa konvencijas slepenību. *26. decembris: Prūsija ieņem Olomoucu. *1742. gada 14. marts: Lešas kauja (arī Leša; mūsdienās Lišeņa, [[Brno]] rajons). *17. maijs: Prūsijas uzvara [[Hotusicas kauja|Hotusicā]]. *11. jūnijs: tiek noslēgts Breslavas miera līgums. *27. jūlijs: [[Berlīne|Berlīnē]] tiek ratificēts miera līgums, kas izbeidz karu, piespiežot Mariju Terēzi atdot Prūsijai praktiski visu Silēziju — šī zaudējuma nozīme Austrijai drīz vien noveda pie [[Otrais Silēzijas karš|Otrā Silēzijas kara]]. == Galerija == <gallery> Crown of Bohemia 1648.png|thumb|Bohēmijas kroņa zemes [[Hābsburgi|Hābsburgu]] pakļautībā līdz 1742. gadam, kad lielākā daļa Silēzijas tika atdota Prūsijai Österreichisch-Schlesien 1746 en.svg|thumb|Austrijas Silēzija pēc Berlīnes miera līguma (1742) Maria Theresia of Austria Tuerkisch.jpg|thumb|Ķeizariene [[Marija Terēzija]] ap 1744. gadu Kurt Christoph von Schwerin.jpg|thumb|19. gadsimta gravīra kurā attēlots grāfs [[Kurts Kristofs fon Šverins]] Hillingford - George II at the Battle of Dettingen.jpg|thumb|Karalis [[Džordžs II]] [[Detingenas kauja|Detingenā]] (Roberts Aleksandrs Hillingfords, 1902) </gallery> == Literatūra == * {{Cite book|last=Anderson|first=Matthew Smith|author-link=Matthew Smith Anderson|title=The War of the Austrian Succession: 1740–1748|publisher=[[Longman]]|location=New York|year=1995|url=https://books.google.com/books?id=m1-xWK1iJ2oC|isbn=978-0-582-05950-4}} * {{Cite book|last=Asprey|first=Robert B.|author-link=Robert B. Asprey|title=Frederick the Great: The Magnificent Enigma|publisher=[[Ticknor and Fields]]|location=New York|year=1986|url=https://archive.org/details/frederickgreatma00aspr|isbn=978-0-89919-352-6|url-access=}} * {{Cite book|first=Jeremy|last=Black|author-link=Jeremy Black (historian)|title=European Warfare, 1660–1815|year=1994|publisher=[[UCL Press]]|location=London|isbn=978-1-85728-172-9|url=https://books.google.com/books?id=wLm_swEACAAJ}} * {{Cite book|first=Jeremy|last=Black|title=European International Relations 1648–1815|year=2002|publisher=[[Palgrave Macmillan]]|location=London|isbn=978-0-333-96450-7|url=https://books.google.com/books?id=OT-ttAEACAAJ}} * {{Cite book|last=Browning|first=Reed|author-link=Reed Browning|year=1993|title=The War of the Austrian Succession|location=New York|publisher=[[St. Martin's Press]]|url=https://books.google.com/books?id=7JKlQgAACAAJ|isbn=978-0-312-09483-6}} * {{Cite journal|last=Browning|first=Reed|title=New Views on the Silesian Wars|journal=[[Journal of Military History]]|date=April 2005|volume=69|issue=2|pages=521–534|doi=10.1353/jmh.2005.0077|jstor=3397409|s2cid=159463824}} * {{Cite book|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|author-link=Thomas Carlyle|year=1858|volume=I|title=Book III – The Hohenzollerns in Brandenburg – 1412–1718|publisher=[[Chapman & Hall]]|location=London|url=https://books.google.com/books?id=bNQ_AAAAcAAJ&pg=PA193|oclc=1045538020}} * {{Cite book|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|year=1862a|volume=III|title=Book XII – First Silesian War, Awakening a General European One, Begins – December 1740 – May 1741|publisher=Chapman & Hall|location=London|url=https://books.google.com/books?id=Y-VTAAAAcAAJ&pg=PA163|oclc=1045538020}} * {{Cite book|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|year=1862b|volume=III|title=Book XIII – First Silesian War, Leaving the General European One Ablaze All Round, Gets Ended – May 1741 – July 1742|publisher=Chapman & Hall|location=London|url=https://books.google.com/books?id=Y-VTAAAAcAAJ&pg=PA399|oclc=1045538020}} * {{Cite book|title=Iron Kingdom: The Rise and Downfall of Prussia, 1600–1947|first=Christopher|last=Clark|author-link=Christopher Clark|year=2006|publisher=[[Belknap Press]]|location=Cambridge, Massachusetts|isbn=978-0-674-02385-7|url=https://archive.org/details/ironkingdomrised00chri|url-access=}} * {{Cite book|title=The Standard History of the World, by Great Historians|volume=V|first=John Herbert|last=Clifford|publisher=University Society|location=New York|year=1914|url=https://books.google.com/books?id=855IAQAAMAAJ&pg=PA3100|oclc=867881191}} * {{Cite book|last=Crankshaw|first=Edward|author-link=Edward Crankshaw|title=Maria Theresa|url=https://archive.org/details/mariatheresa00cran|date=1970|publisher=Viking Press|location=New York|isbn=978-0-670-45631-4|url-access=}} == Ārējās saites == {{Commons category}} * {{Cite EB1911|wstitle=Austrian Succession, War of the|first=David McDowall|last=Hannay|author-link=David Hannay (historian)}} [[Kategorija:Kari ar Austriju]] [[Kategorija:Kari ar Vāciju]] [[Kategorija:Kari ar Spāniju]] [[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Prūsiju]] [[Kategorija:Kari ar Lielbritānijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] [[Kategorija:Kari Eiropā]] [[Kategorija:18. gadsimta kari]] [[Kategorija:1740. gadi]] nurl5vro1arajg9a8jpxg8sygkm0k5z 4506133 4506125 2026-08-12T19:21:24Z ZANDMANIS 91184 4506133 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Pirmais Silēzijas karš | partof = [[Karš par Austrijas mantojumu|Kara par Austrijas mantojumu]] un [[Silēzijas kari]]em | image = Battle of Mollwitz.webp | alt = Watercolour illustration of Prussian infantry advancing at the Battle of Mollwitz | caption = Prūsijas kājnieki uzbrukumš [[Molvicas kauja]]s laikā | date = 1740. gada 16. decembris – 1742. gada 11. jūnijs | place = [[Silēzija]], [[Morāvija]], [[Bohēmija]] | result = Prūsijas uzvara | territory = Hābsburgu monarhija atdod Prūsijai lielāko daļu Silēzijas. | combatant1 = {{flaga|Prussia|1750}} [[Prūsijas Karaliste]] | combatant2 = [[File:Banner of the Holy Roman Emperor with Arms (1437-1493).svg|23px]] [[Hābsburgu monarhija]] | commander1 = {{flaga|Prussia|1701}} [[Frīdrihs II Lielais]] * [[Anhaltes-Desavas princis Leopolds II]] * [[Kurts Kristofs fon Šverins|grāfs Kurts Kristofs fon Šverins]] | commander2 = [[File:Banner of the Holy Roman Emperor with Arms (1437-1493).svg|23px]] [[Marija Terēzija]] * [[Princis Karls Aleksandrs]] * [[Vilhelms Reinhards fon Neipergs|grāfs Vilhelms Reinhards fon Neipergs]] | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | notes = | campaignbox = }} '''Pirmais Silēzijas karš''' ({{val|de|Erster Schlesischer Krieg}}) bija pirmais no trim tā sauktajiem [[Silēzijas kari]]em, kas norisinājās no 1740. līdz 1742. gadam [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma kara]] ietvaros. Karā par Austrijas Silēzijas kontroli cīnījās [[Prūsija]] un [[Hābsburgu monarhija|Austrija]], kuras pārvaldīja attiecīgi [[Frīdrihs II Lielais]] un [[Marija Terēze]]. Karā piedalījās arī abu pušu sabiedrotie. Karš beidzās ar [[Silēzija]]s, kurā bija jaukta vācu-poļu-čehu-ebreju populācija, nonākšanu uzvarētājas Prūsijas kontrolē. Pirmais Silēzijas karš sākās pēc [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas imperatora]] [[Kārlis VI|Kārļa VI]] nāves (1740. gada 20. oktobrī), kurš 1713. gada 19. aprīlī pieņemtajā [[Pragmatiskā sankcija|Pragmatiskajā sankcijā]] atzina [[sieviete|sieviešu]] kārtas pēcteču (piemēram, Marijas Terēzes, kura piedzima tikai 1717. gadā) tiesības uz troni. Lai gan lielākā daļa valstu Kārļa VI dzīves laikā atzina Pragmatisko sankciju, pēc viņa nāves 1740. gadā viņu izaicināja [[Prūsijas karalis]] Frīdrihs II un Bavārijas Kārlis Albrehts (vēlāk imperators [[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārlis VII]]). Arī Bavārijas kūrfirsts Kārlis Albrehts pretendēja uz imperatora kroni un Hābsburgu zemēm. Prūsija noslēdza aliansi ar Bavāriju, [[Francijas Karaliste|Franciju]], [[Saksijas kūrfirstiste|Saksiju]], [[Ķelnes kūrfirstiste|Ķelni]], [[Spānijas Karaliste (1700—1813)|Spāniju]], Zviedriju un [[Neapoles Karaliste|Neapoli]]. Šīs lielvalstis centās vājināt un iznīcināt Hābsburgu impēriju. Savukārt [[Lielbritānija]], [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnija]], [[Nīderlandes Republika|Nīderlande]] un [[Krievijas Impērija|Krievija]] noslēdza aliansi ar Hābsburgiem. ==Galvenie notikumi un kaujas == * 1740. gada 11. decembrī Frīdrihs II izvirzīja Austrijai ultimātu par Silēzijas atdošanu Prūsijai. Apmaiņā pret to viņš atzina Pragmatisko sankciju un atbalstīja Austrijas līdzvaldnieka [[Francis I Stefans |Franča I Stefana]], mirušā imperatora Kārļa VI znota un Marijas Terēzes vīra, ievēlēšanu par Vācu nācijas Svētās Romas imperatoru. Tomēr Frīdrihs negaidīja Austrijas sekojošo atbildi. * 16. decembrī 25 000 vīru lielas armijas priekšgalā viņš iegāja Silēzijā. [[Protestantisms|Protestantu]] iedzīvotāji sagaidīja prūšus kā atbrīvotājus no piedzīvotajām reliģiskām vajāšanām. Līdz janvāra beigām Silēzija bija atbrīvota no Austrijas karaspēka. [[Glogova]]s, [[Bžega|Brīgas]] un [[Neise]]s cietokšņos, ko aplenca Prūsijas karaspēks, bija palikuši tikai vāji Austrijas armijas garnizoni. Pēc tam Prūsijas karaspēks devās ziemas mītnēs. * 1741. gada 27. februāris: Baumgartenas kauja. * 9. marts: Anhaltes-Desavas princis Leopolds ieņem Glogavas cietoksni. *Martā feldmaršala grāfa Vilhelma Reinharda fon Neiperga vadībā netālu no [[Olomouca]]s sapulcējās 15 000 vīru liela Austrijas armija, kas sastāvēja no 17 bataljoniem, astoņām grenadieru rotām un 13 kavalērijas pulkiem, lai atbrīvotu aplenktos Neises un Brīgas cietokšņus. * 10. aprīlis: Prūsijas armijas uzvara feldmaršala grāfa Kurta Kristofa fon Šverina vadībā [[Molvicas kauja|Molvicas kaujā]]. *18. maijs: [[Nimfemburgas pils|Nimfenburgā]] tiek noslēgts Nimfenburgas līgums starp Bavārijas, Francijas, Saksijas, Prūsijas un Spānijas pārstāvjiem pret Austriju. *Maijs: Brīgas pilsētas bombardēšana. *5. jūnijs: [[Vroclava|Breslavā]] uz 15 gadiem tiek noslēgta Prūsijas un Francijas aizsardzības alianse. *22. jūlijs: Uzbrukums Rotšlosai. *10. augusts: Breslavas okupācija. *9. oktobris: Kleina-Šellendorfas pamiers. *26. novembris: Bavārijas armija kūrfirsta Karla Albrehta vadībā, sakšu armija un franču palīgkorpuss maršala Bellila vadībā negaidītā manevrā ieņem [[Bohēmija]]s galvaspilsētu [[Prāga|Prāgu]]. *Decembra vidus: Frīdrihs iebrūk Bohēmijā, aizbildinoties, ka Austrija neievēro Kleina-Šellendorfa konvencijas slepenību. *26. decembris: Prūsija ieņem Olomoucu. *1742. gada 14. marts: Lešas kauja (arī Leša; mūsdienās Lišeņa, [[Brno]] rajons). *17. maijs: Prūsijas uzvara [[Hotusicas kauja|Hotusicā]]. *11. jūnijs: tiek noslēgts Breslavas miera līgums. *27. jūlijs: [[Berlīne|Berlīnē]] tiek ratificēts miera līgums, kas izbeidz karu, piespiežot Mariju Terēzi atdot Prūsijai praktiski visu Silēziju — šī zaudējuma nozīme Austrijai drīz vien noveda pie [[Otrais Silēzijas karš|Otrā Silēzijas kara]]. == Galerija == <gallery> Crown of Bohemia 1648.png|thumb|Bohēmijas kroņa zemes [[Hābsburgi|Hābsburgu]] pakļautībā līdz 1742. gadam, kad lielākā daļa Silēzijas tika atdota Prūsijai Österreichisch-Schlesien 1746 en.svg|thumb|Austrijas Silēzija pēc Berlīnes miera līguma (1742) Maria Theresia of Austria Tuerkisch.jpg|thumb|Ķeizariene [[Marija Terēzija]] ap 1744. gadu Kurt Christoph von Schwerin.jpg|thumb|19. gadsimta gravīra kurā attēlots grāfs [[Kurts Kristofs fon Šverins]] Hillingford - George II at the Battle of Dettingen.jpg|thumb|Karalis [[Džordžs II]] [[Detingenas kauja|Detingenā]] (Roberts Aleksandrs Hillingfords, 1902) </gallery> == Literatūra == * {{Cite book|last=Anderson|first=Matthew Smith|author-link=Matthew Smith Anderson|title=The War of the Austrian Succession: 1740–1748|publisher=[[Longman]]|location=New York|year=1995|url=https://books.google.com/books?id=m1-xWK1iJ2oC|isbn=978-0-582-05950-4}} * {{Cite book|last=Asprey|first=Robert B.|author-link=Robert B. Asprey|title=Frederick the Great: The Magnificent Enigma|publisher=[[Ticknor and Fields]]|location=New York|year=1986|url=https://archive.org/details/frederickgreatma00aspr|isbn=978-0-89919-352-6|url-access=}} * {{Cite book|first=Jeremy|last=Black|author-link=Jeremy Black (historian)|title=European Warfare, 1660–1815|year=1994|publisher=[[UCL Press]]|location=London|isbn=978-1-85728-172-9|url=https://books.google.com/books?id=wLm_swEACAAJ}} * {{Cite book|first=Jeremy|last=Black|title=European International Relations 1648–1815|year=2002|publisher=[[Palgrave Macmillan]]|location=London|isbn=978-0-333-96450-7|url=https://books.google.com/books?id=OT-ttAEACAAJ}} * {{Cite book|last=Browning|first=Reed|author-link=Reed Browning|year=1993|title=The War of the Austrian Succession|location=New York|publisher=[[St. Martin's Press]]|url=https://books.google.com/books?id=7JKlQgAACAAJ|isbn=978-0-312-09483-6}} * {{Cite journal|last=Browning|first=Reed|title=New Views on the Silesian Wars|journal=[[Journal of Military History]]|date=April 2005|volume=69|issue=2|pages=521–534|doi=10.1353/jmh.2005.0077|jstor=3397409|s2cid=159463824}} * {{Cite book|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|author-link=Thomas Carlyle|year=1858|volume=I|title=Book III – The Hohenzollerns in Brandenburg – 1412–1718|publisher=[[Chapman & Hall]]|location=London|url=https://books.google.com/books?id=bNQ_AAAAcAAJ&pg=PA193|oclc=1045538020}} * {{Cite book|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|year=1862a|volume=III|title=Book XII – First Silesian War, Awakening a General European One, Begins – December 1740 – May 1741|publisher=Chapman & Hall|location=London|url=https://books.google.com/books?id=Y-VTAAAAcAAJ&pg=PA163|oclc=1045538020}} * {{Cite book|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|year=1862b|volume=III|title=Book XIII – First Silesian War, Leaving the General European One Ablaze All Round, Gets Ended – May 1741 – July 1742|publisher=Chapman & Hall|location=London|url=https://books.google.com/books?id=Y-VTAAAAcAAJ&pg=PA399|oclc=1045538020}} * {{Cite book|title=Iron Kingdom: The Rise and Downfall of Prussia, 1600–1947|first=Christopher|last=Clark|author-link=Christopher Clark|year=2006|publisher=[[Belknap Press]]|location=Cambridge, Massachusetts|isbn=978-0-674-02385-7|url=https://archive.org/details/ironkingdomrised00chri|url-access=}} * {{Cite book|title=The Standard History of the World, by Great Historians|volume=V|first=John Herbert|last=Clifford|publisher=University Society|location=New York|year=1914|url=https://books.google.com/books?id=855IAQAAMAAJ&pg=PA3100|oclc=867881191}} * {{Cite book|last=Crankshaw|first=Edward|author-link=Edward Crankshaw|title=Maria Theresa|url=https://archive.org/details/mariatheresa00cran|date=1970|publisher=Viking Press|location=New York|isbn=978-0-670-45631-4|url-access=}} == Ārējās saites == {{Commons category}} * [https://militarymaps.rct.uk/other-18th/19th-century-conflicts/first-silesian-war-1740-2/ militarymaps.rct.uk] * [https://www.britishbattles.com/first-silesian-war/ www.britishbattles.com] * [https://www.historyatlas.com/events/the-first-silesian-war-which-inaugurates-an/ www.historyatlas.com ] [[Kategorija:Kari ar Austriju]] [[Kategorija:Kari ar Vāciju]] [[Kategorija:Kari ar Spāniju]] [[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Prūsiju]] [[Kategorija:Kari ar Lielbritānijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] [[Kategorija:Kari Eiropā]] [[Kategorija:18. gadsimta kari]] [[Kategorija:1740. gadi]] t6tssydj55foyvo6lnopad9vgjanb0t 4506246 4506133 2026-08-13T04:26:16Z ZANDMANIS 91184 4506246 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Pirmais Silēzijas karš | partof = [[Karš par Austrijas mantojumu|Kara par Austrijas mantojumu]] un [[Silēzijas kari]]em | image = Battle of Mollwitz.webp | alt = Watercolour illustration of Prussian infantry advancing at the Battle of Mollwitz | caption = Prūsijas kājnieki uzbrukumš [[Molvicas kauja]]s laikā | date = 1740. gada 16. decembris – 1742. gada 11. jūnijs | place = [[Silēzija]], [[Morāvija]], [[Bohēmija]] | result = Prūsijas uzvara | territory = Hābsburgu monarhija atdod Prūsijai lielāko daļu Silēzijas. | combatant1 = {{flaga|Prussia|1750}} [[Prūsijas Karaliste]] | combatant2 = [[File:Banner of the Holy Roman Emperor with Arms (1437-1493).svg|23px]] [[Hābsburgu monarhija]] | commander1 = {{flaga|Prussia|1701}} [[Frīdrihs II Lielais]] * [[Anhaltes-Desavas princis Leopolds II]] * [[Kurts Kristofs fon Šverins|grāfs Kurts Kristofs fon Šverins]] | commander2 = [[File:Banner of the Holy Roman Emperor with Arms (1437-1493).svg|23px]] [[Marija Terēzija]] * [[Princis Karls Aleksandrs]] * [[Vilhelms Reinhards fon Neipergs|grāfs Vilhelms Reinhards fon Neipergs]] | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | notes = | campaignbox = }} '''Pirmais Silēzijas karš''' ({{val|de|Erster Schlesischer Krieg}}) bija pirmais no trim tā sauktajiem [[Silēzijas kari]]em, kas norisinājās no 1740. līdz 1742. gadam [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma kara]] ietvaros. Karā par [[Austrijas Silēzija]]s kontroli cīnījās [[Prūsija]] un [[Hābsburgu monarhija|Austrija]], kuras pārvaldīja attiecīgi [[Frīdrihs II Lielais]] un [[Marija Terēze]]. Karā piedalījās arī abu pušu sabiedrotie. Karš beidzās ar [[Silēzija]]s, kurā bija jaukta vācu-poļu-čehu-ebreju populācija, nonākšanu uzvarētājas Prūsijas kontrolē. Pirmais Silēzijas karš sākās pēc [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas imperatora]] [[Kārlis VI|Kārļa VI]] nāves (1740. gada 20. oktobrī), kurš 1713. gada 19. aprīlī pieņemtajā [[Pragmatiskā sankcija|Pragmatiskajā sankcijā]] atzina [[sieviete|sieviešu]] kārtas pēcteču (piemēram, Marijas Terēzes, kura piedzima tikai 1717. gadā) tiesības uz troni. Lai gan lielākā daļa valstu Kārļa VI dzīves laikā atzina Pragmatisko sankciju, pēc viņa nāves 1740. gadā viņu izaicināja [[Prūsijas karalis]] Frīdrihs II un Bavārijas Kārlis Albrehts (vēlāk imperators [[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārlis VII]]). Arī Bavārijas kūrfirsts Kārlis Albrehts pretendēja uz imperatora kroni un Hābsburgu zemēm. Prūsija noslēdza aliansi ar Bavāriju, [[Francijas Karaliste|Franciju]], [[Saksijas kūrfirstiste|Saksiju]], [[Ķelnes kūrfirstiste|Ķelni]], [[Spānijas Karaliste (1700—1813)|Spāniju]], Zviedriju un [[Neapoles Karaliste|Neapoli]]. Šīs lielvalstis centās vājināt un iznīcināt Hābsburgu impēriju. Savukārt [[Lielbritānija]], [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnija]], [[Nīderlandes Republika|Nīderlande]] un [[Krievijas Impērija|Krievija]] noslēdza aliansi ar Hābsburgiem. ==Galvenie notikumi un kaujas == * 1740. gada 11. decembrī Frīdrihs II izvirzīja Austrijai ultimātu par Silēzijas atdošanu Prūsijai. Apmaiņā pret to viņš atzina Pragmatisko sankciju un atbalstīja Austrijas līdzvaldnieka [[Francis I Stefans |Franča I Stefana]], mirušā imperatora Kārļa VI znota un Marijas Terēzes vīra, ievēlēšanu par Vācu nācijas Svētās Romas imperatoru. Tomēr Frīdrihs negaidīja Austrijas sekojošo atbildi. * 16. decembrī 25 000 vīru lielas armijas priekšgalā viņš iegāja Silēzijā. [[Protestantisms|Protestantu]] iedzīvotāji sagaidīja prūšus kā atbrīvotājus no piedzīvotajām reliģiskām vajāšanām. Līdz janvāra beigām Silēzija bija atbrīvota no Austrijas karaspēka. [[Glogova]]s, [[Bžega|Brīgas]] un [[Neise]]s cietokšņos, ko aplenca Prūsijas karaspēks, bija palikuši tikai vāji Austrijas armijas garnizoni. Pēc tam Prūsijas karaspēks devās ziemas mītnēs. * 1741. gada 27. februāris: Baumgartenas kauja. * 9. marts: Anhaltes-Desavas princis Leopolds ieņem Glogavas cietoksni. *Martā feldmaršala grāfa Vilhelma Reinharda fon Neiperga vadībā netālu no [[Olomouca]]s sapulcējās 15 000 vīru liela Austrijas armija, kas sastāvēja no 17 bataljoniem, astoņām grenadieru rotām un 13 kavalērijas pulkiem, lai atbrīvotu aplenktos Neises un Brīgas cietokšņus. * 10. aprīlis: Prūsijas armijas uzvara feldmaršala grāfa Kurta Kristofa fon Šverina vadībā [[Molvicas kauja|Molvicas kaujā]]. *18. maijs: [[Nimfemburgas pils|Nimfenburgā]] tiek noslēgts Nimfenburgas līgums starp Bavārijas, Francijas, Saksijas, Prūsijas un Spānijas pārstāvjiem pret Austriju. *Maijs: Brīgas pilsētas bombardēšana. *5. jūnijs: [[Vroclava|Breslavā]] uz 15 gadiem tiek noslēgta Prūsijas un Francijas aizsardzības alianse. *22. jūlijs: Uzbrukums Rotšlosai. *10. augusts: Breslavas okupācija. *9. oktobris: Kleina-Šellendorfas pamiers. *26. novembris: Bavārijas armija kūrfirsta Karla Albrehta vadībā, sakšu armija un franču palīgkorpuss maršala Bellila vadībā negaidītā manevrā ieņem [[Bohēmija]]s galvaspilsētu [[Prāga|Prāgu]]. *Decembra vidus: Frīdrihs iebrūk Bohēmijā, aizbildinoties, ka Austrija neievēro Kleina-Šellendorfa konvencijas slepenību. *26. decembris: Prūsija ieņem Olomoucu. *1742. gada 14. marts: Lešas kauja (arī Leša; mūsdienās Lišeņa, [[Brno]] rajons). *17. maijs: Prūsijas uzvara [[Hotusicas kauja|Hotusicā]]. *11. jūnijs: tiek noslēgts Breslavas miera līgums. *27. jūlijs: [[Berlīne|Berlīnē]] tiek ratificēts miera līgums, kas izbeidz karu, piespiežot Mariju Terēzi atdot Prūsijai praktiski visu Silēziju — šī zaudējuma nozīme Austrijai drīz vien noveda pie [[Otrais Silēzijas karš|Otrā Silēzijas kara]]. == Galerija == <gallery> Crown of Bohemia 1648.png|thumb|Bohēmijas kroņa zemes [[Hābsburgi|Hābsburgu]] pakļautībā līdz 1742. gadam, kad lielākā daļa Silēzijas tika atdota Prūsijai Österreichisch-Schlesien 1746 en.svg|thumb|Austrijas Silēzija pēc Berlīnes miera līguma (1742) Maria Theresia of Austria Tuerkisch.jpg|thumb|Ķeizariene [[Marija Terēzija]] ap 1744. gadu Kurt Christoph von Schwerin.jpg|thumb|19. gadsimta gravīra kurā attēlots grāfs [[Kurts Kristofs fon Šverins]] Hillingford - George II at the Battle of Dettingen.jpg|thumb|Karalis [[Džordžs II]] [[Detingenas kauja|Detingenā]] (Roberts Aleksandrs Hillingfords, 1902) </gallery> == Literatūra == * {{Cite book|last=Anderson|first=Matthew Smith|author-link=Matthew Smith Anderson|title=The War of the Austrian Succession: 1740–1748|publisher=[[Longman]]|location=New York|year=1995|url=https://books.google.com/books?id=m1-xWK1iJ2oC|isbn=978-0-582-05950-4}} * {{Cite book|last=Asprey|first=Robert B.|author-link=Robert B. Asprey|title=Frederick the Great: The Magnificent Enigma|publisher=[[Ticknor and Fields]]|location=New York|year=1986|url=https://archive.org/details/frederickgreatma00aspr|isbn=978-0-89919-352-6|url-access=}} * {{Cite book|first=Jeremy|last=Black|author-link=Jeremy Black (historian)|title=European Warfare, 1660–1815|year=1994|publisher=[[UCL Press]]|location=London|isbn=978-1-85728-172-9|url=https://books.google.com/books?id=wLm_swEACAAJ}} * {{Cite book|first=Jeremy|last=Black|title=European International Relations 1648–1815|year=2002|publisher=[[Palgrave Macmillan]]|location=London|isbn=978-0-333-96450-7|url=https://books.google.com/books?id=OT-ttAEACAAJ}} * {{Cite book|last=Browning|first=Reed|author-link=Reed Browning|year=1993|title=The War of the Austrian Succession|location=New York|publisher=[[St. Martin's Press]]|url=https://books.google.com/books?id=7JKlQgAACAAJ|isbn=978-0-312-09483-6}} * {{Cite journal|last=Browning|first=Reed|title=New Views on the Silesian Wars|journal=[[Journal of Military History]]|date=April 2005|volume=69|issue=2|pages=521–534|doi=10.1353/jmh.2005.0077|jstor=3397409|s2cid=159463824}} * {{Cite book|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|author-link=Thomas Carlyle|year=1858|volume=I|title=Book III – The Hohenzollerns in Brandenburg – 1412–1718|publisher=[[Chapman & Hall]]|location=London|url=https://books.google.com/books?id=bNQ_AAAAcAAJ&pg=PA193|oclc=1045538020}} * {{Cite book|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|year=1862a|volume=III|title=Book XII – First Silesian War, Awakening a General European One, Begins – December 1740 – May 1741|publisher=Chapman & Hall|location=London|url=https://books.google.com/books?id=Y-VTAAAAcAAJ&pg=PA163|oclc=1045538020}} * {{Cite book|series=History of Friedrich II of Prussia, Called Frederick the Great|first=Thomas|last=Carlyle|year=1862b|volume=III|title=Book XIII – First Silesian War, Leaving the General European One Ablaze All Round, Gets Ended – May 1741 – July 1742|publisher=Chapman & Hall|location=London|url=https://books.google.com/books?id=Y-VTAAAAcAAJ&pg=PA399|oclc=1045538020}} * {{Cite book|title=Iron Kingdom: The Rise and Downfall of Prussia, 1600–1947|first=Christopher|last=Clark|author-link=Christopher Clark|year=2006|publisher=[[Belknap Press]]|location=Cambridge, Massachusetts|isbn=978-0-674-02385-7|url=https://archive.org/details/ironkingdomrised00chri|url-access=}} * {{Cite book|title=The Standard History of the World, by Great Historians|volume=V|first=John Herbert|last=Clifford|publisher=University Society|location=New York|year=1914|url=https://books.google.com/books?id=855IAQAAMAAJ&pg=PA3100|oclc=867881191}} * {{Cite book|last=Crankshaw|first=Edward|author-link=Edward Crankshaw|title=Maria Theresa|url=https://archive.org/details/mariatheresa00cran|date=1970|publisher=Viking Press|location=New York|isbn=978-0-670-45631-4|url-access=}} == Ārējās saites == {{Commons category}} * [https://militarymaps.rct.uk/other-18th/19th-century-conflicts/first-silesian-war-1740-2/ militarymaps.rct.uk] * [https://www.britishbattles.com/first-silesian-war/ www.britishbattles.com] * [https://www.historyatlas.com/events/the-first-silesian-war-which-inaugurates-an/ www.historyatlas.com ] [[Kategorija:Kari ar Austriju]] [[Kategorija:Kari ar Vāciju]] [[Kategorija:Kari ar Spāniju]] [[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Prūsiju]] [[Kategorija:Kari ar Lielbritānijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] [[Kategorija:Kari Eiropā]] [[Kategorija:18. gadsimta kari]] [[Kategorija:1740. gadi]] 2ygles40s0mibcjptsd715bytsx7pys Portugāles Indija 0 637080 4506127 2026-08-12T19:15:33Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Portugāles Indija''' ({{lang-pt|Estado da Índia}}) bija [[Portugāles Impērija]]s koloniālo valdījumu, ostu un tirdzniecības punktu kopums [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un citās [[Āzija]]s teritorijās. Tā pastāvēja no [[1505. gads|1505. gada]] līdz [[1961. gads|1961. gadam]], kad [[Indija]] pārņēma pēdējās Portugāles kontrolētās teritorijas — [[Goa]], [[Damāna|Damānu]] un [[Diu]]. Portugāles Indija bija viena no nozīmīgākajām... 4506127 wikitext text/x-wiki '''Portugāles Indija''' ({{lang-pt|Estado da Índia}}) bija [[Portugāles Impērija]]s koloniālo valdījumu, ostu un tirdzniecības punktu kopums [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un citās [[Āzija]]s teritorijās. Tā pastāvēja no [[1505. gads|1505. gada]] līdz [[1961. gads|1961. gadam]], kad [[Indija]] pārņēma pēdējās Portugāles kontrolētās teritorijas — [[Goa]], [[Damāna|Damānu]] un [[Diu]]. Portugāles Indija bija viena no nozīmīgākajām Portugāles koloniālās impērijas daļām Āzijā. Tās administratīvais centrs vairākus gadsimtus atradās Goa. == Vēsture == === Portugāļu ierašanās Indijā === Portugāļu ekspansija [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] sākās 15. gadsimta beigās. [[1498. gads|1498. gadā]] portugāļu jūrasbraucējs [[Vasko da Gama]] sasniedza [[Indija]]s dienvidrietumu piekrasti un ieradās [[Kožikode|Kalikutā]]. Viņa ekspedīcija izveidoja tiešu jūras ceļu starp [[Eiropa|Eiropu]] un Indiju apkārt [[Āfrika]]i. Portugāles galvenais mērķis bija iegūt kontroli pār ienesīgo [[garšvielu tirdzniecība|garšvielu tirdzniecību]] un izveidot nocietinātu ostu un tirdzniecības punktu tīklu Indijas okeānā. Par Portugāles Indijas administrācijas izveidošanas sākumu parasti uzskata [[1505. gads|1505. gadu]], kad [[Fransisku de Almeida]] tika iecelts par pirmo Portugāles vicekarali Indijā. === Goa iekarošana === Portugāļu karaspēks [[Afonsu de Albukerki]] vadībā [[1510. gads|1510. gadā]] ieņēma [[Goa]]. Tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Portugāles varas centriem Āzijā. Par Portugāles Indijas galvaspilsētu Goa kļuva [[1530. gads|1530. gadā]]. No tās tika pārvaldīts plašs Portugāles cietokšņu, ostu un tirdzniecības punktu tīkls. Portugāles ietekme 16. gadsimtā sniedzās no [[Austrumāfrika]]s un [[Persijas līcis|Persijas līča]] līdz Indijai, [[Dienvidaustrumāzija]]i un [[Ķīna]]s piekrastei. === Teritoriālā paplašināšanās === Portugāle 16. gadsimtā nostiprināja savas pozīcijas vairākās vietās Indijas rietumu piekrastē. Kontrole pār [[Diu]] tika nostiprināta pēc vienošanās ar vietējiem valdniekiem un portugāļu nocietinājumu izveidošanas 16. gadsimta pirmajā pusē. Savukārt [[Damāna]] nonāca Portugāles kontrolē [[1559. gads|1559. gadā]]. Dažādos periodos Portugāles varā atradās arī [[Vasai|Bašaina]], [[Čaula]] un vairākas citas ostas un apmetnes. Portugāļu valdījumi nebija vienota nepārtraukta teritorija. Tie galvenokārt sastāvēja no piekrastes pilsētām, salām, cietokšņiem un tirdzniecības punktiem. === Portugāles varas vājināšanās === Portugāles pozīcijas Indijas okeānā sāka vājināties 17. gadsimtā. Pieauga [[Nīderlandes Republika|Nīderlandes]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] konkurence, un ievērojama daļa agrāk portugāļu kontrolētās tirdzniecības nonāca citu Eiropas valstu rokās. Portugāle zaudēja vairākas teritorijas arī karos ar vietējām Indijas lielvalstīm. Īpaši nozīmīga bija [[Marathu impērija]]s ekspansija 18. gadsimtā, kuras laikā portugāļi zaudēja daļu savu agrāko valdījumu Indijas rietumu piekrastē. Goa, Damāna un Diu tomēr saglabājās Portugāles kontrolē līdz 20. gadsimta otrajai pusei. == Portugāles Indija 20. gadsimtā == Pēc [[Britu Indija]]s sadalīšanas un neatkarīgas Indijas izveidošanas [[1947. gads|1947. gadā]] Indijas valdība pieprasīja Eiropas koloniālo teritoriju pievienošanu jaunajai valstij. [[Francija]] pakāpeniski nodeva savus atlikušos valdījumus Indijā, taču Portugāles valdība atteicās atteikties no Goa, Damānas un Diu. [[Antoniu di Oliveira Salazars|Antoniu di Oliveiras Salazara]] vadītais Portugāles režīms apgalvoja, ka šīs teritorijas juridiski nav kolonijas, bet gan Portugāles aizjūras provinces un neatņemama Portugāles valsts daļa. Attiecības starp Portugāli un Indiju tādēļ kļuva arvien saspringtākas. == Dadra un Nagarhaveli zaudēšana == Portugāle zaudēja faktisko kontroli pār [[Dadra un Nagarhaveli|Dadru un Nagarhaveli]] [[1954. gads|1954. gadā]]. Vietējās pret Portugāles varu vērstās organizācijas pārņēma teritorijas kontroli, un Portugāles administrācija tur vairs netika atjaunota. Dadra un Nagarhaveli vēlāk tika pievienotas Indijai. == Goa, Damānas un Diu pievienošana Indijai == Indijas valdība pēc neveiksmīgiem diplomātiskiem mēģinājumiem panākt Portugāles aiziešanu no saviem Indijas valdījumiem nolēma izmantot militāru spēku. Indijas bruņotie spēki [[1961. gads|1961. gada]] decembrī sāka [[Operācija Vijay (1961)|operāciju ''Vijay'']], kuras mērķis bija pārņemt Goa, Damānu un Diu. Portugāles spēki bija ievērojami mazāki par Indijas bruņotajiem spēkiem, un pretošanās ilga nepilnas divas diennaktis. Portugāles Indijas ģenerālgubernators [[Manuels Antoniu Vasalū i Silva]] pavēlēja saviem spēkiem kapitulēt. Portugāles faktiskā vara Indijā beidzās [[1961. gada 19. decembris|1961. gada 19. decembrī]], kad Goa, Damāna un Diu nonāca Indijas kontrolē. Sākotnēji Portugāle atteicās atzīt šo teritoriju pievienošanu Indijai un turpināja tās juridiski uzskatīt par Portugāles teritoriju. Situācija mainījās pēc [[Neļķu revolūcija|Neļķu revolūcijas]] Portugālē [[1974. gads|1974. gadā]]. Jaunā Portugāles valdība atteicās no iepriekšējās koloniālās politikas un oficiāli atzina Indijas suverenitāti pār bijušajiem Portugāles valdījumiem. == Administratīvais iedalījums == Portugāles Indijas teritorijas tās pastāvēšanas pēdējā periodā bija sadalītas vairākās ģeogrāfiski nodalītās daļās. Lielākā teritorija bija [[Goa]], kas vienlaikus bija arī Portugāles Indijas administratīvais un politiskais centrs. Pie Portugāles Indijas piederēja arī [[Damāna]], [[Diu]], [[Dadra]] un [[Nagarhaveli]]. Agrākos periodos Portugāles kontrolē bija arī citas teritorijas Indijas rietumu piekrastē, tostarp [[Vasai|Bašaina]] un [[Čaula]]. == Pārvalde == Portugāles Indiju pārvaldīja Portugāles karaļa, bet vēlāk Portugāles valdības iecelts [[Portugāles Indijas gubernators|gubernators]] vai [[vicekaralis]]. Gubernatora rezidence un galvenās administratīvās iestādes atradās Goa. Portugāles Indijas administrācija dažādos vēstures periodos bija atbildīga ne tikai par Portugāles teritorijām pašā Indijā, bet arī par vairākām Portugāles kolonijām un tirdzniecības punktiem citās Āzijas daļās. == Ekonomika == Portugāles klātbūtnes sākotnējais ekonomiskais pamats bija starptautiskā tirdzniecība. Portugāļu tirgotāji centās kontrolēt garšvielu, tekstilizstrādājumu, dārgmetālu un citu preču tirdzniecību starp Indiju, [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], Āfriku un Eiropu. Goa kļuva par vienu no galvenajiem Portugāles tirdzniecības centriem Indijas okeānā. Portugāles ekonomiskā ietekme pakāpeniski samazinājās pēc Nīderlandes un Anglijas tirdzniecības kompāniju nostiprināšanās reģionā. == Reliģija == Portugāles valdīšanas laikā reģionā aktīvi darbojās [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcas]] misionāri. Īpaši nozīmīgs katoļticības centrs bija Goa, kur darbojās vairākas reliģiskās organizācijas, tostarp [[Jezuītu ordenis]]. Viens no pazīstamākajiem misionāriem Portugāles Indijā bija [[Francisks Ksavers]], kurš 16. gadsimtā darbojās Goa un citās Āzijas teritorijās. Portugāļu valdīšanas laikā Goa tika uzceltas daudzas katoļu baznīcas, klosteri un citas reliģiskas ēkas. == Kultūra == Vairāk nekā četrus gadsimtus ilgā Portugāles klātbūtne būtiski ietekmēja Goa un citu bijušo Portugāles teritoriju kultūru. Portugāļu ietekme saglabājās arhitektūrā, virtuvē, mūzikā, personvārdos un reliģiskajās tradīcijās. [[Portugāļu valoda]] ilgstoši bija administrācijas un izglītības valoda, lai gan vietējie iedzīvotāji plaši lietoja arī [[konkani valoda|konkani valodu]] un citas Indijas valodas. == Kategorijas == [[Kategorija:Portugāles Impērija]] [[Kategorija:Portugāles bijušās kolonijas]] [[Kategorija:Indijas vēsture]] [[Kategorija:Goa vēsture]] [[Kategorija:Koloniālisms Indijā]] [[Kategorija:Portugāles vēsture]] [[Kategorija:Portugāles Indija]] qgtjl3n5zjv2ubvkzl6uja5y3lp6r31 4506128 4506127 2026-08-12T19:16:26Z Votre Provocateur 111653 4506128 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Map of Portuguese India.png|thumb|Portugāles kolonijas Indijā]] '''Portugāles Indija''' () bija [[Portugāles Impērija]]s koloniālo valdījumu, ostu un tirdzniecības punktu kopums [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un citās [[Āzija]]s teritorijās. Tā pastāvēja no [[1505. gads|1505. gada]] līdz [[1961. gads|1961. gadam]], kad [[Indija]] pārņēma pēdējās Portugāles kontrolētās teritorijas — [[Goa]], [[Damāna|Damānu]] un [[Diu]]. Portugāles Indija bija viena no nozīmīgākajām Portugāles koloniālās impērijas daļām Āzijā. Tās administratīvais centrs vairākus gadsimtus atradās Goa. == Vēsture == === Portugāļu ierašanās Indijā === Portugāļu ekspansija [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] sākās 15. gadsimta beigās. [[1498. gads|1498. gadā]] portugāļu jūrasbraucējs [[Vasko da Gama]] sasniedza [[Indija]]s dienvidrietumu piekrasti un ieradās [[Kožikode|Kalikutā]]. Viņa ekspedīcija izveidoja tiešu jūras ceļu starp [[Eiropa|Eiropu]] un Indiju apkārt [[Āfrika]]i. Portugāles galvenais mērķis bija iegūt kontroli pār ienesīgo [[garšvielu tirdzniecība|garšvielu tirdzniecību]] un izveidot nocietinātu ostu un tirdzniecības punktu tīklu Indijas okeānā. Par Portugāles Indijas administrācijas izveidošanas sākumu parasti uzskata [[1505. gads|1505. gadu]], kad [[Fransisku de Almeida]] tika iecelts par pirmo Portugāles vicekarali Indijā. === Goa iekarošana === Portugāļu karaspēks [[Afonsu de Albukerki]] vadībā [[1510. gads|1510. gadā]] ieņēma [[Goa]]. Tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Portugāles varas centriem Āzijā. Par Portugāles Indijas galvaspilsētu Goa kļuva [[1530. gads|1530. gadā]]. No tās tika pārvaldīts plašs Portugāles cietokšņu, ostu un tirdzniecības punktu tīkls. Portugāles ietekme 16. gadsimtā sniedzās no [[Austrumāfrika]]s un [[Persijas līcis|Persijas līča]] līdz Indijai, [[Dienvidaustrumāzija]]i un [[Ķīna]]s piekrastei. === Teritoriālā paplašināšanās === Portugāle 16. gadsimtā nostiprināja savas pozīcijas vairākās vietās Indijas rietumu piekrastē. Kontrole pār [[Diu]] tika nostiprināta pēc vienošanās ar vietējiem valdniekiem un portugāļu nocietinājumu izveidošanas 16. gadsimta pirmajā pusē. Savukārt [[Damāna]] nonāca Portugāles kontrolē [[1559. gads|1559. gadā]]. Dažādos periodos Portugāles varā atradās arī [[Vasai|Bašaina]], [[Čaula]] un vairākas citas ostas un apmetnes. Portugāļu valdījumi nebija vienota nepārtraukta teritorija. Tie galvenokārt sastāvēja no piekrastes pilsētām, salām, cietokšņiem un tirdzniecības punktiem. === Portugāles varas vājināšanās === Portugāles pozīcijas Indijas okeānā sāka vājināties 17. gadsimtā. Pieauga [[Nīderlandes Republika|Nīderlandes]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] konkurence, un ievērojama daļa agrāk portugāļu kontrolētās tirdzniecības nonāca citu Eiropas valstu rokās. Portugāle zaudēja vairākas teritorijas arī karos ar vietējām Indijas lielvalstīm. Īpaši nozīmīga bija [[Marathu impērija]]s ekspansija 18. gadsimtā, kuras laikā portugāļi zaudēja daļu savu agrāko valdījumu Indijas rietumu piekrastē. Goa, Damāna un Diu tomēr saglabājās Portugāles kontrolē līdz 20. gadsimta otrajai pusei. == Portugāles Indija 20. gadsimtā == Pēc [[Britu Indija]]s sadalīšanas un neatkarīgas Indijas izveidošanas [[1947. gads|1947. gadā]] Indijas valdība pieprasīja Eiropas koloniālo teritoriju pievienošanu jaunajai valstij. [[Francija]] pakāpeniski nodeva savus atlikušos valdījumus Indijā, taču Portugāles valdība atteicās atteikties no Goa, Damānas un Diu. [[Antoniu di Oliveira Salazars|Antoniu di Oliveiras Salazara]] vadītais Portugāles režīms apgalvoja, ka šīs teritorijas juridiski nav kolonijas, bet gan Portugāles aizjūras provinces un neatņemama Portugāles valsts daļa. Attiecības starp Portugāli un Indiju tādēļ kļuva arvien saspringtākas. == Dadra un Nagarhaveli zaudēšana == Portugāle zaudēja faktisko kontroli pār [[Dadra un Nagarhaveli|Dadru un Nagarhaveli]] [[1954. gads|1954. gadā]]. Vietējās pret Portugāles varu vērstās organizācijas pārņēma teritorijas kontroli, un Portugāles administrācija tur vairs netika atjaunota. Dadra un Nagarhaveli vēlāk tika pievienotas Indijai. == Goa, Damānas un Diu pievienošana Indijai == Indijas valdība pēc neveiksmīgiem diplomātiskiem mēģinājumiem panākt Portugāles aiziešanu no saviem Indijas valdījumiem nolēma izmantot militāru spēku. Indijas bruņotie spēki [[1961. gads|1961. gada]] decembrī sāka [[Operācija Vijay (1961)|operāciju ''Vijay'']], kuras mērķis bija pārņemt Goa, Damānu un Diu. Portugāles spēki bija ievērojami mazāki par Indijas bruņotajiem spēkiem, un pretošanās ilga nepilnas divas diennaktis. Portugāles Indijas ģenerālgubernators [[Manuels Antoniu Vasalū i Silva]] pavēlēja saviem spēkiem kapitulēt. Portugāles faktiskā vara Indijā beidzās [[1961. gada 19. decembris|1961. gada 19. decembrī]], kad Goa, Damāna un Diu nonāca Indijas kontrolē. Sākotnēji Portugāle atteicās atzīt šo teritoriju pievienošanu Indijai un turpināja tās juridiski uzskatīt par Portugāles teritoriju. Situācija mainījās pēc [[Neļķu revolūcija|Neļķu revolūcijas]] Portugālē [[1974. gads|1974. gadā]]. Jaunā Portugāles valdība atteicās no iepriekšējās koloniālās politikas un oficiāli atzina Indijas suverenitāti pār bijušajiem Portugāles valdījumiem. == Administratīvais iedalījums == Portugāles Indijas teritorijas tās pastāvēšanas pēdējā periodā bija sadalītas vairākās ģeogrāfiski nodalītās daļās. Lielākā teritorija bija [[Goa]], kas vienlaikus bija arī Portugāles Indijas administratīvais un politiskais centrs. Pie Portugāles Indijas piederēja arī [[Damāna]], [[Diu]], [[Dadra]] un [[Nagarhaveli]]. Agrākos periodos Portugāles kontrolē bija arī citas teritorijas Indijas rietumu piekrastē, tostarp [[Vasai|Bašaina]] un [[Čaula]]. == Pārvalde == Portugāles Indiju pārvaldīja Portugāles karaļa, bet vēlāk Portugāles valdības iecelts [[Portugāles Indijas gubernators|gubernators]] vai [[vicekaralis]]. Gubernatora rezidence un galvenās administratīvās iestādes atradās Goa. Portugāles Indijas administrācija dažādos vēstures periodos bija atbildīga ne tikai par Portugāles teritorijām pašā Indijā, bet arī par vairākām Portugāles kolonijām un tirdzniecības punktiem citās Āzijas daļās. == Ekonomika == Portugāles klātbūtnes sākotnējais ekonomiskais pamats bija starptautiskā tirdzniecība. Portugāļu tirgotāji centās kontrolēt garšvielu, tekstilizstrādājumu, dārgmetālu un citu preču tirdzniecību starp Indiju, [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], Āfriku un Eiropu. Goa kļuva par vienu no galvenajiem Portugāles tirdzniecības centriem Indijas okeānā. Portugāles ekonomiskā ietekme pakāpeniski samazinājās pēc Nīderlandes un Anglijas tirdzniecības kompāniju nostiprināšanās reģionā. == Reliģija == Portugāles valdīšanas laikā reģionā aktīvi darbojās [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcas]] misionāri. Īpaši nozīmīgs katoļticības centrs bija Goa, kur darbojās vairākas reliģiskās organizācijas, tostarp [[Jezuītu ordenis]]. Viens no pazīstamākajiem misionāriem Portugāles Indijā bija [[Francisks Ksavers]], kurš 16. gadsimtā darbojās Goa un citās Āzijas teritorijās. Portugāļu valdīšanas laikā Goa tika uzceltas daudzas katoļu baznīcas, klosteri un citas reliģiskas ēkas. == Kultūra == Vairāk nekā četrus gadsimtus ilgā Portugāles klātbūtne būtiski ietekmēja Goa un citu bijušo Portugāles teritoriju kultūru. Portugāļu ietekme saglabājās arhitektūrā, virtuvē, mūzikā, personvārdos un reliģiskajās tradīcijās. [[Portugāļu valoda]] ilgstoši bija administrācijas un izglītības valoda, lai gan vietējie iedzīvotāji plaši lietoja arī [[konkani valoda|konkani valodu]] un citas Indijas valodas. == Kategorijas == [[Kategorija:Portugāles Impērija]] [[Kategorija:Portugāles bijušās kolonijas]] [[Kategorija:Indijas vēsture]] [[Kategorija:Goa vēsture]] [[Kategorija:Koloniālisms Indijā]] [[Kategorija:Portugāles vēsture]] [[Kategorija:Portugāles Indija]] pjtjsqy3495u2uc8zd2oh5kntbb4497 4506129 4506128 2026-08-12T19:17:00Z Votre Provocateur 111653 4506129 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Map of Portuguese India.png|thumb|Portugāles kolonijas Indijā]] '''Portugāles Indija''' ([[Portugāļu valoda|portugāļu]]: ''Estado Português da Índia, Índia Portuguesa'') bija [[Portugāles Impērija]]s koloniālo valdījumu, ostu un tirdzniecības punktu kopums [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un citās [[Āzija]]s teritorijās. Tā pastāvēja no [[1505. gads|1505. gada]] līdz [[1961. gads|1961. gadam]], kad [[Indija]] pārņēma pēdējās Portugāles kontrolētās teritorijas — [[Goa]], [[Damāna|Damānu]] un [[Diu]]. Portugāles Indija bija viena no nozīmīgākajām Portugāles koloniālās impērijas daļām Āzijā. Tās administratīvais centrs vairākus gadsimtus atradās Goa. == Vēsture == === Portugāļu ierašanās Indijā === Portugāļu ekspansija [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] sākās 15. gadsimta beigās. [[1498. gads|1498. gadā]] portugāļu jūrasbraucējs [[Vasko da Gama]] sasniedza [[Indija]]s dienvidrietumu piekrasti un ieradās [[Kožikode|Kalikutā]]. Viņa ekspedīcija izveidoja tiešu jūras ceļu starp [[Eiropa|Eiropu]] un Indiju apkārt [[Āfrika]]i. Portugāles galvenais mērķis bija iegūt kontroli pār ienesīgo garšvielu tirdzniecību un izveidot nocietinātu ostu un tirdzniecības punktu tīklu Indijas okeānā. Par Portugāles Indijas administrācijas izveidošanas sākumu parasti uzskata [[1505. gads|1505. gadu]], kad [[Fransisku de Almeida]] tika iecelts par pirmo Portugāles vicekarali Indijā. === Goa iekarošana === Portugāļu karaspēks [[Afonsu de Albukerki]] vadībā [[1510. gads|1510. gadā]] ieņēma [[Goa]]. Tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Portugāles varas centriem Āzijā. Par Portugāles Indijas galvaspilsētu Goa kļuva [[1530. gads|1530. gadā]]. No tās tika pārvaldīts plašs Portugāles cietokšņu, ostu un tirdzniecības punktu tīkls. Portugāles ietekme 16. gadsimtā sniedzās no [[Austrumāfrika]]s un [[Persijas līcis|Persijas līča]] līdz Indijai, [[Dienvidaustrumāzija]]i un [[Ķīna]]s piekrastei. === Teritoriālā paplašināšanās === Portugāle 16. gadsimtā nostiprināja savas pozīcijas vairākās vietās Indijas rietumu piekrastē. Kontrole pār [[Diu]] tika nostiprināta pēc vienošanās ar vietējiem valdniekiem un portugāļu nocietinājumu izveidošanas 16. gadsimta pirmajā pusē. Savukārt [[Damāna]] nonāca Portugāles kontrolē [[1559. gads|1559. gadā]]. Dažādos periodos Portugāles varā atradās arī [[Vasai|Bašaina]], [[Čaula]] un vairākas citas ostas un apmetnes. Portugāļu valdījumi nebija vienota nepārtraukta teritorija. Tie galvenokārt sastāvēja no piekrastes pilsētām, salām, cietokšņiem un tirdzniecības punktiem. === Portugāles varas vājināšanās === Portugāles pozīcijas Indijas okeānā sāka vājināties 17. gadsimtā. Pieauga [[Nīderlandes Republika|Nīderlandes]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] konkurence, un ievērojama daļa agrāk portugāļu kontrolētās tirdzniecības nonāca citu Eiropas valstu rokās. Portugāle zaudēja vairākas teritorijas arī karos ar vietējām Indijas lielvalstīm. Īpaši nozīmīga bija [[Marathu impērija]]s ekspansija 18. gadsimtā, kuras laikā portugāļi zaudēja daļu savu agrāko valdījumu Indijas rietumu piekrastē. Goa, Damāna un Diu tomēr saglabājās Portugāles kontrolē līdz 20. gadsimta otrajai pusei. == Portugāles Indija 20. gadsimtā == Pēc [[Britu Indija]]s sadalīšanas un neatkarīgas Indijas izveidošanas [[1947. gads|1947. gadā]] Indijas valdība pieprasīja Eiropas koloniālo teritoriju pievienošanu jaunajai valstij. [[Francija]] pakāpeniski nodeva savus atlikušos valdījumus Indijā, taču Portugāles valdība atteicās atteikties no Goa, Damānas un Diu. [[Antoniu di Oliveira Salazars|Antoniu di Oliveiras Salazara]] vadītais Portugāles režīms apgalvoja, ka šīs teritorijas juridiski nav kolonijas, bet gan Portugāles aizjūras provinces un neatņemama Portugāles valsts daļa. Attiecības starp Portugāli un Indiju tādēļ kļuva arvien saspringtākas. == Dadra un Nagarhaveli zaudēšana == Portugāle zaudēja faktisko kontroli pār [[Dadra un Nagarhaveli|Dadru un Nagarhaveli]] [[1954. gads|1954. gadā]]. Vietējās pret Portugāles varu vērstās organizācijas pārņēma teritorijas kontroli, un Portugāles administrācija tur vairs netika atjaunota. Dadra un Nagarhaveli vēlāk tika pievienotas Indijai. == Goa, Damānas un Diu pievienošana Indijai == Indijas valdība pēc neveiksmīgiem diplomātiskiem mēģinājumiem panākt Portugāles aiziešanu no saviem Indijas valdījumiem nolēma izmantot militāru spēku. Indijas bruņotie spēki [[1961. gads|1961. gada]] decembrī sāka [[Operācija Vijay (1961)|operāciju ''Vijay'']], kuras mērķis bija pārņemt Goa, Damānu un Diu. Portugāles spēki bija ievērojami mazāki par Indijas bruņotajiem spēkiem, un pretošanās ilga nepilnas divas diennaktis. Portugāles Indijas ģenerālgubernators [[Manuels Antoniu Vasalū i Silva]] pavēlēja saviem spēkiem kapitulēt. Portugāles faktiskā vara Indijā beidzās [[1961. gada 19. decembris|1961. gada 19. decembrī]], kad Goa, Damāna un Diu nonāca Indijas kontrolē. Sākotnēji Portugāle atteicās atzīt šo teritoriju pievienošanu Indijai un turpināja tās juridiski uzskatīt par Portugāles teritoriju. Situācija mainījās pēc [[Neļķu revolūcija|Neļķu revolūcijas]] Portugālē [[1974. gads|1974. gadā]]. Jaunā Portugāles valdība atteicās no iepriekšējās koloniālās politikas un oficiāli atzina Indijas suverenitāti pār bijušajiem Portugāles valdījumiem. == Administratīvais iedalījums == Portugāles Indijas teritorijas tās pastāvēšanas pēdējā periodā bija sadalītas vairākās ģeogrāfiski nodalītās daļās. Lielākā teritorija bija [[Goa]], kas vienlaikus bija arī Portugāles Indijas administratīvais un politiskais centrs. Pie Portugāles Indijas piederēja arī [[Damāna]], [[Diu]], [[Dadra]] un [[Nagarhaveli]]. Agrākos periodos Portugāles kontrolē bija arī citas teritorijas Indijas rietumu piekrastē, tostarp [[Vasai|Bašaina]] un [[Čaula]]. == Pārvalde == Portugāles Indiju pārvaldīja Portugāles karaļa, bet vēlāk Portugāles valdības iecelts [[Portugāles Indijas gubernators|gubernators]] vai [[vicekaralis]]. Gubernatora rezidence un galvenās administratīvās iestādes atradās Goa. Portugāles Indijas administrācija dažādos vēstures periodos bija atbildīga ne tikai par Portugāles teritorijām pašā Indijā, bet arī par vairākām Portugāles kolonijām un tirdzniecības punktiem citās Āzijas daļās. == Ekonomika == Portugāles klātbūtnes sākotnējais ekonomiskais pamats bija starptautiskā tirdzniecība. Portugāļu tirgotāji centās kontrolēt garšvielu, tekstilizstrādājumu, dārgmetālu un citu preču tirdzniecību starp Indiju, [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], Āfriku un Eiropu. Goa kļuva par vienu no galvenajiem Portugāles tirdzniecības centriem Indijas okeānā. Portugāles ekonomiskā ietekme pakāpeniski samazinājās pēc Nīderlandes un Anglijas tirdzniecības kompāniju nostiprināšanās reģionā. == Reliģija == Portugāles valdīšanas laikā reģionā aktīvi darbojās [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcas]] misionāri. Īpaši nozīmīgs katoļticības centrs bija Goa, kur darbojās vairākas reliģiskās organizācijas, tostarp [[Jezuītu ordenis]]. Viens no pazīstamākajiem misionāriem Portugāles Indijā bija [[Francisks Ksavers]], kurš 16. gadsimtā darbojās Goa un citās Āzijas teritorijās. Portugāļu valdīšanas laikā Goa tika uzceltas daudzas katoļu baznīcas, klosteri un citas reliģiskas ēkas. == Kultūra == Vairāk nekā četrus gadsimtus ilgā Portugāles klātbūtne būtiski ietekmēja Goa un citu bijušo Portugāles teritoriju kultūru. Portugāļu ietekme saglabājās arhitektūrā, virtuvē, mūzikā, personvārdos un reliģiskajās tradīcijās. [[Portugāļu valoda]] ilgstoši bija administrācijas un izglītības valoda, lai gan vietējie iedzīvotāji plaši lietoja arī [[konkani valoda|konkani valodu]] un citas Indijas valodas. == Kategorijas == [[Kategorija:Portugāles Impērija]] [[Kategorija:Portugāles bijušās kolonijas]] [[Kategorija:Indijas vēsture]] [[Kategorija:Goa vēsture]] [[Kategorija:Koloniālisms Indijā]] [[Kategorija:Portugāles vēsture]] [[Kategorija:Portugāles Indija]] kcz0v2ulismumrr3f6f6rd6dv1s8r8x 4506130 4506129 2026-08-12T19:17:30Z Votre Provocateur 111653 4506130 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Map of Portuguese India.png|thumb|Portugāles kolonijas Indijā]] '''Portugāles Indija''' ([[Portugāļu valoda|portugāļu]]: ''Estado Português da Índia, Índia Portuguesa'') bija [[Portugāles Impērija]]s koloniālo valdījumu, ostu un tirdzniecības punktu kopums [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un citās [[Āzija]]s teritorijās. Tā pastāvēja no [[1505. gads|1505. gada]] līdz [[1961. gads|1961. gadam]], kad [[Indija]] pārņēma pēdējās Portugāles kontrolētās teritorijas — [[Goa]], [[Damāna|Damānu]] un [[Diu]]. Portugāles Indija bija viena no nozīmīgākajām Portugāles koloniālās impērijas daļām Āzijā. Tās administratīvais centrs vairākus gadsimtus atradās Goa. == Vēsture == === Portugāļu ierašanās Indijā === Portugāļu ekspansija [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] sākās 15. gadsimta beigās. [[1498. gads|1498. gadā]] portugāļu jūrasbraucējs [[Vasko da Gama]] sasniedza [[Indija]]s dienvidrietumu piekrasti un ieradās [[Kožikode|Kalikutā]]. Viņa ekspedīcija izveidoja tiešu jūras ceļu starp [[Eiropa|Eiropu]] un Indiju apkārt [[Āfrika]]i. Portugāles galvenais mērķis bija iegūt kontroli pār ienesīgo garšvielu tirdzniecību un izveidot nocietinātu ostu un tirdzniecības punktu tīklu Indijas okeānā. Par Portugāles Indijas administrācijas izveidošanas sākumu parasti uzskata [[1505. gads|1505. gadu]], kad [[Fransisku de Almeida]] tika iecelts par pirmo Portugāles vicekarali Indijā. === Goa iekarošana === Portugāļu karaspēks [[Afonsu de Albukerki]] vadībā [[1510. gads|1510. gadā]] ieņēma [[Goa]]. Tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Portugāles varas centriem Āzijā. Par Portugāles Indijas galvaspilsētu Goa kļuva [[1530. gads|1530. gadā]]. No tās tika pārvaldīts plašs Portugāles cietokšņu, ostu un tirdzniecības punktu tīkls. Portugāles ietekme 16. gadsimtā sniedzās no [[Austrumāfrika]]s un [[Persijas līcis|Persijas līča]] līdz Indijai, [[Dienvidaustrumāzija]]i un [[Ķīna]]s piekrastei. === Teritoriālā paplašināšanās === Portugāle 16. gadsimtā nostiprināja savas pozīcijas vairākās vietās Indijas rietumu piekrastē. Kontrole pār [[Diu]] tika nostiprināta pēc vienošanās ar vietējiem valdniekiem un portugāļu nocietinājumu izveidošanas 16. gadsimta pirmajā pusē. Savukārt [[Damāna]] nonāca Portugāles kontrolē [[1559. gads|1559. gadā]]. Dažādos periodos Portugāles varā atradās arī [[Vasai|Bašaina]], [[Čaula]] un vairākas citas ostas un apmetnes. Portugāļu valdījumi nebija vienota nepārtraukta teritorija. Tie galvenokārt sastāvēja no piekrastes pilsētām, salām, cietokšņiem un tirdzniecības punktiem. === Portugāles varas vājināšanās === Portugāles pozīcijas Indijas okeānā sāka vājināties 17. gadsimtā. Pieauga [[Nīderlandes Republika|Nīderlandes]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] konkurence, un ievērojama daļa agrāk portugāļu kontrolētās tirdzniecības nonāca citu Eiropas valstu rokās. Portugāle zaudēja vairākas teritorijas arī karos ar vietējām Indijas lielvalstīm. Īpaši nozīmīga bija [[Marathu impērija]]s ekspansija 18. gadsimtā, kuras laikā portugāļi zaudēja daļu savu agrāko valdījumu Indijas rietumu piekrastē. Goa, Damāna un Diu tomēr saglabājās Portugāles kontrolē līdz 20. gadsimta otrajai pusei. == Portugāles Indija 20. gadsimtā == Pēc [[Britu Indija]]s sadalīšanas un neatkarīgas Indijas izveidošanas [[1947. gads|1947. gadā]] Indijas valdība pieprasīja Eiropas koloniālo teritoriju pievienošanu jaunajai valstij. [[Francija]] pakāpeniski nodeva savus atlikušos valdījumus Indijā, taču Portugāles valdība atteicās atteikties no Goa, Damānas un Diu. [[Antoniu di Oliveira Salazars|Antoniu di Oliveiras Salazara]] vadītais Portugāles režīms apgalvoja, ka šīs teritorijas juridiski nav kolonijas, bet gan Portugāles aizjūras provinces un neatņemama Portugāles valsts daļa. Attiecības starp Portugāli un Indiju tādēļ kļuva arvien saspringtākas. == Dadra un Nagarhaveli zaudēšana == Portugāle zaudēja faktisko kontroli pār [[Dadra un Nagarhaveli|Dadru un Nagarhaveli]] [[1954. gads|1954. gadā]]. Vietējās pret Portugāles varu vērstās organizācijas pārņēma teritorijas kontroli, un Portugāles administrācija tur vairs netika atjaunota. Dadra un Nagarhaveli vēlāk tika pievienotas Indijai. == Goa, Damānas un Diu pievienošana Indijai == Indijas valdība pēc neveiksmīgiem diplomātiskiem mēģinājumiem panākt Portugāles aiziešanu no saviem Indijas valdījumiem nolēma izmantot militāru spēku. Indijas bruņotie spēki [[1961. gads|1961. gada]] decembrī sāka [[Operācija Vijay (1961)|operāciju ''Vijay'']], kuras mērķis bija pārņemt Goa, Damānu un Diu. Portugāles spēki bija ievērojami mazāki par Indijas bruņotajiem spēkiem, un pretošanās ilga nepilnas divas diennaktis. Portugāles Indijas ģenerālgubernators [[Manuels Antoniu Vasalū i Silva]] pavēlēja saviem spēkiem kapitulēt. Portugāles faktiskā vara Indijā beidzās [[1961. gada 19. decembris|1961. gada 19. decembrī]], kad Goa, Damāna un Diu nonāca Indijas kontrolē. Sākotnēji Portugāle atteicās atzīt šo teritoriju pievienošanu Indijai un turpināja tās juridiski uzskatīt par Portugāles teritoriju. Situācija mainījās pēc [[Neļķu revolūcija|Neļķu revolūcijas]] Portugālē [[1974. gads|1974. gadā]]. Jaunā Portugāles valdība atteicās no iepriekšējās koloniālās politikas un oficiāli atzina Indijas suverenitāti pār bijušajiem Portugāles valdījumiem. == Administratīvais iedalījums == Portugāles Indijas teritorijas tās pastāvēšanas pēdējā periodā bija sadalītas vairākās ģeogrāfiski nodalītās daļās. Lielākā teritorija bija [[Goa]], kas vienlaikus bija arī Portugāles Indijas administratīvais un politiskais centrs. Pie Portugāles Indijas piederēja arī [[Damāna]], [[Diu]], [[Dadra]] un [[Nagarhaveli]]. Agrākos periodos Portugāles kontrolē bija arī citas teritorijas Indijas rietumu piekrastē, tostarp [[Vasai|Bašaina]] un [[Čaula]]. == Pārvalde == Portugāles Indiju pārvaldīja Portugāles karaļa, bet vēlāk Portugāles valdības iecelts [[Portugāles Indijas gubernators|gubernators]] vai [[vicekaralis]]. Gubernatora rezidence un galvenās administratīvās iestādes atradās Goa. Portugāles Indijas administrācija dažādos vēstures periodos bija atbildīga ne tikai par Portugāles teritorijām pašā Indijā, bet arī par vairākām Portugāles kolonijām un tirdzniecības punktiem citās Āzijas daļās. == Ekonomika == Portugāles klātbūtnes sākotnējais ekonomiskais pamats bija starptautiskā tirdzniecība. Portugāļu tirgotāji centās kontrolēt garšvielu, tekstilizstrādājumu, dārgmetālu un citu preču tirdzniecību starp Indiju, [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], Āfriku un Eiropu. Goa kļuva par vienu no galvenajiem Portugāles tirdzniecības centriem Indijas okeānā. Portugāles ekonomiskā ietekme pakāpeniski samazinājās pēc Nīderlandes un Anglijas tirdzniecības kompāniju nostiprināšanās reģionā. == Reliģija == Portugāles valdīšanas laikā reģionā aktīvi darbojās [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcas]] misionāri. Īpaši nozīmīgs katoļticības centrs bija Goa, kur darbojās vairākas reliģiskās organizācijas, tostarp [[Jezuītu ordenis]]. Viens no pazīstamākajiem misionāriem Portugāles Indijā bija [[Francisks Ksavers]], kurš 16. gadsimtā darbojās Goa un citās Āzijas teritorijās. Portugāļu valdīšanas laikā Goa tika uzceltas daudzas katoļu baznīcas, klosteri un citas reliģiskas ēkas. == Kultūra == Vairāk nekā četrus gadsimtus ilgā Portugāles klātbūtne būtiski ietekmēja Goa un citu bijušo Portugāles teritoriju kultūru. Portugāļu ietekme saglabājās arhitektūrā, virtuvē, mūzikā, personvārdos un reliģiskajās tradīcijās. [[Portugāļu valoda]] ilgstoši bija administrācijas un izglītības valoda, lai gan vietējie iedzīvotāji plaši lietoja arī [[konkani valoda|konkani valodu]] un citas Indijas valodas. [[Kategorija:Indijas vēsture]] [[Kategorija:Portugāles vēsture]] 67zfk5hal0v6rh8ibm0ujean7zs9szy Marokas arābu valoda 0 637081 4506131 2026-08-12T19:19:06Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valodas infokaste |name=Marokas arābu valoda |nativename=الدارجة المغربية / ad-Dārija al-Maġribiyya |image=x |region=[[Maroka]] |familycolor=Afroaziātu |fam1=[[Afroaziātu valodas|Afroaziātu]] |fam2=[[Semītu valodas|Semītu]] |fam3=[[Centrālās semītu valodas|Centrālās semītu]] |fam4=[[Arābu valodas|Arābu]] |fam5=[[Magrebas arābu valoda|Magrebas arābu]] |script=[[Arābu raksts]] |speakers=~30–35 miljoni |iso1=— |iso2=— |iso3=ary |caption=Mar... 4506131 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Marokas arābu valoda |nativename=الدارجة المغربية / ad-Dārija al-Maġribiyya |image=x |region=[[Maroka]] |familycolor=Afroaziātu |fam1=[[Afroaziātu valodas|Afroaziātu]] |fam2=[[Semītu valodas|Semītu]] |fam3=[[Centrālās semītu valodas|Centrālās semītu]] |fam4=[[Arābu valodas|Arābu]] |fam5=[[Magrebas arābu valoda|Magrebas arābu]] |script=[[Arābu raksts]] |speakers=~30–35 miljoni |iso1=— |iso2=— |iso3=ary |caption=Marokas arābu valodas izplatība}} '''Marokas arābu valoda''' ({{val|ar|الدارجة المغربية}}), plaši pazīstama kā '''daridža''' (الدارجة, ''ad-Dārija''), ir [[arābu valoda]]s varietāte, ko galvenokārt lieto [[Maroka|Marokā]]. Tā pieder pie [[Magrebas arābu valoda|Magrebas arābu valodas]] varietātēm un ir galvenā ikdienas saziņas valoda lielai daļai Marokas iedzīvotāju. Marokas arābu valoda nepilda galvenās oficiālās valodas funkcijas. Valsts pārvaldē, oficiālajos dokumentos un lielā daļā izglītības tiek izmantota [[standarta arābu valoda]], savukārt [[berberu valodas|berberu jeb amazigu valodai]] Marokā ir oficiālās valodas statuss. Ikdienas mutiskajā saziņā Marokas arābu valoda ir ļoti plaši izplatīta. == Izcelsme == Marokas arābu valodas veidošanās sākās pēc arābu ienākšanas [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] 7. un 8. gadsimtā. Arābu valoda pakāpeniski izplatījās vietējo iedzīvotāju vidū, mijiedarbojoties ar reģionā jau lietotajām [[berberu valodas|berberu valodām]]. Nozīmīgs arābu valodas izplatības posms bija saistīts ar arābu cilšu migrāciju uz Magrebu viduslaikos. Tā rezultātā Marokā izveidojās vairāki arābu valodas dialekti, kas vēlāk kļuva par mūsdienu Marokas arābu valodas pamatu. Marokas arābu valodu būtiski ietekmējušas berberu valodas, īpaši tās fonētiku, vārdu krājumu un dažas gramatiskās konstrukcijas. Vēlāk dialektā ienāca arī aizguvumi no [[spāņu valoda|spāņu]] un [[franču valoda|franču]] valodas. Franču valodas ietekme īpaši pastiprinājās [[Francijas protektorāts Marokā|Francijas protektorāta Marokā]] laikā 20. gadsimta pirmajā pusē. Savukārt Marokas ziemeļu reģionos vēsturiski izteiktāka bijusi spāņu valodas ietekme. == Dialekti == Marokas arābu valoda nav pilnīgi viendabīga, un dažādos valsts reģionos pastāv vairākas vietējās varietātes. Parasti izšķir: * [[Kasablanka]]s un centrālās Marokas pilsētu dialektus; * [[Rabāta]]s un [[Salē]] dialektus; * [[Fēsa]]s dialektu; * Marokas ziemeļu dialektus; * lauku un beduīnu izcelsmes dialektus; * dienvidu un Sahāras reģionu dialektus. Lielo pilsētu, īpaši Kasablankas un Rabātas, runas paveidiem ir ievērojama ietekme uz mūsdienu Marokas populāro kultūru un masu medijiem. == Rakstība == Tradicionāli Marokas arābu valoda tiek rakstīta ar [[arābu raksts|arābu rakstu]]. Tā kā valodai nav viena vispārpieņemta standartizēta rakstības veida, viena un tā paša vārda rakstība dažādos avotos var atšķirties. Vēsturiski rakstiskajā saziņā priekšroka galvenokārt tika dota [[standarta arābu valoda|standarta arābu valodai]], bet Marokas arābu valoda galvenokārt pastāvēja kā sarunvaloda. Mūsdienās Marokas arābu valoda arvien biežāk tiek izmantota sociālajos tīklos, reklāmās, populārajā kultūrā, dziesmu tekstos un citos neformālās saziņas veidos. Digitālajā saziņā izplatīta ir arī latīņu alfabētā balstīta transliterācija, kurā dažas arābu valodas skaņas tiek apzīmētas ar cipariem. Šādu rakstības veidu bieži dēvē par ''[[Arabizi]]''. == Vārdu krājums == Marokas arābu valodas vārdu krājuma pamatu veido arābu izcelsmes vārdi, tomēr tajā ir ievērojams daudzums aizguvumu no citām valodām. Īpaši nozīmīga ir [[berberu valodas|berberu valodu]] ietekme. Daudzi berberu izcelsmes vārdi ir saistīti ar tradicionālo dzīvesveidu, pārtiku, lauksaimniecību un vietējo kultūru. Mūsdienu terminoloģijā sastopami daudzi aizguvumi no [[franču valoda|franču valodas]], īpaši tehnoloģiju, administrācijas, transporta, izglītības un sadzīves jomās. Marokas ziemeļos sastopami arī vairāki [[spāņu valoda|spāņu valodas]] izcelsmes vārdi. == Attiecības ar citām arābu valodas varietātēm == Marokas arābu valoda ievērojami atšķiras no [[standarta arābu valoda|standarta arābu valodas]] un Tuvo Austrumu arābu dialektiem. Atšķirības vērojamas izrunā, vārdu krājumā un gramatikā. Marokas arābu valodā bieži tiek saīsināti patskaņi un veidojas līdzskaņu grupas, kas nav raksturīgas daudzām austrumu arābu valodas varietātēm. Tādēļ Marokas arābu valoda bez iepriekšējas saskares var būt grūti saprotama arābu valodas lietotājiem no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. Savukārt tā ir cieši saistīta ar citām Magrebas arābu valodas varietātēm, īpaši [[Alžīrijas arābu valoda|Alžīrijas arābu valodu]]. == Mūsdienās == Marokas arābu valoda ir galvenā ikdienas sarunvaloda lielā daļā Marokas. To lieto ģimenē, sadzīvē, tirdzniecībā, populārajā kultūrā, televīzijā, radio un internetā. Marokas sabiedrībai raksturīga daudzvalodība. Līdzās Marokas arābu valodai plaši tiek lietota [[standarta arābu valoda]], dažādas [[berberu valodas]], [[franču valoda]] un atsevišķos reģionos arī [[spāņu valoda]]. Lai gan Marokas arābu valodai nav standarta arābu un amazigu valodai līdzvērtīga oficiālā statusa, tai ir centrāla loma Marokas ikdienas kultūrā un sabiedriskajā dzīvē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Maroka]] [[Kategorija:Arābu valoda]] [[Kategorija:Arābu valodas varietātes]] [[Kategorija:Magreba]] mif63fmsn9lfvba1s1yst6lnti44b60 4506132 4506131 2026-08-12T19:20:01Z Votre Provocateur 111653 4506132 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Marokas arābu valoda |nativename=الدارجة المغربية / ad-Dārija al-Maġribiyya |image=[[Attēls:Percentage_of_Arabic_speakers_in_Morocco.png|214px]] |region=[[Maroka]] |familycolor=Afroaziātu |fam1=[[Afroaziātu valodas|Afroaziātu]] |fam2=[[Semītu valodas|Semītu]] |fam3=[[Centrālās semītu valodas|Centrālās semītu]] |fam4=[[Arābu valodas|Arābu]] |fam5=[[Magrebas arābu valoda|Magrebas arābu]] |script=[[Arābu raksts]] |speakers=~30–35 miljoni |iso1=— |iso2=— |iso3=ary |caption=Marokas arābu valodas izplatība}} '''Marokas arābu valoda''' ({{val|ar|الدارجة المغربية}}), plaši pazīstama kā '''daridža''' (الدارجة, ''ad-Dārija''), ir [[arābu valoda]]s varietāte, ko galvenokārt lieto [[Maroka|Marokā]]. Tā pieder pie [[Magrebas arābu valoda|Magrebas arābu valodas]] varietātēm un ir galvenā ikdienas saziņas valoda lielai daļai Marokas iedzīvotāju. Marokas arābu valoda nepilda galvenās oficiālās valodas funkcijas. Valsts pārvaldē, oficiālajos dokumentos un lielā daļā izglītības tiek izmantota [[standarta arābu valoda]], savukārt [[berberu valodas|berberu jeb amazigu valodai]] Marokā ir oficiālās valodas statuss. Ikdienas mutiskajā saziņā Marokas arābu valoda ir ļoti plaši izplatīta. == Izcelsme == Marokas arābu valodas veidošanās sākās pēc arābu ienākšanas [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] 7. un 8. gadsimtā. Arābu valoda pakāpeniski izplatījās vietējo iedzīvotāju vidū, mijiedarbojoties ar reģionā jau lietotajām [[berberu valodas|berberu valodām]]. Nozīmīgs arābu valodas izplatības posms bija saistīts ar arābu cilšu migrāciju uz Magrebu viduslaikos. Tā rezultātā Marokā izveidojās vairāki arābu valodas dialekti, kas vēlāk kļuva par mūsdienu Marokas arābu valodas pamatu. Marokas arābu valodu būtiski ietekmējušas berberu valodas, īpaši tās fonētiku, vārdu krājumu un dažas gramatiskās konstrukcijas. Vēlāk dialektā ienāca arī aizguvumi no [[spāņu valoda|spāņu]] un [[franču valoda|franču]] valodas. Franču valodas ietekme īpaši pastiprinājās [[Francijas protektorāts Marokā|Francijas protektorāta Marokā]] laikā 20. gadsimta pirmajā pusē. Savukārt Marokas ziemeļu reģionos vēsturiski izteiktāka bijusi spāņu valodas ietekme. == Dialekti == Marokas arābu valoda nav pilnīgi viendabīga, un dažādos valsts reģionos pastāv vairākas vietējās varietātes. Parasti izšķir: * [[Kasablanka]]s un centrālās Marokas pilsētu dialektus; * [[Rabāta]]s un [[Salē]] dialektus; * [[Fēsa]]s dialektu; * Marokas ziemeļu dialektus; * lauku un beduīnu izcelsmes dialektus; * dienvidu un Sahāras reģionu dialektus. Lielo pilsētu, īpaši Kasablankas un Rabātas, runas paveidiem ir ievērojama ietekme uz mūsdienu Marokas populāro kultūru un masu medijiem. == Rakstība == Tradicionāli Marokas arābu valoda tiek rakstīta ar [[arābu raksts|arābu rakstu]]. Tā kā valodai nav viena vispārpieņemta standartizēta rakstības veida, viena un tā paša vārda rakstība dažādos avotos var atšķirties. Vēsturiski rakstiskajā saziņā priekšroka galvenokārt tika dota [[standarta arābu valoda|standarta arābu valodai]], bet Marokas arābu valoda galvenokārt pastāvēja kā sarunvaloda. Mūsdienās Marokas arābu valoda arvien biežāk tiek izmantota sociālajos tīklos, reklāmās, populārajā kultūrā, dziesmu tekstos un citos neformālās saziņas veidos. Digitālajā saziņā izplatīta ir arī latīņu alfabētā balstīta transliterācija, kurā dažas arābu valodas skaņas tiek apzīmētas ar cipariem. Šādu rakstības veidu bieži dēvē par ''[[Arabizi]]''. == Vārdu krājums == Marokas arābu valodas vārdu krājuma pamatu veido arābu izcelsmes vārdi, tomēr tajā ir ievērojams daudzums aizguvumu no citām valodām. Īpaši nozīmīga ir [[berberu valodas|berberu valodu]] ietekme. Daudzi berberu izcelsmes vārdi ir saistīti ar tradicionālo dzīvesveidu, pārtiku, lauksaimniecību un vietējo kultūru. Mūsdienu terminoloģijā sastopami daudzi aizguvumi no [[franču valoda|franču valodas]], īpaši tehnoloģiju, administrācijas, transporta, izglītības un sadzīves jomās. Marokas ziemeļos sastopami arī vairāki [[spāņu valoda|spāņu valodas]] izcelsmes vārdi. == Attiecības ar citām arābu valodas varietātēm == Marokas arābu valoda ievērojami atšķiras no [[standarta arābu valoda|standarta arābu valodas]] un Tuvo Austrumu arābu dialektiem. Atšķirības vērojamas izrunā, vārdu krājumā un gramatikā. Marokas arābu valodā bieži tiek saīsināti patskaņi un veidojas līdzskaņu grupas, kas nav raksturīgas daudzām austrumu arābu valodas varietātēm. Tādēļ Marokas arābu valoda bez iepriekšējas saskares var būt grūti saprotama arābu valodas lietotājiem no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. Savukārt tā ir cieši saistīta ar citām Magrebas arābu valodas varietātēm, īpaši [[Alžīrijas arābu valoda|Alžīrijas arābu valodu]]. == Mūsdienās == Marokas arābu valoda ir galvenā ikdienas sarunvaloda lielā daļā Marokas. To lieto ģimenē, sadzīvē, tirdzniecībā, populārajā kultūrā, televīzijā, radio un internetā. Marokas sabiedrībai raksturīga daudzvalodība. Līdzās Marokas arābu valodai plaši tiek lietota [[standarta arābu valoda]], dažādas [[berberu valodas]], [[franču valoda]] un atsevišķos reģionos arī [[spāņu valoda]]. Lai gan Marokas arābu valodai nav standarta arābu un amazigu valodai līdzvērtīga oficiālā statusa, tai ir centrāla loma Marokas ikdienas kultūrā un sabiedriskajā dzīvē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Maroka]] [[Kategorija:Arābu valoda]] [[Kategorija:Arābu valodas varietātes]] [[Kategorija:Magreba]] h0cxdpl782ii623pvzbzwxvp6itdbl5 Magrebas arābu valoda 0 637082 4506134 2026-08-12T19:21:45Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valodas infokaste |name=Magrebas arābu valoda |nativename=الدارجة المغاربية |image=[[Attēls:Arabic dialects map.png|250px]] |region=[[Magreba]], galvenokārt [[Maroka]], [[Alžīrija]], [[Tunisija]], [[Lībija]], [[Mauritānija]] un [[Rietumsahāra]] |familycolor=Afroaziātu |fam1=[[Afroaziātu valodas|Afroaziātu]] |fam2=[[Semītu valodas|Semītu]] |fam3=[[Centrālās semītu valodas|Centrālās semītu]] |fam4=[[Arābu valodas|Arābu]] |script=Arābu raks... 4506134 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Magrebas arābu valoda |nativename=الدارجة المغاربية |image=[[Attēls:Arabic dialects map.png|250px]] |region=[[Magreba]], galvenokārt [[Maroka]], [[Alžīrija]], [[Tunisija]], [[Lībija]], [[Mauritānija]] un [[Rietumsahāra]] |familycolor=Afroaziātu |fam1=[[Afroaziātu valodas|Afroaziātu]] |fam2=[[Semītu valodas|Semītu]] |fam3=[[Centrālās semītu valodas|Centrālās semītu]] |fam4=[[Arābu valodas|Arābu]] |script=[[Arābu raksts]] |speakers=vairāk nekā 90 miljoni |iso1=— |iso2=— |iso3=— |map=[[Attēls:Arabic dialects map.png|250px]]<br />Magrebas arābu valodas varietāšu izplatības areāls |caption=Magrebas arābu valodas varietāšu izplatība}} '''Magrebas arābu valoda''' ({{val|ar|اللهجات العربية المغاربية}}) ir savstarpēji radniecīgu [[arābu valoda]]s varietāšu kopums, ko lieto [[Magreba|Magrebā]], galvenokārt [[Maroka|Marokā]], [[Alžīrija|Alžīrijā]], [[Tunisija|Tunisijā]], [[Lībija|Lībijā]], [[Mauritānija|Mauritānijā]] un [[Rietumsahāra|Rietumsahārā]]. Lingvistiskajā literatūrā šīs varietātes parasti tiek aplūkotas kā viena no galvenajām arābu dialektu grupām. Magrebas arābu varietātes nav vienota standartizēta valoda. Tās veido dialektu kontinuumu, kurā blakus esošo reģionu runas formas parasti ir savstarpēji vieglāk saprotamas nekā ģeogrāfiski attālāku teritoriju dialekti. Pie šīs grupas pieder [[Marokas arābu valoda]], [[Alžīrijas arābu valoda]], [[Tunisijas arābu valoda]], [[Lībijas arābu valoda]] un vairākas citas reģionālās varietātes. == Izcelsme un vēsturiskā attīstība == Magrebas arābu valodas veidošanās sākās pēc [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumiem]] [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] 7. un 8. gadsimtā. Arābu valoda sākotnēji nostiprinājās politiskajos, militārajos un reliģiskajos centros, bet vēlāk pakāpeniski izplatījās arī vietējo iedzīvotāju vidū. Pirms arābu valodas izplatības lielā daļā Magrebas tika lietotas dažādas [[berberu valodas]], tādēļ arābu un berberu valodu ilgstošais kontakts kļuva par vienu no svarīgākajiem Magrebas arābu varietāšu veidošanās faktoriem. Nozīmīga loma dialektu turpmākajā attīstībā bija arābu cilšu migrācijai viduslaikos. Īpaši liela ietekme bija [[Banū Hilāls|Banū Hilāla]] un [[Banū Sulajms|Banū Sulajma]] cilšu pārvietošanās procesiem, kas sākās 11. gadsimtā. Šīs migrācijas veicināja arābu valodas izplatību lauku teritorijās un radīja atšķirības starp agrākajiem pilsētu dialektiem un vēlāk izveidojušajiem beduīnu tipa dialektiem. Tādējādi mūsdienu Magrebas arābu varietātes izveidojušās ilgstošas valodu mijiedarbības rezultātā, apvienojot arābu valodas pamatu ar vietējām berberu substrāta iezīmēm un vēlākām Eiropas un [[Osmaņu impērija]]s perioda ietekmēm. == Klasifikācija == Magrebas arābu valoda pieder [[Afroaziātu valodas|afroaziātu valodu]] saimes [[Semītu valodas|semītu valodu]] atzaram un ir daļa no arābu valodas dialektu kontinuuma. Galvenās Magrebas arābu varietātes ir: * [[Marokas arābu valoda]]; * [[Alžīrijas arābu valoda]]; * [[Tunisijas arābu valoda]]; * [[Lībijas arābu valoda]]; * [[Hasānija]], ko galvenokārt lieto [[Mauritānija|Mauritānijā]] un [[Rietumsahāra|Rietumsahārā]]. Katrā no šīm grupām pastāv ievērojamas reģionālās atšķirības. Pilsētu dialekti bieži atšķiras no lauku un beduīnu izcelsmes dialektiem gan fonoloģijā, gan morfoloģijā un vārdu krājumā. == Fonoloģija == Viena no Magrebas arābu varietāšu raksturīgākajām fonoloģiskajām īpašībām ir īso patskaņu reducēšanās vai pilnīga izzušana noteiktās pozīcijās. Tā rezultātā biežāk nekā daudzos Tuvo Austrumu arābu dialektos sastopamas vairākas secīgas līdzskaņu grupas. Atsevišķu fonēmu izruna dažādās Magrebas teritorijās atšķiras. Klasiskās arābu valodas līdzskanis ''qāf'' (ق), piemēram, dažos dialektos saglabā uvulāru izrunu, bet citos tiek realizēts kā balsīgs velārs līdzskanis. Fonoloģisko sistēmu ietekmējuši arī ilgstošie kontakti ar berberu valodām, īpaši līdzskaņu struktūrā un zilbju veidošanā. == Morfoloģija un sintakse == Magrebas arābu varietāšu gramatiskā sistēma saglabā daudzas kopīgas [[klasiskā arābu valoda|klasiskās arābu valodas]] un citu arābu dialektu īpašības, tostarp sakņu un modeļu morfoloģiju. Vienlaikus vērojamas vairākas nozīmīgas inovācijas. Darbības vārdu laiku un aspektu sistēmā plaši tiek izmantotas palīgdaļiņas un priedēkļi, kas klasiskajā arābu valodā nav sastopami tādā pašā funkcijā. Nolieguma konstrukcijās vairākās Magrebas varietātēs raksturīga cirkumfiksa struktūra, kur darbības vārds tiek ietverts starp divām nolieguma daļiņām. Šāda konstrukcija īpaši raksturīga Marokas, Alžīrijas un Tunisijas arābu valodai. == Vārdu krājums == Magrebas arābu valodas vārdu krājuma pamatu veido arābu izcelsmes leksika, taču tajā ir ievērojams aizguvumu slānis no citām valodām. Senāko un strukturāli nozīmīgāko substrāta ietekmi veido [[berberu valodas]]. No tām aizgūti daudzi vārdi, kas saistīti ar vietējo floru, faunu, tradicionālo lauksaimniecību, sadzīvi un sociālo vidi. Atsevišķos reģionos sastopami arī vēsturiski aizguvumi no [[latīņu valoda|latīņu valodas]] un romāņu valodu paveidiem, kas Ziemeļāfrikā pastāvēja pēc [[Romas Impērija]]s perioda. Osmaņu politiskās ietekmes laikā, īpaši [[Alžīrija|Alžīrijā]], [[Tunisija|Tunisijā]] un [[Lībija|Lībijā]], valodā ienāca aizguvumi no [[osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodas]]. Jaunākā periodā ļoti nozīmīga kļuvusi [[franču valoda|franču valodas]] ietekme, īpaši Marokā, Alžīrijā un Tunisijā. Marokas ziemeļos un atsevišķos Alžīrijas reģionos sastopama arī [[spāņu valoda|spāņu valodas]] ietekme, savukārt Lībijas arābu valodā vērojami daži aizguvumi no [[itāļu valoda|itāļu valodas]]. == Savstarpējā saprotamība == Magrebas arābu dialektu savstarpējā saprotamība ir nevienmērīga un parasti samazinās līdz ar ģeogrāfisko attālumu. Marokas un Alžīrijas pierobežas dialekti savstarpēji ir ļoti tuvi, savukārt Marokas arābu valoda un Lībijas austrumu dialekti var būt ievērojami atšķirīgāki. Magrebas dialekti var būt grūtāk saprotami [[Levantes arābu valoda|Levantes]], [[Ēģiptes arābu valoda|Ēģiptes]] un [[Persijas līča arābu valoda|Persijas līča arābu valodas]] runātājiem, kuriem nav iepriekšējas saskares ar Magrebas valodas formām. To veicina ātrāks runas temps, patskaņu reducēšanās, specifiska morfoloģija un liels berberu un Eiropas valodu aizguvumu daudzums. == Rakstība == Magrebas arābu varietātes tradicionāli tiek rakstītas ar [[arābu raksts|arābu rakstu]], tomēr to rakstība nav pilnībā standartizēta. Formālajā izglītībā, valsts pārvaldē, presē un oficiālajos dokumentos parasti izmanto [[standarta arābu valoda|standarta arābu valodu]], bet vietējās varietātes galvenokārt tiek lietotas ikdienas runā. Attīstoties digitālajai saziņai, Magrebas arābu valoda arvien biežāk tiek rakstīta sociālajos tīklos, īsziņās un interneta vidē. Līdzās arābu rakstam tiek izmantota arī latīņu transliterācija, ko bieži dēvē par ''[[Arabizi]]''. Tajā ar cipariem nereti apzīmē arābu skaņas, kurām nav tieša ekvivalenta latīņu alfabētā. == Sociolingvistiskais stāvoklis == Magrebas valstīs pastāv izteikta [[diglosija]], kurā vietējās arābu varietātes tiek izmantotas galvenokārt neformālajā saziņā, savukārt standarta arābu valoda pilda formālās un oficiālās funkcijas. Marokā, Alžīrijā un citās Magrebas valstīs valodas situāciju papildina arī berberu valodu lietojums. [[Maroka|Marokā]] un [[Alžīrija|Alžīrijā]] amazigu valodām ir oficiāls statuss līdzās arābu valodai. Vairākās valstīs sabiedriskajā un profesionālajā dzīvē būtisku lomu saglabā franču valoda, radot daudzvalodīgu vidi un biežu [[kodu maiņa|kodu maiņu]] starp arābu un franču valodu. == Mūsdienās == Mūsdienās Magrebas arābu varietātes ir galvenais ikdienas saziņas līdzeklis lielākajai daļai Magrebas arābiski runājošo iedzīvotāju. Tās plaši izmanto ģimenē, tirdzniecībā, populārajā mūzikā, kino, televīzijā, radio un sociālajos tīklos. Vietējo varietāšu lietojums rakstiskajā un digitālajā vidē pēdējās desmitgadēs ir ievērojami pieaudzis. Neraugoties uz atšķirībām starp atsevišķiem dialektiem, Magrebas arābu valodas varietātes veido vienotu vēsturisku un lingvistisku grupu, kuru raksturo kopīga attīstība Ziemeļāfrikā, berberu substrāta ietekme un ilgstoši kontakti ar Vidusjūras reģiona valodām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu valoda]] [[Kategorija:Arābu valodas varietātes]] [[Kategorija:Magreba]] [[Kategorija:Ziemeļāfrikas valodas]] 3fjhqi1k93wu4z10e0nt14h0obqrfyi 4506135 4506134 2026-08-12T19:22:02Z Votre Provocateur 111653 4506135 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Magrebas arābu valoda |nativename=الدارجة المغاربية |image=[[Attēls:Arabic dialects map.png|250px]] |region=[[Magreba]], galvenokārt [[Maroka]], [[Alžīrija]], [[Tunisija]], [[Lībija]], [[Mauritānija]] un [[Rietumsahāra]] |familycolor=Afroaziātu |fam1=[[Afroaziātu valodas|Afroaziātu]] |fam2=[[Semītu valodas|Semītu]] |fam3=[[Centrālās semītu valodas|Centrālās semītu]] |fam4=[[Arābu valodas|Arābu]] |script=[[Arābu raksts]] |speakers=vairāk nekā 90 miljoni |iso1=— |iso2=— |iso3=— |map=[[Attēls:Arabic dialects map.png|250px]]<br />Magrebas arābu valodas varietāšu izplatības areāls |caption=Magrebas arābu valodas varietāšu izplatība}} '''Magrebas arābu valoda''' ({{val|ar|اللهجات العربية المغاربية}}) ir savstarpēji radniecīgu [[arābu valoda]]s varietāšu kopums, ko lieto [[Magreba|Magrebā]], galvenokārt [[Maroka|Marokā]], [[Alžīrija|Alžīrijā]], [[Tunisija|Tunisijā]], [[Lībija|Lībijā]], [[Mauritānija|Mauritānijā]] un [[Rietumsahāra|Rietumsahārā]]. Lingvistiskajā literatūrā šīs varietātes parasti tiek aplūkotas kā viena no galvenajām arābu dialektu grupām. Magrebas arābu varietātes nav vienota standartizēta valoda. Tās veido dialektu kontinuumu, kurā blakus esošo reģionu runas formas parasti ir savstarpēji vieglāk saprotamas nekā ģeogrāfiski attālāku teritoriju dialekti. Pie šīs grupas pieder [[Marokas arābu valoda]], [[Alžīrijas arābu valoda]], [[Tunisijas arābu valoda]], [[Lībijas arābu valoda]] un vairākas citas reģionālās varietātes. == Izcelsme un vēsturiskā attīstība == Magrebas arābu valodas veidošanās sākās pēc arābu iekarojumiem [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] 7. un 8. gadsimtā. Arābu valoda sākotnēji nostiprinājās politiskajos, militārajos un reliģiskajos centros, bet vēlāk pakāpeniski izplatījās arī vietējo iedzīvotāju vidū. Pirms arābu valodas izplatības lielā daļā Magrebas tika lietotas dažādas [[berberu valodas]], tādēļ arābu un berberu valodu ilgstošais kontakts kļuva par vienu no svarīgākajiem Magrebas arābu varietāšu veidošanās faktoriem. Nozīmīga loma dialektu turpmākajā attīstībā bija arābu cilšu migrācijai viduslaikos. Īpaši liela ietekme bija [[Banū Hilāls|Banū Hilāla]] un [[Banū Sulajms|Banū Sulajma]] cilšu pārvietošanās procesiem, kas sākās 11. gadsimtā. Šīs migrācijas veicināja arābu valodas izplatību lauku teritorijās un radīja atšķirības starp agrākajiem pilsētu dialektiem un vēlāk izveidojušajiem beduīnu tipa dialektiem. Tādējādi mūsdienu Magrebas arābu varietātes izveidojušās ilgstošas valodu mijiedarbības rezultātā, apvienojot arābu valodas pamatu ar vietējām berberu substrāta iezīmēm un vēlākām Eiropas un [[Osmaņu impērija]]s perioda ietekmēm. == Klasifikācija == Magrebas arābu valoda pieder [[Afroaziātu valodas|afroaziātu valodu]] saimes [[Semītu valodas|semītu valodu]] atzaram un ir daļa no arābu valodas dialektu kontinuuma. Galvenās Magrebas arābu varietātes ir: * [[Marokas arābu valoda]]; * [[Alžīrijas arābu valoda]]; * [[Tunisijas arābu valoda]]; * [[Lībijas arābu valoda]]; * [[Hasānija]], ko galvenokārt lieto [[Mauritānija|Mauritānijā]] un [[Rietumsahāra|Rietumsahārā]]. Katrā no šīm grupām pastāv ievērojamas reģionālās atšķirības. Pilsētu dialekti bieži atšķiras no lauku un beduīnu izcelsmes dialektiem gan fonoloģijā, gan morfoloģijā un vārdu krājumā. == Fonoloģija == Viena no Magrebas arābu varietāšu raksturīgākajām fonoloģiskajām īpašībām ir īso patskaņu reducēšanās vai pilnīga izzušana noteiktās pozīcijās. Tā rezultātā biežāk nekā daudzos Tuvo Austrumu arābu dialektos sastopamas vairākas secīgas līdzskaņu grupas. Atsevišķu fonēmu izruna dažādās Magrebas teritorijās atšķiras. Klasiskās arābu valodas līdzskanis ''qāf'' (ق), piemēram, dažos dialektos saglabā uvulāru izrunu, bet citos tiek realizēts kā balsīgs velārs līdzskanis. Fonoloģisko sistēmu ietekmējuši arī ilgstošie kontakti ar berberu valodām, īpaši līdzskaņu struktūrā un zilbju veidošanā. == Morfoloģija un sintakse == Magrebas arābu varietāšu gramatiskā sistēma saglabā daudzas kopīgas [[klasiskā arābu valoda|klasiskās arābu valodas]] un citu arābu dialektu īpašības, tostarp sakņu un modeļu morfoloģiju. Vienlaikus vērojamas vairākas nozīmīgas inovācijas. Darbības vārdu laiku un aspektu sistēmā plaši tiek izmantotas palīgdaļiņas un priedēkļi, kas klasiskajā arābu valodā nav sastopami tādā pašā funkcijā. Nolieguma konstrukcijās vairākās Magrebas varietātēs raksturīga cirkumfiksa struktūra, kur darbības vārds tiek ietverts starp divām nolieguma daļiņām. Šāda konstrukcija īpaši raksturīga Marokas, Alžīrijas un Tunisijas arābu valodai. == Vārdu krājums == Magrebas arābu valodas vārdu krājuma pamatu veido arābu izcelsmes leksika, taču tajā ir ievērojams aizguvumu slānis no citām valodām. Senāko un strukturāli nozīmīgāko substrāta ietekmi veido [[berberu valodas]]. No tām aizgūti daudzi vārdi, kas saistīti ar vietējo floru, faunu, tradicionālo lauksaimniecību, sadzīvi un sociālo vidi. Atsevišķos reģionos sastopami arī vēsturiski aizguvumi no [[latīņu valoda|latīņu valodas]] un romāņu valodu paveidiem, kas Ziemeļāfrikā pastāvēja pēc [[Romas Impērija]]s perioda. Osmaņu politiskās ietekmes laikā, īpaši [[Alžīrija|Alžīrijā]], [[Tunisija|Tunisijā]] un [[Lībija|Lībijā]], valodā ienāca aizguvumi no [[osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodas]]. Jaunākā periodā ļoti nozīmīga kļuvusi [[franču valoda|franču valodas]] ietekme, īpaši Marokā, Alžīrijā un Tunisijā. Marokas ziemeļos un atsevišķos Alžīrijas reģionos sastopama arī [[spāņu valoda|spāņu valodas]] ietekme, savukārt Lībijas arābu valodā vērojami daži aizguvumi no [[itāļu valoda|itāļu valodas]]. == Savstarpējā saprotamība == Magrebas arābu dialektu savstarpējā saprotamība ir nevienmērīga un parasti samazinās līdz ar ģeogrāfisko attālumu. Marokas un Alžīrijas pierobežas dialekti savstarpēji ir ļoti tuvi, savukārt Marokas arābu valoda un Lībijas austrumu dialekti var būt ievērojami atšķirīgāki. Magrebas dialekti var būt grūtāk saprotami [[Levantes arābu valoda|Levantes]], [[Ēģiptes arābu valoda|Ēģiptes]] un [[Persijas līča arābu valoda|Persijas līča arābu valodas]] runātājiem, kuriem nav iepriekšējas saskares ar Magrebas valodas formām. To veicina ātrāks runas temps, patskaņu reducēšanās, specifiska morfoloģija un liels berberu un Eiropas valodu aizguvumu daudzums. == Rakstība == Magrebas arābu varietātes tradicionāli tiek rakstītas ar [[arābu raksts|arābu rakstu]], tomēr to rakstība nav pilnībā standartizēta. Formālajā izglītībā, valsts pārvaldē, presē un oficiālajos dokumentos parasti izmanto [[standarta arābu valoda|standarta arābu valodu]], bet vietējās varietātes galvenokārt tiek lietotas ikdienas runā. Attīstoties digitālajai saziņai, Magrebas arābu valoda arvien biežāk tiek rakstīta sociālajos tīklos, īsziņās un interneta vidē. Līdzās arābu rakstam tiek izmantota arī latīņu transliterācija, ko bieži dēvē par ''[[Arabizi]]''. Tajā ar cipariem nereti apzīmē arābu skaņas, kurām nav tieša ekvivalenta latīņu alfabētā. == Sociolingvistiskais stāvoklis == Magrebas valstīs pastāv izteikta [[diglosija]], kurā vietējās arābu varietātes tiek izmantotas galvenokārt neformālajā saziņā, savukārt standarta arābu valoda pilda formālās un oficiālās funkcijas. Marokā, Alžīrijā un citās Magrebas valstīs valodas situāciju papildina arī berberu valodu lietojums. [[Maroka|Marokā]] un [[Alžīrija|Alžīrijā]] amazigu valodām ir oficiāls statuss līdzās arābu valodai. Vairākās valstīs sabiedriskajā un profesionālajā dzīvē būtisku lomu saglabā franču valoda, radot daudzvalodīgu vidi un biežu [[kodu maiņa|kodu maiņu]] starp arābu un franču valodu. == Mūsdienās == Mūsdienās Magrebas arābu varietātes ir galvenais ikdienas saziņas līdzeklis lielākajai daļai Magrebas arābiski runājošo iedzīvotāju. Tās plaši izmanto ģimenē, tirdzniecībā, populārajā mūzikā, kino, televīzijā, radio un sociālajos tīklos. Vietējo varietāšu lietojums rakstiskajā un digitālajā vidē pēdējās desmitgadēs ir ievērojami pieaudzis. Neraugoties uz atšķirībām starp atsevišķiem dialektiem, Magrebas arābu valodas varietātes veido vienotu vēsturisku un lingvistisku grupu, kuru raksturo kopīga attīstība Ziemeļāfrikā, berberu substrāta ietekme un ilgstoši kontakti ar Vidusjūras reģiona valodām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu valoda]] [[Kategorija:Arābu valodas varietātes]] [[Kategorija:Magreba]] [[Kategorija:Ziemeļāfrikas valodas]] bb2tuc82zj6kjbzepdn05bnfamyvyj0 4506136 4506135 2026-08-12T19:22:10Z Votre Provocateur 111653 4506136 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Magrebas arābu valoda |nativename=الدارجة المغاربية |image= |region=[[Magreba]], galvenokārt [[Maroka]], [[Alžīrija]], [[Tunisija]], [[Lībija]], [[Mauritānija]] un [[Rietumsahāra]] |familycolor=Afroaziātu |fam1=[[Afroaziātu valodas|Afroaziātu]] |fam2=[[Semītu valodas|Semītu]] |fam3=[[Centrālās semītu valodas|Centrālās semītu]] |fam4=[[Arābu valodas|Arābu]] |script=[[Arābu raksts]] |speakers=vairāk nekā 90 miljoni |iso1=— |iso2=— |iso3=— |map=[[Attēls:Arabic dialects map.png|250px]]<br />Magrebas arābu valodas varietāšu izplatības areāls |caption=Magrebas arābu valodas varietāšu izplatība}} '''Magrebas arābu valoda''' ({{val|ar|اللهجات العربية المغاربية}}) ir savstarpēji radniecīgu [[arābu valoda]]s varietāšu kopums, ko lieto [[Magreba|Magrebā]], galvenokārt [[Maroka|Marokā]], [[Alžīrija|Alžīrijā]], [[Tunisija|Tunisijā]], [[Lībija|Lībijā]], [[Mauritānija|Mauritānijā]] un [[Rietumsahāra|Rietumsahārā]]. Lingvistiskajā literatūrā šīs varietātes parasti tiek aplūkotas kā viena no galvenajām arābu dialektu grupām. Magrebas arābu varietātes nav vienota standartizēta valoda. Tās veido dialektu kontinuumu, kurā blakus esošo reģionu runas formas parasti ir savstarpēji vieglāk saprotamas nekā ģeogrāfiski attālāku teritoriju dialekti. Pie šīs grupas pieder [[Marokas arābu valoda]], [[Alžīrijas arābu valoda]], [[Tunisijas arābu valoda]], [[Lībijas arābu valoda]] un vairākas citas reģionālās varietātes. == Izcelsme un vēsturiskā attīstība == Magrebas arābu valodas veidošanās sākās pēc arābu iekarojumiem [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] 7. un 8. gadsimtā. Arābu valoda sākotnēji nostiprinājās politiskajos, militārajos un reliģiskajos centros, bet vēlāk pakāpeniski izplatījās arī vietējo iedzīvotāju vidū. Pirms arābu valodas izplatības lielā daļā Magrebas tika lietotas dažādas [[berberu valodas]], tādēļ arābu un berberu valodu ilgstošais kontakts kļuva par vienu no svarīgākajiem Magrebas arābu varietāšu veidošanās faktoriem. Nozīmīga loma dialektu turpmākajā attīstībā bija arābu cilšu migrācijai viduslaikos. Īpaši liela ietekme bija [[Banū Hilāls|Banū Hilāla]] un [[Banū Sulajms|Banū Sulajma]] cilšu pārvietošanās procesiem, kas sākās 11. gadsimtā. Šīs migrācijas veicināja arābu valodas izplatību lauku teritorijās un radīja atšķirības starp agrākajiem pilsētu dialektiem un vēlāk izveidojušajiem beduīnu tipa dialektiem. Tādējādi mūsdienu Magrebas arābu varietātes izveidojušās ilgstošas valodu mijiedarbības rezultātā, apvienojot arābu valodas pamatu ar vietējām berberu substrāta iezīmēm un vēlākām Eiropas un [[Osmaņu impērija]]s perioda ietekmēm. == Klasifikācija == Magrebas arābu valoda pieder [[Afroaziātu valodas|afroaziātu valodu]] saimes [[Semītu valodas|semītu valodu]] atzaram un ir daļa no arābu valodas dialektu kontinuuma. Galvenās Magrebas arābu varietātes ir: * [[Marokas arābu valoda]]; * [[Alžīrijas arābu valoda]]; * [[Tunisijas arābu valoda]]; * [[Lībijas arābu valoda]]; * [[Hasānija]], ko galvenokārt lieto [[Mauritānija|Mauritānijā]] un [[Rietumsahāra|Rietumsahārā]]. Katrā no šīm grupām pastāv ievērojamas reģionālās atšķirības. Pilsētu dialekti bieži atšķiras no lauku un beduīnu izcelsmes dialektiem gan fonoloģijā, gan morfoloģijā un vārdu krājumā. == Fonoloģija == Viena no Magrebas arābu varietāšu raksturīgākajām fonoloģiskajām īpašībām ir īso patskaņu reducēšanās vai pilnīga izzušana noteiktās pozīcijās. Tā rezultātā biežāk nekā daudzos Tuvo Austrumu arābu dialektos sastopamas vairākas secīgas līdzskaņu grupas. Atsevišķu fonēmu izruna dažādās Magrebas teritorijās atšķiras. Klasiskās arābu valodas līdzskanis ''qāf'' (ق), piemēram, dažos dialektos saglabā uvulāru izrunu, bet citos tiek realizēts kā balsīgs velārs līdzskanis. Fonoloģisko sistēmu ietekmējuši arī ilgstošie kontakti ar berberu valodām, īpaši līdzskaņu struktūrā un zilbju veidošanā. == Morfoloģija un sintakse == Magrebas arābu varietāšu gramatiskā sistēma saglabā daudzas kopīgas [[klasiskā arābu valoda|klasiskās arābu valodas]] un citu arābu dialektu īpašības, tostarp sakņu un modeļu morfoloģiju. Vienlaikus vērojamas vairākas nozīmīgas inovācijas. Darbības vārdu laiku un aspektu sistēmā plaši tiek izmantotas palīgdaļiņas un priedēkļi, kas klasiskajā arābu valodā nav sastopami tādā pašā funkcijā. Nolieguma konstrukcijās vairākās Magrebas varietātēs raksturīga cirkumfiksa struktūra, kur darbības vārds tiek ietverts starp divām nolieguma daļiņām. Šāda konstrukcija īpaši raksturīga Marokas, Alžīrijas un Tunisijas arābu valodai. == Vārdu krājums == Magrebas arābu valodas vārdu krājuma pamatu veido arābu izcelsmes leksika, taču tajā ir ievērojams aizguvumu slānis no citām valodām. Senāko un strukturāli nozīmīgāko substrāta ietekmi veido [[berberu valodas]]. No tām aizgūti daudzi vārdi, kas saistīti ar vietējo floru, faunu, tradicionālo lauksaimniecību, sadzīvi un sociālo vidi. Atsevišķos reģionos sastopami arī vēsturiski aizguvumi no [[latīņu valoda|latīņu valodas]] un romāņu valodu paveidiem, kas Ziemeļāfrikā pastāvēja pēc [[Romas Impērija]]s perioda. Osmaņu politiskās ietekmes laikā, īpaši [[Alžīrija|Alžīrijā]], [[Tunisija|Tunisijā]] un [[Lībija|Lībijā]], valodā ienāca aizguvumi no [[osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodas]]. Jaunākā periodā ļoti nozīmīga kļuvusi [[franču valoda|franču valodas]] ietekme, īpaši Marokā, Alžīrijā un Tunisijā. Marokas ziemeļos un atsevišķos Alžīrijas reģionos sastopama arī [[spāņu valoda|spāņu valodas]] ietekme, savukārt Lībijas arābu valodā vērojami daži aizguvumi no [[itāļu valoda|itāļu valodas]]. == Savstarpējā saprotamība == Magrebas arābu dialektu savstarpējā saprotamība ir nevienmērīga un parasti samazinās līdz ar ģeogrāfisko attālumu. Marokas un Alžīrijas pierobežas dialekti savstarpēji ir ļoti tuvi, savukārt Marokas arābu valoda un Lībijas austrumu dialekti var būt ievērojami atšķirīgāki. Magrebas dialekti var būt grūtāk saprotami [[Levantes arābu valoda|Levantes]], [[Ēģiptes arābu valoda|Ēģiptes]] un [[Persijas līča arābu valoda|Persijas līča arābu valodas]] runātājiem, kuriem nav iepriekšējas saskares ar Magrebas valodas formām. To veicina ātrāks runas temps, patskaņu reducēšanās, specifiska morfoloģija un liels berberu un Eiropas valodu aizguvumu daudzums. == Rakstība == Magrebas arābu varietātes tradicionāli tiek rakstītas ar [[arābu raksts|arābu rakstu]], tomēr to rakstība nav pilnībā standartizēta. Formālajā izglītībā, valsts pārvaldē, presē un oficiālajos dokumentos parasti izmanto [[standarta arābu valoda|standarta arābu valodu]], bet vietējās varietātes galvenokārt tiek lietotas ikdienas runā. Attīstoties digitālajai saziņai, Magrebas arābu valoda arvien biežāk tiek rakstīta sociālajos tīklos, īsziņās un interneta vidē. Līdzās arābu rakstam tiek izmantota arī latīņu transliterācija, ko bieži dēvē par ''[[Arabizi]]''. Tajā ar cipariem nereti apzīmē arābu skaņas, kurām nav tieša ekvivalenta latīņu alfabētā. == Sociolingvistiskais stāvoklis == Magrebas valstīs pastāv izteikta [[diglosija]], kurā vietējās arābu varietātes tiek izmantotas galvenokārt neformālajā saziņā, savukārt standarta arābu valoda pilda formālās un oficiālās funkcijas. Marokā, Alžīrijā un citās Magrebas valstīs valodas situāciju papildina arī berberu valodu lietojums. [[Maroka|Marokā]] un [[Alžīrija|Alžīrijā]] amazigu valodām ir oficiāls statuss līdzās arābu valodai. Vairākās valstīs sabiedriskajā un profesionālajā dzīvē būtisku lomu saglabā franču valoda, radot daudzvalodīgu vidi un biežu [[kodu maiņa|kodu maiņu]] starp arābu un franču valodu. == Mūsdienās == Mūsdienās Magrebas arābu varietātes ir galvenais ikdienas saziņas līdzeklis lielākajai daļai Magrebas arābiski runājošo iedzīvotāju. Tās plaši izmanto ģimenē, tirdzniecībā, populārajā mūzikā, kino, televīzijā, radio un sociālajos tīklos. Vietējo varietāšu lietojums rakstiskajā un digitālajā vidē pēdējās desmitgadēs ir ievērojami pieaudzis. Neraugoties uz atšķirībām starp atsevišķiem dialektiem, Magrebas arābu valodas varietātes veido vienotu vēsturisku un lingvistisku grupu, kuru raksturo kopīga attīstība Ziemeļāfrikā, berberu substrāta ietekme un ilgstoši kontakti ar Vidusjūras reģiona valodām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu valoda]] [[Kategorija:Arābu valodas varietātes]] [[Kategorija:Magreba]] [[Kategorija:Ziemeļāfrikas valodas]] tweruld90wzgcxobsu4ddy8pj1lk1k5 4506137 4506136 2026-08-12T19:22:21Z Votre Provocateur 111653 4506137 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Magrebas arābu valoda |nativename=الدارجة المغاربية |image= |region=[[Magreba]], galvenokārt [[Maroka]], [[Alžīrija]], [[Tunisija]], [[Lībija]], [[Mauritānija]] un [[Rietumsahāra]] |familycolor=Afroaziātu |fam1=[[Afroaziātu valodas|Afroaziātu]] |fam2=[[Semītu valodas|Semītu]] |fam3=[[Centrālās semītu valodas|Centrālās semītu]] |fam4=[[Arābu valodas|Arābu]] |script=[[Arābu raksts]] |speakers=vairāk nekā 90 miljoni |iso1=— |iso2=— |iso3=— |map= |caption=Magrebas arābu valodas varietāšu izplatība}} '''Magrebas arābu valoda''' ({{val|ar|اللهجات العربية المغاربية}}) ir savstarpēji radniecīgu [[arābu valoda]]s varietāšu kopums, ko lieto [[Magreba|Magrebā]], galvenokārt [[Maroka|Marokā]], [[Alžīrija|Alžīrijā]], [[Tunisija|Tunisijā]], [[Lībija|Lībijā]], [[Mauritānija|Mauritānijā]] un [[Rietumsahāra|Rietumsahārā]]. Lingvistiskajā literatūrā šīs varietātes parasti tiek aplūkotas kā viena no galvenajām arābu dialektu grupām. Magrebas arābu varietātes nav vienota standartizēta valoda. Tās veido dialektu kontinuumu, kurā blakus esošo reģionu runas formas parasti ir savstarpēji vieglāk saprotamas nekā ģeogrāfiski attālāku teritoriju dialekti. Pie šīs grupas pieder [[Marokas arābu valoda]], [[Alžīrijas arābu valoda]], [[Tunisijas arābu valoda]], [[Lībijas arābu valoda]] un vairākas citas reģionālās varietātes. == Izcelsme un vēsturiskā attīstība == Magrebas arābu valodas veidošanās sākās pēc arābu iekarojumiem [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] 7. un 8. gadsimtā. Arābu valoda sākotnēji nostiprinājās politiskajos, militārajos un reliģiskajos centros, bet vēlāk pakāpeniski izplatījās arī vietējo iedzīvotāju vidū. Pirms arābu valodas izplatības lielā daļā Magrebas tika lietotas dažādas [[berberu valodas]], tādēļ arābu un berberu valodu ilgstošais kontakts kļuva par vienu no svarīgākajiem Magrebas arābu varietāšu veidošanās faktoriem. Nozīmīga loma dialektu turpmākajā attīstībā bija arābu cilšu migrācijai viduslaikos. Īpaši liela ietekme bija [[Banū Hilāls|Banū Hilāla]] un [[Banū Sulajms|Banū Sulajma]] cilšu pārvietošanās procesiem, kas sākās 11. gadsimtā. Šīs migrācijas veicināja arābu valodas izplatību lauku teritorijās un radīja atšķirības starp agrākajiem pilsētu dialektiem un vēlāk izveidojušajiem beduīnu tipa dialektiem. Tādējādi mūsdienu Magrebas arābu varietātes izveidojušās ilgstošas valodu mijiedarbības rezultātā, apvienojot arābu valodas pamatu ar vietējām berberu substrāta iezīmēm un vēlākām Eiropas un [[Osmaņu impērija]]s perioda ietekmēm. == Klasifikācija == Magrebas arābu valoda pieder [[Afroaziātu valodas|afroaziātu valodu]] saimes [[Semītu valodas|semītu valodu]] atzaram un ir daļa no arābu valodas dialektu kontinuuma. Galvenās Magrebas arābu varietātes ir: * [[Marokas arābu valoda]]; * [[Alžīrijas arābu valoda]]; * [[Tunisijas arābu valoda]]; * [[Lībijas arābu valoda]]; * [[Hasānija]], ko galvenokārt lieto [[Mauritānija|Mauritānijā]] un [[Rietumsahāra|Rietumsahārā]]. Katrā no šīm grupām pastāv ievērojamas reģionālās atšķirības. Pilsētu dialekti bieži atšķiras no lauku un beduīnu izcelsmes dialektiem gan fonoloģijā, gan morfoloģijā un vārdu krājumā. == Fonoloģija == Viena no Magrebas arābu varietāšu raksturīgākajām fonoloģiskajām īpašībām ir īso patskaņu reducēšanās vai pilnīga izzušana noteiktās pozīcijās. Tā rezultātā biežāk nekā daudzos Tuvo Austrumu arābu dialektos sastopamas vairākas secīgas līdzskaņu grupas. Atsevišķu fonēmu izruna dažādās Magrebas teritorijās atšķiras. Klasiskās arābu valodas līdzskanis ''qāf'' (ق), piemēram, dažos dialektos saglabā uvulāru izrunu, bet citos tiek realizēts kā balsīgs velārs līdzskanis. Fonoloģisko sistēmu ietekmējuši arī ilgstošie kontakti ar berberu valodām, īpaši līdzskaņu struktūrā un zilbju veidošanā. == Morfoloģija un sintakse == Magrebas arābu varietāšu gramatiskā sistēma saglabā daudzas kopīgas [[klasiskā arābu valoda|klasiskās arābu valodas]] un citu arābu dialektu īpašības, tostarp sakņu un modeļu morfoloģiju. Vienlaikus vērojamas vairākas nozīmīgas inovācijas. Darbības vārdu laiku un aspektu sistēmā plaši tiek izmantotas palīgdaļiņas un priedēkļi, kas klasiskajā arābu valodā nav sastopami tādā pašā funkcijā. Nolieguma konstrukcijās vairākās Magrebas varietātēs raksturīga cirkumfiksa struktūra, kur darbības vārds tiek ietverts starp divām nolieguma daļiņām. Šāda konstrukcija īpaši raksturīga Marokas, Alžīrijas un Tunisijas arābu valodai. == Vārdu krājums == Magrebas arābu valodas vārdu krājuma pamatu veido arābu izcelsmes leksika, taču tajā ir ievērojams aizguvumu slānis no citām valodām. Senāko un strukturāli nozīmīgāko substrāta ietekmi veido [[berberu valodas]]. No tām aizgūti daudzi vārdi, kas saistīti ar vietējo floru, faunu, tradicionālo lauksaimniecību, sadzīvi un sociālo vidi. Atsevišķos reģionos sastopami arī vēsturiski aizguvumi no [[latīņu valoda|latīņu valodas]] un romāņu valodu paveidiem, kas Ziemeļāfrikā pastāvēja pēc [[Romas Impērija]]s perioda. Osmaņu politiskās ietekmes laikā, īpaši [[Alžīrija|Alžīrijā]], [[Tunisija|Tunisijā]] un [[Lībija|Lībijā]], valodā ienāca aizguvumi no [[osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodas]]. Jaunākā periodā ļoti nozīmīga kļuvusi [[franču valoda|franču valodas]] ietekme, īpaši Marokā, Alžīrijā un Tunisijā. Marokas ziemeļos un atsevišķos Alžīrijas reģionos sastopama arī [[spāņu valoda|spāņu valodas]] ietekme, savukārt Lībijas arābu valodā vērojami daži aizguvumi no [[itāļu valoda|itāļu valodas]]. == Savstarpējā saprotamība == Magrebas arābu dialektu savstarpējā saprotamība ir nevienmērīga un parasti samazinās līdz ar ģeogrāfisko attālumu. Marokas un Alžīrijas pierobežas dialekti savstarpēji ir ļoti tuvi, savukārt Marokas arābu valoda un Lībijas austrumu dialekti var būt ievērojami atšķirīgāki. Magrebas dialekti var būt grūtāk saprotami [[Levantes arābu valoda|Levantes]], [[Ēģiptes arābu valoda|Ēģiptes]] un [[Persijas līča arābu valoda|Persijas līča arābu valodas]] runātājiem, kuriem nav iepriekšējas saskares ar Magrebas valodas formām. To veicina ātrāks runas temps, patskaņu reducēšanās, specifiska morfoloģija un liels berberu un Eiropas valodu aizguvumu daudzums. == Rakstība == Magrebas arābu varietātes tradicionāli tiek rakstītas ar [[arābu raksts|arābu rakstu]], tomēr to rakstība nav pilnībā standartizēta. Formālajā izglītībā, valsts pārvaldē, presē un oficiālajos dokumentos parasti izmanto [[standarta arābu valoda|standarta arābu valodu]], bet vietējās varietātes galvenokārt tiek lietotas ikdienas runā. Attīstoties digitālajai saziņai, Magrebas arābu valoda arvien biežāk tiek rakstīta sociālajos tīklos, īsziņās un interneta vidē. Līdzās arābu rakstam tiek izmantota arī latīņu transliterācija, ko bieži dēvē par ''[[Arabizi]]''. Tajā ar cipariem nereti apzīmē arābu skaņas, kurām nav tieša ekvivalenta latīņu alfabētā. == Sociolingvistiskais stāvoklis == Magrebas valstīs pastāv izteikta [[diglosija]], kurā vietējās arābu varietātes tiek izmantotas galvenokārt neformālajā saziņā, savukārt standarta arābu valoda pilda formālās un oficiālās funkcijas. Marokā, Alžīrijā un citās Magrebas valstīs valodas situāciju papildina arī berberu valodu lietojums. [[Maroka|Marokā]] un [[Alžīrija|Alžīrijā]] amazigu valodām ir oficiāls statuss līdzās arābu valodai. Vairākās valstīs sabiedriskajā un profesionālajā dzīvē būtisku lomu saglabā franču valoda, radot daudzvalodīgu vidi un biežu [[kodu maiņa|kodu maiņu]] starp arābu un franču valodu. == Mūsdienās == Mūsdienās Magrebas arābu varietātes ir galvenais ikdienas saziņas līdzeklis lielākajai daļai Magrebas arābiski runājošo iedzīvotāju. Tās plaši izmanto ģimenē, tirdzniecībā, populārajā mūzikā, kino, televīzijā, radio un sociālajos tīklos. Vietējo varietāšu lietojums rakstiskajā un digitālajā vidē pēdējās desmitgadēs ir ievērojami pieaudzis. Neraugoties uz atšķirībām starp atsevišķiem dialektiem, Magrebas arābu valodas varietātes veido vienotu vēsturisku un lingvistisku grupu, kuru raksturo kopīga attīstība Ziemeļāfrikā, berberu substrāta ietekme un ilgstoši kontakti ar Vidusjūras reģiona valodām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu valoda]] [[Kategorija:Arābu valodas varietātes]] [[Kategorija:Magreba]] [[Kategorija:Ziemeļāfrikas valodas]] emiuqlnl4z7ca8k9vguhbeqxxyzgyo0 Hasānija 0 637083 4506138 2026-08-12T19:22:45Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Hasānīja]] 4506138 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hasānīja]] 2c8x71yg8ukpzlx376vy4bp4z4ievp0 Lībijas arābu valoda 0 637084 4506140 2026-08-12T19:23:54Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valodas infokaste |name=Lībijas arābu valoda |nativename=ليبي / Lībi |image=[[Attēls:Arabic Varieties Map.svg|250px]] |region=[[Lībija]] |familycolor=Afroaziātu |fam1=[[Afroaziātu valodas|Afroaziātu]] |fam2=[[Semītu valodas|Semītu]] |fam3=[[Centrālās semītu valodas|Centrālās semītu]] |fam4=[[Arābu valodas|Arābu]] |fam5=[[Magrebas arābu valoda|Magrebas arābu]] |script=[[Arābu raksts]] |speakers=~5 miljoni |iso1=— |iso2=— |iso3=ayl |caption=Lībijas... 4506140 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Lībijas arābu valoda |nativename=ليبي / Lībi |image=[[Attēls:Arabic Varieties Map.svg|250px]] |region=[[Lībija]] |familycolor=Afroaziātu |fam1=[[Afroaziātu valodas|Afroaziātu]] |fam2=[[Semītu valodas|Semītu]] |fam3=[[Centrālās semītu valodas|Centrālās semītu]] |fam4=[[Arābu valodas|Arābu]] |fam5=[[Magrebas arābu valoda|Magrebas arābu]] |script=[[Arābu raksts]] |speakers=~5 miljoni |iso1=— |iso2=— |iso3=ayl |caption=Lībijas arābu valodas izplatība}} '''Lībijas arābu valoda''' ({{val|ar|العربية الليبية}}) ir [[arābu valoda]]s varietāte, ko galvenokārt lieto [[Lībija|Lībijā]]. Tā pieder pie [[Magrebas arābu valoda|Magrebas arābu valodas]] dialektu grupas un ir galvenais ikdienas saziņas līdzeklis lielākajai daļai valsts arābiski runājošo iedzīvotāju. Oficiālajā pārvaldē, izglītībā un rakstiskajos dokumentos galvenokārt tiek izmantota [[standarta arābu valoda]], savukārt Lībijas arābu valoda dominē ikdienas mutiskajā saziņā. == Izcelsme == Lībijas arābu valodas veidošanās sākās pēc [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumiem]] [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] 7. gadsimtā. Tās turpmāko attīstību būtiski ietekmēja arābu cilšu, īpaši [[Banū Hilāls|Banū Hilāla]] un [[Banū Sulajms|Banū Sulajma]], migrācija uz reģionu viduslaikos. Valodas attīstību ietekmējuši arī kontakti ar [[berberu valodas|berberu valodām]], [[osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodu]] un [[itāļu valoda|itāļu valodu]]. Itāļu valodas aizguvumi galvenokārt saistīti ar [[Itālijas Lībija|Itālijas koloniālās pārvaldes]] periodu. == Dialekti == Lībijas arābu valoda nav pilnīgi viendabīga. Galvenās dialektu grupas ir saistītas ar valsts vēsturiskajiem reģioniem: * [[Tripolitānija]]s dialekti Lībijas rietumos; * [[Kirenaika]]s dialekti valsts austrumos; * [[Fezāna]]s dialekti Lībijas dienvidos. Starp austrumu un rietumu dialektiem pastāv atšķirības izrunā, vārdu krājumā un atsevišķās gramatiskajās konstrukcijās. == Valodas īpatnības == Lībijas arābu valoda saglabā daudzas kopīgas arābu dialektu gramatiskās īpašības, tomēr tās fonoloģijā un leksikā vērojamas Magrebas reģionam raksturīgas pazīmes. Salīdzinājumā ar [[Marokas arābu valoda|Marokas]] un [[Alžīrijas arābu valoda|Alžīrijas arābu valodu]] Lībijas dialektiem ir vairākas kopīgas pazīmes arī ar Ēģiptes un citiem austrumu arābu dialektiem. Tas saistīts ar Lībijas ģeogrāfisko novietojumu starp Magrebu un [[Ēģipte|Ēģipti]]. == Rakstība == Lībijas arābu valoda tiek rakstīta ar [[arābu raksts|arābu rakstu]], taču tai nav vienotas standartizētas ortogrāfijas. Formālajā rakstībā parasti izmanto [[standarta arābu valoda|standarta arābu valodu]]. Mūsdienās Lībijas arābu valoda plaši tiek lietota sociālajos tīklos, neformālajā sarakstē, televīzijā, radio un populārajā kultūrā. == Mūsdienās == Lībijas arābu valoda ir dominējošā sarunvaloda Lībijā. Līdzās tai atsevišķās valsts teritorijās tiek lietotas arī [[berberu valodas]], [[tuaregu valoda]] un citas vietējās valodas. Lībijas arābu valodai ir būtiska nozīme valsts ikdienas kultūrā un sabiedriskajā saziņā, savukārt formālajā vidē saglabājas standarta arābu valodas dominance. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Lībija]] [[Kategorija:Arābu valoda]] [[Kategorija:Arābu valodas varietātes]] [[Kategorija:Magreba]] dml20swkgf99rd6cdfligd1vs2oigke 4506141 4506140 2026-08-12T19:24:19Z Votre Provocateur 111653 4506141 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Lībijas arābu valoda |nativename=ليبي / Lībi |image=[[Attēls:Árabe_libio.png|250px]] |region=[[Lībija]] |familycolor=Afroaziātu |fam1=[[Afroaziātu valodas|Afroaziātu]] |fam2=[[Semītu valodas|Semītu]] |fam3=[[Centrālās semītu valodas|Centrālās semītu]] |fam4=[[Arābu valodas|Arābu]] |fam5=[[Magrebas arābu valoda|Magrebas arābu]] |script=[[Arābu raksts]] |speakers=~5 miljoni |iso1=— |iso2=— |iso3=ayl |caption=Lībijas arābu valodas izplatība}} '''Lībijas arābu valoda''' ({{val|ar|العربية الليبية}}) ir [[arābu valoda]]s varietāte, ko galvenokārt lieto [[Lībija|Lībijā]]. Tā pieder pie [[Magrebas arābu valoda|Magrebas arābu valodas]] dialektu grupas un ir galvenais ikdienas saziņas līdzeklis lielākajai daļai valsts arābiski runājošo iedzīvotāju. Oficiālajā pārvaldē, izglītībā un rakstiskajos dokumentos galvenokārt tiek izmantota [[standarta arābu valoda]], savukārt Lībijas arābu valoda dominē ikdienas mutiskajā saziņā. == Izcelsme == Lībijas arābu valodas veidošanās sākās pēc [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumiem]] [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] 7. gadsimtā. Tās turpmāko attīstību būtiski ietekmēja arābu cilšu, īpaši [[Banū Hilāls|Banū Hilāla]] un [[Banū Sulajms|Banū Sulajma]], migrācija uz reģionu viduslaikos. Valodas attīstību ietekmējuši arī kontakti ar [[berberu valodas|berberu valodām]], [[osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodu]] un [[itāļu valoda|itāļu valodu]]. Itāļu valodas aizguvumi galvenokārt saistīti ar [[Itālijas Lībija|Itālijas koloniālās pārvaldes]] periodu. == Dialekti == Lībijas arābu valoda nav pilnīgi viendabīga. Galvenās dialektu grupas ir saistītas ar valsts vēsturiskajiem reģioniem: * [[Tripolitānija]]s dialekti Lībijas rietumos; * [[Kirenaika]]s dialekti valsts austrumos; * [[Fezāna]]s dialekti Lībijas dienvidos. Starp austrumu un rietumu dialektiem pastāv atšķirības izrunā, vārdu krājumā un atsevišķās gramatiskajās konstrukcijās. == Valodas īpatnības == Lībijas arābu valoda saglabā daudzas kopīgas arābu dialektu gramatiskās īpašības, tomēr tās fonoloģijā un leksikā vērojamas Magrebas reģionam raksturīgas pazīmes. Salīdzinājumā ar [[Marokas arābu valoda|Marokas]] un [[Alžīrijas arābu valoda|Alžīrijas arābu valodu]] Lībijas dialektiem ir vairākas kopīgas pazīmes arī ar Ēģiptes un citiem austrumu arābu dialektiem. Tas saistīts ar Lībijas ģeogrāfisko novietojumu starp Magrebu un [[Ēģipte|Ēģipti]]. == Rakstība == Lībijas arābu valoda tiek rakstīta ar [[arābu raksts|arābu rakstu]], taču tai nav vienotas standartizētas ortogrāfijas. Formālajā rakstībā parasti izmanto [[standarta arābu valoda|standarta arābu valodu]]. Mūsdienās Lībijas arābu valoda plaši tiek lietota sociālajos tīklos, neformālajā sarakstē, televīzijā, radio un populārajā kultūrā. == Mūsdienās == Lībijas arābu valoda ir dominējošā sarunvaloda Lībijā. Līdzās tai atsevišķās valsts teritorijās tiek lietotas arī [[berberu valodas]], [[tuaregu valoda]] un citas vietējās valodas. Lībijas arābu valodai ir būtiska nozīme valsts ikdienas kultūrā un sabiedriskajā saziņā, savukārt formālajā vidē saglabājas standarta arābu valodas dominance. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Lībija]] [[Kategorija:Arābu valoda]] [[Kategorija:Arābu valodas varietātes]] [[Kategorija:Magreba]] nubk5yd7ozcnyzq0pobgijp4rwl6zfs Arābu iekarojumi 0 637085 4506142 2026-08-12T19:25:13Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militāra konflikta infokaste |conflict=Arābu iekarojumi |partof=[[Islāma vēsture]] |image=[[Attēls:Muslim Conquests 7th-9th Centuries.svg|300px]] |caption=Arābu iekarojumi 7.—9. gadsimtā |date=7.—8. gadsimts |place=[[Tuvie Austrumi]], [[Ziemeļāfrika]], [[Pireneju pussala]], [[Kaukāzs]], [[Centrālāzija]], [[Dienvidāzija]] |result=Arābu-musulmaņu uzvara un [[Kalifāts|kalifāta]] izveidošanās plašās teritorijās }} '''Arābu iekarojumi''' jeb '''agrīnie... 4506142 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste |conflict=Arābu iekarojumi |partof=[[Islāma vēsture]] |image=[[Attēls:Muslim Conquests 7th-9th Centuries.svg|300px]] |caption=Arābu iekarojumi 7.—9. gadsimtā |date=7.—8. gadsimts |place=[[Tuvie Austrumi]], [[Ziemeļāfrika]], [[Pireneju pussala]], [[Kaukāzs]], [[Centrālāzija]], [[Dienvidāzija]] |result=Arābu-musulmaņu uzvara un [[Kalifāts|kalifāta]] izveidošanās plašās teritorijās }} '''Arābu iekarojumi''' jeb '''agrīnie musulmaņu iekarojumi''' bija militāru kampaņu virkne 7. un 8. gadsimtā, kuru laikā [[Arābi|arābu]] musulmaņu armijas izveidoja plašu valsti ārpus [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]]. Iekarojumu rezultātā [[Kalifāts|kalifāta]] teritorijā nonāca liela daļa [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]], [[Ziemeļāfrika]]s, [[Centrālāzija]]s un [[Pireneju pussala]]s. Iekarojumi sākās neilgi pēc [[Muhameds|Muhameda]] nāves un turpinājās [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu]] un [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] laikā. Tie būtiski mainīja Vidusjūras reģiona un Tuvo Austrumu politisko, reliģisko un lingvistisko attīstību. == Vēsture == Pēc Muhameda nāves Arābijas pussalu apvienoja pirmie [[Kalifs|kalifi]]. Rašidūnu kalifāta armijas sāka karagājienus pret divām galvenajām reģiona lielvarām — [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]] un [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Musulmaņu spēki 7. gadsimta pirmajā pusē ieņēma [[Sīrija|Sīriju]], [[Palestīna|Palestīnu]], [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]] un [[Ēģipte|Ēģipti]]. Sasanīdu impērija pēc vairākiem militāriem zaudējumiem sabruka, un tās teritorijas [[Persija|Persijā]] nonāca kalifāta kontrolē. == Turpmākā ekspansija == [[Umajādu kalifāts|Umajādu]] valdīšanas laikā ekspansija turpinājās gan austrumu, gan rietumu virzienā. Arābu armijas pakāpeniski iekaroja lielāko daļu [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]], kur sastapās ar [[Berberi|berberu]] un Bizantijas spēku pretestību. No Ziemeļāfrikas musulmaņu karaspēks šķērsoja [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] un 8. gadsimta sākumā sāka [[Umajādu Hispanijas iekarošana|Pireneju pussalas iekarošanu]]. Liela daļa pussalas kļuva pazīstama kā [[Al Andalusa]]. Austrumos kalifāta vara izplatījās pāri [[Irāna|Irānai]] līdz [[Centrālāzija|Centrālāzijai]] un [[Indas upe|Indas]] baseinam. == Sekas == Arābu iekarojumu rezultātā izveidojās viena no sava laika lielākajām valstīm. Plašās teritorijās pakāpeniski izplatījās [[Islāms|islāms]] un [[arābu valoda]], lai gan daudzos reģionos vietējās reliģijas un valodas saglabājās vairākus gadsimtus. Iekarojumi veicināja ciešāku ekonomisko un kultūras saikņu izveidošanos starp Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem un Centrālāziju. Arābu valoda kļuva par nozīmīgu administrācijas, zinātnes un kultūras valodu, īpaši Umajādu un vēlāk [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] laikā. Arābu iekarojumi būtiski ietekmēja arī Bizantijas Impērijas attīstību un pilnībā izbeidza Sasanīdu impērijas pastāvēšanu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Kalifāts]] [[Kategorija:7. gadsimta kari]] [[Kategorija:8. gadsimta kari]] cxfwvmnij9i5w2nhr7k7vm3gjd1kzio 4506143 4506142 2026-08-12T19:25:47Z Votre Provocateur 111653 4506143 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste | conflict = Arābu iekarojumi | partof = [[Islāma vēsture]] | image = [[Attēls:Hayton_BNF886_9v.jpg|300px]] | caption = | date = 7.—8. gadsimts | place = [[Tuvie Austrumi]], [[Ziemeļāfrika]], [[Pireneju pussala]], [[Kaukāzs]], [[Centrālāzija]], [[Dienvidāzija]] | result = Arābu-musulmaņu uzvara un [[Kalifāts|kalifāta]] izveidošanās plašās teritorijās }} '''Arābu iekarojumi''' jeb '''agrīnie musulmaņu iekarojumi''' bija militāru kampaņu virkne 7. un 8. gadsimtā, kuru laikā [[Arābi|arābu]] musulmaņu armijas izveidoja plašu valsti ārpus [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]]. Iekarojumu rezultātā [[Kalifāts|kalifāta]] teritorijā nonāca liela daļa [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]], [[Ziemeļāfrika]]s, [[Centrālāzija]]s un [[Pireneju pussala]]s. Iekarojumi sākās neilgi pēc [[Muhameds|Muhameda]] nāves un turpinājās [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu]] un [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] laikā. Tie būtiski mainīja Vidusjūras reģiona un Tuvo Austrumu politisko, reliģisko un lingvistisko attīstību. == Vēsture == Pēc Muhameda nāves Arābijas pussalu apvienoja pirmie [[Kalifs|kalifi]]. Rašidūnu kalifāta armijas sāka karagājienus pret divām galvenajām reģiona lielvarām — [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]] un [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Musulmaņu spēki 7. gadsimta pirmajā pusē ieņēma [[Sīrija|Sīriju]], [[Palestīna|Palestīnu]], [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]] un [[Ēģipte|Ēģipti]]. Sasanīdu impērija pēc vairākiem militāriem zaudējumiem sabruka, un tās teritorijas [[Persija|Persijā]] nonāca kalifāta kontrolē. == Turpmākā ekspansija == [[Umajādu kalifāts|Umajādu]] valdīšanas laikā ekspansija turpinājās gan austrumu, gan rietumu virzienā. Arābu armijas pakāpeniski iekaroja lielāko daļu [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]], kur sastapās ar [[Berberi|berberu]] un Bizantijas spēku pretestību. No Ziemeļāfrikas musulmaņu karaspēks šķērsoja [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] un 8. gadsimta sākumā sāka [[Umajādu Hispanijas iekarošana|Pireneju pussalas iekarošanu]]. Liela daļa pussalas kļuva pazīstama kā [[Al Andalusa]]. Austrumos kalifāta vara izplatījās pāri [[Irāna|Irānai]] līdz [[Centrālāzija|Centrālāzijai]] un [[Indas upe|Indas]] baseinam. == Sekas == Arābu iekarojumu rezultātā izveidojās viena no sava laika lielākajām valstīm. Plašās teritorijās pakāpeniski izplatījās [[Islāms|islāms]] un [[arābu valoda]], lai gan daudzos reģionos vietējās reliģijas un valodas saglabājās vairākus gadsimtus. Iekarojumi veicināja ciešāku ekonomisko un kultūras saikņu izveidošanos starp Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem un Centrālāziju. Arābu valoda kļuva par nozīmīgu administrācijas, zinātnes un kultūras valodu, īpaši Umajādu un vēlāk [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] laikā. Arābu iekarojumi būtiski ietekmēja arī Bizantijas Impērijas attīstību un pilnībā izbeidza Sasanīdu impērijas pastāvēšanu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Kalifāts]] [[Kategorija:7. gadsimta kari]] [[Kategorija:8. gadsimta kari]] ez8wkjo3eq8in3ludglfrl2nr46qph2 4506144 4506143 2026-08-12T19:26:10Z Votre Provocateur 111653 4506144 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste | conflict = Arābu iekarojumi | partof = [[Islāma vēsture]] | image = [[Attēls:Hayton_BNF886_9v.jpg|300px]] | caption = | date = 7.—8. gadsimts | place = [[Tuvie Austrumi]], [[Ziemeļāfrika]], [[Pireneju pussala]], [[Kaukāzs]], [[Centrālāzija]], [[Dienvidāzija]] | result = Arābu-musulmaņu uzvara un [[Kalifāts|kalifāta]] izveidošanās plašās teritorijās }} '''Arābu iekarojumi''' jeb '''agrīnie musulmaņu iekarojumi''' bija militāru kampaņu virkne 7. un 8. gadsimtā, kuru laikā [[Arābi|arābu]] musulmaņu armijas izveidoja plašu valsti ārpus [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]]. Iekarojumu rezultātā [[Kalifāts|kalifāta]] teritorijā nonāca liela daļa [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]], [[Ziemeļāfrika]]s, [[Centrālāzija]]s un [[Pireneju pussala]]s. Iekarojumi sākās neilgi pēc [[Muhameds|Muhameda]] nāves un turpinājās [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu]] un [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] laikā. Tie būtiski mainīja Vidusjūras reģiona un Tuvo Austrumu politisko, reliģisko un lingvistisko attīstību. == Vēsture == Pēc Muhameda nāves Arābijas pussalu apvienoja pirmie [[Kalifs|kalifi]]. Rašidūnu kalifāta armijas sāka karagājienus pret divām galvenajām reģiona lielvarām — [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]] un [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Musulmaņu spēki 7. gadsimta pirmajā pusē ieņēma [[Sīrija|Sīriju]], [[Palestīna|Palestīnu]], [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]] un [[Ēģipte|Ēģipti]]. Sasanīdu impērija pēc vairākiem militāriem zaudējumiem sabruka, un tās teritorijas [[Persija|Persijā]] nonāca kalifāta kontrolē. == Turpmākā ekspansija == [[Umajādu kalifāts|Umajādu]] valdīšanas laikā ekspansija turpinājās gan austrumu, gan rietumu virzienā. Arābu armijas pakāpeniski iekaroja lielāko daļu [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]], kur sastapās ar [[Berberi|berberu]] un Bizantijas spēku pretestību. No Ziemeļāfrikas musulmaņu karaspēks šķērsoja [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] un 8. gadsimta sākumā sāka [[Umajādu Hispanijas iekarošana|Pireneju pussalas iekarošanu]]. Liela daļa pussalas kļuva pazīstama kā [[Al Andalusa]]. Austrumos kalifāta vara izplatījās pāri [[Irāna|Irānai]] līdz [[Centrālāzija|Centrālāzijai]] un [[Inda|Indas]] baseinam. == Sekas == Arābu iekarojumu rezultātā izveidojās viena no sava laika lielākajām valstīm. Plašās teritorijās pakāpeniski izplatījās [[Islāms|islāms]] un [[arābu valoda]], lai gan daudzos reģionos vietējās reliģijas un valodas saglabājās vairākus gadsimtus. Iekarojumi veicināja ciešāku ekonomisko un kultūras saikņu izveidošanos starp Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem un Centrālāziju. Arābu valoda kļuva par nozīmīgu administrācijas, zinātnes un kultūras valodu, īpaši Umajādu un vēlāk [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] laikā. Arābu iekarojumi būtiski ietekmēja arī Bizantijas Impērijas attīstību un pilnībā izbeidza Sasanīdu impērijas pastāvēšanu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Kalifāts]] [[Kategorija:7. gadsimta kari]] [[Kategorija:8. gadsimta kari]] 92eg0hpmckt87xqctdd4fmra0dny8rk 4506150 4506144 2026-08-12T19:27:13Z Votre Provocateur 111653 4506150 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste | conflict = Arābu iekarojumi | partof = | image = [[Attēls:Hayton_BNF886_9v.jpg|300px]] | caption = | date = 7.—8. gadsimts | place = [[Tuvie Austrumi]], [[Ziemeļāfrika]], [[Pireneju pussala]], [[Kaukāzs]], [[Centrālāzija]], [[Dienvidāzija]] | result = Arābu-musulmaņu uzvara un [[Kalifāts|kalifāta]] izveidošanās plašās teritorijās }} '''Arābu iekarojumi''' jeb '''agrīnie musulmaņu iekarojumi''' bija militāru kampaņu virkne 7. un 8. gadsimtā, kuru laikā [[Arābi|arābu]] musulmaņu armijas izveidoja plašu valsti ārpus [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]]. Iekarojumu rezultātā [[Kalifāts|kalifāta]] teritorijā nonāca liela daļa [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]], [[Ziemeļāfrika]]s, [[Centrālāzija]]s un [[Pireneju pussala]]s. Iekarojumi sākās neilgi pēc [[Muhameds|Muhameda]] nāves un turpinājās [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu]] un [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] laikā. Tie būtiski mainīja Vidusjūras reģiona un Tuvo Austrumu politisko, reliģisko un lingvistisko attīstību. == Vēsture == Pēc Muhameda nāves Arābijas pussalu apvienoja pirmie [[Kalifs|kalifi]]. Rašidūnu kalifāta armijas sāka karagājienus pret divām galvenajām reģiona lielvarām — [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]] un [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Musulmaņu spēki 7. gadsimta pirmajā pusē ieņēma [[Sīrija|Sīriju]], [[Palestīna|Palestīnu]], [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]] un [[Ēģipte|Ēģipti]]. Sasanīdu impērija pēc vairākiem militāriem zaudējumiem sabruka, un tās teritorijas [[Persija|Persijā]] nonāca kalifāta kontrolē. == Turpmākā ekspansija == [[Umajādu kalifāts|Umajādu]] valdīšanas laikā ekspansija turpinājās gan austrumu, gan rietumu virzienā. Arābu armijas pakāpeniski iekaroja lielāko daļu [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]], kur sastapās ar [[Berberi|berberu]] un Bizantijas spēku pretestību. No Ziemeļāfrikas musulmaņu karaspēks šķērsoja [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumu]] un 8. gadsimta sākumā sāka [[Umajādu Hispanijas iekarošana|Pireneju pussalas iekarošanu]]. Liela daļa pussalas kļuva pazīstama kā [[Al Andalusa]]. Austrumos kalifāta vara izplatījās pāri [[Irāna|Irānai]] līdz [[Centrālāzija|Centrālāzijai]] un [[Inda|Indas]] baseinam. == Sekas == Arābu iekarojumu rezultātā izveidojās viena no sava laika lielākajām valstīm. Plašās teritorijās pakāpeniski izplatījās [[Islāms|islāms]] un [[arābu valoda]], lai gan daudzos reģionos vietējās reliģijas un valodas saglabājās vairākus gadsimtus. Iekarojumi veicināja ciešāku ekonomisko un kultūras saikņu izveidošanos starp Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem un Centrālāziju. Arābu valoda kļuva par nozīmīgu administrācijas, zinātnes un kultūras valodu, īpaši Umajādu un vēlāk [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] laikā. Arābu iekarojumi būtiski ietekmēja arī Bizantijas Impērijas attīstību un pilnībā izbeidza Sasanīdu impērijas pastāvēšanu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Kalifāts]] [[Kategorija:7. gadsimta kari]] [[Kategorija:8. gadsimta kari]] mnyjpti02zeo7p71ef56xp9hegiia03 Umajādu Hispanijas iekarošana 0 637086 4506145 2026-08-12T19:26:38Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]] 4506145 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]] 058gge0uj10dckibe9we9traib5g94t Austrumu Trāķija 0 637087 4506147 2026-08-12T19:27:08Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Austrumu Trāķija]] uz [[Austrumtrāķija]], pārrakstot pāradresācijas lapu 4506147 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Austrumtrāķija]] blxp1nb98oj2999ip4hwxfcpd55qgys Diskusija:Austrumu Trāķija 1 637088 4506149 2026-08-12T19:27:08Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Diskusija:Austrumu Trāķija]] uz [[Diskusija:Austrumtrāķija]] 4506149 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Austrumtrāķija]] nrdwptwzkfla4fvmyrqrsfoq3tdqqu4 Ēģiptes arābu iekarošana 0 637089 4506151 2026-08-12T19:28:23Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militāra konflikta infokaste |conflict=Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā |partof=[[Arābu iekarojumi]] |image=[[Attēls:Muslim Conquest of Egypt.svg|300px]] |caption=Arābu-musulmaņu karaspēka virzība Ēģiptē |date=[[639. gads|639.]]—[[642. gads]] |place=[[Ēģipte]], [[Bizantijas Impērija]] |result=Rašidūnu uzvara |territory=Ēģipte nonāca [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu kalifāta]] kontrolē |combatant1=[[Rašidūnu kalifāts]] |combatant2=Bizan... 4506151 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste |conflict=Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā |partof=[[Arābu iekarojumi]] |image=[[Attēls:Muslim Conquest of Egypt.svg|300px]] |caption=Arābu-musulmaņu karaspēka virzība Ēģiptē |date=[[639. gads|639.]]—[[642. gads]] |place=[[Ēģipte]], [[Bizantijas Impērija]] |result=Rašidūnu uzvara |territory=Ēģipte nonāca [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu kalifāta]] kontrolē |combatant1=[[Rašidūnu kalifāts]] |combatant2=[[Bizantijas Impērija]] |commander1=[[Amrs ibn al Āss]] |commander2=[[Kīrs no Aleksandrijas]]<br />[[Teodors (Bizantijas karavadonis)|Teodors]] }} '''Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā''' bija [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu kalifāta]] militāra kampaņa pret [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]], kas norisinājās no [[639. gads|639.]] līdz [[642. gads|642. gadam]]. Iekarošanu vadīja arābu karavadonis [[Amrs ibn al Āss]], un tās rezultātā [[Ēģipte]] nonāca kalifāta kontrolē. Ēģiptes zaudēšana bija nozīmīgs trieciens Bizantijas Impērijai, jo province bija viens no tās svarīgākajiem ekonomiskajiem un lauksaimniecības reģioniem. Iekarošana vienlaikus aizsāka ilgstošu Ēģiptes [[Arabizācija|arabizācijas]] un [[Islamizācija|islamizācijas]] procesu. == Priekšvēsture == Pirms arābu iebrukuma Ēģipte bija Bizantijas Impērijas province. Reģiona iedzīvotāju vairākumu veidoja kristieši, un nozīmīga sabiedrības daļa piederēja vietējai [[Koptu pareizticīgā baznīca|koptu kristīgajai tradīcijai]]. Bizantijas pozīcijas reģionā bija novājinājuši ilgstošie kari ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Persieši 7. gadsimta sākumā uz laiku bija ieņēmuši Ēģipti, bet Bizantija vēlāk atjaunoja kontroli pār provinci. == Iekarošana == Rašidūnu karaspēks Amra ibn al Āsa vadībā [[639. gads|639. gadā]] no [[Palestīna|Palestīnas]] iebruka Ēģiptē. Pēc vairāku nocietinājumu ieņemšanas musulmaņu spēki sasniedza [[Babilonas cietoksnis|Babilonas cietoksni]] pie [[Nīla|Nīlas]]. Pēc ilgstoša aplenkuma cietoksnis nonāca musulmaņu kontrolē. Amra spēki pēc tam virzījās uz [[Aleksandrija|Aleksandriju]], kas bija Bizantijas galvenais administratīvais un militārais centrs Ēģiptē. Aleksandrijas krišana 642. gadā faktiski izbeidza Bizantijas varu lielākajā daļā Ēģiptes. Bizantieši vēlāk uz īsu laiku atguva pilsētu, taču musulmaņu karaspēks atkārtoti nostiprināja kontroli pār to. == Sekas == Pēc iekarošanas par jauno administratīvo centru kļuva [[Fustāta]], kuru musulmaņi izveidoja netālu no Babilonas cietokšņa. Tā vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajām Ēģiptes pilsētām un mūsdienu [[Kaira]]s vēsturiskās attīstības kodolu. Sākotnēji lielākā daļa Ēģiptes iedzīvotāju saglabāja [[Kristietība|kristietību]] un turpināja lietot [[koptu valoda|koptu valodu]]. Pāreja uz islāmu un arābu valodu notika pakāpeniski vairāku gadsimtu laikā. Arābu iekarošana izbeidza vairākus gadsimtus ilgušo Ēģiptes atrašanos Austrumromas politiskajā telpā un iekļāva valsti plašajā islāma pasaules ekonomiskajā un kultūras sistēmā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:Bizantijas Impērijas kari]] [[Kategorija:Rašidūnu kalifāts]] [[Kategorija:7. gadsimta kari]] 1x14bu06f6g9uit4qbi7v7sfljrn3qr 4506152 4506151 2026-08-12T19:28:47Z Votre Provocateur 111653 4506152 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste | conflict = Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā | partof = [[Arābu iekarojumi]] | image = | caption = | date = [[639. gads|639.]]—[[642. gads]] | place = [[Ēģipte]], [[Bizantijas Impērija]] | result = Rašidūnu uzvara | territory = Ēģipte nonāca [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu kalifāta]] kontrolē | combatant1 = [[Rašidūnu kalifāts]] | combatant2 = [[Bizantijas Impērija]] | commander1 = [[Amrs ibn al Āss]] | commander2 = [[Kīrs no Aleksandrijas]]<br />[[Teodors (Bizantijas karavadonis)|Teodors]] }} '''Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā''' bija [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu kalifāta]] militāra kampaņa pret [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]], kas norisinājās no [[639. gads|639.]] līdz [[642. gads|642. gadam]]. Iekarošanu vadīja arābu karavadonis [[Amrs ibn al Āss]], un tās rezultātā [[Ēģipte]] nonāca kalifāta kontrolē. Ēģiptes zaudēšana bija nozīmīgs trieciens Bizantijas Impērijai, jo province bija viens no tās svarīgākajiem ekonomiskajiem un lauksaimniecības reģioniem. Iekarošana vienlaikus aizsāka ilgstošu Ēģiptes [[Arabizācija|arabizācijas]] un [[Islamizācija|islamizācijas]] procesu. == Priekšvēsture == Pirms arābu iebrukuma Ēģipte bija Bizantijas Impērijas province. Reģiona iedzīvotāju vairākumu veidoja kristieši, un nozīmīga sabiedrības daļa piederēja vietējai [[Koptu pareizticīgā baznīca|koptu kristīgajai tradīcijai]]. Bizantijas pozīcijas reģionā bija novājinājuši ilgstošie kari ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Persieši 7. gadsimta sākumā uz laiku bija ieņēmuši Ēģipti, bet Bizantija vēlāk atjaunoja kontroli pār provinci. == Iekarošana == Rašidūnu karaspēks Amra ibn al Āsa vadībā [[639. gads|639. gadā]] no [[Palestīna|Palestīnas]] iebruka Ēģiptē. Pēc vairāku nocietinājumu ieņemšanas musulmaņu spēki sasniedza [[Babilonas cietoksnis|Babilonas cietoksni]] pie [[Nīla|Nīlas]]. Pēc ilgstoša aplenkuma cietoksnis nonāca musulmaņu kontrolē. Amra spēki pēc tam virzījās uz [[Aleksandrija|Aleksandriju]], kas bija Bizantijas galvenais administratīvais un militārais centrs Ēģiptē. Aleksandrijas krišana 642. gadā faktiski izbeidza Bizantijas varu lielākajā daļā Ēģiptes. Bizantieši vēlāk uz īsu laiku atguva pilsētu, taču musulmaņu karaspēks atkārtoti nostiprināja kontroli pār to. == Sekas == Pēc iekarošanas par jauno administratīvo centru kļuva [[Fustāta]], kuru musulmaņi izveidoja netālu no Babilonas cietokšņa. Tā vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajām Ēģiptes pilsētām un mūsdienu [[Kaira]]s vēsturiskās attīstības kodolu. Sākotnēji lielākā daļa Ēģiptes iedzīvotāju saglabāja [[Kristietība|kristietību]] un turpināja lietot [[koptu valoda|koptu valodu]]. Pāreja uz islāmu un arābu valodu notika pakāpeniski vairāku gadsimtu laikā. Arābu iekarošana izbeidza vairākus gadsimtus ilgušo Ēģiptes atrašanos Austrumromas politiskajā telpā un iekļāva valsti plašajā islāma pasaules ekonomiskajā un kultūras sistēmā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:Bizantijas Impērijas kari]] [[Kategorija:Rašidūnu kalifāts]] [[Kategorija:7. gadsimta kari]] l9uf1kkvpc2896mz97322mav27wwi13 4506154 4506152 2026-08-12T19:29:15Z Votre Provocateur 111653 4506154 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste | conflict = Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā | partof = [[Arābu iekarojumi]] | image = Mohammad_adil-Muslim_conquest_of_Egypt.PNG | caption = | date = [[639. gads|639.]]—[[642. gads]] | place = [[Ēģipte]], [[Bizantijas Impērija]] | result = Rašidūnu uzvara | territory = Ēģipte nonāca [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu kalifāta]] kontrolē | combatant1 = [[Rašidūnu kalifāts]] | combatant2 = [[Bizantijas Impērija]] | commander1 = [[Amrs ibn al Āss]] | commander2 = [[Kīrs no Aleksandrijas]]<br />[[Teodors (Bizantijas karavadonis)|Teodors]] }} '''Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā''' bija [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu kalifāta]] militāra kampaņa pret [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]], kas norisinājās no [[639. gads|639.]] līdz [[642. gads|642. gadam]]. Iekarošanu vadīja arābu karavadonis [[Amrs ibn al Āss]], un tās rezultātā [[Ēģipte]] nonāca kalifāta kontrolē. Ēģiptes zaudēšana bija nozīmīgs trieciens Bizantijas Impērijai, jo province bija viens no tās svarīgākajiem ekonomiskajiem un lauksaimniecības reģioniem. Iekarošana vienlaikus aizsāka ilgstošu Ēģiptes [[Arabizācija|arabizācijas]] un [[Islamizācija|islamizācijas]] procesu. == Priekšvēsture == Pirms arābu iebrukuma Ēģipte bija Bizantijas Impērijas province. Reģiona iedzīvotāju vairākumu veidoja kristieši, un nozīmīga sabiedrības daļa piederēja vietējai [[Koptu pareizticīgā baznīca|koptu kristīgajai tradīcijai]]. Bizantijas pozīcijas reģionā bija novājinājuši ilgstošie kari ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Persieši 7. gadsimta sākumā uz laiku bija ieņēmuši Ēģipti, bet Bizantija vēlāk atjaunoja kontroli pār provinci. == Iekarošana == Rašidūnu karaspēks Amra ibn al Āsa vadībā [[639. gads|639. gadā]] no [[Palestīna|Palestīnas]] iebruka Ēģiptē. Pēc vairāku nocietinājumu ieņemšanas musulmaņu spēki sasniedza [[Babilonas cietoksnis|Babilonas cietoksni]] pie [[Nīla|Nīlas]]. Pēc ilgstoša aplenkuma cietoksnis nonāca musulmaņu kontrolē. Amra spēki pēc tam virzījās uz [[Aleksandrija|Aleksandriju]], kas bija Bizantijas galvenais administratīvais un militārais centrs Ēģiptē. Aleksandrijas krišana 642. gadā faktiski izbeidza Bizantijas varu lielākajā daļā Ēģiptes. Bizantieši vēlāk uz īsu laiku atguva pilsētu, taču musulmaņu karaspēks atkārtoti nostiprināja kontroli pār to. == Sekas == Pēc iekarošanas par jauno administratīvo centru kļuva [[Fustāta]], kuru musulmaņi izveidoja netālu no Babilonas cietokšņa. Tā vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajām Ēģiptes pilsētām un mūsdienu [[Kaira]]s vēsturiskās attīstības kodolu. Sākotnēji lielākā daļa Ēģiptes iedzīvotāju saglabāja [[Kristietība|kristietību]] un turpināja lietot [[koptu valoda|koptu valodu]]. Pāreja uz islāmu un arābu valodu notika pakāpeniski vairāku gadsimtu laikā. Arābu iekarošana izbeidza vairākus gadsimtus ilgušo Ēģiptes atrašanos Austrumromas politiskajā telpā un iekļāva valsti plašajā islāma pasaules ekonomiskajā un kultūras sistēmā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:Bizantijas Impērijas kari]] [[Kategorija:Rašidūnu kalifāts]] [[Kategorija:7. gadsimta kari]] q6xdtwkplfjnek9rc8wmw8bet2sdn3d 4506155 4506154 2026-08-12T19:29:30Z Votre Provocateur 111653 4506155 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste | conflict = Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā | partof = [[Arābu iekarojumi]] | image = Mohammad_adil-Muslim_conquest_of_Egypt.PNG | caption = | date = [[639. gads|639.]]—[[642. gads]] | place = [[Ēģipte]], [[Bizantijas Impērija]] | result = Rašidūnu uzvara | territory = Ēģipte nonāca [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu kalifāta]] kontrolē | combatant1 = [[Rašidūnu kalifāts]] | combatant2 = [[Bizantijas Impērija]] | commander1 = [[Amrs ibn al Āss]] | commander2 = [[Kīrs no Aleksandrijas]]<br />[[Teodors (Bizantijas karavadonis)|Teodors]] }} '''Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā''' bija [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu kalifāta]] militāra kampaņa pret [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]], kas norisinājās no [[639. gads|639.]] līdz [[642. gads|642. gadam]]. Iekarošanu vadīja arābu karavadonis [[Amrs ibn al Āss]], un tās rezultātā [[Ēģipte]] nonāca kalifāta kontrolē. Ēģiptes zaudēšana bija nozīmīgs trieciens Bizantijas Impērijai, jo province bija viens no tās svarīgākajiem ekonomiskajiem un lauksaimniecības reģioniem. Iekarošana vienlaikus aizsāka ilgstošu Ēģiptes [[Arabizācija|arabizācijas]] un [[Islamizācija|islamizācijas]] procesu. == Priekšvēsture == Pirms arābu iebrukuma Ēģipte bija Bizantijas Impērijas province. Reģiona iedzīvotāju vairākumu veidoja kristieši, un nozīmīga sabiedrības daļa piederēja vietējai [[Koptu pareizticīgā baznīca|koptu kristīgajai tradīcijai]]. Bizantijas pozīcijas reģionā bija novājinājuši ilgstošie kari ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Persieši 7. gadsimta sākumā uz laiku bija ieņēmuši Ēģipti, bet Bizantija vēlāk atjaunoja kontroli pār provinci. == Iekarošana == Rašidūnu karaspēks Amra ibn al Āsa vadībā [[639. gads|639. gadā]] no [[Palestīna|Palestīnas]] iebruka Ēģiptē. Pēc vairāku nocietinājumu ieņemšanas musulmaņu spēki sasniedza [[Babilonas cietoksnis|Babilonas cietoksni]] pie [[Nīla|Nīlas]]. Pēc ilgstoša aplenkuma cietoksnis nonāca musulmaņu kontrolē. Amra spēki pēc tam virzījās uz [[Aleksandrija|Aleksandriju]], kas bija Bizantijas galvenais administratīvais un militārais centrs Ēģiptē. Aleksandrijas krišana 642. gadā faktiski izbeidza Bizantijas varu lielākajā daļā Ēģiptes. Bizantieši vēlāk uz īsu laiku atguva pilsētu, taču musulmaņu karaspēks atkārtoti nostiprināja kontroli pār to. == Sekas == Pēc iekarošanas par jauno administratīvo centru kļuva [[Fustāta]], kuru musulmaņi izveidoja netālu no Babilonas cietokšņa. Tā vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajām Ēģiptes pilsētām un mūsdienu [[Kaira]]s vēsturiskās attīstības kodolu. Sākotnēji lielākā daļa Ēģiptes iedzīvotāju saglabāja [[Kristietība|kristietību]] un turpināja lietot [[koptu valoda|koptu valodu]]. Pāreja uz islāmu un arābu valodu notika pakāpeniski vairāku gadsimtu laikā. Arābu iekarošana izbeidza vairākus gadsimtus ilgušo Ēģiptes atrašanos Austrumromas politiskajā telpā un iekļāva valsti plašajā islāma pasaules ekonomiskajā un kultūras sistēmā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] 5vt88qcncxdnyan9m3k9pt8j6shckj6 Arabizācija 0 637090 4506156 2026-08-12T19:30:17Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Arabic speaking world.svg|300px|thumb|[[Arābu valoda]]s izplatība mūsdienās]] '''Arabizācija''' ir vēsturisks un sociolingvistisks process, kura gaitā iedzīvotāji vai sabiedrības pārņem [[arābu valoda|arābu valodu]], arābu kultūras elementus un dažos gadījumos arī [[Arābi|arābu]] identitāti. Arabizācija īpaši plaši norisinājās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pēc Arābu iekarojumi|arābu iekaroju... 4506156 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Arabic speaking world.svg|300px|thumb|[[Arābu valoda]]s izplatība mūsdienās]] '''Arabizācija''' ir vēsturisks un sociolingvistisks process, kura gaitā iedzīvotāji vai sabiedrības pārņem [[arābu valoda|arābu valodu]], arābu kultūras elementus un dažos gadījumos arī [[Arābi|arābu]] identitāti. Arabizācija īpaši plaši norisinājās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pēc [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumiem]] 7. un 8. gadsimtā. Arabizācija nav identiska [[Islamizācija|islamizācijai]]. Islāma izplatīšanās attiecas galvenokārt uz reliģijas maiņu, savukārt arabizācija — uz valodas un kultūras pārmaiņām. Dažādos reģionos abi procesi norisinājās atšķirīgā tempā. == Vēsture == Pēc [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu]] un [[Umajādu kalifāts|Umajādu]] iekarojumiem arābu valoda pakāpeniski izplatījās ārpus [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]]. Sākotnēji tā galvenokārt bija arābu karaspēka un jaunās politiskās elites valoda. Umajādu periodā arābu valodas nozīme pieauga valsts pārvaldē. Tā pakāpeniski aizstāja [[grieķu valoda|grieķu]], [[viduspersiešu valoda|viduspersiešu]] un citas administrācijā lietotās valodas. Tomēr vietējo iedzīvotāju pāreja uz arābu valodu parasti bija ilgstošs process, kas turpinājās vairākus gadsimtus. == Ēģipte == [[Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā|Ēģiptes iekarošana]] 7. gadsimtā aizsāka pakāpenisku valsts arabizāciju. Sākotnēji lielākā daļa iedzīvotāju turpināja lietot [[koptu valoda|koptu valodu]]. Arābu valodas lietojums paplašinājās administrācijā, tirdzniecībā un pilsētu sabiedrībā. Viduslaikos tā pakāpeniski kļuva par Ēģiptes iedzīvotāju vairākuma galveno saziņas valodu, bet koptu valoda saglabājās galvenokārt [[Koptu pareizticīgā baznīca|Koptu baznīcas]] liturģijā. == Ziemeļāfrika == [[Magreba|Magrebā]] arābu valoda pēc iekarojumiem izplatījās teritorijās, kur dominēja [[Berberi|berberi]] un [[berberu valodas]]. Arabizācija norisinājās pakāpeniski. Nozīmīgu impulsu tai deva arābu cilšu, tostarp [[Banū Hilāls|Banū Hilāla]] un [[Banū Sulajms|Banū Sulajma]], migrācija uz Ziemeļāfriku viduslaikos. Procesa rezultātā lielā daļā Magrebas izveidojās vietējās arābu valodas varietātes, tostarp [[Marokas arābu valoda]], [[Alžīrijas arābu valoda]], [[Tunisijas arābu valoda]] un [[Lībijas arābu valoda]]. Vienlaikus berberu valodas saglabājās vairākos reģionos un tiek plaši lietotas arī mūsdienās. == Tuvie Austrumi == Arābu valoda pakāpeniski kļuva dominējoša arī [[Levante|Levantē]] un [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]]. Tā aizstāja vai ierobežoja vairāku agrāk plaši lietotu valodu, īpaši dažādu [[aramiešu valoda|aramiešu valodas]] paveidu, lietojumu. Dažas valodu kopienas tomēr saglabājās, un aramiešu valodas varietātes nelielās kopienās tiek lietotas arī mūsdienās. == Mūsdienās == Arabizācijas jēdzienu izmanto arī mūsdienu valodas politikas kontekstā. Pēc koloniālās sistēmas sabrukuma vairākas arābu valstis īstenoja politiku, kuras mērķis bija paplašināt arābu valodas lietojumu izglītībā, valsts pārvaldē un sabiedriskajā dzīvē. Īpaši nozīmīga šāda politika bija [[Alžīrija|Alžīrijā]], [[Maroka|Marokā]] un citās valstīs, kur koloniālajā periodā plaši tika izmantota [[franču valoda]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu valoda]] [[Kategorija:Arābu kultūra]] [[Kategorija:Asimilācija]] [[Kategorija:Sociolingvistika]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] 6u5sr1whl1o151icjo7t30kzy97zwa3 Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā 0 637091 4506157 2026-08-12T19:31:02Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Ēģiptes arābu iekarošana]] 4506157 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ēģiptes arābu iekarošana]] g0fyzrv36wc0svhnbjvpbhmzatmep86 Franču kolonizācija Amerikā 0 637092 4506159 2026-08-12T19:35:26Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Nouvelle-France map-en.svg|300px|thumb|[[Jaunā Francija]] Ziemeļamerikā]] '''Franču kolonizācija Amerikā''' bija [[Francija]]s koloniālās ekspansijas process [[Amerika|Amerikā]], kas sākās 16. gadsimtā un vislielāko apmēru sasniedza 17. un 18. gadsimtā. Francijas galvenie valdījumi atradās [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Karību jūra|Karību jūras]] reģionā. Francijas Ziemeļamerikas kolonijas kopumā bija pazīstamas kā Jaunā Francij... 4506159 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nouvelle-France map-en.svg|300px|thumb|[[Jaunā Francija]] Ziemeļamerikā]] '''Franču kolonizācija Amerikā''' bija [[Francija]]s koloniālās ekspansijas process [[Amerika|Amerikā]], kas sākās 16. gadsimtā un vislielāko apmēru sasniedza 17. un 18. gadsimtā. Francijas galvenie valdījumi atradās [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Karību jūra|Karību jūras]] reģionā. Francijas Ziemeļamerikas kolonijas kopumā bija pazīstamas kā [[Jaunā Francija]]. Tās teritorijas aptvēra [[Kanāda]]s austrumu daļu, [[Lielie ezeri|Lielo ezeru]] reģionu un plašas zemes gar [[Misisipi]] līdz [[Meksikas līcis|Meksikas līcim]]. == Sākums == Francijas interese par Ziemeļameriku pieauga 16. gadsimtā. Franču jūrasbraucējs [[Žaks Kartjē]] no 1534. līdz 1542. gadam veica vairākas ekspedīcijas uz Ziemeļameriku un izpētīja [[Sentlorensas upe|Sentlorensas upes]] apkārtni. Pastāvīga franču kolonizācija sākās 17. gadsimta sākumā. [[1608. gads|1608. gadā]] [[Samuels de Šamplēns]] nodibināja [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeku]], kas kļuva par vienu no galvenajiem Francijas politiskajiem un tirdzniecības centriem Ziemeļamerikā. == Jaunā Francija == [[Jaunā Francija]] pakāpeniski izveidojās par plašu Francijas koloniālo teritoriju sistēmu. Tās nozīmīgākās daļas bija [[Kanāda (Jaunā Francija)|Kanāda]], [[Akādija]] un [[Luiziāna (Jaunā Francija)|Luiziāna]]. Koloniju ekonomikai īpaši nozīmīga bija [[kažokādu tirdzniecība]]. Franču tirgotāji un kolonisti izveidoja plašas tirdzniecības attiecības ar vairākām [[Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji|Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju]] tautām. Francijas apmetņu iedzīvotāju skaits bija ievērojami mazāks nekā kaimiņos esošajās [[Trīspadsmit kolonijas|britu kolonijās]]. Tādēļ Francijas kontrole pār plašajām iekšzemes teritorijām lielā mērā balstījās uz cietokšņu, misiju un tirdzniecības punktu tīklu. == Luiziāna == Francijas ekspansija 17. gadsimta beigās sasniedza [[Misisipi]] baseinu. [[Renē Robērs Kaveljē de Lasals]] [[1682. gads|1682. gadā]] Francijas vārdā pasludināja plašās Misisipi baseina teritorijas par Francijas īpašumu un nosauca tās par [[Luiziāna (Jaunā Francija)|Luiziānu]] par godu karalim [[Luijs XIV|Luijam XIV]]. Luiziānas teritorija savienoja Francijas valdījumus Kanādā ar [[Meksikas līcis|Meksikas līci]]. Par nozīmīgu kolonijas centru kļuva [[Ņūorleāna]], kas tika dibināta 18. gadsimta sākumā. == Karību jūras kolonijas == Francija izveidoja kolonijas arī [[Karību jūra|Karību jūras]] reģionā. Starp nozīmīgākajiem valdījumiem bija [[Martinika]], [[Gvadelupa]] un [[Sendomenga]] [[Hispanjola]]s rietumu daļā. Sendomenga 18. gadsimtā kļuva par vienu no ekonomiski nozīmīgākajām Eiropas kolonijām Amerikā. Tās ekonomika balstījās uz plantāciju sistēmu un paverdzināto afrikāņu piespiedu darbu, īpaši cukura un kafijas ražošanā. [[Haiti revolūcija]]s rezultātā Francija zaudēja kontroli pār Sendomengu, un [[1804. gads|1804. gadā]] tika pasludināta neatkarīga [[Haiti]] valsts. == Konflikts ar Lielbritāniju == Francijas un [[Lielbritānija]]s koloniālā konkurence Ziemeļamerikā izraisīja vairākus militārus konfliktus. Izšķirošs bija [[Septiņgadu karš]], kura Ziemeļamerikas posmu dēvē arī par [[Franču un indiāņu karš|Franču un indiāņu karu]]. Pēc Francijas sakāves [[Parīzes miera līgums (1763)|1763. gada Parīzes miera līgumā]] Francija zaudēja lielāko daļu savu Ziemeļamerikas valdījumu. Lielbritānija ieguva Kanādu un vairākas citas Francijas teritorijas. == Luiziānas pārdošana == Francija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] laikā uz īsu laiku atguva Luiziānu no [[Spānija]]s. Tomēr Francijas plāni atjaunot plašu koloniālo impēriju Amerikā tika vājināti pēc Haiti revolūcijas. Francijas valdība [[1803. gads|1803. gadā]] pārdeva Luiziānu [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. Šis darījums, kas pazīstams kā [[Luiziānas pirkums]], faktiski izbeidza Francijas teritoriālās ekspansijas mēģinājumus Ziemeļamerikas kontinentālajā daļā. == Mantojums == Franču kolonizācija būtiski ietekmēja Ziemeļamerikas valodu, kultūru un politisko ģeogrāfiju. [[Franču valoda]] joprojām ir īpaši nozīmīga [[Kvebeka|Kvebekā]] un citās Kanādas teritorijās. Franču kultūras un valodas ietekme saglabājusies arī [[Luiziāna]]s dienvidos, kur vēsturiski izveidojās [[Kadžuni|kadžunu]] un [[Luiziānas kreoli|Luiziānas kreolu]] kopienas. Francijai arī mūsdienās Amerikā pieder vairākas aizjūras teritorijas, tostarp [[Gvadelupa]], [[Martinika]], [[Franču Gviāna]], [[Senbartelmī]] un [[Senmartēna (Francija)|Senmartēna]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Francijas koloniālā impērija]] [[Kategorija:Amerikas kolonizācija]] [[Kategorija:Jaunā Francija]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] mwpuqcm3h4il29hjhq7jiiglsl347pl Jaunā Francija 0 637093 4506160 2026-08-12T19:35:52Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Jaunfrancija]] 4506160 wikitext text/x-wiki #redirect [[Jaunfrancija]] n1rb33uigtxyv6amiug3awtdralsnlf Viduslaiku franču valoda 0 637094 4506164 2026-08-12T19:38:50Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valodas infokaste |name=Viduslaiku franču valoda |nativename=françois, franceis |image=[[Attēls:Langues d'oïl 2.svg|250px]] |region=[[Francija]], daļēji [[Anglija]], [[Beļģija]] un [[Šveice]] |familycolor=Indoeiropiešu |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2=[[Itāļu valodas|Itāļu]] |fam3=[[Romāņu valodas|Romāņu]] |fam4=[[Rietumromāņu valodas|Rietumromāņu]] |fam5=[[Galloromāņu valodas|Galloromāņu]] |ancestor=[[Senfranču valoda]] |script=... 4506164 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Viduslaiku franču valoda |nativename=françois, franceis |image=[[Attēls:Langues d'oïl 2.svg|250px]] |region=[[Francija]], daļēji [[Anglija]], [[Beļģija]] un [[Šveice]] |familycolor=Indoeiropiešu |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2=[[Itāļu valodas|Itāļu]] |fam3=[[Romāņu valodas|Romāņu]] |fam4=[[Rietumromāņu valodas|Rietumromāņu]] |fam5=[[Galloromāņu valodas|Galloromāņu]] |ancestor=[[Senfranču valoda]] |script=[[Latīņu raksts]] |era=aptuveni no 14. līdz 17. gadsimtam |iso1=— |iso2=frm |iso3=frm |caption=Franču valodas un tai radniecīgo valodu vēsturiskais izplatības areāls}} '''Viduslaiku franču valoda''' (franču: ''moyen français'') ir [[franču valoda]]s vēsturiska attīstības stadija, ko parasti attiecina uz laikposmu no 14. gadsimta līdz 17. gadsimta sākumam. Tā izveidojās no [[senfranču valoda|senfranču valodas]] un pakāpeniski attīstījās par mūsdienu franču valodu. Šajā periodā franču valodā notika būtiskas izmaiņas gramatikā, izrunā un vārdu krājumā. Vienlaikus tā nostiprinājās kā [[Francijas Karaliste]]s administrācijas un literatūras valoda. == Vēsture == Viduslaiku franču valoda veidojās laikā, kad Francijas Karalistē pastiprinājās politiskā centralizācija. Parīzes un karaļa galma valodas paveida nozīme pakāpeniski pieauga, lai gan dažādos Francijas reģionos turpināja lietot vairākas [[Oila valodas|oila valodas]] un citus reģionālos valodas paveidus. Franču valodas attīstību ietekmēja [[Simtgadu karš]], grāmatu iespiešanas izplatīšanās un [[Renesanse]]. Valodas vārdu krājumā ienāca daudzi aizguvumi un jaunvārdi, īpaši no [[latīņu valoda|latīņu]] un [[itāļu valoda|itāļu valodas]]. Par nozīmīgu pavērsienu kļuva [[Villers-Kotrē edikts]], ko [[Francisks I]] izdeva 1539. gadā. Tas noteica franču valodas izmantošanu juridiskajos un administratīvajos dokumentos latīņu valodas vietā, tādējādi nostiprinot franču valodas pozīcijas valsts pārvaldē. == Valodas īpatnības == Viduslaiku franču valodā ievērojami vienkāršojās no senfranču valodas mantotā gramatiskā sistēma. Izzuda lietvārdu locījumu sistēmas atliekas, un vārdu secība teikumā kļuva stabilāka. Vienlaikus turpinājās būtiskas fonētiskas pārmaiņas, kas pakāpeniski tuvināja valodas izrunu mūsdienu franču valodai. Rakstība tomēr vēl nebija pilnībā standartizēta, tādēļ vienus un tos pašus vārdus dažādos tekstos varēja rakstīt atšķirīgi. == Literatūra == Viduslaiku franču valodā tika radīts plašs literāro darbu klāsts. Viens no ievērojamākajiem šā perioda autoriem bija dzejnieks [[Fransuā Vijons]]. Renesanses laikā franču literārās valodas attīstību būtiski ietekmēja arī [[Fransua Rablē]], [[Pjērs de Ronsārs]] un citi autori. Viņu darbos ievērojami paplašinājās franču literārās valodas vārdu krājums un izteiksmes līdzekļi. == Pāreja uz mūsdienu franču valodu == Laikā no 16. gadsimta beigām līdz 17. gadsimtam franču valodas gramatika un rakstība arvien vairāk standartizējās. Karaļa galma, administrācijas un Parīzes izglītoto iedzīvotāju valodas paveids ieguva arvien lielāku prestižu. Viduslaiku franču valodas periodu pakāpeniski nomainīja [[mūsdienu franču valoda]], kuras standartizāciju vēlāk veicināja arī [[Franču akadēmija]], kas tika dibināta 1635. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Franču valoda]] [[Kategorija:Romāņu valodas]] [[Kategorija:Viduslaiku valodas]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Mirušās valodas]] eduhhajl7nv4261kqns0bdawutlxsah 4506165 4506164 2026-08-12T19:39:00Z Votre Provocateur 111653 4506165 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Viduslaiku franču valoda |nativename=françois, franceis |image=[[Attēls:Langues d'oïl 2.svg|250px]] |region=[[Francija]], daļēji [[Anglija]], [[Beļģija]] un [[Šveice]] |familycolor=Indoeiropiešu |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2=[[Itāļu valodas|Itāļu]] |fam3=[[Romāņu valodas|Romāņu]] |fam4=[[Rietumromāņu valodas|Rietumromāņu]] |fam5=[[Galloromāņu valodas|Galloromāņu]] |ancestor=[[Senfranču valoda]] |script=[[Latīņu raksts]] |era=aptuveni no 14. līdz 17. gadsimtam |iso1=— |iso2=frm |iso3=frm |caption=Franču valodas un tai radniecīgo valodu vēsturiskais izplatības areāls}} '''Viduslaiku franču valoda''' ([[Franču valoda|franču]]: ''moyen français'') ir [[franču valoda]]s vēsturiska attīstības stadija, ko parasti attiecina uz laikposmu no 14. gadsimta līdz 17. gadsimta sākumam. Tā izveidojās no [[senfranču valoda|senfranču valodas]] un pakāpeniski attīstījās par mūsdienu franču valodu. Šajā periodā franču valodā notika būtiskas izmaiņas gramatikā, izrunā un vārdu krājumā. Vienlaikus tā nostiprinājās kā [[Francijas Karaliste]]s administrācijas un literatūras valoda. == Vēsture == Viduslaiku franču valoda veidojās laikā, kad Francijas Karalistē pastiprinājās politiskā centralizācija. Parīzes un karaļa galma valodas paveida nozīme pakāpeniski pieauga, lai gan dažādos Francijas reģionos turpināja lietot vairākas [[Oila valodas|oila valodas]] un citus reģionālos valodas paveidus. Franču valodas attīstību ietekmēja [[Simtgadu karš]], grāmatu iespiešanas izplatīšanās un [[Renesanse]]. Valodas vārdu krājumā ienāca daudzi aizguvumi un jaunvārdi, īpaši no [[latīņu valoda|latīņu]] un [[itāļu valoda|itāļu valodas]]. Par nozīmīgu pavērsienu kļuva [[Villers-Kotrē edikts]], ko [[Francisks I]] izdeva 1539. gadā. Tas noteica franču valodas izmantošanu juridiskajos un administratīvajos dokumentos latīņu valodas vietā, tādējādi nostiprinot franču valodas pozīcijas valsts pārvaldē. == Valodas īpatnības == Viduslaiku franču valodā ievērojami vienkāršojās no senfranču valodas mantotā gramatiskā sistēma. Izzuda lietvārdu locījumu sistēmas atliekas, un vārdu secība teikumā kļuva stabilāka. Vienlaikus turpinājās būtiskas fonētiskas pārmaiņas, kas pakāpeniski tuvināja valodas izrunu mūsdienu franču valodai. Rakstība tomēr vēl nebija pilnībā standartizēta, tādēļ vienus un tos pašus vārdus dažādos tekstos varēja rakstīt atšķirīgi. == Literatūra == Viduslaiku franču valodā tika radīts plašs literāro darbu klāsts. Viens no ievērojamākajiem šā perioda autoriem bija dzejnieks [[Fransuā Vijons]]. Renesanses laikā franču literārās valodas attīstību būtiski ietekmēja arī [[Fransua Rablē]], [[Pjērs de Ronsārs]] un citi autori. Viņu darbos ievērojami paplašinājās franču literārās valodas vārdu krājums un izteiksmes līdzekļi. == Pāreja uz mūsdienu franču valodu == Laikā no 16. gadsimta beigām līdz 17. gadsimtam franču valodas gramatika un rakstība arvien vairāk standartizējās. Karaļa galma, administrācijas un Parīzes izglītoto iedzīvotāju valodas paveids ieguva arvien lielāku prestižu. Viduslaiku franču valodas periodu pakāpeniski nomainīja [[mūsdienu franču valoda]], kuras standartizāciju vēlāk veicināja arī [[Franču akadēmija]], kas tika dibināta 1635. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Franču valoda]] [[Kategorija:Romāņu valodas]] [[Kategorija:Viduslaiku valodas]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Mirušās valodas]] 08jcwpislzel1unmncx1jsm89rcfj7l 4506166 4506165 2026-08-12T19:39:36Z Votre Provocateur 111653 4506166 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Viduslaiku franču valoda |nativename=françois, franceis |image=[[Attēls:Langues d'oïl 2.svg|250px]] |region=[[Francija]], daļēji [[Anglija]], [[Beļģija]] un [[Šveice]] |familycolor=Indoeiropiešu |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2=[[Itāļu valodas|Itāļu]] |fam3=[[Romāņu valodas|Romāņu]] |fam4=[[Rietumromāņu valodas|Rietumromāņu]] |fam5=[[Galloromāņu valodas|Galloromāņu]] |ancestor=[[Senfranču valoda]] |script=[[Latīņu raksts]] |era=aptuveni no 14. līdz 17. gadsimtam |iso1=— |iso2=frm |iso3=frm |caption=Franču valodas un tai radniecīgo valodu vēsturiskais izplatības areāls}} '''Viduslaiku franču valoda''' ([[Franču valoda|franču]]: ''moyen français'') ir [[franču valoda]]s vēsturiska attīstības stadija, ko parasti attiecina uz laikposmu no 14. gadsimta līdz 17. gadsimta sākumam. Tā izveidojās no [[senfranču valoda|senfranču valodas]] un pakāpeniski attīstījās par mūsdienu franču valodu. Šajā periodā franču valodā notika būtiskas izmaiņas gramatikā, izrunā un vārdu krājumā. Vienlaikus tā nostiprinājās kā [[Francijas Karaliste]]s administrācijas un literatūras valoda. == Vēsture == Viduslaiku franču valoda veidojās laikā, kad Francijas Karalistē pastiprinājās politiskā centralizācija. Parīzes un karaļa galma valodas paveida nozīme pakāpeniski pieauga, lai gan dažādos Francijas reģionos turpināja lietot vairākas [[Oila valodas|oila valodas]] un citus reģionālos valodas paveidus. Franču valodas attīstību ietekmēja [[Simtgadu karš]], grāmatu iespiešanas izplatīšanās un [[Renesanse]]. Valodas vārdu krājumā ienāca daudzi aizguvumi un jaunvārdi, īpaši no [[latīņu valoda|latīņu]] un [[itāļu valoda|itāļu valodas]]. Par nozīmīgu pavērsienu kļuva [[Villers-Kotrē edikts]], ko [[Francisks I]] izdeva 1539. gadā. Tas noteica franču valodas izmantošanu juridiskajos un administratīvajos dokumentos latīņu valodas vietā, tādējādi nostiprinot franču valodas pozīcijas valsts pārvaldē. == Valodas īpatnības == Viduslaiku franču valodā ievērojami vienkāršojās no senfranču valodas mantotā gramatiskā sistēma. Izzuda lietvārdu locījumu sistēmas atliekas, un vārdu secība teikumā kļuva stabilāka. Vienlaikus turpinājās būtiskas fonētiskas pārmaiņas, kas pakāpeniski tuvināja valodas izrunu mūsdienu franču valodai. Rakstība tomēr vēl nebija pilnībā standartizēta, tādēļ vienus un tos pašus vārdus dažādos tekstos varēja rakstīt atšķirīgi. == Literatūra == Viduslaiku franču valodā tika radīts plašs literāro darbu klāsts. Viens no ievērojamākajiem šā perioda autoriem bija dzejnieks [[Fransuā Vijons]]. Renesanses laikā franču literārās valodas attīstību būtiski ietekmēja arī [[Fransua Rablē]], [[Pjērs de Ronsārs]] un citi autori. Viņu darbos ievērojami paplašinājās franču literārās valodas vārdu krājums un izteiksmes līdzekļi. == Pāreja uz mūsdienu franču valodu == Laikā no 16. gadsimta beigām līdz 17. gadsimtam franču valodas gramatika un rakstība arvien vairāk standartizējās. Karaļa galma, administrācijas un Parīzes izglītoto iedzīvotāju valodas paveids ieguva arvien lielāku prestižu. Viduslaiku franču valodas periodu pakāpeniski nomainīja mūsdienu franču valoda, kuras standartizāciju vēlāk veicināja arī [[Franču akadēmija]], kas tika dibināta 1635. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Franču valoda]] [[Kategorija:Romāņu valodas]] [[Kategorija:Viduslaiku valodas]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Mirušās valodas]] i2svcwz5zfq9fuziyrkn3vntkefrjox 4506168 4506166 2026-08-12T19:40:22Z Votre Provocateur 111653 4506168 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Viduslaiku franču valoda |nativename=françois, franceis |image=[[Attēls:Langues d'oïl 2.svg|250px]] |region=[[Francija]], daļēji [[Anglija]], [[Beļģija]] un [[Šveice]] |familycolor=Indoeiropiešu |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2=[[Itāļu valodas|Itāļu]] |fam3=[[Romāņu valodas|Romāņu]] |fam4=[[Rietumromāņu valodas|Rietumromāņu]] |fam5=[[Galloromāņu valodas|Galloromāņu]] |ancestor=[[Senfranču valoda]] |script=[[Latīņu raksts]] |era=aptuveni no 14. līdz 17. gadsimtam |iso1=— |iso2=frm |iso3=frm |caption=Franču valodas un tai radniecīgo valodu vēsturiskais izplatības areāls}} '''Viduslaiku franču valoda''' ([[Franču valoda|franču]]: ''moyen français'') ir [[franču valoda]]s vēsturiska attīstības stadija, ko parasti attiecina uz laikposmu no 14. gadsimta līdz 17. gadsimta sākumam. Tā izveidojās no [[senfranču valoda|senfranču valodas]] un pakāpeniski attīstījās par mūsdienu franču valodu. Šajā periodā franču valodā notika būtiskas izmaiņas gramatikā, izrunā un vārdu krājumā. Vienlaikus tā nostiprinājās kā [[Francijas Karaliste]]s administrācijas un literatūras valoda. == Vēsture == Viduslaiku franču valoda veidojās laikā, kad Francijas Karalistē pastiprinājās politiskā centralizācija. Parīzes un karaļa galma valodas paveida nozīme pakāpeniski pieauga, lai gan dažādos Francijas reģionos turpināja lietot vairākas [[Oila valodas|oila valodas]] un citus reģionālos valodas paveidus. Franču valodas attīstību ietekmēja [[Simtgadu karš]], grāmatu iespiešanas izplatīšanās un [[Renesanse]]. Valodas vārdu krājumā ienāca daudzi aizguvumi un jaunvārdi, īpaši no [[latīņu valoda|latīņu]] un [[itāļu valoda|itāļu valodas]]. Par nozīmīgu pavērsienu kļuva [[Villers-Kotrē edikts]], ko [[Francisks I]] izdeva 1539. gadā. Tas noteica franču valodas izmantošanu juridiskajos un administratīvajos dokumentos latīņu valodas vietā, tādējādi nostiprinot franču valodas pozīcijas valsts pārvaldē. == Valodas īpatnības == Viduslaiku franču valodā ievērojami vienkāršojās no senfranču valodas mantotā gramatiskā sistēma. Izzuda lietvārdu locījumu sistēmas atliekas, un vārdu secība teikumā kļuva stabilāka. Vienlaikus turpinājās būtiskas fonētiskas pārmaiņas, kas pakāpeniski tuvināja valodas izrunu mūsdienu franču valodai. Rakstība tomēr vēl nebija pilnībā standartizēta, tādēļ vienus un tos pašus vārdus dažādos tekstos varēja rakstīt atšķirīgi. == Literatūra == Viduslaiku franču valodā tika radīts plašs literāro darbu klāsts. Viens no ievērojamākajiem šā perioda autoriem bija dzejnieks [[Fransuā Vijons]]. Renesanses laikā franču literārās valodas attīstību būtiski ietekmēja arī [[Fransua Rablē]], [[Pjērs de Ronsārs]] un citi autori. Viņu darbos ievērojami paplašinājās franču literārās valodas vārdu krājums un izteiksmes līdzekļi. == Pāreja uz mūsdienu franču valodu == Laikā no 16. gadsimta beigām līdz 17. gadsimtam franču valodas gramatika un rakstība arvien vairāk standartizējās. Karaļa galma, administrācijas un Parīzes izglītoto iedzīvotāju valodas paveids ieguva arvien lielāku prestižu. Viduslaiku franču valodas periodu pakāpeniski nomainīja mūsdienu franču valoda, kuras standartizāciju vēlāk veicināja arī [[Franču akadēmija]], kas tika dibināta 1635. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Franču valoda]] [[Kategorija:Romāņu valodas]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Mirušās valodas]] ban1di8kv2rjg5x8r3cg0n8c85axj8w Vidusfranču valoda 0 637095 4506167 2026-08-12T19:40:05Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Viduslaiku franču valoda]] 4506167 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viduslaiku franču valoda]] 66es67f7b0hrfn0a1q811ps4b1ns5wp Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana 0 637096 4506170 2026-08-12T19:42:16Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militāra konflikta infokaste |conflict=Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana |partof=[[Arābu iekarojumi]] un [[Arābu—Bizantijas kari]] |image=[[Attēls:Muslim conquest of the Levant.svg|300px]] |caption=Arābu karaspēka karagājieni Sīrijā un Palestīnā |date=[[634. gads|634.]]—[[638. gads]] |place=[[Sīrija]], [[Palestīna]] |result=[[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu kalifāta]] uzvara |territory=Sīrija un Palestīna nonāca Rašidūnu kalifāta kontrolē |com... 4506170 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste |conflict=Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana |partof=[[Arābu iekarojumi]] un [[Arābu—Bizantijas kari]] |image=[[Attēls:Muslim conquest of the Levant.svg|300px]] |caption=Arābu karaspēka karagājieni Sīrijā un Palestīnā |date=[[634. gads|634.]]—[[638. gads]] |place=[[Sīrija]], [[Palestīna]] |result=[[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu kalifāta]] uzvara |territory=Sīrija un Palestīna nonāca Rašidūnu kalifāta kontrolē |combatant1=[[Rašidūnu kalifāts]] |combatant2=[[Bizantijas Impērija]] |commander1=[[Halīds ibn al Valīds]]<br />[[Abū Ubaida ibn al Džarrāhs]]<br />[[Amrs ibn al Āss]] |commander2=[[Hēraklijs]]<br />[[Teodors Tritīrijs]] }} '''Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana''' bija [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu kalifāta]] militāra ekspansija [[Sīrija|Sīrijā]] un [[Palestīna|Palestīnā]], kas norisinājās galvenokārt no [[634. gads|634.]] līdz [[638. gads|638. gadam]]. Tā bija viena no pirmajām lielajām [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumu]] kampaņām ārpus [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] un izraisīja [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impērijas]] varas sabrukumu lielākajā daļā [[Levante|Levantes]]. Iekarošanas laikā arābu karaspēks sakāva vairākas Bizantijas armijas, ieņēma [[Damaska|Damasku]], [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un citas nozīmīgas pilsētas. Izšķiroša nozīme bija [[Jarmūkas kauja|Jarmūkas kaujai]] 636. gadā, pēc kuras Bizantija vairs nespēja atjaunot kontroli pār lielāko daļu Sīrijas un Palestīnas. == Priekšvēsture == Pirms arābu iekarošanas Sīrija un Palestīna ietilpa Bizantijas Impērijā. Reģions bija ekonomiski un stratēģiski nozīmīgs, un tajā atradās vairāki nozīmīgi kristietības centri, tostarp Jeruzaleme un [[Antiohija]]. Bizantijas pozīcijas bija vājinājis ilgstošais karš ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Persiešu karaspēks 7. gadsimta sākumā bija ieņēmis lielu daļu Sīrijas un Palestīnas, tostarp Jeruzalemi. Imperators [[Hēraklijs]] vēlāk šīs teritorijas atguva, tomēr vairāki gadu desmiti ilgušie kari bija izsmēluši impērijas militāros un finanšu resursus. Pēc [[Muhameds|Muhameda]] nāves un Arābijas politiskās apvienošanas pirmie kalifi sāka militāru ekspansiju ārpus pussalas. Kalifa [[Abū Bakrs|Abū Bakra]] valdīšanas laikā arābu karaspēka vienības tika nosūtītas uz Bizantijas kontrolēto Sīriju un Palestīnu. == Iekarošanas sākums == Arābu armijas 634. gadā sāka plašākus uzbrukumus Bizantijas teritorijām. Karadarbībā piedalījās vairākas atsevišķas armijas, kuras vadīja [[Amrs ibn al Āss]], [[Abū Ubaida ibn al Džarrāhs]], [[Jazīds ibn Abī Sufjāns]] un citi karavadoņi. Vēlāk no [[Irāka]]s uz Sīriju ieradās [[Halīds ibn al Valīds]], kurš kļuva par vienu no galvenajiem arābu karaspēka komandieriem. Par vienu no pirmajām nozīmīgajām sadursmēm kļuva [[Adžnādainas kauja]] 634. gadā, kurā Bizantijas armija tika sakauta. Uzvara ļāva arābu spēkiem turpināt virzību dziļāk Palestīnā un Sīrijā. == Damaskas ieņemšana == Viens no galvenajiem arābu karaspēka mērķiem bija Damaska. Pēc pilsētas aplenkuma tā nonāca musulmaņu kontrolē 635. gadā. Damaskas ieņemšanai bija liela stratēģiska nozīme, jo pilsēta bija viens no svarīgākajiem Bizantijas administratīvajiem un ekonomiskajiem centriem Sīrijā. Bizantijas valdība tomēr mēģināja atjaunot savu kontroli pār zaudētajām teritorijām. Imperators Hēraklijs organizēja jaunu lielu armiju, lai apturētu arābu ekspansiju. == Jarmūkas kauja == Izšķirošā sadursme notika [[636. gads|636. gadā]] pie [[Jarmūka|Jarmūkas upes]]. [[Jarmūkas kauja|Jarmūkas kaujā]] Rašidūnu armija sakāva Bizantijas spēkus. Sakāve būtiski vājināja Bizantijas militārās iespējas Levantē. Pēc Jarmūkas kaujas arābu karaspēks varēja atkārtoti ieņemt vai nostiprināt kontroli pār lielākajām Sīrijas pilsētām. Damaska atkal nonāca arābu kontrolē, bet turpmākajos gados tika ieņemta [[Himsa]], [[Alepo]] un citas pilsētas. Bizantijas galvenie spēki atkāpās uz [[Mazāzija|Mazāziju]]. == Palestīnas iekarošana == Vienlaikus ar karadarbību Sīrijā arābu armijas nostiprināja kontroli pār Palestīnu. Tika ieņemtas vairākas pilsētas un militārie centri, bet nozīmīgākais mērķis bija Jeruzaleme. Pēc aplenkuma Jeruzaleme kapitulēja 637. vai 638. gadā. Saskaņā ar musulmaņu vēstures tradīciju pilsētas padošanos personīgi pieņēma kalifs [[Umars ibn al Hatābs]]. Pēc Jeruzalemes ieņemšanas arābu vara aptvēra lielāko daļu Palestīnas. Bizantijas kontrolē vēl kādu laiku saglabājās atsevišķi piekrastes cietokšņi un pilsētas. == Iekarošanas noslēgums == Pēc Jarmūkas kaujas un Jeruzalemes krišanas arābu karaspēks turpināja virzīties uz Sīrijas ziemeļiem. Tika ieņemta Alepo un citas teritorijas, savukārt Bizantijas vara reģiona iekšzemē praktiski beidza pastāvēt. Turpmākajos gados karadarbība pārvietojās uz Bizantijas pierobežu Mazāzijā un Vidusjūras austrumu piekrasti. Sīrija un Palestīna tika iekļautas Rašidūnu kalifātā. == Sekas == Sīrijas un Palestīnas zaudēšana būtiski mainīja Bizantijas Impērijas ģeopolitisko stāvokli. Impērija zaudēja vairākas bagātas provinces un nozīmīgus tirdzniecības un reliģiskos centrus. Sīrijija kļuva par vienu no svarīgākajiem kalifāta reģioniem. Pēc [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] izveidošanās Damaska kļuva par tā galvaspilsētu un vienu no nozīmīgākajiem islāma pasaules politiskajiem centriem. Pēc iekarošanas sākās ilgstoša reģiona [[Arabizācija|arabizācija]] un [[Islamizācija|islamizācija]]. Šīs pārmaiņas norisinājās pakāpeniski vairāku gadsimtu laikā. Sākotnēji ievērojama iedzīvotāju daļa saglabāja [[Kristietība|kristietību]], bet līdzās arābu valodai turpināja lietot [[grieķu valoda|grieķu]] un dažādas [[aramiešu valoda|aramiešu valodas]] formas. Sīrijas un Palestīnas iekarošana pavēra arābu armijām ceļu tālākai ekspansijai. No Palestīnas [[Amrs ibn al Āss]] uzsāka [[Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā|Ēģiptes arābu iekarošanu]], savukārt ziemeļos turpinājās [[Arābu—Bizantijas kari]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Arābu—Bizantijas kari]] [[Kategorija:Sīrijas vēsture]] [[Kategorija:Palestīnas vēsture]] [[Kategorija:Rašidūnu kalifāts]] [[Kategorija:Bizantijas Impērijas kari]] [[Kategorija:7. gadsimta kari]] bb93rp1tdm9098432ledcmszur84khe 4506171 4506170 2026-08-12T19:42:39Z Votre Provocateur 111653 4506171 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste | conflict = Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana | partof = [[Arābu iekarojumi]] un [[Arābu—Bizantijas kari]] | image = [[Attēls:Hayton_BNF886_9v.jpg|300px]] | caption = | date = [[634. gads|634.]]—[[638. gads]] | place = [[Sīrija]], [[Palestīna]] | result = [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu kalifāta]] uzvara | territory = Sīrija un Palestīna nonāca Rašidūnu kalifāta kontrolē | combatant1 = [[Rašidūnu kalifāts]] | combatant2 = [[Bizantijas Impērija]] | commander1 = [[Halīds ibn al Valīds]]<br />[[Abū Ubaida ibn al Džarrāhs]]<br />[[Amrs ibn al Āss]] | commander2 = [[Hēraklijs]]<br />[[Teodors Tritīrijs]] }} '''Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana''' bija [[Rašidūnu kalifāts|Rašidūnu kalifāta]] militāra ekspansija [[Sīrija|Sīrijā]] un [[Palestīna|Palestīnā]], kas norisinājās galvenokārt no [[634. gads|634.]] līdz [[638. gads|638. gadam]]. Tā bija viena no pirmajām lielajām [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumu]] kampaņām ārpus [[Arābijas pussala|Arābijas pussalas]] un izraisīja [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impērijas]] varas sabrukumu lielākajā daļā [[Levante|Levantes]]. Iekarošanas laikā arābu karaspēks sakāva vairākas Bizantijas armijas, ieņēma [[Damaska|Damasku]], [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un citas nozīmīgas pilsētas. Izšķiroša nozīme bija [[Jarmūkas kauja|Jarmūkas kaujai]] 636. gadā, pēc kuras Bizantija vairs nespēja atjaunot kontroli pār lielāko daļu Sīrijas un Palestīnas. == Priekšvēsture == Pirms arābu iekarošanas Sīrija un Palestīna ietilpa Bizantijas Impērijā. Reģions bija ekonomiski un stratēģiski nozīmīgs, un tajā atradās vairāki nozīmīgi kristietības centri, tostarp Jeruzaleme un [[Antiohija]]. Bizantijas pozīcijas bija vājinājis ilgstošais karš ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]. Persiešu karaspēks 7. gadsimta sākumā bija ieņēmis lielu daļu Sīrijas un Palestīnas, tostarp Jeruzalemi. Imperators [[Hēraklijs]] vēlāk šīs teritorijas atguva, tomēr vairāki gadu desmiti ilgušie kari bija izsmēluši impērijas militāros un finanšu resursus. Pēc [[Muhameds|Muhameda]] nāves un Arābijas politiskās apvienošanas pirmie kalifi sāka militāru ekspansiju ārpus pussalas. Kalifa [[Abū Bakrs|Abū Bakra]] valdīšanas laikā arābu karaspēka vienības tika nosūtītas uz Bizantijas kontrolēto Sīriju un Palestīnu. == Iekarošanas sākums == Arābu armijas 634. gadā sāka plašākus uzbrukumus Bizantijas teritorijām. Karadarbībā piedalījās vairākas atsevišķas armijas, kuras vadīja [[Amrs ibn al Āss]], [[Abū Ubaida ibn al Džarrāhs]], [[Jazīds ibn Abī Sufjāns]] un citi karavadoņi. Vēlāk no [[Irāka]]s uz Sīriju ieradās [[Halīds ibn al Valīds]], kurš kļuva par vienu no galvenajiem arābu karaspēka komandieriem. Par vienu no pirmajām nozīmīgajām sadursmēm kļuva [[Adžnādainas kauja]] 634. gadā, kurā Bizantijas armija tika sakauta. Uzvara ļāva arābu spēkiem turpināt virzību dziļāk Palestīnā un Sīrijā. == Damaskas ieņemšana == Viens no galvenajiem arābu karaspēka mērķiem bija Damaska. Pēc pilsētas aplenkuma tā nonāca musulmaņu kontrolē 635. gadā. Damaskas ieņemšanai bija liela stratēģiska nozīme, jo pilsēta bija viens no svarīgākajiem Bizantijas administratīvajiem un ekonomiskajiem centriem Sīrijā. Bizantijas valdība tomēr mēģināja atjaunot savu kontroli pār zaudētajām teritorijām. Imperators Hēraklijs organizēja jaunu lielu armiju, lai apturētu arābu ekspansiju. == Jarmūkas kauja == Izšķirošā sadursme notika [[636. gads|636. gadā]] pie [[Jarmūka|Jarmūkas upes]]. [[Jarmūkas kauja|Jarmūkas kaujā]] Rašidūnu armija sakāva Bizantijas spēkus. Sakāve būtiski vājināja Bizantijas militārās iespējas Levantē. Pēc Jarmūkas kaujas arābu karaspēks varēja atkārtoti ieņemt vai nostiprināt kontroli pār lielākajām Sīrijas pilsētām. Damaska atkal nonāca arābu kontrolē, bet turpmākajos gados tika ieņemta [[Himsa]], [[Alepo]] un citas pilsētas. Bizantijas galvenie spēki atkāpās uz [[Mazāzija|Mazāziju]]. == Palestīnas iekarošana == Vienlaikus ar karadarbību Sīrijā arābu armijas nostiprināja kontroli pār Palestīnu. Tika ieņemtas vairākas pilsētas un militārie centri, bet nozīmīgākais mērķis bija Jeruzaleme. Pēc aplenkuma Jeruzaleme kapitulēja 637. vai 638. gadā. Saskaņā ar musulmaņu vēstures tradīciju pilsētas padošanos personīgi pieņēma kalifs [[Umars ibn al Hatābs]]. Pēc Jeruzalemes ieņemšanas arābu vara aptvēra lielāko daļu Palestīnas. Bizantijas kontrolē vēl kādu laiku saglabājās atsevišķi piekrastes cietokšņi un pilsētas. == Iekarošanas noslēgums == Pēc Jarmūkas kaujas un Jeruzalemes krišanas arābu karaspēks turpināja virzīties uz Sīrijas ziemeļiem. Tika ieņemta Alepo un citas teritorijas, savukārt Bizantijas vara reģiona iekšzemē praktiski beidza pastāvēt. Turpmākajos gados karadarbība pārvietojās uz Bizantijas pierobežu Mazāzijā un Vidusjūras austrumu piekrasti. Sīrija un Palestīna tika iekļautas Rašidūnu kalifātā. == Sekas == Sīrijas un Palestīnas zaudēšana būtiski mainīja Bizantijas Impērijas ģeopolitisko stāvokli. Impērija zaudēja vairākas bagātas provinces un nozīmīgus tirdzniecības un reliģiskos centrus. Sīrijija kļuva par vienu no svarīgākajiem kalifāta reģioniem. Pēc [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] izveidošanās Damaska kļuva par tā galvaspilsētu un vienu no nozīmīgākajiem islāma pasaules politiskajiem centriem. Pēc iekarošanas sākās ilgstoša reģiona [[Arabizācija|arabizācija]] un [[Islamizācija|islamizācija]]. Šīs pārmaiņas norisinājās pakāpeniski vairāku gadsimtu laikā. Sākotnēji ievērojama iedzīvotāju daļa saglabāja [[Kristietība|kristietību]], bet līdzās arābu valodai turpināja lietot [[grieķu valoda|grieķu]] un dažādas [[aramiešu valoda|aramiešu valodas]] formas. Sīrijas un Palestīnas iekarošana pavēra arābu armijām ceļu tālākai ekspansijai. No Palestīnas [[Amrs ibn al Āss]] uzsāka [[Ēģiptes iekarošana arābu-musulmaņu laikā|Ēģiptes arābu iekarošanu]], savukārt ziemeļos turpinājās [[Arābu—Bizantijas kari]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Arābu—Bizantijas kari]] [[Kategorija:Sīrijas vēsture]] [[Kategorija:Palestīnas vēsture]] [[Kategorija:Rašidūnu kalifāts]] [[Kategorija:Bizantijas Impērijas kari]] [[Kategorija:7. gadsimta kari]] 382xbzcoxkq687ggzixoelzlw0u4lut Arābu—Bizantijas kari 0 637097 4506173 2026-08-12T19:43:19Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militāra konflikta infokaste |conflict=Arābu—Bizantijas kari |partof=[[Arābu iekarojumi]] |image=[[Attēls:Byzantine-Arab naval struggle-en.svg|300px]] |caption=Bizantijas un arābu valstu teritorijas Vidusjūras austrumu reģionā |date=7.—11. gadsimts |place=[[Tuvie Austrumi]], [[Mazāzija]], [[Vidusjūra]], [[Kaukāzs]], [[Sīrija]], [[Ēģipte]], [[Ziemeļāfrika]] |result=Teritoriālas un politiskas pārmaiņas Vidusjūras austrumu reģionā |combatant1=Bizantija... 4506173 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste |conflict=Arābu—Bizantijas kari |partof=[[Arābu iekarojumi]] |image=[[Attēls:Byzantine-Arab naval struggle-en.svg|300px]] |caption=Bizantijas un arābu valstu teritorijas Vidusjūras austrumu reģionā |date=7.—11. gadsimts |place=[[Tuvie Austrumi]], [[Mazāzija]], [[Vidusjūra]], [[Kaukāzs]], [[Sīrija]], [[Ēģipte]], [[Ziemeļāfrika]] |result=Teritoriālas un politiskas pārmaiņas Vidusjūras austrumu reģionā |combatant1=[[Bizantijas Impērija]] |combatant2=[[Rašidūnu kalifāts]]<br />[[Umajādu kalifāts]]<br />[[Abāsīdu kalifāts]]<br />dažādas musulmaņu valstis }} '''Arābu—Bizantijas kari''' bija ilgstoša militāru konfliktu virkne starp [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]] un arābu musulmaņu valstīm, kas sākās 7. gadsimtā [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumu]] laikā un ar pārtraukumiem turpinājās vairākus gadsimtus. Sākotnēji Bizantijas galvenie pretinieki bija [[Rašidūnu kalifāts]] un [[Umajādu kalifāts]], bet vēlāk — [[Abāsīdu kalifāts]] un vairākas reģionālas musulmaņu valstis. Karu pirmajā posmā Bizantija zaudēja lielāko daļu savu teritoriju [[Levante|Levantē]], [[Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Vēlāk galvenais konflikta reģions pārvietojās uz [[Mazāzija|Mazāziju]], kur izveidojās ilgstoša Bizantijas un musulmaņu valstu pierobeža. == Arābu iekarojumi == Plaša karadarbība sākās 7. gadsimta 30. gados, kad Rašidūnu kalifāta armijas iebruka Bizantijas austrumu provincēs. Impērija tolaik vēl nebija pilnībā atguvusies no ilgstošajiem [[Bizantijas—Sasanīdu kari|kariem ar Sasanīdu impēriju]]. [[Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana|Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošanas]] laikā Bizantijas spēki cieta vairākas sakāves. Izšķiroša nozīme bija [[Jarmūkas kauja|Jarmūkas kaujai]] 636. gadā, pēc kuras Bizantija zaudēja lielāko daļu Levantes. Drīz pēc tam sākās [[Ēģiptes arābu iekarošana]]. Arābu karaspēks [[Amrs ibn al Āss|Amra ibn al Āsa]] vadībā ieņēma Ēģipti, un līdz 7. gadsimta vidum Bizantija bija zaudējusi vienu no savām ekonomiski nozīmīgākajām provincēm. == Umajādu uzbrukumi == [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] laikā arābu karaspēks regulāri iebruka Mazāzijā. Par galveno stratēģisko mērķi kļuva Bizantijas galvaspilsēta [[Konstantinopole]]. Arābu spēki vairākkārt mēģināja ieņemt pilsētu. Bizantiešiem izdevās saglabāt Konstantinopoli, izmantojot tās spēcīgos nocietinājumus, floti un [[grieķu uguns|grieķu uguni]]. Īpaši nozīmīgs bija [[Konstantinopoles aplenkums (717—718)|Konstantinopoles aplenkums 717.—718. gadā]]. Umajādu armijas un flotes uzbrukums beidzās ar neveiksmi, ierobežojot kalifāta iespējas turpināt plaša mēroga ekspansiju Bizantijas teritorijā. == Kari ar Abāsīdu kalifātu == Pēc [[Abāsīdu revolūcija|Abāsīdu revolūcijas]] un Umajādu krišanas 8. gadsimta vidū Bizantijas galvenais pretinieks kļuva [[Abāsīdu kalifāts]]. Pierobežā starp abām valstīm izveidojās nocietināta militārā zona. Arābu armijas regulāri veica karagājienus Mazāzijā, savukārt Bizantijas spēki uzbruka musulmaņu pierobežas teritorijām. Viens no lielākajiem Abāsīdu uzbrukumiem notika 838. gadā, kad kalifa [[Al Mutasims|al Mutasima]] armija ieņēma un izpostīja [[Amorija|Amoriju]], vienu no nozīmīgākajām Bizantijas pilsētām Mazāzijā. == Bizantijas pretuzbrukums == Abāsīdu kalifāta politiskā vājināšanās 9. un 10. gadsimtā mainīja spēku samēru. Bizantijas Impērija pakāpeniski pārgāja no aizsardzības uz uzbrukumu. [[Maķedoniešu dinastija]]s valdīšanas laikā Bizantijas armija atguva vairākas agrāk zaudētās teritorijas. Īpaši veiksmīgi karagājieni notika imperatoru [[Nikefors II Foka|Nikefora II Fokas]] un [[Jānis I Cimiskis|Jāņa I Cimiska]] valdīšanas laikā. Bizantieši atguva [[Krēta|Krētu]], [[Kipra|Kipru]] un plašas teritorijas Sīrijas ziemeļos. [[Antiohija]] 10. gadsimta otrajā pusē atkal nonāca Bizantijas kontrolē. == Konfliktu noriets == Arābu—Bizantijas karu raksturs mainījās pēc Abāsīdu kalifāta centrālās varas vājināšanās. Bizantija arvien biežāk karoja nevis ar vienotu kalifātu, bet ar atsevišķām musulmaņu dinastijām un emirātiem. No 11. gadsimta Bizantijas galvenais musulmaņu pretinieks austrumos arvien vairāk bija [[Seldžuku impērija|Seldžuku impērija]], kuras valdošā elite bija tjurku, nevis arābu izcelsmes. Tādēļ šī perioda kari parasti vairs netiek pieskaitīti Arābu—Bizantijas kariem. == Sekas == Arābu—Bizantijas kari būtiski pārveidoja Vidusjūras austrumu daļas politisko ģeogrāfiju. Bizantija neatgriezeniski zaudēja Ēģipti, Palestīnu un lielāko daļu Sīrijas, bet arābu valstis nostiprinājās Vidusjūras dienvidu un austrumu piekrastē. Iekarotajās teritorijās vairāku gadsimtu laikā norisinājās [[Arabizācija|arabizācijas]] un [[Islamizācija|islamizācijas]] procesi. Arābu valoda pakāpeniski kļuva dominējoša lielā daļā Sīrijas, Palestīnas un Ēģiptes. Vienlaikus Bizantijas spēja saglabāt Mazāziju un Konstantinopoli apturēja arābu kalifātu tālāku ekspansiju impērijas centrālajās teritorijās. Ilgstošā karadarbība veicināja arī Bizantijas militārās un administratīvās sistēmas pārveidošanos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu—Bizantijas kari]] [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Bizantijas Impērijas kari]] [[Kategorija:Kalifāts]] [[Kategorija:Viduslaiku kari]] [[Kategorija:Bizantijas Impērijas vēsture]] jifpbiq7n1q206md3a436iatd8e5sy6 4506174 4506173 2026-08-12T19:44:14Z Votre Provocateur 111653 4506174 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste | conflict = Arābu—Bizantijas kari | partof = [[Arābu iekarojumi]] | image = [[Attēls:Greekfire-madridskylitzes1.jpg|300px]] | caption = Attēls no ilustrētā manuskripta [[Madrides Skilics]], kurā attēlota [[grieķu uguns]] izmantošana pret dumpinieka [[Slāvs Toms|Slāva Toma]] floti | date = 7.—11. gadsimts | place = [[Tuvie Austrumi]], [[Mazāzija]], [[Vidusjūra]], [[Kaukāzs]], [[Sīrija]], [[Ēģipte]], [[Ziemeļāfrika]] | result = Teritoriālas un politiskas pārmaiņas Vidusjūras austrumu reģionā | combatant1 = [[Bizantijas Impērija]] | combatant2 = [[Rašidūnu kalifāts]]<br />[[Umajādu kalifāts]]<br />[[Abāsīdu kalifāts]]<br />dažādas musulmaņu valstis }} '''Arābu—Bizantijas kari''' bija ilgstoša militāru konfliktu virkne starp [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]] un arābu musulmaņu valstīm, kas sākās 7. gadsimtā [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumu]] laikā un ar pārtraukumiem turpinājās vairākus gadsimtus. Sākotnēji Bizantijas galvenie pretinieki bija [[Rašidūnu kalifāts]] un [[Umajādu kalifāts]], bet vēlāk — [[Abāsīdu kalifāts]] un vairākas reģionālas musulmaņu valstis. Karu pirmajā posmā Bizantija zaudēja lielāko daļu savu teritoriju [[Levante|Levantē]], [[Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Vēlāk galvenais konflikta reģions pārvietojās uz [[Mazāzija|Mazāziju]], kur izveidojās ilgstoša Bizantijas un musulmaņu valstu pierobeža. == Arābu iekarojumi == Plaša karadarbība sākās 7. gadsimta 30. gados, kad Rašidūnu kalifāta armijas iebruka Bizantijas austrumu provincēs. Impērija tolaik vēl nebija pilnībā atguvusies no ilgstošajiem [[Bizantijas—Sasanīdu kari|kariem ar Sasanīdu impēriju]]. [[Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana|Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošanas]] laikā Bizantijas spēki cieta vairākas sakāves. Izšķiroša nozīme bija [[Jarmūkas kauja|Jarmūkas kaujai]] 636. gadā, pēc kuras Bizantija zaudēja lielāko daļu Levantes. Drīz pēc tam sākās [[Ēģiptes arābu iekarošana]]. Arābu karaspēks [[Amrs ibn al Āss|Amra ibn al Āsa]] vadībā ieņēma Ēģipti, un līdz 7. gadsimta vidum Bizantija bija zaudējusi vienu no savām ekonomiski nozīmīgākajām provincēm. == Umajādu uzbrukumi == [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] laikā arābu karaspēks regulāri iebruka Mazāzijā. Par galveno stratēģisko mērķi kļuva Bizantijas galvaspilsēta [[Konstantinopole]]. Arābu spēki vairākkārt mēģināja ieņemt pilsētu. Bizantiešiem izdevās saglabāt Konstantinopoli, izmantojot tās spēcīgos nocietinājumus, floti un [[grieķu uguns|grieķu uguni]]. Īpaši nozīmīgs bija [[Konstantinopoles aplenkums (717—718)|Konstantinopoles aplenkums 717.—718. gadā]]. Umajādu armijas un flotes uzbrukums beidzās ar neveiksmi, ierobežojot kalifāta iespējas turpināt plaša mēroga ekspansiju Bizantijas teritorijā. == Kari ar Abāsīdu kalifātu == Pēc [[Abāsīdu revolūcija|Abāsīdu revolūcijas]] un Umajādu krišanas 8. gadsimta vidū Bizantijas galvenais pretinieks kļuva [[Abāsīdu kalifāts]]. Pierobežā starp abām valstīm izveidojās nocietināta militārā zona. Arābu armijas regulāri veica karagājienus Mazāzijā, savukārt Bizantijas spēki uzbruka musulmaņu pierobežas teritorijām. Viens no lielākajiem Abāsīdu uzbrukumiem notika 838. gadā, kad kalifa [[Al Mutasims|al Mutasima]] armija ieņēma un izpostīja [[Amorija|Amoriju]], vienu no nozīmīgākajām Bizantijas pilsētām Mazāzijā. == Bizantijas pretuzbrukums == Abāsīdu kalifāta politiskā vājināšanās 9. un 10. gadsimtā mainīja spēku samēru. Bizantijas Impērija pakāpeniski pārgāja no aizsardzības uz uzbrukumu. [[Maķedoniešu dinastija]]s valdīšanas laikā Bizantijas armija atguva vairākas agrāk zaudētās teritorijas. Īpaši veiksmīgi karagājieni notika imperatoru [[Nikefors II Foka|Nikefora II Fokas]] un [[Jānis I Cimiskis|Jāņa I Cimiska]] valdīšanas laikā. Bizantieši atguva [[Krēta|Krētu]], [[Kipra|Kipru]] un plašas teritorijas Sīrijas ziemeļos. [[Antiohija]] 10. gadsimta otrajā pusē atkal nonāca Bizantijas kontrolē. == Konfliktu noriets == Arābu—Bizantijas karu raksturs mainījās pēc Abāsīdu kalifāta centrālās varas vājināšanās. Bizantija arvien biežāk karoja nevis ar vienotu kalifātu, bet ar atsevišķām musulmaņu dinastijām un emirātiem. No 11. gadsimta Bizantijas galvenais musulmaņu pretinieks austrumos arvien vairāk bija [[Seldžuku impērija|Seldžuku impērija]], kuras valdošā elite bija tjurku, nevis arābu izcelsmes. Tādēļ šī perioda kari parasti vairs netiek pieskaitīti Arābu—Bizantijas kariem. == Sekas == Arābu—Bizantijas kari būtiski pārveidoja Vidusjūras austrumu daļas politisko ģeogrāfiju. Bizantija neatgriezeniski zaudēja Ēģipti, Palestīnu un lielāko daļu Sīrijas, bet arābu valstis nostiprinājās Vidusjūras dienvidu un austrumu piekrastē. Iekarotajās teritorijās vairāku gadsimtu laikā norisinājās [[Arabizācija|arabizācijas]] un [[Islamizācija|islamizācijas]] procesi. Arābu valoda pakāpeniski kļuva dominējoša lielā daļā Sīrijas, Palestīnas un Ēģiptes. Vienlaikus Bizantijas spēja saglabāt Mazāziju un Konstantinopoli apturēja arābu kalifātu tālāku ekspansiju impērijas centrālajās teritorijās. Ilgstošā karadarbība veicināja arī Bizantijas militārās un administratīvās sistēmas pārveidošanos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arābu—Bizantijas kari]] [[Kategorija:Arābu iekarojumi]] [[Kategorija:Bizantijas Impērijas kari]] [[Kategorija:Kalifāts]] [[Kategorija:Viduslaiku kari]] [[Kategorija:Bizantijas Impērijas vēsture]] 0v0p6mqne63f9s1oaxr33jyhd15lcj7 4506178 4506174 2026-08-12T19:46:49Z Votre Provocateur 111653 4506178 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste | conflict = Arābu—Bizantijas kari | partof = [[Arābu iekarojumi]] | image = [[Attēls:Greekfire-madridskylitzes1.jpg|300px]] | caption = Attēls no ilustrētā manuskripta [[Madrides Skilics]], kurā attēlota [[grieķu uguns]] izmantošana pret dumpinieka [[Slāvs Toms|Slāva Toma]] floti | date = 7.—11. gadsimts | place = [[Tuvie Austrumi]], [[Mazāzija]], [[Vidusjūra]], [[Kaukāzs]], [[Sīrija]], [[Ēģipte]], [[Ziemeļāfrika]] | result = Teritoriālas un politiskas pārmaiņas Vidusjūras austrumu reģionā | combatant1 = [[Bizantijas Impērija]] | combatant2 = [[Rašidūnu kalifāts]]<br />[[Umajādu kalifāts]]<br />[[Abāsīdu kalifāts]]<br />dažādas musulmaņu valstis }} '''Arābu—Bizantijas kari''' bija ilgstoša militāru konfliktu virkne starp [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]] un arābu musulmaņu valstīm, kas sākās 7. gadsimtā [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumu]] laikā un ar pārtraukumiem turpinājās vairākus gadsimtus. Sākotnēji Bizantijas galvenie pretinieki bija [[Rašidūnu kalifāts]] un [[Umajādu kalifāts]], bet vēlāk — [[Abāsīdu kalifāts]] un vairākas reģionālas musulmaņu valstis. Karu pirmajā posmā Bizantija zaudēja lielāko daļu savu teritoriju [[Levante|Levantē]], [[Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Vēlāk galvenais konflikta reģions pārvietojās uz [[Mazāzija|Mazāziju]], kur izveidojās ilgstoša Bizantijas un musulmaņu valstu pierobeža. == Arābu iekarojumi == Plaša karadarbība sākās 7. gadsimta 30. gados, kad Rašidūnu kalifāta armijas iebruka Bizantijas austrumu provincēs. Impērija tolaik vēl nebija pilnībā atguvusies no ilgstošajiem [[Bizantijas—Sasanīdu kari|kariem ar Sasanīdu impēriju]]. [[Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana|Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošanas]] laikā Bizantijas spēki cieta vairākas sakāves. Izšķiroša nozīme bija [[Jarmūkas kauja|Jarmūkas kaujai]] 636. gadā, pēc kuras Bizantija zaudēja lielāko daļu Levantes. Drīz pēc tam sākās [[Ēģiptes arābu iekarošana]]. Arābu karaspēks [[Amrs ibn al Āss|Amra ibn al Āsa]] vadībā ieņēma Ēģipti, un līdz 7. gadsimta vidum Bizantija bija zaudējusi vienu no savām ekonomiski nozīmīgākajām provincēm. == Umajādu uzbrukumi == [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] laikā arābu karaspēks regulāri iebruka Mazāzijā. Par galveno stratēģisko mērķi kļuva Bizantijas galvaspilsēta [[Konstantinopole]]. Arābu spēki vairākkārt mēģināja ieņemt pilsētu. Bizantiešiem izdevās saglabāt Konstantinopoli, izmantojot tās spēcīgos nocietinājumus, floti un [[grieķu uguns|grieķu uguni]]. Īpaši nozīmīgs bija [[Konstantinopoles aplenkums (717—718)|Konstantinopoles aplenkums 717.—718. gadā]]. Umajādu armijas un flotes uzbrukums beidzās ar neveiksmi, ierobežojot kalifāta iespējas turpināt plaša mēroga ekspansiju Bizantijas teritorijā. == Kari ar Abāsīdu kalifātu == Pēc [[Abāsīdu revolūcija|Abāsīdu revolūcijas]] un Umajādu krišanas 8. gadsimta vidū Bizantijas galvenais pretinieks kļuva [[Abāsīdu kalifāts]]. Pierobežā starp abām valstīm izveidojās nocietināta militārā zona. Arābu armijas regulāri veica karagājienus Mazāzijā, savukārt Bizantijas spēki uzbruka musulmaņu pierobežas teritorijām. Viens no lielākajiem Abāsīdu uzbrukumiem notika 838. gadā, kad kalifa [[Al Mutasims|al Mutasima]] armija ieņēma un izpostīja [[Amorija|Amoriju]], vienu no nozīmīgākajām Bizantijas pilsētām Mazāzijā. == Bizantijas pretuzbrukums == Abāsīdu kalifāta politiskā vājināšanās 9. un 10. gadsimtā mainīja spēku samēru. Bizantijas Impērija pakāpeniski pārgāja no aizsardzības uz uzbrukumu. [[Maķedoniešu dinastija]]s valdīšanas laikā Bizantijas armija atguva vairākas agrāk zaudētās teritorijas. Īpaši veiksmīgi karagājieni notika imperatoru [[Nikefors II Foka|Nikefora II Fokas]] un [[Jānis I Cimiskis|Jāņa I Cimiska]] valdīšanas laikā. Bizantieši atguva [[Krēta|Krētu]], [[Kipra|Kipru]] un plašas teritorijas Sīrijas ziemeļos. [[Antiohija]] 10. gadsimta otrajā pusē atkal nonāca Bizantijas kontrolē. == Konfliktu noriets == Arābu—Bizantijas karu raksturs mainījās pēc Abāsīdu kalifāta centrālās varas vājināšanās. Bizantija arvien biežāk karoja nevis ar vienotu kalifātu, bet ar atsevišķām musulmaņu dinastijām un emirātiem. No 11. gadsimta Bizantijas galvenais musulmaņu pretinieks austrumos arvien vairāk bija [[Seldžuku impērija|Seldžuku impērija]], kuras valdošā elite bija tjurku, nevis arābu izcelsmes. Tādēļ šī perioda kari parasti vairs netiek pieskaitīti Arābu—Bizantijas kariem. == Sekas == Arābu—Bizantijas kari būtiski pārveidoja Vidusjūras austrumu daļas politisko ģeogrāfiju. Bizantija neatgriezeniski zaudēja Ēģipti, Palestīnu un lielāko daļu Sīrijas, bet arābu valstis nostiprinājās Vidusjūras dienvidu un austrumu piekrastē. Iekarotajās teritorijās vairāku gadsimtu laikā norisinājās [[Arabizācija|arabizācijas]] un [[Islamizācija|islamizācijas]] procesi. Arābu valoda pakāpeniski kļuva dominējoša lielā daļā Sīrijas, Palestīnas un Ēģiptes. Vienlaikus Bizantijas spēja saglabāt Mazāziju un Konstantinopoli apturēja arābu kalifātu tālāku ekspansiju impērijas centrālajās teritorijās. Ilgstošā karadarbība veicināja arī Bizantijas militārās un administratīvās sistēmas pārveidošanos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Kalifāts]]] 1rw90al0wc9eihcakuus7nn11gejvj7 4506179 4506178 2026-08-12T19:47:13Z Votre Provocateur 111653 4506179 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste | conflict = Arābu—Bizantijas kari | partof = [[Arābu iekarojumi]] | image = [[Attēls:Greekfire-madridskylitzes1.jpg|300px]] | caption = Attēls no ilustrētā manuskripta [[Madrides Skilics]], kurā attēlota [[grieķu uguns]] izmantošana pret dumpinieka [[Slāvs Toms|Slāva Toma]] floti | date = 7.—11. gadsimts | place = [[Tuvie Austrumi]], [[Mazāzija]], [[Vidusjūra]], [[Kaukāzs]], [[Sīrija]], [[Ēģipte]], [[Ziemeļāfrika]] | result = Teritoriālas un politiskas pārmaiņas Vidusjūras austrumu reģionā | combatant1 = [[Bizantijas Impērija]] | combatant2 = [[Rašidūnu kalifāts]]<br />[[Umajādu kalifāts]]<br />[[Abāsīdu kalifāts]]<br />dažādas musulmaņu valstis }} '''Arābu—Bizantijas kari''' bija ilgstoša militāru konfliktu virkne starp [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impēriju]] un arābu musulmaņu valstīm, kas sākās 7. gadsimtā [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumu]] laikā un ar pārtraukumiem turpinājās vairākus gadsimtus. Sākotnēji Bizantijas galvenie pretinieki bija [[Rašidūnu kalifāts]] un [[Umajādu kalifāts]], bet vēlāk — [[Abāsīdu kalifāts]] un vairākas reģionālas musulmaņu valstis. Karu pirmajā posmā Bizantija zaudēja lielāko daļu savu teritoriju [[Levante|Levantē]], [[Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Vēlāk galvenais konflikta reģions pārvietojās uz [[Mazāzija|Mazāziju]], kur izveidojās ilgstoša Bizantijas un musulmaņu valstu pierobeža. == Arābu iekarojumi == Plaša karadarbība sākās 7. gadsimta 30. gados, kad Rašidūnu kalifāta armijas iebruka Bizantijas austrumu provincēs. Impērija tolaik vēl nebija pilnībā atguvusies no ilgstošajiem [[Bizantijas—Sasanīdu kari|kariem ar Sasanīdu impēriju]]. [[Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošana|Sīrijas un Palestīnas arābu iekarošanas]] laikā Bizantijas spēki cieta vairākas sakāves. Izšķiroša nozīme bija [[Jarmūkas kauja|Jarmūkas kaujai]] 636. gadā, pēc kuras Bizantija zaudēja lielāko daļu Levantes. Drīz pēc tam sākās [[Ēģiptes arābu iekarošana]]. Arābu karaspēks [[Amrs ibn al Āss|Amra ibn al Āsa]] vadībā ieņēma Ēģipti, un līdz 7. gadsimta vidum Bizantija bija zaudējusi vienu no savām ekonomiski nozīmīgākajām provincēm. == Umajādu uzbrukumi == [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] laikā arābu karaspēks regulāri iebruka Mazāzijā. Par galveno stratēģisko mērķi kļuva Bizantijas galvaspilsēta [[Konstantinopole]]. Arābu spēki vairākkārt mēģināja ieņemt pilsētu. Bizantiešiem izdevās saglabāt Konstantinopoli, izmantojot tās spēcīgos nocietinājumus, floti un [[grieķu uguns|grieķu uguni]]. Īpaši nozīmīgs bija [[Konstantinopoles aplenkums (717—718)|Konstantinopoles aplenkums 717.—718. gadā]]. Umajādu armijas un flotes uzbrukums beidzās ar neveiksmi, ierobežojot kalifāta iespējas turpināt plaša mēroga ekspansiju Bizantijas teritorijā. == Kari ar Abāsīdu kalifātu == Pēc [[Abāsīdu revolūcija|Abāsīdu revolūcijas]] un Umajādu krišanas 8. gadsimta vidū Bizantijas galvenais pretinieks kļuva [[Abāsīdu kalifāts]]. Pierobežā starp abām valstīm izveidojās nocietināta militārā zona. Arābu armijas regulāri veica karagājienus Mazāzijā, savukārt Bizantijas spēki uzbruka musulmaņu pierobežas teritorijām. Viens no lielākajiem Abāsīdu uzbrukumiem notika 838. gadā, kad kalifa [[Al Mutasims|al Mutasima]] armija ieņēma un izpostīja [[Amorija|Amoriju]], vienu no nozīmīgākajām Bizantijas pilsētām Mazāzijā. == Bizantijas pretuzbrukums == Abāsīdu kalifāta politiskā vājināšanās 9. un 10. gadsimtā mainīja spēku samēru. Bizantijas Impērija pakāpeniski pārgāja no aizsardzības uz uzbrukumu. [[Maķedoniešu dinastija]]s valdīšanas laikā Bizantijas armija atguva vairākas agrāk zaudētās teritorijas. Īpaši veiksmīgi karagājieni notika imperatoru [[Nikefors II Foka|Nikefora II Fokas]] un [[Jānis I Cimiskis|Jāņa I Cimiska]] valdīšanas laikā. Bizantieši atguva [[Krēta|Krētu]], [[Kipra|Kipru]] un plašas teritorijas Sīrijas ziemeļos. [[Antiohija]] 10. gadsimta otrajā pusē atkal nonāca Bizantijas kontrolē. == Konfliktu noriets == Arābu—Bizantijas karu raksturs mainījās pēc Abāsīdu kalifāta centrālās varas vājināšanās. Bizantija arvien biežāk karoja nevis ar vienotu kalifātu, bet ar atsevišķām musulmaņu dinastijām un emirātiem. No 11. gadsimta Bizantijas galvenais musulmaņu pretinieks austrumos arvien vairāk bija [[Seldžuku impērija|Seldžuku impērija]], kuras valdošā elite bija tjurku, nevis arābu izcelsmes. Tādēļ šī perioda kari parasti vairs netiek pieskaitīti Arābu—Bizantijas kariem. == Sekas == Arābu—Bizantijas kari būtiski pārveidoja Vidusjūras austrumu daļas politisko ģeogrāfiju. Bizantija neatgriezeniski zaudēja Ēģipti, Palestīnu un lielāko daļu Sīrijas, bet arābu valstis nostiprinājās Vidusjūras dienvidu un austrumu piekrastē. Iekarotajās teritorijās vairāku gadsimtu laikā norisinājās [[Arabizācija|arabizācijas]] un [[Islamizācija|islamizācijas]] procesi. Arābu valoda pakāpeniski kļuva dominējoša lielā daļā Sīrijas, Palestīnas un Ēģiptes. Vienlaikus Bizantijas spēja saglabāt Mazāziju un Konstantinopoli apturēja arābu kalifātu tālāku ekspansiju impērijas centrālajās teritorijās. Ilgstošā karadarbība veicināja arī Bizantijas militārās un administratīvās sistēmas pārveidošanos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Kalifāts]]] [[Kategorija:Grieķijas vēsture]] ov8odvo8o4bprkfjit6sedcynhuw0fc Konstantinopoles aplenkums (717—718) 0 637098 4506175 2026-08-12T19:45:16Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militāra konflikta infokaste |conflict=Konstantinopoles aplenkums |partof=[[Arābu—Bizantijas kari]] |image=[[Attēls:Greekfire-madridskylitzes1.jpg|300px]] |caption=[[Grieķu uguns]] izmantošana, attēls no [[Madrides Skilics]] |date=[[717. gads|717. gada]] augusts — [[718. gads|718. gada]] augusts |place=[[Konstantinopole]], [[Bizantijas Impērija]] |result=Bizantijas uzvara |combatant1=[[Bizantijas Impērija]]<br />[[Pirmā Bulgārijas cariste]] |combatant2=Umajādu... 4506175 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste |conflict=Konstantinopoles aplenkums |partof=[[Arābu—Bizantijas kari]] |image=[[Attēls:Greekfire-madridskylitzes1.jpg|300px]] |caption=[[Grieķu uguns]] izmantošana, attēls no [[Madrides Skilics]] |date=[[717. gads|717. gada]] augusts — [[718. gads|718. gada]] augusts |place=[[Konstantinopole]], [[Bizantijas Impērija]] |result=Bizantijas uzvara |combatant1=[[Bizantijas Impērija]]<br />[[Pirmā Bulgārijas cariste]] |combatant2=[[Umajādu kalifāts]] |commander1=[[Leons III Isaurietis]]<br />[[Tervels]] |commander2=[[Maslama ibn Abd al Maliks]] }} '''Konstantinopoles aplenkums''' no [[717. gads|717.]] līdz [[718. gads|718. gadam]] bija [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] mēģinājums ieņemt [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impērijas]] galvaspilsētu [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. Aplenkums bija viena no nozīmīgākajām [[Arābu—Bizantijas kari|Arābu—Bizantijas karu]] militārajām operācijām un noslēdzās ar Bizantijas uzvaru. Umajādu sauszemes spēkus komandēja [[Maslama ibn Abd al Maliks]], savukārt Konstantinopoles aizsardzību vadīja imperators [[Leons III Isaurietis]]. Bizantiešu uzvaru veicināja pilsētas nocietinājumi, flotes darbība, [[grieķu uguns]] izmantošana un [[Pirmā Bulgārijas cariste|bulgāru]] uzbrukumi arābu spēkiem. == Priekšvēsture == Umajādu kalifāts 7. un 8. gadsimtā bija ieņēmis plašas agrākās Bizantijas teritorijas [[Sīrija|Sīrijā]], [[Palestīna|Palestīnā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Tomēr Bizantija saglabāja kontroli pār [[Mazāzija|Mazāziju]] un Konstantinopoli. Konstantinopoles ieņemšana būtu devusi Umajādiem iespēju būtiski vājināt vai iznīcināt Bizantijas valsti. Kalifs [[Sulajmans ibn Abd al Maliks]] sagatavoja plašu sauszemes un jūras karagājienu pret Bizantijas galvaspilsētu. == Aplenkums == Umajādu armija Maslamas ibn Abd al Malika vadībā šķērsoja Mazāziju un 717. gada vasarā sasniedza Konstantinopoli. Arābu karaspēks bloķēja pilsētu no sauszemes, bet Umajādu flote mēģināja pārtraukt tās apgādi pa jūru. Konstantinopoli aizsargāja spēcīgie [[Konstantinopoles mūri|Teodosija mūri]], kas apgrūtināja tiešu uzbrukumu pilsētai. Bizantijas flote pret arābu kuģiem izmantoja grieķu uguni, nodarot tiem ievērojamus zaudējumus un neļaujot izveidot pilnīgu jūras blokādi. Aplencējiem īpaši smaga bija 717.—718. gada ziema. Aukstums, pārtikas trūkums un slimības ievērojami vājināja Umajādu armiju. == Bulgāru iesaistīšanās == No ziemeļiem Umajādu spēkiem uzbruka [[Bulgāri|bulgāri]], kuru valsti vadīja hans [[Tervels]]. Bulgāru uzbrukumi radīja papildu zaudējumus aplencējiem un vēl vairāk sarežģīja arābu armijas stāvokli. Bizantijas un bulgāru darbība, kopā ar pārtikas trūkumu un neveiksmēm jūrā, padarīja aplenkuma turpināšanu arvien grūtāku. == Aplenkuma beigas == Umajādu kalifs [[Umars II]] 718. gadā pavēlēja pārtraukt aplenkumu. Arābu armija augustā atkāpās no Konstantinopoles. Arī Umajādu flote cieta smagus zaudējumus. Daļa kuģu tika iznīcināta kaujās, bet citus atkāpšanās laikā skāra vētras un citas nelaimes. Umajādu mēģinājums ieņemt Konstantinopoli bija beidzies ar pilnīgu stratēģisku neveiksmi. == Sekas == Konstantinopoles aizstāvēšana bija viena no nozīmīgākajām Bizantijas uzvarām Arābu—Bizantijas karos. Umajādu kalifāts vairs neveica tik plaša mēroga mēģinājumu ieņemt Bizantijas galvaspilsētu. Uzvara nostiprināja Leona III varu un ļāva Bizantijas Impērijai saglabāt kontroli pār Mazāziju. Turpmākajos gadu desmitos arābu karaspēks turpināja iebrukumus Bizantijas teritorijā, taču tie galvenokārt bija ierobežotāki karagājieni. Aplenkuma neveiksme apturēja Umajādu ekspansiju caur Mazāziju Konstantinopoles virzienā un kļuva par nozīmīgu pavērsienu Arābu—Bizantijas karos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Konstantinopoles aplenkumi]] [[Kategorija:Arābu—Bizantijas kari]] [[Kategorija:Umajādu kalifāts]] [[Kategorija:Bizantijas Impērijas kari]] [[Kategorija:717. gads]] [[Kategorija:718. gads]] bfi31j7ge9cko8k30fkf2c23gswwkzt 4506176 4506175 2026-08-12T19:45:42Z Votre Provocateur 111653 4506176 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste | conflict = Konstantinopoles aplenkums | partof = [[Arābu—Bizantijas kari]] | image = [[Attēls:Greekfire-madridskylitzes1.jpg|300px]] | caption = [[Grieķu uguns]] izmantošana | date = [[717. gads|717. gada]] augusts — [[718. gads|718. gada]] augusts | place = [[Konstantinopole]], [[Bizantijas Impērija]] | result = Bizantijas uzvara | combatant1 = [[Bizantijas Impērija]]<br />[[Pirmā Bulgārijas cariste]] | combatant2 = [[Umajādu kalifāts]] | commander1 = [[Leons III Isaurietis]]<br />[[Tervels]] | commander2 = [[Maslama ibn Abd al Maliks]] }} '''Konstantinopoles aplenkums''' no [[717. gads|717.]] līdz [[718. gads|718. gadam]] bija [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] mēģinājums ieņemt [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impērijas]] galvaspilsētu [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. Aplenkums bija viena no nozīmīgākajām [[Arābu—Bizantijas kari|Arābu—Bizantijas karu]] militārajām operācijām un noslēdzās ar Bizantijas uzvaru. Umajādu sauszemes spēkus komandēja [[Maslama ibn Abd al Maliks]], savukārt Konstantinopoles aizsardzību vadīja imperators [[Leons III Isaurietis]]. Bizantiešu uzvaru veicināja pilsētas nocietinājumi, flotes darbība, [[grieķu uguns]] izmantošana un [[Pirmā Bulgārijas cariste|bulgāru]] uzbrukumi arābu spēkiem. == Priekšvēsture == Umajādu kalifāts 7. un 8. gadsimtā bija ieņēmis plašas agrākās Bizantijas teritorijas [[Sīrija|Sīrijā]], [[Palestīna|Palestīnā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Tomēr Bizantija saglabāja kontroli pār [[Mazāzija|Mazāziju]] un Konstantinopoli. Konstantinopoles ieņemšana būtu devusi Umajādiem iespēju būtiski vājināt vai iznīcināt Bizantijas valsti. Kalifs [[Sulajmans ibn Abd al Maliks]] sagatavoja plašu sauszemes un jūras karagājienu pret Bizantijas galvaspilsētu. == Aplenkums == Umajādu armija Maslamas ibn Abd al Malika vadībā šķērsoja Mazāziju un 717. gada vasarā sasniedza Konstantinopoli. Arābu karaspēks bloķēja pilsētu no sauszemes, bet Umajādu flote mēģināja pārtraukt tās apgādi pa jūru. Konstantinopoli aizsargāja spēcīgie [[Konstantinopoles mūri|Teodosija mūri]], kas apgrūtināja tiešu uzbrukumu pilsētai. Bizantijas flote pret arābu kuģiem izmantoja grieķu uguni, nodarot tiem ievērojamus zaudējumus un neļaujot izveidot pilnīgu jūras blokādi. Aplencējiem īpaši smaga bija 717.—718. gada ziema. Aukstums, pārtikas trūkums un slimības ievērojami vājināja Umajādu armiju. == Bulgāru iesaistīšanās == No ziemeļiem Umajādu spēkiem uzbruka [[Bulgāri|bulgāri]], kuru valsti vadīja hans [[Tervels]]. Bulgāru uzbrukumi radīja papildu zaudējumus aplencējiem un vēl vairāk sarežģīja arābu armijas stāvokli. Bizantijas un bulgāru darbība, kopā ar pārtikas trūkumu un neveiksmēm jūrā, padarīja aplenkuma turpināšanu arvien grūtāku. == Aplenkuma beigas == Umajādu kalifs [[Umars II]] 718. gadā pavēlēja pārtraukt aplenkumu. Arābu armija augustā atkāpās no Konstantinopoles. Arī Umajādu flote cieta smagus zaudējumus. Daļa kuģu tika iznīcināta kaujās, bet citus atkāpšanās laikā skāra vētras un citas nelaimes. Umajādu mēģinājums ieņemt Konstantinopoli bija beidzies ar pilnīgu stratēģisku neveiksmi. == Sekas == Konstantinopoles aizstāvēšana bija viena no nozīmīgākajām Bizantijas uzvarām Arābu—Bizantijas karos. Umajādu kalifāts vairs neveica tik plaša mēroga mēģinājumu ieņemt Bizantijas galvaspilsētu. Uzvara nostiprināja Leona III varu un ļāva Bizantijas Impērijai saglabāt kontroli pār Mazāziju. Turpmākajos gadu desmitos arābu karaspēks turpināja iebrukumus Bizantijas teritorijā, taču tie galvenokārt bija ierobežotāki karagājieni. Aplenkuma neveiksme apturēja Umajādu ekspansiju caur Mazāziju Konstantinopoles virzienā un kļuva par nozīmīgu pavērsienu Arābu—Bizantijas karos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Konstantinopoles aplenkumi]] [[Kategorija:Arābu—Bizantijas kari]] [[Kategorija:Umajādu kalifāts]] [[Kategorija:Bizantijas Impērijas kari]] [[Kategorija:717. gads]] [[Kategorija:718. gads]] 1dfofxn3uzkyrzjg26ubmhbh3gj7305 Arābu–bizantiešu kari 0 637099 4506180 2026-08-12T19:49:28Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Arābu—Bizantijas kari]] 4506180 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Arābu—Bizantijas kari]] bbn20n9x7b40ut5pr2v98ds25sfemz1 Dienvidazerbaidžāņu valoda 0 637100 4506181 2026-08-12T19:49:36Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valodas infokaste |name=Dienvidazerbaidžāņu valoda |nativename=تۆرکجه / تورکی |image=[[Attēls:Azerbaijani language dialects.svg|250px]] |region=[[Irāna]], daļēji [[Irāka]] un [[Turcija]] |familycolor=Altajiešu |fam1=[[Tjurku valodas|Tjurku]] |fam2=[[Oguzu valodas|Oguzu]] |fam3=[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] |script=[[Persiešu-arābu raksts]] |speakers=aptuveni 14–20 miljoni |iso1=— |iso2=aze |iso3=azb |caption=Dienvidazerbaidžāņu valodas... 4506181 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Dienvidazerbaidžāņu valoda |nativename=تۆرکجه / تورکی |image=[[Attēls:Azerbaijani language dialects.svg|250px]] |region=[[Irāna]], daļēji [[Irāka]] un [[Turcija]] |familycolor=Altajiešu |fam1=[[Tjurku valodas|Tjurku]] |fam2=[[Oguzu valodas|Oguzu]] |fam3=[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] |script=[[Persiešu-arābu raksts]] |speakers=aptuveni 14–20 miljoni |iso1=— |iso2=aze |iso3=azb |caption=Dienvidazerbaidžāņu valodas izplatības areāls}} '''Dienvidazerbaidžāņu valoda''' (dienvidazerbaidžāņu: تورکی, ''Türki''; تۆرکجه, ''Türkcə'') ir [[Tjurku valodas|tjurku valoda]] vai, atkarībā no lingvistiskās klasifikācijas, [[azerbaidžāņu valoda]]s dienvidu varietāšu kopums. To galvenokārt lieto [[Irāna]]s ziemeļrietumos, īpaši [[Austrumazerbaidžāna]]s, [[Rietumazerbaidžāna]]s, [[Ardabīla]]s un [[Zendžāna]]s provincēs, kā arī [[Teherāna|Teherānā]] un citās Irānas daļās. Dienvidazerbaidžāņu valoda ir cieši radniecīga [[Azerbaidžāņu valoda|Ziemeļazerbaidžānas standartvalodai]], ko lieto [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānas Republikā]]. Abu varietāšu runātāji lielā mērā spēj savstarpēji saprasties, taču starp tām pastāv atšķirības fonoloģijā, vārdu krājumā, rakstībā un standartizācijas vēsturē. == Izplatība == Lielākais dienvidazerbaidžāņu valodas runātāju skaits dzīvo Irānā. Valoda tradicionāli ir izplatīta vēsturiskajā [[Irānas Azerbaidžāna|Irānas Azerbaidžānas]] reģionā, kura nozīmīgākā pilsēta ir [[Tebrīza]]. Mazākas valodas lietotāju kopienas sastopamas arī citās Irānas provincēs, kā arī kaimiņvalstīs. Precīzu runātāju skaitu noteikt ir sarežģīti, un dažādos avotos sniegtie aprēķini ievērojami atšķiras. == Klasifikācija == Dienvidazerbaidžāņu valoda pieder [[Tjurku valodas|tjurku valodu]] saimes [[Oguzu valodas|oguzu valodu]] atzaram. Tā ir cieši radniecīga [[turku valoda|turku]], [[turkmēņu valoda|turkmēņu]] un citām oguzu valodām. Lingvistiski dienvidazerbaidžāņu un ziemeļazerbaidžāņu valodu bieži uzskata par vienas azerbaidžāņu valodas galvenajām varietātēm. To atšķirīgo attīstību būtiski ietekmēja politiskās robežas starp [[Irāna|Irānu]] un teritorijām, kas 19. gadsimtā nonāca [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. == Rakstība == Irānā dienvidazerbaidžāņu valodas rakstīšanai galvenokārt izmanto modificētu [[Persiešu-arābu raksts|persiešu-arābu rakstu]]. Vienota un vispārpieņemta ortogrāfijas norma nav tik nostiprināta kā Azerbaidžānas Republikā lietotajai standartvalodai. Azerbaidžānas Republikā [[azerbaidžāņu valoda]] kopš 20. gadsimta beigām tiek rakstīta galvenokārt ar [[latīņu raksts|latīņu rakstu]]. Rakstības sistēmu atšķirības ir viena no redzamākajām abu azerbaidžāņu valodas galveno varietāšu atšķirībām. == Valodas īpatnības == Dienvidazerbaidžāņu valodai raksturīgas tjurku valodām tipiskās īpašības, tostarp [[aglutinācija]] un [[patskaņu harmonija]]. Gramatiskās nozīmes galvenokārt tiek izteiktas ar vārda saknei pievienotiem sufiksiem. Ilgstošā valodu kontakta dēļ dienvidazerbaidžāņu valodas vārdu krājumu un atsevišķas sintaktiskās konstrukcijas ievērojami ietekmējusi [[persiešu valoda]]. Leksikā sastopami arī daudzi [[arābu valoda|arābu valodas]] cilmes vārdi, no kuriem ievērojama daļa valodā ienākusi ar persiešu valodas starpniecību. == Mūsdienās == Dienvidazerbaidžāņu valoda ir plaši lietota ikdienas saziņā Irānas azerbaidžāņu apdzīvotajos reģionos. Vienlaikus Irānas valsts pārvaldē un lielākajā daļā formālās izglītības dominē [[persiešu valoda]]. Valoda tiek izmantota arī literatūrā, mūzikā, plašsaziņas līdzekļos un digitālajā vidē. Tās rakstiskajā lietojumā sastopamas vairākas ortogrāfiskas tradīcijas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Azerbaidžāņu valoda]] [[Kategorija:Tjurku valodas]] [[Kategorija:Oguzu valodas]] [[Kategorija:Irānas valodas]] [[Kategorija:Irānas Azerbaidžāna]] pqcclsjie5bft88q2mu8qqssdoyziul 4506182 4506181 2026-08-12T19:50:01Z Votre Provocateur 111653 4506182 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Dienvidazerbaidžāņu valoda |nativename=تۆرکجه / تورکی |image=[[Attēls:Azerbaijani_languages.PNG|250px]] |region=[[Irāna]], daļēji [[Irāka]] un [[Turcija]] |familycolor=Altajiešu |fam1=[[Tjurku valodas|Tjurku]] |fam2=[[Oguzu valodas|Oguzu]] |fam3=[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]] |script=[[Persiešu-arābu raksts]] |speakers=aptuveni 14–20 miljoni |iso1=— |iso2=aze |iso3=azb |caption=Dienvidazerbaidžāņu valodas izplatības areāls}} '''Dienvidazerbaidžāņu valoda''' (dienvidazerbaidžāņu: تورکی, ''Türki''; تۆرکجه, ''Türkcə'') ir [[Tjurku valodas|tjurku valoda]] vai, atkarībā no lingvistiskās klasifikācijas, [[azerbaidžāņu valoda]]s dienvidu varietāšu kopums. To galvenokārt lieto [[Irāna]]s ziemeļrietumos, īpaši [[Austrumazerbaidžāna]]s, [[Rietumazerbaidžāna]]s, [[Ardabīla]]s un [[Zendžāna]]s provincēs, kā arī [[Teherāna|Teherānā]] un citās Irānas daļās. Dienvidazerbaidžāņu valoda ir cieši radniecīga [[Azerbaidžāņu valoda|Ziemeļazerbaidžānas standartvalodai]], ko lieto [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānas Republikā]]. Abu varietāšu runātāji lielā mērā spēj savstarpēji saprasties, taču starp tām pastāv atšķirības fonoloģijā, vārdu krājumā, rakstībā un standartizācijas vēsturē. == Izplatība == Lielākais dienvidazerbaidžāņu valodas runātāju skaits dzīvo Irānā. Valoda tradicionāli ir izplatīta vēsturiskajā [[Irānas Azerbaidžāna|Irānas Azerbaidžānas]] reģionā, kura nozīmīgākā pilsēta ir [[Tebrīza]]. Mazākas valodas lietotāju kopienas sastopamas arī citās Irānas provincēs, kā arī kaimiņvalstīs. Precīzu runātāju skaitu noteikt ir sarežģīti, un dažādos avotos sniegtie aprēķini ievērojami atšķiras. == Klasifikācija == Dienvidazerbaidžāņu valoda pieder [[Tjurku valodas|tjurku valodu]] saimes [[Oguzu valodas|oguzu valodu]] atzaram. Tā ir cieši radniecīga [[turku valoda|turku]], [[turkmēņu valoda|turkmēņu]] un citām oguzu valodām. Lingvistiski dienvidazerbaidžāņu un ziemeļazerbaidžāņu valodu bieži uzskata par vienas azerbaidžāņu valodas galvenajām varietātēm. To atšķirīgo attīstību būtiski ietekmēja politiskās robežas starp [[Irāna|Irānu]] un teritorijām, kas 19. gadsimtā nonāca [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. == Rakstība == Irānā dienvidazerbaidžāņu valodas rakstīšanai galvenokārt izmanto modificētu [[Persiešu-arābu raksts|persiešu-arābu rakstu]]. Vienota un vispārpieņemta ortogrāfijas norma nav tik nostiprināta kā Azerbaidžānas Republikā lietotajai standartvalodai. Azerbaidžānas Republikā [[azerbaidžāņu valoda]] kopš 20. gadsimta beigām tiek rakstīta galvenokārt ar [[latīņu raksts|latīņu rakstu]]. Rakstības sistēmu atšķirības ir viena no redzamākajām abu azerbaidžāņu valodas galveno varietāšu atšķirībām. == Valodas īpatnības == Dienvidazerbaidžāņu valodai raksturīgas tjurku valodām tipiskās īpašības, tostarp [[aglutinācija]] un [[patskaņu harmonija]]. Gramatiskās nozīmes galvenokārt tiek izteiktas ar vārda saknei pievienotiem sufiksiem. Ilgstošā valodu kontakta dēļ dienvidazerbaidžāņu valodas vārdu krājumu un atsevišķas sintaktiskās konstrukcijas ievērojami ietekmējusi [[persiešu valoda]]. Leksikā sastopami arī daudzi [[arābu valoda|arābu valodas]] cilmes vārdi, no kuriem ievērojama daļa valodā ienākusi ar persiešu valodas starpniecību. == Mūsdienās == Dienvidazerbaidžāņu valoda ir plaši lietota ikdienas saziņā Irānas azerbaidžāņu apdzīvotajos reģionos. Vienlaikus Irānas valsts pārvaldē un lielākajā daļā formālās izglītības dominē [[persiešu valoda]]. Valoda tiek izmantota arī literatūrā, mūzikā, plašsaziņas līdzekļos un digitālajā vidē. Tās rakstiskajā lietojumā sastopamas vairākas ortogrāfiskas tradīcijas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Azerbaidžāņu valoda]] [[Kategorija:Tjurku valodas]] [[Kategorija:Oguzu valodas]] [[Kategorija:Irānas valodas]] [[Kategorija:Irānas Azerbaidžāna]] 3l16w3k1q23jkmmazoq9wbxpxnc1z82 Arābu—bizantiešu kari 0 637101 4506183 2026-08-12T19:50:13Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Arābu—Bizantijas kari]] 4506183 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Arābu—Bizantijas kari]] bbn20n9x7b40ut5pr2v98ds25sfemz1 Tjurkizācija 0 637102 4506184 2026-08-12T19:51:06Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Turkic Languages distribution map.png|300px|thumb|[[Tjurku valodas|Tjurku valodu]] izplatība Eirāzijā]] '''Tjurkizācija''' ir vēsturisks, kultūras un sociolingvistisks process, kura gaitā dažādas iedzīvotāju grupas pārņēma [[Tjurku valodas|tjurku valodas]], tjurku kultūras elementus vai tjurku etnisko identitāti. Dažādos vēstures periodos tjurkizācija norisinājās plašās [[Eirāzija]]s teritorijās — [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], Kauk... 4506184 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Turkic Languages distribution map.png|300px|thumb|[[Tjurku valodas|Tjurku valodu]] izplatība Eirāzijā]] '''Tjurkizācija''' ir vēsturisks, kultūras un sociolingvistisks process, kura gaitā dažādas iedzīvotāju grupas pārņēma [[Tjurku valodas|tjurku valodas]], tjurku kultūras elementus vai tjurku etnisko identitāti. Dažādos vēstures periodos tjurkizācija norisinājās plašās [[Eirāzija]]s teritorijās — [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Mazāzija|Mazāzijā]], [[Irāna|Irānā]], [[Volgas reģions|Volgas reģionā]] un citviet. Tjurkizācija nebija vienots vai vienlaicīgs process. Tā varēja notikt migrācijas, politiskās dominances, jauktu laulību, ekonomisko kontaktu un valodas maiņas rezultātā. Daudzos reģionos tā ilga vairākus gadsimtus. == Centrālāzija == Agrīnajos viduslaikos tjurku valodās runājošās ciltis pakāpeniski izplatījās Centrālāzijā. Nozīmīga loma bija [[Tjurku kaganāts|Tjurku kaganāta]] izveidošanai 6. gadsimtā un vēlākajām tjurku politiskajām apvienībām. Tjurku valodas pakāpeniski izplatījās teritorijās, kur iepriekš plaši tika lietotas dažādas [[Irāņu valodas|irāņu valodas]], tostarp [[Sogdiešu valoda|sogdiešu valoda]]. Process bija īpaši izteikts pēc jaunu tjurku cilšu migrācijas reģionā. Viduslaikos lielākā daļa Centrālāzijas iedzīvotāju pakāpeniski pārgāja uz tjurku valodām, lai gan [[tadžiku valoda]] un citas irāņu valodas atsevišķos reģionos saglabājās. == Irāna un Azerbaidžāna == Tjurku valodu izplatība [[Irāna|Irānā]] ievērojami pastiprinājās viduslaikos, īpaši pēc [[Oguzu tjurki|oguzu tjurku]] migrācijas. Nozīmīgs pavērsiens bija [[Seldžuku impērija]]s izveidošanās 11. gadsimtā. Vēsturiskajā [[Azerbaidžāna (Irāna)|Azerbaidžānas]] reģionā tjurku valoda pakāpeniski kļuva par lielas iedzīvotāju daļas galveno saziņas valodu. Šajā procesā vietējās irāņu valodas tika daļēji aizstātas ar oguzu tjurku dialektiem, no kuriem vēlāk attīstījās [[azerbaidžāņu valoda]]. Tjurkizācijas process turpinājās arī turpmāko tjurku dinastiju valdīšanas laikā. Vienlaikus [[persiešu valoda]] saglabāja lielu nozīmi administrācijā, literatūrā un kultūrā. == Mazāzija == Viens no nozīmīgākajiem tjurkizācijas procesiem norisinājās [[Mazāzija|Mazāzijā]]. Tjurku migrācija reģionā ievērojami pieauga pēc [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujas]] 1071. gadā, kad [[Seldžuki]] sakāva [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impērijas]] armiju. Turpmākajos gadsimtos Mazāzijā izveidojās vairākas tjurku pārvaldītas valstis, tostarp [[Rumas sultanāts]]. Tjurku valodas izplatījās starp vietējiem iedzīvotājiem, kuri iepriekš galvenokārt runāja [[grieķu valoda|grieķu]], [[armēņu valoda|armēņu]] un citās valodās. Process turpinājās [[Osmaņu impērija]]s laikā. Tā rezultātā tjurku valoda kļuva dominējoša lielākajā Mazāzijas daļā un vēlāk izveidojās mūsdienu [[turku valoda]]. == Kaukāzs == [[Kaukāzs|Kaukāzā]] tjurku valodas izplatījās vairākos migrācijas viļņos. Īpaši nozīmīga bija oguzu un [[Kipčaki|kipčaku]] cilšu ienākšana. Kaukāza austrumu daļā tjurkizācija bija cieši saistīta ar azerbaidžāņu valodas izplatīšanos. Ziemeļkaukāzā izveidojās arī vairākas citas tjurku valodās runājošas kopienas, tostarp [[Kumiki|kumiki]] un [[Karačaji|karačaji]]. Tomēr Kaukāza lingvistiskā daudzveidība saglabājās, un līdzās tjurku valodām reģionā joprojām tiek lietotas [[Kaukāza valodas|Kaukāza]], irāņu un citas valodas. == Tjurkizācija un islamizācija == Daudzos reģionos tjurkizācija vēsturiski bija saistīta ar [[Islamizācija|islamizāciju]], taču abi procesi nav identiski. Tjurkizācija galvenokārt attiecas uz valodas un etnokulturālās identitātes maiņu, savukārt islamizācija — uz [[Islāms|islāma]] izplatīšanos. Centrālāzijā, Irānā un Mazāzijā tjurku valodas bieži izplatījās jau islamizētās sabiedrībās. Savukārt citas tjurku tautas pieņēma islāmu vienlaikus ar politiskajām un kultūras pārmaiņām. == Sekas == Tjurkizācijas rezultātā ievērojami mainījās Eirāzijas lingvistiskā ģeogrāfija. Tjurku valodas kļuva dominējošas plašās teritorijās no [[Balkāni|Balkāniem]] un Mazāzijas līdz Centrālāzijai un [[Sibīrija|Sibīrijai]]. Procesa rezultātā izveidojās vairākas mūsdienu tjurku valodās runājošās tautas un attīstījās tādas valodas kā [[turku valoda]], [[azerbaidžāņu valoda]], [[uzbeku valoda]], [[kazahu valoda]], [[turkmēņu valoda]] un [[kirgīzu valoda]]. Vienlaikus daudzos reģionos saglabājās iepriekšējās valodas un kultūras tradīcijas, tādēļ tjurkizācijas rezultāti dažādās Eirāzijas daļās ievērojami atšķīrās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Tjurku tautas]] [[Kategorija:Tjurku valodas]] [[Kategorija:Asimilācija]] [[Kategorija:Sociolingvistika]] [[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] l2jdlfwc1has2cmbhzv273dtbf3llld 4506185 4506184 2026-08-12T19:51:32Z Votre Provocateur 111653 4506185 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Turkic Languages distribution map.png|300px|thumb|[[Tjurku valodas|Tjurku valodu]] izplatība Eirāzijā]] '''Tjurkizācija''' ir vēsturisks, kultūras un sociolingvistisks process, kura gaitā dažādas iedzīvotāju grupas pārņēma [[Tjurku valodas|tjurku valodas]], tjurku kultūras elementus vai tjurku etnisko identitāti. Dažādos vēstures periodos tjurkizācija norisinājās plašās [[Eirāzija]]s teritorijās — [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Mazāzija|Mazāzijā]], [[Irāna|Irānā]], [[Volga|Volgas]] reģionā un citviet. Tjurkizācija nebija vienots vai vienlaicīgs process. Tā varēja notikt migrācijas, politiskās dominances, jauktu laulību, ekonomisko kontaktu un valodas maiņas rezultātā. Daudzos reģionos tā ilga vairākus gadsimtus. == Centrālāzija == Agrīnajos viduslaikos tjurku valodās runājošās ciltis pakāpeniski izplatījās Centrālāzijā. Nozīmīga loma bija [[Tjurku kaganāts|Tjurku kaganāta]] izveidošanai 6. gadsimtā un vēlākajām tjurku politiskajām apvienībām. Tjurku valodas pakāpeniski izplatījās teritorijās, kur iepriekš plaši tika lietotas dažādas [[Irāņu valodas|irāņu valodas]], tostarp [[Sogdiešu valoda|sogdiešu valoda]]. Process bija īpaši izteikts pēc jaunu tjurku cilšu migrācijas reģionā. Viduslaikos lielākā daļa Centrālāzijas iedzīvotāju pakāpeniski pārgāja uz tjurku valodām, lai gan [[tadžiku valoda]] un citas irāņu valodas atsevišķos reģionos saglabājās. == Irāna un Azerbaidžāna == Tjurku valodu izplatība [[Irāna|Irānā]] ievērojami pastiprinājās viduslaikos, īpaši pēc [[Oguzu tjurki|oguzu tjurku]] migrācijas. Nozīmīgs pavērsiens bija [[Seldžuku impērija]]s izveidošanās 11. gadsimtā. Vēsturiskajā Azerbaidžānas reģionā tjurku valoda pakāpeniski kļuva par lielas iedzīvotāju daļas galveno saziņas valodu. Šajā procesā vietējās irāņu valodas tika daļēji aizstātas ar oguzu tjurku dialektiem, no kuriem vēlāk attīstījās [[azerbaidžāņu valoda]]. Tjurkizācijas process turpinājās arī turpmāko tjurku dinastiju valdīšanas laikā. Vienlaikus [[persiešu valoda]] saglabāja lielu nozīmi administrācijā, literatūrā un kultūrā. == Mazāzija == Viens no nozīmīgākajiem tjurkizācijas procesiem norisinājās [[Mazāzija|Mazāzijā]]. Tjurku migrācija reģionā ievērojami pieauga pēc [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujas]] 1071. gadā, kad [[Seldžuki]] sakāva [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impērijas]] armiju. Turpmākajos gadsimtos Mazāzijā izveidojās vairākas tjurku pārvaldītas valstis, tostarp [[Rumas sultanāts]]. Tjurku valodas izplatījās starp vietējiem iedzīvotājiem, kuri iepriekš galvenokārt runāja [[grieķu valoda|grieķu]], [[armēņu valoda|armēņu]] un citās valodās. Process turpinājās [[Osmaņu impērija]]s laikā. Tā rezultātā tjurku valoda kļuva dominējoša lielākajā Mazāzijas daļā un vēlāk izveidojās mūsdienu [[turku valoda]]. == Kaukāzs == [[Kaukāzs|Kaukāzā]] tjurku valodas izplatījās vairākos migrācijas viļņos. Īpaši nozīmīga bija oguzu un [[Kipčaki|kipčaku]] cilšu ienākšana. Kaukāza austrumu daļā tjurkizācija bija cieši saistīta ar azerbaidžāņu valodas izplatīšanos. Ziemeļkaukāzā izveidojās arī vairākas citas tjurku valodās runājošas kopienas, tostarp [[Kumiki|kumiki]] un [[Karačaji|karačaji]]. Tomēr Kaukāza lingvistiskā daudzveidība saglabājās, un līdzās tjurku valodām reģionā joprojām tiek lietotas [[Kaukāza valodas|Kaukāza]], irāņu un citas valodas. == Tjurkizācija un islamizācija == Daudzos reģionos tjurkizācija vēsturiski bija saistīta ar [[Islamizācija|islamizāciju]], taču abi procesi nav identiski. Tjurkizācija galvenokārt attiecas uz valodas un etnokulturālās identitātes maiņu, savukārt islamizācija — uz [[Islāms|islāma]] izplatīšanos. Centrālāzijā, Irānā un Mazāzijā tjurku valodas bieži izplatījās jau islamizētās sabiedrībās. Savukārt citas tjurku tautas pieņēma islāmu vienlaikus ar politiskajām un kultūras pārmaiņām. == Sekas == Tjurkizācijas rezultātā ievērojami mainījās Eirāzijas lingvistiskā ģeogrāfija. Tjurku valodas kļuva dominējošas plašās teritorijās no [[Balkāni|Balkāniem]] un Mazāzijas līdz Centrālāzijai un [[Sibīrija|Sibīrijai]]. Procesa rezultātā izveidojās vairākas mūsdienu tjurku valodās runājošās tautas un attīstījās tādas valodas kā [[turku valoda]], [[azerbaidžāņu valoda]], [[uzbeku valoda]], [[kazahu valoda]], [[turkmēņu valoda]] un [[kirgīzu valoda]]. Vienlaikus daudzos reģionos saglabājās iepriekšējās valodas un kultūras tradīcijas, tādēļ tjurkizācijas rezultāti dažādās Eirāzijas daļās ievērojami atšķīrās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Tjurku tautas]] [[Kategorija:Tjurku valodas]] [[Kategorija:Asimilācija]] [[Kategorija:Sociolingvistika]] [[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] ipnrhwj2igcdrejtyksn7qekx23reeb 4506187 4506185 2026-08-12T19:51:43Z Votre Provocateur 111653 4506187 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Turkic Languages distribution map.png|300px|thumb|[[Tjurku valodas|Tjurku valodu]] izplatība Eirāzijā]] '''Tjurkizācija''' ir vēsturisks, kultūras un sociolingvistisks process, kura gaitā dažādas iedzīvotāju grupas pārņēma [[Tjurku valodas|tjurku valodas]], tjurku kultūras elementus vai tjurku etnisko identitāti. Dažādos vēstures periodos tjurkizācija norisinājās plašās [[Eirāzija]]s teritorijās — [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Mazāzija|Mazāzijā]], [[Irāna|Irānā]], [[Volga|Volgas]] reģionā un citviet. Tjurkizācija nebija vienots vai vienlaicīgs process. Tā varēja notikt migrācijas, politiskās dominances, jauktu laulību, ekonomisko kontaktu un valodas maiņas rezultātā. Daudzos reģionos tā ilga vairākus gadsimtus. == Centrālāzija == Agrīnajos viduslaikos tjurku valodās runājošās ciltis pakāpeniski izplatījās Centrālāzijā. Nozīmīga loma bija [[Tjurku kaganāts|Tjurku kaganāta]] izveidošanai 6. gadsimtā un vēlākajām tjurku politiskajām apvienībām. Tjurku valodas pakāpeniski izplatījās teritorijās, kur iepriekš plaši tika lietotas dažādas [[Irāņu valodas|irāņu valodas]], tostarp [[Sogdiešu valoda|sogdiešu valoda]]. Process bija īpaši izteikts pēc jaunu tjurku cilšu migrācijas reģionā. Viduslaikos lielākā daļa Centrālāzijas iedzīvotāju pakāpeniski pārgāja uz tjurku valodām, lai gan [[tadžiku valoda]] un citas irāņu valodas atsevišķos reģionos saglabājās. == Irāna un Azerbaidžāna == Tjurku valodu izplatība [[Irāna|Irānā]] ievērojami pastiprinājās viduslaikos, īpaši pēc [[Oguzi|oguzu tjurku]] migrācijas. Nozīmīgs pavērsiens bija [[Seldžuku impērija]]s izveidošanās 11. gadsimtā. Vēsturiskajā Azerbaidžānas reģionā tjurku valoda pakāpeniski kļuva par lielas iedzīvotāju daļas galveno saziņas valodu. Šajā procesā vietējās irāņu valodas tika daļēji aizstātas ar oguzu tjurku dialektiem, no kuriem vēlāk attīstījās [[azerbaidžāņu valoda]]. Tjurkizācijas process turpinājās arī turpmāko tjurku dinastiju valdīšanas laikā. Vienlaikus [[persiešu valoda]] saglabāja lielu nozīmi administrācijā, literatūrā un kultūrā. == Mazāzija == Viens no nozīmīgākajiem tjurkizācijas procesiem norisinājās [[Mazāzija|Mazāzijā]]. Tjurku migrācija reģionā ievērojami pieauga pēc [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujas]] 1071. gadā, kad [[Seldžuki]] sakāva [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impērijas]] armiju. Turpmākajos gadsimtos Mazāzijā izveidojās vairākas tjurku pārvaldītas valstis, tostarp [[Rumas sultanāts]]. Tjurku valodas izplatījās starp vietējiem iedzīvotājiem, kuri iepriekš galvenokārt runāja [[grieķu valoda|grieķu]], [[armēņu valoda|armēņu]] un citās valodās. Process turpinājās [[Osmaņu impērija]]s laikā. Tā rezultātā tjurku valoda kļuva dominējoša lielākajā Mazāzijas daļā un vēlāk izveidojās mūsdienu [[turku valoda]]. == Kaukāzs == [[Kaukāzs|Kaukāzā]] tjurku valodas izplatījās vairākos migrācijas viļņos. Īpaši nozīmīga bija oguzu un [[Kipčaki|kipčaku]] cilšu ienākšana. Kaukāza austrumu daļā tjurkizācija bija cieši saistīta ar azerbaidžāņu valodas izplatīšanos. Ziemeļkaukāzā izveidojās arī vairākas citas tjurku valodās runājošas kopienas, tostarp [[Kumiki|kumiki]] un [[Karačaji|karačaji]]. Tomēr Kaukāza lingvistiskā daudzveidība saglabājās, un līdzās tjurku valodām reģionā joprojām tiek lietotas [[Kaukāza valodas|Kaukāza]], irāņu un citas valodas. == Tjurkizācija un islamizācija == Daudzos reģionos tjurkizācija vēsturiski bija saistīta ar [[Islamizācija|islamizāciju]], taču abi procesi nav identiski. Tjurkizācija galvenokārt attiecas uz valodas un etnokulturālās identitātes maiņu, savukārt islamizācija — uz [[Islāms|islāma]] izplatīšanos. Centrālāzijā, Irānā un Mazāzijā tjurku valodas bieži izplatījās jau islamizētās sabiedrībās. Savukārt citas tjurku tautas pieņēma islāmu vienlaikus ar politiskajām un kultūras pārmaiņām. == Sekas == Tjurkizācijas rezultātā ievērojami mainījās Eirāzijas lingvistiskā ģeogrāfija. Tjurku valodas kļuva dominējošas plašās teritorijās no [[Balkāni|Balkāniem]] un Mazāzijas līdz Centrālāzijai un [[Sibīrija|Sibīrijai]]. Procesa rezultātā izveidojās vairākas mūsdienu tjurku valodās runājošās tautas un attīstījās tādas valodas kā [[turku valoda]], [[azerbaidžāņu valoda]], [[uzbeku valoda]], [[kazahu valoda]], [[turkmēņu valoda]] un [[kirgīzu valoda]]. Vienlaikus daudzos reģionos saglabājās iepriekšējās valodas un kultūras tradīcijas, tādēļ tjurkizācijas rezultāti dažādās Eirāzijas daļās ievērojami atšķīrās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Tjurku tautas]] [[Kategorija:Tjurku valodas]] [[Kategorija:Asimilācija]] [[Kategorija:Sociolingvistika]] [[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]] [[Kategorija:Turcijas vēsture]] [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] nw8g8lfqys2rf1e7nbiv2y36g8ft8mg Konstantinopoles aplenkums (717–718) 0 637103 4506186 2026-08-12T19:51:42Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Konstantinopoles aplenkums (717—718)]] 4506186 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Konstantinopoles aplenkums (717—718)]] mu87m7cczhyri0qyynxuf4glilzeahg Sīrijas turkmēņi 0 637104 4506188 2026-08-12T19:52:39Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Etniskās grupas infokaste |group=Sīrijas turkmēņi |native_name=سوريا تركمانلرى<br />Suriye Türkmenleri |image=[[Attēls:Flag of Syrian Turkmens.svg|250px]] |caption=Sīrijas turkmēņu karogs |population=precīzs skaits nav zināms |region1=[[Sīrija]] |languages=[[Turku valoda|turku]], [[Sīrijas turkmēņu dialekti]], [[arābu valoda]] |religions=galvenokārt [[Sunnītu islāms|sunnītu musulmaņi]] |related=[[Turki]], [[Irākas turkmēņi]] }} '''Sīrija... 4506188 wikitext text/x-wiki {{Etniskās grupas infokaste |group=Sīrijas turkmēņi |native_name=سوريا تركمانلرى<br />Suriye Türkmenleri |image=[[Attēls:Flag of Syrian Turkmens.svg|250px]] |caption=Sīrijas turkmēņu karogs |population=precīzs skaits nav zināms |region1=[[Sīrija]] |languages=[[Turku valoda|turku]], [[Sīrijas turkmēņu dialekti]], [[arābu valoda]] |religions=galvenokārt [[Sunnītu islāms|sunnītu musulmaņi]] |related=[[Turki]], [[Irākas turkmēņi]] }} '''Sīrijas turkmēņi''' (turku: ''Suriye Türkmenleri'', arābu: تركمان سوريا) ir [[Tjurku tautas|tjurku izcelsmes]] etniskā grupa [[Sīrija|Sīrijā]]. Viņi galvenokārt dzīvo valsts ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, īpaši [[Alepo muhāfaza|Alepo]], [[Latākijas muhāfaza|Latākijas]], [[Idlibas muhāfaza|Idlibas]], [[Hamas muhāfaza|Hamas]] un [[Homsas muhāfaza|Homsas]] apkārtnē. Turkmēņu kopienas vēsturiski pastāvējušas arī [[Damaska|Damaskā]] un [[Golānas augstiene|Golānas augstienē]]. Sīrijas turkmēņi ir cieši radniecīgi [[Turki|Anatolijas turkiem]] un [[Irākas turkmēņi|Irākas turkmēņiem]]. Daļa kopienas saglabājusi turku valodas dialektus, savukārt ilgstošas dzīves arābu valodas vidē rezultātā daudzi turkmēņi ir pārgājuši uz [[arābu valoda|arābu valodu]]. == Vēsture == Tjurku grupu klātbūtne mūsdienu Sīrijas teritorijā sākās viduslaikos. To skaits ievērojami palielinājās pēc [[Seldžuki|seldžuku]] ienākšanas [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] 11. gadsimtā. Turpmākajos gadsimtos dažādas oguzu un turkmēņu grupas apmetās Sīrijas ziemeļu un centrālajos reģionos. Turkmēņu migrācija turpinājās [[Mameluku sultanāts|Mameluku sultanāta]] laikā, kad tjurku un turkmēņu grupas tika izmantotas arī pierobežas teritoriju aizsardzībai. Sīrijas turkmēņu kopiena vēl vairāk nostiprinājās pēc Sīrijas iekļaušanas [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] 16. gadsimta sākumā. Osmaņu valdīšanas laikā uz Sīriju pārcēlās papildu turkmēņu ciltis un ģimenes no [[Anatolija|Anatolijas]]. == Francijas mandāta periods == Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Osmaņu impērija zaudēja Sīriju, kas nonāca [[Francijas mandāts Sīrijā un Libānā|Francijas mandāta]] pārvaldē. Jaunās politiskās robežas atdalīja Sīrijas turkmēņu kopienas no radniecīgajiem iedzīvotājiem [[Turcija|Turcijā]]. Pēc neatkarīgas Sīrijas izveidošanās turkmēņi kļuva par vienu no valsts etniskajām minoritātēm. == Izplatība == Viena no lielākajām Sīrijas turkmēņu koncentrācijas teritorijām vēsturiski atradās uz ziemeļiem no [[Alepo]], īpaši ap [[Azāza|Azāzu]], [[Al Bāba|Al Bābu]] un citām Turcijas robežai tuvām pilsētām. Nozīmīgas kopienas dzīvoja arī Latākijas provinces ziemeļu kalnu apvidos. Šo teritoriju dažkārt dēvē par [[Turkmēņu kalns|Turkmēņu kalnu]]. Citas turkmēņu kopienas vēsturiski dzīvojušas Homsas, Hamas, Damaskas un Golānas augstienes apkārtnē. == Valoda == Sīrijas turkmēņi tradicionāli runā dažādos [[Oguzu valodas|oguzu valodu]] dialektos, kas ir cieši radniecīgi mūsdienu [[turku valoda|turku valodai]]. Atsevišķu kopienu valodā sastopamas arī [[azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu valodai]] raksturīgas pazīmes. Ilgstošu kontaktu rezultātā turkmēņu dialektus ietekmējusi [[Sīrijas arābu valoda]]. Daudzās ģimenēs arābu valoda kļuvusi par galveno ikdienas saziņas valodu, īpaši lielajās pilsētās un arābu vairākuma apdzīvotajos reģionos. == Sīrijas pilsoņu karš == [[Sīrijas pilsoņu karš]], kas sākās 2011. gadā, būtiski ietekmēja turkmēņu kopienas. Daudzas turkmēņu apdzīvotās teritorijas valsts ziemeļos kļuva par intensīvas karadarbības zonām. Konflikta rezultātā ievērojama daļa Sīrijas turkmēņu bija spiesta pamest savas dzīvesvietas. Daudzi devās bēgļu gaitās uz kaimiņos esošo [[Turcija|Turciju]]. Kara laikā izveidojās arī vairākas Sīrijas turkmēņu politiskās un bruņotās organizācijas. Turcija sniedza atbalstu vairākām turkmēņu grupām, un turkmēņu jautājums kļuva par vienu no Turcijas politikas aspektiem Sīrijas konfliktā. == Kultūra == Sīrijas turkmēņu kultūrā apvienojušās tjurku, sīriešu un arābu kultūras tradīcijas. Kopienas tradicionālajā kultūrā saglabājušās turkmēņu folkloras, mūzikas, ģimenes tradīciju un virtuves iezīmes. Reliģiski lielākā daļa Sīrijas turkmēņu ir [[Sunnītu islāms|sunnītu musulmaņi]], lai gan pastāv arī citas reliģiskās kopienas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sīrijas tautas]] [[Kategorija:Tjurku tautas]] [[Kategorija:Turkmēņi]] [[Kategorija:Sīrijas vēsture]] [[Kategorija:Sīrijas sabiedrība]] nh0kmszc8g8sxvfdjp20yxaw2cn71yz 4506189 4506188 2026-08-12T19:53:21Z Votre Provocateur 111653 4506189 wikitext text/x-wiki '''Sīrijas turkmēņi''' ([[Turku valoda|turku]]: ''Suriye Türkmenleri'', arābu: تركمان سوريا) ir [[Tjurku tautas|tjurku izcelsmes]] etniskā grupa [[Sīrija|Sīrijā]]. Viņi galvenokārt dzīvo valsts ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, īpaši [[Alepo muhāfaza|Alepo]], [[Latākijas muhāfaza|Latākijas]], [[Idlibas muhāfaza|Idlibas]], [[Hamas muhāfaza|Hamas]] un [[Homsas muhāfaza|Homsas]] apkārtnē. Turkmēņu kopienas vēsturiski pastāvējušas arī [[Damaska|Damaskā]] un [[Golānas augstiene|Golānas augstienē]]. Sīrijas turkmēņi ir cieši radniecīgi [[Turki|Anatolijas turkiem]] un [[Irākas turkmēņi|Irākas turkmēņiem]]. Daļa kopienas saglabājusi turku valodas dialektus, savukārt ilgstošas dzīves arābu valodas vidē rezultātā daudzi turkmēņi ir pārgājuši uz [[arābu valoda|arābu valodu]]. == Vēsture == Tjurku grupu klātbūtne mūsdienu Sīrijas teritorijā sākās viduslaikos. To skaits ievērojami palielinājās pēc [[Seldžuki|seldžuku]] ienākšanas [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] 11. gadsimtā. Turpmākajos gadsimtos dažādas oguzu un turkmēņu grupas apmetās Sīrijas ziemeļu un centrālajos reģionos. Turkmēņu migrācija turpinājās [[Mameluku sultanāts|Mameluku sultanāta]] laikā, kad tjurku un turkmēņu grupas tika izmantotas arī pierobežas teritoriju aizsardzībai. Sīrijas turkmēņu kopiena vēl vairāk nostiprinājās pēc Sīrijas iekļaušanas [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] 16. gadsimta sākumā. Osmaņu valdīšanas laikā uz Sīriju pārcēlās papildu turkmēņu ciltis un ģimenes no [[Anatolija|Anatolijas]]. == Francijas mandāta periods == Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Osmaņu impērija zaudēja Sīriju, kas nonāca Francijas mandāta pārvaldē. Jaunās politiskās robežas atdalīja Sīrijas turkmēņu kopienas no radniecīgajiem iedzīvotājiem [[Turcija|Turcijā]]. Pēc neatkarīgas Sīrijas izveidošanās turkmēņi kļuva par vienu no valsts etniskajām minoritātēm. == Izplatība == Viena no lielākajām Sīrijas turkmēņu koncentrācijas teritorijām vēsturiski atradās uz ziemeļiem no [[Alepo]], īpaši ap [[Azāza|Azāzu]], [[Al Bāba|Al Bābu]] un citām Turcijas robežai tuvām pilsētām. Nozīmīgas kopienas dzīvoja arī Latākijas provinces ziemeļu kalnu apvidos. Šo teritoriju dažkārt dēvē par [[Turkmēņu kalns|Turkmēņu kalnu]]. Citas turkmēņu kopienas vēsturiski dzīvojušas Homsas, Hamas, Damaskas un Golānas augstienes apkārtnē. == Valoda == Sīrijas turkmēņi tradicionāli runā dažādos [[Oguzu valodas|oguzu valodu]] dialektos, kas ir cieši radniecīgi mūsdienu [[turku valoda|turku valodai]]. Atsevišķu kopienu valodā sastopamas arī [[azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu valodai]] raksturīgas pazīmes. Ilgstošu kontaktu rezultātā turkmēņu dialektus ietekmējusi [[Sīrijas arābu valoda]]. Daudzās ģimenēs arābu valoda kļuvusi par galveno ikdienas saziņas valodu, īpaši lielajās pilsētās un arābu vairākuma apdzīvotajos reģionos. == Sīrijas pilsoņu karš == [[Sīrijas pilsoņu karš]], kas sākās 2011. gadā, būtiski ietekmēja turkmēņu kopienas. Daudzas turkmēņu apdzīvotās teritorijas valsts ziemeļos kļuva par intensīvas karadarbības zonām. Konflikta rezultātā ievērojama daļa Sīrijas turkmēņu bija spiesta pamest savas dzīvesvietas. Daudzi devās bēgļu gaitās uz kaimiņos esošo [[Turcija|Turciju]]. Kara laikā izveidojās arī vairākas Sīrijas turkmēņu politiskās un bruņotās organizācijas. Turcija sniedza atbalstu vairākām turkmēņu grupām, un turkmēņu jautājums kļuva par vienu no Turcijas politikas aspektiem Sīrijas konfliktā. == Kultūra == Sīrijas turkmēņu kultūrā apvienojušās tjurku, sīriešu un arābu kultūras tradīcijas. Kopienas tradicionālajā kultūrā saglabājušās turkmēņu folkloras, mūzikas, ģimenes tradīciju un virtuves iezīmes. Reliģiski lielākā daļa Sīrijas turkmēņu ir [[Sunnītu islāms|sunnītu musulmaņi]], lai gan pastāv arī citas reliģiskās kopienas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sīrijas tautas]] [[Kategorija:Tjurku tautas]] [[Kategorija:Turkmēņi]] [[Kategorija:Sīrijas vēsture]] [[Kategorija:Sīrijas sabiedrība]] k6u47fvaowo4v5uqk5n5epeflav6bfq Ziemeļaltajiešu valoda 0 637105 4506190 2026-08-12T19:54:19Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valodas infokaste |name=Ziemeļaltajiešu valoda |nativename=тÿндÿк алтай тил |image=[[Attēls:Altay languages map.svg|250px]] |region=[[Altaja Republika]], [[Krievija]] |familycolor=Altajiešu |fam1=[[Tjurku valodas|Tjurku]] |fam2=[[Sibīrijas tjurku valodas|Sibīrijas tjurku]] |script=[[Kirilica]] |speakers=aptuveni vairāki tūkstoši |iso1=— |iso2=— |iso3=atv |caption=Ziemeļaltajiešu valodas izplatības areāls}} '''Ziemeļaltajiešu valoda''' ir Tju... 4506190 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Ziemeļaltajiešu valoda |nativename=тÿндÿк алтай тил |image=[[Attēls:Altay languages map.svg|250px]] |region=[[Altaja Republika]], [[Krievija]] |familycolor=Altajiešu |fam1=[[Tjurku valodas|Tjurku]] |fam2=[[Sibīrijas tjurku valodas|Sibīrijas tjurku]] |script=[[Kirilica]] |speakers=aptuveni vairāki tūkstoši |iso1=— |iso2=— |iso3=atv |caption=Ziemeļaltajiešu valodas izplatības areāls}} '''Ziemeļaltajiešu valoda''' ir [[Tjurku valodas|tjurku valoda]], ko lieto galvenokārt [[Altaja Republika|Altaja Republikas]] ziemeļu daļā [[Krievija|Krievijā]]. Tā ir cieši saistīta ar [[Dienvidaltajiešu valoda|dienvidaltajiešu valodu]], taču abas valodas būtiski atšķiras fonoloģijā, vārdu krājumā un vēsturiskajā attīstībā. Ziemeļaltajiešu valodu tradicionāli lieto vairākas [[Altajieši|Altaja]] ziemeļu etnogrāfiskās grupas, galvenokārt [[Kumandīni|kumandīni]], [[Čelkanieši|čelkanieši]] un [[Tubalari|tubalari]]. == Klasifikācija == Ziemeļaltajiešu valoda pieder [[Tjurku valodas|tjurku valodu]] saimei. Tās precīza vieta tjurku valodu klasifikācijā dažādos pētījumos atšķiras. Vēsturiski ziemeļaltajiešu un dienvidaltajiešu varietātes bieži tika uzskatītas par vienas [[altajiešu valoda|altajiešu valodas]] dialektiem. Mūsdienu lingvistiskajā klasifikācijā tās nereti tiek aplūkotas kā atsevišķas, lai gan cieši radniecīgas valodas. == Dialekti == Ziemeļaltajiešu valoda ietver vairākas vietējās varietātes. Galvenās no tām ir: * [[Kumandīnu valoda|kumandīnu]]; * [[Čelkaniešu valoda|čelkaniešu]]; * [[Tubalaru valoda|tubalaru]]. Starp šīm varietātēm pastāv fonētiskas un leksiskas atšķirības, kas saistītas ar to ilgstošo patstāvīgo attīstību dažādās Altaja ziemeļu teritorijās. == Valodas īpatnības == Ziemeļaltajiešu valodai raksturīga tjurku valodām tipiskā [[aglutinācija]] un [[patskaņu harmonija]]. Gramatiskās nozīmes galvenokārt tiek izteiktas, vārda saknei pievienojot virkni sufiksu. Valodas attīstību ietekmējuši kontakti ar citām [[Sibīrija|Sibīrijas]] valodām, kā arī [[krievu valoda]], kuras ietekme īpaši pieaugusi kopš 19. un 20. gadsimta. == Rakstība == Ziemeļaltajiešu valodas rakstībā tiek izmantota [[Kirilica|kirilica]]. Tomēr rakstiskās tradīcijas ir salīdzinoši ierobežotas, un ikdienas saziņā valoda galvenokārt pastāv mutiskā formā. 20. gadsimtā literārās altajiešu valodas pamats tika veidots galvenokārt uz dienvidaltajiešu dialektu bāzes, tādēļ ziemeļaltajiešu varietātes standartvalodā bija pārstāvētas mazāk. == Mūsdienās == Ziemeļaltajiešu valodas lietotāju skaits samazinās, un daudzās kopienās par dominējošo saziņas valodu kļuvusi [[krievu valoda]]. Valodas nodošana jaunākajām paaudzēm dažādās kopienās ir ierobežota. Ziemeļaltajiešu valodas un tās dialektu dokumentēšana un saglabāšana ir nozīmīga Altaja ziemeļu tautu lingvistiskā un kultūras mantojuma saglabāšanai. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Tjurku valodas]] [[Kategorija:Sibīrijas valodas]] [[Kategorija:Krievijas valodas]] [[Kategorija:Altaja Republika]] ahyqssk6n92dt9ilwrtsvc316kcqpcc 4506191 4506190 2026-08-12T19:54:45Z Votre Provocateur 111653 4506191 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Ziemeļaltajiešu valoda |nativename=тÿндÿк алтай тил |image= |region=[[Altaja Republika]], [[Krievija]] |familycolor=Altajiešu |fam1=[[Tjurku valodas|Tjurku]] |fam2=[[Sibīrijas tjurku valodas|Sibīrijas tjurku]] |script=[[Kirilica]] |speakers=aptuveni vairāki tūkstoši |iso1=— |iso2=— |iso3=atv |caption=Ziemeļaltajiešu valodas izplatības areāls}} '''Ziemeļaltajiešu valoda''' ir [[Tjurku valodas|tjurku valoda]], ko lieto galvenokārt [[Altaja Republika|Altaja Republikas]] ziemeļu daļā [[Krievija|Krievijā]]. Tā ir cieši saistīta ar [[Dienvidaltajiešu valoda|dienvidaltajiešu valodu]], taču abas valodas būtiski atšķiras fonoloģijā, vārdu krājumā un vēsturiskajā attīstībā. Ziemeļaltajiešu valodu tradicionāli lieto vairākas [[Altajieši|Altaja]] ziemeļu etnogrāfiskās grupas, galvenokārt [[Kumandīni|kumandīni]], [[Čelkanieši|čelkanieši]] un [[Tubalari|tubalari]]. == Klasifikācija == Ziemeļaltajiešu valoda pieder [[Tjurku valodas|tjurku valodu]] saimei. Tās precīza vieta tjurku valodu klasifikācijā dažādos pētījumos atšķiras. Vēsturiski ziemeļaltajiešu un dienvidaltajiešu varietātes bieži tika uzskatītas par vienas [[altajiešu valoda|altajiešu valodas]] dialektiem. Mūsdienu lingvistiskajā klasifikācijā tās nereti tiek aplūkotas kā atsevišķas, lai gan cieši radniecīgas valodas. == Dialekti == Ziemeļaltajiešu valoda ietver vairākas vietējās varietātes. Galvenās no tām ir: * [[Kumandīnu valoda|kumandīnu]]; * [[Čelkaniešu valoda|čelkaniešu]]; * [[Tubalaru valoda|tubalaru]]. Starp šīm varietātēm pastāv fonētiskas un leksiskas atšķirības, kas saistītas ar to ilgstošo patstāvīgo attīstību dažādās Altaja ziemeļu teritorijās. == Valodas īpatnības == Ziemeļaltajiešu valodai raksturīga tjurku valodām tipiskā [[aglutinācija]] un [[patskaņu harmonija]]. Gramatiskās nozīmes galvenokārt tiek izteiktas, vārda saknei pievienojot virkni sufiksu. Valodas attīstību ietekmējuši kontakti ar citām [[Sibīrija|Sibīrijas]] valodām, kā arī [[krievu valoda]], kuras ietekme īpaši pieaugusi kopš 19. un 20. gadsimta. == Rakstība == Ziemeļaltajiešu valodas rakstībā tiek izmantota [[Kirilica|kirilica]]. Tomēr rakstiskās tradīcijas ir salīdzinoši ierobežotas, un ikdienas saziņā valoda galvenokārt pastāv mutiskā formā. 20. gadsimtā literārās altajiešu valodas pamats tika veidots galvenokārt uz dienvidaltajiešu dialektu bāzes, tādēļ ziemeļaltajiešu varietātes standartvalodā bija pārstāvētas mazāk. == Mūsdienās == Ziemeļaltajiešu valodas lietotāju skaits samazinās, un daudzās kopienās par dominējošo saziņas valodu kļuvusi [[krievu valoda]]. Valodas nodošana jaunākajām paaudzēm dažādās kopienās ir ierobežota. Ziemeļaltajiešu valodas un tās dialektu dokumentēšana un saglabāšana ir nozīmīga Altaja ziemeļu tautu lingvistiskā un kultūras mantojuma saglabāšanai. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Tjurku valodas]] [[Kategorija:Sibīrijas valodas]] [[Kategorija:Krievijas valodas]] [[Kategorija:Altaja Republika]] oo6qubmgxoqvnywz5kgeh3a2en5a3sy Madrides līgums (1670) 0 637106 4506192 2026-08-12T19:56:38Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Caribbean general map.png|300px|thumb|[[Karību jūra|Karību jūras]] reģions, kurā 17. gadsimtā konkurēja Spānijas, Anglijas un citu Eiropas valstu koloniālās impērijas]] '''Madrides līgums''' (angļu: ''Treaty of Madrid'', spāņu: ''Tratado de Madrid''), saukts arī par '''Godolfina līgumu''', bija [[1670. gads|1670. gada]] līgums starp [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] un [[Spānijas Impērija|Spānijas Impēriju]], ar kuru abas valstis centās... 4506192 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Caribbean general map.png|300px|thumb|[[Karību jūra|Karību jūras]] reģions, kurā 17. gadsimtā konkurēja Spānijas, Anglijas un citu Eiropas valstu koloniālās impērijas]] '''Madrides līgums''' (angļu: ''Treaty of Madrid'', spāņu: ''Tratado de Madrid''), saukts arī par '''Godolfina līgumu''', bija [[1670. gads|1670. gada]] līgums starp [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] un [[Spānijas Impērija|Spānijas Impēriju]], ar kuru abas valstis centās izbeigt ilgstošos konfliktus par tirdzniecību un koloniālajiem valdījumiem [[Amerika|Amerikā]]. Līgums bija nozīmīgs Anglijas koloniālās ekspansijas vēsturē, jo Spānija faktiski atzina Anglijas varu pār vairākām tās līdz tam iegūtajām teritorijām [[Karību jūra|Karību jūras]] reģionā un Ziemeļamerikā, tostarp [[Jamaika|Jamaiku]]. == Priekšvēsture == Spānija kopš 16. gadsimta pretendēja uz plašām Amerikas teritorijām, taču 17. gadsimtā tās dominējošo stāvokli arvien vairāk apstrīdēja [[Anglija]], [[Francija]] un [[Nīderlandes Republika]]. Angļu kolonisti un tirgotāji izveidoja vairākas kolonijas Karību jūras reģionā un Ziemeļamerikā. Īpaši nozīmīga bija Jamaikas ieņemšana [[1655. gads|1655. gadā]], kad Anglijas spēki salu atņēma Spānijai. Attiecības sarežģīja arī [[Pirātisms|pirātisms]] un angļu bukanieru uzbrukumi Spānijas ostām un kuģniecībai Karību jūras reģionā. == Līgums == Līgums tika parakstīts [[Madride|Madridē]] [[1670. gada 18. jūlijs|1670. gada 18. jūlijā]]. Angliju sarunās pārstāvēja diplomāts [[Viljams Godolfins]], bet līgums tika noslēgts karaļa [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] valdīšanas laikā. Abas valstis vienojās par miera attiecību nostiprināšanu un savstarpējo koloniālo valdījumu respektēšanu Amerikā. Spānija atzina Anglijas kontroli pār teritorijām Rietumindijā un citās Amerikas daļās, kuras angļi faktiski jau bija ieņēmuši. Īpaši nozīmīga bija Anglijas suverenitātes atzīšana pār Jamaiku. Anglija savukārt apņēmās ierobežot savu pavalstnieku uzbrukumus Spānijas kolonijām un kuģniecībai. == Sekas == Madrides līgums vājināja Spānijas agrākās pretenzijas uz ekskluzīvu kontroli pār lielu daļu Amerikas un nostiprināja Anglijas pozīcijas Karību jūras reģionā. Jamaikas starptautiskā statusa nostiprināšana ļāva salai kļūt par vienu no nozīmīgākajiem [[Anglijas koloniālā impērija|Anglijas koloniālās impērijas]] centriem Karību jūras reģionā. Līgums ietekmēja arī bukanieru darbību. Anglijas varas iestādes arvien mazāk atbalstīja uzbrukumus Spānijas īpašumiem, lai gan pirātisms reģionā pilnībā neizzuda. Madrides līgums kļuva par vienu no posmiem Spānijas koloniālā monopola vājināšanās un Anglijas kā nozīmīgas Atlantijas okeāna koloniālās lielvaras nostiprināšanās procesā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Starptautiskie līgumi]] [[Kategorija:Anglijas Karalistes vēsture]] [[Kategorija:Spānijas Impērija]] [[Kategorija:Koloniālisma vēsture]] [[Kategorija:Jamaikas vēsture]] [[Kategorija:1670. gads]] 3yqm9nigw3lxjcrgstdpvtu3iz8cf76 4506193 4506192 2026-08-12T19:57:31Z Votre Provocateur 111653 4506193 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Caribbean general map.png|300px|thumb|[[Karību jūra|Karību jūras]] reģions, kurā 17. gadsimtā konkurēja Spānijas, Anglijas un citu Eiropas valstu koloniālās impērijas]] '''Madrides līgums''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Treaty of Madrid'', spāņu: ''Tratado de Madrid''), saukts arī par '''Godolfina līgumu''', bija [[1670. gads|1670. gada]] līgums starp [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] un [[Spānijas Impērija|Spānijas Impēriju]], ar kuru abas valstis centās izbeigt ilgstošos konfliktus par tirdzniecību un koloniālajiem valdījumiem [[Amerika|Amerikā]]. Līgums bija nozīmīgs Anglijas koloniālās ekspansijas vēsturē, jo Spānija faktiski atzina Anglijas varu pār vairākām tās līdz tam iegūtajām teritorijām [[Karību jūra|Karību jūras]] reģionā un Ziemeļamerikā, tostarp [[Jamaika|Jamaiku]]. == Priekšvēsture == Spānija kopš 16. gadsimta pretendēja uz plašām Amerikas teritorijām, taču 17. gadsimtā tās dominējošo stāvokli arvien vairāk apstrīdēja [[Anglija]], [[Francija]] un [[Nīderlandes Republika]]. Angļu kolonisti un tirgotāji izveidoja vairākas kolonijas Karību jūras reģionā un Ziemeļamerikā. Īpaši nozīmīga bija Jamaikas ieņemšana [[1655. gads|1655. gadā]], kad Anglijas spēki salu atņēma Spānijai. Attiecības sarežģīja arī [[Pirātisms|pirātisms]] un angļu bukanieru uzbrukumi Spānijas ostām un kuģniecībai Karību jūras reģionā. == Līgums == Līgums tika parakstīts [[Madride|Madridē]] [[1670. gada 18. jūlijs|1670. gada 18. jūlijā]]. Angliju sarunās pārstāvēja diplomāts [[Viljams Godolfins]], bet līgums tika noslēgts karaļa [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] valdīšanas laikā. Abas valstis vienojās par miera attiecību nostiprināšanu un savstarpējo koloniālo valdījumu respektēšanu Amerikā. Spānija atzina Anglijas kontroli pār teritorijām Rietumindijā un citās Amerikas daļās, kuras angļi faktiski jau bija ieņēmuši. Īpaši nozīmīga bija Anglijas suverenitātes atzīšana pār Jamaiku. Anglija savukārt apņēmās ierobežot savu pavalstnieku uzbrukumus Spānijas kolonijām un kuģniecībai. == Sekas == Madrides līgums vājināja Spānijas agrākās pretenzijas uz ekskluzīvu kontroli pār lielu daļu Amerikas un nostiprināja Anglijas pozīcijas Karību jūras reģionā. Jamaikas starptautiskā statusa nostiprināšana ļāva salai kļūt par vienu no nozīmīgākajiem [[Anglijas koloniālā impērija|Anglijas koloniālās impērijas]] centriem Karību jūras reģionā. Līgums ietekmēja arī bukanieru darbību. Anglijas varas iestādes arvien mazāk atbalstīja uzbrukumus Spānijas īpašumiem, lai gan pirātisms reģionā pilnībā neizzuda. Madrides līgums kļuva par vienu no posmiem Spānijas koloniālā monopola vājināšanās un Anglijas kā nozīmīgas Atlantijas okeāna koloniālās lielvaras nostiprināšanās procesā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Starptautiskie līgumi]] [[Kategorija:Anglijas Karalistes vēsture]] [[Kategorija:Spānijas Impērija]] [[Kategorija:Koloniālisma vēsture]] [[Kategorija:Jamaikas vēsture]] [[Kategorija:1670. gads]] ab2m7pxt9rqo9doq8hrs3z93nwknmxd 4506194 4506193 2026-08-12T19:58:07Z Votre Provocateur 111653 4506194 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Caribbean general map.png|300px|thumb|[[Karību jūra|Karību jūras]] reģions, kurā 17. gadsimtā konkurēja Spānijas, Anglijas un citu Eiropas valstu koloniālās impērijas]] '''Madrides līgums''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Treaty of Madrid'', spāņu: ''Tratado de Madrid''), saukts arī par '''Godolfina līgumu''', bija [[1670. gads|1670. gada]] līgums starp [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] un [[Spānijas Impērija|Spānijas Impēriju]], ar kuru abas valstis centās izbeigt ilgstošos konfliktus par tirdzniecību un koloniālajiem valdījumiem [[Amerika|Amerikā]]. Līgums bija nozīmīgs Anglijas koloniālās ekspansijas vēsturē, jo Spānija faktiski atzina Anglijas varu pār vairākām tās līdz tam iegūtajām teritorijām [[Karību jūra|Karību jūras]] reģionā un Ziemeļamerikā, tostarp [[Jamaika|Jamaiku]]. == Priekšvēsture == Spānija kopš 16. gadsimta pretendēja uz plašām Amerikas teritorijām, taču 17. gadsimtā tās dominējošo stāvokli arvien vairāk apstrīdēja [[Anglija]], [[Francija]] un [[Nīderlandes Republika]]. Angļu kolonisti un tirgotāji izveidoja vairākas kolonijas Karību jūras reģionā un Ziemeļamerikā. Īpaši nozīmīga bija Jamaikas ieņemšana [[1655. gads|1655. gadā]], kad Anglijas spēki salu atņēma Spānijai. Attiecības sarežģīja arī [[Pirātisms|pirātisms]] un angļu bukanieru uzbrukumi Spānijas ostām un kuģniecībai Karību jūras reģionā. == Līgums == Līgums tika parakstīts [[Madride|Madridē]] 1670. gada 18. jūlijā. Angliju sarunās pārstāvēja diplomāts [[Viljams Godolfins]], bet līgums tika noslēgts karaļa [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] valdīšanas laikā. Abas valstis vienojās par miera attiecību nostiprināšanu un savstarpējo koloniālo valdījumu respektēšanu Amerikā. Spānija atzina Anglijas kontroli pār teritorijām Rietumindijā un citās Amerikas daļās, kuras angļi faktiski jau bija ieņēmuši. Īpaši nozīmīga bija Anglijas suverenitātes atzīšana pār Jamaiku. Anglija savukārt apņēmās ierobežot savu pavalstnieku uzbrukumus Spānijas kolonijām un kuģniecībai. == Sekas == Madrides līgums vājināja Spānijas agrākās pretenzijas uz ekskluzīvu kontroli pār lielu daļu Amerikas un nostiprināja Anglijas pozīcijas Karību jūras reģionā. Jamaikas starptautiskā statusa nostiprināšana ļāva salai kļūt par vienu no nozīmīgākajiem [[Anglijas koloniālā impērija|Anglijas koloniālās impērijas]] centriem Karību jūras reģionā. Līgums ietekmēja arī bukanieru darbību. Anglijas varas iestādes arvien mazāk atbalstīja uzbrukumus Spānijas īpašumiem, lai gan pirātisms reģionā pilnībā neizzuda. Madrides līgums kļuva par vienu no posmiem Spānijas koloniālā monopola vājināšanās un Anglijas kā nozīmīgas Atlantijas okeāna koloniālās lielvaras nostiprināšanās procesā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Starptautiskie līgumi]] [[Kategorija:Anglijas Karalistes vēsture]] [[Kategorija:Spānijas Impērija]] [[Kategorija:Koloniālisma vēsture]] [[Kategorija:Jamaikas vēsture]] [[Kategorija:1670. gads]] 6meadtztqm8zokl9pq38u7wvy540794 4506196 4506194 2026-08-12T19:58:40Z Votre Provocateur 111653 4506196 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Caribbean general map.png|300px|thumb|[[Karību jūra|Karību jūras]] reģions, kurā 17. gadsimtā konkurēja Spānijas, Anglijas un citu Eiropas valstu koloniālās impērijas]] '''Madrides līgums''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Treaty of Madrid'', spāņu: ''Tratado de Madrid''), saukts arī par '''Godolfina līgumu''', bija [[1670. gads|1670. gada]] līgums starp [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] un [[Spānijas Impērija|Spānijas Impēriju]], ar kuru abas valstis centās izbeigt ilgstošos konfliktus par tirdzniecību un koloniālajiem valdījumiem [[Amerika|Amerikā]]. Līgums bija nozīmīgs Anglijas koloniālās ekspansijas vēsturē, jo Spānija faktiski atzina Anglijas varu pār vairākām tās līdz tam iegūtajām teritorijām [[Karību jūra|Karību jūras]] reģionā un Ziemeļamerikā, tostarp [[Jamaika|Jamaiku]]. == Priekšvēsture == Spānija kopš 16. gadsimta pretendēja uz plašām Amerikas teritorijām, taču 17. gadsimtā tās dominējošo stāvokli arvien vairāk apstrīdēja [[Anglija]], [[Francija]] un [[Nīderlandes Republika]]. Angļu kolonisti un tirgotāji izveidoja vairākas kolonijas Karību jūras reģionā un Ziemeļamerikā. Īpaši nozīmīga bija Jamaikas ieņemšana [[1655. gads|1655. gadā]], kad Anglijas spēki salu atņēma Spānijai. Attiecības sarežģīja arī [[Pirātisms|pirātisms]] un angļu bukanieru uzbrukumi Spānijas ostām un kuģniecībai Karību jūras reģionā. == Līgums == Līgums tika parakstīts [[Madride|Madridē]] 1670. gada 18. jūlijā. Angliju sarunās pārstāvēja diplomāts [[Viljams Godolfins]], bet līgums tika noslēgts karaļa [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] valdīšanas laikā. Abas valstis vienojās par miera attiecību nostiprināšanu un savstarpējo koloniālo valdījumu respektēšanu Amerikā. Spānija atzina Anglijas kontroli pār teritorijām Rietumindijā un citās Amerikas daļās, kuras angļi faktiski jau bija ieņēmuši. Īpaši nozīmīga bija Anglijas suverenitātes atzīšana pār Jamaiku. Anglija savukārt apņēmās ierobežot savu pavalstnieku uzbrukumus Spānijas kolonijām un kuģniecībai. == Sekas == Madrides līgums vājināja Spānijas agrākās pretenzijas uz ekskluzīvu kontroli pār lielu daļu Amerikas un nostiprināja Anglijas pozīcijas Karību jūras reģionā. Jamaikas starptautiskā statusa nostiprināšana ļāva salai kļūt par vienu no nozīmīgākajiem [[Anglijas koloniālā impērija|Anglijas koloniālās impērijas]] centriem Karību jūras reģionā. Līgums ietekmēja arī bukanieru darbību. Anglijas varas iestādes arvien mazāk atbalstīja uzbrukumus Spānijas īpašumiem, lai gan pirātisms reģionā pilnībā neizzuda. Madrides līgums kļuva par vienu no posmiem Spānijas koloniālā monopola vājināšanās un Anglijas kā nozīmīgas Atlantijas okeāna koloniālās lielvaras nostiprināšanās procesā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Starptautiskie līgumi]] [[Kategorija:1670. gads]] f0sndlpb1aslekjypluvr72txu1qyz5 Anglijas koloniālā impērija 0 637108 4506195 2026-08-12T19:58:19Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Britu impērija]] 4506195 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Britu impērija]] durzk5bnt7r85306ipz6htvpx51y4ar Abāsīdu revolūcija 0 637109 4506197 2026-08-12T19:59:40Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militāra konflikta infokaste |conflict=Abāsīdu revolūcija |partof= |image=[[Attēls:Abbasid Revolution.png|300px]] |caption=Abāsīdu revolūcijas norise |date=[[747. gads|747.]]—[[750. gads]] |place=[[Lielā Horasāna]], [[Persija]], [[Irāka]] |result=Abāsīdu uzvara un [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] krišana |combatant1=[[Abāsīdi]] un to sabiedrotie |combatant2=[[Umajādu kalifāts]] |commander1=[[Abū Muslims]]<br />[[Abū al Abāss as Safāhs]] |comman... 4506197 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste |conflict=Abāsīdu revolūcija |partof= |image=[[Attēls:Abbasid Revolution.png|300px]] |caption=Abāsīdu revolūcijas norise |date=[[747. gads|747.]]—[[750. gads]] |place=[[Lielā Horasāna]], [[Persija]], [[Irāka]] |result=Abāsīdu uzvara un [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] krišana |combatant1=[[Abāsīdi]] un to sabiedrotie |combatant2=[[Umajādu kalifāts]] |commander1=[[Abū Muslims]]<br />[[Abū al Abāss as Safāhs]] |commander2=[[Marvāns II]] }} '''Abāsīdu revolūcija''' bija politiska un militāra sacelšanās pret [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifātu]], kas norisinājās no [[747. gads|747.]] līdz [[750. gads|750. gadam]]. Revolūcijas rezultātā tika gāzta [[Umajādi|Umajādu dinastija]] un nodibināts [[Abāsīdu kalifāts]], kas kļuva par vienu no nozīmīgākajām viduslaiku islāma valstīm. Sacelšanās galvenais centrs atradās [[Lielā Horasāna|Horasānā]], kur Umajādu varai pastāvēja spēcīga opozīcija. Revolūcijas militārajā organizēšanā nozīmīga loma bija [[Abū Muslims|Abū Muslimam]], savukārt pēc uzvaras par pirmo Abāsīdu kalifu kļuva [[Abū al Abāss as Safāhs]]. == Priekšvēsture == Umajādu kalifāts 8. gadsimta pirmajā pusē aptvēra plašas teritorijas no [[Pireneju pussala|Pireneju pussalas]] līdz [[Centrālāzija|Centrālāzijai]]. Tomēr valstī pastāvēja politiskas, sociālas un etniskas pretrunas. Neapmierinātība bija īpaši izteikta starp nearābu izcelsmes musulmaņiem jeb [[Mavālī|mavālī]], no kuriem ievērojamu daļu veidoja persieši. Atbalstu opozīcijai sniedza arī dažādas grupas, kas uzskatīja, ka kalifāta vadībai jāatrodas [[Muhameds|Muhameda]] dzimtas rokās. [[Abāsīdi]] savu izcelsmi saistīja ar pravieša Muhameda tēvoci [[Al Abāss ibn Abd al Mutalibs|al Abāsu ibn Abd al Mutalibu]], kas ļāva viņiem pretendēt uz īpašu vietu musulmaņu sabiedrībā. == Revolūcijas sākums == Atklāta sacelšanās sākās Horasānā [[747. gads|747. gadā]]. Abū Muslims organizēja Abāsīdu atbalstītājus un izveidoja militārus spēkus, kuru simbols bija melnie karogi. Abāsīdu spēki ātri nostiprināja kontroli pār lielu daļu Horasānas un sāka virzīties uz rietumiem. Umajādu armijas nespēja apturēt sacelšanās izplatīšanos, un revolucionārie spēki ieņēma vairākus nozīmīgus [[Irāna|Irānas]] un [[Irāka|Irākas]] centrus. [[749. gads|749. gadā]] Abāsīdu karaspēks ieņēma [[Kūfa|Kūfu]], kur Abū al Abāss tika pasludināts par kalifu. == Lielās Zābas kauja == Izšķirošā sadursme starp Abāsīdu un Umajādu spēkiem notika [[750. gads|750. gadā]] [[Lielās Zābas kauja|Lielās Zābas kaujā]] mūsdienu Irākas ziemeļos. Umajādu armiju vadīja pēdējais Umajādu kalifs [[Marvāns II]]. Viņa spēki tika sakauti, un Abāsīdu armijai pavērās ceļš uz Umajādu galvenajām teritorijām. Marvāns II atkāpās caur Sīriju uz [[Ēģipte|Ēģipti]], kur vēlāk tika nogalināts. Līdz ar viņa nāvi Umajādu vara kalifāta centrālajās teritorijās faktiski beidzās. == Umajādu dinastijas krišana == Pēc uzvaras Abāsīdi centās likvidēt iespējamo Umajādu dinastijas pretošanos. Daudzi dinastijas locekļi tika nogalināti vai vajāti. Vienam no Umajādu prinčiem — [[Abd ar Rahmāns I|Abd ar Rahmānam I]] — izdevās izbēgt uz [[Al Andalusa|Al Andalusu]]. Tur viņš [[756. gads|756. gadā]] nodibināja [[Kordovas emirāts|Kordovas emirātu]], kurā turpinājās Umajādu dinastijas valdīšana. == Sekas == Abāsīdu revolūcija izbeidza gandrīz gadsimtu ilgo Umajādu valdīšanu lielākajā daļā kalifāta un aizsāka [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] laikmetu. Kalifāta politiskais centrs pakāpeniski pārvietojās no [[Sīrija|Sīrijas]] uz Irāku. Umajādu galvaspilsēta [[Damaska]] zaudēja savu iepriekšējo nozīmi, bet Abāsīdu vara sākotnēji koncentrējās Kūfas apkārtnē. Vēlāk kalifs [[Al Mansūrs]] nodibināja [[Bagdāde|Bagdādi]], kas kļuva par kalifāta galvaspilsētu. Revolūcija palielināja Irānas un citu nearābu musulmaņu elites lomu kalifāta pārvaldē. Abāsīdu periodā islāma valsts politiskā un kultūras sistēma kļuva mazāk orientēta tikai uz arābu cilšu eliti un vairāk balstījās uz daudzveidīgo kalifāta iedzīvotāju iesaisti. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Abāsīdu kalifāts]] [[Kategorija:Umajādu kalifāts]] [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:8. gadsimta kari]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:747. gads]] [[Kategorija:750. gads]] 43xpygdytcwdk24mlxvux9chd4edw5g Mavālī 0 637110 4506198 2026-08-12T20:01:59Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Umayyad750ADloc.png|300px|thumb|[[Umajādu kalifāts]] 8. gadsimta pirmajā pusē]] '''Mavālī''' (arābu: موالي, ''mawālī'', vienskaitlī مولى, ''mawlā'') bija vēsturisks apzīmējums, ko agrīnajā [[Islāms|islāma]] sabiedrībā lietoja galvenokārt attiecībā uz nearābu izcelsmes musulmaņiem, kuri bija sociāli vai juridiski saistīti ar kādu [[Arābi|arābu]] cilti vai patronu. Īpaši nozīmīga mavālī sabiedrības grupa izveidojās Arābu... 4506198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Umayyad750ADloc.png|300px|thumb|[[Umajādu kalifāts]] 8. gadsimta pirmajā pusē]] '''Mavālī''' (arābu: موالي, ''mawālī'', vienskaitlī مولى, ''mawlā'') bija vēsturisks apzīmējums, ko agrīnajā [[Islāms|islāma]] sabiedrībā lietoja galvenokārt attiecībā uz nearābu izcelsmes musulmaņiem, kuri bija sociāli vai juridiski saistīti ar kādu [[Arābi|arābu]] cilti vai patronu. Īpaši nozīmīga mavālī sabiedrības grupa izveidojās [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumu]] laikā 7. un 8. gadsimtā, kad islāmu pieņēma arvien vairāk iekaroto teritoriju iedzīvotāju. Termina nozīme dažādos laikmetos bija plašāka par vienkāršu apzīmējumu „nearābu musulmaņi”. Ar vārdu ''mawlā'' varēja apzīmēt klientu, patronu, sabiedroto vai atbrīvotu vergu, tādēļ tā precīzā nozīme bija atkarīga no konkrētā sociālā un vēsturiskā konteksta. == Izcelsme == Agrīnajā arābu sabiedrībā sociālajai piederībai pie cilts bija liela politiska un juridiska nozīme. Nearābu izcelsmes cilvēkiem, kas pēc musulmaņu iekarojumiem pieņēma islāmu, bieži nebija tradicionālas piederības arābu cilšu sistēmai. Šādi musulmaņi varēja kļūt par kādas arābu cilts klientiem jeb mavālī. Šī saikne nodrošināja viņiem vietu jaunajā musulmaņu sabiedrības sociālajā struktūrā. Mavālī bija īpaši daudz bijušajās [[Sasanīdu impērija]]s teritorijās, kur islāmu pakāpeniski pieņēma [[Persieši|persieši]] un citas vietējās tautas. == Umajādu kalifātā == [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] laikā arābu cilšu elite saglabāja nozīmīgu politisko un militāro stāvokli. Daļa nearābu musulmaņu dažādos reģionos saskārās ar nevienlīdzīgu sociālo vai fiskālo stāvokli salīdzinājumā ar arābu musulmaņiem. Strauji pieaugot nearābu musulmaņu skaitam, šādas atšķirības kļuva par vienu no sociālās spriedzes avotiem kalifātā. Īpaši nozīmīga mavālī grupa izveidojās [[Lielā Horasāna|Horasānā]], kur dzīvoja gan arābu kolonisti, gan liels skaits vietējo irāņu izcelsmes iedzīvotāju. Tomēr mavālī stāvoklis nebija vienāds visā kalifātā un mainījās atkarībā no reģiona, laika perioda un konkrētās politiskās situācijas. == Abāsīdu revolūcija == Mavālī, īpaši Horasānas nearābu musulmaņi, bija viena no sabiedrības grupām, kas atbalstīja [[Abāsīdu revolūcija|Abāsīdu revolūciju]] pret Umajādu dinastiju. [[Abāsīdi]] izmantoja neapmierinātību ar Umajādu politisko sistēmu, lai iegūtu atbalstu dažādu kalifāta iedzīvotāju vidū. [[Abū Muslims]] Horasānā izveidoja kustību, kurā piedalījās gan arābu, gan irāņu izcelsmes musulmaņi. Pēc Umajādu sakāves [[750. gads|750. gadā]] tika izveidots [[Abāsīdu kalifāts]]. Tā pārvaldē ievērojami palielinājās irāņu izcelsmes elites un citu nearābu musulmaņu politiskā un kultūras nozīme. == Sabiedriskais stāvoklis == Mavālī nebija vienota etniska vai sociāla grupa. Viņu vidū bija persieši, [[Aramieši|aramieši]], [[Kopti|kopti]], [[Berberi|berberi]] un citu iekaroto teritoriju iedzīvotāji. Daļa mavālī ieguva ievērojamu stāvokli valsts pārvaldē, reliģiskajās zinātnēs, tirdzniecībā un kultūrā. Nearābu izcelsmes musulmaņu pieaugošā nozīme veicināja agrīnā kalifāta pārveidošanos no galvenokārt arābu politiskas impērijas par daudztautību islāma civilizāciju. == Vēlākā attīstība == Abāsīdu periodā agrākā atšķirība starp arābu musulmaņiem un nearābu mavālī pakāpeniski zaudēja savu sākotnējo politisko nozīmi. Islāma izplatīšanās un dažādu tautu integrācija musulmaņu sabiedrībā mainīja kalifāta sociālo struktūru. Termins ''mawlā'' tomēr turpināja pastāvēt arābu valodā ar vairākām citām juridiskām, sociālām un reliģiskām nozīmēm. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Arābu vēsture]] [[Kategorija:Umajādu kalifāts]] [[Kategorija:Abāsīdu kalifāts]] [[Kategorija:Islāma sabiedrība]] l73ce7t6t5w5l5d2r7lbysu9a3yq3ni 4506199 4506198 2026-08-12T20:02:26Z Votre Provocateur 111653 4506199 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Umayyad750ADloc.png|300px|thumb|[[Umajādu kalifāts]] 8. gadsimta pirmajā pusē]] '''Mavālī''' ([[Arābu valoda|arābu]]: موالي, ''mawālī'', vienskaitlī مولى, ''mawlā'') bija vēsturisks apzīmējums, ko agrīnajā [[Islāms|islāma]] sabiedrībā lietoja galvenokārt attiecībā uz nearābu izcelsmes musulmaņiem, kuri bija sociāli vai juridiski saistīti ar kādu [[Arābi|arābu]] cilti vai patronu. Īpaši nozīmīga mavālī sabiedrības grupa izveidojās [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumu]] laikā 7. un 8. gadsimtā, kad islāmu pieņēma arvien vairāk iekaroto teritoriju iedzīvotāju. Termina nozīme dažādos laikmetos bija plašāka par vienkāršu apzīmējumu „nearābu musulmaņi”. Ar vārdu ''mawlā'' varēja apzīmēt klientu, patronu, sabiedroto vai atbrīvotu vergu, tādēļ tā precīzā nozīme bija atkarīga no konkrētā sociālā un vēsturiskā konteksta. == Izcelsme == Agrīnajā arābu sabiedrībā sociālajai piederībai pie cilts bija liela politiska un juridiska nozīme. Nearābu izcelsmes cilvēkiem, kas pēc musulmaņu iekarojumiem pieņēma islāmu, bieži nebija tradicionālas piederības arābu cilšu sistēmai. Šādi musulmaņi varēja kļūt par kādas arābu cilts klientiem jeb mavālī. Šī saikne nodrošināja viņiem vietu jaunajā musulmaņu sabiedrības sociālajā struktūrā. Mavālī bija īpaši daudz bijušajās [[Sasanīdu impērija]]s teritorijās, kur islāmu pakāpeniski pieņēma [[Persieši|persieši]] un citas vietējās tautas. == Umajādu kalifātā == [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] laikā arābu cilšu elite saglabāja nozīmīgu politisko un militāro stāvokli. Daļa nearābu musulmaņu dažādos reģionos saskārās ar nevienlīdzīgu sociālo vai fiskālo stāvokli salīdzinājumā ar arābu musulmaņiem. Strauji pieaugot nearābu musulmaņu skaitam, šādas atšķirības kļuva par vienu no sociālās spriedzes avotiem kalifātā. Īpaši nozīmīga mavālī grupa izveidojās [[Lielā Horasāna|Horasānā]], kur dzīvoja gan arābu kolonisti, gan liels skaits vietējo irāņu izcelsmes iedzīvotāju. Tomēr mavālī stāvoklis nebija vienāds visā kalifātā un mainījās atkarībā no reģiona, laika perioda un konkrētās politiskās situācijas. == Abāsīdu revolūcija == Mavālī, īpaši Horasānas nearābu musulmaņi, bija viena no sabiedrības grupām, kas atbalstīja [[Abāsīdu revolūcija|Abāsīdu revolūciju]] pret Umajādu dinastiju. [[Abāsīdi]] izmantoja neapmierinātību ar Umajādu politisko sistēmu, lai iegūtu atbalstu dažādu kalifāta iedzīvotāju vidū. [[Abū Muslims]] Horasānā izveidoja kustību, kurā piedalījās gan arābu, gan irāņu izcelsmes musulmaņi. Pēc Umajādu sakāves [[750. gads|750. gadā]] tika izveidots [[Abāsīdu kalifāts]]. Tā pārvaldē ievērojami palielinājās irāņu izcelsmes elites un citu nearābu musulmaņu politiskā un kultūras nozīme. == Sabiedriskais stāvoklis == Mavālī nebija vienota etniska vai sociāla grupa. Viņu vidū bija persieši, [[Aramieši|aramieši]], [[Kopti|kopti]], [[Berberi|berberi]] un citu iekaroto teritoriju iedzīvotāji. Daļa mavālī ieguva ievērojamu stāvokli valsts pārvaldē, reliģiskajās zinātnēs, tirdzniecībā un kultūrā. Nearābu izcelsmes musulmaņu pieaugošā nozīme veicināja agrīnā kalifāta pārveidošanos no galvenokārt arābu politiskas impērijas par daudztautību islāma civilizāciju. == Vēlākā attīstība == Abāsīdu periodā agrākā atšķirība starp arābu musulmaņiem un nearābu mavālī pakāpeniski zaudēja savu sākotnējo politisko nozīmi. Islāma izplatīšanās un dažādu tautu integrācija musulmaņu sabiedrībā mainīja kalifāta sociālo struktūru. Termins ''mawlā'' tomēr turpināja pastāvēt arābu valodā ar vairākām citām juridiskām, sociālām un reliģiskām nozīmēm. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Arābu vēsture]] [[Kategorija:Umajādu kalifāts]] [[Kategorija:Abāsīdu kalifāts]] [[Kategorija:Islāma sabiedrība]] e0uc07f9x8aa0hef024lz2tocnztlzj 4506200 4506199 2026-08-12T20:02:34Z Votre Provocateur 111653 4506200 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Umayyad750ADloc.png|300px|thumb|[[Umajādu kalifāts]] 8. gadsimta pirmajā pusē]] '''Mavālī''' ([[Arābu valoda|arābu]]: موالي, ''mawālī'', vienskaitlī مولى, ''mawlā'') bija vēsturisks apzīmējums, ko agrīnajā [[Islāms|islāma]] sabiedrībā lietoja galvenokārt attiecībā uz nearābu izcelsmes musulmaņiem, kuri bija sociāli vai juridiski saistīti ar kādu [[Arābi|arābu]] cilti vai patronu. Īpaši nozīmīga mavālī sabiedrības grupa izveidojās [[Arābu iekarojumi|arābu iekarojumu]] laikā 7. un 8. gadsimtā, kad islāmu pieņēma arvien vairāk iekaroto teritoriju iedzīvotāju. Termina nozīme dažādos laikmetos bija plašāka par vienkāršu apzīmējumu „nearābu musulmaņi”. Ar vārdu ''mawlā'' varēja apzīmēt klientu, patronu, sabiedroto vai atbrīvotu vergu, tādēļ tā precīzā nozīme bija atkarīga no konkrētā sociālā un vēsturiskā konteksta. == Izcelsme == Agrīnajā arābu sabiedrībā sociālajai piederībai pie cilts bija liela politiska un juridiska nozīme. Nearābu izcelsmes cilvēkiem, kas pēc musulmaņu iekarojumiem pieņēma islāmu, bieži nebija tradicionālas piederības arābu cilšu sistēmai. Šādi musulmaņi varēja kļūt par kādas arābu cilts klientiem jeb mavālī. Šī saikne nodrošināja viņiem vietu jaunajā musulmaņu sabiedrības sociālajā struktūrā. Mavālī bija īpaši daudz bijušajās [[Sasanīdu impērija]]s teritorijās, kur islāmu pakāpeniski pieņēma [[Persieši|persieši]] un citas vietējās tautas. == Umajādu kalifātā == [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] laikā arābu cilšu elite saglabāja nozīmīgu politisko un militāro stāvokli. Daļa nearābu musulmaņu dažādos reģionos saskārās ar nevienlīdzīgu sociālo vai fiskālo stāvokli salīdzinājumā ar arābu musulmaņiem. Strauji pieaugot nearābu musulmaņu skaitam, šādas atšķirības kļuva par vienu no sociālās spriedzes avotiem kalifātā. Īpaši nozīmīga mavālī grupa izveidojās [[Lielā Horasāna|Horasānā]], kur dzīvoja gan arābu kolonisti, gan liels skaits vietējo irāņu izcelsmes iedzīvotāju. Tomēr mavālī stāvoklis nebija vienāds visā kalifātā un mainījās atkarībā no reģiona, laika perioda un konkrētās politiskās situācijas. == Abāsīdu revolūcija == Mavālī, īpaši Horasānas nearābu musulmaņi, bija viena no sabiedrības grupām, kas atbalstīja [[Abāsīdu revolūcija|Abāsīdu revolūciju]] pret Umajādu dinastiju. [[Abāsīdi]] izmantoja neapmierinātību ar Umajādu politisko sistēmu, lai iegūtu atbalstu dažādu kalifāta iedzīvotāju vidū. [[Abū Muslims]] Horasānā izveidoja kustību, kurā piedalījās gan arābu, gan irāņu izcelsmes musulmaņi. Pēc Umajādu sakāves [[750. gads|750. gadā]] tika izveidots [[Abāsīdu kalifāts]]. Tā pārvaldē ievērojami palielinājās irāņu izcelsmes elites un citu nearābu musulmaņu politiskā un kultūras nozīme. == Sabiedriskais stāvoklis == Mavālī nebija vienota etniska vai sociāla grupa. Viņu vidū bija persieši, [[Aramieši|aramieši]], [[Kopti|kopti]], [[Berberi|berberi]] un citu iekaroto teritoriju iedzīvotāji. Daļa mavālī ieguva ievērojamu stāvokli valsts pārvaldē, reliģiskajās zinātnēs, tirdzniecībā un kultūrā. Nearābu izcelsmes musulmaņu pieaugošā nozīme veicināja agrīnā kalifāta pārveidošanos no galvenokārt arābu politiskas impērijas par daudztautību islāma civilizāciju. == Vēlākā attīstība == Abāsīdu periodā agrākā atšķirība starp arābu musulmaņiem un nearābu mavālī pakāpeniski zaudēja savu sākotnējo politisko nozīmi. Islāma izplatīšanās un dažādu tautu integrācija musulmaņu sabiedrībā mainīja kalifāta sociālo struktūru. Termins ''mawlā'' tomēr turpināja pastāvēt arābu valodā ar vairākām citām juridiskām, sociālām un reliģiskām nozīmēm. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Islāma vēsture]] mwj6inguj2ho9umc8ojafv7vqegscqw Lielā Horasāna 0 637111 4506201 2026-08-12T20:03:13Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Horasāna]] 4506201 wikitext text/x-wiki #redirect [[Horasāna]] pn7m0adhqeinwrmqf9slj0vtbhp9jez Silēzijas kari 0 637112 4506203 2026-08-12T20:04:33Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Militāra konflikta infokaste |conflict=Silēzijas kari |partof=[[Austrijas mantojuma karš]] un [[Septiņgadu karš]] |image=[[Attēls:Hohenfriedeberg - Attack of the Prussian Infantry - 1745.jpg|300px]] |caption=Prūsijas kājnieki [[Hohenfrīdbergas kauja|Hohenfrīdbergas kaujā]] 1745. gadā |date=[[1740. gads|1740.]]—[[1763. gads]] |place=[[Silēzija]], [[Bohēmija]], [[Morāvija]], [[Saksija]] |result=[[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] uzvara |territory=Lielākā daļa... 4506203 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste |conflict=Silēzijas kari |partof=[[Austrijas mantojuma karš]] un [[Septiņgadu karš]] |image=[[Attēls:Hohenfriedeberg - Attack of the Prussian Infantry - 1745.jpg|300px]] |caption=Prūsijas kājnieki [[Hohenfrīdbergas kauja|Hohenfrīdbergas kaujā]] 1745. gadā |date=[[1740. gads|1740.]]—[[1763. gads]] |place=[[Silēzija]], [[Bohēmija]], [[Morāvija]], [[Saksija]] |result=[[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] uzvara |territory=Lielākā daļa Silēzijas nonāca Prūsijas kontrolē |combatant1=[[Prūsijas Karaliste]] |combatant2=[[Hābsburgu monarhija]] |commander1=[[Frīdrihs II Lielais]] |commander2=[[Marija Terēzija]] }} '''Silēzijas kari''' bija trīs militāri konflikti starp [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]] un [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]] no 1740. līdz 1763. gadam par kontroli pār [[Silēzija|Silēziju]]. Prūsiju vadīja karalis [[Frīdrihs II Lielais]], savukārt Hābsburgu zemes — [[Marija Terēzija]]. Pirmais un Otrais Silēzijas karš bija daļa no [[Austrijas mantojuma karš|Austrijas mantojuma kara]], bet Trešais Silēzijas karš bija [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] Centrāleiropas posms. Konfliktu rezultātā Prūsija saglabāja lielāko daļu Silēzijas un nostiprinājās kā viena no galvenajām Eiropas lielvalstīm. == Priekšvēsture == Silēzija bija ekonomiski attīstīts [[Hābsburgi|Hābsburgu]] valdījums ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, tekstilrūpniecību un derīgo izrakteņu resursiem. Prūsijas valdniekiem bija senākas dinastiskas pretenzijas uz atsevišķām reģiona teritorijām. Situācija mainījās pēc imperatora [[Kārlis VI Hābsburgs|Kārļa VI]] nāves 1740. gadā. Hābsburgu zemes mantoja viņa meita Marija Terēzija, kuras tiesības uz mantojumu apstrīdēja vairākas Eiropas valstis. Frīdrihs II izmantoja Hābsburgu monarhijas politisko ievainojamību un 1740. gada beigās iebruka Silēzijā. == Pirmais Silēzijas karš == '''Pirmais Silēzijas karš''' norisinājās no 1740. līdz 1742. gadam. Prūsijas armija īsā laikā ieņēma lielu daļu Silēzijas. [[Molvicas kauja|Molvicas kaujā]] 1741. gadā Prūsijas armija sakāva Austrijas spēkus. Lai gan kauja atklāja vairākas Prūsijas armijas vadības problēmas, tās kājnieku disciplīna un ugunsspēks izrādījās nozīmīgs faktors uzvarā. Karš noslēdzās ar [[Breslavas miera līgums|Breslavas mieru]] 1742. gadā. Marija Terēzija bija spiesta atdot Prūsijai lielāko daļu Silēzijas un [[Kladsko grāfiste|Kladsko grāfisti]]. Hābsburgu kontrolē saglabājās tikai daļa Silēzijas dienvidu teritoriju, kas vēlāk kļuva pazīstama kā [[Austrijas Silēzija]]. == Otrais Silēzijas karš == '''Otrais Silēzijas karš''' sākās 1744. gadā. Frīdrihs II baidījās, ka Austrijas militārie panākumi citās Austrijas mantojuma kara frontēs ļaus Marijai Terēzijai mēģināt atgūt Silēziju. Prūsijas armija iebruka [[Bohēmija|Bohēmijā]] un sākotnēji ieņēma [[Prāga|Prāgu]], taču vēlāk bija spiesta atkāpties. Prūsija 1745. gadā guva vairākas nozīmīgas uzvaras, tostarp [[Hohenfrīdbergas kauja|Hohenfrīdbergas kaujā]], [[Soras kauja|Soras kaujā]] un [[Keselsdorfas kauja|Keselsdorfas kaujā]]. Karš noslēdzās ar [[Drēzdenes miera līgums|Drēzdenes mieru]] 1745. gada beigās. Marija Terēzija atkārtoti atzina Prūsijas kontroli pār Silēziju. == Diplomātiskā revolūcija == Pēc Austrijas mantojuma kara Hābsburgu monarhijas galvenais ārpolitikas mērķis bija Silēzijas atgūšana. Austrijas diplomāts [[Vencels Antons fon Kaunics]] centās izveidot Eiropas valstu koalīciju pret Prūsiju. Šīs politikas rezultātā notika tā sauktā [[Diplomātiskā revolūcija]]. Austrija izveidoja aliansi ar savu tradicionālo pretinieci [[Francijas Karaliste|Franciju]], bet Prūsija tuvinājās [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijai]]. Izveidojusies alianšu sistēma kļuva par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem Septiņgadu karam. == Trešais Silēzijas karš == '''Trešais Silēzijas karš''' norisinājās no 1756. līdz 1763. gadam un bija daļa no Septiņgadu kara. Prūsijai šajā konfliktā pretī stājās Austrija un tās sabiedrotie, tostarp [[Krievijas Impērija]], Francija un [[Saksijas kūrfirstiste|Saksija]]. Frīdrihs II 1756. gadā preventīvi iebruka Saksijā. Turpmākā karadarbība aptvēra lielu daļu Centrāleiropas. Prūsija guva nozīmīgas uzvaras [[Rosbahas kauja|Rosbahas kaujā]] un [[Leitenes kauja|Leitenes kaujā]] 1757. gadā. Tomēr karš bija ārkārtīgi smags, un Prūsija vairākkārt nonāca kritiskā situācijā. Krievijas imperatores [[Elizabete Petrovna|Elizabetes]] nāve 1762. gadā būtiski mainīja Prūsijas stāvokli. Jaunais Krievijas imperators [[Pēteris III]] pārtrauca karadarbību pret Prūsiju. == Kara beigas == Trešais Silēzijas karš noslēdzās [[1763. gads|1763. gadā]] ar [[Hubertusburgas miera līgums|Hubertusburgas miera līgumu]]. Teritoriālais stāvoklis Centrāleiropā būtiski nemainījās, un Silēzija palika Prūsijas sastāvā. Austrija galīgi nespēja atgūt lielāko daļu provinces, lai gan saglabāja Austrijas Silēziju. == Sekas == Silēzijas kari būtiski mainīja spēku samēru [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Prūsijas iegūtā Silēzija palielināja valsts iedzīvotāju skaitu, ekonomiskos resursus un rūpniecisko potenciālu. Prūsijas uzvaras nostiprināja tās statusu kā Eiropas lielvalstij un aizsāka ilgstošu [[Austrijas—Prūsijas sāncensība|Austrijas un Prūsijas sāncensību]] par politisko dominanci vācu zemēs. Šī sāncensība turpinājās vairāk nekā gadsimtu un noslēdzās 19. gadsimtā, kad pēc [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] Prūsija kļuva par dominējošo vācu valsti un vēlāk vadīja [[Vācijas apvienošana|Vācijas apvienošanu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Silēzijas kari]] [[Kategorija:Prūsijas kari]] [[Kategorija:Austrijas kari]] [[Kategorija:Austrijas mantojuma karš]] [[Kategorija:Septiņgadu karš]] [[Kategorija:Silēzijas vēsture]] [[Kategorija:18. gadsimta kari]] 9jl01apvkcqigici8adcchcp1rzzau2 4506204 4506203 2026-08-12T20:05:12Z Votre Provocateur 111653 4506204 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste | conflict = Silēzijas kari | partof = [[Austrijas mantojuma karš]] un [[Septiņgadu karš]] | image = [[Attēls:Hohenfriedeberg_-_Attack_of_Prussian_Infantry_-_1745.jpg|300px]] | caption = | date = [[1740. gads|1740.]]—[[1763. gads]] | place = [[Silēzija]], [[Bohēmija]], [[Morāvija]], [[Saksija]] | result = [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] uzvara | territory = Lielākā daļa Silēzijas nonāca Prūsijas kontrolē | combatant1 = [[Prūsijas Karaliste]] | combatant2 = [[Hābsburgu monarhija]] | commander1 = [[Frīdrihs II Lielais]] | commander2 = [[Marija Terēzija]] }} '''Silēzijas kari''' bija trīs militāri konflikti starp [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]] un [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]] no 1740. līdz 1763. gadam par kontroli pār [[Silēzija|Silēziju]]. Prūsiju vadīja karalis [[Frīdrihs II Lielais]], savukārt Hābsburgu zemes — [[Marija Terēzija]]. Pirmais un Otrais Silēzijas karš bija daļa no [[Austrijas mantojuma karš|Austrijas mantojuma kara]], bet Trešais Silēzijas karš bija [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] Centrāleiropas posms. Konfliktu rezultātā Prūsija saglabāja lielāko daļu Silēzijas un nostiprinājās kā viena no galvenajām Eiropas lielvalstīm. == Priekšvēsture == Silēzija bija ekonomiski attīstīts [[Hābsburgi|Hābsburgu]] valdījums ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, tekstilrūpniecību un derīgo izrakteņu resursiem. Prūsijas valdniekiem bija senākas dinastiskas pretenzijas uz atsevišķām reģiona teritorijām. Situācija mainījās pēc imperatora [[Kārlis VI Hābsburgs|Kārļa VI]] nāves 1740. gadā. Hābsburgu zemes mantoja viņa meita Marija Terēzija, kuras tiesības uz mantojumu apstrīdēja vairākas Eiropas valstis. Frīdrihs II izmantoja Hābsburgu monarhijas politisko ievainojamību un 1740. gada beigās iebruka Silēzijā. == Pirmais Silēzijas karš == '''Pirmais Silēzijas karš''' norisinājās no 1740. līdz 1742. gadam. Prūsijas armija īsā laikā ieņēma lielu daļu Silēzijas. [[Molvicas kauja|Molvicas kaujā]] 1741. gadā Prūsijas armija sakāva Austrijas spēkus. Lai gan kauja atklāja vairākas Prūsijas armijas vadības problēmas, tās kājnieku disciplīna un ugunsspēks izrādījās nozīmīgs faktors uzvarā. Karš noslēdzās ar [[Breslavas miera līgums|Breslavas mieru]] 1742. gadā. Marija Terēzija bija spiesta atdot Prūsijai lielāko daļu Silēzijas un [[Kladsko grāfiste|Kladsko grāfisti]]. Hābsburgu kontrolē saglabājās tikai daļa Silēzijas dienvidu teritoriju, kas vēlāk kļuva pazīstama kā [[Austrijas Silēzija]]. == Otrais Silēzijas karš == '''Otrais Silēzijas karš''' sākās 1744. gadā. Frīdrihs II baidījās, ka Austrijas militārie panākumi citās Austrijas mantojuma kara frontēs ļaus Marijai Terēzijai mēģināt atgūt Silēziju. Prūsijas armija iebruka [[Bohēmija|Bohēmijā]] un sākotnēji ieņēma [[Prāga|Prāgu]], taču vēlāk bija spiesta atkāpties. Prūsija 1745. gadā guva vairākas nozīmīgas uzvaras, tostarp [[Hohenfrīdbergas kauja|Hohenfrīdbergas kaujā]], [[Soras kauja|Soras kaujā]] un [[Keselsdorfas kauja|Keselsdorfas kaujā]]. Karš noslēdzās ar [[Drēzdenes miera līgums|Drēzdenes mieru]] 1745. gada beigās. Marija Terēzija atkārtoti atzina Prūsijas kontroli pār Silēziju. == Diplomātiskā revolūcija == Pēc Austrijas mantojuma kara Hābsburgu monarhijas galvenais ārpolitikas mērķis bija Silēzijas atgūšana. Austrijas diplomāts [[Vencels Antons fon Kaunics]] centās izveidot Eiropas valstu koalīciju pret Prūsiju. Šīs politikas rezultātā notika tā sauktā [[Diplomātiskā revolūcija]]. Austrija izveidoja aliansi ar savu tradicionālo pretinieci [[Francijas Karaliste|Franciju]], bet Prūsija tuvinājās [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijai]]. Izveidojusies alianšu sistēma kļuva par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem Septiņgadu karam. == Trešais Silēzijas karš == '''Trešais Silēzijas karš''' norisinājās no 1756. līdz 1763. gadam un bija daļa no Septiņgadu kara. Prūsijai šajā konfliktā pretī stājās Austrija un tās sabiedrotie, tostarp [[Krievijas Impērija]], Francija un [[Saksijas kūrfirstiste|Saksija]]. Frīdrihs II 1756. gadā preventīvi iebruka Saksijā. Turpmākā karadarbība aptvēra lielu daļu Centrāleiropas. Prūsija guva nozīmīgas uzvaras [[Rosbahas kauja|Rosbahas kaujā]] un [[Leitenes kauja|Leitenes kaujā]] 1757. gadā. Tomēr karš bija ārkārtīgi smags, un Prūsija vairākkārt nonāca kritiskā situācijā. Krievijas imperatores [[Elizabete Petrovna|Elizabetes]] nāve 1762. gadā būtiski mainīja Prūsijas stāvokli. Jaunais Krievijas imperators [[Pēteris III]] pārtrauca karadarbību pret Prūsiju. == Kara beigas == Trešais Silēzijas karš noslēdzās [[1763. gads|1763. gadā]] ar [[Hubertusburgas miera līgums|Hubertusburgas miera līgumu]]. Teritoriālais stāvoklis Centrāleiropā būtiski nemainījās, un Silēzija palika Prūsijas sastāvā. Austrija galīgi nespēja atgūt lielāko daļu provinces, lai gan saglabāja Austrijas Silēziju. == Sekas == Silēzijas kari būtiski mainīja spēku samēru [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Prūsijas iegūtā Silēzija palielināja valsts iedzīvotāju skaitu, ekonomiskos resursus un rūpniecisko potenciālu. Prūsijas uzvaras nostiprināja tās statusu kā Eiropas lielvalstij un aizsāka ilgstošu [[Austrijas—Prūsijas sāncensība|Austrijas un Prūsijas sāncensību]] par politisko dominanci vācu zemēs. Šī sāncensība turpinājās vairāk nekā gadsimtu un noslēdzās 19. gadsimtā, kad pēc [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] Prūsija kļuva par dominējošo vācu valsti un vēlāk vadīja [[Vācijas apvienošana|Vācijas apvienošanu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Silēzijas kari]] [[Kategorija:Prūsijas kari]] [[Kategorija:Austrijas kari]] [[Kategorija:Austrijas mantojuma karš]] [[Kategorija:Septiņgadu karš]] [[Kategorija:Silēzijas vēsture]] [[Kategorija:18. gadsimta kari]] q5iakhx269ovbe4bpjta69hib5gfgsb 4506205 4506204 2026-08-12T20:05:36Z Votre Provocateur 111653 4506205 wikitext text/x-wiki {{Militāra konflikta infokaste | conflict = Silēzijas kari | partof = [[Austrijas mantojuma karš]] un [[Septiņgadu karš]] | image = [[Attēls:Hohenfriedeberg_-_Attack_of_Prussian_Infantry_-_1745.jpg|300px]] | caption = | date = [[1740. gads|1740.]]—[[1763. gads]] | place = [[Silēzija]], [[Bohēmija]], [[Morāvija]], [[Saksija]] | result = [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] uzvara | territory = Lielākā daļa Silēzijas nonāca Prūsijas kontrolē | combatant1 = [[Prūsijas Karaliste]] | combatant2 = [[Hābsburgu monarhija]] | commander1 = [[Frīdrihs II Lielais]] | commander2 = [[Marija Terēzija]] }} '''Silēzijas kari''' bija trīs militāri konflikti starp [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]] un [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhiju]] no 1740. līdz 1763. gadam par kontroli pār [[Silēzija|Silēziju]]. Prūsiju vadīja karalis [[Frīdrihs II Lielais]], savukārt Hābsburgu zemes — [[Marija Terēzija]]. Pirmais un Otrais Silēzijas karš bija daļa no [[Austrijas mantojuma karš|Austrijas mantojuma kara]], bet Trešais Silēzijas karš bija [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] Centrāleiropas posms. Konfliktu rezultātā Prūsija saglabāja lielāko daļu Silēzijas un nostiprinājās kā viena no galvenajām Eiropas lielvalstīm. == Priekšvēsture == Silēzija bija ekonomiski attīstīts [[Hābsburgi|Hābsburgu]] valdījums ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, tekstilrūpniecību un derīgo izrakteņu resursiem. Prūsijas valdniekiem bija senākas dinastiskas pretenzijas uz atsevišķām reģiona teritorijām. Situācija mainījās pēc imperatora [[Kārlis VI Hābsburgs|Kārļa VI]] nāves 1740. gadā. Hābsburgu zemes mantoja viņa meita Marija Terēzija, kuras tiesības uz mantojumu apstrīdēja vairākas Eiropas valstis. Frīdrihs II izmantoja Hābsburgu monarhijas politisko ievainojamību un 1740. gada beigās iebruka Silēzijā. == Pirmais Silēzijas karš == [[Pirmais Silēzijas karš]] norisinājās no 1740. līdz 1742. gadam. Prūsijas armija īsā laikā ieņēma lielu daļu Silēzijas. [[Molvicas kauja|Molvicas kaujā]] 1741. gadā Prūsijas armija sakāva Austrijas spēkus. Lai gan kauja atklāja vairākas Prūsijas armijas vadības problēmas, tās kājnieku disciplīna un ugunsspēks izrādījās nozīmīgs faktors uzvarā. Karš noslēdzās ar [[Breslavas miera līgums|Breslavas mieru]] 1742. gadā. Marija Terēzija bija spiesta atdot Prūsijai lielāko daļu Silēzijas un [[Kladsko grāfiste|Kladsko grāfisti]]. Hābsburgu kontrolē saglabājās tikai daļa Silēzijas dienvidu teritoriju, kas vēlāk kļuva pazīstama kā [[Austrijas Silēzija]]. == Otrais Silēzijas karš == [[Otrais Silēzijas karš]] sākās 1744. gadā. Frīdrihs II baidījās, ka Austrijas militārie panākumi citās Austrijas mantojuma kara frontēs ļaus Marijai Terēzijai mēģināt atgūt Silēziju. Prūsijas armija iebruka [[Bohēmija|Bohēmijā]] un sākotnēji ieņēma [[Prāga|Prāgu]], taču vēlāk bija spiesta atkāpties. Prūsija 1745. gadā guva vairākas nozīmīgas uzvaras, tostarp [[Hohenfrīdbergas kauja|Hohenfrīdbergas kaujā]], [[Soras kauja|Soras kaujā]] un [[Keselsdorfas kauja|Keselsdorfas kaujā]]. Karš noslēdzās ar [[Drēzdenes miera līgums|Drēzdenes mieru]] 1745. gada beigās. Marija Terēzija atkārtoti atzina Prūsijas kontroli pār Silēziju. == Diplomātiskā revolūcija == Pēc Austrijas mantojuma kara Hābsburgu monarhijas galvenais ārpolitikas mērķis bija Silēzijas atgūšana. Austrijas diplomāts [[Vencels Antons fon Kaunics]] centās izveidot Eiropas valstu koalīciju pret Prūsiju. Šīs politikas rezultātā notika tā sauktā [[Diplomātiskā revolūcija]]. Austrija izveidoja aliansi ar savu tradicionālo pretinieci [[Francijas Karaliste|Franciju]], bet Prūsija tuvinājās [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijai]]. Izveidojusies alianšu sistēma kļuva par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem Septiņgadu karam. == Trešais Silēzijas karš == [[Trešais Silēzijas karš]] norisinājās no 1756. līdz 1763. gadam un bija daļa no Septiņgadu kara. Prūsijai šajā konfliktā pretī stājās Austrija un tās sabiedrotie, tostarp [[Krievijas Impērija]], Francija un [[Saksijas kūrfirstiste|Saksija]]. Frīdrihs II 1756. gadā preventīvi iebruka Saksijā. Turpmākā karadarbība aptvēra lielu daļu Centrāleiropas. Prūsija guva nozīmīgas uzvaras [[Rosbahas kauja|Rosbahas kaujā]] un [[Leitenes kauja|Leitenes kaujā]] 1757. gadā. Tomēr karš bija ārkārtīgi smags, un Prūsija vairākkārt nonāca kritiskā situācijā. Krievijas imperatores [[Elizabete Petrovna|Elizabetes]] nāve 1762. gadā būtiski mainīja Prūsijas stāvokli. Jaunais Krievijas imperators [[Pēteris III]] pārtrauca karadarbību pret Prūsiju. == Kara beigas == Trešais Silēzijas karš noslēdzās [[1763. gads|1763. gadā]] ar [[Hubertusburgas miera līgums|Hubertusburgas miera līgumu]]. Teritoriālais stāvoklis Centrāleiropā būtiski nemainījās, un Silēzija palika Prūsijas sastāvā. Austrija galīgi nespēja atgūt lielāko daļu provinces, lai gan saglabāja Austrijas Silēziju. == Sekas == Silēzijas kari būtiski mainīja spēku samēru [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Prūsijas iegūtā Silēzija palielināja valsts iedzīvotāju skaitu, ekonomiskos resursus un rūpniecisko potenciālu. Prūsijas uzvaras nostiprināja tās statusu kā Eiropas lielvalstij un aizsāka ilgstošu [[Austrijas—Prūsijas sāncensība|Austrijas un Prūsijas sāncensību]] par politisko dominanci vācu zemēs. Šī sāncensība turpinājās vairāk nekā gadsimtu un noslēdzās 19. gadsimtā, kad pēc [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] Prūsija kļuva par dominējošo vācu valsti un vēlāk vadīja [[Vācijas apvienošana|Vācijas apvienošanu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Silēzijas kari]] [[Kategorija:Prūsijas kari]] [[Kategorija:Austrijas kari]] [[Kategorija:Austrijas mantojuma karš]] [[Kategorija:Septiņgadu karš]] [[Kategorija:Silēzijas vēsture]] [[Kategorija:18. gadsimta kari]] 3bdaxm27d4zwnhw7q9rn1kb3ao13r7d Diplomātiskā revolūcija 0 637113 4506207 2026-08-12T20:06:42Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Europe 1748-1766 en.png|300px|thumb|Eiropas lielvalstu alianšu pārmaiņas pirms [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]]]] '''Diplomātiskā revolūcija''' bija būtiska Eiropas lielvalstu [[Starptautiskās attiecības|diplomātisko]] alianšu pārkārtošanās 18. gadsimta vidū, galvenokārt [[1756. gads|1756. gadā]]. Tās rezultātā tradicionālās pretinieces [[Hābsburgu monarhija|Austrija]] un [[Francijas Karaliste|Francija]] kļuva par sabiedrotajām, savukā... 4506207 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Europe 1748-1766 en.png|300px|thumb|Eiropas lielvalstu alianšu pārmaiņas pirms [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]]]] '''Diplomātiskā revolūcija''' bija būtiska Eiropas lielvalstu [[Starptautiskās attiecības|diplomātisko]] alianšu pārkārtošanās 18. gadsimta vidū, galvenokārt [[1756. gads|1756. gadā]]. Tās rezultātā tradicionālās pretinieces [[Hābsburgu monarhija|Austrija]] un [[Francijas Karaliste|Francija]] kļuva par sabiedrotajām, savukārt [[Prūsijas Karaliste|Prūsija]] izveidoja ciešāku savienību ar [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritāniju]]. Diplomātiskā revolūcija izbeidza vairākus gadsimtus ilgušo [[Francijas—Hābsburgu sāncensība|Francijas un Hābsburgu sāncensību]] un radīja jaunu alianšu sistēmu, kas kļuva par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karam]]. == Priekšvēsture == Eiropas starptautiskajās attiecībās kopš 16. gadsimta viena no galvenajām pretrunām bija Francijas un [[Hābsburgi|Hābsburgu]] konflikts. Francija centās ierobežot Hābsburgu ietekmi, savukārt Austrija tradicionāli sadarbojās ar Lielbritāniju pret Franciju. Spēku samēru būtiski mainīja [[Austrijas mantojuma karš]], kura laikā Prūsijas karalis [[Frīdrihs II Lielais]] ieņēma lielāko daļu [[Silēzija|Silēzijas]]. Austrijas mēģinājumi atgūt provinci [[Silēzijas kari|Silēzijas karos]] bija neveiksmīgi. Pēc kara Austrijas ārpolitikas galvenais mērķis kļuva Silēzijas atgūšana un Prūsijas varas ierobežošana. == Austrijas ārpolitikas maiņa == Galvenais Austrijas jaunās ārpolitikas veidotājs bija diplomāts [[Vencels Antons fon Kaunics]]. Viņš uzskatīja, ka tradicionālā alianse ar Lielbritāniju vairs nespēj nodrošināt Austrijas intereses cīņā pret Prūsiju. Kaunics centās panākt tuvināšanos Francijai, kas līdz tam vairākus gadsimtus bija viena no galvenajām Hābsburgu pretiniecēm. Austrijas diplomātijas mērķis bija izolēt Prūsiju un izveidot koalīciju, kas ļautu atgūt Silēziju. Vienlaikus Franciju arvien vairāk satrauca Lielbritānijas pieaugošā koloniālā un jūras vara, tādēļ tās tradicionālā sadarbība ar Prūsiju zaudēja iepriekšējo nozīmi. == Vestminsteras konvencija == Lielbritānijas galvenā interese Centrāleiropā bija [[Hannoveres kūrfirstiste|Hannoveres]] aizsardzība, jo Lielbritānijas monarhi vienlaikus valdīja arī Hannoverē. Lielbritānija un Prūsija [[1756. gads|1756. gada]] janvārī noslēdza [[Vestminsteras konvencija|Vestminsteras konvenciju]]. Abas valstis vienojās nepieļaut ārvalstu karaspēka ienākšanu vācu zemēs. Šī vienošanās paātrināja Austrijas un Francijas tuvināšanos, jo Austrija to uztvēra kā apliecinājumu tam, ka Lielbritānija vairs nav uzticams sabiedrotais cīņā pret Prūsiju. == Versaļas līgums == Austrija un Francija 1756. gada maijā noslēdza [[Pirmais Versaļas līgums|Pirmo Versaļas līgumu]]. Tas izbeidza tradicionālo abu valstu naidīgumu un izveidoja aizsardzības savienību. Sākoties Septiņgadu karam, alianse tika padziļināta. Ar [[Otrais Versaļas līgums|Otro Versaļas līgumu]] 1757. gadā Francija apņēmās sniegt Austrijai militāru palīdzību cīņā pret Prūsiju. Austrijas un Francijas aliansei pievienojās arī [[Krievijas Impērija]], kurai Prūsijas nostiprināšanās Centrāleiropā radīja arvien lielākas bažas. == Jaunā alianšu sistēma == Diplomātiskās revolūcijas rezultātā Eiropā izveidojās divi galvenie politiski militārie bloki. Vienā pusē atradās Austrija, Francija un Krievijas Impērija, kurām vēlāk pievienojās vairākas citas valstis. Otrā pusē galvenās sabiedrotās bija Prūsija un Lielbritānija. Austrijas galvenais mērķis bija Silēzijas atgūšana, savukārt Francijas un Lielbritānijas konflikts galvenokārt bija saistīts ar koloniālo un jūras dominanci [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Karību jūra|Karību jūras reģionā]] un [[Indija|Indijā]]. == Septiņgadu karš == Jaunā alianšu sistēma tika pārbaudīta [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]], kas sākās 1756. gadā. Frīdrihs II, baidoties no pret Prūsiju vērstas koalīcijas, iebruka [[Saksijas kūrfirstiste|Saksijā]], sākot plašu karadarbību Centrāleiropā. Austrija, Francija un Krievija centās sakaut Prūsiju, bet Lielbritānija sniedza Frīdriham II ievērojamu finansiālu atbalstu. Vienlaikus britu un franču konflikts izvērtās par globālu karu vairākos kontinentos. Neraugoties uz smagajiem zaudējumiem, Prūsija saglabāja Silēziju. Karš Eiropā noslēdzās ar [[Hubertusburgas miera līgums|Hubertusburgas miera līgumu]] 1763. gadā. == Sekas == Diplomātiskā revolūcija būtiski pārveidoja 18. gadsimta Eiropas starptautisko attiecību sistēmu. Tradicionālo Francijas un Hābsburgu konfliktu aizstāja pieaugoša [[Austrijas—Prūsijas sāncensība|Austrijas un Prūsijas sāncensība]] Centrāleiropā. Prūsija pēc Septiņgadu kara saglabāja lielāko daļu Silēzijas un nostiprināja savu statusu kā viena no Eiropas lielvalstīm. Savukārt Austrijas un Francijas alianse turpinājās arī pēc kara. Francijas un Austrijas attiecības simboliski nostiprināja Austrijas erchercogienes [[Marija Antuanete|Marijas Antuanetes]] laulības ar Francijas troņmantnieku, vēlāko karali [[Luijs XVI|Luiju XVI]], 1770. gadā. Diplomātiskās revolūcijas radītā alianšu sistēma saglabāja nozīmi līdz [[Franču revolūcija|Franču revolūcijai]], kas 18. gadsimta beigās no jauna pārveidoja Eiropas starptautiskās attiecības. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Diplomātijas vēsture]] [[Kategorija:Starptautiskās attiecības]] [[Kategorija:Septiņgadu karš]] [[Kategorija:Francijas Karaliste]] [[Kategorija:Hābsburgu monarhija]] [[Kategorija:Prūsijas Karaliste]] [[Kategorija:1756. gads]] r9tehsupu0rkbcdnam2edrj5j55egs8 Holandes liepa 0 637114 4506209 2026-08-12T20:08:12Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Taksona infokaste | nosaukums = Holandes liepa | attēls = Tilia × europaea.jpg | attēla platums = 250px | attēla paraksts = Holandes liepa (''Tilia × europaea'') | valsts = [[Augi|Augi]] (''Plantae'') | nodalījums = [[Segsēkļi]] (''Magnoliophyta'') | klase = [[Divdīgļlapji]] (''Magnoliopsida'') | rinda = [[Malvu rinda]] (''Malvales'') | dzimta = [[Malvu dzimta]] (''Malvaceae'') | ģints = [[Liepa (ģints)|Liepa]] (''Tilia'') | suga = '''Holandes liepa''' | binomināl... 4506209 wikitext text/x-wiki {{Taksona infokaste | nosaukums = Holandes liepa | attēls = Tilia × europaea.jpg | attēla platums = 250px | attēla paraksts = Holandes liepa (''Tilia × europaea'') | valsts = [[Augi|Augi]] (''Plantae'') | nodalījums = [[Segsēkļi]] (''Magnoliophyta'') | klase = [[Divdīgļlapji]] (''Magnoliopsida'') | rinda = [[Malvu rinda]] (''Malvales'') | dzimta = [[Malvu dzimta]] (''Malvaceae'') | ģints = [[Liepa (ģints)|Liepa]] (''Tilia'') | suga = '''Holandes liepa''' | binominālais_nosaukums = ''Tilia × europaea'' | binominālā_nosaukuma_autors = [[Kārlis Linnejs|L.]] }} '''Holandes liepa''' (''Tilia × europaea'', sinonīms ''Tilia × vulgaris'') ir [[Malvu dzimta|malvu dzimtas]] [[Liepa (ģints)|liepu ģints]] hibrīds. Tā izveidojusies, krustojoties [[Parastā liepa|parastajai jeb mazlapu liepai]] (''Tilia cordata'') un [[Platlapu liepa|platlapu liepai]] (''Tilia platyphyllos''). Holandes liepa ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]] un plaši audzēta kā dekoratīvs apstādījumu koks. Tas ir liels, ilgmūžīgs lapu koks, kas piemērotos apstākļos var sasniegt aptuveni 30—40 metru augstumu. To bieži stāda parkos, alejās, pilsētu ielās un vēsturiskajos apstādījumos. == Apraksts == Holandes liepai raksturīgs taisns stumbrs un samērā plats, blīvs vainags. Jauniem kokiem vainags parasti ir regulārs, bet vecākiem eksemplāriem tas kļūst plašāks un neregulārāks. [[Lapa|Lapas]] ir vienkāršas, pamīšus novietotas, sirdsveida un ar zobainu malu. To pazīmes parasti ir starp abām vecāku sugām raksturīgajām īpašībām. Ziedi ir nelieli, dzeltenīgi balti un smaržīgi, sakārtoti nokarenās ziedkopās. Ziedēšana parasti notiek vasaras sākumā. Ziedi nodrošina [[Nektārs|nektāru]] un putekšņus dažādiem kukaiņiem, tostarp [[Bites|bitēm]]. == Izcelsme == Holandes liepa ir dabisks [[Hibrīds|hibrīds]] starp ''[[Tilia cordata]]'' un ''[[Tilia platyphyllos]]''. Tā var veidoties vietās, kur abu vecāku sugu izplatības areāli pārklājas. Hibrīds Eiropā pazīstams un kultivēts jau vairākus gadsimtus. Īpaši plaši liepas tika izmantotas regulāru aleju un parku veidošanā. == Izplatība == Holandes liepa sastopama daudzviet Eiropā, galvenokārt kā stādīts koks. Atsevišķās teritorijās tā sastopama arī savvaļā vietās, kur vienlaikus aug abas vecāku sugas. [[Latvija|Latvijā]] Holandes liepa galvenokārt sastopama apstādījumos — parkos, alejās, muižu kompleksos, kapsētās un pilsētu apstādījumos. == Audzēšana == Holandes liepa vislabāk aug auglīgās, pietiekami mitrās un labi drenētās augsnēs. Tā panes mērenu noēnojumu, taču vislabāk attīstās saulainās vai daļēji noēnotās vietās. Koks ir piemērots [[Mērenā josla|mērenās joslas]] klimatam un ir samērā izturīgs pret salu. Tā lielo izmēru dēļ nepieciešama pietiekami plaša augšanas vieta. Holandes liepa salīdzinoši labi panes pilsētvides apstākļus, tādēļ vēsturiski tā plaši izmantota ielu un aleju apstādījumos. == Izmantošana == Holandes liepu galvenokārt audzē kā [[Dekoratīvie augi|dekoratīvu koku]]. Tās regulārais vainags un spēja sasniegt lielus izmērus padarījusi to īpaši piemērotu alejām un plašiem parkiem. Ir izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes. Viena no pazīstamākajām ir ''Tilia × europaea'' 'Pallida', kuru plaši izmanto Eiropas pilsētu un vēsturisko aleju apstādījumos. Tāpat kā citu liepu ziedi, arī Holandes liepas ziedi piesaista daudz apputeksnētāju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Liepu ģints]] [[Kategorija:Malvu dzimta]] [[Kategorija:Dekoratīvie koki]] [[Kategorija:Eiropas flora]] [[Kategorija:Latvijas koki]] [[Kategorija:Augu hibrīdi]] ciji6sdcv2tuycebq9mzke5a1tcili4 4506212 4506209 2026-08-12T20:08:52Z Votre Provocateur 111653 4506212 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Præstens træ.jpg|thumb|Ziedoša koka kopskats]] '''Holandes liepa''' (''Tilia × europaea'', sinonīms ''Tilia × vulgaris'') ir [[Malvu dzimta|malvu dzimtas]] [[Liepa (ģints)|liepu ģints]] hibrīds. Tā izveidojusies, krustojoties [[Parastā liepa|parastajai jeb mazlapu liepai]] (''Tilia cordata'') un [[Platlapu liepa|platlapu liepai]] (''Tilia platyphyllos''). Holandes liepa ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]] un plaši audzēta kā dekoratīvs apstādījumu koks. Tas ir liels, ilgmūžīgs lapu koks, kas piemērotos apstākļos var sasniegt aptuveni 30—40 metru augstumu. To bieži stāda parkos, alejās, pilsētu ielās un vēsturiskajos apstādījumos. == Apraksts == Holandes liepai raksturīgs taisns stumbrs un samērā plats, blīvs vainags. Jauniem kokiem vainags parasti ir regulārs, bet vecākiem eksemplāriem tas kļūst plašāks un neregulārāks. [[Lapa|Lapas]] ir vienkāršas, pamīšus novietotas, sirdsveida un ar zobainu malu. To pazīmes parasti ir starp abām vecāku sugām raksturīgajām īpašībām. Ziedi ir nelieli, dzeltenīgi balti un smaržīgi, sakārtoti nokarenās ziedkopās. Ziedēšana parasti notiek vasaras sākumā. Ziedi nodrošina [[Nektārs|nektāru]] un putekšņus dažādiem kukaiņiem, tostarp [[Bites|bitēm]]. == Izcelsme == Holandes liepa ir dabisks [[Hibrīds|hibrīds]] starp ''[[Tilia cordata]]'' un ''[[Tilia platyphyllos]]''. Tā var veidoties vietās, kur abu vecāku sugu izplatības areāli pārklājas. Hibrīds Eiropā pazīstams un kultivēts jau vairākus gadsimtus. Īpaši plaši liepas tika izmantotas regulāru aleju un parku veidošanā. == Izplatība == Holandes liepa sastopama daudzviet Eiropā, galvenokārt kā stādīts koks. Atsevišķās teritorijās tā sastopama arī savvaļā vietās, kur vienlaikus aug abas vecāku sugas. [[Latvija|Latvijā]] Holandes liepa galvenokārt sastopama apstādījumos — parkos, alejās, muižu kompleksos, kapsētās un pilsētu apstādījumos. == Audzēšana == Holandes liepa vislabāk aug auglīgās, pietiekami mitrās un labi drenētās augsnēs. Tā panes mērenu noēnojumu, taču vislabāk attīstās saulainās vai daļēji noēnotās vietās. Koks ir piemērots [[Mērenā josla|mērenās joslas]] klimatam un ir samērā izturīgs pret salu. Tā lielo izmēru dēļ nepieciešama pietiekami plaša augšanas vieta. Holandes liepa salīdzinoši labi panes pilsētvides apstākļus, tādēļ vēsturiski tā plaši izmantota ielu un aleju apstādījumos. == Izmantošana == Holandes liepu galvenokārt audzē kā [[Dekoratīvie augi|dekoratīvu koku]]. Tās regulārais vainags un spēja sasniegt lielus izmērus padarījusi to īpaši piemērotu alejām un plašiem parkiem. Ir izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes. Viena no pazīstamākajām ir ''Tilia × europaea'' 'Pallida', kuru plaši izmanto Eiropas pilsētu un vēsturisko aleju apstādījumos. Tāpat kā citu liepu ziedi, arī Holandes liepas ziedi piesaista daudz apputeksnētāju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Liepu ģints]] [[Kategorija:Malvu dzimta]] [[Kategorija:Dekoratīvie koki]] [[Kategorija:Eiropas flora]] [[Kategorija:Latvijas koki]] [[Kategorija:Augu hibrīdi]] m4q92zpbm8n49i5q9j7xbsn6vwzu9dp Hibrīds 0 637115 4506213 2026-08-12T20:09:31Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Hibrīds (bioloģija)]] 4506213 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hibrīds (bioloģija)]] 51veam9hj2mbzzbyis9cfzqlbfyp9f6 Romas ceļi 0 637116 4506216 2026-08-12T20:12:28Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: #reidrect [[Romiešu ceļš]] 4506216 wikitext text/x-wiki #reidrect [[Romiešu ceļš]] b8t3j9kuytq3frvwk5868iy2gwk8e91 4506217 4506216 2026-08-12T20:12:37Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Romiešu ceļš]] 4506217 wikitext text/x-wiki #reDIRect [[Romiešu ceļš]] 3a8by00qhlsu391qc8bo8nfshwnfujr Kanārijputniņš 0 637117 4506218 2026-08-12T20:13:22Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Taksona infokaste | nosaukums = Kanārijputniņš | attēls = Serinus canaria -Parque Rural del Nublo, Gran Canaria, Spain -male-8a.jpg | attēla platums = 250px | attēla paraksts = Savvaļas kanārijputniņa tēviņš | valsts = [[Dzīvnieki]] (''Animalia'') | tips = [[Hordaiņi]] (''Chordata'') | klase = [[Putni]] (''Aves'') | kārta = [[Zvirbuļveidīgie]] (''Passeriformes'') | dzimta = [[Žubīšu dzimta]] (''Fringillidae'') | ģints = [[Serinus]] | suga = '''Kanārijputn... 4506218 wikitext text/x-wiki {{Taksona infokaste | nosaukums = Kanārijputniņš | attēls = Serinus canaria -Parque Rural del Nublo, Gran Canaria, Spain -male-8a.jpg | attēla platums = 250px | attēla paraksts = Savvaļas kanārijputniņa tēviņš | valsts = [[Dzīvnieki]] (''Animalia'') | tips = [[Hordaiņi]] (''Chordata'') | klase = [[Putni]] (''Aves'') | kārta = [[Zvirbuļveidīgie]] (''Passeriformes'') | dzimta = [[Žubīšu dzimta]] (''Fringillidae'') | ģints = [[Serinus]] | suga = '''Kanārijputniņš''' | binominālais_nosaukums = ''Serinus canaria'' | binominālā_nosaukuma_autors = ([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758) }} '''Kanārijputniņš''' (''Serinus canaria'') ir neliels [[Žubīšu dzimta|žubīšu dzimtas]] (''Fringillidae'') [[Zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgais]] putns. Savvaļā tas sastopams [[Kanāriju salas|Kanāriju salās]], [[Azoru salas|Azoru salās]] un [[Madeira|Madeirā]]. No savvaļas kanārijputniņa domesticēšanas rezultātā izveidots [[Mājas kanārijputniņš|mājas kanārijputniņš]], kas ir viens no pasaulē pazīstamākajiem dekoratīvajiem un dziedātājputniem. Savvaļas kanārijputniņš ir ievērojami mazāk koši dzeltens nekā daudzas mājas formas. Tā apspalvojumā dominē zaļgani dzelteni, pelēcīgi un brūngani toņi. == Izplatība un dzīves vide == Kanārijputniņa dabiskais izplatības areāls atrodas [[Makaronēzija|Makaronēzijā]]. Lielākās populācijas sastopamas Kanāriju salās, bet suga dzīvo arī Madeirā un Azoru salās. Putni apdzīvo dažādus atklātus un daļēji mežainus biotopus, tostarp krūmājus, mežmalas, dārzus un lauksaimniecības zemes. Tie sastopami gan zemienēs, gan kalnainās teritorijās. == Izskats == Kanārijputniņš ir neliels putns ar kompaktu ķermeni un īsu, konisku knābi, kas piemērots sēklu barības uzņemšanai. Ķermeņa garums parasti ir aptuveni 12—13 centimetri. Savvaļas tēviņiem galvas un ķermeņa priekšējā daļa ir izteiktāk dzeltenzaļa, savukārt mātītes parasti ir pelēcīgākas un mazāk košas. Uz muguras un sāniem raksturīgs tumšāks svītrojums. == Barība == Kanārijputniņi pārtiek galvenokārt no dažādu augu [[Sēkla|sēklām]]. Barībā ietilpst arī augu daļas, augļi un atsevišķos periodos nelieli [[Kukaiņi|kukaiņi]]. Barības sastāvs mainās atkarībā no sezonas un pieejamajiem augiem. == Vairošanās == Vairošanās sezonā tēviņi aktīvi dzied, piesaistot mātītes un iezīmējot savu teritoriju. Ligzda parasti tiek veidota kokos vai krūmos no zāles, augu šķiedrām un citiem smalkiem materiāliem. Mātīte izdēj vairākas olas un galvenokārt pati tās perē. Pēc izšķilšanās mazuļus baro abi vecāki. == Domesticēšana == [[Mājas kanārijputniņš|Kanārijputniņu domesticēšana]] Eiropā sākās pēc tam, kad 15. gadsimtā [[Spānija|spāņi]] ieguva kontroli pār Kanāriju salām. Savvaļas putni tika ievesti Eiropā, kur tos sāka turēt nebrīvē to dziesmas dēļ. Turpmākajos gadsimtos kanārijputniņu audzēšana izplatījās [[Itālija|Itālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un citās Eiropas zemēs. Selekcijas rezultātā tika izveidotas daudzas šķirnes, kas atšķiras pēc apspalvojuma krāsas, ķermeņa formas un dziedāšanas īpašībām. Mājas kanārijputniņu raksturīgā spilgti dzeltenā krāsa ir cilvēka veiktas [[Selekcija|selekcijas]] rezultāts un nav raksturīga lielākajai daļai savvaļas īpatņu. == Izmantošana raktuvēs == Kanārijputniņus vēsturiski izmantoja arī [[Ogļraktuves|ogļraktuvēs]], lai brīdinātu kalnračus par bīstamu gāzu, īpaši [[Oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīda]], klātbūtni. Putni pret noteiktām gāzēm reaģēja ātrāk nekā cilvēki, tādēļ to uzvedības vai veselības stāvokļa izmaiņas varēja kalpot par brīdinājumu kalnračiem. Attīstoties elektroniskajiem gāzu detektoriem, šāda putnu izmantošana 20. gadsimtā pakāpeniski tika pārtraukta. == Nosaukums == Putna nosaukums cēlies no [[Kanāriju salas|Kanāriju salu]] nosaukuma, nevis otrādi. Salu nosaukums ir saistīts ar latīņu nosaukumu ''Canariae Insulae''. No kanārijputniņa nosaukuma savukārt radies krāsas apzīmējums „kanārijdzeltens”, ko lieto spilgti dzeltenam tonim. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Žubīšu dzimta]] [[Kategorija:Kanāriju salu fauna]] [[Kategorija:Madeiras fauna]] [[Kategorija:Azoru salu fauna]] [[Kategorija:Putni]] bxbir86qm93ncdb0rxsbf4aj83jvng7 4506219 4506218 2026-08-12T20:14:17Z Votre Provocateur 111653 4506219 wikitext text/x-wiki [[Attēls:GelbB.JPG|thumb|Gaišināts dzeltens kanārijputniņš]] '''Kanārijputniņš''' (''Serinus canaria'') ir neliels [[Žubīšu dzimta|žubīšu dzimtas]] (''Fringillidae'') [[Zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgais]] putns. Savvaļā tas sastopams [[Kanāriju salas|Kanāriju salās]], [[Azoru salas|Azoru salās]] un [[Madeira|Madeirā]]. No savvaļas kanārijputniņa domesticēšanas rezultātā izveidots mājas kanārijputniņš, kas ir viens no pasaulē pazīstamākajiem dekoratīvajiem un dziedātājputniem. Savvaļas kanārijputniņš ir ievērojami mazāk koši dzeltens nekā daudzas mājas formas. Tā apspalvojumā dominē zaļgani dzelteni, pelēcīgi un brūngani toņi. == Izplatība un dzīves vide == Kanārijputniņa dabiskais izplatības areāls atrodas [[Makaronēzija|Makaronēzijā]]. Lielākās populācijas sastopamas Kanāriju salās, bet suga dzīvo arī Madeirā un Azoru salās. Putni apdzīvo dažādus atklātus un daļēji mežainus biotopus, tostarp krūmājus, mežmalas, dārzus un lauksaimniecības zemes. Tie sastopami gan zemienēs, gan kalnainās teritorijās. == Izskats == Kanārijputniņš ir neliels putns ar kompaktu ķermeni un īsu, konisku knābi, kas piemērots sēklu barības uzņemšanai. Ķermeņa garums parasti ir aptuveni 12—13 centimetri. Savvaļas tēviņiem galvas un ķermeņa priekšējā daļa ir izteiktāk dzeltenzaļa, savukārt mātītes parasti ir pelēcīgākas un mazāk košas. Uz muguras un sāniem raksturīgs tumšāks svītrojums. == Barība == Kanārijputniņi pārtiek galvenokārt no dažādu augu [[Sēkla|sēklām]]. Barībā ietilpst arī augu daļas, augļi un atsevišķos periodos nelieli [[Kukaiņi|kukaiņi]]. Barības sastāvs mainās atkarībā no sezonas un pieejamajiem augiem. == Vairošanās == Vairošanās sezonā tēviņi aktīvi dzied, piesaistot mātītes un iezīmējot savu teritoriju. Ligzda parasti tiek veidota kokos vai krūmos no zāles, augu šķiedrām un citiem smalkiem materiāliem. Mātīte izdēj vairākas olas un galvenokārt pati tās perē. Pēc izšķilšanās mazuļus baro abi vecāki. == Domesticēšana == Kanārijputniņu domesticēšana Eiropā sākās pēc tam, kad 15. gadsimtā [[Spānija|spāņi]] ieguva kontroli pār Kanāriju salām. Savvaļas putni tika ievesti Eiropā, kur tos sāka turēt nebrīvē to dziesmas dēļ. Turpmākajos gadsimtos kanārijputniņu audzēšana izplatījās [[Itālija|Itālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un citās Eiropas zemēs. Selekcijas rezultātā tika izveidotas daudzas šķirnes, kas atšķiras pēc apspalvojuma krāsas, ķermeņa formas un dziedāšanas īpašībām. Mājas kanārijputniņu raksturīgā spilgti dzeltenā krāsa ir cilvēka veiktas [[Selekcija|selekcijas]] rezultāts un nav raksturīga lielākajai daļai savvaļas īpatņu. == Izmantošana raktuvēs == Kanārijputniņus vēsturiski izmantoja arī [[Ogļraktuves|ogļraktuvēs]], lai brīdinātu kalnračus par bīstamu gāzu, īpaši [[Oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīda]], klātbūtni. Putni pret noteiktām gāzēm reaģēja ātrāk nekā cilvēki, tādēļ to uzvedības vai veselības stāvokļa izmaiņas varēja kalpot par brīdinājumu kalnračiem. Attīstoties elektroniskajiem gāzu detektoriem, šāda putnu izmantošana 20. gadsimtā pakāpeniski tika pārtraukta. == Nosaukums == Putna nosaukums cēlies no [[Kanāriju salas|Kanāriju salu]] nosaukuma, nevis otrādi. Salu nosaukums ir saistīts ar latīņu nosaukumu ''Canariae Insulae''. No kanārijputniņa nosaukuma savukārt radies krāsas apzīmējums „kanārijdzeltens”, ko lieto spilgti dzeltenam tonim. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Žubīšu dzimta]] [[Kategorija:Kanāriju salu fauna]] [[Kategorija:Madeiras fauna]] [[Kategorija:Azoru salu fauna]] [[Kategorija:Putni]] 9fuw5w4lb3z1jp04izlbauxgcfz7g0b 4506226 4506219 2026-08-12T20:17:36Z Votre Provocateur 111653 4506226 wikitext text/x-wiki [[Attēls:GelbB.JPG|thumb|Gaišināts dzeltens kanārijputniņš]] '''Kanārijputniņš''' (''Serinus canaria'') ir neliels [[Žubīšu dzimta|žubīšu dzimtas]] (''Fringillidae'') [[Zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgais]] putns. Savvaļā tas sastopams [[Kanāriju salas|Kanāriju salās]], [[Azoru salas|Azoru salās]] un [[Madeira|Madeirā]]. No savvaļas kanārijputniņa domesticēšanas rezultātā izveidots mājas kanārijputniņš, kas ir viens no pasaulē pazīstamākajiem dekoratīvajiem un dziedātājputniem. Savvaļas kanārijputniņš ir ievērojami mazāk koši dzeltens nekā daudzas mājas formas. Tā apspalvojumā dominē zaļgani dzelteni, pelēcīgi un brūngani toņi. == Izplatība un dzīves vide == Kanārijputniņa dabiskais izplatības areāls atrodas [[Makaronēzija|Makaronēzijā]]. Lielākās populācijas sastopamas Kanāriju salās, bet suga dzīvo arī Madeirā un Azoru salās. Putni apdzīvo dažādus atklātus un daļēji mežainus biotopus, tostarp krūmājus, mežmalas, dārzus un lauksaimniecības zemes. Tie sastopami gan zemienēs, gan kalnainās teritorijās. == Izskats == Kanārijputniņš ir neliels putns ar kompaktu ķermeni un īsu, konisku knābi, kas piemērots sēklu barības uzņemšanai. Ķermeņa garums parasti ir aptuveni 12—13 centimetri. Savvaļas tēviņiem galvas un ķermeņa priekšējā daļa ir izteiktāk dzeltenzaļa, savukārt mātītes parasti ir pelēcīgākas un mazāk košas. Uz muguras un sāniem raksturīgs tumšāks svītrojums. == Barība == Kanārijputniņi pārtiek galvenokārt no dažādu augu [[Sēkla|sēklām]]. Barībā ietilpst arī augu daļas, augļi un atsevišķos periodos nelieli [[Kukaiņi|kukaiņi]]. Barības sastāvs mainās atkarībā no sezonas un pieejamajiem augiem. == Vairošanās == Vairošanās sezonā tēviņi aktīvi dzied, piesaistot mātītes un iezīmējot savu teritoriju. Ligzda parasti tiek veidota kokos vai krūmos no zāles, augu šķiedrām un citiem smalkiem materiāliem. Mātīte izdēj vairākas olas un galvenokārt pati tās perē. Pēc izšķilšanās mazuļus baro abi vecāki. == Domesticēšana == Kanārijputniņu domesticēšana Eiropā sākās pēc tam, kad 15. gadsimtā [[Spānija|spāņi]] ieguva kontroli pār Kanāriju salām. Savvaļas putni tika ievesti Eiropā, kur tos sāka turēt nebrīvē to dziesmas dēļ. Turpmākajos gadsimtos kanārijputniņu audzēšana izplatījās [[Itālija|Itālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un citās Eiropas zemēs. Selekcijas rezultātā tika izveidotas daudzas šķirnes, kas atšķiras pēc apspalvojuma krāsas, ķermeņa formas un dziedāšanas īpašībām. Mājas kanārijputniņu raksturīgā spilgti dzeltenā krāsa ir cilvēka veiktas [[Selekcija|selekcijas]] rezultāts un nav raksturīga lielākajai daļai savvaļas īpatņu. == Izmantošana raktuvēs == Kanārijputniņus vēsturiski izmantoja arī [[Ogļraktuves|ogļraktuvēs]], lai brīdinātu kalnračus par bīstamu gāzu, īpaši [[Oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīda]], klātbūtni. Putni pret noteiktām gāzēm reaģēja ātrāk nekā cilvēki, tādēļ to uzvedības vai veselības stāvokļa izmaiņas varēja kalpot par brīdinājumu kalnračiem. Attīstoties elektroniskajiem gāzu detektoriem, šāda putnu izmantošana 20. gadsimtā pakāpeniski tika pārtraukta. == Nosaukums == Putna nosaukums cēlies no [[Kanāriju salas|Kanāriju salu]] nosaukuma, nevis otrādi. Salu nosaukums ir saistīts ar latīņu nosaukumu ''Canariae Insulae''. No kanārijputniņa nosaukuma savukārt radies krāsas apzīmējums „kanārijdzeltens”, ko lieto spilgti dzeltenam tonim. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Žubīšu dzimta]] [[Kategorija:Putni]] b1w00ldohibepwcon4dyvp6yt5ilwfs Ligūri 0 637118 4506221 2026-08-12T20:15:56Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Ligures map.svg|thumb|Ligūru apdzīvotā teritorija]] '''Ligūri''' bija sena tauta, kas [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] laikā apdzīvoja [[Ligūrija|Ligūriju]] un tai piegulošās teritorijas tagadējās [[Itālija]]s ziemeļrietumos un [[Francija]]s dienvidaustrumos. Viņu apdzīvotās zemes aptvēra [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas jūras]] piekrasti, [[Apenīni|Apenīnu]] ziemeļrietumu daļu un daļu [[Alpi|Alpu]] reģiona. Lig... 4506221 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ligures map.svg|thumb|Ligūru apdzīvotā teritorija]] '''Ligūri''' bija sena tauta, kas [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] laikā apdzīvoja [[Ligūrija|Ligūriju]] un tai piegulošās teritorijas tagadējās [[Itālija]]s ziemeļrietumos un [[Francija]]s dienvidaustrumos. Viņu apdzīvotās zemes aptvēra [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas jūras]] piekrasti, [[Apenīni|Apenīnu]] ziemeļrietumu daļu un daļu [[Alpi|Alpu]] reģiona. Ligūru etniskā un lingvistiskā izcelsme nav pilnībā noskaidrota. [[Ligūru valoda (senā)|Ligūru valoda]] ir saglabājusies galvenokārt personvārdos un vietvārdos, tādēļ tās klasifikācija ir neskaidra. Senajos avotos ligūri tika nošķirti no kaimiņos dzīvojošajiem [[Ķelti|ķeltiem]] un [[Etruski|etruskiem]], lai gan vēlāk atsevišķas ligūru ciltis piedzīvoja spēcīgu ķeltu kultūras ietekmi. [[Senā Grieķija|Sengrieķu]] un romiešu autori ligūrus raksturoja kā vienu no senajām Vidusjūras ziemeļrietumu daļas tautām. Sākot ar 3. gadsimtu p.m.ē., [[Romas Republika]] pakāpeniski paplašināja savu varu Ligūrijas teritorijā. Ligūru pretošanās turpinājās vairākus gadu desmitus, līdz lielākā daļa viņu zemju nonāca romiešu kontrolē. == Vēsture == Ligūri bija sadalīti daudzās atsevišķās ciltīs, kuras neizveidoja vienotu valsti. Viņi nodarbojās ar lauksaimniecību, lopkopību, tirdzniecību un piekrastes rajonos arī ar kuģniecību. Kalnainais apvidus veicināja atsevišķu cilšu politisko patstāvību. [[Pūniešu kari|Pūniešu karu]] laikā dažas ligūru ciltis sadarbojās ar [[Kartāga|Kartāgu]], bet citas uzturēja attiecības ar Romu. Pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]] Romas Republika pastiprināja militāro ekspansiju Ligūrijā. Romiešu kari pret ligūru ciltīm bija ilgstoši, jo kalnainais apvidus apgrūtināja militārās operācijas. Līdz 2. gadsimta p.m.ē. lielākā daļa Ligūrijas tika pakļauta Romai, un daļa ligūru iedzīvotāju tika pārvietota uz citām [[Itālijas pussala|Itālijas pussalas]] teritorijām. Pēc iekļaušanas Romas valstī ligūri pakāpeniski tika [[Romanizācija|romanizēti]]. Izplatījās [[latīņu valoda]] un romiešu kultūra, un vēlāk ligūri kā atsevišķa etniskā grupa pakāpeniski izzuda. [[Kategorija:Senas tautas]] [[Kategorija:Itālijas senās tautas]] [[Kategorija:Ligūrija]] [[Kategorija:Senās Romas vēsture]] 3azv9f4ktclsxac62ixfpadiofl7spg 4506222 4506221 2026-08-12T20:16:12Z Votre Provocateur 111653 4506222 wikitext text/x-wiki '''Ligūri''' bija sena tauta, kas [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] laikā apdzīvoja [[Ligūrija|Ligūriju]] un tai piegulošās teritorijas tagadējās [[Itālija]]s ziemeļrietumos un [[Francija]]s dienvidaustrumos. Viņu apdzīvotās zemes aptvēra [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas jūras]] piekrasti, [[Apenīni|Apenīnu]] ziemeļrietumu daļu un daļu [[Alpi|Alpu]] reģiona. Ligūru etniskā un lingvistiskā izcelsme nav pilnībā noskaidrota. [[Ligūru valoda (senā)|Ligūru valoda]] ir saglabājusies galvenokārt personvārdos un vietvārdos, tādēļ tās klasifikācija ir neskaidra. Senajos avotos ligūri tika nošķirti no kaimiņos dzīvojošajiem [[Ķelti|ķeltiem]] un [[Etruski|etruskiem]], lai gan vēlāk atsevišķas ligūru ciltis piedzīvoja spēcīgu ķeltu kultūras ietekmi. [[Senā Grieķija|Sengrieķu]] un romiešu autori ligūrus raksturoja kā vienu no senajām Vidusjūras ziemeļrietumu daļas tautām. Sākot ar 3. gadsimtu p.m.ē., [[Romas Republika]] pakāpeniski paplašināja savu varu Ligūrijas teritorijā. Ligūru pretošanās turpinājās vairākus gadu desmitus, līdz lielākā daļa viņu zemju nonāca romiešu kontrolē. == Vēsture == Ligūri bija sadalīti daudzās atsevišķās ciltīs, kuras neizveidoja vienotu valsti. Viņi nodarbojās ar lauksaimniecību, lopkopību, tirdzniecību un piekrastes rajonos arī ar kuģniecību. Kalnainais apvidus veicināja atsevišķu cilšu politisko patstāvību. [[Pūniešu kari|Pūniešu karu]] laikā dažas ligūru ciltis sadarbojās ar [[Kartāga|Kartāgu]], bet citas uzturēja attiecības ar Romu. Pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]] Romas Republika pastiprināja militāro ekspansiju Ligūrijā. Romiešu kari pret ligūru ciltīm bija ilgstoši, jo kalnainais apvidus apgrūtināja militārās operācijas. Līdz 2. gadsimta p.m.ē. lielākā daļa Ligūrijas tika pakļauta Romai, un daļa ligūru iedzīvotāju tika pārvietota uz citām [[Itālijas pussala|Itālijas pussalas]] teritorijām. Pēc iekļaušanas Romas valstī ligūri pakāpeniski tika [[Romanizācija|romanizēti]]. Izplatījās [[latīņu valoda]] un romiešu kultūra, un vēlāk ligūri kā atsevišķa etniskā grupa pakāpeniski izzuda. [[Kategorija:Senas tautas]] [[Kategorija:Itālijas senās tautas]] [[Kategorija:Ligūrija]] [[Kategorija:Senās Romas vēsture]] tlc1n1g0dlycqd3q87dx5gljzi2wjf3 4506223 4506222 2026-08-12T20:16:39Z Votre Provocateur 111653 4506223 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Iron Age Italy.svg|thumb|Itālijas tautas 6. gadsimtā p.m.ē.]] '''Ligūri''' bija sena tauta, kas [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] laikā apdzīvoja [[Ligūrija|Ligūriju]] un tai piegulošās teritorijas tagadējās [[Itālija]]s ziemeļrietumos un [[Francija]]s dienvidaustrumos. Viņu apdzīvotās zemes aptvēra [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas jūras]] piekrasti, [[Apenīni|Apenīnu]] ziemeļrietumu daļu un daļu [[Alpi|Alpu]] reģiona. Ligūru etniskā un lingvistiskā izcelsme nav pilnībā noskaidrota. [[Ligūru valoda (senā)|Ligūru valoda]] ir saglabājusies galvenokārt personvārdos un vietvārdos, tādēļ tās klasifikācija ir neskaidra. Senajos avotos ligūri tika nošķirti no kaimiņos dzīvojošajiem [[Ķelti|ķeltiem]] un [[Etruski|etruskiem]], lai gan vēlāk atsevišķas ligūru ciltis piedzīvoja spēcīgu ķeltu kultūras ietekmi. [[Senā Grieķija|Sengrieķu]] un romiešu autori ligūrus raksturoja kā vienu no senajām Vidusjūras ziemeļrietumu daļas tautām. Sākot ar 3. gadsimtu p.m.ē., [[Romas Republika]] pakāpeniski paplašināja savu varu Ligūrijas teritorijā. Ligūru pretošanās turpinājās vairākus gadu desmitus, līdz lielākā daļa viņu zemju nonāca romiešu kontrolē. == Vēsture == Ligūri bija sadalīti daudzās atsevišķās ciltīs, kuras neizveidoja vienotu valsti. Viņi nodarbojās ar lauksaimniecību, lopkopību, tirdzniecību un piekrastes rajonos arī ar kuģniecību. Kalnainais apvidus veicināja atsevišķu cilšu politisko patstāvību. [[Pūniešu kari|Pūniešu karu]] laikā dažas ligūru ciltis sadarbojās ar [[Kartāga|Kartāgu]], bet citas uzturēja attiecības ar Romu. Pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]] Romas Republika pastiprināja militāro ekspansiju Ligūrijā. Romiešu kari pret ligūru ciltīm bija ilgstoši, jo kalnainais apvidus apgrūtināja militārās operācijas. Līdz 2. gadsimta p.m.ē. lielākā daļa Ligūrijas tika pakļauta Romai, un daļa ligūru iedzīvotāju tika pārvietota uz citām [[Itālijas pussala|Itālijas pussalas]] teritorijām. Pēc iekļaušanas Romas valstī ligūri pakāpeniski tika [[Romanizācija|romanizēti]]. Izplatījās [[latīņu valoda]] un romiešu kultūra, un vēlāk ligūri kā atsevišķa etniskā grupa pakāpeniski izzuda. [[Kategorija:Senas tautas]] [[Kategorija:Itālijas senās tautas]] [[Kategorija:Ligūrija]] [[Kategorija:Senās Romas vēsture]] m974vzoeltqcda2tmyn031wqr9fayeg 4506224 4506223 2026-08-12T20:16:55Z Votre Provocateur 111653 4506224 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Iron Age Italy.svg|thumb|Itālijas tautas 6. gadsimtā p.m.ē.]] '''Ligūri''' bija sena tauta, kas [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] laikā apdzīvoja [[Ligūrija|Ligūriju]] un tai piegulošās teritorijas tagadējās [[Itālija]]s ziemeļrietumos un [[Francija]]s dienvidaustrumos. Viņu apdzīvotās zemes aptvēra [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas jūras]] piekrasti, [[Apenīni|Apenīnu]] ziemeļrietumu daļu un daļu [[Alpi|Alpu]] reģiona. Ligūru etniskā un lingvistiskā izcelsme nav pilnībā noskaidrota. [[Ligūru valoda (senā)|Ligūru valoda]] ir saglabājusies galvenokārt personvārdos un vietvārdos, tādēļ tās klasifikācija ir neskaidra. Senajos avotos ligūri tika nošķirti no kaimiņos dzīvojošajiem [[Ķelti|ķeltiem]] un [[Etruski|etruskiem]], lai gan vēlāk atsevišķas ligūru ciltis piedzīvoja spēcīgu ķeltu kultūras ietekmi. [[Senā Grieķija|Sengrieķu]] un romiešu autori ligūrus raksturoja kā vienu no senajām Vidusjūras ziemeļrietumu daļas tautām. Sākot ar 3. gadsimtu p.m.ē., [[Romas Republika]] pakāpeniski paplašināja savu varu Ligūrijas teritorijā. Ligūru pretošanās turpinājās vairākus gadu desmitus, līdz lielākā daļa viņu zemju nonāca romiešu kontrolē. == Vēsture == Ligūri bija sadalīti daudzās atsevišķās ciltīs, kuras neizveidoja vienotu valsti. Viņi nodarbojās ar lauksaimniecību, lopkopību, tirdzniecību un piekrastes rajonos arī ar kuģniecību. Kalnainais apvidus veicināja atsevišķu cilšu politisko patstāvību. [[Pūniešu kari|Pūniešu karu]] laikā dažas ligūru ciltis sadarbojās ar [[Kartāga|Kartāgu]], bet citas uzturēja attiecības ar Romu. Pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]] Romas Republika pastiprināja militāro ekspansiju Ligūrijā. Romiešu kari pret ligūru ciltīm bija ilgstoši, jo kalnainais apvidus apgrūtināja militārās operācijas. Līdz 2. gadsimta p.m.ē. lielākā daļa Ligūrijas tika pakļauta Romai, un daļa ligūru iedzīvotāju tika pārvietota uz citām [[Itālijas pussala|Itālijas pussalas]] teritorijām. Pēc iekļaušanas Romas valstī ligūri pakāpeniski tika [[Romanizācija|romanizēti]]. Izplatījās [[latīņu valoda]] un romiešu kultūra, un vēlāk ligūri kā atsevišķa etniskā grupa pakāpeniski izzuda. [[Kategorija:Ligūrija]] 10bvfsw36a7gdpgxb6i4rg9sdh0v9h1 4506225 4506224 2026-08-12T20:17:03Z Votre Provocateur 111653 4506225 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Iron Age Italy.svg|thumb|Itālijas tautas 6. gadsimtā p.m.ē.]] '''Ligūri''' bija sena [[tauta]], kas [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] laikā apdzīvoja [[Ligūrija|Ligūriju]] un tai piegulošās teritorijas tagadējās [[Itālija]]s ziemeļrietumos un [[Francija]]s dienvidaustrumos. Viņu apdzīvotās zemes aptvēra [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas jūras]] piekrasti, [[Apenīni|Apenīnu]] ziemeļrietumu daļu un daļu [[Alpi|Alpu]] reģiona. Ligūru etniskā un lingvistiskā izcelsme nav pilnībā noskaidrota. [[Ligūru valoda (senā)|Ligūru valoda]] ir saglabājusies galvenokārt personvārdos un vietvārdos, tādēļ tās klasifikācija ir neskaidra. Senajos avotos ligūri tika nošķirti no kaimiņos dzīvojošajiem [[Ķelti|ķeltiem]] un [[Etruski|etruskiem]], lai gan vēlāk atsevišķas ligūru ciltis piedzīvoja spēcīgu ķeltu kultūras ietekmi. [[Senā Grieķija|Sengrieķu]] un romiešu autori ligūrus raksturoja kā vienu no senajām Vidusjūras ziemeļrietumu daļas tautām. Sākot ar 3. gadsimtu p.m.ē., [[Romas Republika]] pakāpeniski paplašināja savu varu Ligūrijas teritorijā. Ligūru pretošanās turpinājās vairākus gadu desmitus, līdz lielākā daļa viņu zemju nonāca romiešu kontrolē. == Vēsture == Ligūri bija sadalīti daudzās atsevišķās ciltīs, kuras neizveidoja vienotu valsti. Viņi nodarbojās ar lauksaimniecību, lopkopību, tirdzniecību un piekrastes rajonos arī ar kuģniecību. Kalnainais apvidus veicināja atsevišķu cilšu politisko patstāvību. [[Pūniešu kari|Pūniešu karu]] laikā dažas ligūru ciltis sadarbojās ar [[Kartāga|Kartāgu]], bet citas uzturēja attiecības ar Romu. Pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]] Romas Republika pastiprināja militāro ekspansiju Ligūrijā. Romiešu kari pret ligūru ciltīm bija ilgstoši, jo kalnainais apvidus apgrūtināja militārās operācijas. Līdz 2. gadsimta p.m.ē. lielākā daļa Ligūrijas tika pakļauta Romai, un daļa ligūru iedzīvotāju tika pārvietota uz citām [[Itālijas pussala|Itālijas pussalas]] teritorijām. Pēc iekļaušanas Romas valstī ligūri pakāpeniski tika [[Romanizācija|romanizēti]]. Izplatījās [[latīņu valoda]] un romiešu kultūra, un vēlāk ligūri kā atsevišķa etniskā grupa pakāpeniski izzuda. [[Kategorija:Ligūrija]] 45v9fchoyonp8kh5yz42yt2z0i3mxkb Karasu (Eifratas pieteka) 0 637122 4506240 2026-08-13T01:57:06Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Karasu (Eifratas satekupe)]] 4506240 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Karasu (Eifratas satekupe)]] 0iyqeydvlvvs6skrf18n08834f8vxc4 Murata (upe) 0 637123 4506241 2026-08-13T01:57:35Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Murata]] 4506241 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Murata]] i8r5ep0vhi1vjm4v7bmahfgw2aa7zdh Kepena–Geigera klimata klasifikācija 0 637124 4506244 2026-08-13T03:22:06Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kepena klimata klasifikācija]] 4506244 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kepena klimata klasifikācija]] hs707rlasmwtuqv5pbq8m99j25zrwi0 Krišjānis Suntažs 0 637125 4506253 2026-08-13T06:10:23Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Krišjānis Suntažs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|12|19}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka =... 4506253 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Krišjānis Suntažs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|12|19}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[šķēpa mešana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 79,23 m (2019) | PR1_d = [[Šķēpa mešana]] | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[vieglatlētika]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|Eiropas U-20 čempionāts}} {{MedalSilver|Burosa 2019|Šķēpa mešana}} }} '''Krišjānis Suntažs''' (dzimis {{dat|2000|12|19}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēts]], startē [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]], 2019. gada Eiropas U-20 čempionāta sudraba medaļas ieguvējs. == Sportista karjera == 2017. gada Pasaules U-18 čempionātā [[Nairobi]] ieguva 8. vietu. 2018. gadā viņš piedalījās Pasaules U-20 čempionātā [[Tampere|Tamperē]], kur kvalifikācijā ar 66,69 metrus tālu raidījumu ieņēma 20. vietu un finālsacensībās neiekļuva. 2019. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Burosa|Burosā]] sasniedza personisko rekordu (79,23 m) un izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tv3.lv/sports/vieglatletika/skepmetejs-suntazs-ar-personigo-rekordu-izcina-sudraba-medalu-eiropas-u20-cempionata-vieglatletika/ |title=Šķēpmetējs Suntažs ar personīgo rekordu izcīna sudraba medaļu Eiropas U20 čempionātā vieglatlētikā |website=tv3.lv |date={{dat|2019|7|21|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> 2019. gadā ieguva Latvijas vieglatlētikas gada balvu nominācijā "Gada U20 vieglatlēts".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/sports/par-mums/zinas/zina/t/57250/ |title=Aizvadīta “Gada balva vieglatlētikā 2019” svinīgā ceremonija |website=lu.lv |date={{dat|2020|2|6|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> Karjeras turpinājumā viņu mocīja savainojumi, 2021. gadā tika veikta pleca operācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/sports/471356-talantigais-skepmetejs-suntazs-parcietis-operaciju-un-gatavojas-ilgstosam-rehabilitacijas-procesam |title=Talantīgais šķēpmetējs Suntažs pārcietis operāciju un gatavojas ilgstošam rehabilitācijas procesam |website=jauns.lv |date={{dat|2021|11|9|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> Turpinoties rezultātu lejupslīdei, nolēma beigt vieglatlēta karjeru, tomēr vēlāk atsāka treniņus un kvalificējās [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/04.08.2026-atdzimis-ka-fenikss-no-pelniem-skepmetejs-suntazs-cer-uz-jaunu-sakumu-eiropas-cempionata.a657480/ |title=Atdzimis kā fēnikss no pelniem: šķēpmetējs Suntažs cer uz jaunu sākumu Eiropas čempionātā |website=lsm.lv |date={{dat|2026|8|4|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- | 2017 | Pasaules U-18 čempionāts | {{vieta|Kenija|Nairobi}} | 8. | 66,90 m (700 g šķēps) |- | 2018 | Pasaules U-20 čempionāts | {{vieta|Somija|Tampere}} | 20. | 66,69 m |- | 2019 | Eiropas U-20 čempionāts | {{vieta|Zviedrija|Burosa}} | {{medal-bg|silver}}|2. | 79,23 m |- | 2026 | [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] | {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | | |} == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[Šķēpa mešana]] ||align="center"| 79,23 m || {{dat|2019|7|21|N|bez}} || {{Vieta|Zviedrija|Burosa}} |} == Muzikālā darbība == K. Suntažs nodarbojas arī ar mūzikas producēšanu un dziedāšanu, pazīstams ar skatuves vārdu Saule.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lr5.lsm.lv/lv/lr5/raksts/tramplins/honey-lake-no-muzika-saule-sis-nedelas-tramplina.a135927/ |title="Honey Lake" no mūziķa Saule šīs nedēļas Tramplīnā |website=lr5.lsm.lv|date={{dat|2020|10|26|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> Viņa dziesma "Finally Happy" sākotnēji bija iekļauta konkursa [[Supernova 2023]] pusfinālā, taču vēlāk tika diskvalificēta, jo bija publiski atskaņota 2021. gada 19. decembrī — pirms konkursa nolikumā noteiktā termiņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ltv.lsm.lv/aktuali/latvijas-televizijas-dziesmu-konkursa-supernova-diskvalificets-muzikis-saule.id282403|title=Latvijas Televīzijas dziesmu konkursā "Supernova" diskvalificēts mūziķis Saule |website=ltv.lsm.lv|date={{dat|2023|1|6|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://athletics.lv/lv/person/21171 LVS profils] {{DEFAULTSORT:Suntažs, Krišjānis}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Šķēpa metēji]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] 1u1tri2m5knaz2mvq3k1y42bdzx9ho6 4506254 4506253 2026-08-13T06:11:06Z Vylks 50297 /* Ārējās saites */ 4506254 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Krišjānis Suntažs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|12|19}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[šķēpa mešana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 79,23 m (2019) | PR1_d = [[Šķēpa mešana]] | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[vieglatlētika]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|Eiropas U-20 čempionāts}} {{MedalSilver|Burosa 2019|Šķēpa mešana}} }} '''Krišjānis Suntažs''' (dzimis {{dat|2000|12|19}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēts]], startē [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]], 2019. gada Eiropas U-20 čempionāta sudraba medaļas ieguvējs. == Sportista karjera == 2017. gada Pasaules U-18 čempionātā [[Nairobi]] ieguva 8. vietu. 2018. gadā viņš piedalījās Pasaules U-20 čempionātā [[Tampere|Tamperē]], kur kvalifikācijā ar 66,69 metrus tālu raidījumu ieņēma 20. vietu un finālsacensībās neiekļuva. 2019. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Burosa|Burosā]] sasniedza personisko rekordu (79,23 m) un izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tv3.lv/sports/vieglatletika/skepmetejs-suntazs-ar-personigo-rekordu-izcina-sudraba-medalu-eiropas-u20-cempionata-vieglatletika/ |title=Šķēpmetējs Suntažs ar personīgo rekordu izcīna sudraba medaļu Eiropas U20 čempionātā vieglatlētikā |website=tv3.lv |date={{dat|2019|7|21|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> 2019. gadā ieguva Latvijas vieglatlētikas gada balvu nominācijā "Gada U20 vieglatlēts".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/sports/par-mums/zinas/zina/t/57250/ |title=Aizvadīta “Gada balva vieglatlētikā 2019” svinīgā ceremonija |website=lu.lv |date={{dat|2020|2|6|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> Karjeras turpinājumā viņu mocīja savainojumi, 2021. gadā tika veikta pleca operācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/sports/471356-talantigais-skepmetejs-suntazs-parcietis-operaciju-un-gatavojas-ilgstosam-rehabilitacijas-procesam |title=Talantīgais šķēpmetējs Suntažs pārcietis operāciju un gatavojas ilgstošam rehabilitācijas procesam |website=jauns.lv |date={{dat|2021|11|9|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> Turpinoties rezultātu lejupslīdei, nolēma beigt vieglatlēta karjeru, tomēr vēlāk atsāka treniņus un kvalificējās [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/04.08.2026-atdzimis-ka-fenikss-no-pelniem-skepmetejs-suntazs-cer-uz-jaunu-sakumu-eiropas-cempionata.a657480/ |title=Atdzimis kā fēnikss no pelniem: šķēpmetējs Suntažs cer uz jaunu sākumu Eiropas čempionātā |website=lsm.lv |date={{dat|2026|8|4|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- | 2017 | Pasaules U-18 čempionāts | {{vieta|Kenija|Nairobi}} | 8. | 66,90 m (700 g šķēps) |- | 2018 | Pasaules U-20 čempionāts | {{vieta|Somija|Tampere}} | 20. | 66,69 m |- | 2019 | Eiropas U-20 čempionāts | {{vieta|Zviedrija|Burosa}} | {{medal-bg|silver}}|2. | 79,23 m |- | 2026 | [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] | {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | | |} == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[Šķēpa mešana]] ||align="center"| 79,23 m || {{dat|2019|7|21|N|bez}} || {{Vieta|Zviedrija|Burosa}} |} == Muzikālā darbība == K. Suntažs nodarbojas arī ar mūzikas producēšanu un dziedāšanu, pazīstams ar skatuves vārdu Saule.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lr5.lsm.lv/lv/lr5/raksts/tramplins/honey-lake-no-muzika-saule-sis-nedelas-tramplina.a135927/ |title="Honey Lake" no mūziķa Saule šīs nedēļas Tramplīnā |website=lr5.lsm.lv|date={{dat|2020|10|26|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> Viņa dziesma "Finally Happy" sākotnēji bija iekļauta konkursa [[Supernova 2023]] pusfinālā, taču vēlāk tika diskvalificēta, jo bija publiski atskaņota 2021. gada 19. decembrī — pirms konkursa nolikumā noteiktā termiņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ltv.lsm.lv/aktuali/latvijas-televizijas-dziesmu-konkursa-supernova-diskvalificets-muzikis-saule.id282403|title=Latvijas Televīzijas dziesmu konkursā "Supernova" diskvalificēts mūziķis Saule |website=ltv.lsm.lv|date={{dat|2023|1|6|N|bez}} |access-date={{dat|2026|8|13||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Suntažs, Krišjānis}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Šķēpa metēji]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] fwptc6pgrr1zst6vtcy79tvleoswrfc Suntažs 0 637126 4506255 2026-08-13T06:11:54Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Krišjānis Suntažs]] 4506255 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krišjānis Suntažs]] bfioyyo5ggyezlga0mkbpbbpveaudfh Veidne:Jaunjelgavas rajons 10 637128 4506282 2026-08-13T07:17:51Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{navbox |name = Jaunjelgavas rajons |title = [[Jaunjelgavas rajons]] |titlestyle = background:#C4C3D0; |groupstyle = background:#ddddff; |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |above = Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1956. gada 7. decembrim |group1 = Pilsētas |list1 = * [[Jaunjelgava]] |group2 = Ciema padomes |list2 = * [[Birzgales ciems]] * [[Daudzeses ciems]] * [[Daugaviešu ciems]] * [[Degļupes ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14... 4506282 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Jaunjelgavas rajons |title = [[Jaunjelgavas rajons]] |titlestyle = background:#C4C3D0; |groupstyle = background:#ddddff; |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |above = Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1956. gada 7. decembrim |group1 = Pilsētas |list1 = * [[Jaunjelgava]] |group2 = Ciema padomes |list2 = * [[Birzgales ciems]] * [[Daudzeses ciems]] * [[Daugaviešu ciems]] * [[Degļupes ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Gobas ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Grebļu ciems]] * [[Krastu ciems (1949-1954)|Krastu ciems]] * [[Krastu ciems (1949-1961)|Krastu ciems]]<ref>Rajonā bija divas Krastu ciema padomes, no kurām viena izveidota bijušajā Seces, otra — Kurmenes pagastā.</ref>{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Krūmiņciema ciems]] * [[Kurmenes ciems]] * [[Oškalnes ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Seces ciems]] * [[Sērenes ciems]] * [[Taurkalnes ciems]] * [[Taursila ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Uzvaras ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Valles ciems]] * [[Vecsērenes ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} }}<includeonly> [[Kategorija:Jaunjelgavas rajons]] </includeonly><noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas rajonu navigācijas veidnes]] </noinclude> bes1xursjuaf0zdrtigfqivma1e6tkt 4506284 4506282 2026-08-13T07:19:04Z Lasks 38532 4506284 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Jaunjelgavas rajons |title = [[Jaunjelgavas rajons]] |titlestyle = background:#C4C3D0; |groupstyle = background:#ddddff; |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |above = Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1956. gada 7. decembrim |group1 = Pilsētas |list1 = * [[Jaunjelgava]] |group2 = Ciema padomes |list2 = * [[Birzgales ciems]] * [[Daudzeses ciems]] * [[Daugaviešu ciems]] * [[Degļupes ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Gobas ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Grebļu ciems]] * [[Krastu ciems (1949-1954)|Krastu ciems]] * [[Krastu ciems (1949-1961)|Krastu ciems]]{{ref-info|''likv.''|Rajonā bija divas Krastu ciema padomes, no kurām viena izveidota bijušajā Seces, otra — Kurmenes pagastā. Likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Krūmiņciema ciems]] * [[Kurmenes ciems]] * [[Oškalnes ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Seces ciems]] * [[Sērenes ciems]] * [[Taurkalnes ciems]] * [[Taursila ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Uzvaras ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} * [[Valles ciems]] * [[Vecsērenes ciems]]{{ref-info|''likv.''|likvidēts 1954. gada 14. jūnijā}} }}<includeonly> [[Kategorija:Jaunjelgavas rajons]] </includeonly><noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas rajonu navigācijas veidnes]] </noinclude> azfs31sbktjb0iv9prn6ts6ucd3v4xz Fortūns 0 637129 4506292 2026-08-13T08:05:42Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Enrike Fortūns]] 4506292 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Enrike Fortūns]] syi1ds1s1miwudectre553gubkl0nwl Attēls:Jsa.movist.jpg 6 637130 4506293 2026-08-13T08:13:47Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Apvienotā drošības zona (filma)|Apvienotā drošības zona]]" plakāts. No: [[:en:File:Jsa.movist.jpg]] 4506293 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Apvienotā drošības zona (filma)|Apvienotā drošības zona]]" plakāts. No: [[:en:File:Jsa.movist.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} 8xaf7tprarhgcrcr7esirg4v2qju2ci Lejnieku iela 0 637131 4506295 2026-08-13T08:18:20Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Lejnieku iela''' var būt: * [[Lejnieku iela (Mārupe)|Lejnieku iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]]; * [[Lejnieku iela (Alderi)|Lejnieku iela]] — iela Ādažu pagasta [[Alderi|Alderos]]; * [[Lejnieku iela (Pilsrundāle)|Lejnieku iela]] — iela Rundāles pagasta [[Pilsrundāle|Pilsrundālē]]; * [[Lejnieku iela (Zaķumuiža)|Lejnieku iela]] — iela Ropažu pagasta [[Zaķumuiža|Zaķumuižā]]. {{Ielu nosaukums}} 4506295 wikitext text/x-wiki '''Lejnieku iela''' var būt: * [[Lejnieku iela (Mārupe)|Lejnieku iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]]; * [[Lejnieku iela (Alderi)|Lejnieku iela]] — iela Ādažu pagasta [[Alderi|Alderos]]; * [[Lejnieku iela (Pilsrundāle)|Lejnieku iela]] — iela Rundāles pagasta [[Pilsrundāle|Pilsrundālē]]; * [[Lejnieku iela (Zaķumuiža)|Lejnieku iela]] — iela Ropažu pagasta [[Zaķumuiža|Zaķumuižā]]. {{Ielu nosaukums}} ho3qf6vuqaau094ppniklnggd5j2xn1 Apvienotā drošības zona (filma) 0 637132 4506299 2026-08-13T08:38:25Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Apvienotā drošības zona | operators = | attēls = Jsa.movist.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = mistērijas trilleris | režisors = [[Paks Čhanuks]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Sons Kanho]] * [[I Bjonhons]] * [[I Jonge]] | mūzika = | oriģinālnos = ''공동경비구역 JSA'' | studija = ''Myung Films'' | montāža = | izplatītājs = ''CJ Entertainment'' | izdošana = {{Filmas datums|2000|9|9}} | ilgums = 110 m... 4506299 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Apvienotā drošības zona | operators = | attēls = Jsa.movist.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = mistērijas trilleris | režisors = [[Paks Čhanuks]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Sons Kanho]] * [[I Bjonhons]] * [[I Jonge]] | mūzika = | oriģinālnos = ''공동경비구역 JSA'' | studija = ''Myung Films'' | montāža = | izplatītājs = ''CJ Entertainment'' | izdošana = {{Filmas datums|2000|9|9}} | ilgums = 110 minūtes | valsts = {{KOR}} | valoda = * [[Korejiešu valoda|korejiešu]] * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Franču valoda|franču]] * [[Vācu valoda|vācu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Apvienotā drošības zona"''' ({{Val|ko|공동경비구역 JSA}}) ir 2000. gada [[Dienvidkoreja]]s [[Mistērijas filma|mistērijas]] [[trillera filma]], kuras režisors ir [[Paks Čhanuks]]. Tā ir Paka Čhanuka trešā režisētā filma, un to bieži uzskata par viņa pirmo filmu ar radošo kontroli, tāpēc pats Paks dod priekšroku, lai šī tiktu uzskatīta par viņa režisora ​​debiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/moon-suns-dream-movie-park-chan-wook-disowned/|title=Why Park Chan-wook Has Disowned His Debut The Moon Is The Sun's Dream|last=Cotter|first=Padraig|website=ScreenRant|access-date=2026-08-13|date=2020-09-29|language=en}}</ref> Tajā galvenās lomas atveido [[Sons Kanho]], [[I Bjonhons]] un [[I Jonge]]. Pēc apšaudes incidenta [[Korejas Demilitarizētā zona|Korejas Demilitarizētajā zonā]], kurā gāja bojā divi Ziemeļkorejas karavīri, neitrāla Šveices un Zviedrijas komanda izmeklē notikušā patieso cēloni. Filmas "Apvienotā drošības zona" pirmizrāde notika {{Dat|2000|9|9|5=bez}}. Filma guva lielus panākumus, kļūstot līdz tam brīdim par Dienvidkorejas vispelnošāko filmu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gada filmas]] [[Kategorija:Dienvidkorejas filmas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Detektīvfilmas]] [[Kategorija:Paka Čhanuka filmas]] bgfs5pyq6lrbc6lrivxtgyfmh1qhwxb Havi Puado 0 637133 4506308 2026-08-13T08:57:04Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|25}} | birth_place = | caps1 = 37 | caps2 = 198 | caps3 = 21 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Zaragoza|Zaragoza]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Barselona}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | goals1 = 13 | goals2 = 50 | goals3 = 4... 4506308 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|25}} | birth_place = | caps1 = 37 | caps2 = 198 | caps3 = 21 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Zaragoza|Zaragoza]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Barselona}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | goals1 = 13 | goals2 = 50 | goals3 = 4 | height = 177 | image = | caption = | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears2 = 2019—2021 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|08|13|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Havi Puado | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Malējais uzbrucējs]] | years1 = 2016—2018 | years2 = 2018— | years3 = 2019—2020 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U23 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2021 | nationalyears4 = 2021 }} '''Havjers Puado Diass''' ({{Val|es|Javier Puado Díaz}}, dzimis {{Dat|1998|5|25}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|malējā uzbrucēja]] pozīcijā un ir pārstāvējis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2018. gada Puado spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]''. [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis Spāniju [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnījis sudraba medaļu. == Sasniegumi == '''Espanyol''' * [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrā divīzija]]: 2020—21 '''Spānija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpisko spēļu]] sudraba medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Puado, Havi}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Saragosas "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] cb6znn0igtsz763lr2e87u1i9c4z88e Nensija Sinatra 0 637134 4506322 2026-08-13T09:34:48Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Nensija Sinatra | Attēls = Nancy Sinatra 1967.JPG | Att_izm = 220px | Apraksts = Nensija Sinatra 1967. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1940|6|8}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Džērsisitija}} | Instrumenti = | Žanrs = [[popmūzika]], [[rokmūzika]], [[kantrimūzika]] | Gadi = kopš 1957. gada | Dzimums = S | Darbojies_arī = | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, kinopro... 4506322 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Nensija Sinatra | Attēls = Nancy Sinatra 1967.JPG | Att_izm = 220px | Apraksts = Nensija Sinatra 1967. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1940|6|8}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Džērsisitija}} | Instrumenti = | Žanrs = [[popmūzika]], [[rokmūzika]], [[kantrimūzika]] | Gadi = kopš 1957. gada | Dzimums = S | Darbojies_arī = | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, kinoproducente, rakstniece }} '''Nensija Sandra Sinatra''' ({{Val|en|Nancy Sandra Sinatra}}, dzimusi {{Dat|1940|6|8}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[dziedātāja]], [[aktrise]], [[kinoproducente]] un [[rakstniece]]. Viņa ir [[Frenks Sinatra|Frenka Sinatras]] un Nensijas Barbato vecākā meita. Vislabāk pazīstama ar 1966. gada dziesmu "These Boots Are Made for Walkin'". Sinatra dziedātājas karjeru sāka 1957. gada novembrī, uzstājoties sava tēva ''[[ABC]]'' televīzijas šovā ''[[The Frank Sinatra Show]]'', taču sākotnēji panākumus guva tikai Eiropā un Japānā. 1966. gada sākumā viņa guva lielus panākumus ar dziesmu "These Boots Are Made for Walkin'". Dziesmu sarakstīja [[Lī Heizlvuds]], kurš sarakstīja un producēja lielāko daļu viņas hitu un vairākās dziesmās dziedāja kopā ar viņu duetā. Laikposmā no 1966. gada sākuma līdz 1968. gada sākumam Sinatra ''[[Billboard Hot 100]]'' topā iekļuva ar 14 skaņdarbiem, no kuriem 10 sasniedza Top 40. Papildus dziesmai "These Boots Are Made for Walkin'" šī perioda nozīmīgākie ieraksti bija "Sugar Town", "Love Eyes", "Somethin' Stupid" (duetā ar tēvu), divas [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmas "[[Tu dzīvo tikai divreiz]]" (1967) tituldziesmas versijas, vairāki kopdarbi ar Heizlvudu — tostarp "Summer Wine", "Jackson", "Lady Bird" un "Some Velvet Morning" — kā arī 1966. gada [[Šēra|Šēras]] hita "Bang Bang (My Baby Shot Me Down)" kaverversijas ieraksts. 1971. gadā Sinatra un Heizlvuds pirmo reizi guva kopīgus panākumus Apvienotās Karalistes singlu topā, dziesmai "Did You Ever?" sasniedzot otro vietu. No 1964. līdz 1968. gadam Sinatra piedalījās vairākās pilnmetrāžas filmās, tostarp kopā ar [[Pīters Fonda|Pīteru Fondu]] [[Rodžers Kormans|Rodžera Kormana]] filmā par motociklistu bandu ''[[The Wild Angels]]'' (1966) un kopā ar [[Elviss Preslijs|Elvisu Presliju]] muzikālajā drāmā ''[[Speedway]]'' (1968). Frenks un Nensija Sinatra 1965. gada komēdijā ''[[Marriage on the Rocks]]'' atveidoja tēvu un meitu. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sinatra, Nensija}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:ASV rakstnieces]] q65qcnn23jeq2t8tovo56mq0rfj8mhs Dzīvžogs 0 637135 4506330 2026-08-13T10:01:56Z Ūdeņradis 118694 MI sagatavots raksts 4506330 wikitext text/x-wiki '''Dzīvžogs''' ir cieši vienā vai vairākās rindās sastādītu [[Koks|koku]], [[Krūms|krūmu]] vai citu [[Daudzgadīgi augi|daudzgadīgu augu]] stādījums, ko izmanto teritorijas norobežošanai, aizsardzībai vai ainavas veidošanai. Atšķirībā no [[Žogs|žoga]], kas parasti ir būvēts no nedzīviem materiāliem, dzīvžogs sastāv no dzīviem augiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artermini.lv/raksts.php?t=1469&bu=6|title=Ilustrētā vārdnīca|website=www.artermini.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> == Funkcijas == Dzīvžogiem var būt gan praktiska, gan dekoratīva nozīme. Tos izmanto teritorijas vai dārza daļu norobežošanai, privātuma nodrošināšanai un skata aizsegšanai, aizsardzībai pret vēju, putekļiem un troksni, cilvēku un dzīvnieku kustības ierobežošanai, ainavas izdaiļošanai, putnu, kukaiņu un citu organismu dzīvesvietas nodrošināšanai. Blīvs dzīvžogs var veidot arī mikroklimatu — samazināt vēja ātrumu un palīdzēt aizsargāt tuvumā augošus augus.<ref name=":0" /> == Vēsture == Pirmie dzīvžogi zināmi no bronzas laikmeta, kur tie bija zemi un norobežoja laukus. 16. gadsimtā dzīvžogi kļuva par dārzu mākslas sastāvdaļu.<ref name=":0" /> Visaugstākais dzīvžogs [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], kas veidots no [[Liepas|liepām]], līdz ar parasto žogu ierobežo [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas Valsts Vācu ģimnāziju]] [[Āgenskalns|Āgenskalnā]].<ref name=":0" /> == Veidi == Dzīvžogus iedala pēc vairākiem kritērijiem: === Augstums === Zemie dzīvžogi parasti ir aptuveni 0,5–1 metru augsti un bieži tiek izmantoti [[Dobe (dārzs)|dobju]], celiņu vai [[Zāliens|zālienu]] norobežošanai, vidēji augstie dzīvžogi aptuveni 1–2 metru augstumā dod daļēju teritorijas aizsegu, bet augstie dzīvžogi virs 2 metriem bieži tiek veidoti kā vēja aizsargs vai privātuma barjera.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gardener.lv/?l=2&m=6|title=Dzīvžogi|website=www.gardener.lv|access-date=2026-08-13}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltezers.lv/publications/0/all/8/2003-dzivzogs-skaists-ka-gleznas-ietvars|title=Kokaudzētava Baltezers|website=www.baltezers.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> === Izskats === *Cirptais jeb formētais dzīvžogs tiek regulāri apgriezts, lai tam piešķirtu noteiktu ģeometrisku formu — piemēram, taisnstūra, [[Trapece|trapeces]] vai noapaļotu profilu. Šāds klasiskais dzīvžogs parasti ir blīvs un vizuāli vienmērīgs. *Brīvi augošais jeb ainaviskais dzīvžogs netiek regulāri veidots stingrā formā. Tajā augi saglabā dabiskāku izskatu, var ziedēt un veidot [[Augļi|augļus]].<ref name=":1" /> Tam arī ir daudz plašāka potenciālo augu izvēle. === Lapotne === [[Mūžzaļš augs|Mūžzaļie]] dzīvžogi saglabā lapas vai skujas arī ziemā, tāpēc nodrošina aizsegu visu gadu, kamēr [[Vasarzaļš augs|vasarzaļie]] dzīvžogi rudenī nomet lapas un ziemā kļūst caurskatāmāki. Jauktie dzīvžogi sastāv no vairākām augu sugām, kas atšķiras pēc augstuma, ziedēšanas laika, lapu krāsas vai augļu veidošanās. === Kombinētie dzīvžogi === Līdzās intensīvi izmantotiem ceļiem attīstītās valstīs aizsegam no [[Troksnis|trokšņa]], putekļiem un izplūdes gāzēm reizēm tiek stādīti trīs rindu dzīvžogi, kuros kārtas tiek stādītas atbilstoši augu lielumam. Pirmajā rindā - zemi krūmi, piemēram, [[spirejas]]; otrajā - vidēji augsti krūmi (piemēram, [[ceriņi]]), trešo rindu ieņem koki, piemēram, [[liepas]], [[Gobas|vīksnas]] vai [[Apses|papeles]].<ref name=":1" /> == Augu sastāvs == Dzīvžogus veido no dažādiem kokiem un krūmiem. Latvijā šim nolūkam bieži izmanto, piemēram, [[tūjas]] un [[vilkābeles]],<ref name=":2" /> arī [[egles]], [[Kadiķi|kadiķus]], liepas, [[kļavas]], [[Vītoli|vītolus]], [[bārbeles]], [[Jāņogas|jāņogulājus]], [[Sausserži|sausseržus]], [[Grimoņu rinda|grimoņus]] un [[klintenes]].<ref name=":1" /> [[Spirejas]] bieži lieto nabadzīgās augsnēs.<ref name=":2" /> Augu izvēli nosaka vairāki faktori: vēlamais dzīvžoga augstums un platums, auga augšanas ātrums, izturība pret salu un vēju, augsnes un [[Mitrums|mitruma]] prasības, nepieciešamais kopšanas biežums, tas, vai dzīvžogam jābūt mūžzaļam, dekoratīvās īpašības, piemēram, [[Zieds|ziedi]], augļi vai lapu krāsa. == Izveide == Dzīvžogu parasti ierīko, izplānojot tā novietojumu, sagatavojot augsni un stādot augus vienādā vai mainīgā attālumā. Attālums starp stādiem ir atkarīgs no sugas, stādu lieluma un vēlamā dzīvžoga blīvuma. Vairākrindu dzīvžogos augus var stādīt pamīšus, lai starp tiem neveidotos lieli tukšumi. Pēc iestādīšanas augus aplaista, nepieciešamības gadījumā mulčē un pirmajos gados regulāri kopj, līdz tie izveido pietiekami blīvu vainagu. Parastie kopšanas darbi ir laistīšana, mēslošana, ravēšana, mulčēšana un apgriešana. Cirptiem dzīvžogiem nepieciešama regulāra veidošana, īpaši aktīvās augšanas sezonā. Parasti dzīvžogu veido tā, lai tā apakšējā daļa būtu nedaudz platāka par augšējo. Tas ļauj gaismai labāk sasniegt apakšējos zarus un palīdz saglabāt dzīvžogu blīvu visā augstumā. Brīvi augošiem dzīvžogiem apgriešana parasti aprobežojas ar bojāto, nokaltušo vai pārāk izretojušos zaru izņemšanu. == Nozīme dabā == Dzīvžogi var kalpot kā ekoloģiski koridori, kas savieno dažādas dabas teritorijas. Ziedoši krūmi nodrošina barību apputeksnētājiem, bet blīvi zari piedāvā ligzdošanas un slēpšanās vietas putniem un nelieliem zīdītājiem. Vienas sugas dzīvžogs parasti ir mazāk daudzveidīgs nekā jaukts stādījums. Tādēļ dabai labvēlīgāku dzīvžogu bieži veido no vairākām vietējiem apstākļiem piemērotām sugām. Dzīvžogam ir lokāls stabilizējošs efekts uz vidi, savā ietekmes zonā tas samazina klimata ekstrēmumus.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arhitektūras elementi]] [[Kategorija:Dārzkopība]] [[Kategorija:Ainavu arhitektūra]] kd8v42c9pqy2as5zarlm7m09qy3pgi7 4506337 4506330 2026-08-13T10:24:08Z Egilus 27634 4506337 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hedges near Lower Bowcombe - geograph.org.uk - 233386.jpg|thumb|Lauku norobežojums ar dzīvžogu Anglijā]] [[Attēls:20120905-wiltshire-longleat-maze.jpg|thumb|Dekoratīvs labirinta tipa dzīvžogs]] [[Attēls:Dülmen, Alte Schule Dernekamp -- 2011 -- 2141.jpg|thumb|Dzīvžogs nodala ēkas teritoriju no ielas]] [[Attēls:Pörtschach Johannaweg Promenade und Villa Johanna 15042020 8736.jpg|thumb|Dzīvžogs ap gājēju ceļu Austrijā]] [[Attēls:Starr-170321-7444-Hibiscus rosa sinensis-hedge with light pink flowers-Honua Kai Kaanapali-Maui (33723422420).jpg|thumb|Ziedošs dzīvžogs Havaju salās]] [[Attēls:Arley Hall Lime Walk.jpg|thumb|Alejas veida koku dzīvžogs]] '''Dzīvžogs''' ir cieši vienā vai vairākās rindās sastādītu [[Koks|koku]], [[Krūms|krūmu]] vai citu [[Daudzgadīgi augi|daudzgadīgu augu]] stādījums, ko izmanto teritorijas norobežošanai, aizsardzībai vai ainavas veidošanai. Atšķirībā no [[Žogs|žoga]], kas parasti ir būvēts no nedzīviem materiāliem, dzīvžogs sastāv no dzīviem augiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artermini.lv/raksts.php?t=1469&bu=6|title=Ilustrētā vārdnīca|website=www.artermini.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> == Funkcijas == Dzīvžogiem var būt gan praktiska, gan dekoratīva nozīme. Tos izmanto teritorijas vai dārza daļu norobežošanai, privātuma nodrošināšanai un skata aizsegšanai, aizsardzībai pret vēju, putekļiem un troksni, cilvēku un dzīvnieku kustības ierobežošanai, ainavas izdaiļošanai, putnu, kukaiņu un citu organismu dzīvesvietas nodrošināšanai. Blīvs dzīvžogs var veidot arī mikroklimatu — samazināt vēja ātrumu un palīdzēt aizsargāt tuvumā augošus augus.<ref name=":0" /> == Vēsture == Pirmie dzīvžogi zināmi no bronzas laikmeta, kur tie bija zemi un norobežoja laukus. 16. gadsimtā dzīvžogi kļuva par dārzu mākslas sastāvdaļu.<ref name=":0" /> Visaugstākais dzīvžogs [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], kas veidots no [[Liepas|liepām]], līdz ar parasto žogu ierobežo [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas Valsts Vācu ģimnāziju]] [[Āgenskalns|Āgenskalnā]].<ref name=":0" /> == Veidi == Dzīvžogus iedala pēc vairākiem kritērijiem: === Augstums === Zemie dzīvžogi parasti ir aptuveni 0,5–1 metru augsti un bieži tiek izmantoti [[Dobe (dārzs)|dobju]], celiņu vai [[Zāliens|zālienu]] norobežošanai, vidēji augstie dzīvžogi aptuveni 1–2 metru augstumā dod daļēju teritorijas aizsegu, bet augstie dzīvžogi virs 2 metriem bieži tiek veidoti kā vēja aizsargs vai privātuma barjera.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gardener.lv/?l=2&m=6|title=Dzīvžogi|website=www.gardener.lv|access-date=2026-08-13}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltezers.lv/publications/0/all/8/2003-dzivzogs-skaists-ka-gleznas-ietvars|title=Kokaudzētava Baltezers|website=www.baltezers.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> === Izskats === *Cirptais jeb formētais dzīvžogs tiek regulāri apgriezts, lai tam piešķirtu noteiktu ģeometrisku formu — piemēram, taisnstūra, [[Trapece|trapeces]] vai noapaļotu profilu. Šāds klasiskais dzīvžogs parasti ir blīvs un vizuāli vienmērīgs. *Brīvi augošais jeb ainaviskais dzīvžogs netiek regulāri veidots stingrā formā. Tajā augi saglabā dabiskāku izskatu, var ziedēt un veidot [[Augļi|augļus]].<ref name=":1" /> Tam arī ir daudz plašāka potenciālo augu izvēle. === Lapotne === [[Mūžzaļš augs|Mūžzaļie]] dzīvžogi saglabā lapas vai skujas arī ziemā, tāpēc nodrošina aizsegu visu gadu, kamēr [[Vasarzaļš augs|vasarzaļie]] dzīvžogi rudenī nomet lapas un ziemā kļūst caurskatāmāki. Jauktie dzīvžogi sastāv no vairākām augu sugām, kas atšķiras pēc augstuma, ziedēšanas laika, lapu krāsas vai augļu veidošanās. === Kombinētie dzīvžogi === Līdzās intensīvi izmantotiem ceļiem attīstītās valstīs aizsegam no [[Troksnis|trokšņa]], putekļiem un izplūdes gāzēm reizēm tiek stādīti trīs rindu dzīvžogi, kuros kārtas tiek stādītas atbilstoši augu lielumam. Pirmajā rindā - zemi krūmi, piemēram, [[spirejas]]; otrajā - vidēji augsti krūmi (piemēram, [[ceriņi]]), trešo rindu ieņem koki, piemēram, [[liepas]], [[Gobas|vīksnas]] vai [[Apses|papeles]].<ref name=":1" /> == Augu sastāvs == Dzīvžogus veido no dažādiem kokiem un krūmiem. Latvijā šim nolūkam bieži izmanto, piemēram, [[tūjas]] un [[vilkābeles]],<ref name=":2" /> arī [[egles]], [[Kadiķi|kadiķus]], liepas, [[kļavas]], [[Vītoli|vītolus]], [[bārbeles]], [[Jāņogas|jāņogulājus]], [[Sausserži|sausseržus]], [[Grimoņu rinda|grimoņus]] un [[klintenes]].<ref name=":1" /> [[Spirejas]] bieži lieto nabadzīgās augsnēs.<ref name=":2" /> Augu izvēli nosaka vairāki faktori: vēlamais dzīvžoga augstums un platums, auga augšanas ātrums, izturība pret salu un vēju, augsnes un [[Mitrums|mitruma]] prasības, nepieciešamais kopšanas biežums, tas, vai dzīvžogam jābūt mūžzaļam, dekoratīvās īpašības, piemēram, [[Zieds|ziedi]], augļi vai lapu krāsa. == Izveide == Dzīvžogu parasti ierīko, izplānojot tā novietojumu, sagatavojot augsni un stādot augus vienādā vai mainīgā attālumā. Attālums starp stādiem ir atkarīgs no sugas, stādu lieluma un vēlamā dzīvžoga blīvuma. Vairākrindu dzīvžogos augus var stādīt pamīšus, lai starp tiem neveidotos lieli tukšumi. Pēc iestādīšanas augus aplaista, nepieciešamības gadījumā mulčē un pirmajos gados regulāri kopj, līdz tie izveido pietiekami blīvu vainagu. Parastie kopšanas darbi ir laistīšana, mēslošana, ravēšana, mulčēšana un apgriešana. Cirptiem dzīvžogiem nepieciešama regulāra veidošana, īpaši aktīvās augšanas sezonā. Parasti dzīvžogu veido tā, lai tā apakšējā daļa būtu nedaudz platāka par augšējo. Tas ļauj gaismai labāk sasniegt apakšējos zarus un palīdz saglabāt dzīvžogu blīvu visā augstumā. Brīvi augošiem dzīvžogiem apgriešana parasti aprobežojas ar bojāto, nokaltušo vai pārāk izretojušos zaru izņemšanu. == Nozīme dabā == Dzīvžogi var kalpot kā ekoloģiski koridori, kas savieno dažādas dabas teritorijas. Ziedoši krūmi nodrošina barību apputeksnētājiem, bet blīvi zari piedāvā ligzdošanas un slēpšanās vietas putniem un nelieliem zīdītājiem. Vienas sugas dzīvžogs parasti ir mazāk daudzveidīgs nekā jaukts stādījums. Tādēļ dabai labvēlīgāku dzīvžogu bieži veido no vairākām vietējiem apstākļiem piemērotām sugām. Dzīvžogam ir lokāls stabilizējošs efekts uz vidi, savā ietekmes zonā tas samazina klimata ekstrēmumus.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arhitektūras elementi]] [[Kategorija:Dārzkopība]] [[Kategorija:Ainavu arhitektūra]] 2klg4srtc5s4mp1t1kbob6umo437diy Dalībnieka diskusija:Apelsiins 3 637136 4506342 2026-08-13T10:53:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4506342 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Apelsiins}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.53 (EEST) 2esbyhmh3838msvg75wcluxy89pntt4 Evija Rodke 0 637137 4506343 2026-08-13T10:54:23Z Apelsiins 149040 Teksts ir rediģēts un pielāgots enciklopēdijas saturam, lai tas neizskatās pēc reklāmas, ievērojot visas prasības. 4506343 wikitext text/x-wiki '''Evija Rodke''' ir Latvijas plastikas ķirurģe un uzņēmēja, dzimusi Rīgā. Viņa specializējas krūšu, sejas un ķermeņa estētiskajās operācijās un ir plastikas ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnikas Aesthetica dibinātāja un īpašniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pka.lv/lv/biedri/23-evija-rodke|title=Latvijas plastikas ķirurgu asociācija|last=Rails|first=Andris Stikans-Ruby on|website=PĶA|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> == Ģimene == Rodkes māte ir basketboliste Skaidrīte Smildziņa-Budovska, kluba "TTT Rīga" ilggadējā kapteine un trīskārtēja pasaules čempione. Viņas tēvs ir sporta ārsts un sabiedriskais darbinieks Māris Budovskis. Rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte dzimtas vēsturi izmantojusi par pamatu dokumentālajam romānam "Tilts starp horizontiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/kategorijas/annas-skaidrites-gailites-gramatas-tilts-starp-horizontiem-atversanas-svetki-23-oktobri|title=Annas Skaidrītes Gailītes grāmatas "Tilts starp horizontiem" atvēršanas svētki 23. oktobrī {{!}} Zvaigzne ABC|website=www.zvaigzne.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> Jaunībā Rodke spēlēja basketbolu kluba "TTT Rīga" jauniešu izlasē un 2000. gadā uzvarēja konkursā "Dāma 2000", kas paredzēts precētām sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/jelgavas-patronese-riko-labdaribas-pasakumu/|title=Jelgavas patronese rīko labdarības pasākumu|website=ZZ.lv|access-date=2026-08-13|date=2000-08-08|language=lv}}</ref> Viņai ir trīs bērni — Laima, Māris un Mārtiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/426087-vai-skirta-pazistamas-plastikas-kirurges-evijas-rodkes-lauliba|title=Vai šķirta pazīstamās plastikas ķirurģes Evijas Rodkes laulība?|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-13|date=2021-02-07|language=lv}}</ref> == Izglītība == Rodke absolvēja Rīgas 50. vidusskolu ar zelta medaļu un pēc tam studēja Latvijas Medicīnas akadēmijas Ārstniecības fakultātē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/specialisti/dr-evija-rodke/|title=Dr. Evija Rodke|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref>, ko absolvēja ar izcilību ("sarkano diplomu").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/dr-evija-rodke-foruma-lidere-2023/|title=Dr. Evija Rodke piedalās Forumā Līdere 2023|last=Admin|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|date=2023-06-22|language=lv}}</ref> Viņa izgāja rezidentūru vispārējā un plastiskajā ķirurģijā Latvijā, kā arī stažējusies Somijā un vairākās ASV klīnikās, tostarp Ostinā, Dalasā, Hjūstonā, Sanantonio un Ņujorkā. == Karjera == Rodke profesionālo darbību uzsāka uzņēmumā "Veselības centrs 4". Vairākus gadus viņa strādāja arī privātklīnikā "Siluetti" Helsinkos, Somijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/specialisti/dr-evija-rodke/|title=Dr. Evija Rodke|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> Vēlāk viņa izveidoja privātpraksi plastiskajā ķirurģijā, kas pēc apvienošanās ar citu privātpraksi kļuva par klīniku. SIA Aesthetica tika dibināta 2016. gadā, bet klīnika Aesthetica savas telpas atvēra 2020. gadā Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rodke.lv/lv/drevija-rodke|title=Galvenā {{!}} Rodke.lv - plastiskā ķirurģija|website=www.rodke.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> Rodke ir sertificēta procedūrai MIA Femtech<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/jaunums-latvija-mia-femtech/|title=Jaunums Latvijā “Mia Femtech” – iespēja ievietot injicējamos implantus krūtīs lokālā anestēzijā {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA Nozares jaunumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-04-20|language=lv-LV}}</ref> — tehnoloģijai minimāli invazīvām krūšu operācijām; pēc pieejamās informācijas viņa bija pirmā šai metodei sertificētā ķirurģe Latvijā. Viņa ir Latvijas Plastikas ķirurgu asociācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pka.lv/lv/biedri|title=Latvijas plastikas ķirurgu asociācija|last=Rails|first=Andris Stikans-Ruby on|website=PĶA|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> un Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lema.lv/arsts/evija-rodke-sproge/|title=Evija Rodke – Sproģe|website=lema.lv|access-date=2026-08-13|language=en-US}}</ref> biedre, kā arī starptautisko organizāciju International Confederation for Plastic, Reconstructive and Aesthetic Surgery (IPRAS) un International Society of Aesthetic Plastic Surgery (ISAPS) biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isaps.org/discover/find-a-surgeon/|title=Find a Surgeon|website=www.isaps.org|access-date=2026-08-13|language=en}}</ref> == Publiskā darbība == Viņa uzstājusies forumā "Līdere"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/dr-evija-rodke-foruma-lidere-2023/|title=Dr. Evija Rodke piedalās Forumā Līdere 2023|last=Admin|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|date=2023-06-22|language=lv}}</ref> un konferencē "Subject: Creativity"<ref>{{Atsauce|title=3,1 tūkst. skatījumi · 27 reakcijas {{!}} Nākotnes radošuma atslēga ir ārpus ierastā un pierastā! 🎬Noskaties video un uzzini, kā bailes var kļūt par izaugsmes platformu Dr. Evijas Rodkes stāstā! 2025. gada 11. aprīlī Cēsīs un tiešraidē norisinājās konference Subject: Creativity - “vieta, kur satiekas drosme, atklātība un zinātkāre.” Tajā uzstājās arī mūsu Aesthetica klīnikas dibinātāja, īpašniece un plastikas ķirurģe Dr. Evija Rodke ar lekciju: “Bailes - izcila platforma izaugsmei.” 💭Kas Tevi visvairāk uzrunāja? Dalies komentāros! {{!}} Aesthetica - Plastic Surgery|url=https://www.facebook.com/PlasticSurgeryClinicAesthetica/videos/n%C4%81kotnes-rado%C5%A1uma-atsl%C4%93ga-ir-%C4%81rpus-ierast%C4%81-un-pierast%C4%81-noskaties-video-un-uzzini/3665773163567597/|accessdate=2026-08-13|language=lv}}</ref>, kā arī piedalījusies podkāstu "Generation Famous"<ref>{{Atsauce|title=#180 Evija Rodke par grūto ceļu plastiskās ķirurģijas pasaulē, drosmi un savu meditāciju - operēšanu|url=https://www.youtube.com/watch?v=1jMMDX24Cjg|date=2024-02-03|accessdate=2026-08-13|last=Generation Famous}}</ref> un "Rezervēts ar Tripānu"<ref>{{Atsauce|title=EVIJA RODKE. Par plastiskajām operācijām, karjeru, ģimeni, profesionālismu, naudu, basketbolu|url=https://www.youtube.com/watch?v=r3ogQOZXuOM|date=2020-11-20|accessdate=2026-08-13|last=REZERVĒTS}}</ref> epizodēs. 2019. gadā konkursā "Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā" viņa saņēma nomināciju par klīnikas telpu dizainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/5930-lps-sveic-latvijas-labakas-arhitektes-buvnieces-un-dizaineres|title=LPS sveic Latvijas labākās arhitektes, būvnieces un dizaineres!|website=LPS|access-date=2026-08-13|date=2026-08-10|language=en}}</ref> 391xmcavgj5th3pr62d6jsc3tl2w13r 4506345 4506343 2026-08-13T10:56:55Z Apelsiins 149040 /* Ģimene */ 4506345 wikitext text/x-wiki '''Evija Rodke''' ir Latvijas plastikas ķirurģe un uzņēmēja, dzimusi Rīgā. Viņa specializējas krūšu, sejas un ķermeņa estētiskajās operācijās un ir plastikas ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnikas Aesthetica dibinātāja un īpašniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pka.lv/lv/biedri/23-evija-rodke|title=Latvijas plastikas ķirurgu asociācija|last=Rails|first=Andris Stikans-Ruby on|website=PĶA|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> == Ģimene == Rodkes māte ir basketboliste Skaidrīte Smildziņa-Budovska<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2025-11-10|title=Skaidrīte Smildziņa-Budovska|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Skaidr%C4%ABte_Smildzi%C5%86a-Budovska&oldid=4360833|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref>, kluba "TTT Rīga" ilggadējā kapteine un trīskārtēja pasaules čempione. Viņas tēvs ir sporta ārsts un sabiedriskais darbinieks Māris Budovskis<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2025-06-24|title=Māris Budovskis|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=M%C4%81ris_Budovskis&oldid=4299324|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref>. Rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte dzimtas vēsturi izmantojusi par pamatu dokumentālajam romānam "Tilts starp horizontiem: Fanijas stāsts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/kategorijas/annas-skaidrites-gailites-gramatas-tilts-starp-horizontiem-atversanas-svetki-23-oktobri|title=Annas Skaidrītes Gailītes grāmatas "Tilts starp horizontiem" atvēršanas svētki 23. oktobrī {{!}} Zvaigzne ABC|website=www.zvaigzne.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> Jaunībā Rodke spēlēja basketbolu kluba "TTT Rīga" jauniešu izlasē un 2000. gadā uzvarēja konkursā "Dāma 2000", kas paredzēts precētām sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/jelgavas-patronese-riko-labdaribas-pasakumu/|title=Jelgavas patronese rīko labdarības pasākumu|website=ZZ.lv|access-date=2026-08-13|date=2000-08-08|language=lv}}</ref> Viņai ir trīs bērni — Laima, Māris un Mārtiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/426087-vai-skirta-pazistamas-plastikas-kirurges-evijas-rodkes-lauliba|title=Vai šķirta pazīstamās plastikas ķirurģes Evijas Rodkes laulība?|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-13|date=2021-02-07|language=lv}}</ref> == Izglītība == Rodke absolvēja Rīgas 50. vidusskolu ar zelta medaļu un pēc tam studēja Latvijas Medicīnas akadēmijas Ārstniecības fakultātē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/specialisti/dr-evija-rodke/|title=Dr. Evija Rodke|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref>, ko absolvēja ar izcilību ("sarkano diplomu").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/dr-evija-rodke-foruma-lidere-2023/|title=Dr. Evija Rodke piedalās Forumā Līdere 2023|last=Admin|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|date=2023-06-22|language=lv}}</ref> Viņa izgāja rezidentūru vispārējā un plastiskajā ķirurģijā Latvijā, kā arī stažējusies Somijā un vairākās ASV klīnikās, tostarp Ostinā, Dalasā, Hjūstonā, Sanantonio un Ņujorkā. == Karjera == Rodke profesionālo darbību uzsāka uzņēmumā "Veselības centrs 4". Vairākus gadus viņa strādāja arī privātklīnikā "Siluetti" Helsinkos, Somijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/specialisti/dr-evija-rodke/|title=Dr. Evija Rodke|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> Vēlāk viņa izveidoja privātpraksi plastiskajā ķirurģijā, kas pēc apvienošanās ar citu privātpraksi kļuva par klīniku. SIA Aesthetica tika dibināta 2016. gadā, bet klīnika Aesthetica savas telpas atvēra 2020. gadā Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rodke.lv/lv/drevija-rodke|title=Galvenā {{!}} Rodke.lv - plastiskā ķirurģija|website=www.rodke.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> Rodke ir sertificēta procedūrai MIA Femtech<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/jaunums-latvija-mia-femtech/|title=Jaunums Latvijā “Mia Femtech” – iespēja ievietot injicējamos implantus krūtīs lokālā anestēzijā {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA Nozares jaunumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-04-20|language=lv-LV}}</ref> — tehnoloģijai minimāli invazīvām krūšu operācijām; pēc pieejamās informācijas viņa bija pirmā šai metodei sertificētā ķirurģe Latvijā. Viņa ir Latvijas Plastikas ķirurgu asociācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pka.lv/lv/biedri|title=Latvijas plastikas ķirurgu asociācija|last=Rails|first=Andris Stikans-Ruby on|website=PĶA|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> un Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lema.lv/arsts/evija-rodke-sproge/|title=Evija Rodke – Sproģe|website=lema.lv|access-date=2026-08-13|language=en-US}}</ref> biedre, kā arī starptautisko organizāciju International Confederation for Plastic, Reconstructive and Aesthetic Surgery (IPRAS) un International Society of Aesthetic Plastic Surgery (ISAPS) biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isaps.org/discover/find-a-surgeon/|title=Find a Surgeon|website=www.isaps.org|access-date=2026-08-13|language=en}}</ref> == Publiskā darbība == Viņa uzstājusies forumā "Līdere"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/dr-evija-rodke-foruma-lidere-2023/|title=Dr. Evija Rodke piedalās Forumā Līdere 2023|last=Admin|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|date=2023-06-22|language=lv}}</ref> un konferencē "Subject: Creativity"<ref>{{Atsauce|title=3,1 tūkst. skatījumi · 27 reakcijas {{!}} Nākotnes radošuma atslēga ir ārpus ierastā un pierastā! 🎬Noskaties video un uzzini, kā bailes var kļūt par izaugsmes platformu Dr. Evijas Rodkes stāstā! 2025. gada 11. aprīlī Cēsīs un tiešraidē norisinājās konference Subject: Creativity - “vieta, kur satiekas drosme, atklātība un zinātkāre.” Tajā uzstājās arī mūsu Aesthetica klīnikas dibinātāja, īpašniece un plastikas ķirurģe Dr. Evija Rodke ar lekciju: “Bailes - izcila platforma izaugsmei.” 💭Kas Tevi visvairāk uzrunāja? Dalies komentāros! {{!}} Aesthetica - Plastic Surgery|url=https://www.facebook.com/PlasticSurgeryClinicAesthetica/videos/n%C4%81kotnes-rado%C5%A1uma-atsl%C4%93ga-ir-%C4%81rpus-ierast%C4%81-un-pierast%C4%81-noskaties-video-un-uzzini/3665773163567597/|accessdate=2026-08-13|language=lv}}</ref>, kā arī piedalījusies podkāstu "Generation Famous"<ref>{{Atsauce|title=#180 Evija Rodke par grūto ceļu plastiskās ķirurģijas pasaulē, drosmi un savu meditāciju - operēšanu|url=https://www.youtube.com/watch?v=1jMMDX24Cjg|date=2024-02-03|accessdate=2026-08-13|last=Generation Famous}}</ref> un "Rezervēts ar Tripānu"<ref>{{Atsauce|title=EVIJA RODKE. Par plastiskajām operācijām, karjeru, ģimeni, profesionālismu, naudu, basketbolu|url=https://www.youtube.com/watch?v=r3ogQOZXuOM|date=2020-11-20|accessdate=2026-08-13|last=REZERVĒTS}}</ref> epizodēs. 2019. gadā konkursā "Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā" viņa saņēma nomināciju par klīnikas telpu dizainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/5930-lps-sveic-latvijas-labakas-arhitektes-buvnieces-un-dizaineres|title=LPS sveic Latvijas labākās arhitektes, būvnieces un dizaineres!|website=LPS|access-date=2026-08-13|date=2026-08-10|language=en}}</ref> oydjsp9jx5tf1vzswcweeathkbxoclo 4506350 4506345 2026-08-13T11:08:35Z Egilus 27634 Nu jau stils izskatās normāli, lai gan nozīmība joprojām strīdīga. 4506350 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Evija Rodke''' ir Latvijas [[Plastiskā ķirurģija|plastikas ķirurģe]] un uzņēmēja, dzimusi [[Rīga|Rīgā]]. Viņa specializējas krūšu, sejas un ķermeņa estētiskajās operācijās un ir plastikas ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnikas [[Aesthetica]] dibinātāja un īpašniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pka.lv/lv/biedri/23-evija-rodke|title=Latvijas plastikas ķirurgu asociācija|last=Rails|first=Andris Stikans-Ruby on|website=PĶA|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> == Ģimene == Rodkes māte ir basketboliste [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska]],<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2025-11-10|title=Skaidrīte Smildziņa-Budovska|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Skaidr%C4%ABte_Smildzi%C5%86a-Budovska&oldid=4360833|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> kluba "[[Rīgas TTT|TTT Rīga]]" ilggadējā kapteine un trīskārtēja pasaules čempione. Viņas tēvs ir sporta ārsts un sabiedriskais darbinieks [[Māris Budovskis]].<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2025-06-24|title=Māris Budovskis|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=M%C4%81ris_Budovskis&oldid=4299324|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> Rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte dzimtas vēsturi izmantojusi par pamatu dokumentālajam romānam "Tilts starp horizontiem: Fanijas stāsts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/kategorijas/annas-skaidrites-gailites-gramatas-tilts-starp-horizontiem-atversanas-svetki-23-oktobri|title=Annas Skaidrītes Gailītes grāmatas "Tilts starp horizontiem" atvēršanas svētki 23. oktobrī {{!}} Zvaigzne ABC|website=www.zvaigzne.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> Jaunībā Rodke spēlēja basketbolu kluba "TTT Rīga" jauniešu izlasē un 2000. gadā uzvarēja konkursā "Dāma 2000", kas bija paredzēts precētām sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/jelgavas-patronese-riko-labdaribas-pasakumu/|title=Jelgavas patronese rīko labdarības pasākumu|website=ZZ.lv|access-date=2026-08-13|date=2000-08-08|language=lv}}</ref> Viņai ir trīs bērni — Laima, Māris un Mārtiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/426087-vai-skirta-pazistamas-plastikas-kirurges-evijas-rodkes-lauliba|title=Vai šķirta pazīstamās plastikas ķirurģes Evijas Rodkes laulība?|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-13|date=2021-02-07|language=lv}}</ref> == Izglītība == Rodke absolvēja [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas 50. vidusskolu]] ar zelta medaļu un pēc tam studēja [[Rīgas Stradiņa universitāte|Latvijas Medicīnas akadēmija]]<nowiki/>s Ārstniecības fakultātē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/specialisti/dr-evija-rodke/|title=Dr. Evija Rodke|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> ko absolvēja ar izcilību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/dr-evija-rodke-foruma-lidere-2023/|title=Dr. Evija Rodke piedalās Forumā Līdere 2023|last=Admin|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|date=2023-06-22|language=lv}}</ref> Viņa izgāja rezidentūru vispārējā un plastiskajā ķirurģijā Latvijā, kā arī stažējusies Somijā un vairākās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] klīnikās. == Karjera == Rodke profesionālo darbību uzsāka uzņēmumā "[[Veselības centrs 4]]". Vairākus gadus viņa strādāja arī privātklīnikā "Siluetti" [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/specialisti/dr-evija-rodke/|title=Dr. Evija Rodke|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> Vēlāk viņa izveidoja privātpraksi plastiskajā ķirurģijā, kas pēc apvienošanās ar citu privātpraksi kļuva par klīniku. ''SIA Aesthetica'' tika dibināta 2016. gadā, bet klīnika ''Aesthetica'' savas telpas atvēra 2020. gadā Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rodke.lv/lv/drevija-rodke|title=Galvenā {{!}} Rodke.lv - plastiskā ķirurģija|website=www.rodke.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> Rodke ir sertificēta procedūrai ''MIA Femtech''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/jaunums-latvija-mia-femtech/|title=Jaunums Latvijā “Mia Femtech” – iespēja ievietot injicējamos implantus krūtīs lokālā anestēzijā {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA Nozares jaunumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-04-20|language=lv-LV}}</ref> — tehnoloģijai minimāli invazīvām krūšu operācijām; pēc pieejamās informācijas viņa bija pirmā šai metodei sertificētā ķirurģe Latvijā. Viņa ir Latvijas Plastikas ķirurgu asociācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pka.lv/lv/biedri|title=Latvijas plastikas ķirurgu asociācija|last=Rails|first=Andris Stikans-Ruby on|website=PĶA|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> un Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lema.lv/arsts/evija-rodke-sproge/|title=Evija Rodke – Sproģe|website=lema.lv|access-date=2026-08-13|language=en-US}}</ref> biedre, kā arī starptautisko organizāciju ''International Confederation for Plastic'', ''Reconstructive and Aesthetic Surgery'' (IPRAS) un ''International Society of Aesthetic Plastic Surgery'' (ISAPS) biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isaps.org/discover/find-a-surgeon/|title=Find a Surgeon|website=www.isaps.org|access-date=2026-08-13|language=en}}</ref> == Apbalvojumi == 2019. gadā konkursā "Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā" viņa saņēma nomināciju par klīnikas telpu dizainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/5930-lps-sveic-latvijas-labakas-arhitektes-buvnieces-un-dizaineres|title=LPS sveic Latvijas labākās arhitektes, būvnieces un dizaineres!|website=LPS|access-date=2026-08-13|date=2026-08-10|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas ārsti]] 2qinnstat8oz7jwss2mn7cz5b8col86